IEDZĪVOTĀJU CEĻVEDIS EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETĀ Vai Jūs zinājāt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir savs budžets un ka katra ES dalībvalsts tajā veic iemak
|
|
- Sanita Siliņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 IEDZĪVOTĀJU CEĻVEDIS EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETĀ Vai Jūs zinājāt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir savs budžets un ka katra ES dalībvalsts tajā veic iemaksas? Ik gadus tie ir aptuveni kas ietekmē 500 miljonu eiropiešu ikdienu. ES budžets tiek izlietots ES mērķu sasniegšanai, tai skaitā sociālās labklājības, ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības jomās. ES budžeta izdevumi veicina ekonomisko stabilitāti un nodarbinātību tīru vidi kvalitatīvu izglītību pieejamu transportu labu veselību un sabalansētu uzturu Vienlaikus jāapzinās, ka ES budžeta izdevumiem ir jābūt vērstiem uz sabiedrisko labumu, jo budžeta ieņēmumus veido ikviena eiropieša 1 maksātie nodokļi.
2 ĪSI PAR ES BUDŽETU NO KURIENES NĀK NAUDA? ES budžets veido aptuveni 1% no ES-27 valstu iekšzemes kopprodukta 2. Pat ja tā šķiet niecīga daļa, tomēr tas ik gadus veido ap 140 miljardus eiro 3 jeb vairāk kā 20 reizes pārsniedz Latvijas ikgadējo budžetu. 76% no ES budžeta ieņēmumiem veido dalībvalstu iemaksas, kuru apmērs ir balstīts uz nacionālo kopienākumu. Tas nozīmē, ka ekonomiski spēcīgākās valstis ES budžetā iemaksā proporcionāli vairāk. 12% no ES budžeta veido muitas nodokļi un nodevas par precēm, ko ES valstis importē, kā arī maksājumi par cukura tirgus aizsardzību un citas nodevas Tērējot gudri, šo naudu var izmantot, lai uzlabotu daudzu Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Taču, lai to nodrošinātu, prioritātei ir jābūt tēriņu kvalitātei, nevis investīciju apjomam naudas izteiksmē mums būtu jāinteresējas par to, kur ES budžeta nauda tiek tērēta un kādēļ, jo šie izdevumi ir tieši saistīt ar mūsu dzīves kvalitāti. 1% ES iekšzemes kopprodukta Latvijas ikgadējais budžets 1% citi NĀKOTNES MĒRĶI Eiropa % no ES budžeta veido ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ko ES dalībvalstis maksā kā noteiktu procentu (0,3%) no dalībvalstu aprēķinātās t.s. harmonizētās PVN bāzes Eiropa 2020 stratēģija izvirza piecus mērķus, kas ES līmenī jāsasniedz līdz 2020.gadam: Laika periodam līdz 2020.gadam ES savas prioritātes ir noteikusi tā dēvētajā Eiropa 2020 stratēģijā. Lielākā daļa no tiem ir ilgtermiņa mērķi, un to sasniegšanai nepieciešams finansējums, kas arī jāplāno ilgākam laika posmam. Ik pēc septiņiem gadiem ES izstrādā t.s. daudzgadu finanšu ietvaru jeb budžeta izdevumu plānu vidējam termiņam. Pašreizējais finanšu ietvara periods sākās 2007.gadā, un tas noslēgsies 2013.gadā, kopumā aptverot vairāk nekā 1 triljonu eiro, kas tiek tērēti ES un ārpus tās miljoni eiro miljoni eiro (priekšlikums) Nodarbinātība 75% iedzīvotāju gadu vecumā jābūt nodarbinātiem Pētniecība un attīstība ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā jāsasniedz 3% no IKP Klimata pārmaiņas un enerģija jāsamazina CO2 emisijas par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu (t.sk. palielinot CO2 emisijas samazināšanu par 30%, ja nosacījumi to atļauj), jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20% Izglītība skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotājiem (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību Nabadzība un sociālā izslēgšana nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir jāsamazina par 20 miljoniem cilvēku
3 Dalībvalstu iemaksas ES budžetā ir aptuveni proporcionālās katras valsts ekonomiskajai labklājībai. Budžeta izdevumi tiek saskaņoti ar apstiprinātajām rīcībpolitikām un kopējām prioritātēm. Bieži tiek izmantoti divi termini, lai apzīmētu dalībvalstu situāciju attiecībā pret ES budžetu: neto maksātāji ir tās valstis, kas iemaksā vairāk, nekā saņem atpakaļ, un neto saņēmēji saņem vairāk nekā tie iemaksā. Zemāk ir parādīts šo valstu sadalījums Beļģija Bulgārija Čehijas Republika Dānija Vācija Igaunija Īrija 5748 Grieķija Spānija KĀDĒĻ FINANŠU TRANSAKCIJU NODOKLIS? Francija Itālija Kipra Latvija 1601 Lietuva nacionālās iemaksas valsts izdevumi no ES budžeta (miljonos eiro) Lai gan varētu šķist, ka neto maksātāji no dalības ES neko neiegūst, tā gluži nav. Neto maksātājvalstis iegūst no tā, ka to uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību neto saņēmējvalstīs, kā arī uz šīm valstīm eksportēt saražotās preces un sniegt pakalpojumus. Netiešie ieguvumi ir saistīti ar ES vienotā tirgus darbību. Tas nozīmē, ka nav robežkontroles, kas ierobežotu preču tirdzniecību, ES dalībvalstu starpā nav muitas nodevu, bet eiro kā kopējā valūta eirozonas valstīs nodrošina aizsardzību pret valūtas maiņas kursa svārstībām. Piemēram, 2010.gadā vairāk kā 60% no Vācijas kopējā eksporta bija preču un pakalpojumu eksports uz citām ES dalībvalstīm 5. No otras puses, arī neto saņēmējvalstis gūst ekonomisku labumu no ES vienotā tirgus, importējot preces un pakalpojumus no t.s. bagātajām ES dalībvalstīm. Piemēram, uz katru iztērēto eiro, kas tiek investēts Polijā, Čehijā, Slovākijā vai Ungārijā, citas ES-15 valstis netieši iegūst 0,61 eiro eksportēto preču veidā Luksemburga Ungārija Malta 2146 Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija 1905 Slovākija Somija 1646 Zviedrija Apvienotā Karaliste KĀ ES BUDŽETA NAUDA TIEK TĒRĒTA? Budžeta izdevumi ir parādīti zemāk 7. Lielākā daļa no ES budžeta vairāk kā 40% - tiek izlietoti lauksaimniecības atbalstam, un gadu plānošanas periodā tas kopā veidoja 408 miljardus eiro. Lielākā daļa šīs naudas tiek tērēta ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros. KLP ir vērsta uz to, lai patērētājiem nodrošinātu kvalitatīvas pārtikas preces par pieejamām cenām, atbalstītu lauku attīstību, saglabātu lauku kultūras mantojumu, rūpētos par vides kvalitāti un nodrošinātu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu. Diemžēl liela daļa no KLP ietvaros pieejamā finansējuma tiek izlietota tādu aktivitāšu atbalstam, kas pasliktina vides kvalitāti, piemēram, industrializētai pārtikas ražošanai lielos apjomos vai virszemes ūdeņu piesārņošanai saistībā ar lauksaimniecības zemju pārmēslošanu. Neskatoties uz to, ka lauksaimniecība ir tieši atkarīga no vides kvalitātes, tomēr lauksaimniecības atbalsta maksājumiem no ES budžeta joprojām nav saistoši nosacījumi par to, ka jāievēro augsti vides aizsardzības standarti. Tikai neliels finansējuma apjoms tiek novirzīts mērķtiecīgiem vides un dabas aizsardzības pasākumiem. 41 % Lauksaimniecības politika 35 % Struktūrfondi 12 % Konkurētspējas politikas 6 % Administratīvās izmaksas 6 % Globālie izaicinājumi 1 % Pilsoņi Nākošo lielāko ES budžeta izdevumu kategoriju veido t.s. struktūrfondi, kuru apjoms gadu periodā veidoja 374 miljardus eiro. Šis finansējums tiek novirzīts ES Reģionālās attīstības politikas īstenošanai, lai ES dalībvalstu starpā samazinātu negatīvās atšķirības ienākumu, labklājības un attīstības ziņā. Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds. Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsts galvenokārt ir pieejams tiem reģioniem, kuros iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Izmantojot pieejamo finansējumu, atbalstu saņemošās teritorijas var gūt labumu caur investīcijām infrastruktūrā, pilsētvidē, atbalsta maziem un vidējiem uzņēmumiem darbavietu radīšanā vai uzlabojot situāciju vietējā darba tirgū. Kohēzijas fonda mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus vides un transporta jomās, īstenotu ES politikas un sasniegtu direktīvās noteiktās prasības gadā Eiropas Komisija ierosināja ieviest finanšu transakciju nodokli (FTN), kas varētu kļūt par būtisku ieņēmumu avotu ES budžetā, uz pusi samazinot tos dalībvalstu maksājumus, ko aprēķina pamatojoties uz valstu nacionālo kopienākumu. Ja finanšu darījumiem ar akcijām un vērstpapīriem piemērotu nelielu likmi (0,1% no to vērtības) vai derivātiem (0,01%), tad ar šī nodokļa palīdzību ik gadus varētu iegūt miljardus eiro. Tas nodrošinātu arī, ka finanšu sektors sniegtu savu ieguldījumu taupības pasākumu nomākto valstu ekonomiskā klimata uzlabošanā. Papildus informāciju par FTN var atrast šeit: Eiropas Reģionālās attīstības fonds Kohēzijas fonds Eiropas Sociālais fonds
4 Lielākā daļa no fonda finansējuma tiek novirzīta tām ES valstīm, kas ES ir pievienojušās salīdzinoši nesen t.s. jaunās ES dalībvalstis, kuru nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no ES vidējā rādītāja. Lielākā daļa no fonda finansējuma tiek tērēta transporta infrastruktūrai (lielākoties autoceļiem) un vides infrastruktūrai (ūdenssaimniecības un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra, atkritumu apsaimniekošana). Atbalstu saņem arī projekti tādās jomās kā energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas projekti, dzelzceļa transports vai sabiedriskais transports pilsētās, tomēr šīm aktvitātēm kopējais piešķirtā finansējuma apjoms ir salīdzinoši mazāks. Struktūrfondu sadalījums par reģioniem mazāk attīstītie reģioni (IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā) pārejas reģioni (IKP uz vienu iedzīvotāju ir robežās no 75% līdz 90% no ES vidējā) vairāk attīstītie reģioni (IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90% no ES vidējā) Mazāk attīstītie reģioni Pārejas reģioni Vairāk attīstītie reģioni Kohēzijas fonds Miljardi eiro ES investīcijas reģionālajā attīstībā Transports 22% Pētniecība, attīstība un inovācijas 19% CITI 16% VIDE 14% Nodarbinātība un sociālā iekļaušana 10% Lai gan ES struktūrfondu uzdevumus ir sniegt ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā, daudzas dalībvalstis šo aspektu bieži vien ignorē. Grafiks rāda, ka lielākā daļa Kohēzijas politikas finansējuma nonāk transporta sektorā, lielākoties autoceļu tīkla attīstībā. Pieaugot autotransporta intensitātei, pasliktinās gaisa kvalitāte un attiecīgi arī iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Tādēļ lielāka uzmanība būtu jāpievērš pārejai uz ilgtspējīgu transporta veidu attīstīšanu uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot Eiropas atkarību no naftas, vienlaikus var veicināt arī nodarbinātību. Centrālās un Austrumeiropas valstīs iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir īpaši svarīgs mobilitātes nodrošināšanai, tādēļ nebūtu pareizi lielāko daļu naudas novirzīt autoceļiem. Cilvēkkapitāls 8% Sociālais kapitāls 5% Enerģija 5% Pilsētvides atjaunošana 3% autoceļi 54% dzelzceļi 31% ostas un ūdensceļi 6% multimodāli transporta veidi 3% gaisa satiksme 2% sabiedriskais transports pilsētās 2% velotransporta infrastruktūra 1% viedas sistēmas 1% Lai gan aptuveni 14% no reģionālās politikas finansējuma tiek novirzīti vides aizsardzībai, tomēr realitātē pārlieku liels uzsvars tiek likts uz problēmu risināšanu, nevis problēmu cēloņu novēršanu. Piemēram, tā vietā, lai būvētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un atkritumu dedzinātājus, kuru darbība vēl vairāk palielina slodzi uz vidi, vairāk uzmanības jāpievērš tām jomām, kas palīdz mainīt esošos patēriņa un ražošanas modeļus. Uzlabojumi energoefektivitātē, piemēram, ēku siltināšana, var būtiski samazināt izdevumus par siltumenerģiju un radīt jaunas iespējas nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, savukārt atkritumu atkārtota izmantošana un atkritumu labāka apsaimniekošana palīdz uzlabot gaisa un vides kvalitāti. Tomēr ES finansējuma izlietošanā ir arī daudz labu piemēru Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma Latvijā Latvijā daudzdzīvokļu māju vidējais energopatēriņš ir divreiz augstāks (vidēji 180 kwh/m2) nekā attīstītajās Eiropas Savienības valstīs, un jādomā, kā samazināt energoresursu patēriņu, jo no kopējā energoresursu patēriņa valstī mājokļiem tiek izlietoti aptuveni 60 procenti. Turklāt lielākā daļa tipveida ēku ir celtas līdz 1990.gadam, un to nolietojuma pakāpe pašlaik nereti sasniedz pat 50 procentus un vairāk. Pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumam, kopš 2009.gada daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir pieejams atbalsts ēku renovācijai, kas ļauj segt apmēram pusi no izmaksām, kas saistītas ar fasādes siltināšanu, jumtu siltināšanu, logu nomaiņu u.tml. Renovētajās mājās apkures rēķini ir par 30-50% mazāki kā iepriekš, turklāt mājas kļūst sakoptas un patīkamākas dzīvošanai, kā arī pagarinās to kalpošanas laiks.
5 ES budžets atbalsta arī citas jomas. Lai veicinātu ES starptautisko konkurētspēju, 5% no ES budžeta tiek novirzīti pētniecībai un attīstībai, bet 7% - lai atbalstītu vienotā tirgus darbību, izglītību un apmācības. Daļa no ES budžeta finansējuma tiek novirzīta aktivitātēm ārpus ES. Aptuveni 1% tiek novirzīts Pirmsiestāšanās palīdzības instrumentam, caur kuru atbalstu ekonomiskai, sociālai un lauku attīstībai saņem valstis, kas ir uzsākušas pievienošanās procesu ES. Līdzīgi 1% no ES budžeta tiek novirzīts Eiropas kaimiņu un partnerības instrumentam, caur kuru atbalstu demokrātijas stiprināšanai, tirgus ekonomikas attīstībai, cilvēktiesību aizstāvībai, ilgtspējīgai attīstībai un pilsoniskās sabiedrības atbalstam saņem bijušas PSRS valstis, Ziemeļāfrika un Tuvējo Austrumu reģiona valstis. Attīstības sadarbības instrumentam tiek novirzīti 2% no ES budžeta, un tas pieejams 47 attīstības valstīm Latīņamerikā, Āzijā un Dienvidāfrikā. Šim instrumentam ir piecas tematiskās programmas - ieguldījums sabiedrības attīstībā, atbalsts nevalstiskajam sektoram, migrācija un patvērums, vide un ilgtspējīga attīstība, pārtikas nodrošinājums. VADLĪNIJAS REĢIONĀLAJAI POLITIKAI NĀKOTNĒ Ja Eiropas Savienība patiesi vēlas virzīties uz ilgtspējīgu ekonomiku, ES fondiem nākotnē ir jāievēro šādi principi: KAS PĀRVALDA NAUDU? Katru gadu tiek sagatavots ikgadējais budžets, kas ir saskaņots ar daudzgadu finanšu ietvaru. Eiropas Komisijai, Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ir dažādi uzdevumi un pilnvaras, lemjot par budžetu. Eiropas Komisija sagatavo budžeta sākotnējo priekšlikumu. Budžetu izskata un par to vienojas Padome un Eiropas Parlaments. Budžets tiek pieņemts, šīm iestādēm savstarpēji vienojoties. Tomēr ne jau visi lēmumi tiek pieņemti Briselē. Lai gan Eiropas Komisija ir atbildīga par budžetu, tomēr gandrīz 80% no tā tiek tērēti ES dalībvalstīs, un šo valstu valdību ziņā ir nodrošināt, ka šī nauda tiek tērēta atbilstoši. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, Eiropas Komisija var iejaukties un atsevišķos gadījumos apturēt vai pārtraukt ES budžeta maksājumus šīm valstīm. EU budžeta pārvaldība Nodrošināt enerģijas un resursu taupīšanu Atbalstīt atjaunojamo energoresursu ieguvi un izmantošanu Investēt ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūrā kā viedie tīkli un zaļās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas Renovēt ēkas un mājokļus un veicināt pasīvo ēku celtniecību Attīstīt eko-inovatīvus produktus un ražošanas procesus Virzīties uz būtisku oglekļa emisiju samazināšanu transporta sektorā Pārstrādāt atkritumus un veicināt to daudzuma samazināšanos Veidot zaļo infrastruktūru un investēt biotopu un ekosistēmu aizsardzībā un atjaunošanā Nepieļaut investīcijas, kas ir kaitīgas cilvēkiem un videi Iesaistīt iedzīvotājus ES fondu plānošanā un izmantošanā Prioritātes un mērķi: Eiropa 2020 DALĪBVALSTIS Finansējuma prioritātes: Reģionālā politika ES budžeta ietvaros EIROPAS KOMISIJA apstiprināšana priekšlikums ES fondu izlietošana: Partnerības līgums un Darbības programmas VALSTU VALDĪBAS Projekti VADOŠĀ IESTĀDE UN CITAS INSTITŪCIJAS, KAS ATBILDĪGAS PAR IEVIEŠANU Izlemt, kādām vajadzībām un prioritātēm nauda būtu tērējama, ir katras valsts ziņā. Lai parādītu kā dalībvalsts plāno izlietot tai pieejamo finansējumu un parādītu ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā, katrai valstij ir jāizstrādā atbilstošas stratēģijas un plāni Partnerības līgums un Darbības programmas. Darbības programmās tiek definētas konkrētas investīciju prioritātes un noteikti specifiski mērķi. Balstoties uz atlases kritērijiem un reģionu vajadzībām, vadošā iestāde un par konkrētu aktivitāšu īstenošanu atbildīgā institūcija, izvēlas projektus finansēšanai vai rīko atklātus konkursus.
6 KAS VAR PIEDALĪTIES? Lai nodrošinātu ES budžeta efektīvāku pārvaldību, Eiropas Komisija nesen pārskatīja t.s. partnerības principu. Tas nozīmē, ka pieņemot lēmumus, kas saistīti ar ES finansējuma izlietošanu, jāiesaista dažādu mērķgrupu pārstāvji: profesionālās asociācijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju pārstāvji un arodbiedrības. Šāda līdzdalība palīdz ES politikas tuvināt iedzīvotājiem un paaugstina iedzīvotāju uzticēšanos institūcijām, kas pieņem galīgos lēmumus. Sabiedrības līdzdalība arī palīdz novērst krāpniecību un naudas nelietderīgu izmantošanu. Lai sabiedrība varētu iesaistīties, jāsāk ar informācijas publiskošanu, lai iedzīvotāji varētu palīdzēt pieņemt informētus lēmumus par finansējuma izlietošanas prioritātēm. Ir vairāki veidi, kā šajā procesā iesaistīties Programmēšanas laikā kad valsts gatavo lēmums par to, kādām aktivitātēm naudu tērēt, svarīgs ir iedzīvotāju viedoklis un līdzdalība. Sniedzot priekšlikumus nepieciešamajiem risinājumiem, atbalstot nevalstisko organizāciju pozīcijas un pieprasot atbildīgu rīcību, iedzīvotāji var ietekmēt vietējos, reģionālos un nacionālos lēmumus. Ieviešanas laikā projektu īstenošanas laikā ir svarīgi pārliecināties, ka viss notiek atbilstoši plānotajam. Ja jums ir aizdomas par naudas nelietderīgu izmantošanu, informējiet par to aktīvās nevalstiskās organizācijas vai plašsaziņas līdzekļus. VEIDOJOT LABĀKU NĀKOTNI EIROPAI Kļūstot par naudas saņēmēju ja Jūs esat uzņēmējs vai organizācijas pārstāvis, kas meklē finansēšanas iespējas savam projektam, iespējams, ka kāda no ES fondu programmām var šīs idejas īstenošanu atbalstīt. Inovatīvas idejas vienmēr tiek gaidītas! Izskatās, ka laiki mainās. Eiropas Komisija ir ierosinājusi, ka nākošajā daudzgadu budžeta plānošanas periodā, kas sāksies 2014.gadā, vismaz 20% no ES budžeta (aptuveni 205 miljardi eiro) ir jānovirza klimata pārmaiņu samazināšanai un zema oglekļa ekonomikas atbalstam. Šīs problēmas sniedzas krietni ārpus tradicionālās vides aizsardzības, tādēļ atbalsts klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai nozīmē arī ieguldījumus izglītībā un apmācību pasākumos, transportā un lauksaimniecībā. Galīgie lēmumi par ES nākamo budžetu tiks pieņemti 2013.gada sākumā, un tas ir arī Tavā ziņā, lai nodrošinātu, ka ES budžets ir vērsts uz kopējo labumu un atbilst sabiedrības interesēm. Izsaki savu viedokli un iesaisties! Papildus informāciju meklē Ar samaksāto nodokļu starpniecību eiropieši netieši piedalās ES budžeta veidošanā maksājot par iegādātajām precēm un pakalpojumiem vai maksājot vietējos nodokļus gadā vidējais nodokļu apmērs ES būs aptuveni 294 eiro uz vienu iedzīvotāju. Iekšzemes kopprodukts ir noteiktā laika periodā (parasti viena gada laikā) visu valsts teritorijā saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība naudas izteiksmē. ES-27 iekšzemes kopprodukts ir ES valstīs visu saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība. To parasti izmanto kā valsts ekonomiskās labklājības rādītāju, kā arī attiecīgajā valstī vērtējot dzīves standartu. Izmantoti 2012.gada skaitļi. Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts. Finanšu pārskats Brisele, Eiropas Komisija, Eurostat. Statistics in focus 3/2012. Luksemburga, Polijas Reģionālās attīstības ministrija, Strukturālo pētījumu institūts. Novērtējums par ES-15 valstu ieguvumiem saistībā ar Kohēzijas politikas īstenošanu Višegradas grupas valstīs.. Varšava, Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts. Jauni fondi, labāks regulējums. Brisele, Eiropas Komisija. Kohēzijas politika Investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā. Luksemburga, Šī brošūra ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī materiāla saturu atbild CEE Bankwatch Network, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
7 Eiropai un tās iedzīvotājiem ir jālemj par to, kādā sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot, un kā mēs nodrošināsim savas pamatvajadzības. ES budžeta naudai ir būtiska loma, jo lēmumi, ko mēs pieņemam šodien, noteiks Eiropas attīstības virzienu nākamajām desmitgadēm. Pat ja Briselē pieņemtie lēmumi varētu šķist kaut kas tik attāls kā uz citas planētas notiekošs, tomēr tiem ir liela ietekme uz katras valsts rīcību, tai skaitā reģionālo attīstību. Mēs ceram, ka šis ceļvedis sniegs jums labāku izpratni par to, kas ir ES budžets, kā tas strādā un kā ikviens no mums var iesaistīties tā plānošanā. Papildus informāciju meklē jūlijs 2012
COM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākSCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas
ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākSlide 1
nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākRecent economic developments in Latvia
Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt
SīkākTemplate
ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n
Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākPaskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo
Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākSeptītā Pamatprogramma
Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākMicrosoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA 2009. gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji:
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
SīkākIespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di
Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012
SīkākPowerPoint Presentation
Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākInovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L
Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju
SīkākEIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald
15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākRīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra RĪCĪBAS PLĀNS gadam Rīgā 2012
Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra RĪCĪBAS PLĀNS 2013. gadam Rīgā 2012 SATURA RĀDĪTĀJS lpp. 1. PAMATINFORMĀCIJA 2 2. MĒRĶU UN UZDEVUMU RAKSTUROJUMS 3 3. INVESTĪCIJU PLĀNS 2013. gadam
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākDPP
IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob
21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada
SīkākMicrosoft Word - kn817p3.doc
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa
SīkākIEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija
D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas
SīkākUzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro
C 282/4 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.8.2017. V (Atzinumi) ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS EIROPAS KOMISIJA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS EACEA/33/2017 2014. 2020. gada programma Eiropa
SīkākDaugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes
Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības
SīkākĒku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va
Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:
SīkākMicrosoft Word - kn17p1.doc
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības
SīkākPowerPoint prezentācija
2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
Sīkāk_ZINO_240413_00
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākMicrosoft Word - lv-COM674.doc
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas
SīkākPDFP8NGRYUBVT.0.doc
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
SīkākGada parskats
reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu
SīkākSaturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība Rīgas pa
Saturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība...5 1. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību Rīgas
SīkākNr
JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542
SīkākĒkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p
Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas
SīkākPowerPoint Presentation
VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes
SīkākINTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU NOZARĒS Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējum
www.euipo.europa.eu INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējums gumijas riepu un kameru ražošanā; gumijas riepu protektoru
SīkākV.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākIstockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau
Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu
Sīkākbilance lv
AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017
SīkākINOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere
INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konference Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
ES programma Radošā Eiropa (2014-2020) Andrejs.Lukins@km.gov.lv www.km.gov.lv/radosaeiropa facebook.com/radosaeiropa @radosaeiropa 05/04/2018, Valmiera ES programma RADOŠĀ EIROPA 2014-2020 - Eiropas Komisija
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar
SīkākAKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Lat
AKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Latvijas Banka, 2019 1. darba lapa pamatskolai Atbildi
SīkākSIA (VAS)
SIA LDZ infrastruktūra neauditēts saīsinātais Finanšu pārskats par 2016.gada 6 mēnešu darbības rezultātiem izskatīts SIA LDZ infrastruktūra 2016.gada 21.jūlija Valdes sēdē, protokols Nr. INF-1.2./28 Informācija
SīkākThe 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma
SīkākSANTE/11917/2016-EN Rev, 1
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 20.12.2016. COM(2016) 808 final KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS Dalībvalstu pieredze darbā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/41/EK par ģenētiski modificētu
SīkākBild 1
Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas
SīkākPowerPoint Presentation
Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
Sīkāk1
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažu novadā A P S T I P R I N Ā T I ar Ādažu novada domes 2019.gada 25.jūnija sēdes lēmumu (protokols Nr.14 22) 2019.gada 25.jūnijā Nr. 14/2019 Grozījumi Ādažu novada domes saistošajos
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
SīkākBiogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]
Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākPowerPoint Presentation
K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra
SīkākIzskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s
Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākLV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P
C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas
SīkākPowerPoint Presentation
Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados
SīkākCM_PETI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākSIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018
SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam
SīkākA/s "
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6
SīkākCommission Regulation (EC) No 448/2004
Šis teksts ir Eiropas Kopienu normatīvā akta tulkojums latviešu valodā, kas veikts Tulkošanas un terminoloģijas centrā. Tulkojums nerada nekādas tiesības un neuzliek nekādas saistības. Juridiski saistoši
SīkākPowerPoint Presentation
Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -
Sīkākeuropean-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx
EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas
SīkākCOM(2017)167/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 1.4.217. COM(217) 167 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 217.
SīkākEiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi
Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 2017. gada 4. novembris Saturs IV Paziņojumi EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI
SīkākWP 3 – Baltic section
Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu
SīkākLatvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros gadam PROGRAMMAS ROKASGRĀMATA 4. projektu
Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros 2007. 2013. gadam PROGRAMMAS ROKASGRĀMATA 4. projektu konkurss 2011. gada 1. februāris Oficiālā Programmas
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākEiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202 Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 59. sējums gada 7. jūnijs Saturs 2016/C 202/01
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202 Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 59. sējums 2016. gada 7. jūnijs Saturs 2016/C 202/01 Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
SīkākPrezentacja programu PowerPoint
EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.
Sīkāk