Projekts Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums ID Nr. SAM

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Projekts Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums ID Nr. SAM"

Transkripts

1 Projekts Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums ID Nr. SAM 2012/12 TEN-T Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecība Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma kopsavilkums Paredzētās darbības ierosinātājs: IVN Ziņojums sagatavotājs: LR Satiksmes ministrija Pilnsabiedrība RB Latvija SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment gada novembris

2 Ievads Paredzētās darbības būtība un sasaiste ar citām esošām un plānotām darbībām. Realizācijas termiņi IVN alternatīvu pamatojums un alternatīvu apraksts Esošais vides stāvoklis paredzētās darbības īstenošanas vietās Tieši un netieši skartie īpašumi Gaisa kvalitāte paredzētās darbības realizācijas vietā un tās apkārtnē Esošā trokšņa līmeņa novērtējums paredzētās darbības realizācijas vietā un tās apkārtnē Hidroloģisko apstākļu raksturojums Ģeoloģisko apstākļu raksturojums Inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums Mūsdienu ģeoloģiskie procesi Dzeramā ūdens ieguves avotu raksturojums Grunts un gruntsūdeņu kvalitātes raksturojums Apkārtnes dabas vērtības, šķērsojamās un tuvākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, mikroliegumi Ainaviskais nozīmīgums Kultūrvēsturiskais nozīmīgums Ietekme būvniecības un ekspluatācijas laikā Ietekme būvniecības laikā Ietekme uz hidroloģisko režīmu un drenāžas apstākļiem Tuneļa izbūves risinājumu ietekme Ietekme uz Daugavas un citu šķērsojamo ūdensteču ūdens kvalitāti, ihtiofaunu un ūdens ekosistēmu Mūsdienu ģeoloģisko procesu izmaiņu iespējamība un nozīmīgums Ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves teritorijām Savstarpējā ietekme saistībā ar Rail Baltica un 330 kv elektropārvades līnijas vienoto koridoru Ietekme uz gaisa kvalitāti Trokšņu ietekmes novērtējums Vibrāciju un tās ietekmju novērtējums Elektromagnētiskā lauka līmeņa izmaiņas un to nozīmīgums Ietekme un tās būtiskums uz bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Ietekme un tās būtiskums uz apkārtnes ainavu Ietekme pārrobežu kontekstā Izvēlētā Rail Baltica trases varianta pamatojums

3 Ievads Paredzētās darbības Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecība ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts projekta Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums ietvaros, ko, pamatojoties uz noslēgto līgums ar LR Satiksmes ministriju, īsteno pilnsabiedrība RB Latvija. Paredzētās darbības ierosinātājs ir LR Satiksmes ministrija. Paredzētās darbības Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecība ietekmes uz vidi novērtējumu veic un šo ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (turpmāk kā IVN Ziņojums) sagatavoja PS RB Latvija sadarbībā ar SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums tika uzsākts gada 22. oktobrī ar ierosinātāja Satiksmes ministrijas vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk tekstā kā Birojs), kas uz tās pamata gada 29. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. 487 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu saskaņā ar likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 4. pantu un šā likuma 1. pielikuma Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams 9. punktu. Ņemot vērā paredzētās darbības apjomu, Birojs gada 26. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 3-02/122 Par pārrobežu ietekmi darbībai, kurai piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, jo paredzētā darbība: ir ietverta arī Eiropas Parlamenta un Padomes gada 13. decembra direktīvas Nr /ES Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 1. pielikuma 7. punkta a) apakšpunktā tālsatiksmes dzelzceļa līnija un gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 1. pielikuma 7. punktā starppilsētu dzelzceļa līnija, savstarpējo un summāro ietekmju kontekstā var radīt būtisku pārrobežu ietekmi uz Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku un Polijas Republiku. IVN Ziņojums, kas ietver arī novērtējumu pārrobežu kontekstā, sagatavots, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un Latvijā ratificētās starptautiskās konvencijas vides aizsardzības jomā, kā arī Biroja gada 11. maija programmu ietekmes uz vidi (turpmāk kā IVN programma) novērtējumam Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai. IVN Ziņojums atbilstoši IVN programmai satur divas daļas: I. IVN ziņojuma vispārīgo daļu, kurā raksturota paredzētās darbības būtība, paredzētās darbības alternatīvas, vērtēta tās atbilstība plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, sniegta informācija par kompensācijas mehānismiem, sabiedriskajām apspriešanām, kā arī vērtējums un prognoze par Rail Baltica realizācijas savstarpējo un kopējo ietekmi Baltijas valstīs, 2

4 II. IVN Ziņojuma novērtējuma daļu, kurā sniegts esošās situācijas, paredzētās darbības, tās alternatīvo risinājumu un saistīto darbību raksturojums, darbības vietas un tās apkārtnes raksturojums, ietverot esošā vides stāvokļa novērtējumu, raksturota paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, vērtēti limitējošie un ierobežojošie faktori, plānotie pasākumi ietekmes novēršanai un samazināšanai, sniegts alternatīvu salīdzinājums un izvēlētā risinājuma pamatojums. IVN ziņojums sagatavots pieaicinot dažādu nozaru ekspertus: transporta infrastruktūras un inženierbūvju speciālistus, hidrologu, ģeologu, hidroģeologu, seismologu, ornitologu, kā arī biotopu, trokšņu, ainavu, kultūrvēstures, zīdītāju, tūrisma un elektromagnētiskā starojuma ietekmes novērtējuma ekspertus. 1. Paredzētās darbības būtība un sasaiste ar citām esošām un plānotām darbībām. Realizācijas termiņi Rail Baltica ir paredzēts ātrs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu, izbūvējot Eiropas standarta sliežu platuma elektrificētu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līniju pasažieru un kravas vilcienu kombinētai satiksmei. Rail Baltica projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes). Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina Helsinki. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu. Baltijas valstīm atgūstot savu neatkarību, pagājušā gadsimta 90. gados dzima ideja par Baltijas valstu savienošanu ar Eiropas sirdi, paredzot atjaunot Baltijas valstu tiešo saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un savienojot metropoles Tallinu Rīgu Kauņu Varšavu Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Netieši šajā maršrutā iekļauta arī Somija, plānojot, ka varētu izbūvēt zemūdens tuneli, pa kuru kursētu dzelzceļš no Tallinas uz Helsinkiem, vai arī atklāt vilcienu prāmi starp šīm pilsētām, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Ziemeļu valstīm. Rail Baltica Baltijas dzelzceļš, kura izbūve nodrošinās Baltijas valstu transporta sistēmas neatkarību un iedzīvotāju mobilitāti, izmantojot drošu, modernu, ātru un videi draudzīgu transportu, kā arī radīs potenciālu jaunai izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai. 3

5 Runājot par projekta ieguvumiem, tiek uzsvērts, ka Baltijas dzelzceļa infrastruktūra tagad būs vienota ar Eiropas dzelzceļa telpu. Īstenojot Rail Baltica projektu, jau pēc 16 gadiem tiks nodrošināts augstas kvalitātes dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstīm un lielākajiem Rietumeiropas ekonomikas, administratīvajiem un kultūras centriem. Pavērsies arī iespējas jauna kravu koridora (ziemeļu dienvidu), kā arī loģistikas pakalpojumu attīstībai. Pateicoties jaunajam dzelzceļa tīklam, palielināsies ne tikai dzelzceļa sistēmas pārvadājumu jaudas, bet arī ātrums, savukārt pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt auto satiksmes plūsmu uz ViaBaltica automaģistrāles un uz Polijas un Vācijas automaģistrālēm. Šis projekts kļūs par nozīmīgu transporta un loģistikas nozares dzinējspēku ar vismaz 13 miljoniem tonnu kravu gadā, paverot jaunas iespējas sasvstarpējai tirdzniecībai ar ES valstīm, un, iespējams, vēl tālākā nākotnē, savienojot transporta pārvadājumu koridoru arī ar Eirāzijas valstīm. Projekta priekšrocības novērtēs arī vismaz pieci miljoni pasažieru gadā. Iecerēts, ka līdz gada otrai pusei notiks Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras laikā tiks sagatavoti tehniskie risinājumi plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica tehniski, ekonomiski un juridiski iespējamajiem novietojuma variantiem, veiktas tehniskiem risinājumiem nepieciešamās inženierizpētes un ietekmes uz vidi novērtējums, lai līdz gadam var sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšanai un zemju atsavināšanai, gadā būvniecības procesu, gadā jau atklāt savienojumu Tallina Rīga Kauņa, bet gadā savienojumu ar Varšavu. Projekta realizācijas termiņi vairāk ir saistīti ar kopējā trīs Baltijas valstu projekta īstenošanas gaitu, jo šis projekts ir skatāms un realizējams nevis kā atsevišķs posms Latvijā, bet gan kā vienots projekts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Saskaņā ar Lielbritānijas uzņēmuma AECOM Ltd gadā izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu, lai realizētu vienu no ambiciozākajiem un lielākajiem Baltijas valstu kopprojektiem, visām trim Baltijas valstīm tas izmaksās 3,68 miljardus eiro, bet Latvijai 1,27 miljardus eiro. Vairāk nekā 80% šī projekta finansējuma sedz Eiropas Savienība, līdztekus katras valsts devumam. Rail Baltica kopējais garums plānots 729 km, no kura apmēram 265 km ir Latvijas teritorijā. Maksimālais kustības ātrums starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem paredzēts 240 km/h, vidējais 170 km/h. Maršrutā starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu brauciena ilgums ar pasažieru vilcienu ir plānots aptuveni 4 stundas. 2. IVN alternatīvu pamatojums un alternatīvu apraksts Rail Baltica dzelzceļa līnijas principiālais novietojums tika izvēlēts un sociālekonomiskais pamatojums tika izstrādāts Baltijas valstu kopīgi pasūtītajā priekšizpētē Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors), ko

6 gadā veica Lielbritānijas konsultāciju kompānija AECOM Ltd.. Šī projekta rezultātā izstrādātais Rail Baltica dzelzceļa līnijas principiālais novietojums redzams 1. attēlā. 1. attēls. Priekšizpētes noteiktais Rail Baltica Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas novietojuma koridors Avots: Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors); AECOM,

7 Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai tika izvēlētas trašu novietojuma alternatīvas, analizējot sākotnēji izvirzītos gandrīz 50 trašu variantus, kas tika izstrādāti, izmantojot priekšizpētes rezultātus. Lai analizētu un salīdzinātu trašu variantus, tika veikta daudzkritēriju analīze, kvantitatīvi un kvalitatīvi vērtējot vides, ekonomisko, tehnisko un juridisko aspektu ietekmi uz četrām galvenajām interešu grupām: lietotājiem (pasažieriem, kravu pārvadātājiem) (ceļošanas ilgums, lidostas pieslēguma ērtība, iespējas nākotnē ierīkot pieslēgumus ostām, ražošanas teritorijām, veidot reģionālo satiksmi), infrastruktūras pārvaldītājiem (AS RB Rail, t.sk. Latvijas valsts izveidotās SIA Eiropas dzelzceļa līnijas nepieciešamais bruto un neto investīciju apjoms, dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas), vidi un sabiedrību (ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, t.i. atsavināmie un/vai apgrūtināmi īpašumi, kuros saimnieciskā darbība tiek traucēta vai veicināta, piekļūšanas iespējas īpašumiem, sabiedriski nozīmīgiem objektiem u.c., Natura 2000 teritorijas, aizsargājamie dabas objekti un teritorijas, kultūras pieminekļi utt.), valsti un pašvaldībām (ietekme uz valsts un pašvaldību pakalpojumu sniedzēju un infrastruktūras turētāju darbību). IVN ietvaros paredzētā darbība iekļauj: dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, tai skaitā nodrošinot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai Rīga, citas saistītās infrastruktūras izbūvi: energoapgādes sistēmas, tehnoloģiskos ceļus, dzelzceļa tiltus, viaduktus, estakādes, tuneļus, atbalsta sienas, vilces jaudas apakšstacijas un to pieslēgumus augstsprieguma tīkliem, infrastruktūras apkopes punktu pie Vangažiem, vagonu apkopes punktu pie Acones, dzelzceļa pievadceļus Saulkalnes termināla teritorijai un multimodālo kravu termināli. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek vērtēts 300 m plats koridors, izņemot Rīgu, kur tiek vērtēts 50 m plats koridors, kura platums atsevišķās vietās (šķērsojumi ar autoceļiem, gāzes vadiem, elektropārvades līnijām, naftas vadu, nepieciešamajām teritorijām apkopes termināļa, vagonu depo un multimodālā termināļa izbūvei) ir paplašināts, lai paralēli varētu izstrādāt optimālus tehniskos risinājumus gan infrastruktūras šķērsojumiem (ar ceļu tīklu, energopārvades un gāzes maģistrālajām līnijām), gan atsevišķu dzelzceļa infrastruktūras elementu izvietošanai, gan piekļuves nodrošināšanai. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek izstrādāts precīzs Rail Baltica nodalījuma joslas 60 m platumā novietojums, sākotnēji piedāvātajā 300 m koridorā. Atsevišķās 6

8 vietās (apdzīšanas stacijas) Rail Baltica nodalījuma joslas platums var sasniegt 80 m, bet citur, piemēram, blīvi apdzīvotās vietās, tas var būt tikai 20 m plats. 2. attēls. IVN procesam apstiprinātās Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases novietojuma alternatīvas Dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiks analizētas šādas alternatīvas: A alternatīva dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica, kas sākas pie Igaunijas/Latvijas robežas turpinās caur Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, 7

9 Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas/Lietuvas robežai, B alternatīva dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posmi Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Baldones, Iecavas, Bauskas novados, kas nesakrīt ar A alternatīvu, C alternatīva, ko veido atsevišķi posmi Salacgrīvas, Limbažu un Mārupes novadā, respektīvi - C1 alternatīva dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posms Limbažu novadā, kas nesakrīt ar A un B alternatīvu, - C3 alternatīva dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posms Mārupes novadā, kas nesakrīt ar A un B alternatīvu, - C4 alternatīva dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posms Salacgrīvas novadā, kas nesakrīt ar A un B alternatīvu, - C5 alternatīva dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posms Salacgrīvas un Limbažu novadā, kas nesakrīt ar A un B alternatīvu. A1 posms Posma garums ir 3 km. Posms sākas no Igaunijas Latvijas robežas ar Blusupītes šķērsojumu, tālāk šķērso Salacgrīvas novada ziemeļu daļu un pārsvarā ir trasēts pa mežainu apvidu. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu. Dzelzceļa infrastruktūras līnijai Rail Baltica ir plānots šķērsojums ar valsts autoceļu P15 Ainaži Matīši. Tālāk dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica sadalās divās alternatīvās. A2 posms Posma garums ir 34 km. A alternatīvas A2 posms šķērso Salacgrīvas un Limbažu novadu teritorijas, tas pārsvarā ir trasēts pa mežainu apvidu. A2 posms šķērso valsts autoceļus V145 Vecsalaca Mērnieki, P12 Limbaži Salacgrīva, V143 Akmeņkalni Lauvas Ķekari, V138 Lāņi Ķirbiži Jelgavkrasti, upes: Salacu, Svētupi, Unģenurgu, Vitrupi, Lielurgu, 110 kv elektropārvades līniju. Tas šķērso dabas parka Salacas ieleja dabas parka zonu un dabas lieguma Vitrupes ieleja regulējamā režīma zonu. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu. B2 posms Posma garums ir 35 km. B alternatīvas B2 posms šķērso Salacgrīvas novadu un virzās tuvāk Salacgrīvai un Salacgrīvas ostai, padarot iespējamu Salacas šķērsojuma izveidi vienā transporta koridorā ar plānoto Salacgrīvas apvedceļu. Tas vairāk nekā A alternatīva skar 8

10 lauksaimniecības zemes un teritorijas ar izklaidus novietotām viensētām, pārējā teritorijā šķērsojot meža zemes. Posms šķērso valsts autoceļus V144 Salacgrīva Vecsalaca, P12 Limbaži Salacgrīva, V138 Lāņi Ķirbiži Jelgavkrasti, upes: Salacu, Svētupi, Unģenurgu, Vitrupi, Lielurgu, 110 kv elektropārvades līniju. Tas šķērso dabas parka Salacas ieleja neitrālo zonu, virzās gar dabas liegumu Vitrupes ieleja, kur dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica 300 m koridora mala skar dabas lieguma zonu. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu. C5 alternatīva Šī posma garums ir 27 km. Tā šķērso Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta un Limbažu novada Viļķenes pagasta teritoriju. Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 Rīga (Baltezers) Igaunijas robeža (Ainaži), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5 alternatīva šķērso NATURA 2000 dabas liegumu Vitrupes ieleja dabas lieguma zonā. A3 posms Posma garums ir 51 km. A alternatīvas A3 posms sākas Salacgrīvas novadā, šķērso Limbažu novadu un turpinās Sējas novadā. Šis posms atkāpjas no piekrastes un ir trasēts pa nomaļāku apkaimi, salīdzinoši mazāk skarot apdzīvotas vietas un lauksaimniecības zemes nekā B alternatīvas B3 posms. Tas šķērso Kurliņupi, Liepupi, Aģi, Augštilta grāvi, Ķīšupi, Ķidurgu, Pēterupi un Pusku, valsts autoceļus P11 Kocēni Limbaži Tūja, V137 Stūrīši Jelgavkrasti - Limbaži, P53 Duči Limbaži, V131 Bedrīši Stienes stacija Vidriži, V128 Straupe Lēdurga Vidriži Skulte, V39 Saulkrasti Bīriņi, V88 Jaunzemnieki Rītiņas, P6 Saulkrasti Sēja Ragana. Skultes pagastā no Stienes pēc posma šķērsojuma ar esošo 110 kv elektropārvades līniju sākas Igaunijas Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma no Sindi (Kilingi-Nõmme) Igaunijā līdz Salaspils (vai Rīgas TEC-2) apakšstacijām Latvijā 1B alternatīva, kas ir plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa infrastruktūras līniju Rail Baltica. Sējas novadā A3 posms gar austrumiem apiet NATURA 2000 teritoriju aizsargājamo ainavu apvidu Ādaži, kas vienlaikus ir Nacionālo bruņoto spēku poligons Ādaži. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. B3 posms 9

11 Posma garums ir 51 km. B alternatīvas B3 posms Salacgrīvas un Limbažu novadā no Kurliņupes līdz Skultei iet paralēli autoceļam E67/A1 Rīga (Baltezers) Igaunijas robeža (Ainaži), šķērsojot valsts autoceļus P11 Kocēni Limbaži Tūja, P53 Duči Limbaži, V138 Lāņi Ķirbiži Jelgavkrasti, V137 Stūrīši Jelgavkrasti Limbaži, V132 Priedulāji Pakalni, P53 Duči Limbaži, V133 pievedceļš Skultes stacijai, V128 Straupe Lēdurga Vidriži Skulte, V78 Saulkrasti Vidriži, V39 Saulkrasti Bīriņi, V88 Jaunzemnieki Rītiņas, P6 Saulkrasti Sēja Ragana, dzelzceļa līniju Zemitāni Skulte, upes: Kurliņupi, Zaķupi, Liepupi, Mazupīti, Aģi, Ķīšupi, Pēterupi, Žagaturgu un Pusku. Salacgrīvas novadā posms šķērso relatīvi blīvi apdzīvoto autoceļa E67/A1 apkārtni Liepupes pagastā, t.sk. šķērso ciemus Jelgavkrasti, Liepupe un Mustkalni. Tālāk tas turpinās galvenokārt pa mežu teritorijām Sējas novadā. Sējas novadā B3 posms pietuvojas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai dabas liegumam Dzelves Kroņa purvs. Limbažu novadā netālu no Skultes pēc B alternatīvas B3 posma šķērsojuma ar esošo 110 kv elektropārvades līniju sākas Igaunijas Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīva, kas ir plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa infrastruktūras līniju Rail Baltica. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. Inčukalna novadā B alternatīvas B3 posms šķērso pārvades gāzes vadu Rīga Inčukalna pazemes gāzes krātuves 2. līnija. C4 alternatīva Posma garums ir 12 km. Tā šķērso Salacgrīvas novada Liepupes pagasta teritoriju, un tā ir trasēta pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie Dravniekiem) kā A alternatīvas A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu pašvaldības autoceļu. C4 alternatīva šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. C1 alternatīva Posma garums ir 15 km. C1 alternatīva nodrošina iespēju A alternatīvu virzīt tuvāk Skultei, tālāk izmantojot B alternatīvu. Tā šķērso autoceļus V132 Priedulāji Pakalni un V128 Straupe Lēdurga Vidriži Skulte, kā arī upes Toru un Pusku. Šis posms šķērso arī 110 kv elektropārvades līniju. Šis posms pārsvarā šķērso lauksaimniecības zemes, skarot atsevišķus mežu nogabalus. Četru kilometru garumā tas izmanto bijušo dzelzceļa līnijas Rīga - Rūjiena (caur Limbažiem) zemes nodalījuma joslu. 10

12 A4 posms Posma garums ir 41 km. A4 posms sākas Sējas novadā, B alternatīvai pievienojoties A alternatīvai, un tālāk tas šķērso Inčukalna, Garkalnes, Ropažu, Stopiņu, Salaspils un Ķekavas novada teritorijas. Šis posms skar apdzīvotas vietas un lauksaimniecības zemes, kā arī šķērso meža zemes. A4 posms šķērso: maģistrālos gāzes vadus pie Krievupes, netālu no Muceniekiem un pie Saulkalnes, 110 kv un 330 kv elektropārvades līnijas, valsts autoceļus A2 Rīga Sigulda Igaunijas robeža (Veclaicene), V75 Ropaži Griķukrogs, P3 Garkalne Alauksts, P4 Rīga Ērgļi, V52 Pievadceļš Cekules stacijai, P5 Ulbroka Ogre, A6 Rīga Daugavpils Krāslava Baltkrievijas robeža (Paternieki), P85 Rīgas HES Jaunjelgava, dzelzceļa līnijas Rīga Valka, Rīga Ērgļi (netiek izmantota) un Rīga Krustpils, Gauju un Daugavu (Rīgas HES ūdenskrātuvi), Straujupīti, Krievupi, Tumšupi, Lielo Juglu, Ķivuļurgu, Mazo Juglu. Pār Gauju un Daugavu (Rīgas HES ūdenskrātuve) plānoti dzelzceļa tilti, nodrošinot zem tiem nepieciešamo brīvtelpu un respektējot maksimālās ūdens atzīmes. Šinī posmā Rail Baltica veido vienotu transporta koridoru ar plānoto valsts galvenā autoceļa E67 posmu A4 Saulkalne Bauska (Ārce) (projekts Valsts galvenā autoceļa E67 posma A4 Saulkalne Bauska (Ārce) būvniecība ), šķērsojot Rīgas HES ūdenskrātuvi. Posma A4 šķērsojuma vietā ar esošo dzelzceļa līniju Rīga Valka (dienvidaustrumu pusē) ir plānots dzelzceļa infrastruktūras apkopes punkts, kura darbības nodrošināšanai plānots pieslēgums gan Rail Baltica dzelzceļa līnijai, gan esošajai dzelzceļa līnijai Rīga Valka. Apkopes punkts detalizētāk raksturots sadaļā. Posma A4 šķērsojuma vietā ar esošo dzelzceļa līniju Rīga Krustpils (ziemeļaustrumu pusē) Saulkalnē plānots Multimodālais kravu terminālis, kura darbības nodrošināšanai paredzēts pieslēgums gan Rail Baltica dzelzceļa līnijai, gan esošajai dzelzceļa līnijai Rīga Krustpils. Šinī teritorijā vienlaikus atrodas neizstrādāta ģipšakmens atradne, ko SIA Knauf plāno izstrādāt līdz Rail Baltica projekta realizācijas uzsākšanai. Vienlaikus šinī teritorijā atrodas AS Latvijas Gāze maģistrālie gāzes vadi, kas daļēji jāpārbūvē un jāpārvieto pirms uzsākt gan ģipšakmeņu izstrādi, gan Rail Baltica būvniecību. Detalizētāka informācija pieejama sadaļā. A4 posms līdz bijušai Rīga _Ērgļi dzelzceļa līnijai atrodas vienotā koridorā ar Igaunijas Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīvu. A4 posms Inčukalna novadā šķērso Ziemeļu gudrona dīķu piesārņojuma izplatības areāla malu. Paredzams, ka līdz dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica 11

13 būvniecības uzsākšanai pilnībā tiks pabeigta gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošana, kaut arī tas šobrīd ir apturēts. A5 posms Posma garums ir 71 km. A alternatīvas A5 posms (Rīgas posms) sākas pie Upeslejām Stopiņu novadā. Pēc autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers Saulkalne) un Mazās Juglas upes šķērsošanas A5 posms ir trasēts pa bijušās dzelzceļa līnijas Rīga Ērgļi nodalījuma joslu blakus (ziemeļu pusē) esošajiem 1520 mm sliežu ceļiem, šķērsojot autoceļu P5 Ulbroka Ogre, virzoties garām dārzkopības kooperatīvās sabiedrības Enerģētiķis teritorijai gar ziemeļu malu, Rīgas 2. termoelektrocentrālei (TEC-2) gar ziemeļu malu. Līdz TEC-2 dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica plānota vienā koridorā ar Igaunijas Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīvu. Posmā starp TEC-2 un Rīga Preču-2 staciju posms šķērso esošo dzelzceļa līniju Rīga Saurieši un plānots blakus esošajiem 1520 mm sliežu ceļiem (dienvidu pusē). Pirms Krustpils ielas dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica tiek izbūvēta estakādē, kas šķērso Krustpils ielu, Šķirotavas parku un dzelzceļa līnijas Rīga Krustpils sliežu ceļus. Pirms Dienvidu tilta Rail Baltica tiek izvietota vienā līmenī ar esošajiem sliežu ceļiem un pa dzelzceļa līnijas Rīga Krustpils nodalījuma joslu turpinās līdz Rīgas Pasažieru stacijai. Plānots, ka Rīgas Pasažieru stacijā dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica atradīsies stacijas dienvidu pusē. Posmā no Vagonu parka līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir paredzēta arī esošo 1520 mm sliežu ceļu pārbūve, lai atbrīvotu vietu dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ievadam Rīgas Pasažieru stacijā. Daugavas šķērsošanai paredzēts jauns tilts, kas atradīsies blakus esošajam dzelzceļa tiltam Daugavas augšpusē. Tālāk A5 posms ir trasēts pa dzelzceļa līnijas Rīga pasažieru Tukums II nodalījuma joslu, paredzot tuneļa būvniecību zem esošās dzelzceļa nodalījuma joslas. Zem esošajiem 1520 mm sliežu ceļiem tunelī trase ieies Torņakalnā un virszemē iznāks posmā starp Liepājas un Ventspils ielām. Iznākot virszemē un šķērsojot autoceļu A10 Rīga Ventspils (K. Ulmaņa gatve), A5 posms turpinās līdz starptautiskajai lidostai Rīga. Tālāk tas turpinās Mārupes novada teritorijā, šķērsojot autoceļu P132 Rīga Jaunmārupe, Vētras, bijušo zvēraudzētavas teritoriju, un virzās līdz autoceļam A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils Babīte) un, šķērsojot autoceļus V13 Tīraine Jaunolaine, A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene), V7 Baloži Plakanciems Iecava un dzelzceļa līniju Rīga Jelgava, turpinās vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 starp Mārupes un Olaines novadiem līdz Ķekavas novada robežai. Pēc tam, A5 posmam virzoties gar Katrīnmuižas ziemeļaustrumiem Ķekavas pagastā un šķērsojot autoceļu V6 Ķekava Plakanciems, tas pieslēdzas autoceļam A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle) un ir trasēts ar to vienotā koridorā līdz A5 posma pieslēgumam A alternatīvas A6 posmam vai B alternatīvas B6 posmam. 12

14 Tā kā valsts AS Latvijas Valsts ceļi plāno vairākus ceļu rekonstrukcijas un jaunu ceļu būvniecības projektus Rīgai tuvākajā apkārtnē, tad, izmantojot vienotu transporta koridoru veidošanas principu, Rail Baltica A5 posmā tiek saskaņots ar šādiem projektiem Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) posma km 11,6 (A7) km 34,6 (A9) rekonstrukcija, Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no 10,5. km līdz 24,0. km apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) būvniecība (E67), Automaģistrāles E22 posma Kranciems Slāvu aplis (Austrumu ievads Rīgā) būvniecība. A5 posms šķērso šādas upes: Daugava, Bērzene, Dobupīte, Ķekava, Bērzene, Hapaka grāvis, Neriņa, Ķivuļurga, Misa. Ķekavas novadā tas šķērso Ķekavas upes palienas teritorijas. Posms šķērso arī 110 kv un 330 kv elektropārvades līniju, kā arī maģistrālo gāzes vadu. A5 posmā pie TEC-2 uz ziemeļiem no dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ir paredzēta pasažieru dzelzceļa vagonu depo izbūve, par kuru detalizētāka informācija ir pieejama sadaļā. A5 posmā plānoto Rail Baltica staciju Rīgas pasažieru stacijā ir paredzēts novietot līnijas dienvidu pusē un, esošo dzelzceļa uzbērumu norokot, sliežu ceļus novietot estakādē. Iespējams, ka tehniskais risinājums (bet ne A5 alternatīvas novietojums) tiks precizēts AECOM izpētē par tehniskā risinājuma izstrādi Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācijai Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglā, kas vēl turpinās IVN ziņojuma sagatavošanas laikā. C3 alternatīva Posma garums ir 11 km. C3 alternatīva šķērso Mārupes novada teritoriju un tā nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems, un dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) jau no autoceļu A5 un P132 mezgla. Pirms autoceļu A5 un P132 mezgla šī alternatīva šķērso lauksaimniecības teritorijas un meža zemes. A6 posms Posma garums ir 25 km. A alternatīvas A6 posms sākas Ķekavas novadā pēc dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica šķērsojuma ar autoceļu P85 Rīgas HES Jaunjelgava un līdz Baldones pilsētai ir trasēts pārsvarā pa meža zemēm. Tas novietots tuvāk Baldonei un tālāk no radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons nekā B alternatīvas B6 posms. Pēc autoceļa P89 Ķekava Skaistkalne šķērsojuma A6 posms ir trasēts pa lauksaimniecības zemēm un savrupmāju apbūves teritoriju. Tālāk tas iet pa meža 13

15 zemēm Baldones novadā, šķērso Misas upi un apiet vasarnīcu ciematu Sarma pa austrumu malu. Tālāk trase turpinās Iecavas novadā pa meža zemēm līdz dzelzceļa līnijai Jelgava Krustpils. Posms A6 šķērso autoceļus P89 Ķekava Skaistkalne, V1010 Stūri Ziemeļi, V9 Iecava Baldone Daugmale, dzelzceļa līniju Jelgava Krustpils, 110 kv elektropārvades līniju, maģistrālo gāzes vadu, upes: Ēturgu, Bērzeni, Meitupi, Ķekaviņu, Mīlupīti, Misu. B6 posms Posma garums ir 26 km. B alternatīvas B6 posms sākas Ķekavas novadā pēc dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica šķērsojuma ar autoceļu P85 Rīgas HES Jaunjelgava un līdz Baldones pilsētai iet pa Baldones novada teritorijas plānojumā paredzēto nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai nepieciešamo teritoriju. Šajā posmā ir vairāk lauksaimniecības zemju salīdzinājumā ar A6 posmu. Tas izvietots apmēram 300 m attālumā no radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons. B6 posms šķērso autoceļus P89 Ķekava Skaistkalne, V1010 Stūri Ziemeļi, V9 Iecava Baldone Daugmale, P92 Iecava Stelpe, dzelzceļa līniju Jelgava Krustpils, 110 kv elektropārvades līniju un maģistrālo gāzes vadu, upes: Ēturgu, Bērzeni, Sūnupi, Ķekaviņu, Misu. Šinī posmā Rail Baltica veido vienotu transporta koridoru ar valsts galvenā autoceļa E67 posmu A4 Saulkalne Bauska (Ārce) (projekts "Valsts galvenā autoceļa E67 posma A4 Saulkalne Bauska (Ārce) būvniecība"). A7 posms Posma garums ir 10 km. A alternatīvas A7 posms šķērso Iecavas novadu. Iecavas novada teritorijā tas pārsvarā ir trasēts pa maz apdzīvotām lauksaimniecības zemēm, skarot arī meža zemes. Posms šķērso Zoskalna (Speķa) purvu un Suņu purvu. A7 posms šķērso autoceļu P92 Iecava Stelpe, V1047 Iecava Lambārte, V1040 Pievadceļš Iecavas pansionātam un upes: Vērģupi, Iecavu. Šajā posmā Rail Baltica veido vienotu transporta koridoru ar valsts galvenā autoceļa E67 posmu A4 Saulkalne Bauska (Ārce) (projekts "Valsts galvenā autoceļa E67 posma A4 Saulkalne Bauska (Ārce) būvniecība"). 14

16 A8 posms Posma garums ir 27 km. A alternatīvas A8 posms šķērso Bauskas novadu un iet līdz Latvijas Lietuvas robežai. A8 posms ir trasēts tā, lai to attālinātu no autoceļa A7/E67 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle), kura apkaime ir salīdzinoši blīvi apdzīvota, un virzītu pa teritorijām ar mazāk auglīgām lauksaimniecības zemēm un mitriem mežiem Mūsas un Mēmeles upju ūdensšķirtnē. A8 posms šķērso autoceļus V1018 Vecsaule Rudzi Code, P88 Bauska Linde, P87 Bauska Aizkraukle, V1022 Bauska Brunava Paņemūne, V1042 Ceraukste Skultēni, V1021 Grenctāle Tilti Tunkūni, A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle), 110 kv elektropārvades līniju, upes: Mēmeli, Stabulīti, Cerauksti, Mūsu. Šajā posmā Rail Baltica veido vienotu transporta koridoru ar valsts galvenā autoceļa E67 posmu A4 Saulkalne Bauska (Ārce) (projekts "Valsts galvenā autoceļa E67 posma A4 Saulkalne Bauska (Ārce) būvniecība"). B8 posms Posma garums ir 27 km. B alternatīvas B8 posms šķērso Bauskas novadu un virzās līdz Latvijas Lietuvas robežai. Šis posms ir trasēts pa Bauskas novada teritorijas plānojumā noteikto nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībai nepieciešamo teritoriju. No Ārces Ceraukstes pagastā šīs posms izvietots vienotā transporta koridorā ar autoceļu A7/E67 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle), šķērsojot salīdzinoši blīvi apdzīvoto autoceļa apkaimi. B8 posms šķērso valsts autoceļus V1018 Vecsaule Rudzi Code, P88 Bauska Linde, P87 Bauska Aizkraukle, V1022 Bauska Brunava Paņemūne, A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle), 110 kv elektropārvades līniju, maģistrālo gāzes vadu Rīga-Paņeveža), upes: Doli, Mēmeli, Stabulīti, Cerauksti, Mūsu. 15

17 3. Esošais vides stāvoklis paredzētās darbības īstenošanas vietās 3.1. Tieši un netieši skartie īpašumi Informācija par atsavināmās zemes platībām tieši skartajos īpašumos sagatavota atbilstoši projekta attīstības stadijai IVN Ziņojuma sagatavošanas laikā, un tā uzskatāma par informatīvu. Vienlaikus ir apkopota informācija par ēkām, kas atradīsies Rail Baltica nodalījuma joslā un kuras nojaucamas, ja tiek izvēlēta attiecīgā alternatīva. Kopumā visas alternatīvas kopā skar 38 ēkas. Par Rail Baltica netieši skartajiem nekustamajiem īpašumiem šajā projekta attīstības stadijā tiek uzskaitīti nekustamiem īpašumi, kurus šķērso 110 kv elektropārvades līnija posmā Skulte Salacgrīva un kurus skar tās aizsargjoslas, kā arī aizsargjoslas, kas tiek noteiktas ap vilces jaudas apakšstacijām Gaisa kvalitāte paredzētās darbības realizācijas vietā un tās apkārtnē Paredzētās darbības realizācijas vietā un tās apkārtnē analizēti dati par gaisa piesārņojumu ar daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5, jo elektrificēto vilcienu kustība rada nelielas šo vielu emisijas bremžu, riteņu nodiluma un atkārtotas daļiņu suspendēšanās rezultātā. Novērtējuma rezultātā tika secināts, ka esošais gaisa piesārņojums (daļiņas PM10 un daļiņas PM2,5) paredzētās darbības realizācijas vietā un tās apkārtnē ārpus Rīgas, kā arī pierobežas zonā, ir būtiski zemāks nekā spēkā esošie gaisa kvalitātes normatīvi cilvēka veselības aizsardzībai (skat. 3. attēlu). 3. attēls. Daļiņu PM10 esošais piesārņojuma līmenis

18 3.3. Esošā trokšņa līmeņa novērtējums paredzētās darbības realizācijas vietā un tās apkārtnē Lai raksturotu esošo trokšņa līmeni Rail Baltica nodalījuma joslas apkārtnē, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā tika identificēti nozīmīgākie trokšņu avotu veidi un to radītās trokšņa emisijas. Par nozīmīgākajiem trokšņa avotiem paredzētās darbības teritorijas apkārtnē uzskatāmi valsts galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi, ielas, esošie sliežu ceļi, starptautiskā lidosta Rīga un rūpnieciskie trokšņa avoti. Vērtējot fona piesārņojuma līmeni, tika konstatēts, ka nozīmīgu trokšņa avotu, piemēram, galveno valsts autoceļu un dzelzceļa līniju tuvumā, kā arī Rīgā jau šobrīd ir novērojams salīdzinoši augsts trokšņa piesārņojuma līmenis Hidroloģisko apstākļu raksturojums Rail Baltica trase šķērso 3 upju baseinu apgabalus Gaujas, Daugavas un Lielupes. Visas alternatīvas šķērso 6 lielās upes (Salacu, Gauju, Daugavu, Iecavu, Mūsu un Mēmeli). No hidroloģiskā viedokļa par sarežģītām šķērsojumu vietām jāuzskata lielās upes Daugava un Gauja, it īpaši Daugava Rīgas HES ūdenskrātuves posmā, kuru šķērsojumi ir ļoti gari. Reģionos ar intensīvu lauksaimniecisko darbību, piemēram, Zemgales posmā no Iecavas upes līdz Lietuvas Republikas robežai, meliorācijas sistēmas tiek uzturētas labākā tehniskā stāvoklī nekā pārējos Rail Baltica posmos, kur meliorācijas sistēmas ir piesērējušas, stipri aizaugušas, ir sastopami daudz bebru aizsprostu, kā rezultātā ūdens plūsma tajās ir traucēta. Teritorijas, kurās Rail Baltica nodalījumā joslā un tās tuvumā atrodas meliorācijas sistēmas, kā arī ūdensteču applūstošās zonas redzamas tīmekļa vietnē Ģeoloģisko apstākļu raksturojums Rail Baltica trases ziemeļu posmā kvartāra nogulumus veido pārsvarā Latvijas svītas glacigēnie un limnoglaciālie nogulumi, savukārt posma daļā Sējas, Inčukalna un Ropažu novadā kvartāra nogulumu segas uzbūve ir daudzveidīgāka un tās sastāvā ietilpst purvu, pārpurvoto vietu kūdras iegulas, aluviālie nogulumi upju ielejās, kāpu eolās smiltis, Baltijas ledusezera Zemes virsmā pārsvarā sastopami smilšmāli un mālsmiltis. Kopējais kvartāra nogulumu segas biezums šinī daļā mainās no 10 m līdz 30 m. Rail Baltica trases centrālā posma lielākajā daļā kvartāra segas pamatnē, zem limnoglaciālajām smiltīm, ieguļ Latvijas svītas glacigēnie morēnas smilšmāli un mālsmiltis. Latvijas svītas glacigēnās mālsmiltis un smilšmāli zemes virsmā atsedzas tikai Rīgas HES ūdenskrātuves abos krastos. Kvartāra nogulumu biezums šinī posmā savārstās no 5 m līdz 45 m. Rail Baltica dienvidu posma kvartāra nogulumu uzbūve ir līdzīga iepriekš minētajiem posmiem, vienīgi kvartāra nogulumu biezums Iecavas apkārtnē nepārsniedz 15 m. Latvijas Lietuvas pierobežas zonā tas sasniedz 25 m. 17

19 Pirmskvartāra nogulumus ziemeļu posmā galvenokārt veido smilšakmeņi ar aleirolītu un mālu starpslāņiem. Šī posma daļā pēc Gaujas šķērsojuma Pirmskvartāra virsmā parādās Amatas svītas smilšakmeņi un Pļaviņu svītas dolomīti. Rīgas posmā Pirmskvartāra nogulumus pārsvarā veido Salaspils svītas dolomītmerģeļi, dolomīti un māli ar ģipša starpslāņiem. Rail Baltica dienvidu posmā pirmskvartāra iežos visbiežāk ieguļ Amulas svītas dolomītmerģeļi, aleirolīti, māli, smilšakmeņi Inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros īpaša vērība tika pievērsta pārpurvotām vietām un purviem, kur sastopama kūdra un grunts ar organikas piejaukumu, un upju palienēm, kur iespējamas dūņainas gruntis ar ļoti zemu nestspēju. Šādas atsevišķas, lokālas vietas sastopamas visā Rail Baltica trases garumā Mūsdienu ģeoloģiskie procesi Rail Baltica trases atsevišķos posmos ir izdalītas vietas, kur iespējami vai ir novēroti mūsdienu ģeoloģiskie procesi karsta procesi, noslīdeņu un nogruvumu veidošanās upju krastos, teritoriju pārpurvošanās process. Noslīdeņi un nogruvumi var veidoties šādu upju krastos Salacas (A2 posms), Vitrupe (B2 posms), Kurliņupes ielejā (A3 posms), Misas (A6 un B6 posms), Iecavas (A7 posms), Mūsai (A8 un B8 posms), Mēmeles (A8 un B8 posms) un Ceraukstes (A8 posms). Karsta procesi iespējami A4 posmā Sauriešu, Saulkalnes un Salaspils apkārtnē, A6 posmā, kas šķērso Baldones novadu un kas zināma kā viena no vietām, kur novērojami karsta procesi. Šo procesu intensitāte nav īpaši augsta veidojas 1 kritene uz 1 km gadu laikā. Baldones novadā karstu procesu aktivitāte ir pat zemāka, jo zem m bieza kvartāra perioda morēnas smilšmālu un mālsmilšu slāņa ieguļ Daugavas svītas dolomīti, nevis ģipšu ieslēgumus saturošie Salaspils svītas ieži. Daugavas svītas dolomīti ir grūtāk šķīstoši un noturīgāki pret karstu veidošanos. Līdz ar to Rail Baltica trases zonā karsta procesu veidošanās ir ar mazu varbūtību. A8 posms šķērso Bauskas novadu, kur Skaistkalnes apkārtnē ir novēroti aktīvi mūsdienu karsta procesi. Šī teritorija neskar Rail Baltica trasi. Vienlaikus jāatzīmē, ka Lietuvas pusē Rail Baltica trases zona ir iekļauta Ziemeļlietuvas karstu teritorijā. Projekta ietvaros veiktie papildus ģeoloģiskie pētījumi apstiprināja agrāko gadu pētījumos izzināto teritorijas ģeoloģisko uzbūvi. Papildus izpētē netika konstatētas ne seno aprimušo karstu procesu, ne mūsdienās aktīvo karstu un sufozijas procesu pazīmes, kas norāda, ka šī teritorija ģeoloģisko apstākļu ziņā un iespējamo mūsdienu ģeoloģisko procesu attīstības iespējamības ziņā ir piemērota dzelzceļa līnijas būvniecībai. Arī dzelzceļa līnijas ekspluatācija nav saistīta ar papildus riskiem, ko varētu radīt nepiemēroti ģeoloģiskie apstākļi vai mūsdienu ģeoloģisko procesu attīstība. 18

20 3.8. Dzeramā ūdens ieguves avotu raksturojums Teritorijās, ko šķērso Rail Baltica trase, sākot no Salacgrīvas novada Liepupes pagasta (A3 un B3 posms) līdz Bauskas novadam (A8 un B8 posms), dzeramā ūdens ieguvei galvenokārt izmanto Gaujas horizontu. Trases ziemeļu daļā (A1, A2, B2 posms un C5 alternatīva) dzeramā ūdens ieguvei pārsvarā izmanto Arukilas un Burtnieku horizonta ūdeņus. Līdz 100 m attālumā no Rail Baltica nodalījuma joslas atrodas šādi urbumi (dzeramā ūdens ieguves atradnes) Saurieši, adrese: Stopiņu novads, Sauriešu ciemats, "Lielkazāri", Mazā Matīsa iela (Rīga), adrese: Rīga, Mazā Matīsa iela 2, Šķirotava (Rīga), adrese: Rīga, Krustpils iela 63, Šampētera iela (Rīga), adrese: Rīga, Šampētera iela 1. Visā Latvijā Rail Baltica trases būvniecības zona atrodas zema un vidēja pazemes ūdeņu piesārņojuma riska teritorijās Grunts un gruntsūdeņu kvalitātes raksturojums Paredzētā darbība pārsvarā šķērso neapbūvētas teritorijas, izņemot Rīgas posmu, kur tikai atsevišķos vietās ir iespējams vēsturiskais grunts un gruntsūdeņu piesārņojums. Šīs vietas ir VAS Latvijas Dzelzceļš Vagonu parka lokomotīvju uzpildes punkts, Rīgā. To šķērso vai tiešā tuvumā iet A5 posms, Ziemeļu gudrona dīķis, kas atrodas Inčukalna novadā. To šķērso A4 posms Apkārtnes dabas vērtības, šķērsojamās un tuvākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, mikroliegumi Dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica šķērso 3 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) un atrodas dažādā attālumā no vēl 20 ĪADT (skat. 4. attēlu). Šķērsojamās īpaši aizsargājamās teritorijas ir: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, dabas parks Salacas ieleja un dabas liegums Vitrupes ieleja. Dabas parks Salacas ieleja un dabas liegums Vitrupes ieleja ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas jeb Natura 2000 teritorijas. Papildus to novietojums redzams kartē, kas pieejama šeit: a97b942e2af9e255. A2 posms šķērso dabas parka Salacas ieleja dabas parka zonu un dabas lieguma Vitrupes ieleja regulējamā režīma zonu. B2 posms šķērso dabas parka Salacas ieleja neitrālo zonu un tas virzās gar dabas liegumu Vitrupes ieleja. C5 alternatīva šķērso dabas lieguma Vitrupes ieleja regulējamā režīma zonu. Tā kā paredzētā darbība salīdzinoši lielās platībās šķērso vai iet gar mežu teritorijām, tad visbiežāk Rail Baltica koridorā ir sastopami dažādi aizsargājamie mežu biotopi - 91E0* Aluviāli meži, 9080* Staignāju meži, 9020* Veci jaukti platlapju meži, 9010* Veci vai dabiski boreāli meži u.c., kā arī pļavu biotopi * Sugām bagātas ganības 19

21 un ganītas pļavas, 6410 Mitri zālāji, 6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs u.c.. Paredzētās darbības teritorijā šo biotopu kvalitāte ir dažāda un variē no izcilas līdz sliktai. 4. attēls. Dabas vērtības Rail Baltica trases tuvumā 20

22 Informācija par mikroliegumiem, kas atrodas paredzētās darbības tiešā tuvumā, redzama 5. attēlā. 5. attēls. Mikroliegumu atrašanās vietas 21

23 Trases ziemeļu posmā Vitrupes un Salacas ielejas ir būtiski dīvnieku migrācijas koridori. B3 posms iet gar dabas liegumu Dzelves-Kroņa purvs. Kaut gan dzelzceļš nešķērso tieši aizsargājamo zonu, tas var apgrūtināt dzīvnieku piekļūšanu purvam vasaras sezonā, kad daži dzīvnieki, piemēram, aļņi, izmanto purvu kā barošanās un atpūtas vietu. Lai iespējami mazāk ietekmētu dzīvnieku migrācijas koridorus, pāreju ierīkošana īpaši svarīga ir lieliem plēsējiem vilkiem, lūšiem un lāčiem. To populācijas areāls galvenokārt ir saistīts ar mežainākiem Latvijas apgabaliem. Savukārt Rail Baltica līnijas koridors vairākās vietās šķērsos tādus apgabalus. Tā kā Rail Baltica šķērso visu Latvijas teritoriju ziemeļu dienvidu virzienā un ir trasēta gan pa mežu teritorijām, gan pļavām, tad tās tuvumā ir iespējams sastapt praktiski visas putnu sugas, tai skaitā īpaši aizsargājamās, kas ir raksturīgas Latvijai. Paredzētās darbības teritorijā salīdzinoši bieži ir sastopamas Latvijā izplatītākās īpaši aizsargājamās sugas to ekoloģiskajām un bioloģiskajā prasībām atbilstošās dzīvotnēs (tādas kā, baltais stārķis Ciconia ciconia, grieze Crex crex, dzērve Grus grus, brūnā čakste Lanius collurio, mazais mušķērājs Ficedula parva). Īpaši aizsargājamās putnu sugas paredzētās darbības teritorijā un tās tuvumā ievērojamā skaitā un blīvumā nav konstatētas. Paredzētās darbības tuvumā, Rail Baltica ziemeļu posmā, atrodas arī vairāki medņu riesti Ainaviskais nozīmīgums No ainaviskā nozīmīguma viedokļa vērtīgākās teritorijas šķērso A2 un B2 posms, C5 alternatīva. Šie posmi šķērso Salacas un Vitrupes upju ielejas, kas Latvijas ainavu kartējumā definētas kā unikālas ainavas. Arī Inčukalna, Ropažu, Salaspils novadā tiek šķērsoti vairāki ainavu tipi, kas definēti kā Latvijai unikāli. Centrālais posms galvenokārt šķērso urbanizētas ainavas. Dienvidu posms pārsvarā šķērso līdzenumiem raksturīgas ainavas Kultūrvēsturiskais nozīmīgums Ziemeļu posmā īpaši atzīmējamas šādas vietas: B2 posma tuvumā atrodas vairāki objekti ar kultūrvēsturisku vērtību. B2 posms sadala vēsturisko Salacgrīvas un Vecsalacas apbūvi, A3 posma tuvumā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Tiniņkalna senkapi un izpētes koridors šķērso senkapu aizsardzības zonu, B3 posmā no kultūrvēstures viedokļa vērtīgākā ir Liepupes apkārtne, kur Rail Baltica tuvumā atrodas vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi, C4 alternatīva šķērso valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Tiniņkalna senkapi aizsardzības zonas malu, C1 alternatīva šķērso valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Stārastu pilskalns aizsardzības zonas malu, A4 posms šķērso Murjāņu senkapu Iņķu senkapu uzkalniņu grupas austrumu daļu un skar Mūku kalna pilskalna aizsardzības zonu. 22

24 Rīgas posmā starp Mazo Juglu un pieslēgumu A4 posmam ir iespējama senkapu atrašanās. Daugavas labajā krastā A5 posms šķērso Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Daugavas šķērsojuma vietā Rail Baltica šķērso Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, kā arī Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, kur būtiski saglabāt Rīgas vēsturisko siluetu un panorāmu. Daugavas kreisajā krastā Torņakalna rajonā esošās dzelzceļa līnijas tuvumā atrodas vairāki valsts aizsargāti un kultūrvēsturiski vērtīgi kultūras pieminekļu. Torņakalns ir nozīmīgs pilsētbūvniecības ansamblis ar vēsturiski veidojušos raksturīgu apbūvi, ielu tīklu, parkiem, dārziem u.c. Dienvidu posmā: A6 posmā Rail Baltica šķērso Sakaiņu pilskalna, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, teritorijas rietumu pakāji, skarot eventuālu apmetnes vietu, nocietinājumus un citus iespējamus objektus ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas saistīti ar pilskalna infrastruktūru (senie tīrumi, ceļi u.c.), B6 posms nešķērso, bet tā tiešā tuvumā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Sakaiņu pilskalns aizsardzības zona, B8 posms šķērso divu valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu aizsardzības zonas - Ragaucku apmetnes un Ķīķerkalna viduslaiku kapsētas. Kultūrvēstures objektu novietojums redzams kartē, kas pieejama šeit: a97b942e2af9e Ietekme būvniecības un ekspluatācijas laikā 4.1. Ietekme būvniecības laikā Rail Baltica dzelzceļa trases izbūves darbu nodrošināšanai aptuveni ik pēc katriem 10 km, valsts autoceļu tuvumā ir plāns izvietot aptuveni 2 ha lielā platībā bāzes būvniecības nodrošināšanai nepieciešamas infrastruktūras (personāla sadzīves telpas, būvtehnikas izvietošanas un būvizstrādājumu uzglabāšanas laukumi) izvietošanai. Bāzes ir paredzēts izvietot vietās, kur nav nepieciešama mežu izciršana un lieli teritorijas sagatavošanas darbi. Būtiskākie traucējumi sagaidāmi būvdarbu veikšanas laikā, un tie iedalāmi šādās grupās (skat. 1. tabulu): autotransporta un velo satiksmes ierobežojumi, ierobežojumi gājējiem un pasažieriem, dzelzceļa satiksmes un pārvadājumi ierobežojumi, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, gāzes apgādes pārtraukumi, ūdensapgādes, siltumapgādes ierobežojumi, sakaru, interneta darbības ierobežojumi. Būvdarbi skar plašas teritorijas gan ārpus apdzīvotām vietām, gan apdzīvotās vietās. Līdz ar to tie radīs būtiskus traucējumus, it īpaši Rīgā, tās centrālajā daļā un Pārdaugavā. Tomēr šie traucējumi ir pārejoši un īslaicīgi. Attiecīgi plānojot un 23

25 organizējot būvdarbu veikšanu, tos ir iespējams samazināt, bet ne novērst. Līdz ar to pirms būvdarbu uzsākšanas gan pasūtītājam, gan būvuzņēmējam, gan attiecīgai pašvaldībai savlaicīgi jāinformē iedzīvotāji, satiksmes dalībnieki un citas mērķauditorijas, lai radītu izpratni un aicinātu savlaicīgi plānot un mainīt ierastos maršrutus. 1. tabula. Galvenie traucējumi saistībā ar paredzētās darbības būvniecību un to būtiskums Traucējumi veids Traucējumi esošo dzelzceļa līniju ekspluatācijā Traucējumi esošo autoceļu ekspluatācijā Traucējumu un to būtiskuma raksturojums Traucējumi skars šādas dzelzceļa līnijas: Rīga Zemitāni Skulte, Rīga Lugaži - Valsts robeža, Rīgas pasažieru Krustpils, Jelgava Krustpils, Rīga Jelgava, kur sagaidāmi īslaicīgi traucējumi un ierobežojumi divlīmeņu šķērsojuma izbūves laikā. Tie galvenokārt ietvers vilcienu kustības ātruma ierobežojumu, kā arī būvdarbu veikšanai var būt nepieciešami atsevišķi ilgāki kustības pārtraukumu logi. Būtiskāki traucējumi ir paredzami Šķirotavas parka šķērsojuma izbūvē, dzelzceļa uzbēruma pārbūvē uz estakādi posmā Gogoļa iela Krasta iela, kā arī Torņakalna tuneļa izbūves gadījumā, kad uz ilgāku laiku atsevišķu būvdarbu veikšanai būs nepieciešama ilgāka kustības pārtraukšana uz atsevišķiem sliežu ceļiem. Līdzīga situācija ir paredzama arī esošo sliežu ceļu pārbūvei Satekles/Daugavpils ielas rajonā un pie Vagonu parka. Būtiski ir piebilst, ka pilnīga dzelzceļa kustības apturēšana šajos posmos nav paredzēta. Traucējumus esošo autoceļu ekspluatācijā var iedalīt 2 grupās: traucējumi divlīmeņu šķērsojumu izbūves laikā, traucējumi, ko rada papildus transporta plūsma apbraucamo ceļu maršrutos un papildus transporta plūsma, kas saistīta ar būvdarbu nodrošināšanu. Visi autoceļu šķērsojumi, tajā skaitā ar valsts nozīmes A, P, V kategorijas autoceļiem, pašvaldību un piebraucamajiem ceļiem, ir plānoti kā divlīmeņu šķērsojumi, kur dzelzceļš iet pār autoceļu vai autoceļš pār dzelzceļu. Iespējamie transporta un gājēju kustības ierobežojumi ir salīdzinoši īslaicīgi un nenozīmīgi. Tie galvenokārt tiek noteikti tilta konstrukciju būvniecības laikā, kas vidēji ilgst 2 6 mēnešus. Būvniecības laikā tiks izbūvēti pagaidu apbraucamie ceļi vai darbu organizācijas projektā tiks iekļauta satiksmes organizācijas shēma, ko saskaņos ar attiecīgajām institūcijām. 24

26 Traucējumi citu infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju ekspluatācijā Traucējumi meliorācijas sistēmu ekspluatācijā Rail Baltica būvniecības laikā paredzēta atsevišķu elektropārvades līniju posmu rekonstrukcija un pārbūve vietās, kur tos šķērso dzelzceļa līnija. Elektrolīniju atslēgumu laiki un ilgumi tiks saskaņoti un plānoti sadarbībā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls. Rail Baltica būvniecības laikā paredzēta atsevišķu gāzes vadu posmu un ekspluatācijas iekārtu rekonstrukcija un pārbūve vietās, kur tos šķērso dzelzceļa līnija. Gāzes vadu atslēgumu laiki un ilgumi tiks plānoti un saskaņoti sadarbībā ar AS Latvijas Gāze. Šķērsojamo ūdensvadu, kanalizācijas un siltumapgādes cauruļvadu pārbūves un rekonstrukcijas laikā iespējami ūdens un siltuma piegādes traucējumi vai īslaicīgi pārtraukumi. Darbu veikšanas projektu izstrādes laikā tiks sagatavoti un ar attiecīgajām organizācijām saskaņoti tehniskie risinājumi, lai radītu iespējami mazākus traucējumus gala patērētājiem. Līdzīgi ierobežojumi iespējami arī dažādu energoapgādes, vājstrāvu un sakaru kabeļu pārbūves laikā vietās, kur Rail Baltica tos šķērso. Darbu veikšanas projektu izstrādes laikā tiks sagatavoti un ar attiecīgajām organizācijām saskaņoti tehniskie risinājumi, lai radītu iespējami mazākus traucējumus gala patērētājiem. Esošo meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšanai dzelzceļa būvniecības laikā iespējams pielietot gan paliekošas būves, gan pagaidu risinājumus. No būvdarbu organizācijas viedokļa optimālākais risinājums jārod jau būvprojekta izstrādes ietvaros. Paliekošas būves ir tādas, ka dzelzceļa trases būvdarbus uzsāk tieši ar projektēto virszemes ūdeņu novadīšanas un gruntsūdens līmeņu pazemināšanas sistēmu izbūvi vai pārbūvi, piemēram, uzreiz izrokot projektētos dzelzceļa grāvjus un veicot nepieciešamo drenāžas sistēmu pārbūvi, kas savas funkcijas pildītu gan būvdarbu laikā, gan pēc būvdarbu pabeigšanas. Pagaidu risinājumi ir tie, kas tiks piemēroti īslaicīgi būvniecības laikā, virszemes ūdeņu novadīšanai un gruntsūdens līmeņu pazemināšanai tikai lokālās būvlaukuma teritorijās, piemēram, gruntsūdeņu un virszemes pieteces mākslīgu pārsūknēšanu, vai ierīkojot pagaidu caurtekas caur dzelzceļa uzbērumu, kas vēlāk tiks demontētas. Neveicot nevienu no minētajām darbībām, ir neizbēgama nelabvēlīga ietekme uz esošo meliorācijas sistēmu darbību. Veicot būvdarbus, esošās meliorācijas sistēmas dzelzceļa trases joslā tiks bojātas gan tiešas rakšanas darbu rezultātā, gan smagās tehnikas pārvietošanās rezultātā. Meliorācijas sistēmu bojājumi novedīs gan pie piegulošo teritoriju 25

27 pārmitrināšanās, gan pie būtiski apgrūtinātas būvdarbu veikšanas augsto gruntsūdens līmeņu un virszemes pieteces dēļ Ietekme uz hidroloģisko režīmu un drenāžas apstākļiem Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvprojektā paredzot esošo meliorācijas un drenāžas sistēmu pārbūvi vai rekonstrukciju šķērsojumu vietās vai lokālu pazeminājumu vietās, un būvniecības procesā kvalitatīvi to izbūvējot, nav sagaidāma negatīva ietekme uz apkārtējās teritorijas hidroloģisko režīmu un drenāžas apstākļiem. Rīgas HES ūdenskrātuves platums un dziļums trases A4 posma šķērsojuma vietā ir relatīvi ļoti liels, kā rezultātā dabiski iespējamā Daugavas caurplūduma diapazonā skaitliski fiksējamas straumes ātrumu un ūdens līmeņu izmaiņas nenotiks, līdz ar to paredzētās darbības īstenošana neradīs hidroloģiskā režīma izmaiņas. Rīgas HES ūdenskrātuvē ledus iešana nenotiek un ledus izkūst uz vietas ūdenskrātuvē. Līdz ar to arī šķērsojuma tilta balsti nelabvēlīgi neietekmēs ūdenskrātuves ledus režīmu. Rail Baltica A5 posma Daugavas šķērsojums paredzēts vietā, kur blakus atrodas pašreizējais Dzelzceļa tilts. Ja jaunā tilta balsti tiks izvietoti tajās pašās vietās un tādā pašā novietojumā attiecībā pret Daugavas straumi kā pašreizējam tiltam, tad nav sagaidāmas nelabvēlīgas izmaiņas hidroloģiskajā un ledus režīmā Tuneļa izbūves risinājumu ietekme Torņakalna tuneļa būvniecības variants paredz tuneļa nesošās malas balstīt uz devona iežiem, pašu tuneļa korpusu izvietojot kvartāra nogulumos, līdz ar to praktiski netiek skarti devona ieži un līdz ar to nav paredzamas augšdevona Daugavas, Salaspils, Pļaviņu ūdens horizontu dabīgo plūsmu izmaiņas. Būvprojekta izstrādes gaitā jāveic kvartāra nogulumu gruntsūdens dabīgās plūsmas detalizēta izpēte, lai noteiktu, kurās vietās tuneļa nesošo malu tieša balstīšana uz devona iežiem nerada šķēršļus gruntsūdens plūsmām un nerada risku pēc būvniecības periodā tunelim pieguļošo teritoriju pārpurvošanai. Tuneļa trases vietās, kur detalizētās izpētes rezultāti parāda risku nosprostot kvartāra nogulumu gruntsūdens dabīgo plūsmu, tuneļa nesošās malas uz devona iežiem balstāmas ar liela diametra urbto pāļu palīdzību, kas ļauj gruntsūdeņiem brīvi izplūst starp pāļu malām Ietekme uz Daugavas un citu šķērsojamo ūdensteču ūdens kvalitāti, ihtiofaunu un ūdens ekosistēmu Būtiskākā ietekme uz ūdensteču ūdens kvalitāti, ihtiofaunu un ūdens ekosistēmu kopumā galvenokārt sagaidāma būvniecības laikā, it īpaši lielajās upēs, kuru gultnēs plānoti tiltu balsti. Zivju nārsta migrāciju var būtiski ietekmēt darbi upes gultnē, jo tiltu balstu izbūve saistīta ar pagaidu struktūru izveidošanu upes gultnē, to uz laiku sašaurinot un 26

28 attiecīgi izmainot straumes ātrumu būvniecības vietā. Būvniecības laikā pieaug trokšņa līmenis, veidojas uzduļķojums un pasliktinās ūdens kvalitāte. Šie faktori ietekmē zivju uzvedību, papildus stress var ietekmēt zivju nārsta efektivitāti. Tiltu balstu būve paredzēta Salacā, Svētupē, Lielajā Juglā, Mēmelē un Mūsā. Šo upju ihtiofauna būtiski atšķiras pēc sastāva. Salaca, Svētupe, Gauja un Lielā Jugla ir būtiskas laša, taimiņa, upes nēģa un vimbas nārsta upes, t.i., nozīmīgas gan rudenī, gan pavasarī nārstojošām ceļotājzivju sugām. Šajās upēs nepieciešami ierobežojumi darbiem tieši upes gultnē, kas būtu jānosaka no 1. septembra līdz 20. jūnijam. Ja būvniecības tehnoloģiju vai citu apsvērumu pēc šādus ierobežojumus nav iespējams noteikt, darbi zivju nārsta migrācijas laikā jāveic diennakts gaišajā daļā, ļaujot zivīm šķērsot darbu zonu nakts laikā. Darbu ierobežojums ziemas periodā nepieciešams, lai samazinātu uzduļķojuma potenciālo ietekmi uz lašveidīgo zivju ikru attīstību nārsta ligzdās. Mūsā un Mēmelē darbu ierobežojumi nosakāmi pavasarī nārstojošu sugu aizsardzībai no 1. aprīļa līdz 20. jūnijam. Tiltu būvniecība papildus ir saistīta ar sedimentu ienesi upē, kas sagaidāma gan būvniecības darbu veikšanas vietā, gan teritorijās ap būvdarbu veikšanas vietu, kur noņemts vai bojāts augājs. Sedimentācijas procesi ietekmē dzīvotņu kvalitāti un platību. To rezultātā dziļākās vietas upē kļūst seklākas, piesērē oļi un grants, kas ir nozīmīgs zivju nārsta substrāts. Darbi upes gultnē iznīcina zoobentosa organismus, uz laiku samazinot darbu ietekmētās gultnes platības dabisko zivsaimniecisko produktivitāti. Šī ietekme vērtējama kā īslaicīga un 3-5 gadu laikā pēc darbu pabeigšanas produktivitāte atjaunojas. Tilta ekspluatācija zivju migrāciju neietekmē, jo neveido nepārvaramu šķērsli Mūsdienu ģeoloģisko procesu izmaiņu iespējamība un nozīmīgums Rail Baltica nodalījuma joslai blakus esošo teritoriju pārmitrināšanās risks ir zems, jo, sliežu klātne tiks veidota 1 1,5 m augstā uzbērumā, lai neskartu esošās meliorācijas sistēmas, vai arī atstātu pietiekamu vietu caurteku izbūvei zem sliežu klātnes, īstenojot paredzēto darbību, tiks saglabātas esošas ūdens noteces un meliorācijas sistēmas, izbūvējot nepieciešamās caurtekas, Rail Baltica nodalījuma joslā abās sliežu klātnes pusēs paredzēti novadgrāvji. Ietekmes uz vidi novērtējuma laikā ir apzinātas upes, kuru krastos būvniecības vai ekspluatācijas laikā var veidoties krastu noslīdeņi vai nogruvumi, kā arī iespējama krastu izskalošanās. Izstrādājot tehniskos risinājumus upju un to ieleju šķērsošanai, šie apstākļi ir ņemti vērā un vairākām upēm ir paredzēti krastu nostiprinājumi tiltu krasta balstu izbūves zonā un ir paredzēta nogāžu nostiprināšana šķērsojuma vietā. Līdz ar to šo mūsdienu ģeoloģisko procesu iespējamība ir samazināta un upju krastu noslīdeņu un nogruvumu veidošanās, kā arī krastu izskalošanās risks novērsts. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas saistīti ar karsta procesiem Sauriešu, Saulkalnes un Salaspils apkārtnē, ir iespējami teritorijā, ko šķērso A4 posms, kā arī A6 posmā 27

29 Baldones apkārtnē. Ne Rail Baltica būvniecība, ne ekspluatācija A4 un A6 posmā nav saistīta ar gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanu vai citiem darbiem, kas var ietekmēt gruntsūdeņu plūsmas virzienus, veicinot ģipšakmens slāņa izskalošanos un karsta procesu veidošanos. A8 un B8 posms šķērso Bauskas novadu, kur Skaistkalnes apkārtnē ir novēroti aktīvi mūsdienu karsta procesi. Šī teritorija neskar Rail Baltica trasi un līdz ar to nerada papildus apdraudējumu ne būvniecības, ne ekspluatācijas laikā. Lietuvas pusē Rail Baltica trase turpinās un šķērso Ziemeļlietuvas karstu teritoriju. Paredzētās darbības īstenošana ne būvniecības, ne ekspluatācijas laikā Latvijas teritorijā nav saistīta ar gruntsūdeņu pazemināšanu vai plūsmas izmaiņām, kas varētu ietekmēt pierobežas reģiona pazemes ūdeņu hidroloģiskos apstākļus Latvijā vai Lietuvā Ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves teritorijām Rail Baltica trases A4 posms Salaspils novadā šķērso ģipšakmens atradni Saulkalne, kurā šobrīd ģipšakmens ieguve ir iespējama nelielā teritorijā, kur nav dažādu aizsargjoslu apgrūtinājumi vai citi ierobežojumi. Tā kā Rail Baltica projekta ietvaros tiek plānota AS Latvijas Gāze maģistrālo gāzes vadu un saistītās infrastruktūras pārbūve, to pārvietojot un atbrīvojot teritoriju gan dzelzceļa līnijas, gan multimodālā kravu termināļa būvniecībai, tad SIA Knauf jau vairāku gadu garumā, sadarbojoties ar Satiksmes ministriju meklē risinājumus ģipšakmens ieguvei atradnē Saulkalne. Jau šobrīd ir panākta principiāla vienošanās par sadarbības risinājumiem starp Satiksmes ministriju un SIA Knauf, kas tālākajā darba gaitā tiks precizēti pēc šī projekta un SIA Knauf ierosinātā projekta Ģipšakmens ieguve un nederīgo iežu atbērtņu izvietošana atradnē Saulkalne Salaspils novadā ietekmes uz vidi novērtējumu pabeigšanas. Sadarbības risinājumi tiks saskaņoti ar laika grafiku, kas ietverts piešķirtā finansējuma līgumā ar Eiropas Komisiju. Papildus tiks ņemti vērā Satiksmes ministrijas projekta Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde, ko izstrādā Personu apvienība AECOM Rail Baltica Latvia Terminal Joint Venture, rezultāti Savstarpējā ietekme saistībā ar Rail Baltica un 330 kv elektropārvades līnijas vienoto koridoru Apmēram 85 km garā posmā Limbažu, Sējas, Ropažu, Inčukalna, Stopiņu un Salaspils novados (skat. 6. attēlu kartoshēma ar elektropārvades līniju) tiek plānots vienots Rail Baltica un Igaunijas Latvijas trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums, kas ir jaunbūvējama 330 kv elektropārvades līnija un kuras ierosinātās ir AS Latvijas Elektriskie tīkli. Abu objektu kopējā koridora šķērsgriezums ar katra infrastruktūras objekta aizsargjoslām parādīts 7. attēlā. 28

30 6. attēls. Rail Baltica un 330 kv elektropārvades līnijas savstarpējais novietojums 29

31 7. attēls. Rail Baltica nodalījuma joslas un 330 kv elektropārvades līnijas kopējā koridora šķērsgriezums Izbūvējot abus infrastruktūras objektus Rail Baltica un 330 kv elektropārvades līniju vienotā koridorā, tiek sasniegti šādi ieguvumi: divi līnijveida infrastruktūras objekti tiek novietoti vienotā koridorā, daļēji pārklājoties to aizsargjoslām, netiek sadalītas un fragmentētas šķērsojamās teritorijas, it īpaši meža masīvi, kuros katram infrastruktūras objektam jāveido savs koridors, izcērtot mežu. Kopumā tiek mazāk ietekmētas dabas vērtības un mazākā teritorijā tiek radīta ietekme uz vidi, tieši ietekmēto nekustamo īpašumu un iedzīvotāju skaits ir mazāks, nekā tas būtu, ja abi projekti tiktu realizēti dažādās vietās, tiek nodrošināta nepieciešamā elektroapgādes jauda divām Rail Baltica plānotajām vidējās jaudas apakšstacijām pie Skultes un Salacgrīvā. Vienlaikus tas rada arī virkni apgrūtinājumu, piemēram, nepieciešama papildus koordinācija un saskaņošana abu projektu realizācijas gaitā, projektu realizācijas vietā ietekme ir lielāka, nekā izbūvējot tikai vienu no infrastruktūras objektiem. Galvenie limitējošie un ierobežojošie faktori ir saistīti ar to, ka no abiem objektiem dzelzceļam ir stingrāki projektēšanas standarti un nosacījumi (piemēram, minimālie rādiusi, līknes, attālumi utt.) nekā elektropārvades līnijai, kuras balstu izvietojumu un augstumu ir relatīvi vieglāk mainīt un pielāgot noteiktiem apstākļiem un nosacījumiem. 30

32 4.8. Ietekme uz gaisa kvalitāti Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini apliecina, ka nav paredzama būtiska ietekme uz gaisa kvalitāti būvniecības laikā (nevienas piesārņojošās vielas aprēķinātās piesārņojuma koncentrācijas nepārsniedz 30% no attiecīgā gaisa kvalitātes normatīva). Augstākās aprēķinātās daļiņu PM10 un daļiņu PM2,5 koncentrācijas veidojas būvlaukuma un atbērtņu tuvumā, ko rada darbības ar birstošām kravām, savukārt salīdzinoši lielāka transportlīdzekļu darbības ietekme paredzama tiešā trases būvlaukuma tuvumā. Atbilstoši IVN programmas prasībām un pēc iedzīvotāju izteiktām bažām sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, apskatīti citi literatūras avoti (zinātniskas publikācijas, projekti). Šajos literatūras avotos kā iespējami dzelzceļa transporta kustības emisijas avoti ir minēti bremžu, riteņu nodilums un atkārtota daļiņu suspendēšanās, kas savukārt ir atkarīgi no vairākiem parametriem, piemēram, no vilcienu ātruma, vilciena paātrinājuma, sliežu izliekuma, bremžu veida (mehāniskā vai reģeneratīvā bremzēšanas sistēma), bremžu kluču materiāla, dzelzceļa sliežu materiāla, riteņu materiāla, gaisvadu kontakttīklu materiāla un no vilciena garuma un smaguma 2. Saskaņā ar aprēķinu rezultātiem daļiņu PM10 un daļiņu PM2.5 emisijas plānotās dzelzceļa trases ekspluatācijas laikā radīs nebūtisku piesārņojuma pieaugumu. Daļiņu PM augstākās diennakts koncentrācijas maksimālā vērtība, kas noteiktas 20 metrus no trases līnijas, var sasniegt 0,23 μg/m 3, savukārt 50 metru attālumā no trases ass līnijas maksimālā aprēķinātā daļiņu PM10 diennakts koncentrācija ir 0,12 μg/m 3. Daļiņu PM10 diennakts koncentrāciju un attāluma grafisks attēlojums sniegts 8. attēlā, kur piesārņojošās vielas koncentrācijas norādītas ik pēc 5 metriem. Kā var redzēt 8. attēlā koncentrācijas strauji samazinās, palielinoties attālumam no trases ass līnijas, piemēram, 50 metru attālumā tās ir 5 reizes zemākas nekā tiešā sliežu tuvumā. 2 ar_rail_rev1b.pdf 31

33 0,7 0,6 Koncentrācija, μg/m 3 0,5 0,4 0,3 0,2 0,1 0, Attālums, m 8. attēls. Daļiņu PM augstākās diennakts koncentrācijas dažādos attālumos no dzelzceļa trases ass līnijas Tā kā prognozētais piesārņojošo vielu koncentrācijas pieaugums (avota devums) 20 m attālumā no dzelzceļa trases ass līnijas ir mazāks nekā 1% no attiecīgā gaisa kvalitātes normatīva, tad pat Rīgā, kur ir visaugstākais fona piesārņojuma līmenis, šādas izmaiņas nav vērtējamas kā būtiskas Trokšņu ietekmes novērtējums Lai novērtētu trokšņa ietekmi dzelzceļa trases būvniecības un ekspluatācijas laikā, katram no paredzētās darbības posmiem tika identificēti nozīmīgākie trokšņa avoti. Dzelzceļa trases būvniecības laikā, paredzētās darbības teritorijā un tās apkārtnē vērā ņemamu trokšņa ietekmi varētu radīt būvniecības tehnikas izmantošana un materiālu transportēšana. Pašreizējā projekta stadijā nav zināms precīzs būvniecības tehnikas vienību un transportlīdzekļu skaits, kas tiks izmantots dzelzceļa trases būvniecības laikā, tādēļ aprēķiniem tika izmantots prognozējamais tehnikas vienību skaits uz noteiktu Rail Baltica trases posmu, pamatojoties uz pieredzi par darba organizācijas metodēm līdzvērtīgos objektos. Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Rail Baltica būvniecības darbu veikšanas laikā varētu tikt pārsniegti Ministru kabineta gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība noteiktie trokšņa robežlielumi trokšņa rādītājam Ldiena. Vienlaicīgi gan jānorāda, ka plānotajai trasei tuvu izvietoto dzīvojamo ēku iedzīvotāji varētu saskarties ar īslaicīgiem trokšņa traucējumiem dienas periodā trases būvniecības laikā. Vērā ņemamu trokšņa piesārņojumu Rail Baltica trases būvniecības laikā radīs arī būvniecības materiālu transportēšana. Šobrīd nav zināmi ne iespējamie materiālu 32

34 transportēšanas maršruti, ne paredzēto pārvadājumu apjomi pa noteiktiem ceļiem, tādēļ prognozēt ar materiālu transportēšanu saistīto trokšņa ietekmi nav iespējams. Lai novērtētu trokšņa piesārņojuma līmeni dzelzceļa trases ekspluatācijas laika un izvērtētu tā ietekmi, ziņojuma izstrādes laikā tika sagatavots paredzamā trokšņa aprēķinu modelis. Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem, tika konstatēts, ka pamattrases (no Igaunijas līdz Lietuvas robežai) atklātajās teritorijās, kur trokšņa izplatību salīdzinoši maz ietekmē reljefs un ēkas, trokšņa līmenis, kas nakts periodā pārsniedz 45 db (A) atzīmi, būs novērojams m attālumā no Rail Baltica nodalījuma joslas ass. Trokšņa līmenis, kas vakara periodā pārsniedz 50 db (A) atzīmi, būs novērojams m attālumā no nodalījuma joslas ass, bet trokšņa līmenis, kas dienas periodā pārsniedz 55 db (A) atzīmi, būs novērojams m attālumā no trases ass. Rīgas posma daļas Upeslejas starptautiskā lidosta Rīga atklātajās teritorijās trokšņa līmenis, kas nakts periodā pārsniedz 45 db (A) atzīmi un vakara periodā pārsniedz 50 db (A) atzīmi, būs novērojams līdz pat 200 m attālumā no nodalījuma joslas ass, bet trokšņa līmenis, kas dienas periodā pārsniedz 55 db (A) atzīmi, būs novērojams līdz pat 100 m attālumā no nodalījuma joslas ass. Rīgas posma daļas starptautiskā lidosta Rīga Baldone atklātajās teritorijās trokšņa līmenis, kas nakts periodā pārsniedz 45 db (A) atzīmi un vakara periodā pārsniedz 50 db (A) atzīmi, būs novērojams līdz pat 300 m attālumā no nodalījuma joslas ass, bet trokšņa līmenis, kas dienas periodā pārsniedz 55 db (A) atzīmi, būs novērojams līdz pat 160 m attālumā no nodalījuma joslas ass. Izvērtējot aprēķinu rezultātus, tika konstatēts, ka plānotās dzelzceļa trases ekspluatācija radīs nozīmīgu trokšņa piesārņojumu, un lauku teritorijās, kur neatrodas citi nozīmīgi trokšņa avoti, tā kļūs par dominējošo trokšņa piesārņojuma avotu. Paaugstināta trokšņa ietekmei pakļautā teritorija vislielāko platību aizņem nakts perioda laikā, tādēļ, veicot trokšņa ietekmes izvērtēšanu un identificējot teritorijas trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanai, analizēti tieši nakts periodā paredzamie trokšņa robežlielumu pārsniegumi. Trokšņa samazināšanas pasākumus, kas piemēroti dzelzceļa transporta radītā piesārņojuma mazināšanai, ir iespējams iedalīt trīs grupās: pasākumi trokšņa avotā, pasākumi skaņas izplatības ceļā, pasākumi uztvērējā. Paredzams, ka plānotās dzelzceļa trases ekspluatācija palielinās kopējo trokšņa līmeni, it īpaši vietās, kur šobrīd nav izvietoti nozīmīgi trokšņa avoti, tomēr pēc efektīvu trokšņa samazināšanas pasākumu ieviešanas dzīvojamās apbūves teritoriju aizsardzībai, kopējais trokšņa ietekmes līmenis dzīvojamās apbūves teritorijās būtiski nepieaugs. Nozīmīgākās izmaiņas skar teritorijas, kur, plānojot konvencionālus trokšņa samazināšanas pasākumus, nevar nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu. Šajās teritorijās ir jāņem vērā ieteikums par atsevišķu, dzelzceļa 33

35 Lnakts db (A) nodalījuma joslai pieguļošu dzīvojamās apbūves teritoriju saglabāšanas vērtēšanu, vai tehniskās projektēšanas laikā jāparedz efektīvāku pasākumu ieviešana. Nākošajā attēlā ir parādīts kā dažāda augstuma trokšņa barjeras nodrošina trokšņa samazinājumu, attālinoties no Rail Baltica nodalījuma joslas Attālums no trases (m) Zemākais troksņa robežlielums nakts periodā Bez pasākumiem 1 m barjera 2 m barjera 3 m barjera 4 m barjera 5 m barjera 9. attēls. Dažāda augstuma trokšņu barjeru nodrošinātais trokšņa līmeņa samazinājums Trokšņa izplatības kartogrāfiskais materiāls pieejams šeit: ac0fa9eecb79db Vibrāciju un tās ietekmju novērtējums Latvijā normatīvie akti nenosaka robežlielumus vibrācijai. Šī ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir izmantotas Vācijas standarta DIN , 3. daļā noteiktās maksimāli pieļaujamās svārstības. Vibrāciju izplatība tika novērtēta gan būvniecības fāzē, pieņemot tehnikas veidus, ko izmantos būvdarbu veikšanai, gan ekspluatācijas fāzē, ņemot vērā vilcienu veidu un kustības ātrumu. 3 DIN 4150 Erschütterungen im Bauwesen - ir Vācijas standarts, kas apraksta seismisko iedarbību uz objektiem. Standarta 3. daļu Einwirkung auf bauliche Anlagen (DIN 4150, Teil 3) pielieto seismisko svārstību vērtēšanai no dažāda tipa svārstību avotiem un dažāda tipa ēkām. Šo standartu ļoti plaši pielieto Eiropā. 34

36 2. tabula. Maksimālo svārstību ātruma samazinājums no vibrāciju avota līdz standartā DIN 4150 noteiktajam robežlielumam Būvju kategorijas DIN 4150 standartā 1. kategorija (industriālās ēkas, 40 mm/s) 2. kategorija (dzīvojamās un līdzīgas ēkas, 15 mm/s) 3. kategorija (jutīgas ēkas un objekti, 8 mm/s) pāļu iedzīšanas vietas Attālums no: vibrācijas veltņa lielā buldozera pneimatiskā āmura 3,0 m ~0,9 m ~0,4 m ~0,2 m 6,8 m ~2,1 m ~0,9 m ~0,4 m 12,0 m ~3,8 m ~1,6 m ~0,7 m Lai novērtētu vibrācijas no dzelzceļa, tika veikti mērījumi pie esošajām dzelzceļa līnijām, kas jau ir konservatīva pieeja, jo Rail Baltica būs jaunbūvēta dzelzceļa līnija, tajā tiks izmantoti tikai Eiropas spēkā esošiem normatīviem atbilstoši elektriskās vilces sastāvi. Pamatojoties uz Rail Baltica plānotajiem vilcienu kustības raksturlielumiem (vilcienu tips, braukšanas ātrums, slodze uz asi), tika aprēķināta vibrāciju izplatības zona, lai noteiktu kādā attālumā no malējā sliežu ceļa dzelzceļa satiksmes radītās vibrācijas slāpējas līdz standartā DIN 4150 noteiktajiem robežlielumiem. 3. tabula. Prognozētie attālumi no Rail Baltica malējā sliežu ceļa līdz vietai, kur vibrāciju līmenis atbilst standartā DIN 4150 noteiktajiem robežlielumiem Vibrāciju avota raksturojums Pasažieru elektrovilcieni pamattrases posmos Pasažieru elektrovilcieni Rīgas posmā Kravas vilcieni pamattrases posmos Kravas vilcieni posmā Baldone 1. kategorija (industriālās ēkas, 40 mm/s) 2. kategorija (dzīvojamās un līdzīgas ēkas, 15 mm/s) 3. kategorija (jutīgas ēkas un objekti, 8 mm/s) 2 m 8 m 20 m <1 m 2 m 5 m <1 m 1,8 m 5 m <1 m <1 m 1,8 m 35

37 Lidosta Ja vērtējam vibrāciju ietekmi uz radioaktīvo atkritumu glabātuvi Radons, to pielīdzinot 3. kategorijas būvēm, respektīvi, jutīgas ēkas un objekti, tad varam secināt, ka pasažieru ātrvilciena radītās zemes vibrācijas slāpējas līdz līmenim, kas nerada apdraudējumu jutīgām ēkām un būvēm, 20 m attālumā no sliežu ceļa, pasažieru elektrovilcienu Rīgas posmā radītās zemes vibrācijas slāpējas līdz līmenim, kas nerada apdraudējumu jutīgām ēkām un būvēm, 5 m attālumā no sliežu ceļa, kravas vilcienu radītās zemes vibrācijas slāpējas līdz līmenim, kas nerada apdraudējumu jutīgām ēkām un būvēm, 5 m attālumā no sliežu ceļa Elektromagnētiskā lauka līmeņa izmaiņas un to nozīmīgums Latvijā, līdzīgi kā dažās citās Eiropas Savienības valstīs (kaut gan tajās nereti šo trūkumu aizpilda pašvaldību vai reģionu izdoti nosacījumi un vadlīnijas), pašreiz nav normatīvā regulējuma par elektromagnētisko lauku ierobežošanu. Rail Baltica un tai nepieciešamās enerģijas pievades infrastruktūras izbūve nozīmēs izmaiņas elektriskajā un magnētiskajā laukā dzelzceļa līnijas, izbūvējamo vilces jaudas apakšstaciju, pievadu kontakttīklu un elektroapgādes nodrošināšanai izbūvējamās elektropārvades līnijas tiešā tuvumā. Būvniecības laikā, kamēr nebūs pievadīts spriegums, izmaiņu praktiski nebūs. Uzsākot Rail Baltica ekspluatāciju, pieaugs elektriskais lauks visas jaunās līnijas tiešā tuvumā, jo vietās, kur līdz šim nebija augstsprieguma, tas parādīsies. Iedzīvotājiem, izņemot staciju peronus, nebūs iespējams nonākt vietās, kur elektriskais lauks būtu lielāks par 1 kv, jo paredzēts, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija tiks iežogota visā tās garumā. Maksimālā magnētiskā lauka indukcija 1 m augstumā virs sliedēm sagaidāma ap 11,5 µt (vadlīnija cilvēku veselības aizsardzībai 100 µt). 5 m attālumā no Rail Baltica nodalījuma joslas ass līnijas magnētiskā indukcija samazinās līdz 10 µt, bet 10 m attālumā jau ir samazinājusies līdz 5 µt. 20 m attālumā uz nožogojuma magnētiskā indukcija jau būs mazāka par 1 µt, bet 25 m attālumā tā jau būs mazāka par 0,4 µt. Pat nelabvēlīgā situācijā aiz nožogojuma 1 m augstumā sagaidāmais magnētiskais lauks būs 10 un vairāk reizes zemāks par Ieteikumā 1999/519/ES noteikto references līmeni Ietekme un tās būtiskums uz bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Šķērsojamās teritorijas tiks tieši ietekmētas gan plānotās dzelzceļa līnijas būvniecības laikā, gan ekspluatācijas laikā. Būvniecība būtiski pārveidos vai iznīcinās daļu teritorijas biotopu un sugu dzīvotņu. Dzelzceļa līnija būs dažādu sugu populācijas fragmentējošs objekts, jo apgrūtinās dažādu dzīvnieku migrāciju. Barjeras efektu iespējams mazināt, izveidojot dzīvniekiem piemērotus trases šķērsojumus. 36

38 Kopumā vērtējot paredzētās darbības ietekmi uz biotopiem, jāsecina, ka būtiskākā ietekme sagaidāma posmos, kas šķērso Latvijas ziemeļu un centrālo daļu līdz Rīgas HES ūdenskrātuvei, jo tie, galvenokārt, trasēti pa meža zemēm, meža teritorijās veidosies barjeras efekts un Rail Baltica nodalījuma joslai pieguļošajās teritorijās iespējamas izmaiņas mikroklimatā (apgaismojums, vēja ietekme, mitruma režīms), trases dienvidu daļa pēc šķērsojuma pār Rīgas HES ūdenskrātuvi skar ievērojami mazāk meža zemju un arī biotopus, līdz ar to radot mazāku ietekmi kā ziemeļu daļā, dzelzceļa trases izbūve ES aizsargājamo zālāju biotopu teritorijā tos neatgriezeniski iznīcinās; daļēja biotopa iznīcināšana vai tā sadalīšana savstarpēji nesaistītās daļās nozīmē biotopa fragmentāciju un attiecīgi kvalitātes samazināšanos, arī ES aizsargājamo zālāju biotopu apdraud barjeras efekts, kad dzelzceļa trases izbūves rezultātā tiek apgrūtināta piekļūšana zālāju platībām vai arī to apsaimniekotāji pārceļas uz dzīvi citur, zālāja kvalitāti un pastāvēšanu apdraud apsaimniekošanas trūkums, biotopu 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs var apdraudēt hidroloģiskā režīma izmaiņas, jo tam nepieciešami specifiski apstākļi sezonāli paaugstināts gruntsūdens līmenis, ietekme būvniecības laikā ir vienlīdz būtiska visā trases garumā, izņemot posmu caur Rīgu un pieslēgumu no starptautiskās lidostas Rīga līdz Rail Baltica trasei Baldones novadā, jo trase pārsvarā šķērso apbūvētas, degradētas, rūpnieciskas vai lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas, būtiskākā ietekme sagaidāma būvniecības posmā, kad attiecīgais biotops pilnīgi vai daļēji tiks iznīcināts dzelzceļa nodalījuma joslas stigas izveidošanas un tās būvniecības laikā. Daļu ietekmju iespējams samazināt vai novērst, īstenojot nepieciešamos pasākumus, kas raksturoti tālāk šinī sadaļā, Rail Baltica nodalījuma josla un saistītās infrastruktūras teritorijas kopumā skar 123 ha ES prioritāro īpaši aizsargājamo biotopu, gadījumos, kad Rail Baltica nodalījuma josla un saistītās infrastruktūras teritorijas, šķērso daļu meža biotopa, pastāv risks, ka tas negatīvi ietekmēs arī atlikušo biotopa daļu, zaudējot savu iespējamo ekoloģisko vērtību, ekspluatācijas laikā radītā ietekme sagaidāma nebūtiska vai arī netiks radīta, ja tiks realizēti plānotie pasākumi hidroloģiskā režīma saglabāšanai paredzētās darbības teritorijā un uzbūvētā infrastruktūra (caurtekas, kastveida tilti u.c.) tiks uzturēti labā tehniskā stāvoklī, ekspluatācijas laikā būtiska ietekme sagaidāma, notiekot avārijai un veicot glābšanas un tās likvidācijas darbus. Tā kā Rail Baltica šķērso plašas meža zemju teritorijas, arī sadalot atsevišķus mežu nogabalus un atdalot tos vienu no otra, tad, radot barjeras efektu, tiek ietekmēti gan dzīvnieku migrācijas koridori, gan sadalīto meža masīvu platības nav pietiekamas lielo meža dzīvnieku dzīvotnēm, kā arī radot negatīvu ietekmi uz citiem savvaļas zīdītājdzīvniekiem. 37

39 Atšķirībā no esošā autoceļa un dzelzceļa tīkla, Rail Baltica dzelzceļa līnijas nodalījuma josla būs norobežota ar vismaz 1,8 m augstu žogu. Atsevišķās vietās, piemēram, mežu teritorijās, žoga augstums var sasniegt 2,2 2,6 m, lai lielie meža dzīvnieku nevarētu tam pārlēkt un radīt apdraudējumu dzelzceļa satiksmei, nokļūstot uz sliedēm. Neveicot ietekmi samazinošus pasākumus, notiks savvaļas zīdītājdzīvnieku populācijas sadrumstalošana un pakāpeniska izzušana atsevišķās vietās. Lai mazinātu ietekmi, nodrošinot savvaļas zīdītājdzīvniekiem iespēju šķērsot Rail Baltica koridoru, ir paredzētas vairākas pasākumu grupas tilti pārupju ielejām ar pietiekamu brīvtelpu zem tiem un speciālas dzīvnieku pārejas. Paredzētās darbības ietekme uz ornitofaunu sagaidāma jau sākot ar stigas veidošanu meža zemēs, tai turpinoties gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā. Vienlaikus, vērtējot paredzētas darbības ietekmi uz ornitofaunu, ir jāņem vērā, ka mežu teritorijās gan bieži sastopamu putnu dzīvotnēs, gan arī vietās, kurās mīt īpaši aizsargājamas putnu sugas un kurām nav juridiska aizsardzības statusa, tiek veikti un nākotnē tiks veikti mežistrādes, meža meliorācijas un meža ceļu būvēšanas darbi, kuru rezultātā notiek meža masīvu fragmentācija un veco meža audžu izzušana, kas ievērojami samazina šo mežu nozīmību putniem (vismaz nosacīti īslaicīgā laika perspektīvā), jo īpaši, specializētām putnu sugām. Līdz ar to vērtējums par iespējamo ietekmi uz ornitofaunu sagatavots no šodienas skatupunkta un situācija var mainīties līdz brīdim, kad tiks uzsākti būvniecības darbi, un atsevišķos gadījumos, kad eksperta vērtējumā ir sagaidāma būtiska ietekme, to būs radījusi nevis Rail Baltica būvniecība, bet gan citas saimnieciskās aktivitātes mežu teritorijās. Nozīmīgākā ietekme, ko radīs paredzētās darbības īstenošana, ir putnu dzīvotņu neatgriezenisks zaudējums (mežizstrādes radīts zaudējums tomēr ir uzskatāms par atgriezenisku, ja skatās no ilgāka laika mēroga) un dzīvotņu (Rail Baltica gadījumā, pamatā mežu masīvu) fragmentācija, putnu sadursmes ar vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūru (kontakttīklu, elektropārvades līnijas vadiem, trokšņa barjeru, nožogojumu), troksnis Ietekme un tās būtiskums uz apkārtnes ainavu Trases šķērsojuma vietās un tuvākajā apkārtnē lokālā ainava tiks mainīta, parādoties tajā jaunam dominējošam ainavu elementam. Paredzētās darbības īstenošana ietekmēs arī apkārtnes ainavas (ainavu struktūru), jo kā liecina pieredze lineāru infrastruktūras objektu izbūvē gan Latvijā, gan citās valstī trases tuvumā veidosies jauni karjeri, tiks izvietotas dažāda infrastruktūras būves un elementi. Tā rezultātā tiks fragmentēta ainavu struktūra. Dzelzceļa trases klātbūtne ietekmēs arī lokālas apdzīvotības struktūras izmaiņas, lai gan šie procesi mūsdienās ir mainīgi. Posmos, kuros trase plānota pa mežu zemju un lauksaimniecībā izmantojamām zemju robežu, nākotnē tā veidos izteiktu robežu starp abiem zemes lietojuma 38

40 veidiem, kā rezultātā mainīsies ainavu struktūras elementu robežjoslu raksturs. Vietās, kur tiks atdalītas nelielas lauksaimniecības zemju joslas, tās nākotnē, visticamāk, apmežosies dabiski vai tiks apmežotas. Tomēr atzīmējams, ka patlaban daudzviet šādas lauksaimniecības zemes jau netiek izmantotas lauksaimniecībā un ir dažādās aizaugšanas stadijās. Ja blakus Rail Baltica nodalījuma joslai plānota elektropārvades līnijas būvniecība, tad vizuāli dzelzceļa trase kļūs daudz saskatāmāka. Arī ietekme uz ainavu struktūru būs lielāka, jo platāks infrastruktūras koridors pastiprinās ainavu fragmentāciju. Līdzīgi tas būs arī posmos, kur tiek veidoti vienoti transporta koridori, novietojot blakus dzelzceļa līniju un autoceļu. 5. Ietekme pārrobežu kontekstā Ņemot vērā projekta apjomu, Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecība un ekspluatācija radīs pārrobežu ietekmi, kas var izpausties gan kā tieša un netieša, gan kā īslaicīga un paliekoša ietekme. Rail Baltica Latvijas posma pārrobežu ietekme galvenokārt izpaužas kā netieša ietekme Lietuvas un Igaunijas teritorijā, jo Rail Baltica Latvijas posms pārrobežu ietekmes kontekstā ir skatāms kopējā projekta tvērumā un ir tikai daļa no kopējā projekta un līdz ar to netieši ietekmē dažādus vides aspektus kaimiņvalstu teritorijās, bet nerada tiešu pārrobežu ietekmi, izņemot atsevišķus aspektus, kas raksturoti 4. tabulā. 39

41 4. tabula. Rail Baltica Latvijas posma ietekmes pārrobežu kontekstā Ietekme Ar būvniecības nodrošināšanu saistītās ietekmes Ietekme uz ihtiofaunu Ietekme uz ūdensobjektiem Ietekmes pārrobežu konteksta izvērtējums Sagaidāmas ar trokšņu, gaisa piesārņojuma, vibrācijas izplatību saistītās netiešās īslaicīgās ietekmes pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Satiksmes ierobežojumi esošajā ceļu tīklā būvniecības laikā radīs netiešu pārrobežu ietekmi. Ar trokšņu, gaisa piesārņojuma, vibrācijas izplatību saistītās tiešās, īslaicīgās pārrobežu ietekmes ir nebūtiskas, jo to izplatība samazinās ar attālumu un skars tikai tiešo pierobežas zonu Lietuvas teritorijā. Bauskas novadā pie Mūsas Rail Baltica dzelzceļa līnijas šķērso pārvades gāzes vadu Rīga Paņeveža (DN 700 mm). Gāzes vada pārbūve šķērsojuma vietā radīs netiešu pārrobežu ietekmi, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks slēgta gāzes padeve pārvades gāzes vadā Rīga Paņeveža. Gāzes padeves pārtraukums ilgs no 3 līdz 30 dienām, būvniecība tiek plānota laikā, kas atstāj mazāko ietekmi uz gāzes patērētājiem, respektīvi, sezonās, kad nav nepieciešami apkures pakalpojumi. Tieša, īslaicīga pārrobežu ietekme uz zivju resursiem Mūsā sagaidāma būvniecības laikā. Dzelzceļa līnijas ekspluatācija neradīs pārrobežu ietekmi uz ihtiofaunu. Būvniecības laikā sagaidāma tieša, īslaicīga pārrobežu ietekme uz Mūsu un Blusupīti sagaidāma būvniecības laikā. Rail Baltica ekspluatācija pārrobežu ietekmi uz pierobežas zonās esošajiem ūdensobjektiem. Būtiska negatīva pārrobežu ietekme iespējama tikai avārijas gadījumā, ja vidē noplūst ūdens videi bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstami ķīmiskie produkti. Rail Baltica dzelzceļa līnijas tehniskais aprīkojums (signalizācijas, telekomunikācijas, kustības drošības nodrošināšanas sistēmas), sliežu ceļu uzbūve un izvietojums, mūsdienīgs, drošības prasībām atbilstošs ritošais sastāvs, nacionālo un starptautisko standartu dzelzceļa sistēmas elementu projektēšanai ir būtiskākie un svarīgākie priekšnoteikumi, kas nodrošina drošu dzelzceļa līnijas ekspluatāciju. Uzsākot Rail Baltica dzelzceļa līnijas ekspluatāciju vai plānojot bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu 40

42 Ietekme uz mūsdienu ģeoloģisko procesu iespējamību Ietekme uz dzeramā pazemes ūdens resursiem un kvalitāti Teritoriju fragmentācija un barjeras efekts Ietekme uz gaisa kvalitāti Trokšņu izplatība Vibrāciju izplatība Elektromagnētiskā lauka līmeņa izmaiņas Ietekme uz bioloģisko daudzveidību pārvadājumus, infrastruktūras pārvaldītājam jāveic dzelzceļa transporta sistēmas radītā riska novērtējums Dzelzceļa likumā noteiktajā kārtībā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Paredzētās darbības īstenošana neradīs tiešu pārrobežu ietekmi uz mūsdienu ģeoloģisko procesu iespējamību ne būvniecības, ne ekspluatācijas laikā, jo tā nav saistīta ar gruntsūdens līmeņa pazemināšanu vai plūsmas izmaiņām, kas varētu sekmēt mūsdienu ģeoloģisko procesu attīstību. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Paredzētās darbības īstenošana neradīs tiešu pārrobežu ietekmi uz dzeramā pazemes ūdens resursiem un kvalitāti ne būvniecības, ne ekspluatācijas laikā, jo tā nav saistīta ar gruntsūdens līmeņa pazemināšanu vai plūsmas izmaiņām, kas varētu ietekmēt dzeramā pazemes ūdens resursus vai to kvalitāti. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. 41

43 Ietekme uz ainavām Ietekme uz kultūrvēsturiskajām vērtībām Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. Sagaidāma netieša ietekme pārrobežu kontekstā, ko radīs Rail Baltica posma būvniecība Lietuvas un Igaunijas teritorijā, lai nodrošinātu kopējā projekta realizāciju pilnā apjomā. 6. Izvēlētā Rail Baltica trases varianta pamatojums Ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti parāda, ka iespējams īstenot ikvienu no alternatīvām, izņemot A alternatīvas A2 posma daļu, kas šķērso dabas liegumu Vitrupes ieleja. A2 posma šķērsojums rada būtisku negatīvu ietekme uz dabas liegumu Vitrupes ieleju un tas ir īstenojams tikai, ja B2 posms vai C5 alternatīva saskaņā ar Ministru kabineta gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 300 Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) nav atzīti par piemērotiem, un ka paredzētā darbība tiek īstenota, lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgu interešu (arī sociālo vai ekonomisko interešu) apmierināšanu, sabiedrības veselības aizsardzības interešu apmierināšanu, sabiedrības drošības interešu apmierināšanu, vides aizsardzības interešu apmierināšanu. Ņemot vērā IVN Ziņojumā minētos kritērijus un katras no alternatīvām priekšrocības un trūkumus, turpmākai projekta attīstībai tiek rekomendēts šāds Rail Baltica trases novietojums (skat. 10. attēlu): 1. A1 posms, kas šķērso Latvijas Igaunijas robežu. 2. B2-1 posms, jo A2-1 posms B2-1 posms Galvenokārt šķērso mežu teritorijas, līdz ar to skarot un nodalījuma joslā neatgriezeniski iznīcinot mežiem raksturīgus biotopus. Vairāk nekā A2-1 posms šķērso lauksaimniecības zemes, līdz ar to mazāk ietekmē savvaļas zīdītājdzīvnieku migrācijas Ietekme uz ornitofaunu. koridorus. Būtiskāka ietekme uz dabas parku Salacas ieleja kā B2-1 posmam Mazāk būtiska ietekme uz ornitofaunu kā A2-1. Minimāls iedzīvotāju atbalsts. Mazāka ietekme uz dabas parku Ierobežots potenciāls nākotnē attīstīt gan reģionālo pasažieru staciju, gan saimniecisko darbību stacijas tuvumā, jo atrodas pietiekami tālu no Salacgrīvas. Salacas ieleja kā A2-1 posmam. Sadala vēsturisko Salacgrīvas un Vecsalacas apbūvi, radot ietekmi uz šīs teritorijas tradicionālo kultūrvēsturisko vidi. Pašvaldības un iedzīvotāju atbalsts. Labs potenciāls nākotnē attīstīt gan reģionālo pasažieru staciju, gan 42

44 3. C5 alternatīvas C5-1 un C5-3 posmu kombinācija, jo saimniecisko darbību stacijas tuvumā, jo atrodas blakus Salacgrīvai. A2-2 posms B2-2 posms C5 alternatīva Ietekme uz ornitofaunu. Ietekme uz ornitofaunu Ietekme uz ornitofaunu Šķērsi mežu teritorijas, salīdzinoši būtiska ietekme uz aizsargājamiem biotopiem. Šķērso mežu un lauksaimniecības teritorijas, salīdzinoši nebūtiska ietekme uz aizsargājamiem Būtiska negatīva ietekme gan uz biotopiem, kas atrodas šķērsojuma vietā, gan uz dabas liegumu Vitrupes ieleja kopumā, tā ekoloģiskajām funkcijām, integritāti, to izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Minimāls iedzīvotāju atbalsts. biotopiem Nebūtiska ietekme uz dabas liegumu Vitrupes ieleja, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti, to izveidošanas un aizsardzības mērķiem Minimāls iedzīvotāju atbalsts Sadala vērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un salīdzinoši blīvu viensētu apbūvi Svētciema, A1/E67 ceļa apkārtnē, radot salīdzinoši būtisku ietekmi Šķērso intensīvi izmantotus mežu masīvus, praktiski nav ietekme uz aizsargājamiem biotopiem Īstenojot šī ziņojuma 5.3. nodaļā ietvertos pasākumus paredzētās darbības ietekmes uz dabas liegumu Vitrupes ieleja mazināšanai, nav sagaidāma būtiska negatīva ietekme uz dabas lieguma Vitrupes ieleja ekoloģiskajām funkcijām, integritāti, izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Pašvaldības un iedzīvotāju atbalsts 43

45 10. attēls. Rekomendētais Rail Baltica trases novietojuma variants pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem 44

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation PILSĒTAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins Maģistrālo ielu shēma un trūkstošie posmi Salu tilta kompleksa rekonstrukcija 1.kārta Salu tilta kompleksa

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

Laura 90 koka gulta - Gultas no koka

Laura 90 koka gulta - Gultas no koka Laura 90 koka gulta Gultas no koka Guļamistaba Ļauj sev tas. mebeles.buv.lv Laura 90 koka gulta Gultas no koka 60.00 EUR Mēbeļu ražotājs Sendeko Laura 90 koka gulta - Gultas no koka - Guļamistaba - Sendeko

Sīkāk

IEVADS

IEVADS SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

МПС – СССР

МПС – СССР VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA «LATVIJAS DZELZCEĻŠ» PIEPILSĒTAS VILCIENU KUSTĪBAS DIENESTA SARAKSTS 1995/1996 g. Stājas spēkā ar 28. maiju RĪGA 1995 Pārdrukāt drīkst ar Latvijas Dzelzceļš atļauju. SATURA RĀDĪTĀIS

Sīkāk

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx 1 APSTIPRINĀTS akciju sabiedrības "LatRailNet" 2018.gada 11.decembra valdes sēdē prot. Nr. JALP-1.2./71-2018 NOTEIKUMI Rīgā 2018.gada 11.decembrī Nr. JALP-7.6./05-2018 Grozījumi AS "LatRailNet" 2016.gada

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MEŽAPARKS IZSTRĀDES PAMATOJUMS TERITORIJAS SITUĀCIJAS UN PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS Plānojamās teritorijas novietne Nekustamā īpašuma Mežaparks, Tīnūžu

Sīkāk

Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējās situācijas raksturojums Apstiprināts ar Stopiņu novada domes 10.04.2019.sēdes lēmumu, protokols nr. 49.,4.8.p, Par Stopiņu novada attīstības programmas 2019. 2025. gadam apstiprināšanu STOPIŅU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2019.

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 02.02.16. Saturs Kas ir dabas aizsardzības plāns (DA plāns)? Kas ir sabiedriskā apspriešana? Aizsargājamo

Sīkāk

1.Vaks_saturs_atskaite

1.Vaks_saturs_atskaite Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais

Sīkāk

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1  redakcija.doc Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.

Sīkāk

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Lēmums Nr.1 2019.gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par lēmumu izpildi. Pamatojoties uz 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1511 nolikums

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr , fakss , e-pasts:

LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr , fakss , e-pasts: LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr. 67084278, fakss 67084244, e-pasts: lielriga@lielriga.vvd.gov.lv, www.vvd.gov.lv Dokumenta datums ir tā elektroniskās parakstīšanas

Sīkāk

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsētas dome 2019 Saturs Informācija par lokālplānojuma

Sīkāk

Microsoft Word - 6.pielikums.Priekšlikumi un institūciju atzinumi

Microsoft Word - 6.pielikums.PriekÅ¡likumi un institÅ«ciju atzinumi Atzinuma /iesnieguma iesniedzējs Inese Silamiķele Pēteris Strancis Arhitekts, Mag.geogr., Jaunciema gatves 47b iedzīvotājs Dabas aizsardzības pārvalde Atzinuma /Iesnieguma Nr., datums Epasta priekšlikums

Sīkāk

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departaments 13.12.2012. Saturs Situācija Paveiktais

Sīkāk

APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012.

APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012. APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums 2014. 2026. gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012. SATURS Ievads... 3 1. Aizsargjoslu likumā un Virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: , web: KARJERĀ TŪRKALNE

/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: ,   web:   KARJERĀ TŪRKALNE /Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT-03116 Viļņa, Lietuva, tel: +370 699 54953, e-mail: info@geobaltic.lt, web: www.geobaltic.lt KARJERĀ TŪRKALNE DOLOMĪTA SPRIDZINĀŠANAS LAIKĀ IZRAISĪTO SVĀRSTĪBU

Sīkāk

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only] Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka

Sīkāk

1

1 PASKAIDROJUMA RAKSTS IEVADS Detālplānojuma izstrāde Garkalnes novada, Berģu zemes vienībām Lietus ielā 12, kadastra apzīmējums 8060 011 0244, un Saktas, kadastra apzīmējums 8060 011 0245 uzsākta pamatojoties

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā Lpp.1 no 25 Nr. p.k. Adrese faktiskai

Faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā Lpp.1 no 25 Nr. p.k. Adrese faktiskai Faktiskā patēriņa salīdzinājums ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā 06.2019 Lpp.1 no 25 1 1. pasažieru 4 2 1. pasažieru 8 3 1. preču 30a 4 1.Oficieru 4 2.840 2.680 5 1.Oficieru 6 0.951 1.484

Sīkāk

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs juridiskā adrese: Ekspor

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs juridiskā adrese: Ekspor Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs 50103854091 juridiskā adrese: Eksporta iela 15 k-1, Rīga, LV-1045, tel. +371 67329816,

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP RĪGAS PILSĒTAS BŪVVALDE Reģistrācijas Nr.LV90002719440, Amatu iela 4, Rīga, LV-1050, tālrunis 67105800, fakss 67012805 e-pasts: buvvalde@riga.lv, www.rpbv.lv Rīgā 18.07.2014. Nr. BV-14-8692-nd Uz Uz 02.12.2013.

Sīkāk

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PRETPLŪDU PASĀKUMI ŪDENSMALU LABIEKĀRTOŠANĀ Pārskats veikts Publisko un privāto partnerattiecību biedrības Zied zeme projektā Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Autoceļu tīkla sakārtošana kā ekonomiskās izaugsmes stūrakmens Reinis Uzulnieks Satiksmes ministra padomnieks 2017.gada rezultāti Kopumā dažādu veidu darbi veikti 1100 km valsts autoceļu. Kapitālieguldījumi

Sīkāk

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju

Sīkāk

VĀRKAVAS NOVADA TERITORIJAS 2013 – 2025

VĀRKAVAS NOVADA TERITORIJAS 2013 – 2025 Vārkavas novada teritorijas plānojums 2014. 2025. gadam II daļa Galīgā Redakcija Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2014. Saturs IEVADS 5 1.VĀRKAVAS NOVADA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

Ietekmes uz vidi novērtējums starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz gadam Ietekmes uz vidi novērtējuma starptau

Ietekmes uz vidi novērtējums starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz gadam Ietekmes uz vidi novērtējuma starptau Ietekmes uz vidi novērtējuma starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz 2020. gadam ziņojums 2015. gada maijs Eiroprojekts, 2015 1 Saturs Saturs... 2 Saīsinājumi... 5 Ievads...

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2016.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2016.gads JŪRMALAS ILSĒTAS TERITORIJAS LĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa askaidrojuma raksts 2016.gads Saturs 1. Funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu saskaņošana ar MK em Nr.240)... 2 2.

Sīkāk

L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sa

L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sa L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sapulce Grobiņa, 26.08.2016. Inga Brieze Rīgas plānošanas

Sīkāk

Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Latvijas-Lietuvas pārrobežu teritorijā 2014 Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana

Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Latvijas-Lietuvas pārrobežu teritorijā 2014 Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Pētījums Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. 2013. gadam projekta LLIV-316 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,

Sīkāk

3

3 37. teksta pielikums Pārskats Hidroģeoloģiskās izpētes rezultāti objektā Dolomīta atradne Arēni Kalnagrāvīši Ropažu novadā Pārskatu sagatavoja: Oļģerts Aleksāns Hidroģeologs Rīga, 2014. SATURS Ievads...

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2015.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2015.gads JŪRMALAS ILSĒTAS TERITORIJAS LĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa askaidrojuma raksts 2015.gads Saturs 1. Funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu saskaņošana ar MK em Nr.240)... 2 2.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Velosipēdisti ceļu satiksmē 2018. gada 11.janvārī, Ādaži Valda Kjaspere, Mag.Ped. Trieciena spēks un iespējamība, ka ies bojā Velosipēdu vadītāju rīcība - veicinošs aspekti CSN izraisīšanā: nepareizi veikts

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

2017.gada 29.jūnijā LĒMUMS Garkalnes novadā Nr.2 (prot.nr.2, 5. ) Par Bukultu ciema lokālplānojuma Ādažu ielas sarkanās līnijas izstrādes uzsākšanu Iz

2017.gada 29.jūnijā LĒMUMS Garkalnes novadā Nr.2 (prot.nr.2, 5. ) Par Bukultu ciema lokālplānojuma Ādažu ielas sarkanās līnijas izstrādes uzsākšanu Iz Nr.2 (prot.nr.2, 5. ) Par Bukultu ciema lokālplānojuma Ādažu ielas sarkanās līnijas izstrādes uzsākšanu Izskatot būvvaldes ierosinājumu uzsākt lokālplānojuma izstrādi, lai noteiktu sarkanās līnijas Ādažu

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS 1 Detalizēti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI A. Detālplānojuma teritorijas atļautā izmantošana 1. Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju

Sīkāk

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE

Sīkāk

OZOLNIEKU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 O

OZOLNIEKU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 O OZOLNIEKU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90000015486 Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 ozolnieki@ozolnieki.lv Ozolnieku novada teritorijas plānojums 2019.-2033.gadam

Sīkāk

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail Vienotais reģistrācijas numurs Juridiskā adrese: Ekspor

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail Vienotais reģistrācijas numurs Juridiskā adrese: Ekspor Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail Vienotais reģistrācijas numurs 50103854091 Juridiskā adrese: Eksporta iela 15 k-1, Rīga, LV-1045, tel. +371 67329816,

Sīkāk

Microsoft Word - vaks_Apbuves-noteik

Microsoft Word - vaks_Apbuves-noteik Vecpiebalgas novada Teritorijas plānojums 2013. 2025.gadam II daļa TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN VECPIEBALGAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. 2025.GADAM II daļa TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN Vecpiebalgas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Intra_2019_16iter_lv_embed_280519

Intra_2019_16iter_lv_embed_280519 Kompleksu gāzes sistēmu risinājumi Ražošana/Montāža/Pārdošana 2019 Komandas pieredze Pieredzes un azarta sinerģija kopš 1994. gada Padomju gāzes staciju modernizācijas eksperti Vairums darbinieku strādā

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

LĒMUMS Garkalnes novadā 2015.gada 31.martā Protokols Nr.3 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir iz

LĒMUMS Garkalnes novadā 2015.gada 31.martā Protokols Nr.3 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir iz 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir izskatījusi A. B. 2015.gada 26.marta iesniegumu par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese).

Sīkāk

2017.gada 28.martā LĒMUMS Garkalnes novadā Protokols Nr.4 1. Par detālplānojuma zemes vienībai Andrēni izstrādes uzsākšanu Izskatot zemes vienības And

2017.gada 28.martā LĒMUMS Garkalnes novadā Protokols Nr.4 1. Par detālplānojuma zemes vienībai Andrēni izstrādes uzsākšanu Izskatot zemes vienības And 2017.gada 28.martā Protokols Nr.4 1. Par detālplānojuma zemes vienībai Andrēni izstrādes uzsākšanu Izskatot zemes vienības Andrēni, kadastra apzīmējums 8060-006-0291, īpašnieka SIA Bergi Rich, reģistrācijas

Sīkāk

Ref. Ares(2018) /01/2018 Satiksmes ministrija 3 /inisin- о/тпищюп of the Republic of Latvia Gogo a iela 3. Riga, LV-1743, Latvia, phone

Ref. Ares(2018) /01/2018 Satiksmes ministrija 3 /inisin- о/тпищюп of the Republic of Latvia Gogo a iela 3. Riga, LV-1743, Latvia, phone Ref. Ares(2018)97999-08/01/2018 Satiksmes ministrija 3 /inisin- о/тпищюп of the Republic of Latvia Gogo a iela 3. Riga, LV-1743, Latvia, phone +371 67028210. fax +371 67217180. e-mail satiksmes.minislrijaíľsam.gov.lv.

Sīkāk

Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits no 459 ir no 4

Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits no 459 ir no 4 Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits 29.10.2017-05.11.2017 no 459 ir 05.11.2017-12.11.2017 no 459 ir 12.11.2017-19.11.2017 no 459 ir 19.11.2017-26.11.2017

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA

VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA AKCIJU SABIEDRĪBAS PASAŽIERU VILCIENS Nerevidēts saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2017.gada 1.janvāri 31.martu (Pārskatā iekļauti operatīvie dati) Informācija par sabiedrību Sabiedrības nosaukums

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

INVESTĪCIJU TERITORIJA Cīrulīšu iela 65 Īpašnieks: SIA Cīrulīšu 65 Kadastra numurs: Platība: 6883 m 2 Teritorijas apraksts: Robežojas ar

INVESTĪCIJU TERITORIJA Cīrulīšu iela 65 Īpašnieks: SIA Cīrulīšu 65 Kadastra numurs: Platība: 6883 m 2 Teritorijas apraksts: Robežojas ar INVESTĪCIJU TERITORIJA Cīrulīšu iela 65 Īpašnieks: SIA Cīrulīšu 65 Kadastra numurs: 4201-007-1624 Platība: 6883 m 2 Teritorijas apraksts: Robežojas ar Cīrulīšu ielu un Kovārņu ielu Uz zemesgabala atrodas

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES

Sīkāk

ATKLĀTA KONKURSA Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā Kurzeme lo

ATKLĀTA KONKURSA Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā Kurzeme lo ATKLĀTA KONKURSA Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā Kurzeme lotē Aizpute, Kuldīga, Priekule, Saldus, Ventspils (identifikācijas

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

ĀDAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA VIDES PĀRSKATS SAGATAVOTS IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA IETVAROS Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība Izp

ĀDAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA VIDES PĀRSKATS SAGATAVOTS IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA IETVAROS Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība Izp ĀDAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA VIDES PĀRSKATS SAGATAVOTS IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA IETVAROS Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība Izpildītājs: SIA Reģionālie projekti 2017 1 SATURS ATTĒLU

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

RĪGAS DOMES 63. SĒDES DARBA KĀRTĪBA Nr. Nosaukums Dok.Nr. Ziņotājs 1. Grozījumi Rīgas domes 2015.gada 27.janvāra saistošajos noteiku

RĪGAS DOMES 63. SĒDES DARBA KĀRTĪBA Nr. Nosaukums Dok.Nr. Ziņotājs 1. Grozījumi Rīgas domes 2015.gada 27.janvāra saistošajos noteiku RĪGAS DOMES 63. SĒDES DARBA KĀRTĪBA 03.11.2015. 14.00 Nr. Nosaukums Dok.Nr. Ziņotājs 1. Grozījumi Rīgas domes 2015.gada 27.janvāra saistošajos noteikumos Nr.133 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2015.gada

Sīkāk

Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR

Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR Varakļānu novada pašvaldība APSTIPRINĀTS: Ar Varakļānu novada pašvaldības 2012. gada.decembra sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr...,. ) I. daļa Paskaidrojuma raksts 1. redakcija 2012. septembris Varakļānu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no gada 1. aprīļa līdz gada 7. aprīlim Autoceļš Adrese, km Administratīvā teritorija Objekts / t

Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no gada 1. aprīļa līdz gada 7. aprīlim Autoceļš Adrese, km Administratīvā teritorija Objekts / t Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 7. aprīlim Autoceļš Adrese, km Administratīvā teritorija Objekts / termiņš Būvuzņēmējs Atbildīgās personas (uzvārds, slodze)

Sīkāk

[Type here] Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. Iesnieguma datums Lietas Nr

[Type here] Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. Iesnieguma datums Lietas Nr Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. esnieguma datums Lietas Nr. 1. 03.01.2017. 3.5.10/01-PR2017 BS-23664-173 2. 06.01.2017. 3.5.10/02-PR2017

Sīkāk

stradi_planota_10k_1loksne

stradi_planota_10k_1loksne Beļavas pagasta padome Apstiprināts Beļavas pagasta padomes sēdē 2006. gada 27.decembrī ( protokols Nr.16, 2.p. ) Beļavas pagasta padomes priekšsēdētājs (K.Liše) 200.gada. BEĻAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

Sīkāk

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna 2016.-2021. gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu risku pārvaldības plāna 2016.-2021. gadam VIDES PĀRSKATS

Sīkāk

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsētas dome 2019 1 Saturs Informācija par lokālplānojuma

Sīkāk

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts:

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts: KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90009114171 Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis 64207690, fakss 64207688, e-pasts: info@kocenunovads.lv PUBLISKO IEPIRKUMU KOMISIJA Kocēnu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas

Sīkāk

2. RUNDĀLES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA GADAM Rundāle

2. RUNDĀLES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA GADAM Rundāle 2. RUNDĀLES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. GADAM Rundāle 2014 1 S A T U R A R Ā D Ī T Ā J S NOZĪMĪGĀKIE TERMINI... 4 SAĪSINĀJUMI... 5 IEVADVĀRDI... 6 I PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS ANALĪZES

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

KONTAKTINFORMĀCIJA VALSTS APMAKSĀTU PSIHIATRU KONSULTĀCIJU SAŅEMŠANAI Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles c

KONTAKTINFORMĀCIJA VALSTS APMAKSĀTU PSIHIATRU KONSULTĀCIJU SAŅEMŠANAI Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles c KONTAKTINFORMĀCIJA VALSTS APMAKSĀTU PSIHIATRU KONSULTĀCIJU SAŅEMŠANAI Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra kampaņas Nenovērsies! ietvaros. Kampaņas mērķis

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

RNP_

RNP_ Rāznas Nacionālais parks kādi esam? Teritorija pētīta Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! Neietekmēs, neitrāli, cerības Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! 3 rajonu un 8 pagastu vietā = 3

Sīkāk

VIRGAS PAG TP PR

VIRGAS PAG TP PR Apstiprināts Virgas pagasta 2007. gada 28. marta padomes sēdē /Protokols Nr.4, p.1.12 / Virgas pagasta padomes priekšsēdētāja /R.Balode/ Virgas pagasta teritorijas plānojums 2006-2018.g. Paskaidrojuma

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk