IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Pētniecība un inovācija Uz jauniem apvāršņiem un labāku dzīves kvalitāti Pētniecība un inovācija tieši veicina lab

Transkripts

1 IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Pētniecība un inovācija Uz jauniem apvāršņiem un labāku dzīves kvalitāti Pētniecība un inovācija tieši veicina labklājību Eiropā un labus apstākļus tās iedzīvotājiem un sabiedrībai

2 2 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā SATURS Kāpēc Eiropai ir vajadzīga pētniecības un inovācijas politika IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Šī brošūra ietilpst publikāciju sērijā, kurā izskaidrots, ko ES dara dažādās tās kompetencē ietilpstošās jomās, kādi ir šīs rīcības iemesli un rezultāti. Publikācijas varat atrast internetā: Kā ES atbalsta pētniecību un inovāciju... 5 Perspektīva Uzziniet vairāk! Kā darbojas Eiropas Savienība 12 jautājumi par Eiropu ES izaugsmes veicināšanas stratēģija Eiropa 2020 Eiropas Savienības dibinātāji Ārlietas un drošības politika Banku darbība un finanses Budžets Cīņa pret krāpšanu Digitalizācijas programma Ekonomiskā un monetārā savienība un eiro Enerģētika Humānā palīdzība un civilā aizsardzība Iekšējais tirgus Izglītība, apmācība, jaunatne un sports Jūrlietas un zivsaimniecība Klimata politika Konkurence Kultūra un audiovizuālā nozare Lauksaimniecība Migrācija un patvērums Muita Nodarbinātība un sociālās lietas Nodokļi Paplašināšanās Pārtikas nekaitīgums Patērētāju aizsardzība Pētniecība un inovācija Reģionālā politika Robežas un drošība Sabiedrības veselība Starptautiskā sadarbība un attīstība Tieslietas, pamattiesības un līdztiesība Tirdzniecība Transports Uzņēmējdarbība Vide Ieskats Eiropas Savienības politikā Pētniecība un inovācija Eiropas Komisija Komunikācijas ģenerāldirektorāts Iedzīvotāju informācijas dienests 1049 Brisele BEĻĢIJA Manuskripts atjaunināts gada novembrī. Vāks un attēls 2. lappusē: Glowimages RF/F1online 12 lpp ,7 cm ISBN doi: /7447 Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, gads Eiropas Savienība, gads Atļauts pavairot. Fotoattēlus drīkst izmantot vai reproducēt tikai tad, ja saņemta atļauja, kas jālūdz tieši no autortiesību īpašniekiem.

3 P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A 3 Kāpēc Eiropai ir vajadzīga pētniecības un inovācijas politika Pētniecība un inovācija palīdz uzlabot dzīvi un darbu Eiropā. Palielinās Eiropas konkurētspēja, uzlabojas izaugsme un darba iespējas. Pētniecība un inovācija arī uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti līdz ar labāku veselības aprūpi, transportu, digitālajiem pakalpojumiem un neskaitāmiem jauniem ražojumiem un pakalpojumiem. Eiropas Savienībai (ES) ir nozīmīga vieta starptautiskajā zinātnē un tehnikā un izteikti vadošas pozīcijas tādās sfērās kā atjaunojamie energoresursi un vides aizsardzība. Eiropas nākotne ir atkarīga no inovācijas spējām spējām lieliskas idejas pārvērst precēs un pakalpojumos, kas mūsu ekonomikai palīdzēs attīstīties un radīt darbvietas. ES šo procesu atbalsta ar iniciatīvu Inovācijas savienība, kas Eiropā sagatavos labvēlīgu augsni jaunām idejām. Inovācijas savienība ietilpst ES izaugsmes stratēģijā Eiropa Šajā stratēģijā paredzēts, ka publiskajam un privātajam sektoram pētniecībā un inovācijā līdz gadam jāiegulda 3 % iekšzemes kopprodukta (IKP). ES ir pasaulē lielākā zināšanu fabrika. Tur koncentrējas gandrīz trešdaļa pasaules ražošanas zinātnes un tehnikas jomā. Par spīti pēdējo gadu ekonomikas krīzei ES ar savām dalībvalstīm ir spējusi saglabāt savu konkurētspējīgo pozīciju zināšanu sfērā. Pasaulē pieaug konkurence pētniecības jomā un tehnikas ražošanā, tāpēc mums Eiropas Savienībā jārūpējas, lai novatoriskas ieceres pārtaptu veiksmīgos jaunos ražojumos un tehnoloģijās. Katrai ES dalībvalstij ir sava Ieguldījumi pētniecībā un jaunā tehnikā palīdz uzlabot iedzīvotāju dzīvi. European Union pētniecības politika un finansēšanas sistēma, bet ir daudzi svarīgi jautājumi, kurus vislabāk var atrisināt kopīgiem spēkiem, tāpēc pētniecība un inovācija tiek finansēta arī ES līmenī. Jaunā ES pētniecības pamatprogramma Apvārsnis 2020 nostiprinās Eiropas līderpozīcijas inovācijā, veicinot izcilību pētniecībā un jaunu tehnoloģiju attīstību. Pētniecības un inovācijas projektos gadā ieguldīs gandrīz 80 miljardus eiro. Tas ES palīdzēs radīt jaunas preces un pakalpojumus, kas spēj konkurēt starptautiskajā tirgū. Tas vēl nav viss. Līdz gadam pasaulē, iespējams, būs jau deviņi miljardi cilvēku, un divas piektdaļas būs vecāki par 50 gadiem. Trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās, un vairāk nekā 60 % dzīvos mazās mājsaimniecībās, kurās būs tikai viens vai divi cilvēki. Šīs pamatīgās demogrāfiskās pārmaiņas notiks tikai dažu desmitu gadu laikā. Tāpēc arī ievērojama Apvārsnis 2020 daļa ir veltīta tam, lai atrastu risinājumus tādām problēmām kā stabila energoapgāde, globālā sasilšana, sabiedrības veselība, drošība, ūdens resursi un pārtikas krājumi. Ieguldīt pētniecībā un tehnoloģijā ir vienīgais veids, kā atbalstīt resursu efektīvu izmantošanu un daudzveidību, aizsargāt vidi, mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, īsumā radīt labāku nākotni. Lai atrisinātu Eiropas sabiedrības problēmas, vienlaikus kāpinot ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, vajadzīgs arī labi funkcionējošs Eiropas pētniecības izcilības centru tīkls. Viens un tas pats pētījums nav jāfinansē 28 reizes no ES valstu kases; tas jādara tikai vienreiz vispiemērotākajā pētniecības centrā, un jādalās ar rezultātiem. Ņemot vērā pieprasījumu pēc izciliem pētniekiem, svarīgi, lai viņiem būtu vieglāk pārvietoties Eiropā nekā pāri Atlantijas okeānam. Pētniecībā ir vajadzīga atklāta un pārredzama darbinieku atlase un dzimumu līdztiesība. Eiropas Savienībā vajadzīgs vienots ideju tirgus, lai pētnieki varētu brīvi pārvietoties un viņu idejas un darba augļus varētu viegli izmantot visā Eiropā. Tāpēc ES dalībvalstis ir piekritušas kopīgiem spēkiem likvidēt šķēršļus un izveidot Eiropas pētniecības telpu, kas kopā ar programmu Apvārsnis 2020 palīdzēs panākt, lai ikviens eiro tiktu izdots maksimāli lietderīgi.

4 4 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Īsa ES pētniecības politikas vēsture 19. gs. 50. gadi. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā (EOTK, g.) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (Euratom, g.) ir iekļauti noteikumi par pētniecību gads. Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK jeb kopējais tirgus) dibināšanas līgums ir par pamatu vairākām pētniecības programmām toreizējās prioritārajās jomās, piemēram, enerģētikā, vides aizsardzībā un biotehnoloģijā gads. Eiropas stratēģiskā informācijas tehnoloģiju pētniecības programma ( Esprit ) sāk virkni integrētu programmu informācijas tehnoloģiju pētniecībā, kā arī attīstības projektus un rūpniecisko tehnoloģiju nodošanas pasākumus gads. Sākas pirmā pētniecības pamatprogramma. Šīs programmas turpmāk kļūst par galveno instrumentu, ar ko ES finansē pētniecību. Pirmā pamatprogramma attiecas uz biotehnoloģiju, telesakariem un rūpniecisko tehnoloģiju gads. Pētniecība kļūst par oficiālu Kopienas politiku, un tai atvēl īpašu sadaļu Vienotajā Eiropas aktā. Mērķis ir stiprināt Eiropas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicināt konkurētspēju starptautiskā līmenī gads. ES nolemj veidot Eiropas pētniecības telpu vienotu pētniecības telpu, kas atvērta pasaulei un kuras pamatā ir iekšējais tirgus, kurā var brīvi cirkulēt pētnieki, zinātniskās atziņas un tehnoloģija gads. Saskaņā ar septīto pētniecības pamatprogrammu izveido Eiropas Pētniecības padomi (EPP). Tās pamatuzdevums ir atbalstīt progresīvu pētniecību visās jomās, pamatojoties uz zinātnes izcilību gads. Budapeštā tiek izveidots Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts. Tā ir pirmā ES iniciatīva, kas pilnībā integrē visas trīs zināšanu trīsstūra malas (augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību), atbalstot zināšanu un inovāciju kopienas. Tas darbu sāk gadā gads. ES sāk iniciatīvu Inovācijas savienība to veido vairāk nekā 30 darbības punkti, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma saņemšanas iespējas un nosacījumus Eiropā pētniecības un inovācijas jomā. Inovācijas savienība ir stratēģijas Eiropa 2020 centrā, lai rūpētos par novatorisku ieceru pārveidi precēs un pakalpojumos, tādējādi panākot ekonomikas attīstību un radot jaunas darbvietas gads. Sākas līdz šim vislielākā ES pētniecības un inovācijas pamatprog ramma Apvārsnis Tas ir nozīmīgs instruments, kas finansē Inovācijas savienības īstenošanu. Programma ilgs no līdz gadam, un tās budžets ir gandrīz 80 miljardi eiro. Programma Apvārsnis 2020 ir nozīmīga izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai ES.

5 P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A 5 Kā ES atbalsta pētniecību un inovāciju Kopš gada Eiropas Savienība pētniecības un inovācijas politiku un finansējumu pārvalda ar daudzgadu pamatprogrammām. No līdz gadam bijušas septiņas pamatprogrammas. Jaunā ES pētniecības un inovācijas programma Apvārsnis 2020 sākās gada sākumā. Apvārsnis 2020 ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma izcilai zinātnei Apvārsnis 2020 ir līdz šim vislielākā ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma. Tā pavērs ceļu revolucionāriem sasniegumiem, atklājumiem un pasaulē labākajiem rezultātiem, palīdzot lieliskām idejām no laboratorijām nokļūt tirgū. Septiņiem gadiem ( ) ir pieejams gandrīz 80 miljardus eiro vērts finansējums, lielākā daļa trīs pamatjomām: zinātnes izcilībai, vadošajai lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. Turklāt šie ieguldījumi piesaistīs arī privātā un publiskā sektora ieguldījumus. Programmu apstiprinājušas ES dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments. Tika atzīts, ka ieguldīt pētniecībā un inovācijā ir svarīgi Eiropas nākotnei, un tāpēc šiem ieguldījumiem atvēlēta svarīga vieta stratēģijā Eiropa Uzdevums ir panākt, lai Eiropā būtu pasaules klases zinātne un tehnika, kas veicina ekonomikas attīstību. Iepriekšējās programmās ES pētniecības finansējums pulcināja gan Eiropas, gan citu pasaules valstu zinātniekus un darījumpasaules pārstāvjus, lai meklētu risinājumus visdažādākajām problēmām. Viņu jauninājumi ir uzlabojuši cilvēku dzīvi, palīdzējuši aizsargāt vidi un Eiropas rūpniecībai kļūt ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai. Programmā Apvārsnis 2020 var piedalīties visas pasaules pētnieki. Kā Apvārsnis 2020 palīdz ES pētniekiem un uzņēmumiem Ir svarīgi turpināt ieguldīt progresīvā pētniecībā, kas tiecas uz izcilību. Šāda pētniecība bieži vien ir pamats inovācijai un tehnikas progresam, iesējot sēklas, no kurām izaug jaunas nozares un tirgi. Eiropas Pētniecības padome pētījumus atlasa vienīgi pēc izcilības kritērijiem. Un, ja pētniecības darba rezultātā negaidīti tiek izdarīts liels tehnoloģisks atklājums, programma Apvārsnis 2020 pat piedāvā līdzekļus šo atklājumu tālākai attīstīšanai. Apmācība un profesionālā pilnveidošana palīdz sagatavot vadošus pētniekus. Tāpēc gan jauni, gan pieredzējuši pētnieki var saņemt atbalstu mācībām un darba norīkojumam citā valstī vai privātajā sektorā. European Union Apmācība un profesionālā pilnveide ļauj sagatavot vadošus pētniekus.

6 6 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā PROGRAMMAS APVĀRSNIS 2020 BUDŽETS Vadošā loma rūpniecībā: 17,0 miljardi eiro Investēt daudzsološās un stratēģiskās tehnoloģijās, mudināt uzņēmumus ieguldīt vairāk pētniecībā un sadarboties ar publisko sektoru, lai pastiprinātu inovāciju. Sabiedrības problēmas: 29,7 miljardi eiro Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, kas nes tiešu labumu iedzīvotājiem. Zinātnes izcilība: 24,4 miljardi eiro Kāpināt ES konkurētspēju, radīt darbvietas, palīdzēt sasniegt augstāku dzīves līmeni. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT): 2,7 miljardi eiro Izmantot Eiropas talantu potenciālu, gūt maksimālu labumu no inovācijas un izplatīt inovācijas rezultātus visā ES. Euratom: 1,6 miljardi eiro ( ) Finansējums ES pētniecībai par kodolskaldīšanu un kodolsintēzi; drošības un nekaitīguma jautājumi, medicīnas pētniecība, aizsardzība pret radiāciju, atkritumu apsaimniekošana, radiācijas lietojums rūpniecībā un enerģijas ražošanā. Citiem mērķiem: 3,2 miljardi eiro Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to, speciālo zināšanu izplatīšana un dalībnieku skaita palielināšana, ar kodolenerģiju nesaistītās Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības. Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktās darbības dod viņiem iespēju iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, lai ātrāk attīstītu visu savu potenciālu. Ekonomikas krīze parādījusi, ka nenovērtējama nozīme ir ES rūpnieciskajam pamatam un ka tas ir jāmodernizē. Tomēr tirgus šķēršļu dēļ privātajam sektoram var neizdoties mobilizēt finansiālos un zināšanu resursus, kas nepieciešami mūsu rūpnieciskā pamata modernizēšanai. Lai Eiropā atkal būtu izaugsme un pārticība, spēcīgs uzsvars jāliek uz rūpniecības konkurētspēju, kuru dod moderni tehnoloģiski produkti un procesi visā globālajā vērtību ķēdē. Apvārsnis 2020 ir uzņēmumiem vislabvēlīgākā ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma, kāda jebkad bijusi. Tā ietver virkni atbalsta pasākumu gan rūpniecībai kopumā, gan tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piemēram, palīdzību saņemt finansējumu. ES jārod jauni veidi, kā panākt ekonomikas attīstību. Uzsvars jāliek uz modernu ražošanu un mūsdienīgu, dinamisku uzņēmējdarbības vidi. Dažās stratēģiski svarīgās jomās privātajam sektoram vienam šī pārveide nav pa spēkam, jo tam jāzina jaunāko pētījumu rezultāti, lai varētu izstrādāt jaunas un svarīgas tehnoloģijas. Tāpēc programmā Apvārsnis 2020 atrodams tiesību aktu kopums par ieguldījumiem inovācijā, kas sakņojas stiprās publiskā un privātā sektora partnerattiecībās tādās jomās kā farmācija, aeronautika un uz bioloģiskiem resursiem balstīta rūpniecība. Vēl citas partnerības un svarīgu pamattehnoloģiju pētniecība palīdzēs attīstīt Eiropas rūpniecībai nepieciešamo zināšanu un prasmju bāzi. Atbalsts nākotnes un jaunajām tehnoloģijām ļaus zinātniekiem fundamentālu zinātnisko pētījumu rezultātus pārvērst jaunās tehnoloģijās, kuras pēc tam varēs pārņemt rūpniecības nozare un augsto tehnoloģiju MVU, lai saglabātu savu konkurētspēju pasaulē. Apvārsnis 2020 arī palīdzēs radīt pasaules klases pētniecības infrastruktūras, kuras varēs izmantot visi Eiropas pētnieki, lai viņiem būtu iespēja izmantot savas spējas attīstīt zinātni un ieviest jauninājumus. Ko Apvārsnis 2020 dos iedzīvotājiem Ir nepieciešama efektīva sadarbība starp zinātni un sabiedrību, lai zinātnē ienāktu jauni talanti un izcilību zinātnē papildinātu sociālā izpratne un atbildība. Tas nozīmē, ka izpratnei jābūt vispusējai. Tāpēc šī programma atbalsta projektus, kas izriet no iedzīvotāju vajadzībām un ikdienas. Ja speciālisti un nespeciālisti labāk izpratīs pētniecības mērķus un metodes, būs iespējams nodrošināt izcilību zinātnē un pētījumu rezultātus varēs baudīt arī sabiedrība.

7 P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A 7 Svarīga ir visaptveroša perspektīva, tāpēc katrā vispārējā programmas mērķī ir pilnībā integrēta sociālo un humanitāro zinātņu pētniecība. Līdz ar šo pētniecību programmai būs lielāka ietekme un sabiedrība gūs maksimālu labumu no ieguldījumiem zinātnē un tehnikā. Ievērojot sociālekonomisko dimensiju, kad plānojam, attīstām un īstenojam gan pašu pētījumu, gan jaunas tehnoloģijas, mēs varam vieglāk rast risinājumus sabiedrības problēmām. Tāpēc programma Apvārsnis 2020 drīzāk vērsta uz izaicinājumiem, nevis pētniecības disciplinārjomām. Veselība, vide un transports ir svarīgs mums visiem. Programmā uzmanība veltīta septiņiem izaicinājumiem (sīkāk par tiem turpmākajās nodaļās), atvēlot finansējumu pētniecībai un inovācijai, kas nes lielu labumu iedzīvotājiem. VESELĪBA UN LABSAJŪTA Mēs visi vēlamies būt veseli un dzīvot ilgi un laimīgi, un zinātnieki dara visu, lai tas būtu iespējams. Viņi pievēršas ne tikai pašreiz aktuālām nopietnām veselības problēmām, bet arī jauniem draudiem, tādiem kā Alcheimera slimība, diabēts un pret antibiotikām rezistentas baktērijas. ES pētniecība un inovācija ir ieguldījums mūsu veselībā, jo palīdzēs veciem cilvēkiem ilgāk būt aktīviem un neatkarīgiem, atbalstīs jaunu, drošāku un iedarbīgāku metožu izstrādi un palīdzēs veselības un aprūpes sistēmām būt ilgtspējīgām. Ārsti saņems nepieciešamos rīkus individualizētākai aprūpei. Mēs varēsim labāk novērst un ārstēt hroniskās un infekcijas slimības un cīnīties pret antimikrobiālo rezistenci. Šie ieguldījumi atmaksāsies ar jauniem profilakses veidiem, labāku diagnostiku, efektīvākām terapijām, jauniem aprūpes modeļiem un jaunām tehnoloģijām, kas veicina veselību un labsajūtu. Šī darba pamatā ir labāka izpratne par veselību un slimībām, par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un ārstēšanu. istockphoto.com/annedde VEIKSMĪGA PIEREDZE. Nanodaļiņas Alcheimera slimības ārstēšanā un diagnostikā ES finansētā projektā NAD tiek izstrādātas nanodaļiņas, ar kurām var ārstēt Alcheimera slimību. Zinātnieki ir izstrādājuši nanodaļiņas, kuras var šķērsot asins smadzeņu barjeru, lai, izmantojot smadzeņu magnētisko rezonansi un pozitronu emisijas tomogrāfiju, varētu konstatēt Alcheimera slimību. Šīs nanodaļiņas spēj arī nogādāt smadzenēs ārstnieciskas vielas un novērst amiloīda beta peptīdu uzkrāšanos, kas izraisa slimību. DROŠA PĀRTIKA UN ILGTSPĒJĪGA BIOLOĢISKO RESURSU IZMANTOŠANA Mums visiem būtu jāpiedomā, kā ēst veselīgi, mazāk piesārņot un kādas izcelsmes pārtiku iegādājamies sev un savai ģimenei. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits gadā sasniegs deviņus miljardus, mums jārod veids, kā radikāli mainīt ražošanu, patēriņu, pārstrādi, uzglabāšanu, otrreizējo pārstrādi un atkritumu likvidēšanu, samazinot ietekmi uz vidi. Lai tas būtu iespējams, jāatrod līdzsvars starp atjaunojamo un neatjaunojamo zemes un jūru resursu izmantošanu. Atkritumi būs jāpārvērš vērtīgos resursos un ilgtspējīgi jāražo pārtika, dzīvnieku barība, bioprodukti un bioenerģija.

8 8 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Bioekonomika mums ļauj pāriet uz jaunu pasauli, kas nav atkarīga no naftas. Visos sabiedrības un ekonomikas līmeņos jāveic ilgstošas izmaiņas dzīvesveidā un resursu izmantojumā. No tā, kā šīs pārmaiņas tiks realizētas, būs atkarīga Eiropas iedzīvotāju un nākamo paaudžu labklājība un dzīves kvalitāte. Eiropas Savienībai ir svarīgi ierosināt jaunu rūpniecisko apvērsumu, kas ļaus pāriet uz mazenerģijas ekonomiku. Enerģijai, ko mēs izmantojam, lai saglabātu savu dzīves līmeni un modernās ērtības, jābūt drošākai, konkurētspējīgākai, lētākai un ilgtspējīgākai. VEIKSMĪGA PIEREDZE. 3D printeri palīdz cilvēkiem, kuriem grūti sakošļāt ēdienu Cilvēki, kuriem grūti košļāt vai norīt, bieži vien zaudē apetīti un ēd nepietiekami, jo viņi spēj apēst tikai tādu ēdienu, kas sasmalcināts un saspiests līdz nenosakāma izskata putrai. Tas var iedragāt viņu veselību un labsajūtu. Lai rastu risinājumu šai problēmai, ES finansētā projektā Perfomance tiek izstrādāta novatoriska 3D tehnoloģija, kā drukāt lētas un daudzveidīgas putrveida maltītes. De Grood Innovations VEIKSMĪGA PIEREDZE. Jauni materiāli jauna veida baterijām Litija jonu baterijas ir pavērušas ceļu jaunas paaudzes elektrisko transportlīdzekļu izmantošanai, nemaz nerunājot par veselu virkni pēc enerģijas kāru pārnēsājamo ierīču uzlādēšanu. Pētnieki pēta jaunus veidus, kā uzlabot šīs tehnoloģijas efektivitāti, un vairāki ES projekti, piemēram, Somabat, izstrādā jaunus prototipus, kam ir liels potenciāls. Eksperti ir vienisprātis, ka mums nepieciešami jauni materiāli nākamās paaudzes baterijām, lai panāktu mazāk nekā 250 Wh/ kg (mūsdienu litija jonu tehnoloģijas robeža). Tiek novērtēta jaunā litija gaisa tehnoloģija, kas izstrādāta projektā Labohr, un projektā ORION skats ir vērsts 5 10 gadu tālā nākotnē; tiek izstrādātas jaunas hibrīdbaterijas, kurās apvienoti organiski un neorganiski risinājumi enerģijas pārvēršanai un uzglabāšanai. Tas varētu Eiropas Savienību ierindot vadošajā pozīcijā šajā tirgū. ILGTSPĒJĪGA ENERĢĒTIKA Enerģija ir mūsdienu ekonomikas dzinējspēks. Tomēr vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums mūsu dzīves standarta uzturēšanai vien. istockphoto.com/apomares Būdama pasaulē otra lielākā ekonomika, Eiropa ir pārāk atkarīga no pārējās pasaules, kas to apgādā ar enerģiju enerģiju, kas tiek iegūta no fosilajiem kurināmajiem, kuri paātrina klimata pārmaiņas. Tāpēc ES izvirzījusi vērienīgus klimata un enerģētikas mērķus. Mēs patērējam daudz vairāk, nekā varam atļauties, uz likmes liekot savu drošību, konkurētspēju un nodarbinātību.

9 P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A 9 TRANSPORTS Efektīvs transports ir būtisks priekšnoteikums, lai Eiropā ilgstoši valdītu pārticība. Mobilitātei seko nodarbinātība, ekonomiskā izaugsme, pārticība un starptautiskā tirdzniecība. Vienlaikus tas nodrošina saikni starp cilvēkiem un apdzīvotām vietām. Tomēr mūsu transporta sistēmas un ieradumi nav ilgtspējīgi. Mēs esam pārāk atkarīgi no naftas resursa, kas ļoti piesārņo vidi un strauji izsīkst. Tādas problēmas kā satiksmes sastrēgumi, ceļu satiksmes drošība, atmosfēras piesārņojums ietekmē mūsu ikdienu un veselību. Satiksmes sastrēgumi līdz gadam pieaugs aptuveni par 50 %. Būs vēl grūtāk pārvietoties starp centrālajām un perifērajām teritorijām. Turpinās palielināties avāriju sociālās izmaksas un piesārņojums ar troksni. 21. gadsimtā mūs sagaida problēmas, kurām nepieciešams kopīgs risinājums visā Eiropā. Ja šīs problēmas nerisināsim, būtiski samazināsies ceļošanas iespējas, ekonomikas attīstība un dzīves kvalitāte. Zinātnieki intensīvi strādā transporta nozarē, lai izstrādātu novatoriskas tehnoloģijas un darba metodes, lai mēs spētu arī turpmāk aktīvi ceļot, bet izmaksas sabiedrībai nebūtu lielas. dutchpilot22 VEIKSMĪGA PIEREDZE. Jaunas tehnoloģijas samazina lidmašīnu radītās emisijas un troksni Partnerības Clean Sky darbības pirmais posms ir devis vairākus spīdošus tehnikas jaunievedumus, kas pārbaudīti vēja tunelī, lai varētu sākt nākamo izstrādes posmu. Viens tāds jaunievedums ir spārns ar dabisku lamināro plūsmu. Šis izgudrojums būtiski samazina gaisa pretestību un ļauj ietaupīt līdz pat 4 % degvielas. Šajā partnerībā tapuši vēl divi jaunievedumi atvērtu rotoru (novatorisku lidmašīnas motora veidu) un spārnu pretapledošanas un atledošanas sistēmas. Arī tās ir veiksmīgi pārbaudītas vēja tunelī un sasniegušas pirmo brieduma stadiju. Šo novatorisko motora konstrukciju pozitīvi novērtējuši Rolls Royce un Francijas starptautiskais gaisa kuģu un raķešu dzinēju ražotājs SNECMA.

10 10 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā KLIMATS Drīz beigsies laiki, kad šķietami bija papilnam lētu resursu. Tagad jāsarauj saikne starp ekonomikas izaugsmi un resursu izmantošanu. Klimata pārmaiņu sekas un pašreizējās ražošanas metodes un patēriņa ieradumi iedragā mūsu ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību. Risinājums ir ieguldīt inovācijā, kas atbalsta ekoloģisku ekonomiku, proti, ekonomiku, kas ir harmonijā ar dabu. Dabas resursi izsīkst, tāpēc mūsu pašu labklājībai un Eiropas ekonomikas attīstībai ir būtiski veicināt mūsu ierobežoto dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. Viens veids, kā to var panākt samazināt atkritumu ražošanu un izmantot atkritumus kā resursu. Eiropa ir pierādījusi savu lietpratību atkritumu apsaimniekošanā un apstrādē un izceļas ar inovāciju šajā nozarē. Nu mēs varam šīs priekšrocības izmantot un izstrādāt jaunus veidus, kā samazināt un apsaimniekot atkritumus, lai Eiropa nebūtu tik atkarīga no importa izejmateriāliem un nostiprinātu savas līderpozīcijas pasaules tirgū. Ūdens ir būtiski nepieciešams cilvēku veselībai, pārtikas nodrošinātībai, ilgtspējīgai attīstībai un videi. Tā ir arī ekonomikas nozare, kuras nozīme Eiropā pieaug. Tās gada apgrozījums ir aptuveni 80 miljardi eiro, tāpēc tā ir nenovērtējams izaugsmes un nodarbinātības avots. Tomēr klimata pārmaiņas, urbanizācija, piesārņojums, saldūdens resursu pārāk liela izmantošana un pieaugošā konkurence starp dažādām lietotāju grupām nepārtraukti apdraud ūdens resursus. Ja netiks uzlabota efektivitāte, tad tiek prognozēts, ka 20 gadu laikā pieprasījums pēc ūdens par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Lai ekonomika spētu pielāgoties un panākt izturību pret klimata pārmaiņām un resursu efektivitāti, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, jāpastiprina ekoinovācija gan sociālajā, gan tehnikas jomā. doethion VEIKSMĪGA PIEREDZE. Drošākas prognozes par jūras līmeņa celšanos Divas trešdaļas mūsu planētas klāj ūdens. Nelielas izmaiņas jūras līmenī var radīt milzīgas sekas, tāpēc steidzams uzdevums mūsdienu zinātniekiem izgudrot, kā izmērīt, izsekot un paredzēt iespējamās izmaiņas. Eiropas Komisijas finansētā projektā Ice2sea strādā ledāju pētnieki, klimata pētnieki un okeānu pētnieki no 13 valstīm, lai politikas veidotājiem palīdzētu gūt skaidrāku priekšstatu par turpmāko jūras līmeņa celšanos klimata pārmaiņu ietekmē un līdz ar to labāk sagatavot mūsu infrastruktūru. Tā kā bija bažas, ka jūras līmeņa kāpuma prognozes nav pietiekami precīzas, tika sākts projekts Ice2sea, kurš šajā pētniecības jomā ieviesis lielāku skaidrību un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei devis ticamākus datus, ko izmantot tās jaunākajā (piektajā) novērtējuma ziņojumā, kas nāca klajā gada oktobrī. IEKĻAUTĪBA Eiropas nākotnes labā ir svarīgi samazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Šo grūto uzdevumu izpildē var palīdzēt ES pētniecība, kuras pamatā ir pamatīga daudzdisciplīnu pieeja, ieskaitot sociālās un humanitārās zinātnes. Var tikt izpētīti jauni inovācijas veidi un nostiprināta pierādījumu bāze politiskajiem pasākumiem gan ES, gan valstu līmenī. ES pētniecība veicina arī saskaņotu un efektīvu sadarbību ar ārpussavienības valstīm un ņem vērā tādus jautājumus kā atmiņa, identitāte, iecietība un kultūras mantojums.

11 P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A 11 VEIKSMĪGA PIEREDZE. Gados veciem cilvēkiem labvēlīga vide jauns Eiropas inovācijas tīkls Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju fiziskā un sociālā vide ir pamata noteicošie faktori tam, vai cilvēks varēs saglabāt veselību un dzīvot patstāvīgu dzīvi līdz sirmam vecumam. Tāpēc vecāka gadagājuma personām pielāgotas vides izveide ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā reaģēt uz demogrāfiskajām pārmaiņām. Šīs pieejas atbalstam ir izveidots tematisks tīkls AFE Innovnet veciem cilvēkiem draudzīgas vides inovācijai. To atbalsta Eiropas Konkurētspējas un jauninājumu programmas Informācijas sakaru tehnoloģiju politikas atbalsta programma. Projekta ilgums divi gadi. Iedzīvotāju drošība ir ne tikai ikvienas valsts pārvaldes būtisks uzdevums, tā ir arī ļoti jutīga joma, kur jāievēro privātums un jāaizsargā pamattiesības. Tāpēc ES drošības pētniecības pamatā ir privātuma un katra cilvēka brīvības respektēšana. Konkurētspējīgas ES drošības nozares var būtiski veicināt dzīves kvalitāti Eiropas sabiedrībā. Pateicoties Eiropas uzņēmumu spēcīgai tehnoloģiskai inovācijai, tie lielākajā daļā drošības nozares segmentu ir vadošie pasaulē. Drošības nozare spēj Eiropas Savienībā veicināt izaugsmi un radīt darbvietas. Comugnero Silvana VEIKSMĪGA PIEREDZE. ES finansētā projektā izstrādā biometriskās drošības sistēmas Biometriskās drošības sistēmas ir starp efektīvākajiem drošības risinājumiem, kādi mūsdienās pastāv. Tomēr biometriskajiem sensoriem joprojām piemīt zināmi trūkumi, un daži no tiem ir plaši aprakstīti starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos. Konsorcijā Tabula rasa apvienotas 12 dažādas organizācijas no septiņām valstīm. Tās trīs gadus strādājušas, lai izpētītu pēc iespējas vairāk šo trūkumu, izstrādātu attiecīgus pretpasā kumus un galu galā nāktu klajā ar jauna veida drošākām biometriskajām sistēmām. DROŠĪBA Jebkurai valstij viens no primārajiem uzdevumiem ir gādāt par iedzīvotāju drošību. Ja apdraudēta iedzīvotāju drošība, sabiedrība nevar justies labi. Valdības rūpējas par iedzīvotāju drošību, apkarojot noziedzību un terorismu, aizsargājot viņus no dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, panākot efektīvu kiberdrošību un aizsargājot valsts robežas no nelegālas tirdzniecības. European Union

12 12 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Perspektīva NA LV-C Pierādījumi ir neapšaubāmi tās valstis, kuras pētniecībā un inovācijā vēsturiski ieguldījušas visvairāk, sasniegušas labākus rezultāti nekā valstis, kuras ieguldījušas mazāk. Eiropas Savienība izvirzījusi mērķi līdz gadam ieguldīt 3 % IKP pētniecībā un inovācijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Šie ieguldījumi spēcīgā un konkurētspējīgā Eiropas ekonomikā ir tieši tikpat svarīgi kā mūsu apņēmība samazināt Eiropas valstu parādus un deficītu. Panākot, ka līdz gadam pētniecībai un inovācijai tiek tērēti 3 % ES iekšzemes kopprodukta, līdz gadam varētu tikt radīti 3,7 miljoni darbvietu un gandrīz par 800 miljardiem eiro palielināts ikgadējais iekšzemes kopprodukts. Tā kā sabiedrība noveco un pieaug konkurence no jaunietekmes valstīm, nākotnē ekonomikas izaugsme un darbvietu radīšana Eiropā jāpanāk ar ražojumu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu inovāciju, tostarp arī inovāciju publiskajā sektorā. Ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā bieži ir milzīga ietekme, it īpaši Eiropas līmenī. Tomēr Eiropa patlaban šajā jomā iegulda mazāk nekā ASV un Japāna. Mums šie ieguldījumi ir jāpalielina, lai mēs arī turpmāk būtu konkurētspējīgi. Tieši tajā programma Apvārsnis 2020 palīdzēs pētniekiem un novatoriem. Vairāk līdzekļu ieguldot pētniecībā, varētu radīt miljoniem jaunu darbvietu un ar miljardiem eiro papildināt ES gada iekšzemes kopproduktu. Pētniecības un inovācijas politika būtiski palīdz sasniegt Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera izvirzītās 10 prioritātes. It īpaši tā atbalsta darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus, savienota vienotā digitālā tirgus un stabilas enerģētikas savienības izveidi līdz ar tālredzīgu klimata pārmaiņu iegrožošanas politiku, stiprina Eiropas rūpniecisko bāzi un palīdz Eiropai kļūt par spēcīgu starptautisko dalībnieku. European Union Uzziniet vairāk! XX Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts: XX Īsumā par programmu Apvārsnis 2020 : brief eu framework programme research innovation XX Žurnāls Horizon : magazine.eu XX Jums ir jautājumi par Eiropas Savienību? Uz tiem atbildēs dienests Europe Direct: ISBN doi: /7447