Nr.38(247) gada 5. jūlijs Trešdien, 22. jūlijā svinam sv. Filipa Neri 500 dzimšanas dienu. Filips Neri piedzima Florencē kā jaunākais no četriem

Transkripts

1 Nr.38(247) gada 5. jūlijs Trešdien, 22. jūlijā svinam sv. Filipa Neri 500 dzimšanas dienu. Filips Neri piedzima Florencē kā jaunākais no četriem bērniem. Tēvs bija tiesnesis, māte nomira, vēl bērnam esot. Filips bija pazīstams ar savu prieku un pievilcību. Pirmo izglītību sniedza San Marko dominikāņi, 18 gadu vecumā nosūtīts pie tēvoča Ramolo apgūt tirgotāja prasmas, taču drīz vien saprata, ka vēl jāmeklē Dieva griba. Filips devās uz Romu, kur apmetās pie florencieša un palīdzēja izglītot viņa dēlus. Filips dzīvoja vienkārši, diezgan vientuļi, bieži lūdzās pa nakti, stundām ilgi pavadījis apceres lūgšanā, arī Romas dievnamos. 20 gadu vecumā studēja filozofiju Sapienza augstskolā un teoloģiju Sv. Augustīna klosterī. Pēc trim gadiem pārdeva grāmatas, atdeva naudu nabagiem, pievērsās dedzīgākai lūgšanai un labiem darbiem, sākotnēji palīdzot trūkumcietējiem un slimajiem. Ilgās pēc Kristus viņš bieži raudāja, skatoties Krustā Sistā tēlu. Romas prelāts un daudzi garīdznieki tajā laikā bija padevušies pasaulīgajai ietekmei un izlaidīgam dzīves veidam. Visu atlikušo dzīvi Filips veltīja mūžīgās SV. FILIPAM NERI 500 pilsētas evaņģelizācijai, garīgajai atjaunotnei. Viņš kalpoja parasto ļaužu, strādnieku un jauniešu vidū, mudinot tos uz tikumību un dievbijību. Filips iesaistījās personīgās sarunās, izmantojot dabiskās humora un ieinteresētības metodes. Viņa pieeja bija pievienoties brīvi jebkurai cilvēku grupai, uzturot draudzību bez apzināta uzsvara uz Baznīcas mācību. Viņa kalpošana izrietēja no dziļām attiecībām ar Dievu un askētisma gadā Filips kopā ar savu biktstēvu pr. Persiano Rosa nodibināja Svētās Trīsvienības brālību, kas aprūpēja Romas svētceļniekus, izplatīja 40 stundu dievkalpojumus katra mēneša sākumā. Pazemībā Filips vilcinājās pieņemt priestera ordināciju, līdz biktstēvs viņu pārliecināja gadā. Kļuvis par priesteri, viņš nodevās grēksūdzēm un Svētās Mises svinēšanai. Gandrīz katru dienu viņš visu rītu uzklausīja grēksūdzes, tad lūdzās, runāja par teoloģiju, svēto dzīvi un garīgumu. Viņa ikdienā neizpalika reliģiska rakstura dziedāšana tā, ka ar priestera Filipa vārdu saistās oratoriju aizsākums. Oratorija ir mūzikas sacerējums reliģiskam tekstam. Turpinājums 3. lpp

2 - 2 - Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs DIEVKALPOJUMI RĪGAS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ Svētdiena, 5. jūlijs Jēzus Sirds godināšana. Vissvētākā Sakramenta adorācija. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās Galvenā Svētā Mise. Vadīs jauniesvētītais priesteris Juris Skutels un dos jauniesvētītā priestera svētību. Jēzus Sirds dievkalpojums. Svētlietu pasvētīšana Svētā Mise (bērniem) par Dieva žēlastību Andžejam Mekšam un ģimenei Rožukronis Svētā Mise par Štrausu ģimeni Pirmdiena, 6. jūlijs par Mārtiņu Mitjkovu Otrdiena, 7. jūlijs par Valentīnas Seavinskas 83 gadiem un Dieva žēlastību nakotnē Grēksūdzes Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 8. jūlijs par + Viktoriju Lempu Ceturtdiena, 9. jūlijs par Aurēliju Grati Adorācija Svētā Mise (jauniešiem) devēja nodomā par darba vietas kolektīvu Piektdiena, 10. jūlijs par + Ainu Vāveri 1 Adorācijas kapelā par labdariem Sestdiena, 11. jūlijs Sv. Benedikts, abats, Eiropas aizbildnis. Svētki par Krišanu ģimenes mirušajiem 9.30 Kristības Laulību Svētā Mise par Niko Mediani un Nataļju Kuzņecovu Svētdiena, 12. jūlijs Parastā liturģiskā laika 15. svētdiena. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās Galvenā Svētā Mise Svētā Mise (bērniem) par + Raimondu Dumbravski Vesperes Svētā Mise par + Jevgēniju Keišu Pirmdiena, 13. jūlijs par + Jāzepu Plonišu Otrdiena, 14. jūlijs par + Annu Kozlovsku un Vaclava Nerugaļa nodomā Grēksūdzes Svētā Mise Onkoloģijas centrā Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 15. jūlijs Sv. Bonaventūra, bīskaps un Baznīcas doktors. Piemiņas diena Svētā Mise Aglonas Dievmātes godam Ceturtdiena, 16. jūlijs Adorācija Svētā Mise (jauniešiem) Piektdiena, 17. jūlijs Laulības: Jānis Dzenis un Agnese Spila Sestdiena, 18. jūlijs

3 Svētdiena, 19. jūlijs Parastā liturģiskā laika 16. svētdiena. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās Galvenā Svētā Mise Svētā Mise (bērniem) Vesperes Svētā Mise par + Annu Tanniņu Pirmdiena, 20. jūlijs par Baibu Rudoviču Otrdiena, 21. jūlijs Grēksūdzes Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 22. jūlijs Sv. Marija Magdalēna. Piemiņas diena par Mariju Viguli Ceturtdiena, 23. jūlijs Adorācija Svētā Mise (jauniešiem) Piektdiena, 24. jūljs Sv. Brigita, mūķene, Eiropas aizbildne. Svētki Sestdiena, 25. jūlijs Sv. apustulis Jēkabs. Svētki Reiņa nodomā Kristības Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs Svētdiena, 26. jūlijs Parastā liturģiskā laika 17. svētdiena. Sv. apustuļa Jēkaba svētku diena. Dievnama iesvētīšanas 790. gadadienas svinības. Rīgas Metropolijas dievnmau iesvētīšanas gadadiena. Draudzes svētki. Vissvētākā Sakramenta adorācija. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās Galvenā Svētā Mise un procesija Svētā Mise (bērniem) Vesperes Svētā Mise par Pēteri Viguli MŪSU DRAUDZĒ JŪNIJĀ Nokristīti: Ralfs Zeltiņš Valts Veinbergs Matīss Gavriševs Apbedīti: Jāzeps Plonišs Jevgēnija Keiša SV. FILIPAM NERI 500 Turpinājums no 1. lpp. Kad florencieši lūdza viņu gadā uzņemties nesen uzceltā Romas dievnama San Giovanni dei Fiorentini vadību, priesteris Filips piekrita to darīt ar nosacījumu, ka daži viņa sekotāji tiktu ordinēti par priesteriem gadā florencieši uzcēla pie šī dievnama lielu oratoriju kā centru viņam un viņa sekotājiem. Pāvests Gregorijs XIII gada 15. jūlijā atzina šo kopienu kā Oratorijas kongregāciju un nodeva tai dievnamu Santa Maria in Valicella. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles garīdznieku kontakttālruņi Sv. Jēkaba katedrāle: Pr. Renārs Birkovs, vikārs: tālr mob Pr. Pauls Kļaviņš, administrators: Diak. Gunārs Konstantinovs: tālr , mob tālr , mob

4 - 4 - Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs Filips veica daudzus brīnumus, arī ir izdziedinājis uz nāves gultas slimos, paredzējis nākotnes notikumus, piemēram, pāvesta Pija V ievēlēšanu gadā. Bieži viņš norādīja ticīgajiem apslēptos grēkus un neizdarības, pirms tie atzinās grēksūdzē. Vienlaikus viņš turpināja pārsteigt apkārtējos ar cilvēcisko, humora pilno tuvību, daloties ar citiem priekos un bēdās gada 25. maijā priesteris Filips uzklausīja grēksūdzes un svinēja savu pēdējo Svēto Misi, zinot, ka drīz aizies no šīs pasaules. Draugiem un priesteriem devis svētību, viņš lūgšanā izdvesa pēdējo elpu. Pāvests Pijs V viņu izsludināja par svētīgo 1615.gadā, pāvests Gregors XV par svēto gada 12. martā. Svinot sv. Filipa Neri jubileju, lūgsim viņa aizbildniecību un palīdzību mūsu dzīves grūtībās un pārbaudījumos ar ticību un prieku sastapt līdzās esošo Kristu gan dievnamos, gan mums apkārt esošos cilvēkus! JKV SKAPULĀRA DIENA Gatavojoties svinēt tēva Viktora Pentjuša ( ) simtgadi 7. septembrī, piedāvājam viņa teikto uzrunu katedrālē gada 16. jūlijā, kad atzīmējam Karmela kalna Dievmātes dienu. Šodien tiek atzīmēta, tā sauktā, Skapulāra diena. [ ] Mazliet no vēstures, lai to kaut ļoti īsos teikumos zinātu to paša vēsturi [tēvs V. Pentjušs stāsta fragmentu no Vecās Derības (1. Ķēn 18, 20-40) par pravieša Elija un Baala priesteru tikšanos Karmela kalnā, kur tika salikts upuris, lai noskaidrotu, kurš ir īstais Dievs, kurš atbildēs ar uguni, aizdedzinot upuri]. Jaunajā Derībā uz šī paša kalna jau kristieši nodibināja biedrību, kas godināja Dievu, mūsu terminiem runājot, nodibināja klosteri, godināja Dievmāti īpašā kārtā [ ] gada tieši 16. jūlijā viens no tiem karmelītu klostera priekšniekiem, būdams lielos spaidos un bēdās no visām pusēm visādas grūtības nāca - lūdza uz Dievmāti, lai viņa iet palīgā un lai viņa parāda zināmu zīmi, ka tiešām viņa būs par sevišķu aizstāvi. Un tāda zīme tika dota. Jaunava Marija šim karmelītu klostera priekšniekam Sīmanim Stokam pasniedza skapulāru, t.i., drēbes gabalu, kas sedz krūtis un aizmuguri. Uz tā skapulāra bija Jēzus zīme un pašas Dievmātes zīme. Un tagad īstais tas skapulārs, protams, stipri samazināts, arī ko mēs liekam uz kakla no drēbes, t.i., no vilnas drēbes un priekšā ir Kristus monogramma uz tā drēbes gabaliņa un aizmugurē ir Dievmātes monogramma, respektīvi attēlo Dievmātes personu. Bet par cik šo tieši skapulāru pagrūti bija nēsāt, tas tika apmainīts pret medaljonu, un uz medaljona tagad vienā pusē ir Jēzus Sirds attēls un otrā pusē Dievmāte, bet ar to attēlu, kad viņa sniedz tam Sīmanim Stokam to skapulāru. Un tā tagad šādu medaljonu mēs parasti nēsājam un saucam par skapulāru, medaljonu. Kā ziniet, ar to ir pēc pašas Dievmātes solījumu lielas privilēģijas. Viņa pat apsolīja, ka cienīgie šī skapulāra nēsātāji, ja gadījumā nonāktu vēl šķīstītavā, nerunājot par to, ka tie jau nekad nevar būt pazudināti īstie Dievmātes godinātāji, bet ja nonāk šķīstītavā pēc nāves, tad jau

5 Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs pirmajā sestdienā viņa pati viņu izvedīs no turienes. Bet nu tagad jautājums ir tāds kā to pareizi saprast - vai tas tā domāts, ka taisni tādā vieglā veidā nēsā tikai to skapulāru un tā privilēģija ir rokās? [ ] Lai labāk tas būtu saprotams, ņemsim kādu piemēru. Piemēram, bija tāds Cerības pulciņš, t.i. filiāle jeb nodaļa pretalkoholiskai biedrībai, kas jau jaunatnes vidū, t.i. teiksim skolnieku [vidū] cīnījās pret alkoholu, un viņiem bija sevišķa nozīmīte. [ ] Paša [nozīmītes] nēsāšana kā tāda vēl neko tur nenozīmēja. Tukša nēsāšana tikai, bet viņiem stingri bija noliegts ne mutē neņemt un ne tikai pašiem ne mutē neņemt nekādu alkoholisku dzērienu, bet arī citus mēģināt ietekmēt, cik tik vien var, lai kaut kā atrunātu no tā alkohola lietošanas. [ ] Kaut kas līdzīgs arī bija ar šiem skapulāru nēsātājiem. Tā bija zīme, ka viņi pieder zināmā mērā pie tā, kaut viņi dzīvo, kā saka, pasaules vidū, bet tomēr jau viņi skaitās kā īpašie Dievmātes godinātāji un Kristum sekotāji. Ja jau reiz redziet cilvēku, kam uz krūtīm, var teikt, Jēzus un Marijas attēls, tad ko tad viņam jādara? Vai tad viņam nav nekādu pienākumu? Ir pienākumi un pirmā kārtā taisni sekot tam visaugstākam paraugam - Jēzus un Marijas paraugam. [ ] Kristus nāca pasaulē, lai izpildītu Tēva gribu un to izpildīja visus līdz sīkumam. Nebija ne vismazākā mirkļa, kurā viņš nepildītu sava Debesu Tēva gribu. Dievmāte, kā zinām, teica: Lūk, es esmu mana Kunga kalpone. Un, ja viņā neatrodam pat grēka ēnas, tas nozīmē arī Dieva gribas pildīšanā bija no visiem svētajiem vispriekšzīmīgākā un savā svētumā pacēlās pāri visiem. Un tieši tanī, ka izpildīja Dieva gribu. [ ] Tas nav teikts, ka nekāds puteklītis tev nepielips utt., bet nu tomēr tūlīt tu pūlēsies no tā atbrīvoties un pūlēsies visā savā dzīvē, iedams to ceļu, par to, ka tava dzīve būtu tīra. Tu, tā sakot, ar visām savām ļaunām nosliecēm kausies līdz kapa malai. [ ] Tāpat arī šeit, ja kaut kur, jāsaka, pieskārās kaut kas netīrs, tūlīt nomazgā - priekš tam ir gan grēksūdze, gan Dievgalds. Lūk, šādā veidā mums jānēsā šis skapulārs. Lai mēs būtu īstie Jēzus Kristus sekotāji un Dievmātes godinātāji visā nopietnībā. Āmen! JKV MILJARDIERA SVĒTVAKARS Nobeigums, sākums iepriekšējos Vēstnesīšos. Valdnieks baltajā tronī neteica neviena vārda, tikai Viņa dziļās, tumšās acis pievērsās mazajam mūkam un lūpās iezagās kluss smaids. Noplīsušais aizstāvis bez bailēm kopā ar lielo suņu un kaķu pulku devās tuvāk tronim. Arī mūka rokās parādījās Grāmata, bet viņš to neatvēra. Sīkais stāvs it kā kļuva lielāks, un mūka sejā iedegās starojoša gaisma. Viņa dzidrā, skanīgā un maigā balss viļņoja pāri Tiesas dārzam: Mans mīļais Kungs, kurš pieņēmi pat tādu nekam nederīgu tārpiņu kā mani Savā valstībā, atceries, ko reiz mācīji pats! Mūks piegāja pie Tā, kurš sēdēja baltajā tronī, cieši klāt un, salicis rokas kā lūgšanā, teica: Tie ir Tavi vārdi un Tavs solījums: Ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. Jā, šī dvēsele zemes dzīvē Tavā priekšā daudz grēkoja, cīnījās ar lielajiem un varenajiem un tos

6 - 6 - Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs uzvarēja, tā dzīvoja baudās un ērtībās, kas Tavās acīs nav nekā vērts. Bet šis vīrs tomēr darīja labu Taviem vismazākajiem. Tiem, kas ir vēl mazāki par Taviem brāļiem, bet tāpat ir nākuši no Tavām rokām, bet nespēja sevi aizstāvēt. Šis vīrs glāba tos no bada un nāves, kam viņus lēma viņa valsts varas. Uzklausi šos lieciniekus un pieņem šo vīru savā Valstībā, lai viņš pavada Mūžību ar Tevi, saviem tuvajiem un Taviem vismazākajiem, kam reiz dāvinājis dzīvību. Dzīvnieki traucās pie Valdnieka, kaķi rāpās tam klēpī, suņi laizīja rokas, un katrs savā valodā kaut ko stāstīja. Bailes atkāpās, un nepārvarams spēks viņu vilka pie Valdnieka. Viņš vēlējās ieskatīties tā dziļajās, starojošajās acīs un atrast to, ko bija meklējis visu mūžu Mīlestību. Viņš nedroši sāka iet tuvāk tronim un pienācis saprata, ka atkal ir mazs zēns īsās bikšelēs, kā toreiz, kad klausījās dzidrajās lauku baznīcas zvanu skaņās un raudzījās vecāsmātes gudrajās, mīļajās acīs. Viņš ierāpās Valdniekam klēpī, kur jau atradās daži murrātāji un pēkšņi atcerējās. Viņš atcerējās to ziemas izskaņu, kad viņa valsts rīkoja lielus sporta svētkus un pilsētas amata vīri lika iznīcināt visus klaiņojošos suņus un kaķus, jo, lūk, nebūšot glīti, ja spēļu viesi tos redzēšot. Viņa sirds toreiz iežēlojās, un viņš tos glāba kā mācēdams, un šajā lietā ielika gan prātu, gan naudu un nekad nebija to nožēlojis. Tas, kurš sēdēja baltajā tronī un kura klēpī viņš atradās, lēni teica: Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū. Tu mīlēji, kā prati, un tava mīlestība bija bērnišķa, bet tu uzvarēji citu izsmieklu un pastāvēji, glābjot Manas radības. Tad Es rakstīju Tavu jauno vārdu uz baltā akmens ņem to un ej šķīstīšanās ceļu, lai nāktu manā Valstībā, kur tu augsi mīlestībā liels. Viņa auss saklausīja bērnības baznīcas dzidrās zvanu skaņas, un nāsis sajuta dzidru gaisu, kurā jaudās siena un labības smarža. Viņš saprata, ka ir Mīlestības atpestīts, un atnācis viņa Mūžīgais svētvakars. Fakts: Krievu miljardieris apžēlojies par dučiem bezsaimnieku suņu un kaķu, ko Soču Olimpiādes organizētāji iepriekš pavēlējuši noķert un likvidēt. Garīgā semināra profesors, beidzis lasīt, nolika aprakstīto lapu uz galda un palūkojās uz saviem audzēkņiem. Tie brīdi klusēja, un tad viņu pulkā sacēlās viļņošanās un nemiers. Daži neapmierināti sauca: Dievs nevar un nedrīkst būt tik žēlsirdīgs ļaut vienam bandītam tikt cauri tikai ar šķīstīšanas uguni! Žēlsirdīgais zvērkopis atradies! Kur viņa rūpes par cilvēkiem, radītiem pēc Dieva līdzības? Tā ir spekulācija! Citi, lēnīgākie un klusākie, mēģināja iebilst Jēzus taču vēlējies atpestīt visus, un Viņa žēlastība ir tūkstoškārt lielāka kā bardzība, bet viņu klusie vārdi noslāpa kā cīruļa dziesma lauvas rēkoņā. Profesors ilgi klusēja un tad lēni teica: Lasīju šo stāstu, lūkodams izprast jūsu sirdis, cik tajās ir žēlsirdības un vai jūs atceraties Jēzus vārdus, kurus esam mācījušies: Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Stella Jurgena

7 Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs IEPAZĪSTOT VATIKĀNA II KONCILU (4) MĪLĒT BAZNĪCU Lai pieņemtu koncila mācību un veidotu Baznīcu, ir jāmīl Baznīca, jānovēršas no vienpusīgas kritikas, kas diemžēl plaši pieejama masu medijos. Lasītājs tiek pieradināts nevis pie objektīva un nosvērta viedokļa, bet pie negatīva uzskata, sistemātiskas neuzticības, aizspriedumainas, nereti nicinošas attieksmes pret personām, institūcijām un darbībām, kas attiecas uz Baznīcas kopienu un autoritāti. Ar to netiek gūta pilnīga informācija, ne otrs tiek brālīgi pamācīts, lai labotos. Drīzāk tiek veicināta tieksme pēc sensacionālā, daudzu ticīgo prātos tiek nostiprināts negatīvisms. Mums jāpārvar garīgs aklums, kas liktu pievērsties tikai cilvēciskiem, vēsturiskiem un redzamiem aspektiem Baznīcā. Tad nav uztverts Kristus klātbūtnes noslēpums, kuru Baznīca sludina. Ārēja, vienpusēja skatīšana redz Baznīcu, kas ir nepilnīgu cilvēku veidota, tā sastāv no laicīgiem un ierobežotiem iestādījumiem. Labāk tad liktos redzēt Baznīcu uzreiz pilnīgi pilnveidotu, galīgi idealizētu, bieži vien saskaņā ar patvaļīgi iedomātu tēlu. Baznīcas konkrētais vaigs virs zemes liek šķēršļus paviršai un virspusējai mīlestībai. Baznīcas pieredze ikdienā it kā ir pretrunā ar Baznīcas iekšējo skaistumu un svētumu. Tieši šeit pierādās mīlestība. Mūsu pienākums ir mīlēt tuvāko, lai kāds tas izskatītos. Mūsu mīlestībai jābūt lielākai vēl tad, kad tuvākais vairāk cieš un izrādās netīrs. Bet Baznīca ir izcilākā mērā mūsu tuvākais, jo to veido mūsu brāļi ticībā (Gal 6, 10), kas sevišķi jāmīl. Baznīcas locekļu trūkumiem un neveiksmēm būtu jādara mūsu mīlestība vēl spēcīgāka un gādīgāka. Tā būtu gadījumā ar Baznīcas pilntiesīgu locekli, labu kristieti, svēto. Lai tad koncila izraisītā atjaunotne mazina grūtības mīlēt Baznīcu tās cilvēcībā! Kristiešu dzīve var atjaunoties koncila mācības ietekmē. Katrs ticīgais ir aicināts uz pilnību, katrs lajs uz apustulāta darbu, katra Baznīcas grupa uz atbildību par savu pienākumu Baznīcā. Visa Baznīca aicināta izprast savu vienotību un katoliskumu. Ekumēniski kontakti rosina katoļticīgos pārveidoties pašiem, veidot atjaunotu un sirsnīgu dialogu ar atdalītajiem brāļiem un māsām. Baznīca atgriežas pie saviem pirmsākumiem, lai justos patiesa un dzīvīga. Viņa ir atvērta saskarsmei ar pasauli, lai to pieņemtu un pārveidotu, saskaņā ar Dieva valstības vērtībām. Baznīca atgriežas pie sākotnējās misijas liecināt par Kristus augšāmcelšanos. Baznīca atbrīvojas no jebkādas morālās aptraipīšanās savu vājo un nepilnīgo locekļu vidū. Baznīca sludina pasaulē, izplata morālu spēku, īstu sadarbību un solidaritāti, iespēju ar prieku dzīvot īstā brīvībā, vienotībā un mierā. Tāpēc Baznīca ir jāmīl, tātad jānovērtē un ar prieku tai jāpieder. Tas nozīmē paklausīt viņai, kalpot viņā, palīdzēt viņas grūtajā misijā. Tas nozīmē saskaņot piederību Baznīcas redzamai un neredzamai saimei ar dāsnu mīlestību uz visu radību un pakārt esošo dzīvi, ģimeni, sabiedrību, patiesību, taisnību, brīvību un labestību. JKV

8 - 8 - Nr. 38 (247) gada 5. jūlijs KATEDRĀLES JAUNIEŠU AKTIVITĀTES Katru ceturtdienu jauniešu Svētā Mise plkst Katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā kalpošana Gaiļezera slimnīcā no sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise Pieteikties pie Maritas ( ). Katra mēneša otrajā otrdienā kalpošana Onkoloģijas centrā no sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise Pieteikties pie Maritas ( ). Adorācija Vecrīgas kapelā (blakus Saeimai) katra mēneša 1. un 3. svētdienā. Atbildīgais Aldis ( ). Slavēšana kopā ar Ex Animo & Draugiem katra mēneša trešajā ceturtdienā pēc jauniešu Svētās Mises Sv. Jēkaba katedrālē. Informācijai sekot līdzi katedrāles ziņojumu dēlī un sociālajos tīklos. KATEDRĀLES LŪGŠANU GRUPAS Filoteja otrdienās, Guna ( ) Filemona svētdienās, Dzintars ( ) Teofīla trešdienās, Sandijs ( ) Sv. Ģimenes (ģimenēm) - Mareks ( ) Pāvila svētdienās, Esmeralda ( ) Tesaloniķiešu piektdienās, Arita ( ) Sv. Faustīnes svētdienās, Arnis ( ) Svētīgās Terēzes no Kalkutas otrdienās, Arisa ( ) Ex Animo pirmdienās, Linda ( ) Sv. Kamila slimnieku kalpotāju grupa, Marita ( ) Šonštates Dievmātes tiekas pirmdienās un ceturtdienās, Sandra ( ) Ja vēlies pievienoties un iesaistīties droši zvani atbildīgajiem! Nāc mūsu pulkā! Sirsnīgi sveicam katedrāles zakristiānu Aigaru Rīdūzi 50 gadu jubilejā! Sv. Jēkaba katedrāles un kūrijas darbinieki SVĒTCEĻOJUMS UZ AGLONU Iziešana no katedrāles 1. augustā. Pieteikšanās: pie Jāņa Aruma tel Pirmssvētceļojuma sapulce: svētdien, 26. jūlijā ap 16iem Māras zālē, Klostera ielā 4 MINISTRANTU NOMETNE No 27. līdz 29. jūlijam Rīgas Garīgajā seminārā, Katoļu ielā 16, norisināsies nometne ministrantiem. Pieteikšanās pie priestera Renāra Rīgas Katoļu Ģimnāzija aicina pieteikties jaunajam mācību gadam! tālr , e-pasts: rkg@e-apollo.lv Redakcijas adrese: Redkolēģija: M. Pils 2, Rīga, LV-1050 Atbildīgais: pr. P. Kļaviņš Tālr.: , fakss: Datorsalikums: Lūcija E-pasts: vestnesitis@inbox.lv Metiens: 800 eks. Iepriekšējie Vēstnesīša numuri pieejami: