Lietas Nr Lietas arhīva Nr. 105AA /9 SPRIEDUMS Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente tiesneses E. Sudāre Dz. Apine

Transkripts

1 Lietas Nr Lietas arhīva Nr. 105AA /9 SPRIEDUMS Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente tiesneses E. Sudāre Dz. Apine un R. Liepiņa Madonā, 2013.gada 4. novembrī, izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta pirmās daļas, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Gulbenes rajona tiesas 2013.gada 5.augusta spriedumu. Noklausījusies tiesneses referentes ziņojumu, pārbaudījusi lietas materiālus, apgabaltiesa k o n s t a t ē j a : 2013.gada 6.aprīlī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (turpmāk tekstā Iestāde) Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.PD (turpmāk tekstā Protokollēmums) par Ceļu satiksmes noteikumu un 35.2.punktu prasību neievērošanu, proti, par to, ka 2013.gada 6.aprīlī plkst. 01:51 Gulbenes novada, Gulbenē pa Brīvības ielas 66 (DUS Neste ) teritoriju, virzienā no Ķiršu ielas uz Zaļās ielas pusi, atpakaļgaitā, /pers. B/ vadīja traktoru MTZ-82UK reģ.nr./numurs/. /pers. B/ nebija klāt vadītāja apliecības un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti. Par konstatēto administratīvo pārkāpumu pieņemts sākotnējais lēmums, transportlīdzekļa vadītājs, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 149.4panta pirmo daļu saukts pie administratīvās atbildības, izsakot brīdinājumu. Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, /pers. B/ to apstrīdēja Iestādē, kas ar 2013.gada 15.maija lēmumu Nr.PD916143/1 (turpmāk tekstā arī Lēmums Nr.PD916143/1) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu, bet /pers. B/ sūdzību noraidīja gada 14.jūnijā Gulbenes rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība, kurā viņš lūdz atcelt 2013.gada 15.maija lēmumu Nr.PD916143/1 un izbeigt lietvedību lietā, lūdz sūdzību izskatīt rakstveida procesā. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uzskata pārsūdzēto lēmumu par nepamatotu un tādēļ atceļamu, šādu apsvērumu dēļ: Ceļu satiksmes noteikumu un 35.2.punkti nosaka, ka mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt šādiem dokumentiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma: vadītāja apliecība; transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti. Šo noteikumu 2.punktā ir teikts-.noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā. Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 5.punktā sniegta definīcija, ka,ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem un attiecīgi 3.punktā izskaidrots, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneli, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras,

2 vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi). Lai arī administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka pārkāpums it kā izdarīts uz Brīvības ielas posmā no Ķiršu ielas līdz Zaļajai ielai, faktiski sūdzības iesniedzējs traktoru vadījis pa privātpersonai - SIA Lāčplēši Moto piederošā nekustamā īpašuma (/adrese/) pagalma teritoriju. Atbilstoši zemes robežu plānam un ēku un būvju eksplikācijas plānam, konstatējams, ka SIA LāčpIēši-Moto piederošās ēkas un zemes gabals atrodas nevis pie pašas Brīvības ielas, bet mazliet nostāk. Traktors, ar kuru tīrījis sniegu ēkas pagalmam, ticis izbraukts pa vārtiem no ēkas iekšpagalma. Līdz ar ko ir konstatējams, ka sūdzības iesniedzēja vadītais traktors ne pirms policijas piebraukšanas, ne tās pārbaudes brīdī nepiedalījās ceļu satiksmē. Tādēļ uz sūdzības iesniedzēju nav attiecināmas Ceļu satiksmes noteikumu 35.punkta prasības, jo traktors atradās privātpersonai piederošajā privātajā teritorijā. Pārbaudes laikā policijas darbinieki nepareizi ir apzinājuši situāciju un nepamatoti atzinuši, ka SIA Lāčplēši-moto piederošais ēku un zemes nekustamais īpašums ir atzīstams par ceļu likumdevēja izpratnē. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā vieta - Brīvības ielas posms starp Ķiršu un Zaļo ielu, atrodas krietni nostāk no traktora atrašanās vietas. Arī degvielas uzpildes stacija Neste aizņem tikai 1000 kv.m. lielu zemes vienību no SIA Lāčplēši moto privātīpašuma un atrodas nostāk no ēkām pieguļošās zemes pagalma daļas, no kuras tika tīrīts sniegs. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks savā lēmumā norāda, ka teritorija, pa kuru sūdzības iesniedzējs vadījis traktoru viennozīmīgi atbilst termina ceļš definīcijai, kas dota Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktā, t.i. ceļš - jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Tomēr iestādes vadītājs savā lēmumā nav devis nekādu pamatojumu, kādēļ viņaprāt strīdus teritorija viennozīmīgi atbilst likumā ietvertajai definīcijai un uz kuru no šajā definīcijā ietvertajiem konkrētajiem uzskaitījumiem būtu attiecināms strīdus teritorija. Bez tam, iestādes vadītājs vispār nav vērtējis sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, ka traktors atradās un brauca nevis pa blakus esošo DUS,.Neste" teritoriju, bet tika tīrīts sniegs no privātpersonai piederošā īpašuma /adrese/ pagalma un vai šāda pagalma teritorija ir attiecināma uz Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkta definīciju. Ņemot vērā norādīto, Valsts policijas amatpersonas nepamatoti ir atzinušas, ka sūdzības iesniedzēja vadītais traktors atrodas uz ceļa (ielas) un piedalās ceļu satiksmē, tādēļ nepamatoti arī atzinis, ka sūdzības iesniedzējs izdarījis administratīvo pārkāpumu un piemērojis sūdzības iesniedzējam administratīvo sodu. Ar Gulbenes rajona tiesas 2013.gada 5.augusta spriedumu /pers. B/ sūdzība noraidīta, valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2013.gada 15.maija lēmums Nr. PD /1 atstāts negrozīts. Saskaņā ar LAPK pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. LAPK kodeksa panta trešajā daļa noteikts, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pirmās instances tiesa, pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, t.i., 2013.gada 6.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD916143, 2013.gada 6.aprīļa /pers. B/ rakstveida paskaidrojumu, policijas darbinieku /pers. C/ un /pers. D/ dienesta ziņojumus, Zemesgrāmatas apliecības kopijām, Zemes robežu plāna kopiju, Ēku un būvju eksplikācijas plāna kopiju, lietai pievienoto videoierakstu, izvērtējusi Lēmuma Nr.PD916143/1 norādīto pamatojumu, secinājusi, ka pamatojums ir pareizs. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka lietā nekad nav pastāvējis strīds, ka sūdzības iesniedzējs 2013.gada 6.aprīlī plkst. 01:51 vadīja transportlīdzekli traktoru MTZ-82UK, reģistrācijas Nr./numurs/, un bija uzskatāms par transportlīdzekļa vadītāju. Nepastāv arī strīds, ka sūdzības iesniedzējam nav bijuši klāt dokumenti vadītāja apliecība un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, kad policijas darbinieki pieprasījuši tos uzrādīt pārbaudei. Lietā strīds ir par to, vai sūdzības iesniedzējam konkrētajos apstākļos bija pienākums ievērot 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr.571 Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk tekstā arī Ceļu satiksmes noteikumi), vai viņam bija saistošas un 35.2.apakšpunktu prasības, proti, ka mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt dokumentiem vadītāja apliecībai un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku pieprasījuma. Pastāv strīds vai sūdzības iesniedzēja vadītais traktors atradās uz ceļa (ielas) un piedalījās ceļu satiksmē. Iestāde pamatoti atsaukusies uz Ceļu satiksmes noteikumu 34.punktu, kas noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. Pirmās instances tiesas ieskatā, no Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes likuma normu jēgas izriet, ka ar terminu ceļš saprotama ikviena vieta, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana, tostarp arī blakusteritorijas. Savukārt no Ceļu satiksmes noteikumu 78.punkta ir secināms, ka blakusteritorijas (pagalmi, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmumi un tml.) ir blakus ceļam izbūvētas teritorijas, kurās bez to izmantošanas pamatmērķa, piemēram, transportlīdzekļu stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, un tml., ir paredzēta satiksme, lai sasniegtu attiecīgo pamatmērķi.

3 Pirmās instances tiesa norādījusi, ka šajā gadījumā pat nav izšķirošas nozīmes tam, vai konkrētā vieta ir degvielas uzpildes stacijas teritorija vai nav. Galvenais kritērijs transportlīdzeklis tika vadīts pa vietu, kur ir iespējama transportlīdzekļu braukšana. Administratīvā pārkāpuma protokolā pareizi ir norādīta pārkāpuma izdarīšanas vieta Gulbenes novadā Gulbenē, pa Brīvības ielas 66 teritoriju. No iesniegtajiem pierādījumiem nav redzams, ka degvielas uzpildes stacijas, t.i., SIA Neste Latvija nomātā teritorija būtu jebkādā veidā atdalīta. Secināms, ka personām, kuras izmanto degvielas uzpildes stacijas pakalpojumus, ir iespēja vadīt savus transportlīdzekļus pa un ap degvielas uzpildes staciju līdz pat nožogojumam, kurš redzams videoierakstā tālāk aiz traktora. Arī no sūdzības iesniedzēja pašrocīgi rakstītā 2013.gada 6.aprīļa paskaidrojuma, kopsakarā ar videoierakstā fiksēto, izriet, ka sūdzības iesniedzējs traktoru nav vadījis pa slēgtu teritoriju. Sūdzībā arī norādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir izbraucis pa vārtiem no ēkas iekšpagalma. Tas atbilst sūdzības iesniedzēja norādītajai traktora atrašanās vietai Ēku un būvju eksplikācijas plānā. Turklāt, sūdzības iesniedzējs savā rakstveida paskaidrojumā precīzi norādījis, ka š.g. 6.aprīlī ap plkst.23:45 sācis tīrīt sniegu DUS Neste teritorijā ar traktoru MTZ-82. Tad vienā brīdī, kāpinot traktoru atpakaļ, paskatījies uz priekšu un redzējis, ka mirgo zilās policijas gaismas. Apstājies pie mājas stūra, pie viņa pienācis policijas darbinieks. Jautājis viņam traktora vadīšanas tiesības un dokumentus. Sūdzības iesniedzējs paskaidrojis, ka vispār ir, bet nav līdzi, jo tīrījis sniegu privātā teritorijā un nav ņēmis līdzi dokumentus. Kā arī no videoieraksta redzams, ka traktors tika vadīts netālu no degvielas uzpildes sūkņiem. Teritorija, pa kuru sūdzības iesniedzējs vadīja traktoru, nav slēgta teritorija. Šajā teritorijā atrodas degvielas uzpildes stacija, ēkas. Ap degvielas uzpildes staciju, līdz pat nožogojumam (kas atrodas tālāk) un ēkai izbūvēti asfaltēti ceļi, teritorija nav nožogota vai kā citādi nodalīta no Brīvības ielas. Tiesai ir zināms konkrētās vietas stāvoklis dabā. Tiesai nav radušās šaubas, ka šo teritoriju bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa un pa to pārvietojas arī citi transportlīdzekļi un gājēji saistībā ar tur atrodošos degvielas uzpildes staciju. Tiesas ieskatā, teritorijai, kuru bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, būtībā ir publiskas lietas statuss. Publiskas lietas izmantošanā ir jāievēro zināmi principi, proti, publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās noteiktā veidā un apjomā. Pirmās instances tiesas ieskatā, ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības ir jāievēro ikvienā vietā, kur notiek neierobežota pārvietošanās ar transportlīdzekļiem, jo, piemēram, ceļu satiksmes negadījums būs vērtējams pēc ceļu satiksmes noteikumu normām neatkarīgi no tā, vai tas noticis uz publiskā lietošanā esoša ceļa vai privātā teritorijā. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka sūdzības iesniedzējam bija saistošas Ceļu satiksmes noteikumos izvirzītās prasības par dokumentu klātesamību. Tiesa arī secinājusi, tā kā sūdzības iesniedzējam nav bijusi klāt vadītāja apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu un 35.2.punkta prasības, tādēļ Iestāde pamatoti sūdzības iesniedzēju saukusi pie administratīvās atbildības pēc LAPK panta pirmās daļas. Ievērojot iepriekš minēto, tiesa noraidījusi kā nepamatotu sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš, braucot pa privātīpašumu, kur atrodas arī degvielas uzpildes stacija, nav izdarījis pārkāpumu, kas paredzēts LAPK panta pirmajā daļā, jo viņš nav piedalījies ceļu satiksmē. Izšķirošas nozīmes nav arī tam apstāklim, ka sūdzības iesniedzējs, norādot, ka braucis pa savu privātīpašumu, šo apstākli nav pierādījis. No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka konkrētais īpašums pieder SIA Lācplēši-moto, sūdzības iesniedzēja saistību ar šo īpašumu tiesa nekonstatē. Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļa). Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (otrā daļa). Ņemot vērā to, ka izskatāmajā lietā nav konstatējami, ne atbildību mīkstinošie, ne arī atbildību pastiprinošie apstākļi, tiesa atzinusi, ka sūdzības iesniedzējam piemērotais brīdinājums ir samērīgs un atbilstošs viņa izdarītajam Ņemot vērā visus iepriekš norādītos apstākļus, tiesa nav konstatējusi likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2013.gada 15.maija lēmumu Nr.PD916143/1, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora 2013.gada 6.aprīļa lēmums par sūdzības iesniedzēja sodīšanu pēc LAPK panta pirmās daļas. Tiesa nav konstatējusi arī L APK panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, lai būtu pamats lemt par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai. Par Gulbenes rajona tiesas 2013.gada 5.augusta spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. B/, lūdzot atcelt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2013.gada 15.maija lēmumu nr. PD /1 un izbeigt tiesvedību šajā lietā. Apelators norāda, ka spriedumu uzskatu par nepamatotu, jo pirmās instances tiesa nav pilnībā pareizi novērtējusi lietā esošos pierādījumi un faktiskos apstākļus. Tiesa, interpretējot 2004.gada 29.jūnija MK noteikumus nr.571,,ceļu satiksmes noteikumi" 34.punktu, kopsakarā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu, ir atzinusi, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums ievērot ceļus satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, ja izpildās galvenais kritērijs -transportlīdzeklis ticis vadīts pa vietu, kur ir iespējama transportlīdzekļu braukšana. Apelators uzskata, ka šāda plaša šīs normas interpretācija, ir nepamatota, uzskatot, ka vienīgais un galvenais kritērijs jebkuras vietas atzīšanai par ceļu ir tikai iespējamība pa to braukt.

4 Ceļu satiksmes likuma 3.punktā dodot termina ceļš skaidrojumu likumdevējs ir arī uzskaitījis konkrētas vietas, ko ir jāatzīst par satiksmei izbūvētām teritorijām. Un šīs uzskaitījums ietver publiski pieejamas vietas un sevī neietver pagalmus vai jebkādas cita veida noslēgtas privātas teritorijas. Arī pirmās instances tiesa ir atsaukusies uz Ceļu satiksmes noteikumu 78.punktu, konstatējot, ka likumdevējs bez termina,,ceļš" ir definējis vietas, ko apzīmē, kā,,blakusteritorijas" (pagalmi, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmumi un tml.). Un attiecībā uz blakusteritorijām likumdevējs Ceļu satiksmes noteikumu 78.punktā noteicis tikai kārtību, kas jāievēro no tām izbraucot. Tupretīm, Ceļu satiksmes noteikumu 34.punkts uzliek par pienākumu ievērot visas ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvu prasības tikai braucot pa ceļiem, nevis to blakusteritorijām. Arī, skatot šo normu sistēmiski, kopā ar Ceļu satiksmes noteikumu 7.punktā noteikto, ka Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir tam pilnvarotas, ir secināms, ka par ceļu, t.i. satiksmei izbūvētu teritoriju nevar viennozīmīgi atzīt jebkuru vietu, kur fiziski var pārvietoties transportlīdzeklis, jo ne visas šādas vietas regulē un uzrauga policijas darbinieki. Tā par satiksmei izbūvētu teritoriju nav atzīstama noslēgta privātpersonai piederoša teritorija vai lauks, jo nav pieļaujams privātīpašuma aizskārums, atzīstot, ka privātpersonai piederošajā īpašumā tikai tādēļ, ka pa to iespējama fiziska transportlīdzekļa pārvietošanās, ir atļauta ceļu satiksme, kuru ir tiesīga regulēt policijas darbinieki. Piemēram, pa privātīpašumā izveidotu auto sacīkšu trasi ir iespējama jebkura transportlīdzekļa kustība, bet tādēļ jau to nevar atzīt par ceļu Ceļu satiksmes likuma izpratnē. Pirmās instances tiesa ir konstatējusi, ka policijas darbinieki transportlīdzekli ir apturējuši uz privātās teritorijas, kura pieder SIA Lāčplēši Moto, bet norāda, ka tā esot daļēji saistīta ar Neste degvielas uzpildes stacijas teritoriju, kādēļ esot pamats piemērot Ceļu satiksmes noteikumu 34.punkta nosacījumus. Tomēr spriedumā ietvertā atsauce uz Ceļu satiksmes noteikumu 78.punktu, tieši norāda, ka degvielas uzpildes stacijas nav atzīstamas par ceļu, bet gan par blakusteritoriju. Bez tam, spriedumā tiek norādīts, ka tiesa nekonstatējot /pers. B/ saistību ar šo SIA Lačplēši Moto piederošo nekustamo īpašumu. Administratīvā procesa likuma 107.panta ceturtajā daļā ir ietverts objektīvās izmeklēšanas princips, ka uzliek tiesai par pienākumu savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas. No publiski pieejamās Uzņēmumu reģistra datu bāzes ir konstatējams, ka es esmu vienīgais SIA Lāčplēši Moto dalībnieks, kas ari apstiprina manu saistību ar strīdus nekustamo īpašumu. Pie šādiem apsvērumiem apelators uzskata, ka tiesa nepamatoti plaši ir piemērojusi Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, atzīstot, ka pārvietošanās pa sev piederošo privāto teritoriju ir atzīstama par piedalīšanos ceļu satiksmē. Apgabaltiesa, novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. B/ apelācijas sūdzība noraidāma. Apelācijas instancē iesniegtā sūdzība, saskaņā ar Latvijas APK panta otro daļu tika izskatīta rakstveida procesā. Latvijas APK 23. "a" nodaļas panta 3.daļa nosaka - ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tā kā, saskaņā ar Latvijas APK panta 1.daļu, apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa 23."a" nodaļas prasībām, šī iepriekš minētā likuma norma ir piemērojama arī apelācijas instances tiesā. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums par /pers. B/ vainu APK panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pietiekošs un pievienojas pārsūdzētajā spriedumā norādītajai argumentācijai un savā nolēmumā to neatkārto. Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pārbaudījusi pārsūdzētā lēmuma likumību un pamatotību, noskaidrojusi visus būtiskos apstākļus lietā, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma esamību un /pers. B/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, norādījusi uz piemērotiem normatīviem aktiem, tādēļ apelācijas instances tiesa pievienojas spriedumā minētajai motivācijai, uzskatot, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Papildus pirmās instances tiesas spriedumā minētajam, tiesas kolēģija kā nepamatotu vērtē apelācijas sūdzībā minēto, ka Ceļu satiksmes noteikumi ir attiecināmi vienīgi uz teritoriju, kas Ceļu satiksmes likuma 3. pantā ir definēta kā ceļš, jo, atbilstoši minētā likuma 2.pantam, Šā likuma mērķis ir: 1) noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu; 2) regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību. Savukārt 2004.g. 29. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.571 Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk tekstā Ceļu satiksmes noteikumi) nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības (Ceļu satiksmes noteikumu 34.punkts). Līdz ar to tiesas kolēģijas ieskatā apelators ir sašaurināti interpretējis Ceļu satiksmes noteikumu 34.punktu. Apelācijas sūdzībā minēto norādi, ka par satiksmei izbūvētu teritoriju nevar uzskatīt noslēgtu privātpersonai piederošu teritoriju vai

5 lauku, tiesas kolēģija nevērtē kā attiecināmu uz konkrēto gadījumu, jo no lietas materiāliem secināms, ka/pers.b/nav vadījis transporta līdzekli pa šādu teritoriju. Lietā nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka /pers.b/ir SIA Lāčplēši-Moto dalībnieks. Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar APK panta 2.daļu, apgabaltiesa n o s p r i e d a : Gulbenes rajona tiesas 2013.gada 5.augusta spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta pirmās daļas atstāt negrozītu, /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. Spriedums sastādīts 2013.gada 4. novembrī. Tiesnese referente E. Sudāre Tiesneses Dz. Apine R.Liepiņa