Latvijas ekonomika Mēneša apskats, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa Lija Strašuna Nr gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīga

Transkripts

1 Lija Strašuna Nr gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīgas izaugsmes atslēga Investīcijas ir virzījušas ekonomikas izaugsmi kopš 11.gada. Tomēr pēc spēcīgā uzrāviena 12.gada sākumā bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums 3.ceturksnī krasi sabremzējās, neraugoties uz joprojām samērā stabilu ekonomikas sentimentu. Visticamāk, investīcijas ir bijušas diezgan vajās arī 12.gada 4.ceturksnī. Investīciju izaugsmei joprojām ir potenciāls un nepieciešamība investēt ir liela. s bruto pamatkapitāla veidošana uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 11.gadā bija % no ES vidējā rādītāja, kamēr vidējais darba ražīgums 2%. Lai mazinātu šo starpību un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, lielākas investīcijas ir nepieciešamas, it īpaši eksporta kapacitātē un sabiedriskajā infrastruktūrā. Uzņēmumu rocība ļauj investēt, to bilanču rādītāji ir uzlabojušies (mazākas saistības, augoši noguldījumi) un rentabilitāte ir palielinājusies. Vietējo nefinanšu uzņēmumu investīcijas pakāpeniski kāps, bet globālā nenoteiktība kavēs to izaugsmi. Valsts un pašvaldību investīciju pieaugums gaidāms lēns lai arī fiskālā situācija ir uzlabojusies, budžeta deficīts (zem 2% no IKP 12.gadā) vēl ir jāmazina. Turklāt saņems arī salīdzinoši mazāk ES fondu līdzekļu (% no IKP) 14.-.gadā. Ņemot vērā ierobežotās privātā un sabiedriskā sektora investīcijas, i nepieciešams piesaistīt ārvalstu investīcijas, lai veicinātu ražīguma un investīciju konverģenci ar attīstīto ES valstu līmeni. Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) atdeve ir pieaugusi, tādējādi paverot iespējas lielākai ĀTI ieplūdei, lai gan konkurences cīņa par ārvalstu investīcijām Baltijas valstu vidū ir ļoti sīva. ĀTI pieaugumu veicinātu arī strukturālo reformu paātrināšana un eiro ieviešana 14.gadā. Kopš 11.gada sākuma lielāko devumu ekonomikas izaugsmē sniedza bruto pamatkapitāla veidošana (tālāk tekstā BPV). Tomēr neraugoties uz joprojām samērā labo ekonomikas sentimentu, 12.gada 3.ceturksnī BPV pieaugums strauji sabremzējās. Šķiet, ka investīcijas arī 4.ceturksnī bijušas salīdzinoši vājas preču importa apjomi stagnēja, būvniecības gada izaugsmes temps palielinājās vien nedaudz (no 8.3% 3.ceturksnī līdz 9.3% 4.ceturksnī). Jautājums ir, vai šī ir tikai pagaidu pauze investīciju aktivitātē un vai investīciju izaugsme varētu atkal paātrināties tuvākajos gados. Investīciju dinamika tik mazā valstī kā vienmēr bijusi svārstīga. Investīciju neseno sabremzēšanos var daļēji skaidrot ar to, ka daži lielie projekti, kas tika uzsākti iepriekšējos gados, tuvojas noslēgumam. Pirms uzsākt jaunas investīcijas uzņēmumi varētu vēlēties redzēt iepriekšējo projektu rezultātus (proti, naudas plūsmas). Investīciju gada izaugsme un ekonomikas sentiments Nominālā BPV izaugsme, % Reālā BPV izaugsme, % Ekon. sentimenta indekss (l.a.) Avots: Reuters, CSP Investīciju dinamika dažādās nozarēs ir ļoti atšķirīga. Enerģētikas nozarē investīciju plūsmas būtiski ietekmēja lielie projekti. Piemēram, Rīgas koģenerācijas stacijas TEC-2 rekonstrukcijas otrās kārtas izmaksas lēstas 3 milj. latu apmērā (nedaudz Ekonomisko pētījumu daļa. Swedbank AS. Mārtiņš Kazāks , Lija Strašuna , Kristilla Skrūzkalne Atbildīgais redaktors: Magnus Alvesson,

2 Nr gada 27.februāris zem 2% no 11.gada IKP). Lielākā daļa šo izmaksu radušās gadā, palielinot investīcijas enerģētikā. Šobrīd TEC-2 rekonstrukcija ir gandrīz pabeigta, līdz ar to šajā nozarē vērojams būtisks nefinanšu investīciju kritums 1 12.gada 3.ceturksnī (lai gan deviņu mēnešu laikā tās joprojām bija par 27% augstākas nekā pirms gada). 3.ceturksnī nefinanšu investīcijas samazinājušās arī apstrādes rūpniecībā, tas gan daļēji skaidrojams ar investīciju uzrāvienu pērnā gada attiecīgajā ceturksnī. 12.gada pirmajos deviņos mēnešos investīcijas apstrādes rūpniecībā joprojām bija par 7% lielākas nekā pirms gada. Kritums 3.ceturksnī skaidrojams galvenokārt ar mazākām investīcijām iekārtās un mašīnās. Tomēr investīciju dinamika rūpniecības nozaru griezumā ir atšķirīga, proti, samērā laba izaugsme 3.ceturksnī joprojām bija vērojama pārtikas, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kamēr kokapstrādē investīcijas samazinājās. Devums nefinanšu investīciju nominālā gada izaugsmē apstrādes rūpniecībā, procentpunkti Citi Iekārtas un mašīnas Ēkas un būves Nefin. invest. izaugsme, % -8 1Q 9 1Q 1 1Q 11 1Q 12 Avots: CSP Apstrādes rūpniecības apsekojuma rezultāti liecina, ka ražošanas attīstību joprojām galvenokārt ierobežo nepietiekams pieprasījums. Tikai neliela daļa respondentu kā ražošanu ierobežojošo faktoru minēja nepietiekamu finansējumu, bet materiālu un/vai iekārtu trūkumu (proti, nepieciešamību pēc investīcijām) šajā sakarā minēja tikai 8% respondentu. Raž ošanu ierobež ojošie faktori, % no respondentiem Pieprasījums Finanses Nav Iekārtas Darbaspēks Citi Avots: Reuters Vai investīciju pieaugumam ir potenciāls? Latvijā (līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs) ievērojams investīciju kāpums bija vērojams gadā, proti, pēc iestāšanās ES. BPV uz 1 iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes), % no 1 1 Nefinanšu investīcijas 12.gada 3.ceturksnī samazinājās arī valsts pārvaldē (mazāk investīciju projektu infrastruktūrā), taču turpināja augt transporta nozarē (piem., dzelzceļa tīkla attīstībā un lielāko ostu jaudu palielināšanā). 12.gada pirmajos deviņos mēnešos investīcijas šajos sektoros bija par attiecīgi 8% un 47% lielākas nekā pirms gada. Lai gan uzņēmēju noskaņojums Latvijā joprojām ir pārsteidzoši stabils, ārējā vide joprojām ir salīdzinoši nenoteikta. Pat, ja tas neparādās noskaņojuma rādītājos, ir sajūta, ka uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgāki pērnā gada otrajā pusē Vācija Polija Zviedrija Ungārija Čehija CSP dati par nefinanšu investīcijām iekļauj tikai lielos privātos, valsts un pašvaldību uzņēmumus (ar vairāk par 5 darbiniekiem. Sadalījumā pa nozarēm ir pieejami dati tikai par nefinanšu investīcijām. 12.gada deviņos mēnešos nefinanšu investīcijas veidoja nedaudz vairāk par pusi no BPV. Lielākā daļa investīciju ieplūda nekustamā īpašuma sektorā. Līdz ar to 7.gadā s BPV plūsmas uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes sasniedza 92% no ES vidējā rādītāja. Krīzes laikā investīcijas strauji samazinājās, un minētais rādītājs 2 ()

3 Nr gada 27.februāris 1.gadā nokritās līdz 53%. Investīcijas pakāpeniski pieaug, taču lai panāktu ES vidējo rādītāju, potenciāls vēl ir liels (vēl vairāk mēs šajā ziņā atpaliekam no Vācijas un Zviedrijas). Lai nodrošinātu šo konverģenci, i katru gadu jāveic lielākas investīcijas nekā citām valstīm. Ņemot vērā, ka ražīguma līmenis Latvijā arī ir tikai ap 2% no ES vidējā, investīciju pieaugums ir nepieciešams. Tomēr ārkārtīgi svarīgi ir arī tas, kāda veida investīcijas un kas tās veic. Nozīmīgākā loma šeit acīmredzami ir uzņēmumiem. Piemēram, 11.gadā nefinanšu uzņēmumu investīciju īpatsvars kopējā BPV bija 7%. BPV struktūra Latvijā, % no IKP 3 1 Nefinanšu uzņēmumi Valdība Mājsamniecības Finanšu institūcijas 7 8 % no kopējā 9 1 7% 12% % 11 No BPV vien 12% veido mājsaimniecību investīcijas, kas galvenokārt tiek novirzītas mājokļos. Šajā apskatā mēs fokusējamies uz uzņēmumu un valsts investīcijām, jo tieši tās ir būtiskākas ražīguma izaugsmes veicināšanā. Uzņēmumu investīcijas Uzņēmumu investīcijas ir viens no galvenajiem ražīguma un ekonomikas izaugsmes dzinuļiem. Lai gan uzņēmumu investīcijas Latvijā joprojām ir augstākas nekā daudzās ES valstīs (% no IKP), pašreiz tās ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa. Daļēji tas skaidrojams ar ekonomikas strukturālajām pārmaiņām, kas prasa attiecīgas investīcijas. Tajā pašā laikā investīciju atgriešanās pirmskrīzes gadu līmenī nav obligāta pati par sevi. Daļa investīciju, kas veiktas ekonomikas straujā uzplaukuma gados nebija produktīvas (piemēram, sliktas kvalitātes mājokļi vai nekad neizmantotas raž ošanas ēkas).turklāt, ekonomikas struktūra šobrīd atšķiras lielāku lomu ekonomikā spēlē tieši produktīvās un eksportējošās aktivitātes. Nefinanšu uzņēmumu BPV, % no IKP Zviedrija Ungārija Čehija Vācija Polija f 13f 14f Piezīme: Swedbank prognozes gg., pieņemot, ka nefinanšu uzņēmumu investīciju īpatsvars kopējā BPV nemainās. Kopumā, kā mēs jau to vairākkārt esam minējuši 2, uzņēmumiem ir nepieciešamas jaunas investīcijas, tai skaitā, lai tie spētu paplašināt savu esošo eksporta bāzi (eksports veidoja 1% no s IKP 12.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 93% Igaunijā un 81% Lietuvā). Piemēram, dažās apstrādes rūpniecības nozarēs uzņēmumu jaudu noslodze sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni, un tas nozīmē, ka bez investīcijām ražotnēs eksporta izaugsme mazināsies. Jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā, % gg. vidējais Q 13 Metālizstrādājumi Pārtikas produkti Koka produkti Elektriskās iekārtas Mašīnas un iekārtas Apģērbs Apstr. rūpniecība kopā Avots: DG ECFIN Uzņēmumiem ir arī pietiekami līdzekļi investēšanai, jo to finansiālā situācija ir uzlabojusies. Bilances rādītāji ir krietni labāki nekā pirms dažiem gadiem. Piemēram, nefinanšu uzņēmumu kredītu un noguldījumu attiecība ir samazinājusies no 5 (9.gadā) 2 Skatīt, piem., jaunāko Swedbank ekonomikas apskatu (13.g. janvāris), 3 ()

4 Nr gada 27.februāris līdz 2. pagājušā gada beigās (proti, atgriezusies 5.gada līmenī). Palielinājusies arī rentabilitāte. Nefinanšu uzņēmumu peļņas maržas (peļņa pret apgrozījumu), % Pirms nodokļiem Pēc nodokļiem 1Q 11 2Q 11 3Q 11 4Q 11 1Q 12 2Q 12 3Q 12 Avots: CSBL Piezīme: ceturkšņu dati ir mazāk kvalitatīvi un ne vienmēr sakrīt ar gada datiem, kuri ir pieejami vēlāk. Pateicoties šobrīd vēsturiski zemajai EURIBOR likmei, procentu likmes ir kritušās. Tomēr s nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms 12.gadā bija līdzīgs iepriekšējā gada līmenim (55 milj. latu jeb -1%). Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar labajiem uzņēmumu finanšu rezultātiem, kas ļauj investīcijām izmantot pašu līdzekļus nevis aizņemties. EUR kredītu procentu likmes nefinanšu uzņēmumiem (jaunie kredīti), % Kredīti līdz EUR.25m Kredīti no EUR.25m līdz 1m Kredīti virs EUR 1m Jun.1 Dec.1 Jun.11 Dec.11 Jun.12 Dec.12 Avots: s Banka Piezīme: Mainīgās procentu likmes, ar sākotnējo periodu līdz 1 gadam un sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu Uzņēmumi ir piesardzīgi par jaunu saistību uzņemšanos. Gaidāms, ka procentu likmes atkal pakāpeniski pieaugs līdzko situācija eirozonā stabilizēsies un tās izaugsme atsāksies. Tajā pašā laikā pasaulē augošā konkurence un spiediens algu paaugstināšanai vietējā darba tirgū mazinās uzņēmumu peļņas maržas. Līdz ar to kritīsies arī uzņēmumu rocība investēt pašu līdzekļus. Galvenais investīciju izaugsmes dzinulis gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā joprojām ir ES fondi. Līgumi noslēgti par lielāko daļu gadā pieejamajiem līdzekļiem 3, lai gan joprojām nav skaidrs, kas notiks ar 1 milj. eiro, kas piešķirti pasaž ieru vilcienu iepirkumam 4. Tomēr gala saņēmējiem izmaksāta tikai puse piešķirtā finansējuma (tas jāizdara līdz 15.gada beigām). Kad uzņēmumi beidzot saņems naudu par jau veiktajām investīcijām, tie varētu apsvērt arī jaunus projektus. Saskaņā ar provizorisko vienošanos par ES finansējumu 14.-.gada plānošanas periodā no Kohēzijas politikas instrumentiem gadā saņems aptuveni 2.% no IKP, proti, mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā (aptuveni 3.1% no IKP). Papildus šiem fondiem iespējams pieteikties arī dažādiem ES mēroga projektiem. Jaunā perioda sākumā, kamēr tiek izstrādāta administratīvā sistēma, aktivitāte, visticamāk, būs mazāka. Tomēr ES fondi joprojām būs nozīmīgs faktors investīciju kāpumā. Valsts un pašvaldību investīcijas s (un citu Baltijas valstu) valsts un pašvaldību veiktās investīcijas joprojām pārsniedz ES vidējo līmeni pat pēc krīzes laikā vērotā krituma. Tomēr tas kopumā šķiet raksturīgs visām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, un vismaz daļēji skaidrojams ar nepieciešamību izveidot pienācīgu sabiedrisko infrastruktūru konverģences procesa laikā. Fiskālā situācija ir uzlabojusies, un 12.gads tika noslēgts ar budžeta deficītu zem 2% no IKP, kas ir mazāks nekā plānots. Pieaugušas arī investīcijas. Tomēr, ņemot vērā pakāpenisko virzību uz sabalansētu budžetu, kā arī to, ka nākamajā plānošanas periodā būs pieejami mazāk ES fondu līdzekļu, straujš valsts un pašvaldību investīciju pieaugums ir maz ticams. 3 Līdz 12.gada beigām līgumi bija noslēgti par 94% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda pieejamā finansējuma. 4 Līgums starp AS Pasažieru vilciens un Spānijas uzņēmumu CAF tika atzīts kā neatbilstošs EK prasībām un līdz ar to iepriekš apstiprinātais Kohēzijas fonda finansējums pasažieru vilcienu iegādei nav pieejams. Ja sarunas starp CAF un AS Pasažieru vilciens nebūs veiksmīgas, valdība mēģinās pārdalīt plānotos ES līdzekļus citiem projektiem. 4 ()

5 Nr gada 27.februāris Valsts un pašvaldību BPV, % no IKP Zviedrija Ungārija Čehija Vācija Polija f 13f 14f Piezīme: Swedbank prognozes gg., pieņemot, ka valsts un pašvaldību investīciju īpatsvars kopējā BPV nemainās. Vai ārvalstu investīciju plūsmas kļūs spējākas? Lai sasniegtu darba ražīguma konverģenci tik mazā valstī ar tik zemu uzkrājumu līmeni kā Latvijā, jāpiesaista ārvalstu investori. Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) priekšrocības ir: (i) palielinot uzņēmumu pašu kapitālu, uzņēmējiem pēc tam ir vieglāk arī aizņemties, (ii) investīciju finansēšana piesaistot jaunu kapitālu ir stabilāka nekā aizņemoties (proti, ieguldīto naudu ir grūtāk izņemt), tādējādi mazinot arī maksājumu bilances svārstības, (iii) vairāk iespēju apgūt know-how un pieeju ārzemju tirgiem. Pēc krīzes ĀTI ieplūde Latvijā ir atjaunojusies, un pēdējos divos gados to apjomi bijuši samērā stabili. Tomēr, procentuāli no IKP, pagājušajā gadā ĀTI nedaudz samazinājās. ĀTI ieplūde, miljoni latu 3 1 ĀTI, % no IKP (4 cet. vidējais) 5.-7.gg. vidējais 9 3 Ievērojama daļa ĀTI tika veiktas nekustamā īpašuma un finanšu sektorā. Investīcijas šajos sektoros tautsaimniecībai kopumā dod mazāk labuma nekā, piemēram, apstrādes rūpniecībā, kur ĀTI ieplūde veicinātu ražīguma izaugsmi un veidotu pamatu ilgtspējīgai nodarbinātības un ekonomikas izaugsmei. Tāpēc daudzsološi, ka ĀTI pēdējā laikā palielinājušās arī iekšzemes tirdzniecībā un citās pakalpojumu nozarēs. Neskatoties uz sīvo konkurenci par ārvalstu investoru piesaisti Baltijas jūras reģionā, mēs sagaidām, ka ĀTI turpinās augt. Pēdējo gadu laikā ĀTI atdeve Latvijā ir bijusi mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Ekonomikai atgūstoties no recesijas, atdeve atkal ir augusi un 11.gadā jau pārsniedza ES vidējo rādītāju. Visticamāk, ka atdeve turpināja uzlaboties arī 12.gadā. Labāka situācija ir apstrādes rūpniecībā, kur 11.gadā ĀTI atdeve Latvijā un Lietuvā bija 9%, kamēr Igaunijā tā sasniedza 15%. 5 Ekonomikas un finanšu situācija Latvijā uzlabojas, un valsts kredītreitingi tiek paaugstināti. Tas rada labvēlīgu vidi apjomīgāku ārvalstu investīciju piesaistei, lai gan, protams, s atbildīgajām institūcijām ir vēl daudz darāmā tiesiskās un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. ĀTI atdeve (gūtie ienākumi t gadā pret kapitālu t-1 gadā) % 15% 1% 5% % -5% -1% -15% Q 12* * 4 cet. summa ienākumiem Avots: nac. centrālās bankas, Eurostat -1 Citi Finanšu starp. -3 Transports Iekšzemes tirdzn. - Nek. īpašums Apstr. rūpniecība - 1Q 9 1Q 1 1Q 11 1Q Avots: s Banka, CSP 5 Jāņem vērā, ka šie no oficiālās statistikas izrēķinātie atdeves rādītāji i varētu būt zemāki nekā realitātē, jo nodokļu administrēšanas nepilnību un zemās nodokļu disciplīnas dēļ, iespējams, visa peļņa netiek uzrādīta un/vai tā tiek pārnesta uz citām valstīm vai nodokļu zonām, kur ir labvēlīgāki nodokļu režīmi. 5 ()

6 Nr gada 27.februāris Laiks investēt nākotnes izaugsmei! Lai paaugstinātu ražīgumu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, s uzņēmumiem ir jāinvestē vairāk. Ņemot vērā zemo uzkrājumu līmeni valstī, ir būtiski piesaistīt arī vairāk ĀTI. Ir arī īstais laiks investīcijām, lai saglabātu iepriekšējos gados tik grūti izcīnīto konkurētspējas kāpumu, jo šobrīd procentu likmes joprojām ir zemas, ES finansējums ir pieejams un uzņēmumu finanšu situācija ir laba. Tomēr, lai palielinātu izaugsmes potenciālu, šīm investīcijām jābūt kvalitatīvām un produktīvām. Līdz ar to mājasdarbs jāizpilda gan privātā, gan sabiedriskā sektora uzņēmumiem un atbildīgajām institūcijām, piemēram, paplašinot darbību izpētes un attīstības jomā. Arī investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā ir būtiskas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un motivētu uzņēmumus paplašināt savu darbību. Jāturpina atbildīgo institūciju darbs pie industriālās politikas ietvara izstrādes un reformām augstākajā izglītībā un arodizglītībā. Ārkārtīgi svarīgi jaunajā plānošanas periodā ir arī uzlabot ES fondu sadales sistēmu tā, lai uzņēmumi būtu motivēti veikt kvalitatīvas investīcijas. Lija Strašuna Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa Balasta dambis 1a, Rīga, LV 148, Mārtiņš Kazāks, Kristilla Skrūzkalne, Lija Strašuna, Atbildīgais redaktors Magnus Alvesson, Swedbank mēneša apskats tiek publicēts kā pakalpojums mūsu klientiem. lai gan esam sagatavojuši šajā apskatā atspoguļoto analīzi, balstoties uz uzticamiem informācijas avotiem un izmantojot drošas metodes, tomēr mēs nevaram garantēt šeit izmantotās informācijas precizitāti vai pilnīgumu un neuzņemamies nekādu atbildību par tajā iespējamām kļūdām vai neatspoguļoties faktiem, nedz arī par minētās informācijas lietošanu vai lēmumiem, kas ir pieņemti, balstoties uz šo informāciju. Mēs iesakām lasītājiem, pieņemot jebkādus (investīciju) lēmumus, izmantot arī citus materiālus. Swedbank un tās darbinieki nav atbildīgi par jebkādiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, kas ir radušies vai varētu rasties Swedbank mēneša apskatā iekļautas kļūdainas informācijas vai tajā neiekļautas informācijas dēļ. ()