Buklets.indd

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Buklets.indd"

Transkripts

1 Videi draudzīgas pārtikas ceļvedis VISS PAR TO, KO MĒS ĒDAM

2 Autore: Ieva Zālīte Datorsalikums: Ilze Ramane Iespiests: SIA Gandrs ISBN Izdevējs: Zaļā brīvība Adrese: Meža iela 4, Rīga, LV-1048 Tālr., fakss: E-pasts: Interneta adrese: Izdots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu projekta Desmaize ietvaros. Materiāls izdots uz otrreiz pārstrādāta papīra.

3 Ieva Zālīte VISS PAR TO, KO MĒS ĒDAM videi draudzīgas pārtikas ceļvedis 2008

4

5 Saturs Ievads 4 Pārtikas preču aprites cikls 5 Kāpēc izvēlēties bioloģisko lauksaimniecību? 5 Vietējā pārtika 7 Godīgā tirdzniecība 8 Ģenētiski modificēta pārtika 9 Gaļa 10 Piena produkti 12 Zivis 14 Dārzeņi un graudaugi 15 Augļi un rieksti 18 Dzērieni 20 Ūdens 20 Alkoholiskie dzērieni 21 Kafija 22 Tēja 22 Kakao un šokolāde 23 Risinājumi 23 3

6 IEVADS Izvēloties pārtikas preces, parasti apsveram, vai mums tās garšos, vai nav pārāk dārgas, vai atbilst mūsu priekšstatam par veselīgu ēdienu, taču bieži nepadomājam par jautājumu, kā to ražošana ir ietekmējusi vidi. Tomēr dabas piesārņojums gan apdraud veselību, gan rada liekus izdevumus, kas tiek segti no nodokļu maksātāju, proti, mūsu pašu maka. Starptautiskā vides aizsardzības organizācija Zemes draugi iesaka iepērkoties pievērst uzmanību tam, vai pārtikas produkti ir: vietējās izcelsmes, atbilst gadalaikam, ražoti dabai draudzīgā veidā, piemēram, ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, nesatur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, ir par saprātīgu cenu, vai ražotājs (zemnieks) ir saņēmis pienācīgu samaksu, vai produkti, kurus pie mums neiegūst, ir ar godīgās tirdzniecības marķējumu. Kaut gan pilnībā pārkārtot savu ēdienkarti, lai tā atbilstu visiem šiem kritērijiem, var izrādīties gandrīz neiespējami, tas tomēr nenozīmē, ka vispār nav jēgas censties. Labāk mazas pārmaiņas nekā nekādas! 4

7 PĀRTIKAS PREČU APRITES CIKLS Ēdiena un dzērienu ražošana un patērēšana būtiski ietekmē zemes un ūdens resursu izmantošanu (piemēram, lauksaimniecība rada apmēram 70% kopējā ūdens patēriņa), augsnes un ūdens paskābināšanos, eitrofikāciju, kuras rezultātā aizaug ūdenstilpnes, un klimata pārmaiņas. Graudaugu un dārzeņu ražošana: patērē ūdens, zemes un energoresursus, minerālmēslus un pesticīdus. Rodas siltumnīcas efektu izraisošu gāzu (SEG) izmeši, augsnes zudumi, augsnes un ūdens piesārņojums, mazinās bioloģiskā daudzveidība, derīgie kukaiņi un putni saindējas ar pesticīdiem. Mājdzīvnieku un zivju audzēšana un zveja: patērē zemes resursus ganībām un lopbarības audzēšanai un ūdeni. Rodas gaisa un ūdens piesārņojums, SEG izmeši, mazinās zivju krājumi un sugu daudzveidība. Apstrāde: patērē ūdens un energoresursus. Rodas kaitīgi notekūdeņi un izplūdes gāzes, atkritumi. Iepakojums: patērē izejmateriālus (papīru, stiklu, plastmasu (naftas produkti), metālu) un energoresursus. Rodas cietie atkritumi. Izplatīšana: patērē degvielu, zemes resursus (ceļu un veikalu būvniecība). Rodas SEG izmeši, gaisa piesārņojums, troksnis. Gala patēriņš mājās vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēs: izmanto energoresursus. Rodas cietie atkritumi. Protams, šeit nav uzskaitīti visi faktori, kas būtu jāņem vērā, lai aprēķinātu produktu ietekmi uz vidi, piemēram, lauksaimniecības tehnikas ražošana ir ļoti energoietilpīga. Tomēr zināmu priekšstatu šis saraksts sniedz. KĀPĒC IZVĒLĒTIES BIOLOĢISKO LAUKSAIMNIECĪBU? gadā Pasaules dabas fonds Latvijā, pārbaudot kādas vecmāmiņas, mātes un meitas asins serumu, visos paraugos atklāja četrus hlororganiskos pesticīdus, kas jau labu laiku kā izņemti no apgrozības, taču joprojām kaitē mūsu veselībai. Šīs bīstamās lauksaimniecības ķimikālijas cilvēka organismā nokļūst galvenokārt ar pārtikas starpniecību. Ik gadu pasaulē izmanto vairāk nekā 2,5 miljonus tonnu pesticīdu un cilvēku mirst, jo ir ar tiem saindējušies. ASV vien pesticīdi nogalina 67 miljonus putnu gadā. Cieš arī zivis, kukaiņi un cita dzīvā radība, kas nav bijusi sākotnējais pesticīdu mērķis. Minerālmēsli no laukiem nokļūst ūdenstilpnēs, veicinot to aizaugšanu, zivju un citu ūdensdzīvnieku smakšanu. Gaisā izdalās slāpekļa oksīdi, oglekļa dioksīds, amonjaks. Latvijā nu jau ir vairāki tūkstoši sertificētu bioloģisko zemnieku saimniecību, kas 5

8 izmanto dabiskās metodes, proti, nelieto ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus. Bioloģiskās lauksaimniecības pamatuzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu augstas kvalitātes veselīgas pārtikas ražošanu (nevis iegūt pēc iespējas lielāku ražu īsā laika posmā), saglabāt kultūraugu un mājdzīvnieku daudzveidību, saudzīgi izturēties pret dabu. Lai varētu saimniekot šādi, nepieciešama veselīga, dzīva augsne. Tāpēc audzē kultūras, kas spējīgas augsnē piesaistīt slāpekli no gaisa, zemi mēslo ar kūtsmēsliem vai kompostu, izmanto dabiskus preparātus, kas veicina derīgo augsnes mikroorganismu darbību. Lai mazinātu vides piesārņojumu, ierobežo mājlopu skaitu un pieļaujamo kūtsmēslu devu. Dabas daudzveidības saglabāšanai iesaka audzēt vietējās šķirnes, kas piemērotas reģionālajiem mikroorganismiem. Lai novērstu vēja eroziju un nodrošinātu patvērumu derīgiem dzīvniekiem, laukā atstāj vai stāda koku grupas, veido aizsargjoslas. Cik iespējams, izmanto tiešo saules enerģiju, taupot pārējos energoresursus. Mājdzīvniekiem ir jānodrošina iespēja brīvi kustēties un ganīties svaigā gaisā, gaisma, tīrs ūdens, kvalitatīva barība. Bioloģiskās saimniecības sertifikātu var iegūt tikai pēc diviem pārejas gadiem, kuru laikā zemnieks mācās strādāt ar jaunajām metodēm un ļauj zemei atgūties no agrāk saņemtās ķimikāliju devas. Regulāri notiek pārbaudes, vai saimniecība atbilst kritērijiem, un sertifikāts ir katru gadu jāiegūst no jauna. Noteiktas prasības ir arī pārtikas pārstrādē, piemēram, spiežot eļļu, nedrīkst izmantot ķīmiskos šķīdinātājus, pievienot produktiem sintētiskās krāsvielas, aromatizētājus 6

9 un konservantus. Gatavajā produktā vismaz 95% izejvielu jābūt iegūtām sertificētā bioloģiskajā saimniecībā. Dzīvnieki ir jākauj sertificētā kautuvē. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips. Uz produktu marķējuma jābūt norādei Bioloģiskā lauksaimniecība, X% lauksaimniecības sastāvdaļu ir ražoti, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodi. Augu valsts produktiem var būt arī norāde Pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību. Uz etiķetes jābūt uzrādītai institūcijai, kas veikusi kontroli, un var būt arī logotips Latvijas Ekoprodukts vai ES logotips, taču tas nav obligāti. No citām zemēm importētiem produktiem var būt arī dažādi citi uzraksti, piemēram, Certified Organic un marķējumi. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas tīmekļa vietnē varat iegūt vairāk informācijas, uzzināt jaunumus un noskaidrot, kas pārdod jūs interesējošo produkciju ne tikai kartupeļus, bietes, pienu un medu, bet arī aitas vilnas segas, šitaki sēnes un melnā plūškoka ogu sulu. VIETĒJĀ PĀRTIKA Gards ēdiens no svaigām vietējām izejvielām, kas audzētas, ar cieņu izturoties pret dabu, nav tikai izslavētu pavāru un viņu klientu privilēģija. Kāpēc vietējās izejvielas? Ēdot vietējos dārzeņus, saknes, augļus tajā laikā, kas tobrīd nogatavojas vai ir viegli uzglabājami: tie būs svaigi, garšīgi, smaržīgi un uzturvielām bagāti, lielākoties tie būs mazāk apstrādāti ar pesticīdiem nekā silto zemju produkcija, kas vairāk cieš no kaitēkļiem, nebūs jāmaksā vairāk par produktiem, kas vesti tālu ceļu un novākti vēl nenobrieduši, jūs atbalstīsiet vietējo ekonomiku, un visi nodokļi nonāks mūsu valsts budžetā, produktu pārvadāšanai tiks izmantots mazāk degvielas, līdz ar to būs mazāks gaisa piesārņojums, jums būs iespēja iepazīt audzētāju un pārliecināties, ka viņš uzņemas atbildību par savas produkcijas kvalitāti, jums būs iespēja izdzīvot dabas ritmus. Iegādājoties kartupeļus tieši no zemnieka, tirgū vai veikalā, kur ir zinošs pārdevējs, tas var izstāstīt, ko viņš tirgo un kura šķirne jūsu vajadzībām būs vispiemērotākā. Piemēram, ja vēlaties miltainus kartupeļus, noderēs Agrie dzeltenie un Brasla, toties salātus labāk gatavot ar Montu vai Sigundu. Vai to varat sagaidīt veikalā, kur pārdod vienkārši kartupeļus? 7

10 Lielveikali mēdz izmantot savu faktisko monopolu un nosacīt tādas iepirkšanas cenas, kas ļauj izspiest no tirgus mazos veikalus, kur preces maksā vairāk. Tikai vēlāk izrādās, kā atklājies ne tikai ārzemēs, bet arī laikraksta Diena žurnālistu pētījumos, ka pēc tam cenas aug, un ieguvējs vairs nav ne ražotājs, kas regulāri spiests dot veikalam atlaides, lai produkcija vispār tiktu pārdota, ne pircējs, kam pēc sāls paciņas jādodas uz kādu no attālajiem lielveikaliem un jāstāv garā rindā, lai nonāktu pie pārgurušas kasieres, kas arī saņem pārāk zemu atalgojumu. GODĪGĀ TIRDZNIECĪBA Godīgās tirdzniecības logotips. Jaunattīstības valstu zemnieki, kuru produkcija tiek eksportēta, bieži cieš no straujām tirgus cenas svārstībām un neadekvātas cenas par izaudzēto, kas bieži pat ir zemāka par pašizmaksu. Viņi, atšķirībā no Eiropas zemniekiem, arī nesaņem valsts dotācijas. Taču bieži nabadzības saknes meklējamas tajā laikā, kad šīs zemes bija bagāto valstu kolonijas, un arī tagad no viņu darba lauvas tiesu peļņas gūst lielās rietumvalstu kompānijas. Lai risinātu šo problēmu, ir nodibināta virkne godīgās tirdzniecības organizāciju, kas organizē amatnieku izstrādājumu, kafijas, kakao, tējas, cukura, banānu un citu augļu, kokvilnas, vīna, medus utt. importu no nabadzīgo valstu mazajiem ražotājiem, nodrošinot tiem pienācīgus ienākumus. Godīgās tirdzniecības pamatprincipi ir šādi: nabadzības novēršana, ilgtspējīgas attīstības veicināšana ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, pārskatāmas attiecības tirdzniecības partneru starpā, ražotāju neatkarības veicināšana, pienācīga samaksa, kas ļauj ražot produkciju sociāli un ekoloģiski atbildīgā veidā, dzimumu līdztiesība, droši un veselīgi darba apstākļi, bērnu tiesību uz izglītību un rotaļām nodrošināšana, laba vides prakse. Piemēram, vismaz 22 tējas plantācijas Indijā ir iekļāvušās šajā sistēmā. Godīgās tirdzniecības sertifikāts garantē, ka tējas iepircēji maksā noteiktu papildus summu tieši laukstrādniekiem un mazajiem zemniekiem neatkarīgi no tā brīža cenas pasaules tirgū. Indijas laukstrādnieki šo naudu izmanto pensiju fondiem, skolām, elektrības un veselības aprūpes ieviešanai, pat dabas attīrīšanas projektiem. Godīgās tirdzniecības standarti arī ierobežo bērnu darbu, nostiprina strādnieku tiesības veidot arodbiedrības, liek apmācīt un apgādāt ar drošības līdzekļiem laukstrādniekus, 8

11 kas strādā ar pesticīdiem, un veicina vides aizsardzību gadā Nīderlandē tika izdomāta pirmā godīgās tirdzniecības marķēšanas sistēma, un gadā ieviesa starptautisko logotipu. Pēdējos gados šī tirdzniecība ir piedzīvojusi strauju pieaugumu 41 % gadā gada beigās Fair Trade sertifikātu bija saņēmušas 569 ražotāju organizācijas 58 valstīs. Pētījumi rāda, ka ražotājiem, kas iekļāvušies šajā sistēmā, patiešām ir uzlabojusies dzīves kvalitāte un apmācību iespēja, līdz ar to produkcijas kvalitāte, tie ir ieguvuši lielāku politisko spēku. Godīgā tirdzniecība sniedz labumu arī videi. Piemēram, gandrīz 80% godīgās tirdzniecības kafijas ir saņēmusi bioloģiskās produkcijas sertifikātu, tā pārsvarā tiek audzēta ēnā. Vadošā godīgās tirdzniecības organizāciju apvienība FLO ir pieņēmusi stingrus vides standartus, kas cita starpā aizliedz audzēt ģenētiski modificētus augus gada jūlijā Eiropas parlaments vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā aicināja vairāk atbalstīt šo iniciatīvu un izstrādāt ES godīgās tirdzniecības politiku. Produkti ar godīgās tirdzniecības sertifikātu strauji kļūst aizvien pieejamāki arī pie mums Latvijā un ne tikai specializētajos ekoproduktu veikalos. ĢENĒTISKI MODIFICĒTA PĀRTIKA Ģenētiski modificēti (ĢM) augi ir tādi augi, kuru dezoksiribonukleīnskābei ir pievienoti citi gēni vai pārmainīti eošie, lai organisms iegūtu jaunas īpašības. Izmaiņas, kas iegūtas ar gēnu inženierijas palīdzību, bieži vien savienojot gēnus no pilnīgi atšķirīgām sugām, nav iespējams iegūt ar selekciju gadā ģenētiski modificēta soja tika audzēta 58,6 miljonu hektāru platībā, kukurūza 25,1 milj. ha, kokvilna 13,4 milj. ha, rapsis 4,8 milj. ha. Niecīgos daudzumos audzēja arī ķirbi, papaiju, lucernu, rīsu. 68% no sējumiem bija izturīgi pret herbicīdiem, 19% izstrādāja Bt pesticīdu, 13% augu bija apvienotas abas šīs īpašības. Vairāk nekā puse ģenētiski modificēto augu tika audzēti ASV. Kā redzams, šos augus jau pašā sākumā paredzēts apstrādāt ar toksiskām lauksamniecības ķimikālijām, kas piesārņo vidi, apdraud derīgos kukaiņus, augsnē mītošos organismus, putnus un ūdens iemītniekus gada sākumā Latvijā atļauts izplatīt pārtiku, kas iegūta no piecām Eiropas Savienībā apstiprinātām ģenētiski modificētām rapšu šķirnēm, desmit kukurūzas šķirnēm, piecām kokvilnas šķirnēm un vienas sojas šķirnes. Uz lēto augu eļļas pudeļu etiķetēm patiesi var izlasīt arī maziem burtiņiem iespiestu teikumu, ka tā ražota no ģenētiski modificētas sojas. No g. Latvijā būs atļauts audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus, kukurūzu, bietes un rapsi. 9

12 Vējš un kukaiņi var aiznest ĢM augu putekšņus uz radniecīgiem savvaļas vai kultūraugiem. Piemēram, rapsis var krustoties ar pērkonēm un nodot šīm nezālēm izturību pret herbicīdiem, mudinot zemniekus lietot vairāk pesticīdu. Tā noticis Argentīnā, kur soja nodarījusi kaitējumus augsnes baktērijām un izplatījušās pret herbicīdiem izturīgas nezāles. Krustojoties ar ģenētiski nemodificētu rapsi, tiktu pamazināta tā tirgus vērtība un, tā kā ģenētiskā modifikācija paliek biotehnoloģijas kompānijas īpašums, saimnieks, kura laukā radies bioloģiskais piesārņojums, varētu tikt iesūdzēts tiesā par zādzību. Arī tādi precedenti jau ir bijuši. Daži potenciālie veselības riski, ko izraisa ģenētiski modificētu augu lietošana pārtikā, ir jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās vai nevēlamo vielu daudzumu palielināšanās, vitamīnu un citu vērtīgo uzturvielu samazināšanās, lielāks pesticīdu atlieku daudzums. Nenorādot uz dzīvnieku valsts produktiem, ka tie ir iegūti no dzīvniekiem, kas baroti ar ĢM lopbarību, un nemarķējot produktus, kuru sastāvā ir mazāk par 1% ĢM izcelsmes vielu, tiek pārkāptas patērētāju izvēles un informācijas pieejamības tiesības, īpaši, ja viņi vēlas boikotēt šo produkciju ētisku apsvērumu dēļ, piemēram, uzskata, ka starptautiskajām kompānijām nav tiesību patentēt augu un dzīvnieku šķirnes. GAĻA Vide No pārtikas produktiem vidi visvairāk ietekmē gaļas un tās izstrādājumu patēriņš. Gaļas ražošana piesārņo gaisu un ietekmē klimata pārmaiņas, jo dzīvnieki un to mēsli izdala metānu, savukārt lopbarības un gaļas produktu pārvadāšana un dzīvnieku transportēšana uz kautuvi oglekļa dioksīdu. Tās abas ir siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Gaļas izstrādājumi rada 4 12% no kopējās patēriņa ietekmes uz klimata izmaiņām (19 38% no pārtikas preču ietekmes uz klimatu) un 14 23% no ietekmes uz paskābināšanos un eitrofikāciju. Latvijā gadā no kopējā SEG izmešu daudzuma 15,4% radīja lauksaimniecība (no tā 35,2% no mājlopu zarnu fermentācijas, 13,3% no kūtsmēslu saimniecības un 51,5% no lauksaimniecībā izmantojamām augsnēm). Saražojot kilogramu liellopu gaļas, izdalās 36,4 kg CO 2 ekvivalentas gāzes, mēslojums, kas līdzvērtīgs 340 gramiem SO 2, 59 grami fosfātu un tiek patērēti 169 MJ enerģijas. Proti, tiek izdalīts tikpat CO 2, cik vidēji izplūst no automašīnas, nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt simt vatu spuldzīti. Šajā aprēķinā nav ietverta fermas infrastruktūras apsaimniekošana un gaļas pārvadāšana, kas patērē vēl divtik enerģijas. 10

13 Zviedrijā secināts, ka, audzējot liellopus bioloģiskās saimniecībās, kur tie pamatā ganās ganībās, nevis ēd koncentrēto lopbarību, izdalās par 40% mazāk SEG un tiek patērēts par 85% mazāk enerģijas. Čikāgas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka tipiska ASV diēta, kurā 28% ir dzīvnieku izcelsmes produkti, gadā uz cilvēku rada gandrīz 1,5 tonnu vairāk CO 2 ekvivalenta nekā vegānisks uzturs ar tikpat lielu kaloriju daudzumu. Siltumnīcas efekta gāžu izmešu daudzumu palīdz samazināt arī putna gaļas un rūpnieciski mazāk apstrādātas gaļas izvēlēšanās sarkanās gaļas vietā. Tomēr klimata izmaiņas nav vienīgā vides problēma, kas saistīta ar lopkopību. Cits svarīgs jautājums ir zemes resursi. Pasaulē 70% lauksaimniecības zemes un trešā daļa graudaugu ražas tiek izmantota gaļas iegūšanai. Eiropas Savienībā 65% graudaugu izmanto lopbarībā, bet dzīvnieku izcelsmes produkti nodrošina tikai 30% pārtikā patērēto kaloriju. Turklāt ES ir pietiekami daudz zemes, lai pabarotu savus iedzīvotājus, bet ne savus mājdzīvniekus, tāpēc tiek importēta ģenētiski modificēta soja, savukārt, lai atbrīvotu zemi tās audzēšanai, tiek izcirsti Dienvidamerikas lietusmeži, kas var novest pie ekoloģiskas katastrofas. Gaļas ražošana patērē lielus daudzumus ūdens un fosilā kurināmā, it īpaši, ja ar graudiem tiek baroti liellopi. To ekoloģiskais pēdas nospiedums vidēji ir 4,2 ha vairāk nekā lielākajai daļai cilvēku. Vista apēd graudus, kas kopā ir vairāk nekā divas reizes smagāki par viņu pašu, un tās mēsli kļūst par piesārņojumu, nevis lietderīgu mēslojumu. Ja soju nevis izbaro putniem, bet gan no tās izgatavo tofu, sojas sieru, to pašu olbaltumvielu daudzumu var iegūt ar 1/8 fosilā kurināmā. Ņemot vērā, ka pasaulē palielinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to nepieciešams aizvien efektīvāk izmantot lauksaimniecības zemes resursus, dzīvnieku labturības jautājumus, klimata pārmaiņas un citus dabas aizsardzības jautājumus, jāsecina, ka ir ievērojami jāsamazina lopkopības produktu ražošana un tie (arī āda, vilna utt.) ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk. Ētika Dzīvnieki ir jutīgas būtnes, kas spēj izjust bailes un ciešanas. To zina katrs, kas ir dzīvojis kopā ar kādu mājdzīvnieku. Eiropas iedzīvotājs, kas ēd gaļu, vidēji dzīves laikā ir atbildīgs par 760 vistu, 20 cūku, 29 aitu, piecu govju un neskaitāmu zivju nāvi. Vai varat sevi iedomāties nogalinām visas šīs dzīvās būtnes? Vai jūs būtu uz to gatavs? Turklāt lielākā daļa dzīvnieku, īpaši vistu, kas beidz savu dzīvi kā gaļa, tiek turēti saspiestībā un stresā, netiek izlaisti svaigā gaisā un dienasgaismā un tiek nobaroti nedabīgi ātri, no kā cieš to veselība. 11

14 Veselība Pat ja nespējat iedomāties pusdienas bez gaļas, nav iemesla apdraudēt veselību un vienlaikus atbalstīt necilvēcīgu, dabu piesārņojošu lopkopības praksi, pērkot gaļu, kas iegūta no audzētiem lielfermās dzīvniekiem. Dzīvojot saspiestībā, dzīvnieki ir uzņēmīgāki pret slimībām. Īpaši no inficētas gaļas jāsargās grūtniecēm, jo, inficējoties ar listēriju un toksoplazmu, var notikt spontānais aborts. ASV Vides aizsardzības aģentūra gaļā atklājusi ievērojami vairāk pesticīdu palieku nekā augu valsts produktos. Vairāk nekā 95% dioksīnu, ar ko nonāk saskarē cilvēks, atrodas patērētajos dzīvnieku taukos zivīs, gaļā, piena produktos, olās. Attīstītajās valstīs vairuma cilvēku uzturs noteikti būtu veselīgāks, ja dzīvnieku izcelsmes produktus patērētu mazāk, jo šobrīd tiek uzņemts pārāk daudz olbaltumvielu un tauku. Taukvielās uzkrājas dioksīni, ļoti bīstamas vielas, kas var radīt virkni veselības traucējumu, ietekmēt hormonālo, reproduktīvo un imūnsistēmu un bērnu attīstību. Pasaules Vēža pētniecības fonds ir atklājis, ka veģetāriešiem ir zemāks mirstīgums, tie mazāk slimo ar sirds slimībām, aptaukošanos un vēzi. ASV gadā 19 cilvēki nomira, saindējušies ar sērūdeņradi, ko izdalīja vaļējas kūtsmēslu krātuves. Sērūdeņradis var izraisīt arī acu un augšējo elpošanas ceļu iekaisumus, galvassāpes, reiboni. PIENA PRODUKTI Vide Otra produktu grupa ar lielāko ietekmi uz vidi ir piena produkti. Piena, siera un sviesta kopējais globālās sasilšanas potenciāls tiek vērtēts kā 5% no visa kopējā patēriņa: piens 2,4%, siers 2,1%, pārējie piena produkti 0,6%. Tāpat piena izstrādājumi ir atbildīgi par 4% ES radītā smoga un 10% eitrofikācijas. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotajam pienam ir salīdzinoši mazāka energoietilpība, bet nepieciešamas lielākas zemes platības, lai iegūtu to pašu piena daudzumu. Tāpat bioloģiskajam pienam ir zemāks klimata izmaiņu (-16%) un paskābināšanās (-12%) potenciāls. Taču bioloģiskā piena ražošanai ir nedaudz lielāks eitrofikācijas un smoga potenciāls, salīdzinot ar konvencionālo pienu. Veselība Pienā esošās piesātinātās taukskābes palielina asinsvadu trombozes attīstības risku 12

15 smadzenēs un sirdī. Ar piena starpniecību cilvēka organismā nonāk pesticīdi un citas bīstamas taukos šķīstošas ķīmiskas vielas. Pienā un tā izstrādājumos, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri ir patērējuši piesārņotu barību, ir sastopama genotoksiska kancerogēna viela aflatoksīns M1. Īpaši tas apdraud mazus bērnus. Dānijā veikts pētījums rāda, ka govs pienā no bioloģisko lauksaimniecību ganībām ir apmēram par 20% vairāk D vitamīna nekā to govju pienā, kas pastāvīgi atrodas fermā. Risinājumi Pašlaik Latvijā ir pieejama bioloģiski audzētu trušu, jēru, liellopu un putnu gaļa, kā arī olas un piens. Nav grūti ievērot veselīgu diētu, kurā gaļas nav vispār vai arī tās ir ļoti maz, tā vienlaikus ietaupot dabas resursus. Lielisks olbaltumvielu avots ir pākšaugi, rieksti, auzu pārslas, brokoļi utt. Dzelzi var uzņemt ar ķirbju sēklām, linsēklām, diedzētām Ķīnas pupiņām un citiem diedzējumiem, rupjmaizi, lēcām u. c. pākšaugiem, salātiem, žāvētiem. Lai dzelzs labi uzsūktos, to saturošus produktus jāēd vienlaikus ar C vitamīna avotiem, savukārt tanīns (tas atrodams zaļajā un melnajā tējā, mazos daudzumos arī kurkumā, karijā, koriandrā, tamarindā), kafija, kakao un cinks jāuzņem citās ēdienreizēs. Labi kalcija avoti ir zaļumi: brokoļi, lapu un citi kāposti, romiešu salāti, kā arī jūras kāposti, pupas, rāceņi, apelsīni. Lai kalcijs labi uzsūktos, nepieciešams D vitamīns;

16 olbaltumvielas, nātrijs (sāls), arī kafija un limonādes traucē uzņemt kalciju. Vairāk par veģetāru uzturu lasiet Ja domājat, ka veģetārisms nav domāts jums, mēģiniet kaut nedaudz samazināt gaļas un piena patēriņu un atsakieties no desām un tamlīdzīgiem produktiem. ZIVIS Vide Pasaules resursu institūts lēš, ka pēdējo 50 gadu laikā zivju patēriņš ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes. 20. gadsimta 80. gadu sākumā, kad tika plaši izmantotas industriālās zvejas metodes, divu gadu laikā pasaulē tika nozvejots tik daudz jūras zivju, cik visā 19. gadsimtā. Šobrīd, saskaņā ar ANO datiem, ceturtā daļa zvejas vietu ir vai nu izsmelta, vai arī tiek pārāk ekspluatēta, vēl divas ceturtdaļas tiek izmantotas maksimāli pieļaujamajā līmenī. Kanādas zinātnieki secinājuši, ka pēdējā pusgadsimtā ir iznīcināti 90% visu lielo zivju (āte, zobenzivs, haizivs un tuncis) un atlikušie īpatņi ir salīdzinoši maza auguma. Zvejojot ar trali, tiek bojāta jūras gultnes ekosistēma. Driftertīklos sapinas un iet bojā delfīni, bruņurupuči un citi jūras dzīvnieki. Delfīnu mazuļus apdraud arī citas zvejas metodes, tīklu radītās straumes nesti, tie viegli pazaudē māti un nomirst. Garneļu zvejas laikā tiek izārdītas jūras ekosistēmas un noķerts daudz piezvejas, ko bieži vienkārši mirušu sasviež atpakaļ ūdenī. Garneļu fermas Āzijā, kuras ierīkojot, tiek neatgriezeniski zaudēta aramzeme, piesārņo ūdeni ar bīstamām ķimikālijām, toksiskie atkritumi bieži tiek izmesti okeānā. Tajās bieži izmanto bērnu darbu. Veselība Zivīs, īpaši treknajās (piemēram, lasī) uzkrājas dažādas bīstamas ķīmiskas vielas smagie metāli, polihlorētie bifenili, pesticīdi, dioksīni. Zivis ir viens no nozīmīgākajiem šo vielu avotiem cilvēka organismā. Pēc tam šīs ķimikālijas uzkrājas taukaudos, negatīvi ietekmē nervu, reproduktīvo un imūnsistēmu, grūtnieču organismā var traucēt augļa pilnvērtīgai attīstībai. Ar mātes pienu kaitīgās vielas tiek nodotas zīdaiņiem. Zivju fermās izmanto daudzas un dažādas ķīmiskas vielas: dezinfektantus, antibiotikas un citus medikamentus. Lašu ēdienam var pievienot krāsvielu, lai zivis kļūtu sārtas. 14

17 Arī dzīvas zivis, kas veikalā atrodas pārpildītā akvārijā un cieš no skābekļa trūkuma, nebūtu ieteicams iegādāties ne tikai ētisku apsvērumu dēļ, bet arī rūpējoties par savu veselību. Risinājumi Vietējās saldūdens zivīs kaitīgo vielu būs mazāk nekā jūras zivīs, īpaši treknajās un plēsīgajās. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests iesaka uzturā pēc iespējas retāk lietot lielās plēsīgās zivis, trekno zivju vēderiņus, Baltijas jūras lašus un zivju aknu konservus. Īpaši rūpīgi šie norādījumi jāievēro grūtniecēm un tām, kas plāno grūtniecību, zīdītājām un bērniem līdz piecpadsmit gadu vecumam. Omega-3 taukskābes ir arī linsēklās, kaņepēs, valriekstos, jūras kāpostos, sojā utt. D vitamīnu cilvēki ar gaišu ādu pietiekamā daudzumā var uzņemt, dienā minūtes atklājot saulei seju un apakšdelmus. Ja āda ir tumša, sauļošanās laiks jāpalielina 3-6 reizes. Ja saules stari tiek klāt lielākai ķermeņa platību, sauļošanās laiku var samazināt. Vasarā cilvēka organismā veidojas D vitamīna uzkrājumi, kas ziemā tiek izsmelti. Tomēr grūtniecēm un zīdītājām D vitamīnu iesaka lietot papildus. DĀRZEŅI UN GRAUDAUGI Veselība Veselīga dzīvesveida padomi noteikti skanēs šādi: vairāk kustēties, mazāk ēst, patērēt vairāk svaigu augļu un dārzeņu, vismaz 400 gramus dienā. Un tur noteikti neietilpst konfektes un limonādes ar augļu garšu, lai kā arī reklāmas nepūlētos pārliecināt bērnus par pretējo. Latvijas zemnieki audzē bietes, brokoļus, burkānus, gurķus, kabačus, kāļus, kāpostus, kartupeļus, ķiplokus, ķirbjus, papriku, patisonus, puravus, puķkāpostus, rāceņus, redīsus, rutkus, salātus, selerijas, sīpolus, tomātus, topinambūru, pat melones. Un, piemēram, salātu, tomātu vai ķirbju šķirnes ir tik daudzveidīgas, ka ilgi nenāksies sūdzēties par garlaicīgu maltīti, ja nolemsiet visu nogaršot. Tomēr veselību noteikti neuzlabos pesticīdu atliekas un klimata pārmaiņas, ko veicina dārzeņu importēšana. Lielbritānijā gadā tika pārbaudīti 72 maizes paraugi. Piecdesmit trijos tika atrastas četru dažādu pesticīdu atliekas, turklāt graudu maizē to līmenis bija augstāks. 15

18 Vide Graudkopībai un miltu izstrādājumu ražošanai ir būtiska ietekme uz eitrofikāciju jeb ūdeņu aizaugšanu apmēram 9 %. Lielākā slodze rodas lauksaimniecības stadijā 89%, transportēšanā 10 %. Uz globālo sasilšanu lielākā ietekme jeb 39% rodas transportējot, gandrīz tikpat lauksaimniecības stadijā. Lauksaimniecības tehnikas ražošana veido aptuveni 10% no kopējās lauksaimniecības ietekmes uz vidi. Audzējot rīsu, kas ir visizplatītākais kultūraugs pasaulē, izdalās daudz metāna. Īpaši daudz siltumnīcas efekta gāzu izmešu rodas, augļus un dārzeņus importējot ar gaisa transportu, siltumnīcās audzējot sezonai neatbilstošus dārzeņus, pārvadājot jau daļēji sagatavotus (augļi šķēlītēs) un viegli sabojājamus produktus. Lielbritānijā ar gaisa transportu tiek importēti 1,5% augļu un dārzeņu, bet tas rada apmēram pusi no šīs produkcijas siltumnīcas efekta gāzu izmešiem, ja neņem vērā individuālo patērētāju braucienus uz lielveikaliem. Ja pieskaita arī tos, tad aviotransportēšana rada apmēram divas piektdaļas izmešu. Lielu iespaidu uz klimata pārmaiņām atstāj arī augļu un dārzeņu atdzesēšana, tos transportējot un uzglabājot. Liela energoietilpība ir siltumnīcās audzētajiem dārzeņiem. Piemēram, tomāti izceļas ar salīdzinoši lielu ietekmi uz vidi, jo tos daudz patērē, pamatā audzē siltumnīcās, uz kilogramu tomātu patērējot litrus ūdens, un bieži vien transportē lielos attālumos. Zviedrijā g. veikts pētījums rādīja, ka ar Spānijā audzētajiem tomātiem saistīto CO 2 izmešu ir 16 reizes vairāk nekā Nīderlandes tomātiem. Pašu zviedru tomātiem izmešu bija vēl vairāk, jādomā, tāpēc ka tumšākā un aukstākā klimatā audzējot patērē vairāk energoresursu. Tomēr šo jautājumu sarežģī daudzi apstākļi, piemēram, šķirnes ražīgums un tas, no cik izturīga materiāla celtas siltumnīcas ir ievērojama starpība, vai pārklājums kalpo trīs vai desmit gadus. Daudz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izdalās, ziemā un agrā pavasarī audzējot un no siltajām zemēm vai Nīderlandes ievedot cukini, papriku, baklažānus, salātus, gurķus, sparģeļus, brokoļus un citus dāzeņus. Mazāka ietekme uz vidi ir vietējiem sakņaugiem (burkāniem, kartupeļiem, pastinakiem, kāļiem, rāceņiem), kāpostiem, lauka gurķiem, sīpoliem. Vismaz puse veikalos patērētās enerģijas tiek izmantota pārtikas atdzesēšanai. Saldētu augļu un dārzeņu ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā nesaldētu. Lai tos uzglabātu, tiek patērēts septiņas reizes vairāk enerģijas nekā tad, ja nesaldētu pārtiku tur pietiekami zemā temperatūrā, lai tā nesabojātos. 16

19 Dārzeņu ietekmi uz vidi lielā mērā var izšķirt tieši patērētāji pērkot importētu vai vietējo produkciju, ik nedēļu braucot uz attālu lielveikalu ar automašīnu vai nopērkot uzreiz pāris maisus kartupeļu, pērkot jau sagrieztus un saldētus zupas maisījumus un konservētus dārzeņus, vai iegādājoties lielāku ledusskapi, kur ilgāk glabāt savus krājumus. Apmēram ceturtā daļa izaudzēto augļu un dārzeņu netiek patērēta, bet sabojājas, kas rada nevajadzīgus resursu zudumus un piesārņojumu. Lielākā daļa dārzeņu zudumu rodas mājās un sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Risinājumi Tāpēc svarīgi nepirkt vairāk nekā var patērēt un iegādātos produktus pareizi uzglabāt. Atstājot dārzeņus polietilēna maisiņos, tie ātri sapūs! Kartupeļu gatavošanā tiek patērēts ievērojami vairāk enerģijas nekā to audzēšanā, tāpēc neaizmirstiet uzlikt katlam vāku. Ziemā varat pamēģināt paši sarūpēt svaigus zaļumus, diedzējot graudus, lēcas, redīsu sēklas, uz palodzes audzēt sīpollokus, kressalātus, rozmarīnu un citus garšaugus. Veģetāra diēta, kuras pamatā

20 ir importēti augļi un dārzeņi, var atstāt tikpat lielu ietekmi uz klimata pārmaiņām kā diēta, kas sastāv no gaļas un vietējiem dārzeņiem. Toties siltumnīcas efekta gāzu izmeši ievērojami samazinās, ja uzturā lieto daudz sezonai atbilstošu vietējo sakņaugu un zaļumu. Dažos veikalos ir nopērkama Latvijā cepta maize, kas saņēmusi Latvijas Ekoprodukta sertifikātu. Tajā arī nav lieku pārtikas piedevu. AUGĻI UN RIEKSTI Vide Dažādu augļu dārzu ietekme uz klimata pārmaiņām galvenokārt ir atkarīga no izmantotā mēslojuma daudzuma. Bioloģiskā augļkopībā, salīdzinot ar augļu dārziem, kur izmanto lauksaimniecības ķimikālijas, ir mazāki slāpekļa zudumi no augsnes. Spānijā, lai izaudzētu kilogramu apelsīnu, gaisā izdalās 0,25 kg CO 2. Tomēr Zviedrijā veikts pētījums rādīja, ka tur patērēto apelsīnu ietekme uz klimatu daudz neatšķīrās no ābolu ietekmes (pieņemot, ka 80% ābolu bija importēti). Augļu sulu un sīrupu ietekme bija vairāk nekā divas reizes lielāka: 1 kg CO 2 izmešu uz kilogramu produkta. Liela ietekme ir arī svaigām vīģēm, zemenēm ziemā un citiem augļiem un ogām, kas ātri bojājas, tāpēc tiek uzglabāti aukstumā un parasti pārvadāti ar lidmašīnām. Ierīkojot banānu un citus galvenokārt eksportam audzētu augļu plantācijas, tiek izcirsti meži, līdz ar to mazināta bioloģiskā daudzveidība un atņemtas pārziemošanas vietas mūsu gājputniem. Zemnieku veselību bojā izmantotās lauksaimniecības ķimikālijas, kuru atliekas saglabājas augļos. Arī audzējot riekstus, izmanto daudz pesticīdu. Jāņem vērā, ka liela daļa riekstu tiek importēta no valstīm, kur ir vājāka vides aizsardzības politika nekā ES. Piemēram, endosulfāns ir aizliegts daudzās valstīs, bet atļauts ASV un Indijā, kur ar to apstrādā kešjū jeb Indijas riekstu plantācijas, apdraudot laukstrādnieku un tuvējo iedzīvotāju veselību, arī citus zīdītājus un zivis g. tika publicēts pētījums, kurā atklāta endosulfāna ietekme uz Indijas zēnu dzimumnobriešanas traucējumiem. Šis pesticīds bojā nieres, aknas, sēkliniekus un centrālo nervu sistēmu. Ciflutrīnam ir toksiska iedarbība uz ūdenī mītošajiem organismiem. Ar fosmetu, ko izmanto pistāciju, ābolu un persiku audzēšanā, saindējas bites. Atrazīns, ar ko apstrādā makadāmijas riekstkokus, ASV ir atrasts akās. Tas ir bīstams zivīm un abiniekiem, iespējams, negatīvi ietekmē arī cilvēku vairošanās sistēmu. Diazinons, ko izmanto valriekstu audzētāji, ir ļoti indīgs bitēm un putniem. Pēc novākšanas riekstus var dezinficēt ar metilbromīdu, kas kaitē gan strādniekiem, gan ozona slānim. 18

21 Veselība Riekstos nav holesterīna, toties ir nepiesātinātās taukvielas, kas labvēlīgi ietekmē sirdi, kā arī magnijs un hroms, cinks un mangāns, E vitamīns. Zemesrieksti pieder tiem kultūraugiem, kas visbiežāk ir inficēti ar aflatoksīnu, ko producē Aspergillus sēnes un kas bojā aknas, izraisa dažādus audzējus, novājina imūnsistēmu. (Tas ir sastopams arī zemesriekstu sviestā, kukurūzā, rīsos, kviešos, sojas pupās.) Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija neiesaka dot zemesriekstus bērniem, kam vēl nav trīs gadi. Risinājumi Kā vienmēr: ja iespējams, pērciet vietējos lazdu riekstus un augļus, kas izaudzēti, neizmantojot ķīmiskus augu aizsardzības līdzekļus. Tad jums nebūs augļi jāmizo, zaudējot vērtīgās uzturvielas. Ja pērkat ar pesticīdiem apstrādātus eksotiskos augļus, izvēlieties apelsīnus, banānus un citus augļus, kam ir bieza, neēdama miza. Importētie augļi, protams, ir garšīgi un nez vai kāds gribēs no tiem atteikties pilnībā. Taču neaizmirsīsim mūsu pašu dabas bagātības: ābolus, aronijas, avenes, brūklenes, bumbierus, cidonijas, dzērvenes, ērkšķogas, irbenes, jāņogas, kazenes, korintes, ķiršus, lācenes, mellenes, plūmes, plūškoka ogas, smiltsērkšķus, upenes, vīnogas, zemenes.

22 Vislabāk pirkt veselus, nesālītus un negrauzdētus riekstus. Iepelējušos noteikti jāmet ārā. Zemesriekstos biežāk sastopams aflatoksīns (genotoksiska kancerogēna viela), tāpēc tos labāk neizvēlēties. Lobīti rieksti bojājas ātrāk par nelobītiem, tie jāuzglabā ledusskapī. DZĒRIENI Pētījumi rāda, ka dzērienu ietekme uz vidi ir mazāka nekā ēdienam. Lielāko slodzi rada iepakojums un dzērienu atdzesēšana. Arī ūdens patēriņš šajā rūpniecībā ir salīdzinoši liels. Lai iegūtu glāzi apelsīnu sulas, ražošanā tiek izmantots 22 reizes, bet apūdeņošanā 1000 reizes vairāk ūdens. Ūdens Ne viss ūdens, ko pārdod pudelēs, nāk no tīriem avotiem, ievērojama tā daļa var būt vēl nekvalitatīvāka nekā parasts krāna ūdens. Parasti ūdeni pārdod plastmasas pudelēs, ko izgatavo no naftas, kas ir neatjaunojams dabas resurss. Izvēloties dzert krāna ūdeni, mēs varam mazināt atkarību no naftas un taupīt tās rezerves. Plastmasas ražošanā rodas toksiski blakusprodukti, piemēram, stirols un benzols, kas izplūst gaisā, un šis piesārņojums izraisa elpošanas problēmas un var izraisīt arī vēzi. Pasaules dabas fonds lēš, ka ūdens pudelēm izmanto apmēram 1,5 miljonus tonnu plastmasas. Vairums pudeļu pēc iztukšošanas tiek nevis

23 pārstrādātas, bet gan sadedzinātas vai nonāk izgāztuvēs. Pudelēs pirktais ūdens ir daudz energoietilpīgāks nekā krāna ūdens. Jo tālāk tas tiek vests, jo vairāk neatjaunojamo energoavotu iztērēts un vairāk piesārņots gaiss, rodas troksnis un transporta sastrēgumi. Filtru uzstādīšana palīdzēs mājās iegūt tīrāku dzeramo ūdeni, tas izmaksās mazāk par ūdens pirkšanu, un jūs zināsiet, no kā jūsu ūdens tiek attīrīts. Reizēm tomēr neatliek nekas cits, kā ūdeni nopirkt. Stikla pudeļu ražošanā patērē vairāk enerģijas, toties plastmasas pudeļu rūpniecībā rodas simt reižu vairāk indīgu izmešu, kas nokļūst gaisā un ūdenī. Neaizmirstiet pudeli pēc iztukšošanas izmest šķiroto atkritumu konteinerā! Neizmantojiet plastmasas pudeles atkārtoti, tās nevar kārtīgi izmazgāt, un tur vairojas baktērijas. Itālijā veiktā pētījumā tika atklāts, ka deviņus mēnešus PET pudelē nostāvējušā avota ūdenī palielinājās dioktilftalāta daudzums. Šī viela traucē endokrīnās sistēmas darbību un, iespējams, izraisa vēzi. Nav gan skaidrs, vai atklātais vielas daudzums spēj nodarīt kaitējumu. Alkoholiskie dzērieni Aprēķināts, ka Lielbritānijā 38% no kopējās alkoholisko dzērienu ietekmes uz klimatu rodas patēriņa stadijā (piem., kad baltvīns tiek atdzesēts pirms dzeršanas), 26% siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada transportēšana, bet iepakojums rada 13% izmešu. Atšķirības starp dažādu dzērienu ietekmi uz vidi ir nelielas. Alus darīšana ir energoietilpīgs process, un tā laikā gaisā nokļūst daudz piesārņojuma. Piemēram, pagatavojot vienu litru Heineken alus, gaisā izdalās 0,117 kg CO 2. Mazajās darītavās šis skaitlis vidēji ir divas reizes lielāks, taču ir arī tādas mazās darītavas, kurās enerģijas patēriņš ir salīdzinoši niecīgs. No kopējā ar alu saistītā CO 2 izmešu daudzuma gandrīz puse rodas tieši patēriņa procesā 48 %, tad seko transportēšana, iepakošana, alus darīšana un lauksaimniecība. Taču, ja aplūko tikai pudelēs pildīto alu (nevis mucās), iepakojuma ražošanas radīto izmešu daudzums ir gandrīz tikpat liels, kā atdzesēšanas attiecīgi 33,6 % un 36 % (Lielbritānijas dati). Lai saražotu litru alu, nepieciešami četri litri ūdens. Arī alus darītavu notekūdeņu attīrīšana rada daudz problēmu. Vīnogu audzētāji vidēji lieto mazāk mēslojuma nekā miežu audzētāji. No CO 2 izmešiem, kas saistīti ar vīna patēriņu, 35% rada transportēšana, tālāk seko vīnogulāju audzēšana un vīna darīšana (kopā), gala patēriņš un iepakošana. 21

24 Kafija Tāpat kā kakao, vaniļu un banānus, arī kafiju, kas pēc naftas ir otrā visvairāk legāli tirgotā prece pasaulē, ražo gandrīz tikai jaunattīstības valstīs. Tradicionāli kafija tika audzēta lietusmežu paēnā. Šādas kafijas audzes ir dzīvesvieta daudzām dzīvnieku sugām, tajās pārziemo daudzi gājputni, piemēram, ķauķi un strazdi. Tā kā tur ir daudz dabisko kukaiņu ienaidnieku, nav lielas vajadzības lietot insekticīdus gadā Meksikā ēnainā kafijas plantācijā tika atklātas vairāk nekā 140 putnu sugas. Septiņdesmitajos gados tika ieviestas jaunas, ražīgākas šķirnes, kas jāaudzē atklātā saulē. Zemnieki pievērsās tām, lai krasi nemazinātos to ienākumi, kafijas cenai krītot. (Kafijas tirgum raksturīgas straujas svārstības, un audzētāji bieži spiesti pārdot produkciju zem pašizmaksas, toties lielu peļņu gūst vairumtirgotāji, jo kafijas cenas veikalos mazākas nekļūst.) Taču, lai saulē audzētā kafija dotu labu ražu, to daudz vairāk jāmēslo un jāapstrādā ar pesticīdiem. Šādās fermās dzīvo līdz pat 97 % mazāk putnu sugu. Vairums pesticīdu atlieku sadeg grauzdēšanas procesā un patērētājiem tiešu risku nerada, toties laukstrādnieki cieš ik dienas, saslimst un pat mirst no saindēšanās. Endosulfāns, ko plaši lieto kafijas plantācijās, tiek turēts aizdomās par krūšu vēža izraisīšanu un saglabājas vidē mēnešiem ilgi. Bezkofeīna kafiju visbiežāk ražo, izmantojot metilēnhlorīdu, kas tiek uzskatīts par potenciālu kancerogēnu, un etilacetātu, kas var izraisīt ādas iekaisumu. Šīs vielas nav atļauts izmantot bioloģiskās bezkofeīna kafijas ražošanā. Lai no kafijas ogām iegūtu pupiņas, uz kilogramu pupiņu tiek patērēti 15 litri ūdens. Lielu ietekmi uz vidi neapšaubāmi atstāj arī kafijas transportēšana. Tēja Visā pasaulē tēja ir kļuvusi par vienu no populārākajiem dzērieniem. Tā simbolizē viesmīlību un draudzību, un zaļā tēja arī veselību. Tomēr šim dzērienam ir sava tumšā puse. Lielāko daļu tējas audzē jaunattīstības valstīs: Indijā, Šrilankā, Ķīnā, arī Kenijā. Palielinoties izaudzētās tējas apjomam, tās vairumtirdzniecības cena ir stipri sarukusi un kļuvusi ievērojamāki zemāka par pašizmaksu, un mazajiem zemniekiem un laukstrādniekiem ir grūti izdzīvot ar nopelnīto. Daudziem laukstrādniekiem ir jāstrādā ilgas stundas, viņi saņem nožēlojamu samaksu, dzīvo antisanitāros apstākļos un ir spiesti sūtīt darbā arī savus bērnus, kam būtu jāmācās skolā. Tējas plantācijās izmanto daudz pesticīdu, kas apdraud ne tikai laukstrādnieku, bet 22

25 arī patērētāju veselību. Piemēram, Ķīnā audzētā zaļajā tējā, ko reklamē kā veselību stiprinošu, pārbaudēs ir atklāts augsts svina un DDT saturs. Laukstrādnieki krūmus ar pesticīdiem bieži apstrādā bez piemērota aizsargtērpa, un viņu dzeramā ūdens avoti ir piesārņoti ar indīgajām ķimikālijām. Tējas audzēšanas ietekme uz vidi maz pētīta, taču tai ir kas kopīgs ar kafijas radītajām problēmām. Augstvērtīgāko tēju iegūst vēsās un mitrās kalnu nokalnēs, kas viegli cieš no erozijas. Indijā slavenos Darjeeling tējas stādījumus tieši tāpēc ir piemeklējuši nogruvumi. Putnu daudzveidība plantācijās ir mazāka nekā būtu jābūt veselīgā vidē. Kakao un šokolāde Šokolādi gatavo no kakao koka augļiem, kas dabiski aug Centrālās un Dienvidamerikas tropiskajos apgabalos. Pašreiz kakao audzē galvenokārt Āfrikā Kotdivurā, Ganā, Nigērijā un Kamerūnā, Indonēzijā un Brazīlijā. Kakao pupiņas fermentē, izžāvē un pārdod uz Eiropu un Ziemeļameriku, kur tās grauzdē un pārstrādā tālāk. Kakao koki dabiski aug ēnainā un mitrā lietusmežā, un ēnā audzēta kakao plantācijas savvaļas dzīvniekiem sniedz gandrīz tikpat labu patvērumu kā dabisks mežs. Piemēram, Brazīlijā vienā naktī tādā audzē tika saskaitītas 23 dažādas sikspārņu sugas. Tāpat kā ar kafiju, mūsdienās arī kakao audzē saulē, lai iegūtu augstāku ražu, bet augi vairāk cieš no slimībām, kaitēkļiem, karstuma un sausuma. Tāpēc tiek lietots vairāk lauksaimniecības ķimikāliju. Pesticīdi nokļūst gruntsūdeņos, gaisā un gatavajā produkcijā: Lielbritānijā gadā visos 20 pārbaudītajos šokolādes paraugos tika atklāts lindāns, ko tur aizdomās par vēža un hormonu darbības traucējumu izraisīšanu. Daļu kakao novāc bērni vergi. ANO Bērnu fonds un citas starptautiskās organizācijas ir atklājušas pat deviņgadīgus zēnus, kas bez samaksas strādā kakao plantācijās Kotdivuārā, kur audzē apmēram 43% no visa kakao. Vairums bērnu nāk no vēl nabadzīgākām valstīm Mali, Togo, un Burkinafaso. Izmisušie vecāki, ārzemju peļņas avota iekārdināti, pārdod savus bērnus, bet zēnus piespiež strādāt par baltu velti un sit. Risinājumi Dzeriet krāna ūdeni. Ja šaubāties par tā kvalitāti, uzstādiet filtru. Biežāk izraugieties vietējo zāļu tēju, to varat saldināt ar Latvijā ievāktu medu. Izvēlieties tēju, kafiju, kakao un šokolādi, kam ir bioloģiskās lauksaimniecības vai godīgās tirdzniecības sertifikāts, kas audzēta ēnā ( Shade Grown ) un nesatur mākslīgus aromatizatorus. Lai gan šādi produkti parasti ir dārgāki par vidusmēra 23

26 piedāvājumu, tie lielākoties ir arī daudz garšīgāki. Dodiet priekšroku beramajai tējai, nevis papīra maisiņiem. Uzvāriet tikai tik daudz ūdens, cik nepieciešams, lai pagatavotu dzērienu. Sulas nav augļu aizvietotājs. No koncentrāta gatavota eksotisko augļu sula rada mazāk siltumnīcas efekta gāzu izmešus nekā no svaigiem augļiem spiests dzēriens. Vēl labāka būs sula no vietējiem augļiem un dārzeņiem. Nepārspīlējiet ar alkoholisko dzērienu patēriņu. Izvēlieties tādus dzērienus, kas pārvadāti mazākus attālumus un nav papildus jāatdzesē. Ārpus mājas dzeriet izlejamo alu no mucām, nevis skārdenēm vai pudelēm. 24

27

28

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms”

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms” Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm: Plaši lauki, zaļi meži, Zilis jūras ūdentiņš. Mana sēta, mana māja, mans pagalms Projekta autori 5.a klase 2018.g. 18.-20.aprīlis Projekta mērķis Veidot sadarbības

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

LDF-24LPP_ieksha.indd

LDF-24LPP_ieksha.indd LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera,

Sīkāk

MILUPA_RIMI_noteikumi_2019_LV

MILUPA_RIMI_noteikumi_2019_LV 13.03.2019. Loterijas atļaujas numurs 5651 Milupa preču loterijas Pērc 2 Milupa produktus un laimē! noteikumi. 1. PREČU IZPLATĪTĀJS SIA Nutricia, reģistrācijas nr.: 40103070928, juridiskā adrese: Skanstes

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

PowerPoint-Präsentation

PowerPoint-Präsentation Pralinē Saturs Izejvielas Par eļļas sēklām Ražošanas process Apstrāde Izmantošanas iespējas Izejvielas. Lazdu rieksti. Botānika Parastās lazdas (Corylus avellana) rieksts ir neveronis, kas nozīmē, ka sēkla

Sīkāk

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Ginta Dzerkale Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļa Pārtikas kvalitātes shēmas *ES pārtikas kvalitātes shēmas: Bioloģiskās

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

LV Bio-Energy from the farm

LV Bio-Energy from the farm LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.

Sīkāk

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode] Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...

Sīkāk

edie karte - - AUKSTIE "ASORTI" KOMPANIJAM "LUKOMORJE" Zivju asorti trim personām. Mazsālīts lasis, kūpināta forele, ar sarkanajiem ikriem pildītas ol

edie karte - - AUKSTIE ASORTI KOMPANIJAM LUKOMORJE Zivju asorti trim personām. Mazsālīts lasis, kūpināta forele, ar sarkanajiem ikriem pildītas ol edie karte AUKSTIE "ASORTI" KOMPANIJAM "LUKOMORJE" Zivju asorti trim personām. Mazsālīts lasis, kūpināta forele, ar sarkanajiem ikriem pildītas olas, kūpināta skumbrija, baltijas šprotes ~ 19.90 eur ~

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2019) 930 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas Deleģētais lēmums, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2019) 930 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas Deleģētais lēmums, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.2.2019. C(2019) 930 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas Deleģētais lēmums, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 2021.-2030. gada periodam

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdināt

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdināt 6.6.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 141/3 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas

Sīkāk

Tehniskā specifikācija/finanšu piedāvājums* Iep. daļas Nr. Nr. p.k. Nosaukums Tehniskā secifikācija Vienība Daudzums 24 mēnešiem Pretendenta piedāvātā

Tehniskā specifikācija/finanšu piedāvājums* Iep. daļas Nr. Nr. p.k. Nosaukums Tehniskā secifikācija Vienība Daudzums 24 mēnešiem Pretendenta piedāvātā Tehniskā specifikācija/finanšu piedāvājums* Iep. daļas Nr. Nr. p.k. Nosaukums Tehniskā secifikācija Vienība Daudzums 24 mēnešiem Pretendenta piedāvātās preces izcelsmes valsts un ražotājs, ražotāja dotais

Sīkāk

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā

Sīkāk

Sadzīves ķīmija - ir dažas lietas, ko Tev derētu zināt! Sadzīves ķīmijas veidi Bīstamības simboli Ekoloģiskais marķējums Ieteikumi produktu pareizai u

Sadzīves ķīmija - ir dažas lietas, ko Tev derētu zināt! Sadzīves ķīmijas veidi Bīstamības simboli Ekoloģiskais marķējums Ieteikumi produktu pareizai u Sadzīves ķīmija - ir dažas lietas, ko Tev derētu zināt! Sadzīves ķīmijas veidi Bīstamības simboli Ekoloģiskais marķējums Ieteikumi produktu pareizai un drošai lietošanai Materiālu iespiešanai sagatavoja:

Sīkāk

Uzklikšķinot uz zīmola logo, Jūs automatiski atvērsiet šī zīmola piedāvāto produkciju mūsu sortimentā. a as es m t l vas elme es al a ez cs a a as t m

Uzklikšķinot uz zīmola logo, Jūs automatiski atvērsiet šī zīmola piedāvāto produkciju mūsu sortimentā. a as es m t l vas elme es al a ez cs a a as t m Uzklikšķinot uz zīmola logo, Jūs automatiski atvērsiet šī zīmola piedāvāto produkciju mūsu sortimentā. a as es m t l vas elme es al a ez cs a a as t m t m c alt s as a a s as v esta as 1 za 4750234101672

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

Personalizētas saldās dāvanas 2018

Personalizētas saldās dāvanas 2018 Personalizētas saldās dāvanas 2018 Iepriecini, apsveic, pasaki Paldies! un palutini sadarbības partnerus, darbiniekus un draugus ar gaumīgi un Jūsu uzņēmuma korporatīvajā stilā veidotām saldām dāvanām

Sīkāk

BĀRA ĒDIENKARTE Libretto VIESNĪCAS KLASIKA Club sendvičs Kūpināta tītara krūtiņa, tomāti, bekons, cepta ola, avokado, kraukšķīgi kartupeļi, garš

BĀRA ĒDIENKARTE Libretto VIESNĪCAS KLASIKA Club sendvičs Kūpināta tītara krūtiņa, tomāti, bekons, cepta ola, avokado, kraukšķīgi kartupeļi, garš BĀRA ĒDIENKARTE Libretto VIESNĪCAS KLASIKA Club sendvičs 12.00 Kūpināta tītara krūtiņa, tomāti, bekons, cepta ola, avokado, kraukšķīgi kartupeļi, garšaugu majonēze Ciabatta steika sendvičs 14.00 Black

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Premium kvalitātes aromatizēto Arabika kafijas pupiņu katalogs Kafija ir kas vairāk par rīta dzērienu... Kafija dod enerģiju, spēku un mundrumu. Sniedz baudu. Nodrošina atmosfēru. Tā reizē ir neatņemama

Sīkāk

2017_BBH_Seafood_Oyster_menu_a la carte_preview_LV_small

2017_BBH_Seafood_Oyster_menu_a la carte_preview_LV_small JŪRAS PLATES AUSTERES ½ Ducis Ducis Ostra Regal 37.00 70.00 Krystale 29.00 55.00 Gillardeau 35.00 68.00 Fine de Claire 22.00 40.00 Mūsu īpašā jūras velšu plate mīkstčaulu krabis, astoņkāja tausteklis,

Sīkāk

COR

COR Uzkodas un našķi Mīdijas baltvīna un saldā krējuma mērcē ar grauzdētu maizi 12,00 Auksti kūpināta makrele (skumbrija) 7,50 ar rupjmaizes ķiploku grauzdiņiem un ceptiem sīpolu gredzeniem Gaļas plate ar

Sīkāk

Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas

Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads... 3 1. Putnu

Sīkāk

Presentazione standard di PowerPoint

Presentazione standard di PowerPoint LATVIJA PASAULĒ UN ES (2015, avoti: FAO un Eurostat) ir 13. lielākā zvejas produkcijas un 24. lielākā akvakultūras produkcijas ražotāja ES. (1.000 tonnas) Pasaule ES-28 % pasaule % ES-28 Nozveja 104.635

Sīkāk

Kuldīgas 2

Kuldīgas 2 Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads...3 1.Putnu barošana

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_26

LEMUMS_GND_2015_26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

CETA eksportētāju stāsti

CETA eksportētāju stāsti Westland Cheese Group (Nīderlande) Vēl sieru? Jā, lūdzu! (un paldies CETA) Westland Group ir Nīderlandes ģimenes uzņēmums, kas visplašāk pazīstams kā Old Amsterdam un Maaslander siera šķirņu ražotājs.

Sīkāk

KONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj

KONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj KONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj pielādēt konteineru līdz malām, turklāt ātrākā veidā,

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90000074812 Lāčplēša iela 1A, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV 5101, tālrunis 65133930, fakss 65133934, e-pasts: dome@aizkraukle.lv Aizkrauklē

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk

Aizsargiepakojuma marķējums

Aizsargiepakojuma marķējums Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,

Sīkāk

PowerPoint Template

PowerPoint Template ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko

Sīkāk

PDF_Saldudens_gids_A5

PDF_Saldudens_gids_A5 Saldūdens zivju ceļvedis, Pasaules Dabas Fonds. Pirmais izdevums. Teksta konsultants: Vides risinājumu institūts. Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv; Karpa (Cyprinus carpio) un Strauta forele (Salmo trutta

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konference Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana

Sīkāk

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlamies dzīvot? Un kā mēs aizsargājam savu veselību un tajā

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka

Sīkāk

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji

Sīkāk

KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME

KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 212 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEMENTU MĒSLOJUMIEM LIELĀKA AUGU IZTURĪBA PRET STRESU MPC

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation 2018. 2019. gada kampaņa «Turi grožos bīstamās vielas» Renārs Lūsis Valsts darba inspekcijas direktors Kas ir bīstamas vielas? Jebkura viela (gāze, šķidrums vai cieta viela), kas apdraud darbinieku drošību

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Cili, A5 CP LV

Cili, A5 CP LV ZEMAS CENAS KATRU DIENU! LIELĀ pica 30 cm TIKAI NO 2 BURGERS 349 ĢIMENES pica 42 cm TIKAI NO 4 KEBABS 349 PASŪTI: ZVANOT UZ PICĒRIJU CILI.LV ĒDIENKARTE LĪDZŅEMŠANAI TAKE AWAY ČILI TAKE AWAY ēdienkartei

Sīkāk

1

1 Rēzeknes 6. vidusskola Dabīgo krāsvielu izmantošana ēdienu pagatavošanā Diāna Binduka, Rēzeknes 6. vidusskolas 10.a klases skolniece Darba vadītāja Irina Matule, ķīmijas skolotāja, pedagoģijas maģistre

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Latvijas Valsts augļkopības institūts, Lauku diena, 2014. gada 10. aprīlis LAP projekts, uzsāktie pētījumi, kā turpmāk Kā uzsākām? Pierādījumu un pamatojuma sagatavošana Briselei 2004.-2005.g. Projekts

Sīkāk

Drives, PLC and automation products for all needs

Drives, PLC and automation products for all needs BU Drives and Controls, May Frekvenču pārveidotāji visām vajadzībām. Slide 1 Biznesa struktūra piedziņa un vadība Pielietojuma nozares HVAC Pārtikas rūpniecība Dzērienu industrija Tīrais un netīrais ūdens

Sīkāk

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis

Sīkāk

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu

Sīkāk

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums Konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2015» nolikums KONKURSA MĒRĶIS 1. Panākt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras uzlabošanu. 2. Paaugstināt tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti. 3. Popularizēt

Sīkāk

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas  zinātniskais institūts “Sigra” Latvijas Lauksaimniecības universitāte Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra Uz zinātnes izstrādēm bāzētas pašvaldības kā agrārās nozares attīstību veicinātājas Dr.habil.agr.,

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

A/S"Fēnikss""(reģ.nr.: ) Apstiprinu: Pumpuru vidusskolas direktore Irēna Kausiniece Pumpuru vidusskola 2019.gada Dienas ēdienkarte pirmsskol

A/SFēnikss(reģ.nr.: ) Apstiprinu: Pumpuru vidusskolas direktore Irēna Kausiniece Pumpuru vidusskola 2019.gada Dienas ēdienkarte pirmsskol Pumpuru vidusskol 2019.gd s ēdienkrte pirmsskols izglītojmjiem (5-6g) 5dienām Dtu ms Lik posmā: 27.05.19.-31.05.19. Tuki Ogļhidr āti 27.05. Rīsu pārslu biezputr r ievārījumu PK 150/10 189,2 6,2 2,3 24

Sīkāk

FULL_menu_final_LAT_EUR_decembris_2015..odt

FULL_menu_final_LAT_EUR_decembris_2015..odt Uzkodas un našķi EURO 32001 Mīdijas baltvīna un saldā krējuma mērcē ar grauzdētu maizi 11,50 36027 Cepti nēģi un svaigi sālīts lasis pasniegti uz grauzdētas ciabatas maizes 14,50 ar ceptām kartupeļu daiviņām

Sīkāk

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības

Sīkāk

Šis buklets ir radīts nieru slimību pacientiem, kuriem diagnosticēts augsts fosfora līmenis asinīs.

Šis buklets ir radīts nieru slimību pacientiem, kuriem diagnosticēts augsts fosfora līmenis asinīs. Šis buklets ir radīts nieru slimību pacientiem, kuriem diagnosticēts augsts fosfora līmenis asinīs. Mīļo lasītāj! Ja tavās rokās ir nonācis šis izdevums, tas nozīmē, ka Tu vai Tev tuvs un svarīgs cilvēks

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekreta

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekreta Eiropas Savienības Padome Briselē, 2016. gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2016. gada 17. jūnijs Saņēmējs: delegācijas

Sīkāk

 „ Lobes krogs ” 

 „ Lobes krogs ”  Labu apetīti!!! Zupas* 1. Soļanka 2.60 1.50 2. Frikadeļu zupa 2.20 1.20 3. Gulaša zupa 2.60 1.50 4. Aukstā zupa 2.20 1.20 Salāti* 1. Zemnieku salāti Siers,bekons, salātu lapas, sīpoli, paprika, gurķi,

Sīkāk

AUKSTĀS UZKODAS Antipasta Steiku Haoss (2 personām) Kūpināta marmora gaļa, tvaicēta teļa fileja, kūpināts lasis, garneles, grilēta paprika, siers Came

AUKSTĀS UZKODAS Antipasta Steiku Haoss (2 personām) Kūpināta marmora gaļa, tvaicēta teļa fileja, kūpināts lasis, garneles, grilēta paprika, siers Came AUKSTĀS UZKODAS Antipasta Steiku Haoss (2 personām) Kūpināta marmora gaļa, tvaicēta teļa fileja, kūpināts lasis, garneles, grilēta paprika, siers Camembert President, olīvas un marinēti dārzeņi. 15,20

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only] Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju

Sīkāk

Produkcijas katalogs

Produkcijas katalogs Saldā baltā tāfelīte 100 gr. 40 gab. Fantazia dark tumšā tāfelīte 100 gr. 40 gab. Karameļu tāfelīte 100 gr. 25 gab. Tumšās šokolādes glazūra 0,5 kg. 0,5 kg. Piena šokolādes glazūra 0,5 kg. 0,5 kg. Baltās

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

Microsoft Word - Raksts labošanai.doc

Microsoft Word - Raksts labošanai.doc Patiess stāsts Par vienu no mums Jeb kā es pazaudēju -16 KG... Ar vien vairāk cilvēki man jautā: Kā man tas izdevās? Kāds ir mans noslēpums un brīnumlīdzeklis? Ziniet, mani -16kg nepazuda ar Maģiskiem

Sīkāk

Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a

Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un aminoskābju ilgtermiņa krājumus augsnē, kā arī nodrošina

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

«Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats»

«Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats» Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats Rūta Bendere Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

CL2013R1308LV _cp 1..1

CL2013R1308LV _cp 1..1 02013R1308 LV 01.01.2018 004.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās

Sīkāk

A LA CARTE ĒDIENKARTE

A LA CARTE ĒDIENKARTE A LA CARTE ĒDIENKARTE BROKASTIS 7.30 11.00 pankūkas PLĀNĀ PANKŪKA AR IEVĀRĪJUMU VAI SKĀBU KRĒJUMU Crepe with jam or sour cream 0.60 PANKŪKA PILDĪTA AR: Crepe filled with: SIERU UN ŠĶIŅĶI cheese and ham

Sīkāk

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA N. p. k Nosaukums ATKLĀTA KONKURSA PĀRTIKAS PRODUKTU UN DZĒRIENU PIEGĀDE (ID.NR. SSIS 2012/2) Sveķu speciālā internātpamatskola Tehniskā specifikācija TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Vēlamais iepakojums Pretendenta

Sīkāk

Saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības uzskaites datu veidlapā uzrāda informāciju par lauksaimniecisko darbību, pamatojoties uz

Saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības uzskaites datu veidlapā uzrāda informāciju par lauksaimniecisko darbību, pamatojoties uz Konfidencialitāte: Iesniegšana, termiņi: Pilnvarojums datu savākšanai: Palīdzība: I vai īpašnieka vārds, uzvārds Uzņēmējdarbības forma SUDAT saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības dati par 2013. gadu SUDAT

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM VIMLE Dīvāni DIZAINS Elēna Jūhansone (Ehlén Johansson) DAĻAS Roku balsts Modulis ar 1 sēdvietu Modulis ar 2 sēdvietām Modulis ar 3

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM VIMLE Dīvāni DIZAINS Elēna Jūhansone (Ehlén Johansson) DAĻAS Roku balsts Modulis ar 1 sēdvietu Modulis ar 2 sēdvietām Modulis ar 3 CEĻVEDIS PIRCĒJIEM VIMLE Dīvāni DIZAINS Elēna Jūhansone (Ehlén Johansson) DAĻAS Roku balsts Modulis ar 1 sēdvietu Modulis ar 2 sēdvietām Modulis ar 3 sēdvietām Stūra modulis Zvilņa modulis Kāju soliņš

Sīkāk

PrintGroup-vacSy_Maketirovani...

PrintGroup-vacSy_Maketirovani... R E V O L U C I O N Ā R A V A K U U M A S I S T Ē M A KĀPĒC IZŠĶIEST PĀRTIKU? Visā pasaulē aptuveni miljards cilvēku cieš pārtikas trūkuma dēļ, bet ar aptuveni 40 miljoniem tonnu pārtikas, kas tiek velti

Sīkāk

pres-3

pres-3 JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_27

LEMUMS_GND_2015_27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

NORAKSTS LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDīBA SALlENAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Centrāles iela 21, Saliena, Salienas pagasts, Daugav

NORAKSTS LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDīBA SALlENAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Centrāles iela 21, Saliena, Salienas pagasts, Daugav NORAKSTS LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDīBA SALlENAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 42139512, Centrāles iela 21, Saliena, Salienas pagasts, Daugavpils novads, LV 5469, tālr. 65475311, fakss 65475287,

Sīkāk

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne ar polsterējumu Roku balsts ar polsterējumu Sānu galdiņš

Sīkāk

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA APSTIPRINĀTI ar 25.05.2018. AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA S T A T Ū T I JAUNĀ REDAKCIJA Valmiera 2018 1. Firma

Sīkāk