Nr. 1 (283) gada 8. janvāris TEZĒ DIENAS KATEDRĀLĒ Laika posmā no 28. decembra līdz 1. janvārim Rīgā viesojās tūkstošiem jauniešu no visas Eirop

Transkripts

1 Nr. 1 (283) gada 8. janvāris TEZĒ DIENAS KATEDRĀLĒ Laika posmā no 28. decembra līdz 1. janvārim Rīgā viesojās tūkstošiem jauniešu no visas Eiropas un arī no dažām citām ārvalstīm. Ierašanās mērķis bija vēlme sagaidīt Jauno Gadu, cenšoties labāk iepazīt un pielūgt Trīsvienīgo Dievu Tezē Eiropas tikšanās ietvaros. Jauniešus uzņēma dažādas konfesijas pārstāvošas ticīgo ģimenes, kā arī vienkārši labas gribas cilvēki. Pie tam interesanti, ka ārzemju katoļus tostarp izguldīja arī protestanti, kamēr vietējie katoļi uzņēma arī ticīgos no citām konfesijām. Rezultātā vienviet bija dažādu tautību, rasu un konfesiju ticīgie, kurus vieno mīlestība uz Kungu Jēzu. Lai sagatavotos jauniešu uzņemšanai, jau divus mēnešus iepriekš Jēkaba katedrālē tika sludināts par Tezē dienām Rīgā, tika dalīti bukletiņi un tiem, kas bija gatavi, piedāvāts aizpildīt anketu, lai kļūtu par viesģimeni. Savukārt, dienu pirms notikuma sākuma decembrī, katedrāles Svētdienas skolas telpās pulcējās ap 20 brīvprātīgo Signes vadībā. Savstarpēji iepazīstoties, apspriežoties, ko un kā darīt, kur ko izvietot, kā kopumā visu organizēt un gatavot cienastu, tika izstrādāts plāns jauniešu uzņemšanai un iesaistei pasākumos. Svētdienas skolas telpas bija iekārtotas četros darbības laukos. Pirmajā bija uzgaidāmā telpa, kur jaunieši varēja baudīt tēju un kādu maizīti, parunāt vai vienkārši atpūsties, gaidot pāreju uz nākamo lauku. Otrajā telpā svētceļniekus iepazīstināja ar paša pasākuma norisi, uzņemšanu, reģistrāciju, viesģimenēm, dalīšanos grupās, lūgšanām, un tika izdalīta informācija par notikumu vietām. Tālāk atnākušo ļaužu plūsma tika virzīta uz reģistrāciju, kur jaunieši aizpildīja veidlapas, minot kādas valodas pieprot, norādot uz tādiem potenciāliem ierobežojumiem kā piemēram dažādas alerģijas, kā arī norādot, vai sniegtā informācija atbilst patiesībai. Visbeidzot, noslēdzošajā, ceturtajā telpā, atbilstoši valodām un katra individuālajām vajadzībām, jauniešiem nozīmēja viesģimeni un pastāstīja, kā tur nokļūt vai sazvanot viesģimeni, kāds no tās locekļiem ieradās jaunietim pakaļ. (turpinājums 3.lpp)

2 - 2 - Nr. 1 (283) gada 8. janvāris DIEVKALPOJUMI RĪGAS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ Svētdiena, 8. janvāris Kunga kristīšana. Svētki 8.00 Svētā Mise, Svētais Dievs 9.00 Marijas leģions Svētdienas skolas telpās Galvenā Svētā Mise par draudzi Svētdienas skolas nodarbības Svētā Mise (bērniem) par +Karolīnu, +Jāni un +Leonoru Marnauziem Vesperes Svētā Mise par Krastiņu ģimeni Pirmdiena, 9. janvāris 8:00 Svētā Mise devējas nodomā Otrdiena, 10. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Ivaru Kalniņu Grēksūdzes Svētā Mise Onkoloģiskajā centrā Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 11. janvāris 8.00 Svētā Mise par Santas Bērziņas veselību Ceturtdiena, 12. janvāris 8.00 Svētā Mise par veselību Valdim Butim Adorācija Svētā Mise jauniešiem par +Jāni Bāliņu. Piedalās ansamblis Effata. Tikšanās Svētdienas skolas telpās Piektdiena, 13. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Vaivodiem Jēzus Sirds litānija Sestdiena, 14. janvāris 8.00 Svētā Mise par Lijas Rihteres veselību un panākumiem Svētdiena, 15. janvāris Parastā liturģiskā laika 2. svētdiena 8.00 Svētā Mise un Svētais Dievs Galvenā Svētā Mise Svētdienas Skolas nodarbības Svētā Mise (Bērniem) par +Vitoldu Marnauzu un +Irēnu Solovjovu Veperes Svētā Mise par Krastiņu ģimeni Pirmdiena, 16. janvāris 8:00 Svētā Mise par Egonu Otrdiena, 17. janvāris Sv. Antonijs, abats. Piemiņas diena 8.00 Svētā Mise par +pr. Antonu Smelteri Grēksūdzes Svētā Mise adorācijas kapelā par labdariem Saderināto un iemīlējušos tikšanās Svētdienas skolas telpās Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 18. janvāris Uzsākas lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību 8.00 Svētā Mise Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles garīdznieku kontakttālruņi Sv. Jēkaba katedrāle: Pr. Renārs Birkovs, vikārs: tālr mob Pr. Pauls Kļaviņš, administrators: Diak. Gunārs Konstantinovs: tālr , mob tālr , mob

3 Nr. 1 (283) gada 8. Janvāris Ceturtdiena, 19. janvāris 8:00 Svētā Mise par veselību Valdim Butim Adorācija Svētā Mise Jauniešiem. Piedalās ansamblis Ex Animo. Slavēšana Piektdiena, 20. janvāris 8.00 Svētā Mise. Jēzus Sirds litānija Sestdiena, 21. Janvāris Sv. Agnese, jaunava un mocekle. Piemiņas diena 8.00 Svētā Mise par veselību un veiksmi Tomam Aleksanderam Svētdiena, 22. janvāris Parastā liturģiskā laikaposma 3. svētdiena 8.00 Svētā Mise un Svētais Dievs 9.15 Marijas leģions Svētdienas skolas telpās Galvenā Svētā Mise Svētdienas skola Svētā Mise (bērniem) devēja nodomā Vesperes Svētā Mise par Krastiņu ģimeni TEZĒ DIENAS KATEDRĀLĒ (turpinājums no 1.lpp) 28. decembrī, 9:00 sākās reģistrācija lūgšanu dienām. Kā pirmās ierādās grupas no Polijas un Ukrainas, kurām bija visvairāk svētceļnieku. Jau 11:00 pirmo Sv. Misi individuālai grupiņai celebrēja priesteris no Polijas. Ļoti uzrunāja ģimeniskums, mājīgums, kas valdīja Sv. Mises laikā. Pēcpusdienā jauniešu skaits palielinājās, aptverot arī Eiropas Dienvidrietumu valstu kristiešus spāņus un portugāļus. 16:00, savukārt, priesteris no Ļvovas (Ukrainā) svinēja Svēto Misi; 16:30 Sv. Misi celebrēja priesteris no Santiago de Compostela. Savukārt, vakarā, 19:00 paralēli Arēnā Rīga un Ķīpsalas izstāžu zālē sakās Tezē lūgšanas. MŪSU DRAUDZĒ DECEMBRĪ Nokristīti: Jāzeps Kušķis Apbedīti: Auziņa Helēna Anastāsija Krūzmane Sekojošajās pāris dienās kārtība katedrālē bija šāda: 9:00 Tezē lūgšanas, 10:00 dalīšanās grupās, kad Svētdienas skolas telpās jaunieši tika sadalīti pa 15 cilvēkiem 17 grupās, un apspriedās par dažādiem ar ticības dzīvi saistītiem jautājumiem, kā piemēram cerību un raizēm. 13:15 Tezē lūgšanas, 19:00 lielā, kopējā lūgšana Arēnā Rīga un Ķīpsalā. Daudzi klausītāji ņēma dalību Tezē brāļa Ričarda 30. decembra, 15:00

4 - 4 - Nr. 1 (283) gada 8. janvāris priekšlasījumā par tēmu: Vienkārši sākt vēlreiz. Kļūdas, atgriešanās un bērnu vienkāršība. Papildus minētajiem notikumiem ārzemju priesteri katedrālē celebrēja Svētās Mises. Īpašu apbrīnu un dziļu patiku klātesošajos novērotājos izraisīja Svētā Mise, ko svinēja horvātu saleziāņu tēvs kopā ar diecēzes priesteri visiem uz Rīgu sabraukušajiem horvātu svētceļniekiem 31. decembrī, 15:00. Sevišķi tika uzteikta viņu spēja (esot jauniešiem) dziedāt vienbalsīgi, viens otru nepārsaucot un skaistā, patiesā dievbijība, kas izpaudās, jauniešiem nometoties ceļos pirms Komūnijas pieņemšanas un pavadot laiku lūgšanā pēc Sakramentu pieņemšanas. Pusnaktī uz Jauno gadu pēc Tezē lūgšanas stundas, priesteris Renārs svinēja Svēto Misi, vairākiem cittautiešu priesteriem koncelebrējot. Pēc tā jauniešiem Svētdienas skolas telpās bija sadraudzības pasākums, kur dalību ņēma tie jaunieši, kurus bija uzņēmušas katedrāles draudzes locekļu viesģimenes. Pasākuma gaitā katras tautas pārstāvji prezentēja savu kultūru kādā dejā vai dziesmā, jaunieši sapazinās spēlējot spēles un baudot sagādātos našķus. Pēc Arhibīskapa vadītās Sv. Mises 1. janvārī Svētdienas skolas telpās bija pusdienas tiem jauniešiem, kuriem viesģimenes tās nevarēja nodrošināt. Gardo maltīti, pateicoties Zandas un citu brīvprātīgo rūpēm, jaunieši atzina par vienu no sirsnīgākajām viesmīlības izpausmēm Latvijā. Lielas pieredzes šāda pasākuma organizēšanā lielākai daļai vietējo iedzīvotāju nebija. Taču, pateicoties labajai ekumeniskajai sadarbībai starp konfesijām, pašvaldības un valsts atbalstu, cilvēku atsaucību uzņemt svētceļniekus un brīvprātīgo pašaizliedzīgajai darbībai, jauniešiem uzturēšanās bija nodrošināta un lūgšanu un konferenču organizēšana bija atbilstošā garīgā līmenī. Sirsnīga pateicība visiem brīvprātīgajiem un viesģimenēm, kuras šīs Tezē dienas noteikti iespieda jauniešu sirdīs un atmiņā neizdzēšamā veidā. Lūgums dalīties ar savu pieredzi un iespaidiem par šīm Tezē dienām ar Vēstnesīša redakciju rakstot e-pastu: vestnesitis@inbox.lv. Sem. Kārlis Lapiņš CARITAS ZIEMASSVĒTKU PASĀKUMS Šā gada nogalē Rīgas kristiešu draudzes, kā arī daudzi ar kristietību ikdienā nesaistīti iedzīvotāji izdzīvoja lielu notikumu - Tezē 39. Eiropas jauniešu tikšanos, par ko vēstījuši daudzi plašsaziņas līdzekļi. Taču lielo notikumu pavēnī norisinās arī mazi, it kā nemanāmi un necili notikumi, kas to dalībniekiem sniedz tomēr lielu prieku, kā arī barību miesai un garam tālākajam dzīves ceļam. Tā pirmdien, gada 26.decembrī Otrajos Ziemassvētkos notika Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Caritas grupas rīkotā gadskārtējā Ziemassvētku eglīte draudzes trūcīgajiem ar kopīgu mielastu un dāvanām. Pasākumā piedalījās 76 draudzes

5 Nr. 1 (283) gada 8. Janvāris aprūpējamie, ap 20 brīvprātīgo un to ar savu klātbūtni pagodināja V.E. arhibīskaps Z. Stankevičs, draudzes administrators pr. Pauls Kļaviņš, vikārs pr. Renārs Birkovs, diakons Gunārs Konstantinovs un seminārists Kārlis. Pašreizējā sastāvā mūsu Caritas brīvprātīgo grupa pasākumu organizēja pirmo reizi, tādēļ tas bija nedaudz citādāks un mēs vēlamies turpināt meklēt jaunus veidus un iespējas, kā sniegt palīdzību trūcīgajiem viņu miesas un gara vajadzībās, kā arī dalīties svētku priekā. Mūsu kalpošanu rosina Jēzus vārdi: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši (Mt 25, 40). Šī gada Ziemassvētku pasākumu iesāka Rīgas Katoļu Ģimnāzijas ēnu teātris ar uzvedumu Došanas prieks, atgādinot Ziemassvētku patieso nozīmi Dieva dāvātais Dēls aicina mūs pašus iziet no sevis un iepazīt dāvināšanas prieku, ar to saprotot ne tikai kādas materiālas lietas, bet arī kopā būšanu, atbalstu un palīdzību nelaimē nonākušam cilvēkam. Izrādei sekoja kopīgais mielasts, kas sākās ar tradicionālo oblāšu laušanu, kas deva iespēju mums labāk iepazīt citam citu. Savukārt miesas spēku atjaunošanu patīkamāku darīja muzikāli priekšnesumi, kuros atklājām savas un citu draudžu locekļu muzikālās spējas un talantus. Muzicēšanu kuplāku darīja visu mielasta dalībnieku kopīgi dziedātās Ziemassvētku dziesmas un, kā jau pieklājas šādā pasākumā, uzrunas sacīja arī mūsu goda viesi garīgās kārtas pārstāvji. Kaut labu vārdu netrūka nevienā no uzrunām, vairāk pievērsīsimies mūsu arhibīskapa uzrunai, jo tajā bija iekļauts īss kopsavilkums par Jēkaba katedrāles Caritas darbu, kā arī aprūpētāju un aprūpējamo augšanas iespējām. Vispirms arhibīskaps atcerējās, kā sava kalpojuma sākumā vēlējies šo žēlsirdības darbu iedzīvināt draudzēs un katedrāle bijusi viena no atsaucīgākām. Viņš izteica arī novēlējumu draudzes trūcīgajiem, lai viņi, kuri šobrīd ir palīdzības saņēmēji, nākotnē spētu paši kļūt par palīdzības sniedzējiem Caritas brīvprātīgajiem. Vēl arhibīskaps atzīmēja arī katedrāles Caritas grupas labo sadarbību ar draudzes administratoru, vikāru un diakonu.

6 - 6 - Nr. 1 (283) gada 8. janvāris Pateicoties šai sadarbībai, kas vairāk vērsta uz grupas vadītājas un brīvprātīgo ideju atbalstīšanu un padoma došanu, ne gatavu instrukciju izsniegšanu, grupas darbā vairāk ienākusi garīgā dimensija tiekoties apspriežam ne tikai padarītos un vēl veicamos darbus, bet arī kopīgi lūdzamies un pārdomājam kādu Svēto Rakstu fragmentu, kā arī reizi mēnesī notiek Bībeles stunda, lai bez materiālās palīdzības dotu mūsu aprūpējamiem arī garīgo maizi. Atskatoties uz aizgājušo darba gadu, jāatzīst, ka bieži pat grūti noteikt, kurš ir palīdzības saņēmējs un kurš palīdzētājs, jo nepieciešamība rūpēties par vismazākajiem brāļiem palīdz mums pašiem iziet no sava slinkuma un ērtuma zonas, attīstot gan savas praktiskās iemaņas, gan garīgo dzīvi, kā arī iegūstot jaunas zināšanas. Izsakām pateicību visiem, kas atsaukušies Caritas aicinājumiem palīdzēt mūsu brāļiem un māsām ar materiālu palīdzību, kalpošanu vai lūgšanām un ceram, ka Dieva apredzība ļaus mūsu darbam kā labam kokam nest labus augļus. Stella Jurgena SPREDIĶOTĀJU ORDENIM Ar sludināšanu svētais Dominiks nedomāja aicināšanu uz gandari vai atgriešanos vai cenšanos dzīvot dievbijīgāk. Šim nolūkam jau pastāvēja kustības. Dominiks vēlējās, lai tiktu sludināts Dieva vārds ar dziļu mīlestību uz Rakstiem. Viņš vēlējās risināt Baznīcas vajadzības, sniegt doktrinālu un morālu audzināšanu garīdzniekiem un lajiem. Tāpēc viņš uzsvēra studijas kā līdzekli iedarbīgai Dieva Vārda sludināšanai un pareizai skaidrošanai Dieva tautas pestīšanas labā. Lai sasniegtu šo mērķi, Dominiks vēlējās, lai mācības atbalstītu lūgšana, vai drīzāk: viņš paredzēja mācības kā lūgšanu. Viņš saprata, ka Dieva vārds jālasa pazemīgi, ar atvērtu sirdi un dzīvu ticību, kas censtos iedziļināties Dieva mīlestības noslēpumā. Sludinātājam nebūtu jājautā: Ko Dievs saka?; un tam uzreiz seko: Ko Dievs vēlas, lai es teiktu? Tikai šādi var iedarbīgi sludināt un mācīt. Pats Dominiks mēdza šādi studēt Rakstu tekstu. Ar cieņu viņš atteicās pret Dieva vārdu, centās ieiet vēsts būtībā ar lūgšanu un meditāciju. Sekojot viņa piemēram, dominikāņi norāda, ka tas, kas labi mācās, arī labi lūdzās, un kas lūdzās labi, tas arī mācās labi. Jo vairāk kāds mācās Dieva vārdu, jo vairāk tas pildās ar entuziasmu lūgšanā un jo dedzīgāks kļūst lūgšanā, jo vairāk vēlas pazīt Dievu ar Vārda studēšanu. Tas notiek, balstoties uz kopienas dzīvi. Dominikāņu mājas ir Sacra Praedicato Domini Nostri Iesu Christi. Dodoties misijā, sludinātājs zina, ka viņa

7 Nr. 1 (283) gada 8. Janvāris darbu atbalsta kopienas, kas saglabā to vidi, kas novedīs pie pasākuma panākumiem. Dominiks vienmēr uzskatīja sludināšanas žēlastību atrodamies centrā Baznīcas misijai, sekmējot tāss izaugsmi un izplatību. Viņš ņēma pie sirds Pāvila vārdus: Cenzdamies pēc gara dāvanām, rūpējieties, lai jūs būtu bagāti ar tām baznīcas celšanai (1 Kor 14:12). Viņš atzina sava laika Baznīcas vajadzības un pāvestu dedzību kristīgās dzīves atjaunotnei. Tās viņš darīja par savējām. Tāpēc viņam uzticējās gan Inocents III, gan viņa pēctecis Onorijs III. Leģenda vēstī, ka uzturoties Romā gadā, kad Dominiks lūdza sv. Pētera Bazilikā Ordeņa aizsardzību, viņš redzēja garīgi apustuļus Pēteri un Pāvilu. Pēteris viņam nodeva nūju (kas simbolizēja viņa sludināšanas ceļojumus visapkārt Eiropā), savukārt Pāvils nodeva viņam grāmatu (kas simbolizē Evaņģēliju). Abi tie viņu pamācīja sakot: Ej un sludini, ja Dievs tevi izvēlējis šim kalpojumam. Tajā pat brīdī viņš redzēja savus brāļus visā pasaulē pa pāriem dodoties un sludinot Dieva tautai (Konstantīns no Orvieto, Legenda, n.25). Tas notika Laterāna IV koncila laikā 1215.g., kad Dominiks varēja novērot bīskapus no Austrum un Rietumeiropas, kā arī vidus austrumiem sapulcējušos, lai apspriestu Baznīcai nepieciešamās reformas, lai viņa varētu būt īsta lieciniece par Kristus uzticēto misiju. Inocents III, kas bija sasaucis šo koncilu, bija mudinājis Dominiku dalīties ar viņu rūpēs par visām baznīcām (2 Kor 11:28). Kad vēlāk Onorijs III apstiprināja Sludinātāju Brāļu Ordeni gada 18. janvārī, Dominiks devās ieviest šo savu ieceri. Pētera un Pāvila personās Dominiks redzēja Jēzus sekotājus, kas ļoti nopietni ņēma vērā savus ganītāja pienākumus. Savu varu tie uzskatīja galvenokārt kā kalpošanu Baznīcai. Pēteris norādīja, nevis kā Kungs pār draudzēm, bet gan kļūdami par priekšzīmi ganāmpulkam, (1 Pt 5:3). Dominiks pierādīja, ka viņa mācība ir uzticama un viņš spēj pārliecināt klausītājus. Kā priesteris un Baznīcas cilvēks, viņš labi izprata savu atbildību un to veica ar lielu centību. Viņš labi izmantoja saņemto žēlastību cilvēku pestīšanas labā. Viņa lūgums, lai tiktu dibināts tieši sludinātāju Ordenis, pats par sevi bija žēlastības brīdis visai Baznīcai. Tāpēc sludināšanas amatu Ordenim nodeva pats pāvests. Dominiks vēlējās, lai viņa dibinātā Ordeņa apstiprināšana skaidri norādītu uz viņam uzticēto misiju. Viņš vēlējās norādīt, ka viņa darbs atbilda kristīgajai tradīcijai, kas sasniedz apustuļu laikus. Baznīca caur pāvestu atzina šo viņa paklausību un uzticēja viņam sludināšanas kalpojumu. Dominiks bija Dieva rosināts, vadīts un sūtīts cilvēks. Viņam dotā žēlastība iekļāvās Baznīcas misijā. Dominiks neuzskatīja sludināšanu kā kādu pielikumu ārpus Baznīcas dzīves. Viņš vēlējās to balstīt liturģijā un sakramentālajā dzīvē. Viņš tāpēc saistīja sludināšanas amatu ar gandares sakramentu, kas atbrīvo cilvēku no grēka, un ar Euharistijas sakramentu, kas vieno cilvēku ar Kristu un Baznīcu. Lai tad jautājam sev kā kristieši: vai esam padevušies kompromisiem, kas izraisa pretrunas starp mutiski apliecināto ticību un uzvedību, mentalitāti? Baznīcas misija ir sludināt Evaņģēliju, kura saturu ne katrs vēlas dzirdēt. Mums jāliecina par Evaņģēlija aktualitāti visos laikos un vietās. Kristīgām kopienām jābūt pravietiskām un apustuliskām. Mums jāliecina par cilvēka cieņu un tiesībām, kas dotas no Dieva, kā arī par tiesībām līdzi nākušu atbildību. Mums jāliecina par ģimeni par laulības nozīmi, jāiesaistās jaunā evaņģelizācijā. Lai svētais Dominiks mums palīdz dzīvot saskaņā ar sludināšanas žēlastībām. JKV

8 - 8 - Nr. 1 (283) gada 8. janvāris KATEDRĀLES JAUNIEŠU AKTIVITĀTES Katru ceturtdienu jauniešu Svētā Mise plkst Katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā kalpošana Gaiļezera slimnīcā no sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise Pieteikties pie Annas ( ). Katra mēneša otrajā otrdienā kalpošana Onkoloģijas centrā no sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise Pieteikties pie Annas ( ). Adorācija Vecrīgas kapelā (blakus Saeimai) katra mēneša 1. un 3. svētdienā. Atbildīgā Māra ( ). Slavēšana kopā ar Ex Animo & Draugiem katra mēneša trešajā ceturtdienā pēc jauniešu Svētās Mises Sv. Jēkaba katedrālē. Informācijai sekot līdzi katedrāles ziņojumu dēlī un sociālajos tīklos. KATEDRĀLES LŪGŠANU GRUPAS Filoteja otrdienās, Guna ( ) Filemona svētdienās, Dzintars ( ) Teofīla trešdienās, Sandijs ( ) Sv. Ģimenes (ģimenēm) - Mareks ( ) Pāvila svētdienās, Esmeralda ( ) Sv. Faustīnes svētdienās, Arnis ( ) Svētīgās Terēzes no Kalkutas otrdienās, Arisa ( ) Ex Animo pirmdienās, Linda ( ) Sv. Kamila slimnieku kalpotāju grupa, Anna ( ) Šonštates Dievmātes lūgšanu kopiena - info: varaviksnesplus@gmail.com Ja vēlies pievienoties un iesaistīties droši zvani atbildīgajiem! Nāc mūsu pulkā! SVĒTDIENAS SKOLAS NODARBĪBAS uzsākas 12. februārī, svētdien plkst SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ Visi laipni aicināti, kas vēlas tapt kristīti, pieņemt pirmo Svēto Komūniju (iet pie dievgalda), laulāties, iepazīt vai padziļināt Katoliskās Baznīcas ticības mācības pamatus Aicināti skolas vecuma bērni, jaunieši un pieaugušie visās vecuma grupās TIKŠANĀS ŠĶIRTAJIEM CILVĒCISKAM UN GARĪGAM ATBALSTAM Katra mēneša 2. Svētdienā plkst. 15:30 Katedrāles svētdienas skolas telpās Mazā Pils iela 2 Papildus info: Normunds Grasmanis, tālr: e-pasts: celspievina@gmail.com 1 Redakcijas adrese: Redkolēģija: M. Pils 2, Rīga, LV-1050 Atbildīgais: pr. P. Kļaviņš Tālr.: , fakss: Datorsalikums: Artūrs E-pasts: vestnesitis@inbox.lv Metiens: 800 eks. Vēstnesīša numuri pieejami: