Latvijas Republikas Finanšu ministrijas izdevums gada novembris stāsti Kā notiek pāreja > 12. lpp. No 10. decembra iegādājieties eir

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Latvijas Republikas Finanšu ministrijas izdevums gada novembris stāsti Kā notiek pāreja > 12. lpp. No 10. decembra iegādājieties eir"

Transkripts

1 Latvijas Republikas Finanšu ministrijas izdevums gada novembris stāsti Kā notiek pāreja > 12. lpp. No 10. decembra iegādājieties eiro sākumkomplektu > 15. lpp. Oficiālais pārejas kurss EUR 1 = Lvl 0, Viss par eiro ieviešanu latvijā!>!! 3. lpp Atcerieties! Latvijas Banka mūžīgi mainīs latus pret eiro gan santīmus, gan latus. Banknotes eirozonā visur ir vienādas, monētām atšķiras viena puse > lpp. Policija iesaka mainiet naudu tikai drošās vietās! > 5. lpp. Veicot pārrēķinu, oficiālo pārejas kursu nedrīkst noapaļot! > 6. lpp. Visvienkāršāk samainīt naudu, kas atrodas komercbankās vai Latvijas Pasta kontā > 8. lpp. Līdz gada 31. martam latu maiņa būs iespējama arī 302 Latvijas Pasta nodaļās. Atrodiet sev tuvāko pasta nodaļu! > 11. lpp. Avīzi krievu valodā vaicājiet tuvākajā Latvijas Pasta nodaļā! Bezmaksas informatīvais tālrunis

2 Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nākamā gada 1. janvārī eiro kļūs par Latvijas valsts naudaszīmi un norēķinu vienību. Tas ir īpašs pagrieziena punkts Latvijas vēstures līkločos, kas ietekmēs ikvienu šīs valsts iedzīvotāju. Gan tos, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, gan ceļošanas entuziastus, gan publiskajā sektorā strādājošos, gan arī pensionārus, jauniešus, ģimenes, t. i., visus kopā un katru no mums atsevišķi. Tieši tādēļ Latvijas valsts institūcijas Finanšu ministrija, Latvijas Banka un daudzas citas ir roku rokā strādājušas ar Eiropas Komisiju, lai rūpīgi sagatavotos šim notikumam. Eiro ieviešana, protams, nozīmē dažas pārmaiņas ikdienas dzīvē, taču ieguvumi pavisam noteikti atsvērs šīs īslaicīgās neērtības. Galu galā, patlaban mēs visi kopā izdzīvojam būtisku vēstures brīdi. Daudzas no eiro priekšrocībām būs pamanāmas un izbaudāmas jau tūliņ. Tiem, kuri ceļo eirozonas valstīs, ceļojumi kļūs lētāki, jo no izdevumu saraksta varēs svītrot komisijas maksu par valūtas maiņu. Arī tepat uz vietas iepirkšanās kļūs pircējiem izdevīgāka eiro padara cenas caurredzamas, tās ir vienkāršāk salīdzināt ar cenām citās eirozonas valstīs. Lielākie ieguvēji būs uzņēmēji un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vairs nebūs jāuztraucas ne tikai par valūtas konvertāciju izdevumiem, bet izzudīs arī raizes par kursu svārstībām. Kā zināms, uzņēmējdarbībā tas nozīmē zemākas ražošanas izmaksas un labvēlīgāku piekļuvi finansējumam. Samazināsies arī valdības izmaksas par aizņemto naudu mazāk nodokļu maksātāju naudas tiks tērēts, maksājot valsts parāda procentus. Andris Vilks Latvijas Republikas finanšu ministrs Mēs gribētu izmantot šo iespēju, lai vēlreiz apliecinātu visas atbildīgās institūcijas turpinās rūpēties, lai eiro ieviešana neizraisītu cenu pieaugumu. Mēs arī darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai pāreja uz jauno valūtu būtu tik vienkārša un iedzīvotājiem ērta, cik vien iespējams. Mēs patiešām ticam, ka eiro padarīs Latvijas valsti spēcīgāku, bet tās iedzīvotājus turīgākus. Mēs arī apzināmies, ka jaunā valūta ietekmē daudzus ikdienas dzīves aspektus. Tādēļ mēs īpaši cenšamies samazināt iespējamās neērtības un panākt, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu labi informēts un pilnībā Oli Rēns Eiropas Komisijas viceprezidents, ekonomikas un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs gatavs eiro ieviešanai. Lai tā būtu, mēs rūpējamies par Latvijas iedzīvotāju informēšanu ir izveidota interneta lapa kur var atrast visu svarīgāko informāciju par eiro ieviešanu. Iedzīvotājiem ir pieejams arī bezmaksas tālrunis , uz kuru zvanot var iegūt atbildes uz jebkuru jautājumu par jauno valūtu. Visbeidzot, mēs ikvienai mājsaimniecībai nosūtām šo izdevumu tajā ir izstāstīts viss, kas vien jums varētu būt svarīgs, kopā ar Latviju sperot šo nozīmīgo soli pretim jaunam posmam mūsu kopīgajā nākotnē. 2

3 Eiro ir labs darba instruments Saruna ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāri Sanitu Bajāri. Septiņus gadus jūs bijāt eiro projekta vadītāja un jau vairāk nekā divus gadus eiro projekta Vadības komitejas priekšsēdētāja. Kas noteica jūsu izvēli Latvijas nākotnei lats vai eiro? Jā, strādāju Latvijas eiro projektā kopš gada, kad tika nodibināta eiro projekta Vadības komiteja, un atceros, kā Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns tapa tā pirmajā redakcijā jau gada sākumā. Mana izvēle par eiro bija ļoti vienkārša, jo tikko bijām iestājušies Eiropas Savienībā un eiro ieviešana bija nākamais loģiskais solis, kura sasniegšanai bija izvirzīts mērķa datums gada 1. janvāris. Taču tajā laikā saimniekošana valstiskā līmenī vēl nebija atbilstoša, nebijām guvuši to pieredzi, kas mums ir patlaban, ejot cauri ļoti smagai ekonomikas krīzei. Nesapratām, ka svarīgāk par ātriem ieguvumiem ir spēja nodrošināt ekonomikas attīstību ilgtermiņā. Pastāvēja viedoklis, ka ekonomikas likumi neattiecas uz mums, tādēļ mūsu ekonomikas temperatūra neatbilda eiro ieviešanas kritērijiem tā saucamajiem Māstrihtas kritērijiem*. Būtībā jau tie paredz tikai vienu spēju līdzsvaroti un pārdomāti pārvaldīt savas valsts finanses. Pašlaik apzināmies, cik svarīgi to ir prast gan valstiskā līmenī, gan arī katras ģimenes kontekstā. Jau gadā, kad vēl ne tik sen bija ieviests lats, latvieši ar stratēģisku valsts skatījumu eiro redzēja kā daļu no Latvijas un Eiropas nākotnes. Bruno Rubess tajā laikā teica: Kad ES valstis apgrozībā ieviesīs eiro, Latvija būs daudz tālāk saimnieciskajā un arī nacionālās pašapziņas attīstībā. Ceļš, ko mēs būsim nogājuši no gada līdz gadam, būs ļoti nozīmīgs, jo šobrīd mūsu rīcībā ir instrumenti, zināšanas un elektroniskās iespējas, lai strauji virzītos uz priekšu. Arī likumdošanas akti Latvijā būs sakārtoti. Attīstība būs ievērojama, un nacionālajai pašapziņai nauda vairs nebūs tik eksistenciāli svarīga. Latvijai būs nepieciešams jauns sapnis. Mēs izjutīsim lepnumu par kaut ko citu, ne tikai par ozolu uz 5 latu naudaszīmes. Latvieši ir izglītota un gudra tauta, jaunā paaudze būs redzējusi pasauli, un tai būs visas iespējas izvirzīt sev jaunus mērķus. Lai cik arī grūti Latvijas Bankai divdesmit gadu bija jāsargā lats no visu veidu pārbaudījumiem, tas mums ir labi kalpojis, ir stabils un sagatavoja šo iespēju pāriet uz eiro. Kāds tad ir Latvijas mērķis ar eiro? Latvijas mērķis ir strādāt Eiropas Monetārajā savienībā ar pilnām diskusijas un lemšanas tiesībām katrā līmenī. Līdz šim jautājumos par eirozonu mūsu dalība aprobežojās labākajā gadījumā ar pasīvu novērotāja statusu. Mēs nevarējām piedalīties darba diskusijās un lēmumu formulēšanā. Katrai eirozonas valstij darba grupās ir tieši viens pārstāvis, un tas nozīmē, ka ir pilnīgi vienāds balss svars gan nelielai, gan iedzīvotāju skaita vai teritorijas ziņā lielākai valstij. Atliek tikai pašiem gribēt aktīvi piedalīties, jo mums ir, ar ko lepoties un dalīties ar citām valstīm, nereti tieši mūsu valsts lielums vai iedzīvotāju skaits veicina risinājumu novatorismu un priekšlikumu efektivitāti. Svarīgi, ka nesenā ekonomikas un finanšu krīze parādīja mūsu potenciālu un spēju būt elastīgiem arī pārmaiņās. Spējām pārskatīt pašu saražotā pievienoto vērtību un tādējādi esam sasnieguši to, ka mūsu eksporta kāpumu nosaka mūsu produkcijas spēja konkurēt ārpus Latvijas. Interesantākais vēl tikai priekšā eiro ir labs darba instruments, un kopā ar to mēs esam kļuvuši par valsti, kas ir Eiropas augstākajā līgā. Vai tas nozīmētu, ka mēs varēsim būt lepni par šo padarīto darbu un Latvijas eiro tāpat kā līdz šim par Latvijas latu? Eiro projekts visās valstīs ir bijis visu kopīgs projekts. Visas valstis ir lepojušās par kopā padarīto. Arī Latvijā mums ir daudzi uzņēmēji, kas jau kopš pagājušā gada aktīvi strādājuši plecu pie pleca ar ierēdņiem, lai pārejas process būtu ērts, vienkāršs un drošs. Arī Latvijas eiro būs tikpat skaistas monētas kā Latvijas latam. Lepnums, ka mūsu simbolu redzēs tālu pāri Latvijas robežām, liek pacelt galvu augstu un iztaisnot plecus. Tas ir apliecinājums mūsu varēšanai. Un tas ir lieliski! * Māstrihta pilsēta Nīderlandē, kurā tika noslēgts Eiropas Savienības līgums, kas ietvēra arī dalības eirozonā kritērijus. Dalības kritērijus parasti dēvē šīs pilsētas vārdā. 3

4 Svarīgākais par banknošu un monētu izskatu Ar eiro banknotēm un monētām var maksāt visā eirozonā Austrijā, Beļģijā, Grieķijā, Igaunijā, ITĀLIJĀ, Īrijā, Francijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, NĪDERLANDĒ, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, SOMIJĀ, Spānijā, Vācijā. No gada 1. janvāra arī Latvijā. Visā eirozonā eiro banknotes ir vienādas. Papīra nauda un pretviltošanas pazīmes Eiro banknotēm ir vienots dizains, bet dažādi izmēri tas ļauj vieglāk noteikt naudaszīmes nominālu. Banknošu dizainu gadā izvēlējās visā eirozonā organizētā konkursā. Tajā uzvarēja banknotes, kuru veidolu iedvesmojusi tēma Eiropas gadsimti un stili un kurās attēloti septiņu Eiropas kultūrvēstures laikmetu arhitektūras stili: antīkais stils, romānika, gotika, renesanse, baroks un rokoko, dzelzs un stikla arhitektūras laikmets un modernā arhitektūra. Uzvaru guvušās sērijas autors ir Roberts Kalina, Austrijas Nacionālās bankas banknošu mākslinieks. Uz visām banknotēm ir attēloti arhitektūras elementi logi, vārtejas un tilti. Tie simbolizē Eiropas vienotības un nepārtrauktas attīstības ideju. Banknotēm ir dažādi izmēri, spilgtas krāsas un reljefi, kā arī iespiedumi uz virsmas, kas palīdz vājredzīgajiem atpazīt nominālu. Eiro banknotes ir viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot, un galvenie drošības elementi, kā ūdenszīme, pretviltošanas josla u. c., ir pazīstami no lata banknotēm. Plašāka informācija par eiro banknotēm un monētām ir atspoguļota Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas sūtījumā. Lielisks pārskats par dizainu un drošību atrodams vietnē: 4

5 Monētas Eiro monētu viena puse ir vienāda visās eirozonas valstīs. Otra puse katra dalībvalsts veido savu dizainu. Latvijas monētu dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā gadā, žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu. Citu eirozonas valstu 1 eiro Ikviena eirozonas dalībvalsts izvēlas savu monētu dizainu, atspoguļojot tās īpašo vēsturi un kultūru, un šo dizainu bieži izvēlas konkursā. Itālija Austrija Īrija Kipra Portugāle Beļģija Grieķija Luksemburga Slovēnija Īpašs monētu dizains īpašiem notikumiem Visas eirozonas dalībvalstis divreiz gadā var izlaist divas piemiņas monētas 2 eiro nominālā. Šīm monētām ir tās pašas iezīmes un kopīgā puse kā parastām 2 eiro monētām. Atšķirīgs ir piemiņas motīvs monētas pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku. Kopīgās piemiņas monētas Vācija Spānija Malta Slovākija Igaunija Francija Nīderlande Somija Eirozonas valstis ir emitējušas 2 eiro piemiņas monētas ar kopīgu nacionālās puses motīvu, lai atzīmētu trīs gadadienas: Romas līguma 50. gadadienu, Ekonomikas un monetārās savienības 10. gadadienu un eiro banknošu un monētu 10. gadadienu. Piemiņas monētas nav tikai suvenīri, bet derīga nauda arī ikdienas maksājumiem. Par to, kā pārliecināties par eiro monētu īstumu, vairāk lasiet minētajā Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas sūtījumā, kā arī Valsts policija aicina rūpēties par drošību! Līdz ar eiro ieviešanu iedzīvotājiem jāņem vērā daži piesardzības pasākumi, lai nekristu par upuri krāpniekiem. 1. Nelaidiet mājās svešus cilvēkus, kuri apgalvo, ka ieradušies saistībā ar eiro ieviešanu. Viņi vēlēsies uzzināt, vai jūs glabājat mājās skaidru naudu, lai pēc tam to mēģinātu nolaupīt. 2. Ja pie jums ierodas kāds, kurš sevi dēvē par sociālo darbinieku un aicina iepazīties ar jaunajiem eiro paraugiem, nekādā gadījumā neatveriet durvis un ziņojiet policijai. 3. Īpaši jāuzmanās tirgotājiem krāpnieki var mēģināt iemānīt viltotas naudaszīmes. Rūpīgi pārbaudiet arī izdoto atlikumu, it īpaši, ja pircējs pēkšņi pārdomā un lūdz atdot samaksāto naudu. 4. Nepiekrītiet darījumam, kurā jums piedāvā izdevīgāku maiņas kursu. Tas ir mēģinājums iemānīt viltotu naudu vai apkrāpt. 5. Nenēsājiet līdzi lielas naudas summas, pirkumus drošāk ir veikt ar maksājumu karti. Ja jums ir līdzi skaidra nauda, rūpīgi noglabājiet to iekškabatās un izvairieties no ļaužu drūzmas. Naudu dodieties mainīt diennakts gaišajā laikā, vislabāk kopā ar kādu draugu vai radinieku. 5

6 Kā notiek latu pārrēķināšana eiro? Visi lati PRET eiro tiks konvertēti pēc Eiropas Savienības Padomes gada 9. jūlijā noteiktā oficiālā pārejas kursa un matemātiskajiem PĀRRĒĶINA principiem: 1 eiro = 0, lati. ES Padome, līdzīgi kā citām eirozonas valstīm, arī Latvijai nemainīja iepriekš noteikto kursu, kuru Latvijas Banka bija noteikusi jau gada 1. janvārī. Noteiktais oficiālais pārejas kurss ir nemainīgs un tieši šāds tiks piemērots arī pēc pieciem, desmit un vairāk gadiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, mainot 10 latus pret eiro arī pēc piecdesmit gadiem, jūs saņemsiet 14,23 eiro, bet, mainot 87 santīmus, saņemsiet 1,24 eiro. Lai konvertētu latus uz eiro, latu summa jādala ar oficiālo pārejas kursu un jānoapaļo līdz centam pēc matemātiskajiem pārrēķina principiem: ja trešā zīme aiz komata ir 0 4, tad centa vērtība nemainās; ja trešā zīme aiz komata ir 5 9, tad centa vērtība mainās uz augšu par vienu vienību. Piemēram, 5,37 lati : 0, = 7,640 = 7,64 eiro; 5,36 lati : 0, = 7,626 = 7,63 eiro. Veicot pārrēķinus, oficiālo pārejas kursu nedrīkst noapaļot! Savukārt tarifam, piemēram, rēķinos par elektroenerģiju un gāzi, būs tikpat zīmju eiro, cik bija tarifam latos: 0,0818 lati : 0, = 0,11639 = 0,1164 eiro. Ierasto lietu kārtība nemainās, vien paturiet prātā visa konvertācija notiks automātiski pēc aprakstītajiem matemātiskajiem pārrēķina principiem. Algas, pensijas, pabalsti, darba līgumi No gada 1. janvāra algas, pensijas un pabalsti tiks izmaksāti eiro. Tie tiks pārrēķināti pēc oficiālā pārejas kursa un matemātiskajiem pārrēķina principiem. Līgumi nebūs jāpārslēdz, bet visi līgumos minētie lati no eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmi par eiro, ievērojot oficiālo pārejas kursu un matemātiskos pārrēķina principus. Rūpīgi pārbaudiet, cik liela ir jūsu alga eiro! Piemēram, jūsu pensija ir 100 lati. 100 lati : 0, = 142,287 = 142,29 eiro. Arī maksa par pensijas piegādi gadā nemainīsies. Līdz šim tā bija 1,22 lati, no nākamā gada janvāra 1,74 eiro. 1,22 lati : 0, = 1,735 = 1,74 eiro. Ņemiet vērā lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš. Ar saņemtajiem eiro jūs varēsiet iegādāties tādu pašu daudzumu pārtikas preču, medikamentu un veikt citus maksājumus kā ar iepriekšējo summu latos. Piemēram, ja līgumā ir minēti 5 lati. 5 lati : 0, = 7,114 = 7,11 eiro. Visas darba algas jāpārrēķina eiro pēc noteiktā oficiālā pārejas kursa un matemātiskajiem pārrēķina principiem, tāpēc darba devējam jūsu darba līgums nav jāgroza. Piemēram, jūsu alga ir 300 lati. 300 lati : 0, = 426,861 = 426,86 eiro. Piemērs ar 300 latu algu. Ja darba devējs noapaļo līdz 427 eiro līgums nav jāpārslēdz. Ja darba devējs noapaļo līdz 430 eiro līgums jāpārslēdz. Atcerieties! Pēc konvertācijas summa eiro vienmēr būs lielāka par summu latos! PIEVĒRSIET UZMANĪBU! Pārrēķinot darba algu no latiem uz eiro, darba samaksa nedrīkst samazināties. Arī tad ne, ja tas tiek darīts, ērtāku aprēķinu labad noapaļojot summu! Ja darba devējs vēlas noapaļot darba samaksu, neveicot grozījumus darba līgumā, to var palielināt tikai līdz pirmajam veselajam eiro. Ja algu grib samazināt kaut vai par vienu centu vai palielināt vairāk nekā līdz pirmajam apaļajam eiro, jāveic grozījumi darba līgumā. Vairāk informācijas Valsts darba inspekcijas mājaslapā 6

7 Maksāšana par precēm un pakalpojumiem pirmajās divās gada nedēļās Līdz gadumijai visi maksājumi būs latos, savukārt pirmajās divās janvāra nedēļās no gada 1. janvāra līdz 14. janvārim (ieskaitot), lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā, skaidrā naudā būs iespējams maksāt gan eiro, gan latos, atlikumu saņemot tikai eiro. Vienīgais izņēmums būs sabiedriskais transports, kur, maksājot par biļeti latos, šoferis varēs izsniegt latus, bet, maksājot eiro, arī atlikumā saņemsiet eiro. No gada 15. janvāra visi maksājumi notiks tikai eiro! Lai neradītu neērtības sev un citiem, aicinām gada pirmajās divās nedēļās maksāt ar precīzu naudu vai banku maksājumu kartēm. Kā pareizi aprēķināt atlikumu eiro, ja pircējs vēlas maksāt latos? 1. Pircējs tirgū vēlas iegādāties sieru. Nepieciešamais siera daudzums maksā 2,22 eiro. Pircējam makā ir tikai lati, un pārdevējs izrēķina, ka latos jāmaksā 1,56 lati. Kā to aprēķina? Lai no eiro iegūtu latus, aprēķins ir šāds: 2,22 eiro x 0, = 1,56 lati (rezultāts jānoapaļo līdz santīmam). Kredīti, uzkrājumi, kartes un konti Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem latos? Spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc matemātiskajiem pārrēķina principiem un oficiālā pārejas kursa 0, lati par vienu Kas notiks ar manu maksājumu karti un kontu? Latu kredītkaršu un debetkaršu atlikumi tiks automātiski pārrēķināti eiro pēc oficiālā pārejas kursa un matemātiskajiem pārrēķina principiem. Maksājumu kartes turpinās darboties bez jebkādām izmaiņām, un eiro ieviešanas dēļ tās nav jāmaina. Katra karte būs derīga līdz termiņa beigām, kas norādīts uz kartes. Vienīgais ieteikums lūdzam jūs laikus pārliecināties, vai maksājumu kartei nebeidzas derīguma termiņš, un, ja nepieciešams, nomainīt karti. Nemainās arī maksājumu karšu numuri un PIN kodi. Karšu maksājumu limiti saistībā eiro. Tas attiecas uz visiem līgumiem, piemēram, īres līgumu, studiju līgumu. Ja latu kredīts izsniegts ar mainīgo likmi, tad, sākot ar 1. janvāri, RIGIBOR likme automātiski tiks pārvērsta EURIBOR likmē. EURIBOR ir zemākas un stabilākas nekā latu likmes RIGIBOR, līdz ar to latu kredīta līgumu turētāji būs ieguvēji pārejā uz eiro. ar pāreju uz eiro paliek iepriekšējie tie tiek pārrēķināti eiro pēc oficiālā pārejas kursa un matemātiskajiem pārrēķina principiem. No gada 1. janvāra, izmantojot karti bankomātā, varēsiet saņemt tikai eiro. Pārejot uz eiro, latu konta numurs paliek nemainīgs. Nav jāatver īpašs eiro konts vai jāraksta papildu iesniegums bankai. Visiem latu kontiem konvertācija eiro notiks automātiski un bez maksas. Ja pēc latu konvertācijas jums bankā izveidosies divi eiro konti, vienu varēsiet slēgt bez maksas divu mēnešu laikā un atlikumu bez maksas pārskaitīt uz otru kontu. 2. Pircējam precīzas naudas maciņā nav, un viņš iedod 1,70 latus. Pārdevējs izrēķina, ka 1,70 lati ir 2,42 eiro. Kā to aprēķina? Lai no latiem iegūtu eiro, aprēķins ir šāds: 1,70 lati : 0, = 2,42 eiro (rezultāts jānoapaļo līdz centam). KAS NOTIKS AR iegādātajām DĀVANU KARTĒM? KAS NOTIKS AR iegādātajām LATVIJAS PASTA PASTMARKĀM? 3. Atlikums jāizdod tikai eiro, t. i., 2,42 eiro 2,22 eiro = 20 centi. Pats aprēķina princips ir vienkāršs, taču noteikti prasīs no mums papildu uzmanību, laiku un savstarpēju sapratni. Aicinām būt saprotošiem! Dāvanu kartes, kas ir iegādātas līdz šā gada 31. decembrim latos, būs derīgas līdz derīguma termiņam, kas norādīts uz tām. Veikalā tās atprečos kā eiro, piemēram, 10 latu dāvanu kartes vērtība, sākot ar gada 1. janvāri, būs 14,23 eiro. Pastmarkas latos derēs vēl visu gadu, un paralēlā nomināla pastmarkas bez termiņa ierobežojuma. Uz vēstulēm gadā drīkst līmēt gan latu, gan eiro pastmarkas vienlaicīgi. Tikai uzmanīgi jārēķina līdzi! 7

8 Ko darīt ar uzkrājumiem skaidrā naudā? Ērtākais veids, kā iedzīvotājiem samainīt latus PRET eiro, IR bezskaidras naudas norēķini. IEVĒROJIET! Latu skaidras naudas nomaiņa pret eiro jāveic katram iedzīvotājam pašam. Ja cilvēkam ir skaidras naudas uzkrājumi latos, pastāv vairāki veidi, kā ērtāk un lētāk tos samainīt pret eiro. Latu banknotes var iemaksāt savā kontā bez komisijas maksas naudas iemaksas bankomātos un Latvijas Pasta norēķinu kontos. No gada 1. janvāra pusgadu līdz gada 30. jūnijam komercbanku filiālēs latus pret eiro varēs samainīt bez komisijas maksas. Trīs mēnešus latus pret eiro bez komisijas maksas varēs samainīt arī īpaši identificētās 302 Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā, kuru tuvumā nav komercbanku filiāļu. Latvijas Banka latus pret eiro mainīs mūžīgi. Vairāki ērti risinājumi ir pieejami arī tad, ja latu uzkrājumi skaidrā naudā nav lieli tikai monētas krājkasītē vai ikdienas rezerve naudas makā. Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas (no gada 1. janvāra līdz 14. janvārim) vēl būs iespējams maksāt latos, tādējādi iztērējot latu atlikumus. Monētas no krājkasītēm var iztērēt jau šogad. Piemēram, ja monētas krājis bērns, var atļaut viņam iegādāties kāroto lietu. Var laikus padomāt par Ziemassvētku dāvanām, un monētas izlietot šādam mērķim. Monētas var ziedot dažādās akcijās, tā vienlaikus sniedzot palīdzīgu roku kādam, kam tas ir ļoti nepieciešams. Latvijas Pasta nodaļās visizdevīgākais veids pārejai no latiem uz eiro ir bezskaidras naudas norēķini, kurus nodrošina Pasta norēķinu sistēma. Lai izvairītos no skaidras naudas pārvadāšanas no mājām uz pasta nodaļu, atveriet maksājumu kontu Pasta norēķinu sistēmā jau šogad. Visa nauda, kas ienāks vai glabāsies šajā kontā, sākoties gada 1. janvārim, automātiski tiks konvertēta eiro. Konta atvēršana Latvijas IEVĒROJIET! Nesteidzieties mainīt skaidras naudas latus pret eiro pirms gada 1. janvāra, jo tas būs dubults zaudējums pirmkārt, šim darījumam tiks piemērota komisijas maksa par valūtas konvertāciju; otrkārt, patlaban netiek lietots oficiālais pārejas kurss (0,702804), bet gan tirgus kurss. Pas ta nodaļās ir bez maksas, un arī eiro izņemšana no kontiem, kas tiks atvērti gada sākumā tieši maiņas nolūkiem, būs bez maksas līdz 31. janvārim. Aicinām izmantot šo iespēju! No šā gada 1. oktobra Latvijas Banka maina latu un santīmu monētas pret latu banknotēm bez apjoma ierobežojuma un bez komisijas maksas. To var veikt Latvijas Bankā Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. sākoties gada 1. janvārim, bezskaidrā nauda visos kontos, tostarp KOMERCBANKU UN Latvijas Pasta kontos, automātiski un bez komisijas maksas tiks konvertēta eiro pēc oficiālā pārejas kursa (EUR 1 = LVL 0,702804) un matemātiskajiem pārrēķina principiem. IEVĒROJIET! Iekšlietu ministrija un Valsts policija atgādina, ka iedzīvotājiem nav jāuzticas skaidras naudas mainītājiem, kas varētu nākt uz mājām un piedāvāt izdevīgāku kursu vai kādus skaistākus, jaunākus eiro. Atcerieties! Laikus noskaidrojiet savas bankas piedāvājumus un darba laiku gada pirmajās divās dienās. 8

9 Ar visām skaidras naudas maiņas vietām Latvijā var iepazīties Latvijas pasta nodaļa bankas filiāle iemaksas bankomāts izmaksas bankomāts Skaidras naudas maiņas IESPĒJAS RĪGAS REĢIONĀ 9

10 Jādomā, kā labāk izmantot eiro piedāvātās iespējas Pašvaldībām jaunās valūtas ieviešanas process ir zināmā mērā sarežģīts. Taču kā pierobežas novads esam ieguvēji. Jau pašlaik mums kaimiņos ir eirozona Igaunija. Tagad ar naudu apieties būs vienkāršāk, un arī ceļošana būs vieglāka, stāsta Dagnis Straubergs. No lata D. Straubergs atvadās bez īpaša sentimenta. Mēs nevaram sēdēt bezdarbībā, gausties par vecmāmiņu laikiem un žēloties, cik tad viss bija labi. Protams, nevajadzētu domāt, ka, aizstājot latus ar eiro, viss Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzskata, ka pievienošanās eirozonai ir interesants izaicinājums. būs sasniegts un varēsim sēdēt, rokas klēpī salikuši. Patlaban jādomā, kā labāk izmantot eiro piedāvātās iespējas, apņēmības pilns ir D. Straubergs. Lauksaimnieki redz eiro plusus Ieguvumu būs daudz. Eiropas Savienības fondu finansējums lauksaimniekiem ir liels atbalsts. Varbūt tādēļ mūsu reģiona zemnieku vidū satraukuma par pāreju uz eiro nav, stāsta Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Juris Tukišs. Lauksaimnieki labi saredz plusus, ko dod pievienošanās eirozonai. No gada 1. janvāra atkritīs valūtas konvertācijas izdevumi, būs ērtāk norēķināties ar saviem partneriem tām saimniecībām, kuras strādā ārējā tirgū. Viņš arī uzsver, ka šajā gadījumā svarīgāk par konkrēto valūtu ir zināt, kāds atbalsts gaida mūsu lauksaimniekus, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas Pasts palīgs pārejai uz eiro Latvijas Pasts, tāpat kā ikviens eiro ieviešanā iesaistītais uzņēmums, ir darījis un turpina darīt maksimāli iespējamo, lai pāreja uz eiro būtu viegli saprotama, ērta un droša. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka patlaban mācās faktiski visi Latvijas Pasta darbinieki. Latvijā vislielākais un sazarotākais nodaļu tīkls ir tieši Latvijas Pastam, tāpēc mūsu uzņēmums spēj palīdzēt nodrošināt eiro pieejamību Latvijas iedzīvotājiem arī vietās, kur citu šādu iespēju nav. Latvijas Pasts nemainīs naudu visās pasta nodaļās, un arī pie pastnieka vai kā citādi tas nebūs iespējams. No kopumā 618 Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietām lati pret eiro bez maksas tiks mainīti tikai 302 pasta nodaļās un tikai vietās, kur nav pieejami ne banku pakalpojumi, ne bankomāti. Šis nodaļu saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka visērtākais veids pārejai uz eiro ar Latvijas Pasta starpniecību ikvienā pasta nodaļā ir bezskaidras naudas norēķini, ko nodrošina Visērtākais veids pārejai uz eiro ar Latvijas Pasta starpniecību ikvienā pasta nodaļā ir bezskaidras naudas norēķini. Arnis Salnājs, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Pasta norēķinu sistēma. Lai izvairītos no skaidras naudas pārvadāšanas no mājām uz pasta nodaļu pēc 1. janvāra, norēķinu kontu Pasta norēķinu sistēmā ir izdevīgi atvērt jau šogad un nākamajā gadā naudu no tā jau automātiski saņemt eiro. Latvijas Pasta nodaļās kontu var atvērt bez maksas, un arī eiro no kontiem, kas tiks atvērti maiņas nolūkiem gada sākumā, līdz 31. janvārim varēs izņemt bez maksas. Aicinām izmantot šo iespēju! 10

11 Latvijas pasta pakalpojumu sniegšanas vietas RĪGAS REĢIONĀ, kur var mainīt latus uz eiro no 2. janvāra līdz 31. martam Alojas novads Staiceles pasta nodaļa Lielā iela 7, Staicele, LV-4043 t Alojas pasta nodaļa Kalēju iela 3a, Aloja, LV-4064 t Babītes novads Babītes pasta nodaļa Liepu aleja 15a, Babīte, Babītes pag., LV-2101 t Salas pasta nodaļa Doktorāts, Spuņciems, LV-2105 t Baldones novads Baldones pasta nodaļa Rīgas iela 87, Baldone, LV-2125 t Carnikavas novads Carnikavas pasta nodaļa Stacijas iela 7, Carnikava, LV-2163 t Engures novads Engures pasta nodaļa Jūras iela 62, Engures pag., LV-3113 t Lapmežciema pasta nodaļa Liepu iela 4, Lapmežciema pag., LV-3118 t Smārdes pasta nodaļa Pagastmāja, Smārdes pag., LV-3129 t Garkalnes novads Garkalnes pasta nodaļa Vidzemes šoseja 23, Garkalne, Garkalnes pag., LV-2137 t Ikšķiles novads Ikšķiles pasta nodaļa Birzes iela 33, Ikšķile, LV-5052 t Inčukalna novads Inčukalna pasta nodaļa Miera iela 2, Inčukalns, Inčukalna pag., LV-2141 t Jaunpils novads Jaunpils pasta nodaļa Pasta māja, Jaunpils, LV-3145 t Jūrmala Bulduru pasta nodaļa Vienības prospekts 11a, Jūrmala, LV-2010 t Mellužu pasta nodaļa Mellužu prospekts 71a, Jūrmala, LV-2008 t Kandavas Kandavas novads Kandavas pasta nodaļa Abavas iela 2, Kandava, LV-3120 t Cēres pasta nodaļa Silavas, Cēres pag., LV-3122 t Vānes pasta nodaļa Klintis, Vānes pag., LV-3131 t Zantes pasta nodaļa Skolas iela 4, Zantes pag., LV-3134 t Ķeguma novads Ķeguma pasta nodaļa Rīgas iela 10, Ķegums, LV-5020 t Birzgales pasta nodaļa Nākotnes iela 1, Birzgale, Birzgales pag., LV-5033 t Ķekavas novads Katlakalna pasta nodaļa Pļavniekkalna iela 35, Katlakalns, Ķekavas pag., LV-2111 t Ķekavas pasta nodaļa Gaismas iela 17a, Ķekava, Ķekavas pag., LV-2123 t Daugmales pasta nodaļa Alpi, Daugmale, Daugmales pag., LV-2124 t Titurgas pasta nodaļa Zaļā iela 5, Baloži, LV-2128 t Krimuldas novads Raganas pasta nodaļa Pasta māja, Ragana, Krimuldas pag., LV-2144 t Lēdurgas pasta nodaļa E. Melngaiļa iela 2a, Lēdurga, Lēdurgas pag., LV-4012 t Lielvārdes novads Lēdmanes pasta nodaļa Pagastmāja, Lēdmane, Lēdmanes pag., LV-5011 t Lielvārdes pasta nodaļa Ausekļa iela 16, Lielvārde, LV-5070 t Jumpravas pasta nodaļa Daugavas iela 6, Jumprava, Jumpravas pag., LV-5022 t Limbažu novads Umurgas pasta nodaļa Cēsu iela 5, Umurga, Umurgas pag., LV-4004 t Skultes pasta nodaļa Mandegas, Skulte, Skultes pag., LV-4025 t Viļķenes pasta nodaļa Liepas, Viļķene, Viļķenes pag., LV-4050 t Pociema pasta nodaļa Liepu iela 5, Pociems, Katvaru pag., LV-4061 t Mārupes novads Mārupes pasta nodaļa Daugavas iela 27, Mārupe, LV-2167 t Ogres novads Krapes pasta nodaļa Cerības-19, Veckrape, Krapes pag., LV-5012 t Ogresgala pasta nodaļa Steigas-2, Ogresgals, Ogresgala pag., LV-5041 t Lauberes pasta nodaļa Ozolmuiža, Laubere, Lauberes pag., LV-5044 t Madlienas pasta nodaļa ATC ēka, Madliena, Madlienas pag., LV-5045 t Suntažu pasta nodaļa Forums, Suntaži, Suntažu pag., LV-5060 t Ķeipenes pasta nodaļa Krustiņi, Ķeipene, Ķeipenes pag., LV-5062 t Taurupes pasta nodaļa Vecā pārvaldes ēka, Taurupe, Taurupes pag., LV-5064 t Olaines novads Jaunolaines pasta nodaļa Zeiferti, Jaunolaine, Olaines pag., LV-2127 t Ropažu novads Ropažu pasta nodaļa Rīgas iela 13, Ropaži, Ropažu pag., LV-2135 t Salacgrīvas novads Liepupes pasta nodaļa Rimmas, Liepupe, Liepupes pag., LV-4023 t Ainažu pasta nodaļa Valdemāra iela 42, Ainaži, LV-4035 t Saulkrastu novads Zvejniekciema pasta nodaļa Atpūtas iela 1b, Zvejniekciems, Saulkrastu l. t., LV-2161 t Sējas novads Murjāņu pasta nodaļa Jēņi, Murjāņi, Sējas pag., LV-2142 t Siguldas novads Allažu pasta nodaļa Zaļkalna iela 3, Allaži, Allažu pag., LV-2154 t Stopiņu novads Cekules pasta nodaļa Upeslejas 9, Cekule, Stopiņu pag., LV-2118 t Ulbrokas pasta nodaļa Institūta iela 30, Ulbroka, Stopiņu pag., LV-2130 t Tukuma novads Zentenes pasta nodaļa Avoti, Zentenes pag., LV-3123 t Pūres pasta nodaļa Pūres ATC ēka, Pūres pag., LV-3124 t Irlavas pasta nodaļa Irlavas pagasta padomes ēka, Irlavas pag., LV-3137 t Tumes pasta nodaļa Pasta iela 10, Tumes pag., LV-3139 t Degoles pasta nodaļa Griezes-004, Degoles pag., LV-3140 t Džūkstes pasta nodaļa Pasta māja, Džūkstes pag., LV-3147 t

12 Eiro atvedīs uz Rīgu tūristus Tik daudz jūgendstila ēku kā Rīgā nav nekur citur pasaulē. Ne velti Rīgu sauc par jūgendstila galvaspilsētu. Veikali pārejai uz eiro ir gatavi Eiro Atvieglos ceļošanu. Četru gadu laikā, kopš darbojas Rīgas Jūgendstila muzejs, mēs esam iekarojuši paliekošu vietu, stāsta Rīgas Jūgendstila centra direktore Agrita Tipāne. Pagājušajā gadā muzeju apmeklēja 27 tūkstoši tūristu, no kuriem lielākā daļa bija tieši ārvalstnieki 65 procenti no kopējā apmeklētāju skaita. Šiem tūristiem vienotās Eiropas valūtas ieviešana Latvijā noteikti būs ieguvums, jo atvieglos ceļošanas procesu, uzskata A. Tipāne. Viņa ir pārliecināta, ka pāreja uz eiro veicinās tūristu pieplūdumu. Ziņa par mūsu pievienošanos eirozonai ārvalstīs izskanēs kā jauna informācija, tas veicinās interesi par Baltijas valstīm un atvedīs uz Rīgu arvien jaunus tūristus. Jaunieši uz eiro raugās pragmatiski Līdz ar gaidāmo lata nomaiņu pircēji arvien rūpīgāk pēta cenu zīmēs norādītās cenas. Tad pārdevēja skaidro, ka te redzama cena gan latos, gan arī eiro. Bet vai papildu rūpes nebūs pašai pārdevējai viņas darbs taču ir tieši saistīts ar naudaszīmēm un monētām? Janvāra pirmajās divās nedēļās, kad pircēji varēs maksāt latos, bet atlikums būs jāizdod eiro, man talkā nāks eiropoga kases aparātā, stāsta D. Oša. To nospiežot, aparāts pēc formulas pārrēķinās, cik Cenas tās pašas, tikai nauda cita. Tukuma veikala mini top! pārdevēja Dace Oša priecājas, ka viņas darbavietā pārejai uz eiro viss ir sagatavots. daudz no latiem jāizdod eiro. To arī pārdevēja saviem pircējiem cenšas atgādināt cenas visiem produktiem paliks tās pašas, tikai nauda cita. Līdz ar iekļaušanos eirozonā dzīvosim vēl pilnvērtīgāk Eiropā. Jaunieši uz lata nomaiņu ar eiro raugās pragmatiski, jo vienotā nauda atvieglos daudzus procesus arī izglītības iespējas, stāsta Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale. Šajā skolā, ko savulaik absolvējusi, viņa strādā jau 42 gadus. Vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem ir stipra emocionālā saikne ar latu. Bet emocionālos mīnusus pārspēj racionālo ieguvumu plusi. Tauta kā nācijas pamats bez eiro ir vairāk apdraudēta, nekā būs ar vienotās Eiropas valūtas ieviešanu. Jo vienota teritorija, valoda un kultūra tās mums ir, bet ekonomika joprojām ir sāpīgs jautājums. Eiro ieviešana nozīmē lielāku investīciju pieplūdumu, jaunas darbavietas un arī lielāku ekonomisko attīstību. Līdz ar iekļaušanos eirozonā mēs dzīvosim vēl pilnvērtīgāk Eiropā. 12

13 Pāreja uz eiro aritmētiski vienkārši! Lai ikviens iedzīvotājs varētu pakāpeniski iepazīties ar jauno valūtu, veikalos visas cenu zīmes ir norādītas gan latos, gan eiro. Arī kases čekos un rēķinos par precēm un pakalpojumiem iedzīvotājiem jau no gada 1. oktobra līdz pat gada 30. jūnijam būs iespēja redzēt maksājamo kopsummu abās valūtās. daži vienkārši padomi, Lai pircēju un pārdevēju sadarbība pārejas posmā noritētu pēc iespējas veiksmīgāk Uzņēmējus, kuru kases aparātiem ir izņēmums un kuriem nav jānodrošina čekos kopsummas latos un eiro, aicinām šo informāciju izvietot patērētājiem redzamā vietā. Pēc pircēja pieprasījuma čekā ar roku tiks ierakstīta kopsumma otrā valūtā, un tas tiks apstiprināts ar pārdevēja parakstu. Aicinām uzņēmējus izlikt skatlogā paziņojumu par maksājumiem ar skaidru naudu. Piemēram, Cienījamo pircēj! Ja vēlaties maksāt ar 50 latu banknoti, pirms pirkuma pārliecinieties, vai pārdevējs varēs izdot atlikumu! Organizējot kases apkalpošanas plūsmas, aicinām piedāvāt pircējiem iespēju vienā kasē maksāt tikai ar eiro vai tikai ar karti, bet citā kasē tikai ar latiem. Pārdevējam tā noteikti būs vieglāk, savukārt pircējus tas varētu rosināt iepirkties tieši ar karti vai eiro, jo tā noteikti būs ātrāk. Aicinām uzņēmējus apsvērt, kā pirmajās nedēļās mudināt iedzīvotājus vairāk norēķināties ar bezskaidru naudu, jo tas būs drošāk un ērtāk gan jums, gan pircējiem. Praktiski ieteikumi uzņēmējiem Pirmajās divās nedēļās inkasētos latus var novietot papildu naudas kastē, kas nav jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā. Lai nodrošinātu pietiekamu eiro daudzumu, ko izdot pircējiem, lūdzam savlaicīgi veikt skaidras naudas priekšpiegādi. Citu valstu pieredze liecina, ka nepieciešamais skaidras naudas priekšpiegādes daudzums ir piecu līdz septiņu dienu vidējā apgrozījuma apmērā. Svarīgi, lai uzņēmumam ir savlaicīgi noslēgts līgums ar komercbanku par naudas priekšpiegādi un ar inkasācijas uzņēmumu par skaidras naudas inkasācijas pakalpojumiem. Iekšlietu ministrija un Valsts policija atgādina, ka saistībā ar skaidras naudas priekšpiegādi ir svarīgi savlaicīgi pārliecināties par atbilstošu papildu naudas glabāšanas iespēju un iesaistīto darbinieku apmācību. Veicot inkasācijas darbības ar skaidru naudu, esiet, kā allaž, uzmanīgi pārbaudiet inkasenta personību, darbību datumu ierobežotu pieejamību, nosakiet pēc iespējas īsāku laiku, cik ilgi jūsu uzņēmuma kasē glabāsies skaidra nauda. Aicinām veikalus iegādāties naudas pārbaudes iekārtas detektorus, jo Igaunijā šis ieguldījums tika novērtēts kā ļoti lietderīgs. Izvairieties no nevajadzīgām darbībām, piemēram, līgumi nav jāpārslēdz un rēķinos un pavadzīmēs starp juridiskajām personām cenas nav jāatspoguļo divās valūtās. Arī uz rēķiniem ārvalstu valūtā netiek attiecinātas cenu paralēlās atspoguļošanas prasības. Kas notiks ar grāmatvedības uzskaiti un nodokļu maksājumiem? Grāmatvedībā visi attaisnojuma dokumenti no gada 1. janvāra jāveido tikai eiro. Sākoties pirmajai gada darbdienai, grāmatveži sāk visu latu grāmatvedības uzskaites vienību pārrēķinu eiro. Gada pārskats par gadu ir latos, bet par gadu tas jau būs eiro. Ja pārskata gads beidzas pēc gada 1. janvāra, gada pārskats jāsastāda eiro. Nodokļu un nodevu maksājumi no gada 1. janvāra jāveic eiro. Nodokļu deklarācijas vai labojumi tajās par latu periodu jāaizpilda latos. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma deklarācija par gadu jāaizpilda un jāiesniedz latos. Eiro praktiķi par grāmatvedības uzskaiti, nodokļu maksājumiem un citiem jautājumiem var vairāk uzzināt praktiskajās vadlīnijās elektroniski eiro.lv mājaslapā vai papīra formātā pēc pieprasījuma Finanšu ministrijā, zvanot uz bezmaksas tālruni vai rakstot 13

14 NO DZINTARA LĪDZ EIRO Feniņi, dālderi, graši, šiliņi, tautā sauktie repšiki, mūsu pašu laši, govis un ozols uz pieclatnieka līdz pat jaunajiem eiro ar lepno tautumeitas profilu un Latvijas ģerboni. Kopš senatnes Latvijā dažādas naudas ir nākušas un gājušas. Vienas uz ilgāku palikšanu, citas pat no ruļļiem nav pagūts izgriezt tās visas veido krāsainu daļu no mūsu kopīgās vēstures. MEITENE UZ PIECLATNIEKA Finanšu ministrija gadā pieņēma lēmumu, ka uz jaunās sudraba piecu latu monētas jābūt attēlotai jaunavas galvai, kas simbolizēs Latvijas Republikas valsti un brīvību. Pēc Mākslas akadēmijas metu konkursa šis darbs tika uzticēts grafiķim Rihardam Zariņam, kurš par modeli izvēlējās savas spiestuves korektori Zelmu Braueri ( ). Viņa bija jauna, skaista sieviete, diplomēta filoloģe, kas pārvaldīja septiņas valodas un, kā stāsta, bijusi godīga visās lietās. Vienīgi viņa necietusi, ja piecu latu monētu kāds publiski nosaucis par Mildu, tādos brīžos viņa piecēlusies un pametusi kompāniju. Monētas ar Zelmas Braueres profilu apgrozībā parādījās dziļas saimnieciskās krīzes laikā gada Ziemassvētkos. Cilvēkiem šī monēta saistījās ar brīvību un cerību par veiksmīgu un ātru krīzes un nabadzības pārvarēšanu. Padomju okupācijas gados Latvijas brīvvalsts pieclatnieks kalpoja kā slēpto brīvības un neatkarības alku simbols un līdz ar to iemantoja garīgu vērtību. Zelma Brauere spiestuvē nostrādāja 43 gadus, bet pēc aiziešanas pensijā dzīvoja Āgenskalnā, Rīgā. Aizejot mūžībā, Zelma Brauere tika tērpta tautastērpā tieši tādā, kāds redzams uz monētas g. pr. Kr. Pirms vēl jebkādām vienotām naudu maiņām ļaudis Latvijas teritorijā galvenokārt maksāja ar dzintaru, bet tirgū pieņēma arī bronzas cirvjus un šķēpus. 16. gs. Latviešu tautas pasakās bieži pieminētie dālderi tika kalti arī Rīgā Livonijas laikā, brīvpilsētas laikā, vēlāk zviedru karaļu pārraudzībā un Kurzemes un Zemgales hercogistē. Dāldera svars bija aptuveni 27 grami sudraba. 20. gs GS. Pirmās naudas monētas Latvijas teritorijā ienāca no Romas impērijas. Tik liela uzticība mūsu senčiem bija Romas valūtai, ka monētas lika līdzi arī kapā toreiz ticēja, ka Romas nauda vērtību nezaudēs arī viņsaulē gs. Pirmā papīrnauda asignācijas Latvijas teritorijā ienāca no Krievijas impērijas. Vēlāk tās nomainīja grezniem caru portretiem rotātas kredītbiļetes. Sākoties Pirmajam pasaules karam, haoss pārņēma arī finanšu pasauli, un Latvijā viena nauda nomainīja citu. Gan Pēteris Stučka, gan Pāvels Bermonts-Avalovs drukāja savas naudas vienības, kuru mūžs gan bija tik īss, ka tās pat nepaguva izgriezt no ruļļiem. Vēlāk uz šīm naudaszīmēm drukāja pastmarkas gadā Latvija sāka emitēt pati savu valūtu latus. Pašmājās darinātā nauda gan izrādījās pārāk nekvalitatīva, tādēļ šo darbu uzticēja Anglijas naudas kaltuvēm. Tur arī tika izstrādāts naudaszīmju dizains, piemēram, 500 latu banknotei. Pēc neatkarības atgūšanas gadā Latvijā sāka trūkt naudaszīmju Padomju Savienības rubļus drukāja Krievija, tādēļ valstij nebija nekādu iespēju tos papildināt. Risinājums bija Latvijas rublis, plašākās aprindās pazīstams kā repšiks pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes uzvārda, kura paraksts bija uz katras naudaszīmes gadā pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma Latvijā atkal atgriezās lats. 14

15 KAS MAN JĀDARA? ĪSUMĀ PAR BŪTISKO Iegaumējiet eiro kursu 1 eiro = 0, lati un, maksājot vai mainot latus, nesteidzieties, rēķiniet rūpīgi līdzi! Ja pamanāt kļūdu, informējiet par to pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Ja viņš šo kļūdu nenovērš ziņojiet Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai zvaniet uz tālruņa numuru Ja vēlaties iepazīt Latvijas eiro jau pirms gada 1. janvāra atcerieties, ka no gada 10. decembra komercbankās, Latvijas Bankā un 302 Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs iespējams iegādāties eiro sākumkomplektus, par 10 latiem saņemot 14,23 eiro. Sākumkomplektu nauda noteikti atvieglos jums maksājumu veikšanu janvāra sākumā. 2. Līdz gadumijai pakāpeniski samaziniet skaidras naudas, īpaši monētu, daudzumu. Atcerieties! Visērtākais veids pārejai uz eiro ir bezskaidras naudas norēķini. 3. Iepazīstieties ar banknošu un monētu izskatu un drošības pazīmēm. Uz Latvijas eiro monētām vienā pusē būs redzami mūsu valsts simboli tautumeita vai Latvijas ģerboņi. Eiro monētu otra puse, kur redzami cipari, un banknotes visās eirozonas valstīs ir vienādas. Atcerieties, ka ar Latvijas eiro monētām varēs maksāt visās valstīs, kur tiek lietots eiro, un ar citu valstu eiro monētām varēs maksāt arī Latvijā. 4. Ja piedzīvojat krāpšanu, laupīšanu vai to mēģinājumu nekavējoties ziņojiet par to policijai, zvanot Pirmajās divās janvāra nedēļās no gada 1. janvāra līdz 14. janvārim centieties veikalos maksāt ar maksājumu karti vai precīzu naudu, lai neveidotos rindas. Atcerie- EIRO VAI EURO? Ievērojiet piesardzību naudas maiņas procesā: neglabājiet mājās lielu skaidras naudas daudzumu; nedodieties mainīt visu skaidro naudu vienā reizē; esiet ļoti piesardzīgs, nēsājot līdzi skaidru naudu publiskās vietās; mainiet naudu diennakts gaišajā laikā, vislabāk kopā ar kādu radinieku vai draugu; nemainiet naudu šaubīgās vietās un no privātpersonām, mainiet naudu komercbankās, Latvijas Bankā un Latvijas Pastā; nelaidiet mājās un neielaidieties sarunās un darbībās par naudu ar svešiem cilvēkiem, kas ierodas jūsu dzīvesvietā. ties, ka šajā laika periodā pārdevējs naudas atlikumu drīkstēs izdot tikai eiro, tāpēc nemaksājiet par nelieliem pirkumiem ar liela nomināla naudaszīmēm, lai neradītu situāciju, ka pārdevējam nebūs eiro, ko izdot jums vai citam klientam. Ņemiet vērā, ka veikals nav valūtas maiņas vieta. Atcerieties! Eiro maiņas procesā neko nevar nokavēt, tāpēc rīkojieties mierīgi un esiet pret citiem iecietīgs, īpaši janvāra pirmajās divās nedēļās. Noskaidrojiet jebkuru jautājumu par eiro vai bez maksas zvanot uz eiro informatīvo tālruni Vārds euro ir svešvārds latviešu valodā, jo latviešu valodā jau teju 60 gadu nav divskaņa eu. Tāpēc ikdienas saziņā mēs lietojam un lietosim vārdu eiro, kas jau vairāk nekā desmit gadu ir iegājies mūsu sarunvalodā. Taču, ņemot vērā, ka latviešu valoda pieder pie Eiropas Savienības latīņu alfabēta valodu saimes grupas, arī mums juridiskajos dokumentos jālieto vienotais valūtas nosaukums euro. Juridiskie dokumenti ir normatīvie akti, tiesu nolēmumi, līgumi u. c., tāpēc tajos lietosim svešvārdu euro, rakstot to slīprakstā. Oficiālais pārejas kurss EUR 1 = Lvl 0, EUR LVL EUR LVL 0,01 0,01 0,02 0,01 0,03 0,02 0,04 0,03 0,05 0,04 0,06 0,04 0,07 0,05 0,08 0,06 0,09 0,06 0,10 0,07 0,20 0,14 0,30 0,21 0,40 0,28 0,50 0,35 0,60 0,42 0,70 0,49 0,80 0,56 0,90 0,63 1,00 0,70 2,00 1,41 3,00 2,11 4,00 2,81 5,00 3,51 6,00 4,22 7,00 4,92 8,00 5,62 9,00 6,33 10,00 7,03 15,00 10,54 20,00 14,06 25,00 17,57 30,00 21,08 35,00 24,60 40,00 28,11 45,00 31,63 50,00 35,14 100,00 70,28 200,00 140,56 300,00 210,84 400,00 281,12 500,00 351,40 600,00 421,68 700,00 491,96 800,00 562,24 900,00 632,52 Šai tabulai ir informatīva nozīme. Lai pareizi pārrēķinātu eiro uz latiem, visa kopējā summa eiro jāreizina ar oficiālo pārejas kursu 0,702804, ievērojot matemātiskos pārrēķina principus. Oficiālo pārejas kursu nedrīkst noapaļot. 15

16 LVL Oficiālais pārejas kurss EUR 1 = Lvl 0, EUR LVL EUR 0,01 0,01 0,02 0,03 0,03 0,04 0,04 0,06 0,05 0,07 0,06 0,09 0,07 0,10 0,08 0,11 0,09 0,13 0,10 0,14 0,20 0,28 0,30 0,43 0,40 0,57 0,50 0,71 0,60 0,85 0,70 1,00 0,80 1,14 0,90 1,28 1,00 1,42 2,00 2,85 3,00 4,27 4,00 5,69 5,00 7,11 6,00 8,54 7,00 9,96 8,00 11,38 9,00 12,81 10,00 14,23 15,00 21,34 20,00 28,46 25,00 35,57 30,00 42,69 35,00 49,80 40,00 56,91 45,00 64,03 50,00 71,14 100,00 142,29 200,00 284,57 300,00 426,86 400,00 569,15 500,00 711,44 600,00 853,72 700,00 996,01 800, ,30 900, ,58 Šai tabulai ir informatīva nozīme. Lai pareizi pārrēķinātu latus uz eiro, visa kopējā summa latos jādala ar oficiālo pārejas kursu 0,702804, ievērojot matemātiskos pārrēķina principus. Oficiālo pārejas kursu nedrīkst noapaļot. Svarīgākie datumi un praktiskās darbības 1. OKT. 10. DEC. CENAS BŪS NORĀDĪTAS EIRO UN LATOS iespējams iegādāties eiro sākumkomplektu 10,00 latu jeb 14,23 eiro vērtībā pakāpeniski SAMAZINIET skaidrās naudas apjomu, MAKSĀJIET latos 1. JAN. 14. JAN. Mainiet latus un santīmus PRET eiro bez komisijas MAKSAS Latvijas bankā mūžīgi Mainiet latus un santīmus PRET eiro bez komisijas MAKSAS Visās komercbankās novados Mainiet latus un santīmus PRET EIRO BEZ KOMISIJAS MAKSAS 302 LATVIJAS PASTA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS VIETĀS MAK- SĀJIET latos un eiro 31. MARTS MAKSĀJIET eiro Bezmaksas eiro informatīvais tālrunis Latvijas Bankas informatīvais tālrunis Latvijas Pasta informatīvie tālruņi un Latvijas Komercbanku asociācijas tālrunis Patērētāju tiesību aizsardzības centra tālruņi un Valsts darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi un Valsts ieņēmumu dienesta bezmaksas informatīvais tālrunis 1898 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tālrunis JŪN. Izdevums ir saņēmis Eiropas Savienības līdzfinansējumu granta līguma Komunikācijas aktivitātes saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā ietvaros. 16

Eiro Latvijā!?

Eiro Latvijā!? Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu

Sīkāk

AKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Lat

AKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA NAUDAS PASAULE APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Lat AKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Latvijas Banka, 2019 1. darba lapa pamatskolai Atbildi

Sīkāk

Laura 90 koka gulta - Gultas no koka

Laura 90 koka gulta - Gultas no koka Laura 90 koka gulta Gultas no koka Guļamistaba Ļauj sev tas. mebeles.buv.lv Laura 90 koka gulta Gultas no koka 60.00 EUR Mēbeļu ražotājs Sendeko Laura 90 koka gulta - Gultas no koka - Guļamistaba - Sendeko

Sīkāk

Eiro viltojumi Latvijā

Eiro viltojumi Latvijā Eiro drošības pazīmes un to pārbaude Andris Tauriņš Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs 5, 10, 20 eiro naudas zīmes 120 x 62 mm 127 x 67 mm 133 x 72 mm Jaunā 5 eiro naudas

Sīkāk

Reģ.Nr Turgeņeva 14, Rīga, LV-1050, tālr , fakss , e-pasts PAKALPOJUMU CENRĀDIS (spēk

Reģ.Nr Turgeņeva 14, Rīga, LV-1050, tālr , fakss , e-pasts PAKALPOJUMU CENRĀDIS (spēk Reģ.Nr.40003248087 Turgeņeva 14, Rīga, LV-1050, tālr.+371 6 7232211, fakss +371 6 7232212, e-pasts info@dzks.lv,www.dzks.lv PAKALPOJUMU CENRĀDIS (spēkā no 05.12.2017.) Pakalpojums KONTA ATVĒRŠANA, APKALPOŠANA,

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Microsoft Word _Konta_apkalposhana_LV_ doc

Microsoft Word _Konta_apkalposhana_LV_ doc 2. Konta noteikumi 2.1. Konta apkalpošanas noteikumi Speciālie termini: Līgums par konta atvēršanu un apkalpošanu Bankas un Klienta vienošanās par Konta atvēršanu un apkalpošanu, kurš tiek noslēgts, Klientam

Sīkāk

Microsoft Word - fiz_LV

Microsoft Word - fiz_LV GROZĪJUMI TARIFOS FIZISKĀM PERSONĀM LR REZIDENTIEM 1. Norēķinu konts Jaunais tarifs Katra konta apkalpošana, ja Klients neaktīvs nevienā Klienta norēķinu un/vai karšu kontā Bankā nav veiktas vismaz 3 (trīs)

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Microsoft Word - klientiem_lat_ doc

Microsoft Word - klientiem_lat_ doc Tagad spēkā esošie tarifi: Tarifi, kuri stāsies spēkā no 7.0.20.: Kontu atvēršana, maksājumi Norēķinu konts Rezidents Nerezidents Neaktīva norēķinu konta uzturēšana: privātpersonām, ja gadu nav notikušas

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

Preču loterijas Laimīgā pistole noteikumi. PRECES IZPLATĪTĀJS UN LOTERIJAS ORGANIZĒTĀJS: SIA Neste Latvija, uzņēmuma reģistrācijas numurs:

Preču loterijas Laimīgā pistole noteikumi. PRECES IZPLATĪTĀJS UN LOTERIJAS ORGANIZĒTĀJS: SIA Neste Latvija, uzņēmuma reģistrācijas numurs: Preču loterijas Laimīgā pistole noteikumi. PRECES IZPLATĪTĀJS UN LOTERIJAS ORGANIZĒTĀJS: SIA Neste Latvija, uzņēmuma reģistrācijas numurs: 40003132723, juridiskā adrese: Bauskas ielā 58a, Rīgā, LV-1004,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -. Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

Mēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas

Mēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Mēneša bilances pārskats VSPARK 27002001 MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Bankai Adrese Aktīvi (10 lapu) (veselos latos) Pozīcijas

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

Tarifi un apkalpošanas nosacījumi

Tarifi un apkalpošanas nosacījumi VISA Electron 1, Visa Classic Debit (tai skaitā atverot pamatkontu) Maksa par kartes izsniegšanu Komplekts "Universālais" VISA Electron 1, Visa Classic Debit kartes gada maksa komplekta "Universālais"

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

EIROPAS SĒRIJAS BANKNOTES

EIROPAS SĒRIJAS BANKNOTES EIROPAS SĒRIJAS BANKNOTES VISAS EIROPAS SĒRIJAS BANKNOTES 153 mm 77 mm 147 mm 77 mm 140 mm 77 mm 133 mm 72 mm 127 mm 67 mm 120 mm 62 mm IEVIEŠANA Kāpēc vajadzīgas jaunas banknotes? Banknotes ik pa laikam

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018 SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam

Sīkāk

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018. GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem VALMIERA 2018 1 SATURS Lpp. INFORMĀCIJA

Sīkāk

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14. Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim Ieguldījumu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90000074812 Lāčplēša iela 1A, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV 5101, tālrunis 65133930, fakss 65133934, e-pasts: dome@aizkraukle.lv Aizkrauklē

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

bilance lv

bilance lv AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no DANSKE BANK A

APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no DANSKE BANK A APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas 2017. gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no 01.07.2017 DANSKE BANK A/S FILIĀLES LATVIJĀ PAKALPOJUMU CENRĀDIS FIZISKĀM PERSONĀM

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Nodokļu administrēšanas attīstība Dace Pelēkā VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Konference «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2017» 2017.gada 15.decembrī Deklarāciju iesniegšana kā tas notika

Sīkāk

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

OLGAS KURAŠEVAS UN JURIJA BOTVINKO

OLGAS KURAŠEVAS UN JURIJA BOTVINKO Biedrība LATVIJAS DARTS ORGANIZĀCIJA GADA PĀRSKATS Par 2015.gadu SATURS Vadības ziņojums 3-4 Bilance 5 Ieņēmumu un izdevumu pārskats 6 Ziedojumu un davinājumu pārskats 7 Pielikumi 8-10 Administratīvo izdevumu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

2015 Finanšu pārskats

2015 Finanšu pārskats 2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,

Sīkāk

Microsoft Word - Finansu parskats neauditets I_pusgads_2012_LV.doc

Microsoft Word - Finansu parskats neauditets I_pusgads_2012_LV.doc A/S Valmieras stikla šķiedra 2012.gada 6 mēnešu FINANŠU PĀRSKATS NEAUDITĒTS NOSAUKUMS JURIDISKAIS STATUSS Valmieras stikla šķiedra Akciju sabiedrība REĢISTRĀCIJAS NUMURS, VIETA UN DATUMS Nr. 40003031676

Sīkāk

17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv

17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv 17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms 2016. gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apvilkt tikai vienu atbildi! Par katru pareizu atbildi

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Apstiprināti ar bankas valdes

Apstiprināti ar bankas valdes RIGENSIS BANK AS Reģ. Nr. 40103429440 Teātra iela 3, Rīga, LV 1050, Latvija Tālr.: (+371) 675 555 51 / fakss: (+371) 673 333 03 E-pasts: info@rigensisbank.com / www.rigensisbank.com Norēķinu konts CENRĀDIS

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv APSTIPRINĀTS

Sīkāk

(Microsoft PowerPoint - SEPA informacija tirgotajiem.ppt [Sader\356bas re\376\356ms])

(Microsoft PowerPoint - SEPA informacija tirgotajiem.ppt [Sader\356bas re\376\356ms]) Informācija par SEPA tirgotājiem Nacionālā SEPA darba grupa Rīgā, 2013 Saturs 1. Kas ir SEPA? 2. Projekta gaita Latvijā 3. Ko SEPA nozīmē tirgotājiem? 4. Turpmākais 1 Kas ir SEPA? Single euro payments

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra statistika par 218. gadu 1. Apkalpoto tūristu (pieprasījumu)

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem

Sīkāk

SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU JELGAVAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDE FINANŠU PĀRSKATS PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM Jelgavā, 2018

SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU JELGAVAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDE FINANŠU PĀRSKATS PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM Jelgavā, 2018 SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU JELGAVAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDE FINANŠU PĀRSKATS PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM Jelgavā, 2018 SATURS Lpp. 1.Bilance...3-4 2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins...5 3. Finanšu

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Noteikumi un nosacījumi 1. Sony naudas atmaksas akcijas (turpmāk akcija) rīkotājs ir Sony Europe B.V. (turpmāk Sony ), kas atrodas The Heights, Brookl

Noteikumi un nosacījumi 1. Sony naudas atmaksas akcijas (turpmāk akcija) rīkotājs ir Sony Europe B.V. (turpmāk Sony ), kas atrodas The Heights, Brookl Noteikumi un nosacījumi 1. Sony naudas atmaksas akcijas (turpmāk akcija) rīkotājs ir Sony Europe B.V. (turpmāk Sony ), kas atrodas The Heights, Brooklands, Weybridge, Surrey, KT13 0XW. Lūdzam nesūtīt nekādus

Sīkāk

Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr , juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Li

Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr , juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Li Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr. 40003052790, juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Lidosta Rīga, Mārupes nov., Latvija, LV-1000 - turpmāk

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis , fakss:

LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis , fakss: LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr. 90000015912 Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis 63331555, fakss: 63350452, e-pasts: dome@skrunda.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Sīkāk

VFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3)

VFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3) Tirgus dalībnieka nosaukums: Swedbank Pārvaldes Sabiedrība AS Kods: 116 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies PRIVĀTUMA POLITIKA Mēs, Ģipša Fabrika, apzināmies, ka apmeklējot Ģipša Fabrika tīmekļa vietni un nododot savus personas datus, piemēram: vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, e-pasta adresi, tālruņa numuru,

Sīkāk

Preču loterijas Kalendāru kampaņa noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir SIA Narvesen Baltija, reģ. nr , juridiskā adrese: Aiviekstes i

Preču loterijas Kalendāru kampaņa noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir SIA Narvesen Baltija, reģ. nr , juridiskā adrese: Aiviekstes i Preču loterijas Kalendāru kampaņa noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir SIA Narvesen Baltija, reģ. nr. 40003365783, juridiskā adrese: Aiviekstes iela 4, Rīga, Latvija, LV-1003, - turpmāk Pārdevējs.

Sīkāk

МПС – СССР

МПС – СССР VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA «LATVIJAS DZELZCEĻŠ» PIEPILSĒTAS VILCIENU KUSTĪBAS DIENESTA SARAKSTS 1995/1996 g. Stājas spēkā ar 28. maiju RĪGA 1995 Pārdrukāt drīkst ar Latvijas Dzelzceļš atļauju. SATURA RĀDĪTĀIS

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

TIRGUS IZPĒTE Mobilo sakaru pakalpojumi Informācija par Pasūtītāju: Nosaukums Kurzemes plānošanas reģions Reģistrācijas numurs Juridiskā a

TIRGUS IZPĒTE Mobilo sakaru pakalpojumi Informācija par Pasūtītāju: Nosaukums Kurzemes plānošanas reģions Reģistrācijas numurs Juridiskā a TIRGUS IZPĒTE Mobilo sakaru pakalpojumi Informācija par Pasūtītāju: Nosaukums Kurzemes plānošanas reģions Reģistrācijas numurs 90002183562 Juridiskā adrese Avotu iela 12, Saldus, Saldus novads, LV-3801

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

2013 Finanšu pārskats

2013 Finanšu pārskats 2013 2 Neatkarīgo revidentu ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Esam veikuši auditu klāt pievienotajiem ( Uzņēmums ) finanšu pārskatiem, kas sastāv no 2013.gada 31.decembra bilances, ienākumu

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Sabalansetais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.0

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Sabalansetais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.0 Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15. aprīlim,

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts:

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts: KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90009114171 Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis 64207690, fakss 64207688, e-pasts: info@kocenunovads.lv PUBLISKO IEPIRKUMU KOMISIJA Kocēnu

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas

LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr Zelmeņi, Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr.90001465562 "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr.63726012, fakss 63726012, e-pasts:tervetesnd@zemgale.lv TĒRVETES NOVADA TĒRVETES PAGASTĀ

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

GADA PĀRSKATS

GADA PĀRSKATS Apstiprināts Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrības Atbalss biedru sapulcē 2017.gada 07.martā Protokols Nr.14 Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrība ATBALSS gada pārskats par 2016.gadu

Sīkāk

Prezentacja programu PowerPoint

Prezentacja programu PowerPoint EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.

Sīkāk

PAKALPOJUMA PASŪTI NO VEIKALA NOTEIKUMI I Vispārīgie noteikumi 1. Šie lietošanas noteikumi, turpmāk - Noteikumi, nosaka pakalpojuma Pasūti no veikala,

PAKALPOJUMA PASŪTI NO VEIKALA NOTEIKUMI I Vispārīgie noteikumi 1. Šie lietošanas noteikumi, turpmāk - Noteikumi, nosaka pakalpojuma Pasūti no veikala, PAKALPOJUMA PASŪTI NO VEIKALA NOTEIKUMI I Vispārīgie noteikumi 1. Šie lietošanas noteikumi, turpmāk - Noteikumi, nosaka pakalpojuma Pasūti no veikala, lietošanas kārtību veikala Stockmann klientiem, turpmāk

Sīkāk

AS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info

AS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info AS LPB Bank Reģ. Nr. LV5010189561 SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV1011 Tālr. +71 6 777 2 999 info@lpb.lv www.lpb.lv Vispārēja informācija Informācijas atklāšana par AS LPB Bank darbību 2018.gadā Akciju

Sīkāk

Klienta anketa ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu saņemšanai

Klienta anketa ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu saņemšanai KLIENTA ANKETA IEGULDĪJUMU PAKALPOJUMU UN IEGULDĪJUMU BLAKUSPAKALPOJUMU DARĪJUMIEM AR FINANŠU INSTRUMENTIEM /APSTIPRINĀTA RIGENSIS BANK AS 31.05.2018. VALDES SĒDĒ / Cienījamo klient, Saskaņā ar Eopas Parlamenta

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_Parskats_2015.g _2_.doc

Microsoft Word - Gada_Parskats_2015.g _2_.doc BIEDRĪBA LATVIJAS AEROKLUBS 215. GADA PĀRSKATS Rīga 216 SATURS VADĪBAS ZIŅOJUMS 3 BILANCE 5 IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATS 6 ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU PĀRSKATS 7 ZIEDOTĀJI UN DĀVINĀTĀJI 8 PĀRSKATS PAR ADMINISTRATĪVAJIEM

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk