NORAKSTS Lieta Nr.A (A /46) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA VALMIERAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Valmierā 2013.

Transkripts

1 NORAKSTS Lieta Nr.A (A /46) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA VALMIERAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Valmierā 2013.gada 25.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solveiga Pone, piedaloties pieteicējai Ā.S.; atbildētājas Smiltenes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Smiltenes novada domes pārstāvim M.R., trešajai personai bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas pusē G.T. un G.T. pilnvarotajam pārstāvim I.D., 2012.gada 8.maijā un 2013.gada 5.februārī atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Ā.S. pieteikuma par Smiltenes novada domes 2011.gada 19.aprīļa lēmuma Nr.5 ( punkts) atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 29.augustā saņemts Ā.S. (turpmāk - pieteicēja) pieteikums par Smiltenes novada domes (turpmāk - atbildētāja) 2011.gada 19.aprīļa lēmuma Nr.5 ( punkts) (turpmāk pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. 1. lappuse no 10

2 Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 1.novembra lēmumu pieteicējas pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A [2] No lietas materiāliem konstatējams. [2.1] 2000.gada 12.janvārī Valkas zemesgrāmatas Smiltenes pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ ierakstītas pieteicējas īpašuma tiesības uz zemes gabalu ar kadastra numuru /kadastra numurs/, uz kura atrodas dzīvojamā ēka un divas palīgceltnes, kas atrodas /adrese/ (sk.lietas 17.lapu). Ieraksts izdarīts pamatojoties uz 1999.gada 1.decembra Smiltenes pilsētas zemes komisijas lēmumu, 1999.gada 20.decembra līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, 1981.gada 9.decembra aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. [2.2] 2011.gada 4.februārī Smiltenes novada Domē saņemts G.T. iesniegums, kurā lūgts piešķirt ilgtermiņa nomā ar apbūves tiesībām malkas šķūņa būvniecībai brīvo zemes gabalu /adrese 2/ (sk.lietas 44.lapu). [2.3] 2011.gada 24.februārī Smiltenes novada domē pieņemts lēmums (lēmums Nr.3, 25 ) par nekustamo īpašumu, tostarp īpašumu ar kadastra numuru /kadastra apzīmējums/ /adrese 2/ ierakstīšanu zemesgrāmatā uz Smiltenes novada domes vārda (sk.lietas lapu). [2.3] 2011.gada 13.aprīlī Smiltenes novada domes Apvienotās Finanšu un attīstības jautājumu un Kultūras, izglītības un sporta jautājumu pastāvīgo komiteju sēdē (Protokols Nr.5, 18.2.punkts) izskatīts jautājums par zemes /adrese 2/ nomu G.T. (sk.lietas lapu) [2.4] Ar Smiltenes novada Domes 2011.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.5 (17., 2.3.punkts) nolemts slēgt zemes nomas līgumu ar G.T. uz desmit gadiem par Smiltenes pilsētas zemes vienību /adrese 2/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ 600m 2 ar apbūves tiesībām malkas šķūņa būvniecībai (sk.lietas 16.lapu). Lēmums pieņemts Smiltenes novada domes 2011.gada 19.aprīļa sēdē (Protokols Nr.5, 17.2.punkts) (sk.lietas lapu). Informācija par minēto Smiltenes novada Domes pieņemto lēmumu publicēta Smiltenes novada pašvaldības informatīvajā bezmaksas izdevumā /Nosaukums/ /datums/ izdevumā Nr.5 (10) (sk.lietas 38.lapu). [2.5] 2011.gada 31.augustā starp Smiltenes novada domi un G.T. noslēgts Zemesgabala nomas līgums Nr.SND-S-ZN/3-11, ar kuru G.T. iznomāts zemes gabals /adrese 2/ ar kopējo platību 609 m 2 ar nomas termiņu uz 10 gadiem (sk.lietas lapu). [3] Pieteicēja pārsūdzēto lēmumu uzskata par prettiesisku un atceļamu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [ [3.1] Pieteicēja norāda, ka nav saņēmusi atbildi, vai pieteicējai piešķirts vai atteikts piešķirt daļu zemes no zemesgabala /adrese 2/, kura robežojas ar pieteicējas zemes gabalu, kaut gan 2. lappuse no 10

3 iesniegumu pašvaldībā pieteicēja iesniegusi likuma Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās noteiktajā termiņā. Pieteicēja, atsaucoties uz Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr.735 Noteikumi par valsts un pašvaldības zemes nomu (turpmāk - MK noteikumi Nr.735) 15.punktu, norāda, ka šāda informācijas nav iepriekš izvietota, un pieteicēja uzskata, ka, ja pašvaldība bija nolēmusi zemes gabalu iznomāt, tad tai bija jāorganizē izsole, jo par tiesībām nomāt vai izpirkt šo zemesgabalu jau bija divi iesniegumi, bet izsole organizēta netika. [3.2] Pieteicēja uzskata, ka pieņemtais lēmums iznomāt strīdus zemesgabalu tieši G.T. liecina par negodprātīgu rīcību, jo G.T. māte ir Smiltenes domes galvenā grāmatvede, tādējādi nomniekam bija iespējams ātrāk iegūt informāciju par to, ka zemesgabalu var prasīt iznomāt un to papildus apliecina arī fakts, ka pašvaldība īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz konkrēto zemesgabalu nostiprinājusi tikai 2011.gada 25.martā. Pieteicēja norāda, ka nomniekam zemesgabals piešķirts nomā ar apbūves tiesībām, taču minimālai zemesgabala platībai, lai to nodotu apbūvei, saskaņā ar Smiltenes pilsētas teritoriālo plānojumu, jābūt vismaz 800 m 2, bet no pārsūdzētā lēmuma pieteicēja secina, ka strīdus zemesgabala platība ir 600 m 2. Uz zemesgabala ir uzsākta kapitāla būvniecība, kas norāda, ka saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22.panta otro daļu, nomniekam būs tiesības prasīt šī zemesgabala atsavināšanas tiesības. [4] 2011.gada 29.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti G.T. (turpmāk arī trešā persona) paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pieteicējas pieteikumu uzskata par nepamatotu šādu apsvērumu dēļ: [4.1] Trešā persona nepiekrīt pieteicējas norādītajam, jo 2011.gada 13.aprīļa Finanšu un attīstības jautājumu patstāvīgās komitejas sēdes darba kārtības punktā ir iekļauts šis jautājums, kā arī par 2011.gada 19.aprīlī notikušo domes sēdi, kuras darba kārtībā punkts par zemes nomu /adrese 2/, jebkuram interesantam iepriekš bija iespējams izlasīt Smiltenes novada domes oficiālajā mājas lapā /interneta vietne/. Trešā persona norāda, ka Smiltenes novada pašvaldības informatīvā bezmaksas izdevumā /Nosaukums/ /datums/ ir publicēti Smiltenes novada domes lēmumi, kurā ir 30.punkts par zemes nomas līguma slēgšanu. [4.2] Trešā persona norāda, ka sniedzot iesniegumu uz zemesgabala nomu /adrese 2/, citu pretendentu nebija, un līdz ar to Smiltenes novada domei nebija vajadzības organizēt izsoli. Kā arī neapstiprinās pieteicējas norādītais, ka pieteicēja kādreiz jau bijusi pieteikusies uz šo zemesgabalu, jo Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālā valsts arhīva izziņā norādīts, ka nav ziņu par pieteicējas iesniegumiem. Trešā persona nepiekrīt pieteicējas pieteikumā norādītam, jo pieteicējai bija iespēja uzzināt par 2011.gada 19.aprīlī pieņemto lēmumu un bija iespējas to apstrīdēt noteiktajā termiņā. Smiltenes novada domē ir Nekustamā īpašuma nodaļa, kurā jebkurš interesents var 3. lappuse no 10

4 saņemt vajadzīgo informāciju par pašvaldības zemes gabaliem. Pieteicēja personīgi nav runājusi ar trešo personu par iespējamiem sadarbības variantiem. Atsaucoties uz Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumu gadam 4.nodaļas 4.2.punktu, trešā persona norāda, ka uz iznomātā zemesgabala uzcelts malkas šķūnītis, kas sastāv no malkas glabātuves (24,6 m 2 ) un sausā kurināmā granulu glabātuves (23 m 2 ), kas neatbilst nosaukumam savrupmājas dzīvojamai platībai, kā arī iznomātais zemesgabals ir sakopts un tas iekļaujas Smiltenes pilsētas ainaviskā vidē. [5] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2011.gada 5.decembrī saņemti Smiltenes novada domes rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētāja norāda, ka pieteicējas pieteikumu neatzīst par pamatotu sekojošu iemeslu dēļ: [5.1] Izvērtējot pieteicējas pieteikumā minēto, atbildētāja norāda, ka 2011.gada 19.februārī pieņēma pārsūdzēto lēmumu, ar kuru nolemts iznomāt G.T. uz desmit gadiem zemes vienību /adrese 2/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, 600 m 2 platībā ar apbūves tiesībām - malkas šķūņa būvniecībai. Uz lēmuma pieņemšanas brīdi atbildētājas rīcībā nebija un nav ziņu, ka minēto zemesgabalu vēlas nomāt arī citas personas, ko apstiprina arī Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālā valsts arhīva izziņa. Lai ierakstītu /adrese 2/ zemesgrāmatā, 2011.gada 3.maijā veica zemes robežu apsekošanu, kad arī pieteicēja uzzināja, ka ir pieņemts lēmums par zemes gabala iznomāšanu. Zemes īpašuma kopplatība noteikta 609 m 2. [5.2] Atbildētāja norāda, ka nekustamais īpašums /adrese 2/ 2011.gada 15.augustā ir ierakstīts Valkas zemesgrāmatu nodaļas Smiltenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ un 2011.gada 31.augustā atbildētāja ar G.T. noslēdza Zemesgabala nomas līgumu Nr.SND-S-ZN/3-11, ar kuru zemesgabals /adrese 2/ iznomāts G.T. Atbildētāja paskaidro, ka nebija jāpiemēro likuma Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos 2.panta otrās daļas 3.punkts, jo minētā kārtība, atbilstoši minētā likuma 1.pantam, attiecas uz lauku apvidus zemi. Atbildētāja atsaucas uz 2011.gada 3.augustā saņemtajiem pieteicējas iesniegumiem un norāda, ka 2011.gada 1.septembra atbildē Nr.3-29/1697 pieteicējai tika paskaidrots, ka īpašumam nav noteikts starpgabala statuss un Smiltenes pilsētas pašvaldības izveidotajā privatizācijas ierosinājumu sarakstā Iesniegumi domei līdz 2006.gada 31.augustam nav ziņu par L.I. un Ā.S. iesniegtajiem iesniegumiem par privatizāciju. [6] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā ietvertos argumentus. Tiesas sēdēs atbildētājas Smiltenes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Smiltenes novada domes pārstāvis pieteicējas pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā ietvertos argumentus. Trešā persona G.T. un viņa pārstāvis tiesas sēdē pievienojās atbildētājas paskaidrojumiem un uzturēja spēkā rakstveida paskaidrojumos minētos argumentus. 4. lappuse no 10

5 [7] Tiesas sēdē lieciniece M.P. sniedza šādu liecību Lieciniece ar pieteicēju ir kaimiņienes. Lieciniece uz Smilteni atnāca dzīvot 2004.gadā, tad, kad liecinieces māsīcas vīrs L.I. nomira. Pagājušajā gadā nomira arī liecinieces māsīca. Līdz ar to tā visa māja pārgāja liecinieces mantojumā un zemes robežojas ar strīdus laukumu. 70.gadu sākumā liecinieces māsīca iegādājās to māju un tad, kad viņi nopirka to māju, viņiem uz tā zemesgabala bija siltumnīca un malkas šķūnis. Lieciniece neatceras, kad tika tas viņiem noņemts, bet viņiem tas viss tika noņemts un dabūja visu nojaukt. Tad nojauca siltumnīcu, tur palika iestādītās ābeles un zeme tur arī tāda palika. Apmēram 1700 m 2 ir tas zemes gabals. Lieciniece dzīvoja Valmierā, bet bieži brauca ciemos pie māsīcas. /persona/ tur bija sakņu dārzs un lieciniece redzēja, ka viņa tur kopa. Kad lieciniece 2005.gadā pārnāca no Valmieras dzīvot uz Smilteni, to sakņu dārzu kopa /persona/ meita. Tad, kad lieciniece vienreiz atbrauca un no Rīgas arī māsīca atbrauca, tad viņi bija par tiem zemesgabaliem rakstījuši iesniegumu. Tas varēja būt tuvāk 2000.gadam. Lieciniece konkrēti nevar pateikt. Rakstīja māsīca V.M. Lieciniece to iesniegumu nepārlasīja, bet runa bija tāda, ka kopīgi ar kaimiņieni Ā.S. šo zemesgabalu pieprasīs. L.I., braucot lejā uz autoostu, ap plkst.13 veda uz domi arī to iesniegumu. Lieciniece aizgāja uz autoostu un L.I. aizgāja uz domi. Lieciniece domā, ka iesniegums pēc būtības bija iegūt šo zemi īpašumā. Lieciniece reiz L.I. pajautāja, kur ir tas iesniegums un kas ir ar to zemesgabalu. Viņš tad lieciniecei teica: Nu kā tad nu ņemsim /persona/ zemi nost?. Konkrēti pateikt nevar, vai viņš pēc tam ir bijis domē, prasījis Z. kungam, bet tā tas bija. Saruna varēja būt 2002.gadā. Pēc tam L.I. nomira, lieciniece nav interesējusies par to zemi un neko nedarīja saistībā ar zemi. Lieciniecei pietiek ar to zemesgabalu, kas ir, bet kaimiņienei malka ir jāliek sakņu dārzā. Pirms tam lieciniece par to, ka šis zemesgabals tiek plānots kādam nodot nomā, pilnīgi neko nezināja un nedzirdēja. Tikai tad, kad 2011.gadā N. meita U.E. atveda kūtsmēslus. Sāka visi rušināties pa dārziem, bet U.E. neko nedarīja. Lieciniece kādā reizē prasīja U.E., kāpēc viņa neko nedara dārzā, viņa atbildēja: Es tur neko nevaru darīt, jo man tas nepieder. Lieciniecei februārī nomira māsīca un maija pašā sākumā lieciniece gāja uz domi pēc izziņas. Intereses pēc iegāja painteresēties, ka lieciniece gribētu to zemesgabalu savā īpašumā. Lieciniecei atbildēja, ka zemes gabals jau ir iznomāts, bet neko konkrētāk nepaskaidroja. Teica, ka uz 10 gadiem ir jau iznomāts un lieciniece smejot teicu, ka lai liecinieci pieraksta uz nākamiem 10 gadiem. Kam iznomāts tas zemesgabals, tas tika turēts slepenībā. Par to, kāpēc liecinieces kaimiņiene nenoslēdza nomas līgumu, lieciniece neko nezina. Pašā sākumā U.E. atbrauca brālis un staigāja pa šo zemes gabalu un teica, ka jāiet uz domi, gribot celt vasaras guļbūvi. Tad lieciniece U.E. reiz ievaicājos par brāli un to celšanu un viņa teica, ka neko tur nevar celt, jo domē viņiem ir pateikts, ka tas zemesgabals ir tikai sakņu dārzam. [8] Tiesas sēdē lieciniece A.Z. sniedza šādu liecību. 5. lappuse no 10

6 Lieciniece Smiltenes novada domē strādā 5 gadus. Ar šī zemes gabala apvidū saistīto privatizāciju nav saistīta. Šis zemes gabals bija pašvaldības valdījumā. Pašvaldības brīvās zemes, kas ir iznomājamas, ir sastādīts saraksts, kas ir izlikts pie sienas. Tas tur stāv pastāvīgi. Lielāko daļu cilvēks, kas vēlas šo zemes gabalu, nāk ar konkrētu mērķi un tad izvēlas. Kamēr lieciniece strādā šajā amatā, Ā.S. nav vērsusies Smiltenes novada domē par šāda zemes gabala lietošanas tiesību iegūšanu. Pirms G.T. noteikti nē. Pietiecēja vērsās kaut kad tad, kad tas jau bija piešķirts nomā G.T., apmēram vasarā. Prasīja, kam iznomāts. Tad jautāja, ar kādām tiesībām mēs iznomājām G.T., jo pietiecēja arī grib šo zemes gabalu. Smiltenes novada domē publiskā vietā bija izlikta informācija par šī zemes gabala lietošanas iespējām jau 2010.gadā. Šī informācija tur visu laiku stāv visu laiku. Saraksts gan mainās. G.T. vērsās tikai 2011.gadā. Pietiecēja nav nākusi pie liecinieces. Viņa nāca pie liecinieces ar pretenzijām, kad uzzināja, ka cilvēkam šis zemes gabals ir iznomāts. Lieciniece izskatīja arī vecos iesniegumus un tur pietiecējas iesnieguma nebija. Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma tur ir 800 m 2, tā ir individuālo dzīvojamo māju apbūve. Motīvu daļa [9] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. [10] Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (turpmāk Privatizācijas pabeigšanas likums) 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā vai iznomāti. Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt iznomāti ar apbūves tiesībām, ievērojot šā panta noteikumus. Privatizācijas pabeigšanas likuma 22.panta otrajā daļā noteikts, ka lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Privatizācijas pabeigšanas likuma 22.panta trešajā daļā noteikts, ka neapbūvētu zemesgabalu ar apbūves tiesībām pašvaldība drīkst iznomāt tikai tajā gadījumā, ja pašvaldības īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala nomu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 16.panta sesto daļu reglamentē Ministru kabineta noteikumi. No minētā izriet, ka pašvaldībai ir tiesības tai piederošos neapbūvētos zemesgabalus atsavināt vai iznomāt. Lēmumu par zemes iznomāšanu pieņem pašvaldības dome, turklāt zemesgabalu ar apbūves tiesībām var iznomāt tad, ja pašvaldībai īpašuma tiesības uz šo 6. lappuse no 10

7 zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Zemesgabalu iznomāšanas kārtība, pamatojoties uz minēto deleģējumu ir noteikta ar MK noteikumu Nr.735. [11] MK noteikumu Nr punktā noteikts, ka pašvaldība informāciju par iznomājamiem tās valdījumā vai turējumā esošiem neapbūvētiem zemesgabaliem izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā. Fiziska persona, kura vēlas nomāt neapbūvētu pašvaldības zemesgabalu, saskaņā ar MK noteikumu Nr punktu un 17.punktu pašvaldībā vai valsts institūcijā, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniedz šo pieteikumu, kurā norādīts vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese un cita adrese, kurā persona ir sasniedzama, nomājamā zemesgabala adrese, platība, kadastra apzīmējums (ja tāds ir zināms) un zemes nomāšanas laikā plānotā darbība, kā arī, ja nepieciešams, pašvaldības sociālā dienesta izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam vai pašvaldības lēmumu par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr punktu pēc pašvaldības domes lēmumu pieņemšanas par zemesgabala iznomāšanu, pašvaldība nosaka zemes gabala nomas maksu, kas aprēķināma minētajā tiesību normā noteiktajā kārtībā. [12] Trešā persona tiesas sēdē paskaidroja, ka informācija par to, ka zemesgabals /adrese 2/ (turpmāk Strīdus zemesgabals) tiek piedāvāts nomāt, ir bijusi publiski pieejama. Paziņojums par to, ka zemesgabals /adrese 2/ ir iznomājams, ir bijis izvietots Smiltenes novada domē Nekustamo īpašumu nodaļā (sk.lietas lapu). Trešās personas tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus apstiprina liecinieces Smiltenes novada domes Nekustamo īpašuma nodaļas vadītājas A.Z. tiesas sēdē sniegtā liecība. A.Z. tiesas sēdē liecināja, ka par iznomājamajām pašvaldības brīvajām zemēm ir sastādīts saraksts un ir izlikts publiskā vietā pie sienas, kur tas pastāvīgi atrodas. Informācija par Strīdus zemesgabalu ir bijusi izlikta publiskā vietā jau 2010.gadā (sk.šā sprieduma 8.punktu). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Izvērtējot minēto trešās personas tiesai sniegto paskaidrojumu kopsakarā ar liecinieces A.Z. sniegto liecību, kas apstiprina trešās personas paskaidrojumā minēto apstākli par informācijas par Strīdus zemesgabala piedāvāšanu nomai publisko pieejamību izvietošanu redzamā vietā Smiltenes domes ēkā, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt minētā pierādījuma ticamību un līdz ar to it atzīstams par pierādītu, ka atbildētāja pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas ir ievērojusi un izpildījusi MK noteikumu punkta prasības informācijas par iznomājamo neapbūvēto Strīdus zemesgabalu izlikšanu redzamā vietā pašvaldības domes ēkā. 7. lappuse no 10

8 [13] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, kas par Strīdus zemesgabalu ir bijis tikai viens iesniegums, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr un 17.punktu ir bijis iesniegts tikai viens pieteikums trešās personas 2011.gada 4.februāra iesniegums (sk.šā lietas lapu). Tiesas sēdē A.Z. liecināja, ka pieteicēja pirms trešās personas nav vērsusies Smiltenes novada domē par Strīdus zemes gabala lietošanas tiesību iegūšanu. Pieteicēja vērsusies pie liecinieces Smiltenes novada domes Nekustamo īpašumu nodaļā tikai pēc tam, kad Strīdus zemesgabals jau bijis piešķirts nomā trešajai personai, turklāt pieteicēja vērsusies ar pretenzijām par to, ka zemesgabals iznomāts trešajai personai. Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka pati personīgi nav iesniegusi iesniegumu par Strīdus zemesgabala lietošanas tiesību iegūšanu un nav izdevusi pilnvaru kādam citam rīkoties viņas vārdā. Iesniegumu 1997.gadā ir rakstījis L.I., lūdzot privatizācijas ceļā iegūt zemi uz pusēm ar pieteicēju. Pieteicēja nav interesējusies par Strīdus zemesgabalu, jo cita persona to ir apkopusi (ticis izmantots kā mazdārziņš). Smiltenes novada domes Nekustamo īpašumu nodaļā par Strīdus zemesgabalu vērsusies tad, kad zemesgabalā uzsākta būvniecība (sk.lietas lapu). Latvijas Nacionālā arhīva 2011.gada 13.oktobra izziņā Nr.9.3.JP/S Par zemes gabalu /adrese 2/ norādīts, ka arhīvā esošajos Valkas rajona Smiltenes pilsētas domes gada sēžu protokolos, 1996., 1997.gada denacionalizācijas komisijas protokolos nav pieņemti lēmumi par Strīdus zemesgabalu, kā arī nav ziņu par pieteicējas iesniegumu un tā izskatīšanu (sk.lietas 26.lapu). Nekustamā īpašuma /adrese 2/, kas robežojas ar Strīdus zemesgabalu, īpašniece M.P. tiesas sēdē liecināja, ka iesniegumu par Strīdus zemesgabala iegūšanu īpašumā rakstījusi viņas māsīca V.M. aptuveni 2000.gadā V.M. vīrs L.I. to vedis uz domi. Bijusi runa par Strīdus zemesgabala pieprasīšanu kopā ar pieteicēju. Pēc L.I. nāves 2004.gadā lieciniece mantojusi īpašumu. Lieciniece par Strīdus zemesgabalu nav interesējusies un nekādas darbības nav veikusi, jo pietiekot ar esošo īpašumu (sk.šā sprieduma 7.punktu). Gan atbildētājas rakstveida paskaidrojumos, gan arī atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē norāda, ka Smiltenes pilsētas domes rīcībā nav ziņu par L.I. un pieteicējas iesniegtiem iesniegumiem, šāds iesniegums nav norādīts Smiltenes pilsētas pašvaldības izveidotajā privatizācijas ierosinājumu sarakstā Iesniegumi domei līdz 2006.gada 31.augustam. Izvērtējot minētos pieteicējas paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, secināms, ka pieteicēja nav iesniegusi izvērtējamus pierādījums, kas apliecinātu, ka pieteicēja (vai pieteicējas pilnvarots pārstāvis) līdz pārsūdzētā lēmuma izdošanai būtu vērsies Smiltenes pilsētas domē ar iesniegumu par Strīdus zemesgabala privatizāciju vai nomu. Proti, pieteicēja nav iesniegusi šādu iesniegumu tiesai, kā arī šāda iesnieguma iesniegšanas fakts nav konstatējams no citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Turklāt pati pieteicēja norāda, ka personīgi iesniegumu nav rakstījusi un nav pilnvarojusi citu personu rīkoties savā vārdā. No M.P. sniegtās liecības konstatējams, ka nekustamā īpašuma /adrese 2/ bijušais īpašnieks L.I. aptuveni 2000.gadā (precīzi nenoskaidrojamā laikā) ar V.M. 8. lappuse no 10

9 sastādītu iesniegumu ir devies uz Smiltenes pilsētas domi ar mērķi to iesniegt, taču lietā nav pierādījumu, kas liecinātu par tālāko virzību (tostarp par šāda iesnieguma iesniegšanu). Turklāt, ja minētais iesniegums ir ticis iesniegts, ņemot vērā pieteicējas paskaidrojumu, ka viņa nav pilnvarojusi citu personu (L.Igauni) rīkoties viņas vārdā, šāds iesniegums būtu atzīstams kā L.I. iesniegums, bet ne pieteicējas iesniegums. No M.P. sniegtās liecības konstatējams, ka pēc L.I. nāves M.P. kā L.I. mantiniece, nekādas darbības saistībā ar iespējamo zemesgabala pieprasījumu nav veikusi, tostarp nav vērsusies Smiltenes pilsētas domē, lai iespējami uzsāktajā administratīvajā procesā saistībā ar L.I. iesniegumu, kā L.I. tiesību pārņēmēja saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 33.panta pirmo daļu iestātos mirušā L.I. vietā. Ņemot vērā norādīto, tiesa secina, ka lietā nav atzīstams par pierādītu pieteicējas pieteikumā minētais apstāklis, ka par Strīdus zemesgabalu uz pārsūdzētā lēmuma izdošanas brīdi ir bijuši iesniegti divi iesniegumi. Proti, lietā nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pieteicēja būtu iesniegusi atbildētājai iesniegumu par Strīdus zemesgabala iegūšanu īpašumā privatizācijas ceļā vai par MK noteikumu Nr punktā noteiktā pieteikuma iesniegšanu par nomas tiesību iegūšanu. MK noteikumu Nr punktā ir noteikta kārtība, kādā rīkojama zemesgabala nomas tiesību izsole. Taču, ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka atbildētājai, lemjot par Strīdus zemesgabala iznomāšanu, nebija jāpiemēro minētā tiesību norma, nebija jārīko izsole, jo par minēto zemesgabalu MIK noteikumu Nr.735 noteiktajā kārtībā bija saņemts tikai viens pieteikums trešās personas 2011.gada 27.janvāra iesniegums. [14] Pieteicēja pietikumā norāda, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesiska, jo Strīdus zemesgabals, kura platība ir 600m 2, trešajai personai nodots nomā ar apbūves tiesībām, taču saskaņā ar Smiltenes pilsētas teritoriālo plānojumu zemesgabala apbūvei minimālā platība ir noteikta 800m 2. Smiltenes pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos 3.punktā noteikts, ka savrupmāju dzīvojamā teritorijā aizliegta esošo zemesgabalu sadalīšana un jaunu veidošana, ja jebkura jaunizveidotā zemesgabala lielums ir mazāks par 800 m². Smiltenes pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos 4.nodaļā, kurā regulēta jaunu zemesgabalu veidošana, 4.2.punktā noteikts, ka noliegts veidot jaunus zemes gabalus savrupmāju apbūvei, ja rezultātā tie ir mazāki par attiecīgajā apbūves teritorijā pieļaujamajiem; citiem zemes izmantošanas veidiem zemes gabala platības pieņem izejot no paredzētās saimnieciskās darbības un tai atbilstošiem būvnormatīviem; Smiltenes pilsētā no jauna veidojama gruntsgabala lielums savrupmāju dzīvojamai apbūvei ir 800 m². Smiltenes pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos 7.3.punkta Savrupmāju dzīvojamās mājas apbūves teritorijas 3.apakšpunktā noteikts, ka savrupmāju dzīvojamā teritorijā aizliegta esošo zemesgabalu sadalīšana un jaunu veidošana, ja jebkura jaunizveidotā zemesgabala lielums ir mazāks par 800 m². 9. lappuse no 10

10 No minētā izriet aizliegums izveidot jaunus zemes gabalus (gruntsgabalus) savrupmāju apbūvei, kas būtu mazāki par 800m 2. Taču izskatāmajā gadījumā, pirmkārt, netiek izveidots jauns zemesgabals, un, otrkārt, Strīdus zemesgabals trešajai personai ir iznomāts ar apbūves tiesībām malkas šķūņa būvniecībai, bet ne dzīvojamai apbūvei. Ņemot vērā norādīto, secināms, ka atbildētāja, nolemjot slēgt nomas līgumu ar trešo personu par strīdus zemesgabalu, kura platība ir 600m 2, ar apbūves tiesībām malkas šķūnīša būvniecībai, nav pārkāpusi Smiltenes pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktās prasības, tostarp attiecībā par zemes gabalu minimālās platības ierobežojumiem. [15] Apkopojot iepriekš norādīto un izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms. Rezolutīvā daļa tiesa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma pantu, pantu, nosprieda noraidīt Ā.S. pieteikumu par Smiltenes novada Domes 2011.gada 19.aprīļa lēmuma Nr.5 (17., 2.3.punkts) atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā Tiesnese (paraksts) S.Pone NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Pone Valmierā 2013.gada 25.februārī 10. lappuse no 10