УГОЛОВНЫЙ КОДЕКС Латвийской Советской Социалистической -Республики На латышском языке LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKAS REPUBLIKAS LIKUMS Par Latvijas P

Transkripts

1 УГОЛОВНЫЙ КОДЕКС Латвийской Советской Социалистической -Республики На латышском языке LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKAS REPUBLIKAS LIKUMS Par Latvijas PSR kriminālkodeksa apstiprināšanu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj: 1. pants. Apstiprināt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kriminālkodeksu un noteikt tā spēkā stāšanos gada 1. aprīlī. 2. pants. Noteikt, ka Latvijas PSR kriminālkodeksa 23. parīts daļā par brīvības atņemšanas laiku neattiecas uz personām, kuras notiesātas līdz PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatu pieņemšanai gada 25. decembrī par sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa sevišķās daļas pirmajā nodaļā, par bandītismu, slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos, valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšanu lielos apmēros un laupīšanu. 3. pants. Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam noteikt Latvijas PSR kriminālkodeksa spēkā stāšanās kārtību un apstiprināt Latvijas PSR likumdošanas aktu sarakstu, kuri zaudējuši spēku sakarā ar Latvijas PSR kriminālkodeksa stāšanos spēkā. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Priekšsēdētājs J. KALNBERZIŅS Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Sekretārs K. GAILIS Rīga, gada 6. janvārī. 3

2 4. pants. Krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti Latvijas PSR teritorijā un citu savienoto republiku teritorijā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kriminālkodekss VISPĀRĪGĀ Pirmā nodaļa DAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants. Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevums ir aizsargāt pret noziedzīgiem apdraudējumiem padomju sabiedrisko un valsts iekārtu, sociālistisko īpašumu, pilsoņu personu un tiesības un visu sociālistisko tiesisko kārtību. Lai veiktu šo uzdevumu, Latvijas PSR kriminālā likumdošana nosaka, kādi sabiedriski bīstami nodarījumi ir noziedzīgi, un nosaka sodus, kas piemērojami noziegumus izdarījušām personām. 2. pants. PSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana Latvijas PSR kriminālkodeksu izdod, pamatojoties uz Latvijas PSR Konstitūcijas 19. panta «n» punktu, saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatu principiem un vispārīgiem noteikumiem. Vissavienības likumi par kriminālatbildību par valsts noziegumiem un militārajiem noziegumiem, ka ari Vissavienības krimināllikumi, kas nosaka atbildību par citiem noziegumiem, kuri vērsti pret PSRS interesēm, jāiekļauj šajā kodeksā. Līdz Vissavienības krimināllikumu iekļaušanai Latvijas PSR kriminālkodeksa šie likumi tiek piemēroti tieši. 3. pants. Kriminālatbildības pamats Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu. Kriminālsods piemērojams tikai pēc tiesas sprieduma. Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas PSR teritorijā, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā Latvijas PSR teritorijā. Personas, kas izdarījušas noziegumus citu savienoto republiku teritorijā un nodotas tiesai Latvijas PSR teritorija, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā nozieguma izdarīšanas vieta. Ja noziegumu Latvijas PSR teritorijā izdara ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai citi pilsoņi, kuri krimināllietas saskaņa ar spēkā esošajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti padomju tiesu iestādēm, jautājums par šo personu kriminālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā. 5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām PSRS pilsoņi, kas izdarījuši noziegumus ārzemēs, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā Latvijas PSR teritorija, ja viņi saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai Latvijas PSR teritorijā. Uz tā paša pamata, personas, kas atrodas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā un kam nav pilsonības, atbild par noziegumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām. Ja minētās personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārzemēs, tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas. Ārvalstnieki atbild par noziegumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām, pēc padomju krimināllikumiem starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos. 6. pants. Krimināllikuma spēks laikā Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas ari uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas. Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav. 4

3 Otra nodaļa NOZIEGUMS 7. pants. Nozieguma jēdziens Par noziegumu atzīstams krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas apdraud padomju sabiedrisko vai valsts iekārtu, sociālistisko saimniecības sistēmu, sociālistisko īpašumu, pilsoņu personu un viņu politiskas, darba, mantiskas un citas tiesības, kā arī citāds sociālistisko tiesisko kartību apdraudošs, sabiedriski bīstams nodarījums, kas paredzēts krimināllikuma. Nav atzīstama_ par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama. 8. pants. Nozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši) Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. 9. pants. Nozieguma izdarīšana aiz neuzmanības Noziegums atzīstams par fzdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriskibīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanas iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. 10. pants. Nepilngadīgo atbildība Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu. Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izdarījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slepkavību ( pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu ( pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par laupīšanu (87. un 141. pants), atklātu zādzību (86. un 140. pants), zādzību (85., 139. un 219. pants), ļaunprātīgu huligānismu ( panta otrā daļa), valsts, sabiedriskās vai pilsoņu personiskas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas radījusi smagas sekas (95. panta otrā daļa un 146. panta otrā daļa), ka arī par tadu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants). Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sabiedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai kriminālsodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu. Ja ir šā panta trešajā daļā norādītie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz nepilngadīgo lietu komisiju jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam. 11. pants. Nepieskaitāmība Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai personai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants. Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskaitāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt. 12. pants. Atbildība par dzērumā izdarītu noziegumu Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības. 13. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu Padomju valsts intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās -aizstāvēšanās robežas. 7

4 Par nepieciešamas aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīm redzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību. 14. pants. Galējā nepieciešamība Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta galējas nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Padomju valsts interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. 15. pants. Atbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu Par gatavošanos_ noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai. Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērstā uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīga gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto noziegumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskas bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam. Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši izdarījusi. Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarīšanu organizējusi vai to vadījusi. Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu. Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. _ Nosakot sodu, tiesai jāņem vēra, kada mera katrs līdzdalībnieks piedalījies noziegumā un kads ir viņa līdzdalības raksturs. 18. pants. Slēpšana Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas riku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīga kārta iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai ša kodeksa 182. pant,ā paredzētajos gadījumos. 19. pants. Neziņošana Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas paredzēti šā kodeksa 84. un 183. panta. 16. pants. Labprātīga atteikšanas no nozieguma izdarīšanas Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tas faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs. 17. pants. Līdzdalība Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga fīša piedalīšanas nozieguma izdarīšanā. Bez izpildītājiem^ par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji. 8 Treša nodaļa SODS 20. pants. Soda mērķis Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus, cienītu sociālistiskās sadzīves noteikumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus. Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu. 9

5 21. pants. Sodu veidi Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi: 1) brīvības atņemšana; 2) nometinājums; 3) izsūtījums; 4) labošanas darbi bez brīvības atņemšanas; 5) tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos; 6) atbrīvošana no amata; 7) naudas sods; 8) sabiedriskais nopēlums. Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu. Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papildsodus: 1) mantas konfiskāciju; 2) vecāku tiesību atņemšanu; 3) militārās dienesta pakāpes vai speciālā nosaukuma atņemšanu. Izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet ari ka papildsodu. 22. pants. Izņēmuma soda veids nāves sods Nāves sodu nošaušanu kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par dzimtenes nodevību (59. pants), spiegošanu (60. pants), terora aktu (61. panta pirmā daļa un 62. panta otrā daļa), diversiju (63. pants), bandītismu (72. pants), tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos (99. pants), priekšnieka vai citas karadienesta pienākumus pildošas personas slepkavību ar nodomu (229. panta 3. punkts), bet kara laikā vai kaujas apstākļos arī par citiem sevišķi smagiem noziegumiem gadījumos, kas īpaši paredzēti PSR Savienības likumos. Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī atrodas grūtniecības stāvoklī pants. Brīvības atņemšana Brīvības atņemšana nosakāma uz laiku no trim mēnešiem līdz desmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem un sevišķi bīstamiem recidīvistiem PSR Savienības un Latvijas PSR likumos paredzētajos gadījumos uz laiku, ne ilgāku par piecpadsmit Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados un mēnešos. Nosakot sodu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus. Ar brīvības atņemšanas sodu notiesātie sodu izcieš labošanas darbu kolonijā vai cietumā, bet nepilngadīgie nepilngadīgo darba kolonijā. Brīvības atņemšanu, ieslogot cietumā uz visu soda laiku vai tā daļu, tiesa var noteikt personām, kas izdarījušas smagus noziegumus, kā arī sevišķi bīstamiem recidīvistiem. Personām, kas izcietušas ne mazāk kā pusi no ieslodzījuma laika cietumā, ja tās ir priekšzīmīgi uzvedušas, pēc tiesas lēmuma ieslodzījumu cietumā var aizstāt ar ievietošanu kolonija. Personām, kas ļaunprātīgi pārkāpj labošanas darbu kolonijas režīmu, soda izciešanu kolonijā pēc tiesas lēmuma var aizstāt ar ieslodzījumu cietumā uz laiku, ne ilgāku par trim Soda atlikušo daļu šīs personas izcieš labošanas darbu kolonija. Brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību un noteikumus nosaka labošanas darbu likumdošana. 24. pants. Sevišķi bīstams recidīvists Par sevišķi bīstamu recidīvistu pēc tiesas sprieduma var atzīt personu, kas jau bijusi notiesāta par agrāk izdarītu sevišķi bīstamu valsts noziegumu ( pants), bandītismu (72. pants), valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšanu lielos apmēros (85. panta trešā daļa; 86. panta trešā daļa; 88. panta trešā daļa un 89. panta trešā daļa), tīšu slepkavību (98. un 99. pants), par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu (105. pants),. izvarošanu (1.21. pants), laupīšanu (87. un 141. pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem,_neatkarīgi no tā, par kuru no tiem attiecīgā persona bijusi notiesāta pirmo reizi. Tiesai ir tiesība atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu ari personu, kura jau trīs reizes bijusi notiesāta par zādzību (85., 139. un 219. pants), atklātu zādzību (86. un 140. pants), krāpšanu (89. un 142. pants), spekulāciju (149. panta pirmā un otra daļa), ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otra daļa), vai arī kaut divas reizes bijusi notiesāta par kadu no šiem noziegumiem un par ll

6 vienu no noziegumiem, kas minēti šā panta pirmajā daļā un pēc tam no jauna izdarījusi kādu noziegumu, kas minēts šā panta pirmajā vai otrajā daļā. Izlemjot jautājumu, vai personu atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu, tiesa ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un lietas apstākļus. Pamats atzīšanai par sevišķi bīstamu recidīvistu nevar būt sodāmība par noziegumu, ko šī persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, vai sodāmība, kas dzēsta vai noņemta likuma noteiktajā kārtībā. 25. pants. Nometinājums un izsūtījums Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas, obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū. Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos. Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamatsodu, ta arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciemgadiem, izsūtījumu no viena līdz pieciem Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos. Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likuma īpaši noradītos gadījumos. Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievietēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam. Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā ari izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka PSR Savienības un Latvijas PSR likumi. Vietējo Darbaļaužu deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā. 26. pants. Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas nosakāmi uz laiku no viena mēneša līdz vienam gadam, un šo sodu izcieš saskaņā ar tiesas spriedumu vai nu notiesātā darba vietā, vai citās vietās notiesātā dzīves vietas rajonā. No tās personas izpeļņas, kam piespriesti labošanas darbi bez brīvības atņemšanas, ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā piecu līdz divdesmit procentu robežās. 12 Darba nespējīgām personām vai personām, kas kļuvušas darba nespējīgas jau pēc tiesas sprieduma taisīšanas, tiesa labošanas darbu vietā nosaka naudas sodu vai sabiedrisku nopēlumu, vai arī atbrīvo tās no soda šā kodeksa 52. pantā paredzētajā kārtībā. Ja notiesātais izvairās izciest labošanas darbu sodu darba vietā, tiesa var aizstāt labošanas darbu soda neizciesto laiku ar labošanas darbiem citās vietās notiesātā dzīves vietas rajona pec to iestāžu norādījuma, kas pārzina šos darbus. Ja notiesātais izvairās izciest labošanas darbu sodu pēc to iestāžu norādījuma, kas šos darbus pārzina, tiesa var aizstāt neizciesto laiku ar brīvības atņemšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 40. pantā paredzētajiem noteikumiem. Kārtību, kā izciest labošanas darbu sodu bez brīvības atņemšanas, nosaka labošanas darbu likumdošana. 27. pants. Tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos Tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab kā pamatsodu, tā ari kā papildsodu. Šo sodu var piespriest, ja tiesa atzīst, ka pēc vainīgā izdarīto noziegumu rakstura, kuri saistīti ar viņa amatu vai nodarbošanos, nav iespējams saglabāt vainīgajam tiesību ieņemt noteiktus amatus vai tiesību uz zināmu nodarbošanos. Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu, nosakot papildsodu aizliegt ieņemt noteiktu amatu vai aizliegt zināmu nodarbošanos, tad šis aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kamēr persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, kā ari pēc tā izciešanas uz laiku, kāds noteikts spriedumā. Nosakot šo papildsodu kopa ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad sākts izciest pamatsods. 28. pants. Atbrīvošana no amata Atbrīvošanu no amata var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu, ja tiesa atzīst par neiespējamu atstāt notiesāto amatā, kādu viņš ieņēmis nozieguma izdarīšanas brīdī vai notiesāšanas brīdī. 29. pants. Naudas sods Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu. 13

7 Naudas soda apmēru nosaka atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma un ievērojot vainīga mantas stāvokli. Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par konfiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, nav izņemama, arī piedzenot naudas sodu. Ja nav iespējams piedzīt naudas sodu kā pamatsodu, to aizstāj ar labošanas darbiem, rēķinot par desmit rubļiem naudas soda vienu mēnesi labošanas darbu, bet ne vairāk kā vienu gadu labošanas darbu. Aizstāt naudas sodu ar brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanu ar naudas sodu nav atļauts. 30. pants. Sabiedriskais nopēlums Sabiedriskais nopēlums ir nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījuma darot to zināmu sabiedrībai prese vai citāda veida. 31. pants. Noziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu un labošanas darbu aizstāšana ar turēšanu virssardzē Obligātā karadienesta karavīrus, kas izdarījuši noziegumus, var nosūtīt uz disciplināro bataljonu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem tiklab likuma paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par derīgu brīvības atņemšanas vietā uz laiku līdz diviem gadiem piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku. Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas karavīriem aizstājami ar turēšanu virssardzē uz laiku līdz diviem mēnešiem. 32. pants. Mantas konfiskācija Mantas konfiskācija ir notiesātā personiskajā īpašumā esošās visas mantas vai tas daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības. Mantas konfiskāciju likumā paredzētajos gadījumos var piemērot tikai par valsts_ noziegumiem un smagiem noziegumiem, kas izdarīti mantkārīga nolūka. Nav konfiscējami: notiesātajam un personām, kas atrodas viņa apgādība, vajadzīgie_ pirmās nepieciešamības mājturības priekšmeti; dzīvojama māja un saimniecības ēkas, kas pieder pie 14 kolhoznieka sētas; lauksaimniecības inventārs un mājlopi, sekla un mājlopiem nepieciešamā lopbarība; ražošanas līdzekļi, kas notiesātajam nepieciešami viņa profesionāla darba; pārtikas produkti un naudas summas, kas nepieciešamas notiesāta apgādājamam personām, turklāt atstājamie partikas produkti un naudas summas pēc sava novērtējuma kopsumma nedrīkst būt mazākas par likumā noteikto strādnieka minimālo darba algu par trim mēnešiem uz katru ģimenes locekli. Konfiscējot mantu, valsts neatbild par notiesata parādiem un saistībām, ja tādi radušies pēc tam, kad izmeklēšanas vai tiesu iestādes veikušas pasākumus mantas saglabāšanai, turklāt, ja tie radušies bez šo iestāžu piekrišanas. Attiecībā uz pretenzijām, kas jāapmierina uz konfiscētas mantas rēķina, valsts atbild tikai aktīva apmēra, turklāt pretenziju apmierināšanas secīgumā jāievēro noteikumi, kādi paredzēti Latvijas PSR civilkodeksā un civilprocesa kodeksa. 33. pants. Vecāku tiesību atņemšana Vecāku tiesību atņemšanu var piemērot kā papildsodu, ja tiesa konstatējusi, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai ļaunprātīgi izvairījies pildīt vecāku pienākumus. Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem Notiesājot kādu personu ar brīvības atņemšanu un nosakot tai kā papildsodu vecāku tiesību atņemšanu, šī tiesību atņemšana attiecas uz laiku, kamēr izcieš brīvības atņemšanas sodu, un pēc ta izciešanas uz laiku, kāds noteikts sprieduma. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsodu veidiem, papildsoda izciešanas laiks jāaprēķina no brīža, kad sākas pamatsoda izciešana. 34. pants. Militāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā ari ordeņu, medaļu un goda nosaukumu atņemšana Notiesājot par smagiem noziegumiem personu, kurai ir militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, pēc tiesas sprieduma tai šo pakāpi vai nosaukumu var atņemt. Notiesājot par smagu noziegumu personu, kura apbalvota ar ordeni vai medaļu, vai kurai ir goda nosaukums, ko piešķīris PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, Latvijas PSR vai citas savienotās vai autonomās republikas Augstākas Padomes Prezidijs, vai militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, ko piešķīris PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, PSRS Ministru Padome, Latvijas PSR vai citas savienotas republikas Ministru Padome, 15

8 tiesa, taisot spriedumu, izlemj jautājumu, vai ir vajadzīgs griezties pie valsts orgāniem, kas notiesāto apbalvojuši ar ordeni vai medaļu vai piešķīruši viņam nosaukumu, lai viņam tiktu atņemts ordenis vai medaļa, goda nosaukums, militārā dienesta pakāpe vai speciālais nosaukums. I Ceturta nodaļa SODA NOTEIKŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO SODA 35. pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi Tiesa piespriež sodu tādās robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā saskaņa ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatu un Latvijas PSR kriminālkodeksa noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no sociālistiskās tiesiskās apziņas, ņem vēra izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīga personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus. 36. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi: 1) ja vainīgais novērsis iedarītā nozieguma kaitīgās sekas vai labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu, vai novērsis nodarīto kaitējumu; 2) ja noziegums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ; 3) ja noziegums izdarīts draudu vai piespiešanas ietekmē, materiālas vai citādas atkarības dēļ; 4) ja noziegums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekme, ko izraisījusi cietušā prettiesiska darbība; 5) ja noziegums izdarīts, aizsargājoties pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu, kaut arī pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas; 6) ja noziegumu izdarījis nepilngadīgais; 7) ja noziegumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī; 8) ja nozieguma izdarītājs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto vai pieteicies par vainīgu, Nosakot sodu, tiesa var ņemt vērā arī tādus mīkstinošus apstākļus, kas likumā nav norādīti pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem atzīstami šādi apstākļi: 1) ja noziegumu izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi kādu noziegumu; atkarībā no pirmā nozieguma rakstura tiesa var nepiešķirt šim noziegumam pastiprinoša apstākļa nozīmi; 2) ja noziegumu izdarījusi organizēta grupa; 3) ja noziegums izdarīts mantkārīgu vai citādu zemisku tieksmju dēļ; 4) ja noziegumam bijušas smagas sekas; 5) ja noziegums izdarīts pret mazgadīgo, sirmgalvi vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušā dienesta, materiālo vai citādu atkarību; 6) ja nepilngadīgie uzkūdīti izdarīt noziegumu vai ja nepilngadīgie iesaistīti noziegumā kā līdzdalībnieki; 7) ja noziegums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgāšanos par cietušo; 8) ja noziegums izdarīts, izmantojot sabiedriska posta apstākļus; 9) ja noziegums izdarīts vispārbīstamā veida 10) ja persona, par kuru bija galvojis kolektīvs, sabiedriskā galvojuma laikā vai viena gada laika pēc šāda galvojuma termiņa izbeigšanās izdarījusi jaunu noziegumu. 38. pants. Soda noteikšana vairāku noziegumu izdarīšanas gadījumā Ja kāda persona atzīta par vainīgu_ divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti krimināllikumu dažādos pantos, un ja tā ne par vienu no šiem noziegumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi_ nosaka sodu pēc to kopības, vai nu ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežas, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu. Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuru izdarīšanā persona atzīta par vainīgu. Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl ari citā nozieguma, ko viņš izdarījis pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Šai gadījuma soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pec pirmā sprieduma. 17

9 39. pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot sodus šai pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus, bet par noziegumiem, par kuriem likumā atjauts noteikt brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, tas nedrīkst pārsniegt piecpadsmit gadus. 40. pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi Saskaitot vai aizstājot dažāda veida pamatsodus, piemēro Šādus noteikumus: 1) saskaitot dažāda veida sodus, tiesa izraugās galīgo sodu pēc visstingrākā soda veida; 2) brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst vienai dienai disciplinārajā bataljonā, trim dienām nometinājumā, izsūtījumā vai labošanas darbos bez brīvības atņemšanas. Pamatsods, ja tas ir labošanas darbi, tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošana noamata, naudas sods. un sabiedriskais nopēlums, tiek izpildīts patstāvīgi; 3) dažāda veida papildsodi tiek izpildīti patstāvīgi; 4) ja brīvības atņemšanas, nometinājumā, izsūtījuma, labošanas darbu bez brīvības atņemšanas laikus saskaita vai sodus aizstāj, tad laiku skaita dienām, mēnešiem un atbilstošos gadījumos 42. pants. Nosacīta notiesāšana Ja tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu vaj labošanas darbus un ņemot vērā lietas apstākļus un vainīgā personību, iegūst pārliecību, ka nav lietderīgi likt vainīgajam izciest piespriesto sodu, tā var vainīgo notiesāt nosacīti, spriedumā obligāti norādot nosacītās notiesāšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa nolemj spriedumu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laika notiesātais neizdarīs jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu. Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena līdz pieciem Nosacīti notiesāto personu uzvešanos pārrauga un audzināšanas darbu ar tām veic notiesātās personas darba vai mācību vietas sabiedriskā organizācija vai darbaļaužu kolektīvs, bet attiecībā uz personu, kas nestrādā un nemācās, vietējā Darbaļaužu deputātu padome. Šos pienākumus pret nepilngadīgajiem veic viņu vecāki vai aizbildņi. Ņemot vērā lietas apstākļus, vainīgā personību, kā ari vainīgā darba vietas sabiedrisko organizāciju vai strādnieku, kalpotāju vai kolhoznieku kolektīva lūgumus notiesāt viņu nosacīti, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šīm organizācijām vai kolektīvam pāraudzināšanai un labošanai. Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvešanos pierādīs, ka viņš ir labojies, tad, ja būs pagājis ne mazāk par pusi no tiesas noteiktā pārbaudes laika, tiesa pēc sabiedriskas organizācijas vai darbaļaužu kolektīva, vai tās personas lūguma, kam uzdots uzraudzīt nosacīti notiesāto, var samazināt viņam noteikto pārbaudes laiku vai atcelt atlikušo pārbaudes laiku. Nosacīti notiesājot, nevar piemērot citādus papildsodus ka tikai naudas sodu. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. 41. pants. Vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu Ja tiesa, ievērojot sevišķus lietas apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, zemāku par zemāko robežu, kas par attiecīgo noziegumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka veida sodu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, obligāti norādot mīkstināšanas motīvus pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienestam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadarbības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadījumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu. Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms sociālistiskās Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlnie- 19

10 čības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu. Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. 44. pants. Iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšana Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, notiesājot ar brīvības atņemšanu un nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, dienu pret dienu, notiesājot ar labošanas darbiem, nometinājumu vai izsūtījumu, dienu pret trim dienām. Piespriežot citus sodus, tiesa, ieskaitot iepriekšējo apcietinājumu, var attiecīgi mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas. 45. pants. Kriminālatbildības noilgums Nevienu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad ta izdarījusi noziegumu, pagājis šāds laiks: 1) seši mēneši no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu pēc cietušā sūdzības (šā kodeksa 109. panta otra daļa, 11L panta pirmā daļa, 127. panta pirmā dala un 128. panta pirmā daļa); 2) trīs gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai tādu sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu; 3) pieci gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; 4) desmit gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest smagāku sodu nekā brīvības atņemšana uz pieciem Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīga persona izdara jaunu noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem Šai gadījumā noilgumu sāk skaitīt no jaunā nozieguma izdarīšanas brīža. Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums atjaunojas no tā_ brīža, kad šī persona tiek aizturēta vai pati pieteicas par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma izdarīšanas laika pagā- 20 juši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums. Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu. 46. pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja tas, skaitot no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts sados termiņos: 1) trīs gados ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu; 2) piecos gados ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; 3) desmit gados ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz pieciem Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņu notecēšanai izdara jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, nometinājumu vai izsūtījumu uz laiku, ne mazāku par trim Ja izdarīts jauns noziegums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, notā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek_aizturēts. Tomēr notiesājošais kriminālspriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums. Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kurai piespriests nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu. 47. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda Personu, kas izdarījusi noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tiks atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā grozījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko vainīgais izdarījis, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai šī persona pati vairs nav sabiedriski bīstama. 21

11 Personu, kas izdarījusi noziegumu, var atbrīvot no soda, ja tiks atzīts, ka sakarā ar tās turpmāko nevainojamo uzvešanos un godīgo attieksmi pret darbu šo personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par sabiedriski bīstamu. 48. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības, nododot lietu biedru tiesai Personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nododot lietu izskatīšanai biedru tiesā, ja šī persona pirmoreiz izdarījusi kādu no šai kodeksā paredzētajiem tālāk minētajiem nodarījumiem: 1) tīšu vieglu miesas bojājumu, kas nav radījis veselības satricinājumu (109. panta otrā daļa), piekaušanu (111. panta pirmā daļa), nepatiesu, kolektīva locekli apkaunojošu,-izdomājumu izplatīšanu tajā pašā kolektīvā (127. panta pirmā daļa), goda aizskaršanu (128. panta pirmā daļa), ja ir cietušā iesniegums vai satifedrības lūgums izskatīt lietu biedru tiesā; 2) citu nodarījumu, par kuru saskaņā ar šā kodeksa sevišķās daļas pantu atļauts lietot sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļus; 3) citu mazsvarīgu noziegumu, ja pēc izdarītā nodarījuma rakstura un vainīgā personības viņu var labot ar sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļiem, nepiemērojot kriminālsodu. 49. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības pret sabiedrisko galvojumu Ja pēc lietas apstākļiem kādas personas izdarītajām noziedzīgajam darbībām un pašai šai personai nav lielas sabiedriskas bīstamības un vainīgā darbībām nav bijušas smagas sekas, un viņš pats vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto, tad pēc sabiedriskas organizācijas vai darbaļaužu kolektīva lūguma Šo personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nododot viņu pret sabiedrisko galvojumu pāraudzināšanai un labošanai tai sabiedriskajai organizācijai vai darbaļaužu kolektīvam, kas tādu lūgumu ierosinājuši. Sabiedriskajā galvojumā nevar nodot personu, kas izdarījusi noziegumu ar lielu sabiedrisku bīstamību vai kam bijušas smagas sekas, ka arī personu, kas otrreiz izdarījusi tīšu noziegumu, gadījuma, ja tā par agrāk izdarīto noziegumu bijusi notiesāta un sodāmība nav noņemta, ne arī dzēsta. Nav arī pieļaujams nodot sabiedriskajā galvojumā personu, kas jau agrāk bijusi nodota šādā galvojumā sakarā ar nozieguma izdarīšanu. 22 Ja persona, par kuru dots sabiedriskais galvojums, gada laika nav attaisnojusi kolektīva uzticību, ir pārkāpusi solījumu, ka ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu darbu pieradīs savu labošanos nav, pakļāvušies sociālistiskās sadzīves noteikumiem vai pametusi darba kolektīvu ar nolūku izvairīties no sabiedriskās ietekmes, tad sabiedriskā organizācija vai darbaļaužu kolektīvs, kas uzņēmušies par viņu galvojumu, pieņem lēmumu par atsacīšanos no galvojuma un nosūta šo lēmumu prokuratūrai vai tiesai izskatīt jautājumu par krimināllietas atjaunošanu, 50. pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, labošanas darbiem, nometinājumu, izsūtījumu vai nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu ir pierādījusi savu labošanos, tad pēc tam, kad šī persona faktiski izcietusi ne mazāk par pusi no piespriesta soda, tiesa to var pirms termiņa nosacīti atbrīvot no soda vai aizstāt soda neizciesto daļu ar vieglāku sodu. Notiesāto reizē ar to var atbrīvot arī no šādiem papildsodiem: nometinājuma, izsūtījuma vai tiesības atņemšanas ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanas uz zināmu nodarbošanos. Personas, kas notiesātas par sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem ( pants), bandītismu (72. pants), masu nekārtībām (74. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu (82. pants), valsts vai sabiedriskas mantas izlaupīšanu lielos apmēros (85. panta trešā daļa, 86. panta treša daļa, 88. panta trešā daļa un 89. panta trešā daļa), tīšu slepkavību (98. un 99. pants), tīšu smagu miesas bojājumu (105. pants), izvarošanu pastiprinošos apstākļos (121. panta otrā un trešā daļa), atklātu zādzību pastiprinošos apstākļos (86. panta otra daļa un 140. panta otrā daļa), laupīšanu (87. un 141. pants), krāpšanu pastiprinošos apstākļos (89. panta otra daļa un 142. panta otra dala), spekulāciju pastiprinošos apstākļos (149. panta otra daļa), kukuļņemšanu pastiprinošos apstākļos (164. panta otra daļa), ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā daļa), nepaklausību (227. panta 2. un 3. punkts), pretošanos priekšniekam vai viņa piespiešanu pārkāpt dienesta pienākumus (229. panta 2. un 3. punkts), vardarbīgu rīcību pret_priekšnieku (231. pants), kā ari personas, kas jau agrāk tiesātas par kādu no iepriekš minētajiem noziegumiem un pēc tam notiesātas par zādzību pastiprinošos apstākļos (85. panta otrā daļa, 139. panta otra daļa un 219. panta otrā daļa), vai personas, kas jau agrāk tiesātas par zādzību pastiprinošos apstākļos (85. panta otra daļa, 139. panta 23

12 otrā daļa un 219. panta otrā daļa) un no jauna notiesātas par zādzības izdarīšanu pastiprinošos apstākļos, var atbrīvot nosacīti pirms termiņa no soda vai aizstāt neizciesto soda daļu ar vieglāku sodu pēc tam, kad šīs personas faktiski izcietušas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā soda. Nosacīti pirms termiņa atbrīvotos pārrauga, kā arī neizciestā soda laika viņus audzina viņu darba vai mācību vietas sabiedriskās organizacijas vai darbaļaužu kolektīvi, bet personas, kas nestrādā un nemācās, vietējā Darbaļaužu deputātu padome viņu dzīves vieta. Vietējo Darbaļaužu deputātu padomju izpildkomiteju pienākams ir iekārtot darba personas, kas atbrīvotas pirms termiņa un nosacīti pirms termiņa. Ja nosacīti pirms_ termiņa atbrīvotais neizciestās soda daļas laika izdara jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu, tiesa nosaka tam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana un neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu sevišķi bīstamiem recidīvistiem nav piemērojama. 51. pants. Atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku personām, kas izdarījušas noziegumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu vai labošanas darbiem par noziegumu, ko tā izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījusi, ka ir labojusies, tiesa pec tam, kad šī persona faktiski izcietusi ne mazāk par vienu trešdaļu soda, tai var piemērot: 1) nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ja atbrīvošana no soda tai tiek piemērota pēc astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, vai 2) pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ja atbrīvošana no soda tiek piemērota pirms notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, vai 3) piespriestā soda aizstāšanu ar vieglāku. 52. pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēj Persona, kas pēc sprieduma taisīšanas_ vai soda izciešanas laika saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, atbrīvojama no soda izciešanas. Šai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās tai var likt izciest sodu, ņemot^ vēra izdarītā nozieguma smagumu, notiesātā personību, saslimšanas raksturu un izciesto soda laiku. Ja persona, kura izcieš brīvības atņemšanu, nometinajumu, izsūtījumu, labošanas darbu sodu vai kuru tur disciplinārajā bataljonā, saslimst ar citu smagu, neārstējamu slimību, tad tiesa to var atbrīvot no turpmākās soda izciešanas likumā noteiktajā kārtībā. 53. pants. Atbrīvošana no soda izciešanas Notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas, kā arī piespriestā soda mīkstināšanu, izņemot atbrīvošanu no soda vai soda mīkstināšanu amnestijas un apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā. 54. pants. Sodāmības dzēšana un noņemšana Par nesodītām atzīstamas: 1) personas, kas izcietušas sodu disciplinārajā bataljona vai pirms termiņa no tā atbrīvotas, kā arī karavīri, kas labošanas darbu soda vietā izcietuši sodu virssardze; 2) nosacīti notiesātās personas, ja pārbaudes laikā tas neiz : dara jaunu noziegumu; 3) personas, kas notiesātas ar sabiedrisko nopēlumu, naudas sodu, atbrīvošanu no amata, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos vai kas notiesātas ar labošanas darbiem, ja viena gada laikā no soda izciešanas dienas tās neizdara jaunu noziegumu; 4) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, nometinajumu vai izsūtījumu, ja tas triju gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu; 5) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par sešiem gadiem, ja tās piecu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu; 6) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par sešiem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, ja tās astoņu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu; 7) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, ja tās astoņu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu nozie- 25

13 gumu un ja turklāt tiesa konstatē, ka notiesātais labojies un nav nepieciešams uzskatīt viņu par sodītu. Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no brīža, kad faktiski beidzas soda (pamatsoda un papildsoda) izciešana. Aprēķinot termiņu, kas dzēš sodāmību, šajos gadījumos jāņem vērā soda faktiskas izciešanas laiks. Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu_ pieradījusi savu labošanos, tad pēc sabiedrisko organizāciju lūguma tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šai pantā noradīto termiņu notecējuma. Piektā nodaļa MEDICĪNISKA UN AUDZINOŠA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI 55. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana garā slimām personām Personām, kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai izdarījušas šādu nodarījumu, būdamas pieskaitāmības stāvoklī, bet pirms sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laika saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pec tiesas lēmuma var piemērot šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus: 1) ievietošanu vispārīgā psihiatriskā slimnīcā; 2) ievietošanu speciāla psihiatriskā slimnīcā vai vispārīgās psihiatriskas slimnīcas speciāla nodaļā. Tiesa, atzinusi par nepieciešamu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, izraugās to atkarībā no tā, ar kādu gara slimību attiecīgā persona saslimusi un kāds ir šās personas izdarīta nodarījuma raksturs un sabiedriskas bīstamības pakāpe. Ievietot vispārīgā psihiatriskā ārstniecības iestādē tiesa var gara slimo, kas pēc sava psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstama nodarījuma rakstura jātur slimnīcā un jāārstē piespiedu kārta. Ievietot speciālā psihiatriskā slimnīcā vai vispārīgās psihiatriskas slimnīcas speciālā nodaļā tiesa var garā slimo, kas pēc sava psihiska stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura ir sevišķi bīstams sabiedrībai. Personai, kura pēc nozieguma izdarīšanas vai soda izcieša- 26 nas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav notecējuši noilguma termiņi vai nav citu pamatu tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda. Ja šādai personai pēc izveseļošanās piemēro sodu, tad laiks, kurā piemēroti medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļi, ieskaitāms soda laikā. 56. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas grozīšana un izbeigšana attiecībā uz garā slimajiem Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai tos groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja attiecīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs grozījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot. Ja tiesa neatzīst par nepieciešamu piemērot garā slimajam medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, ka arī gadījumā, ja šādu līdzekļu piemērošana_ izbeigta, tiesa var nodot viņu radinieku vai aizbildņu gādībā, nosakot obligātu ārsta uzraudzību. 57. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana hroniskiem alkoholiķiem Personām, kas izdarījušas noziegumu uz hroniska alkoholisma pamata, tiesa līdzās sodam par izdarīto noziegumu var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. Ja hronisku alkoholiķi notiesā ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesa var piespiedu kārtā ievietot šo personu medicīniskā iestādē ar speciālu ārstēšanas un darba režīmu. Hronisku alkoholiķi piespiedu kārtā ārstē arī laika, kamēr viņš izcieš sodu brīvības atņemšanas vietas, bet nepieciešamības gadījumos arī pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietām. Hronisko alkoholiķu piespiedu ārstēšanu izbeidz tiesa. 58. pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, kas saskaņā ar šā kodeksa 10. pantu piemērojami personām, kuras izdarījušas noziegumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ir: 1) pienākuma uzlikšana publiski vai citāda veidā atvainoties cietušajam; 2) rājiena vai stingra rājiena izteikšana; 27

14 3) brīdinājums; 4) pienākuma uzlikšana nepilngadīgajam, kas sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja nepilngadīgajam ir patstāvīga izpeļņa un zaudējuma summa nepārsniedz divdesmit piecus rubļus, vai pienākuma uzlikšana ar savu darbu novērst nodarīto materiālo zaudējumu, ja tas nepārsniedz divdesmit piecus rubļus; 5) materiālu nodošana par nepilngadīgo sabiedriskajās organizācijas viņa mācību, darba vai dzīves vietā, apspriešanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai; 6) nepilngadīgā_ nodošana galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj; 7) nepilngadīgā nodošana galvojumā vai pārraudzībā darbaļaužu kolektīvam, sabiedriskam organizācijām, kā arī atsevišķiem pilsoņiem pēc viņu lūguma; 8) ievietošana speciālās bērnu un pusaudžu ārstēšanas un audzināšanas vai audzināšanas iestādēs; 9) nepilngadīgā ievietošana audzināšanas kolonijās. Nepilngadīgie, kas ievietojami speciālās audzināšanas iestādēs, turami tajās, kamēr ir labojušies, bet ne ilgāk kā līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma veidā, nosūtot uz tādām kolonijām nepilngadīgo, kas sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, tiesa var noteikt iespēju turēt viņu minētajā kolonija līdz divdesmit gadu vecuma sasniegšanai/ Sa panta 6.9. punktā paredzēto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu var izbeigt tiesa, ja to lūdz audzināšanas iestādes, sabiedriskas organizācijas, darbaļaužu kolektīvi vai personas, kam nepilngadīgie nodoti galvojumā vai pārraudzība. SEVIŠĶĀ VALSTS Pirmā nodaļa DAĻA NOZIEGUMI I. SEVIŠĶI BĪSTAMI VALSTS NOZIEGUMI 59. pants. Dzimtenes nodevība Par dzimtenes nodevību, tas ir, par PSRS pilsoņa ar nodomu izdarītu nodarījumu, kas kaitē PSRS valsts neatkarībai, teritoriālajai neaizskaramībai vai militārajai varenībai: pāriešanu ienaidnieka puse, spiegošanu, valsts vai militāra noslēpuma izpaušanu ārvalstij, bēgšanu uz ārzemēm vai atteikšanos atgriez- * 28 ties no ārzemēm PSR Savienībā, palīdzības sniegšanu ārvalstij tās naidīgajā darbībā pret PSRS, kā arī par sazvērestību nolūka sagrābt varu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, vai ar nāves sodu, konfiscējot mantu. Nav saucams pie kriminālatbildības PSRS pilsonis, ko ārvalsts izlūkošanas iestādes savervējušas naidīgas darbības veikšanai pret PSR Savienību, ja viņš neko nav darījis, lai pildītu doto noziedzīgo uzdevumu, un ir brīvprātīgi paziņojis varas orgāniem par saviem sakariem ar ārvalsts izlūkošanas iestādēm. 60. pants. Spiegošana Par ziņu, kas ir valsts vai militārs noslēpums, nodošanu, kā. arī nozagšanu vai vākšanu nolūkā tas nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai vai to aģentūrai, ka arī citu ziņu nodošanu vai vākšanu ārvalsts izlūkošanas iestāžu uzdevuma, lai tas izlietotu pret PSRS interesēm, ja spiegošanu izdarījis ārvalstnieks vai bezpavalstnieks, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no septiņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, vai ar nāves sodu, konfiscējot mantu. 61. pants. Terora akts Par valsts vai sabiedriskā darbinieka vai arī varas pārstāvja noslepkavošanu, kas izdarīta sakarā ar viņa valsts vai sabiedrisko darbību, nolūkā graut vai vājināt Padomju varu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, vai ar nāves sodu, konfiscējot mantu. Par smagu miesas bojājumu, kas tai pašā nolūka nodarīts valsts vai sabiedriskajam darbiniekam vai arī varas pārstāvim sakarā ar viņa valsts vai sabiedrisko darbību, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu. 62. pants. Terora akts pret ārvalsts pārstāvi Par ārvalsts pārstāvja noslepkavošanu nolūkā izprovocēt karu vai starptautiskus sarežģījumus soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, vai ar nāves sodu, konfiscējot mantu. 29