COM(2017)167/F1 - LV

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "COM(2017)167/F1 - LV"

Transkripts

1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(217) 167 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 217. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā LV LV

2 1. IEVADS Efektīvas tiesu sistēmas sekmē ekonomisko izaugsmi un aizstāv pamattiesības. Tādēļ Eiropa veicina un aizstāv tiesiskumu 1. Šī dalībvalstu tiesu sistēmu loma, ko izceļ Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, ir svarīga, lai nodrošinātu, ka privātpersonas un uzņēmumi var pilnībā izmantot savas tiesības, stiprinot savstarpējo uzticību un radot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgu vidi vienotajā tirgū. Turklāt, kā norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, efektīvas tiesu sistēmas ir arī pamats ES tiesību piemērošanai: Eiropas Savienība ir veidota, balstoties uz vienotu vērtību kopumu, kas ir nostiprināts ES līgumā. Viena no šīm vērtībām ir tiesiskuma ievērošana. Tādā veidā šī struktūra darbojas, un tādā veidā mūsu dalībvalstis nodrošina vienādu ES tiesību piemērošanu visā Eiropas Savienībā 2. Tādēļ valstu tiesu sistēmu efektivitātes uzlabošana ir stabila Eiropas pusgada ES ikgadējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla prioritāte. Neatkarība, kvalitāte un efektivitāte ir efektīvas tiesu sistēmas galvenie elementi gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ( Rezultātu apkopojums ) palīdz dalībvalstīm īstenot šo prioritāti, piedāvājot ikgadēju salīdzinošu pārskatu par valstu tiesu sistēmu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. Šāds salīdzinošs pārskats palīdz dalībvalstīm apzināt iespējamus trūkumus, uzlabojumus un paraugpraksi, kā arī tendences valstu tiesu sistēmu darbībā laika gaitā. Tas ir svarīgi arī ES tiesību efektivitātei 3. Piemērojot ES tiesības, valstu tiesas darbojas kā ES tiesas un nodrošina, ka tiek efektīvi īstenotas ES tiesību aktos noteiktās tiesības un pienākumi. Tādēļ rezultātu apkopojumā tiek rūpīgi aplūkota tiesu darbība, piemērojot ES tiesības konkrētajās jomās gada izdevumā šis pārskats ir paplašināts, kā arī tajā ir pētīti jauni tiesu sistēmu darbības aspekti: lai labāk saprastu, kā patērētāji piekļūst tiesu sistēmai, tajā ir pētīts, kādus kanālus patērētāji izmanto, lai iesniegtu sūdzības pret uzņēmumiem (piemēram, tiesas, ārpustiesas metodes), kā juridiskā palīdzība un tiesu nodevas ietekmē tiesu pieejamību, jo īpaši personām, kuras pakļautas nabadzības riskam, lietu izskatīšanas ilgums tiesās un patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs, kā arī tas, cik daudz patērētāju izmanto platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē (SIT), kas sāka darboties 216. gadā, lai sekotu līdzi dalībvalstu tiesu sistēmu neatkarības situācijai, šajā izdevumā ir aprakstīti jaunas aptaujas par iedzīvotāju un uzņēmumu priekšstatu rezultāti; tajā ir sniegti jauni dati par tiesu sistēmas neatkarības aizsardzības pasākumiem, šajā izdevumā ir turpināts pētīt, kā valstu tiesu sistēmas darbojas konkrētās ES tiesību jomās, kas ir būtiskas vienotam tirgum un ieguldījumiem labvēlīgai videi. Tajā ir sniegts pirmais pārskats par valstu tiesu sistēmu darbību, piemērojot ES tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā krimināltiesību jomā. Tajā ir pētīts arī procedūras ilgums pagaidu pasākumiem, lai novērstu neatgriezenisku kaitējumu noteiktās tiesību jomās, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pašreizējo izmantošanu tiesu sistēmās, šajā izdevumā ir sniegti rezultāti advokātu aptaujas anketai par to, kā tie komunicē ar tiesām un kādu iemeslu dēļ tie izmanto IKT, gada runa par stāvokli Eiropas Savienībā, kas sniegta 216. gada 14. septembrī Eiropas Parlamentā: Sk. arī Komisijas 216. gada 13. decembra paziņojumu ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu, 217/C 18/2. 2

3 tā kā tiesu darbības standarti var uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti, šajā izdevumā ir detalizētāk pētīti standarti, kuru mērķis ir uzlabot tiesu pārvaldību un pusēm sniegto informāciju par lietas gaitu. Tā kā šis ir piektais izdevums, Rezultātu apkopojumā ir arī izvērtēts laika gaitā sasniegtais progress. Lai arī joprojām trūkst datu par dažām dalībvalstīm, datu iztrūkums turpina samazināties, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitātes rādītājiem. Rezultatīvā sadarbība ar dalībvalstu kontaktpunktiem valstu tiesu sistēmās 4, dažādās komitejās un Eiropas tiesiskās sadarbības tīklos ir ievērojami palielinājusi datu daudzumu. Neatrisinātās grūtības saistībā ar datu ievākšanu bieži vien rodas nepietiekamas statistikas kapacitātes dēļ vai tādēļ, ka valstu kategorijas, par kurām dati tiek ievākti, precīzi neatbilst rezultātu apkopojumā izmantotajām kategorijām. Ļoti retos gadījumos datu iztrūkums ir saistīts ar dažu valstu iestāžu nevēlēšanos sniegt savu ieguldījumu. Komisija turpinās mudināt dalībvalstis samazināt šo datu iztrūkumu vēl vairāk. Kas ir ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā? ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir salīdzinošs informācijas rīks, kura mērķis ir palīdzēt ES un dalībvalstīm uzlabot valstu tiesu sistēmu efektivitāti, sniedzot objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par visu dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti. Rezultātu apkopojums ir nevis atsevišķs vispārējs novērtējums, bet gan pārskats par visu tiesu sistēmu darbību, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, kas saistīti ar visu dalībvalstu kopējām interesēm. Rezultātu apkopojums nepopularizē kādu konkrētu tiesu sistēmas veidu, un tajā pret visām dalībvalstīm ir pausta vienlīdzīga attieksme. Daži no efektīvas tiesu sistēmas būtiskākajiem rādītājiem ir savlaicīgums, neatkarība, pieejamas cenas un ērta piekļuve neatkarīgi no tā, uz kādu valsts tiesu sistēmas modeli vai tiesiskajām tradīcijām tā ir balstīta. Rezultātu apkopojumā galvenā uzmanība ir pievērsta strīdīgām civillietām un komerclietām, kā arī administratīvajām lietām, lai palīdzētu dalībvalstīm to centienos izveidot ieguldījumiem, uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi. Rezultātu apkopojums ir salīdzinošs rīks, kas palīdz iesaistīties dalībvalstu un Eiropas Parlamenta dialogā ar mērķi apzināt efektīvas tiesu sistēmas būtiskos rādītājus. Kāda metodika ir izmantota, izstrādājot ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā? Rezultātu apkopojumā izmantoti dati no dažādiem informācijas avotiem. Lielu daļu kvantitatīvo datu sniedz Eiropas Padomes Tiesiskuma efektivitātes izvērtēšanas komisija (CEPEJ), ar ko Komisija ir noslēgusi līgumu par īpaša gada pētījuma veikšanu. Tiek izmantoti dati par laikposmu no 21. gada līdz 215. gadam, un dalībvalstis tos ir sniegušas atbilstoši CEPEJ metodikai. Pētījumā iekļautas arī detalizētas piezīmes un informācijas lapas par īpašām iezīmēm konkrētā valstī, kas nodrošina plašāku kontekstu. Tās ir jāinterpretē kopā ar sniegtajiem datiem 5. CEPEJ ievāktie dati par tiesvedības ilgumu norāda nolēmumu pieņemšanas laiku, kas ir aprēķinātais tiesvedības ilgums (balstoties uz nepabeigto lietu un pabeigto lietu skaita attiecību). Dati par tiesu efektivitāti, piemērojot ES tiesības konkrētās jomās, norāda vidējo tiesvedības ilgumu, kas iegūts no tiesās esošo lietu reālā izskatīšanas ilguma. Jāatzīmē, ka tiesvedības ilgums 4 5 Lai sagatavotu ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un sekmētu apmainīšanos ar paraugpraksēm par tiesu sistēmu efektivitāti, Komisija lūdza dalībvalstis norīkot divas kontaktpersonas, proti, vienu personu no tiesu iestādēm un vienu no tieslietu ministrijas. Šīs neformālās grupas dalībnieku sanāksmes notiek regulāri. 3

4 vienā dalībvalstī var būtiski atšķirties arī atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma, jo īpaši pilsētu centros, kur komercdarbības dēļ var palielināties izskatāmo lietu apjoms. Citi informācijas avoti ir valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupa 6, Eiropas Tieslietu padomju tīkls (ENCJ) 7, ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls (NPSJC) 8, ES Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija 9, Eiropas Konkurences tīkls (EKT) 1, Komunikāciju komiteja 11, Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs 12, Sadarbības tīkls patērētāju tiesību aizsardzības jomā 13, Ekspertu grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā (EGMLTF) 14, Eurostat 15, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls (EJTN) 16, Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padome 17 un Pasaules Ekonomikas forums (PEF) 18. Ciešā sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu, ir pilnveidota Rezultātu apkopojumā izmantotā metodika, jo īpaši izmantojot aptauju un ievācot datus par konkrētiem tiesu sistēmu darbības aspektiem. Rezultātu apkopojumā ir iekļauti dati par visiem trim efektīvas tiesu sistēmas galvenajiem elementiem: kvalitāti, neatkarību un efektivitāti. Tie ir jāinterpretē kopā, jo efektīvai tiesu sistēmai ir nepieciešami visi trīs elementi un tie bieži vien ir savstarpēji saistīti (iniciatīvas ar mērķi uzlabot vienu elementu var ietekmēt citu). Kā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ietekmē Eiropas pusgadu? Lai sagatavotu ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un sekmētu apmainīšanos ar paraugpraksēm par tiesu sistēmu efektivitāti, Komisija lūdza dalībvalstis norīkot divas kontaktpersonas, proti, vienu personu no tiesu iestādēm un vienu no tieslietu ministrijas. Šīs neformālās grupas dalībnieku sanāksmes notiek regulāri. ENCJ apvieno ES dalībvalstu valsts iestādes, kas darbojas neatkarīgi no izpildvaras un likumdošanas varas un kas ir atbildīgas par tiesu iestāžu atbalstu, nodrošinot neatkarīgu tiesu sistēmu: NPSJC piedāvā forumu, kurā Eiropas iestādēm ir iespēja pieprasīt augstāko tiesu atzinumus un kurā nodrošināt ciešāku to sadarbību, veicinot diskusiju un ideju apmaiņu: ES Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas sastāvā ir ES Tiesa un katras ES dalībvalsts augstākā administratīvā tiesa vai valsts padome: EKT ir izveidots kā forums Eiropas konkurences iestāžu diskusijai un sadarbībai lietās, kurām piemēro LESD 11. un 12. pantu. EKT ir Padomes Regulā (EK) Nr. 1/23 minēto ciešas sadarbības mehānismu pamats. Ar Eiropas Konkurences tīkla palīdzību cita ar citu sadarbojas Komisija un visu ES dalībvalstu konkurences iestādes: Komunikāciju komitejas sastāvā ir ES dalībvalstu pārstāvji. Tās galvenā loma ir sniegt atzinumus par pasākumu projektiem, kurus Komisija plāno pieņemt: Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir ekspertu un ieinteresēto speciālistu tīkls. Tā sastāvā ir publiskā un privātā sektora pārstāvji, kuri sadarbojas aktīvās darba grupās. Sadarbības tīkls patērētāju tiesību aizsardzības jomā aptver valstu iestādes, kas ir atbildīgas par ES patērētāju tiesību aizsardzības likumu ieviešanu ES un EEZ valstīs: ion_network/index_en.htm. EGMLTF regulāri tiekas, lai apmainītos viedokļiem un palīdzētu Komisijai formulēt politiku un sagatavot jaunus tiesību aktus: Eurostat ir ES Statistikas birojs: EJTN ir galvenā apmācības un zināšanu apmaiņas platforma un sadarbības veicinātājs Eiropas tiesu sistēmas jomā. Tīkls izstrādā apmācības standartus un mācību programmas, koordinē tiesiskās apmācības apmaiņu un programmas, izplata speciālās zināšanas un veicina ES tiesiskās apmācības iestāžu sadarbību. EJTN ir aptuveni 34 dalībnieki, kas pārstāv ES valstis, kā arī ES transnacionālās struktūras. Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padome ir bezpeļņas organizācija, kas pārstāv Eiropas advokatūru un juristu biedrības. Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padomē ir advokatūru un juristu biedrības no 45 valstīm ES, EEZ un citur Eiropā: PEF ir starptautiska organizācija publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanai, kuras dalībnieki ir uzņēmumi: 4

5 Rezultātu apkopojumā ir sniegts salīdzinošs pārskats par valstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti, un tas palīdz dalībvalstīm uzlabot to tiesu sistēmu efektivitāti. Tas ļauj vieglāk konstatēt nepilnības un paraugpraksi, kā arī novērot problēmas un progresu. Eiropas pusgada kontekstā konkrētu valstu novērtējumi tiek veikti, organizējot divpusēju dialogu ar iesaistītajām valstu iestādēm un ieinteresētajām personām. Šādā novērtējumā tiek ņemtas vērā konkrētās tiesību sistēmas īpatnības un konteksts attiecīgajās dalībvalstīs. Rezultātā ir iespējams, ka Komisija ierosina Padomei pieņemt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par valstu tiesu sistēmu uzlabošanu KONTEKSTS: TIESU SISTĒMAS REFORMĀM JOPROJĀM IR AUGSTA PRIORITĀTE Attīstība valstu un ES līmenī Liela daļa dalībvalstu 216. gadā ieguldīja pūles, lai uzlabotu valsts tiesu sistēmas efektivitāti. Tiesu sistēmas reformām ir nepieciešams laiks, reizēm vairāki gadi no jaunu reformu izziņošanas, tiesību aktu un reglamentējošu noteikumu pieņemšanas līdz reālai apstiprināto pasākumu īstenošanai. 1. diagrammā ir sniegts apstiprināto un paredzēto tiesu sistēmas reformu pārskats. Tas ir uz faktiem balstīts pārskats par to, kurš ar ko nodarbojas, bez kvalitatīva novērtējuma. Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka jebkurā tiesu sistēmas reformā ir jāaizstāv tiesiskums un jāievēro Eiropas standarti attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību. 1. diagrammā ir redzams, ka vairākās dalībvalstīs liela uzmanība joprojām tiek pievērsta procesuālajām tiesībām un ir izziņots ievērojams skaits jaunu reformu saistībā ar juridisko palīdzību, strīdu alternatīvas izšķiršanas metodēm (SAI), tiesu specializāciju un tiesu kartēm. Salīdzinot ar 215. gada rezultātu apkopojumu, ir redzams, ka aktivitātes līmenis kopumā ir saglabājies stabils gan izziņoto reformu, gan apspriesto pasākumu ziņā. 19 Konkrētām valstīm adresētu ieteikumu iemeslus un šādu ieteikumu īstenošanas progresu Komisija norāda ikgadējos ziņojumos par konkrētām valstīm dienestu darba dokumentu veidā: 5

6 BE BG CZ IE EL FR HR IT LV MT RO SI SE BE BG CZ DK EL HR CY LV LT HU MT NL PT SI SK FI SE BE CZ LV BE EL HR IT LV LT MT NL SI FI BE LV LT BE BG CZ DK EE EL LV LT HU SK FI BE FR HR IT LT MT NL SE CZ DK EE IE HR CY SK FI LV LT HU AT BE CZ HR IT LV PT SI FI EL RO SI FI CZ CY LT NL FR IT LT RO FI BE CZ HR CY RO SI FI EE EL FR IT HU MT RO FI BE CZ DK IE HR RO SI BG FR IT CZ IE HR RO SI FI BE FR LV MT RO BG IE HR IT CY HU NL PT SI SK EL FR IT LV LT HU PT SI BE CZ DK EL HR LV HU NL SI SK BE BG LT BE HR FI 1. diagramma. Tiesību aktu un reglamentējošu noteikumu pieņemšana attiecībā uz tiesu sistēmām 216. gadā (pieņemtie pasākumi / paziņotās iniciatīvas dalībvalstīs) (avots: Eiropas Komisija 2 ) Procesuālās reformas SAI metožu izmantošanas veicināšana Juridiskā palīdzība IKTattīstība Tiesu kartes optimizēšana Tiesu nodevas Tiesu administrēšana Tiesneši Tieslietu padome Tiesu specializācija Tieslietu speciālisti Citas aktivitātes Pieņemtie pasākumi Paziņotās iniciatīvas ES mudina dažas dalībvalstis uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, 216. gada Eiropas pusgadā Padome šajā jomā konkrētām valstīm adresētus ieteikumus sniedza sešām dalībvalstīm 21. Divas dalībvalstis, kurām tika sniegts konkrētām valstīm adresēts ieteikums 215. gadā, 216. gadā ieteikumu nesaņēma, pateicoties to panāktajam progresam 22. Papildus šīm dalībvalstīm, kurām sniegti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, vēl astoņas dalībvalstis 23 joprojām saskaras ar īpašām grūtībām, un Komisija tās rūpīgi uzrauga Eiropas pusgada un ekonomikas korekciju programmu ietvaros. Komisija arī atbalsta tiesu sistēmas reformas Rumānijā un Bulgārijā, izmantojot sadarbības un pārbaudes mehānismu 24. Komisija 216. gadā saskaņā ar ES tiesiskuma mehānismu 25 pieņēma divus ieteikumus par tiesiskumu Polijā, izklāstot Komisijas bažas un iesakot, kā šīs bažas var novērst 26. Komisija Informācija ir apkopota sadarbībā ar 25 dalībvalstu valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Polija un Apvienotā Karaliste nav iesniegušas informāciju. Vācija paskaidroja, ka tiek īstenotas vairākas reformas attiecībā uz tiesu iestādēm, kur reformēšanas procesa tvērums un mērogs 16 federālajās zemēs var būt atšķirīgs. Bulgārija, Horvātija, Itālija, Kipra, Portugāle, Slovākija; sk. Padomes 216. gada 12. jūlija Ieteikumu par Bulgārijas 216. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Bulgārijas 216. gada konverģences programmu (216/C 299/8); Padomes 216. gada 12. jūlija Ieteikumu par Horvātijas 216. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Horvātijas 216. gada konverģences programmu (216/C 299/23); Padomes 216. gada 12. jūlija Ieteikumu par Itālijas 216. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 216. gada stabilitātes programmu (216/C 299/1); Padomes 216. gada 12. jūlija Ieteikumu par Kipras 216. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras 216. gada stabilitātes programmu (216/C 299/7); Padomes 216. gada 12. jūlija Ieteikumu par Portugāles 216. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Portugāles 216. gada stabilitātes programmu (216/C 299/26); Padomes 216. gada 12. jūlija Ieteikumu par Slovākijas 216. gada valsts reformu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas 216. gada stabilitātes programmu (216/C 299/15). Latvija un Slovēnija. Beļģija, Igaunija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija. Šīs grūtības ir atspoguļotas konkrētām valstīm adresēto ieteikumu apsvērumos un ziņojumos par konkrētām dalībvalstīm. Ziņojumi par konkrētām valstīm pieejami tīmekļa vietnē Turklāt tiesu sistēmas reformas Grieķijā tiek rūpīgi uzraudzītas Grieķijas ekonomikas korekciju programmas ietvaros. Ziņojums par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(217) 43 final); Ziņojums par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(217) 44 final). COM(214) 158 final/2. Komisijas 216. gada 27. jūlija Ieteikums (ES) 216/1374 par tiesiskumu Polijā (OV L 217, , 53. lpp.); Komisijas 216. gada 21. decembra Ieteikums (ES) 217/146 par tiesiskumu Polijā (OV L 22, , 65. lpp.). Sk. arī IP/16/2643 un IP/16/

7 uzskata, ka Polijas Konstitucionālajai tiesai ir jāspēj pilnībā pildīt savus pienākumus saskaņā ar Konstitūciju, jo īpaši nodrošināt efektīvu tiesību aktu konstitucionālo pārskatīšanu. Komisija turpina atbalstīt tiesu sistēmu reformas ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi). Pašreizējā plānošanas periodā no 214. gada līdz 22. gadam no ESI fondiem tiks piešķirti EUR 4,2 miljardi, lai atbalstītu dalībvalstu centienus stiprināt to valsts pārvades, tostarp tiesu sistēmas, kapacitāti. Tiesu sistēmu par prioritāro jomu atbalstam no ESI fondiem ir izvirzījušas 14 dalībvalstis. Komisija uzsver, ka, īstenojot šīs prioritātes, ir svarīgi izmantot uz rezultātiem orientētu pieeju, un aicina dalībvalstis novērtēt ESI fondu atbalsta ietekmi. Tehnisko atbalstu no Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta 216. gadā lūdza piecas dalībvalstis 27, piemēram, lūdzot dalīties valstu pieredzē saistībā ar tiesu karšu reformām. Labi funkcionējošu tiesu sistēmu pozitīvā ietekme uz ekonomiku attaisno šos centienus. Kopīgā pētniecības centra 217. gada pētījumā ir apzinātas korelācijas starp tiesu efektivitātes uzlabošanu un ekonomiskās izaugsmes ātrumu un starp uzņēmēju priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarību un produktivitātes pieaugumu 28. Ja tiesu sistēmas nodrošina tiesību ievērošanu, kreditori labprātāk sniedz aizdevumus, uzņēmumi nerīkojas oportūnistiski, samazinās darījumu izmaksas un ir vieglāk pieejami inovatīvu nozaru ieguldījumi. Šāda pozitīva ietekme ir izcelta arī citos pētījumos, tostarp tādos, ko veicis Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka, ESAO, Pasaules Ekonomikas forums un Pasaules Banka 29. Attīstība izskatāmo lietu jomā Vispārējo kontekstu raksturo diezgan stabils, bet augsts izskatāmo lietu skaits dalībvalstu tiesu sistēmās, lai arī šis līmenis dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras (2. diagramma). Tas liecina, ka ir svarīgi turpināt centienus nodrošināt tiesu sistēmas efektivitāti. 2. diagramma. Jaunu civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 1 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums 3 ) DK SI AT PL HR EE LT CZ SK HU FI NL RO EL IT IE PT BG ES LV FR CY SE MT BE DE LU UK DATI NAV PIEEJAMI *Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Slovēnija. Tiesu sistēma un ekonomiskā attīstība ES dalībvalstīs, Kopīgais pētniecības centrs (gaidāms tuvākajā laikā). Sk. atsauces 216. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā gada pētījums par tiesu sistēmu darbību ES dalībvalstīs, ko Komisijas uzdevumā veicis CEPEJ sekretariāts: 7

8 administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Čehijā, Horvātijā, Maltā un Somijā metodika mainīta. 3. diagramma. Jaunu strīdīgu civillietu un komerclietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 1 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums) DATI NAV PIEEJA MI RO BE CY HR CZ LT PL PT IE SI FR IT ES LV EL SK HU MT DE EE AT NL LU DK SE FI BG UK *Atbilstoši CEPEJ metodikai strīdīgas civillietas/komerclietas attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Bezstrīdus civillietas/komerclietas attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājumu rīkojumiem. Čehijā, Horvātijā, Itālijā un Somijā metodika mainīta. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs. 3. ES 217. GADA REZULTĀTU APKOPOJUMA TIESISKUMA JOMĀ GALVENIE KONSTATĒJUMI Efektīvas tiesu sistēmas galvenie parametri ir efektivitāte, kvalitāte un neatkarība, un rezultātu apkopojumā sniegti visu šo parametru rādītāji Tiesu sistēmu efektivitāte Rezultātu apkopojumā ir pētīta tiesvedības efektivitāte plašās civillietu, komerclietu un administratīvo lietu jomās un konkrētās jomās, kurās tiesas piemēro ES tiesības Vispārīgi dati par efektivitāti Rādītāji, kas saistīti ar tiesvedības efektivitāti plašās civillietu, komerclietu un administratīvo lietu jomās, ir tiesvedības ilgums (nolēmumu pieņemšanas laiks), lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits Tiesvedības ilgums Tiesvedības ilgums ir laiks (dienās), kas nepieciešams, lai lietu izskatītu tiesā, t. i., laiks, kas nepieciešams nolēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. Nolēmuma pieņemšanas laika rādītājs ir nepabeigto lietu skaits, kas dalīts ar pabeigto lietu skaitu gada beigās un reizināts ar 31 Tiesu sistēmas efektivitātei ir svarīga arī tiesvedības nolēmumu izpilde. Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu nav pieejami salīdzināmi dati. 8

9 365 (dienām) 32. Visi dati 33 attiecas uz tiesvedību pirmās instances tiesā un, kad iespējams, tiek salīdzināti 21., 213., 214. un 215. gada 34 dati. 4. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu civillietas, komerclietas, administratīvās lietas un citas lietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums) DATI NAVPIEEJAMI DK EE LT AT PL HU BG SI NL FI SE HR RO LV CZ ES SK FR IT MT EL PT CY BE DE IE LU UK *Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Portugālē un Somijā metodika mainīta. Čehijā un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. 5. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu strīdīgas civillietas un komerclietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums) DATI NAV PIEEJAMI LU BE LT NL AT EE SE RO CZ HU DK DE PL LV SI PT ES FI FR EL HR SK MT IT CY BG IE UK *Atbilstoši CEPEJ metodikai strīdīgas civillietas/komerclietas attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Bezstrīdus civillietas/komerclietas attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājumu rīkojumiem. Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Portugālē un Somijā metodika mainīta. Čehijā Tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits ir standarta rādītāji, ko definējusi CEPEJ: CEPEJ informācija par otrās instances tiesām un augstāko tiesu tiesvedību, kā arī atsevišķām lietu kategorijām (piemēram, maksātnespēju) nav pieejama no pietiekami daudzām dalībvalstīm. Šie gadi tika izvēlēti, lai ievērotu piecu gadu perspektīvu ar 21. gadu kā atskaites punktu, vienlaikus nepārpildot diagrammas. Dati par 212. gadu ir pieejami CEPEJ ziņojumā. 9

10 un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs. 6. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu administratīvās lietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums) DATI NAV PIEEJAMI SE HU EE BG SI PL NL RO LU LV LT FI FR ES DE SK HR CZ BE MT EL PT IT CY DK IE AT UK *Atbilstoši CEPEJ metodikai administratīvās lietas attiecas uz strīdiem starp iedzīvotājiem un vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm. Horvātijā, Ungārijā un Somijā metodika mainīta. Čehijā un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Dānija, Īrija un Austrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs Lietu pabeigšanas koeficients Lietu pabeigšanas koeficients ir pabeigto lietu skaita un jauno lietu skaita attiecība. Ar šo koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt jaunās lietas. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni 1 % vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, kas atbilst jauno lietu skaitam. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 1 %, tas nozīmē, ka lietu skaits, ko tiesas izskata, ir mazāks par jauno lietu skaitu. 7. diagramma. Civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos par 1 % lielākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits pārsniedz jauno lietu skaitu, savukārt par 1 % mazākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits ir mazāks nekā jauno lietu skaits) (avots: CEPEJ pētījums) 14% 12% 1% 8% 6% 4% % % DATI NAV PIEEJAMI EE PT IT MT SI RO LV SK SE CZ PL HR HU NL LT AT DK ES BG FI FR CY IE EL BE DE LU UK * Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Portugālē un Somijā metodika mainīta. Dati par Igauniju atspoguļo 1

11 5 % pieaugumu ar reģistrāciju saistītu lietu pabeigšanā. Īrija: paredzams, ka metodikas dēļ paziņoto pabeigto lietu skaits būs mazāks nekā patiesībā. 8. diagramma. Strīdīgu civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums) 2% 18% 16% 14% 12% 1% 8% 6% 4% 2% % SK IT PT CZ MT HR LU LV SI RO SE LT EE AT DE DK EL NL PL HU BE FR ES FI CY IE BG UK DATI NAV PIEEJA MI *Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Portugālē un Somijā metodika mainīta. Īrija: paredzams, ka metodikas dēļ paziņoto pabeigto lietu skaits būs mazāks nekā patiesībā. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs. 9. diagramma. Administratīvo lietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums) 45% 4% 35% 3% 25% 2% 15% 1% 5% % DATI NAV PIEEJAMI MT EL IT RO SK CY ES BE LV HU EE SE NL DE FI SI LT BG FR PL HR CZ LU PT DK IE AT UK *Ungārijā un Somijā metodika mainīta. Administratīvo tiesu sistēmas reorganizācija Horvātijā. Čehijā un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Dānija, Īrija un Austrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs Nepabeigtās lietas Nepabeigto lietu skaits ir to lietu skaits, kuras vēl ir jāizskata attiecīgā gada beigās. Tas arī ietekmē nolēmuma pieņemšanas laiku. 11

12 1. diagramma. Citu nepabeigtu civillietu, komerclietu un administratīvo lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 1 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums) DATI NAVPIEEJAMI SE BG HU LT LV NL DK MT FI EE FR ES RO PL CZ AT CY SK IT EL HR SI PT BE DE IE LU UK *Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Portugālē un Somijā metodika mainīta. Čehijā un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. 11. diagramma. Nepabeigtu strīdīgu civillietu un komerclietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 1 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums) DATI NAV PIEEJAMI FI LU SE NL DK AT EE HU DE LT LV BE PL CZ ES MT SI EL FR SK RO PT HR IT CY BG IE UK *Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Portugālē un Somijā metodika mainīta. Čehijā un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs. 12

13 12. diagramma. Nepabeigtu administratīvo lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 1 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums) 4, 3,5 3, 2,5 2, 1,5 1,,5, DATI NAV PIEEJAMI LU HU LV SI PL EE CZ MT BG RO FR SK NL BE SE HR FI ES LT IT PT DE CY EL DK IE AT UK *Horvātijā, Ungārijā un Somijā metodika mainīta. Čehijā un Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Dānija, Īrija un Austrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi. Vācija: dati balstīti tikai uz statistiku par tiesvedību, ko publicējis Vācijas Federālais statistikas birojs Efektivitāte konkrētās ES tiesību jomās Šī sadaļa papildina vispārīgos datus par tiesu sistēmu efektivitāti, un šeit sniegta informācija par vidējo tiesvedības ilgumu 35 konkrētās jomās, kas saistītas ar ES tiesībām gada rezultātu apkopojums ir balstīts uz iepriekšējiem datiem tādās jomās kā konkurence, elektroniskā komunikācija, ES preču zīme un patērētāju tiesību aizsardzība, un tajā sniegti arī dati par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Jomas ir izvēlētas, vadoties pēc to būtiskuma vienotajam tirgum un uzņēmējdarbības videi. Kopumā ilgstoša tiesvedības kavēšanās var negatīvi ietekmēt no ES tiesību aktiem izrietošo tiesību izmantošanu, piemēram, gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības līdzekļi vairs nav pieejami vai arī smagi finanšu zaudējumi kļūst neatgūstami. Konkurence Efektīva konkurences tiesību piemērošana nodrošina līdzvērtīgus apstākļus uzņēmumiem, tādēļ ir svarīga, lai radītu uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi. Diagrammā turpmāk ir redzams vidējais ilgums lietām pret valstu konkurences iestāžu lēmumiem, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11. un 12. pantu Tiesvedības ilgums konkrētās jomās tiek aprēķināts kalendārajās dienās, skaitot no dienas, kurā lieta vai pārsūdzība iesniegta tiesā (vai kurā apsūdzība kļuvusi galīga), līdz dienai, kurā tiesa pieņem nolēmumu ( , 18. un 2. diagramma). Vērtības ir sakārtotas, balstoties uz vidējiem svērtajiem datiem par 213., 214. un 215. gadu diagrammā un par 214. un 215. gadu diagrammā. Ja dati nav bijuši pieejami par visiem gadiem, vidējais rādītājs atspoguļo pieejamos datus, kas aprēķināti, pamatojoties uz visiem gadījumiem, lietu izlasi vai aplēsēm. Sk. 13

14 13. diagramma. Konkurence: vidējais lietu izskatīšanas ilgums* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Konkurences tīklu) LIETU NAV UK HR AT LT IT LU SK PT RO FI NL FR HU BE LV ES SE SI PL EL DE CZ BG DK EE CY MT Vidējais rādītājs *Īrija un Austrija: scenārijs netiek piemērots, jo iestādes nav pilnvarotas pieņemt attiecīgus lēmumus. Austrija: dati nav balstīti uz pārsūdzībām lietās pret valsts konkurences iestādi. Dažos gados lietu skaits lielākajā daļā dalībvalstu bija niecīgs (mazāk par piecām gadā), kas var nozīmēt, ka gada dati ir atkarīgi no vienas lietas ar ļoti ilgu vai īsu izskatīšanas laiku, tādējādi radot lielas atšķirības starp dažādiem gadiem. Vācija: dati attiecas uz naudas sodu lietām, kurās pirmās instances tiesa izdod pati savu spriedumu un kompetences iestādes lēmums darbojas kā apsūdzība. Francija: dati ietver divas lietas saistībā ar tādu lēmumu izskatīšanu, ar kuriem tiek nodrošināti pagaidu pasākumi, tādēļ tās izskata īpaši ātri. Tukšs stabiņš attiecīgajā gadā nozīmē, ka Beļģija, Čehija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste nav ziņojusi par nevienu lietu un dati par Austriju nav pieejami. Dalībvalstīs, kurās lietu nav bijis, iemesls varētu būt tāds, ka konkurences iestāžu lēmumi nav pārsūdzēti tiesā (piemēram, Luksemburgā). Vācija: vidējais ilgums ir 1246 dienas; Čehijas Republika: vidējais ilgums ir 291 diena. Elektroniskā komunikācija Elektronisko komunikāciju regulējošu ES tiesību aktu mērķis ir padarīt saistītos tirgus konkurētspējīgākus, veicināt iekšējā tirgus attīstību, kā arī radīt ieguldījumus, inovāciju un izaugsmi. Šo tiesību aktu efektīva piemērošana ir svarīga arī tāpēc, lai nodrošinātu zemākas cenas patērētājiem un labākas kvalitātes pakalpojumus. Diagrammā turpmāk ir attēlots vidējais izskatīšanas ilgums lietām pret valstu regulatīvo iestāžu lēmumiem, piemērojot ES tiesības elektroniskās komunikācijas jomā 37. Tā aptver plašu lietu klāstu no sarežģītākām tirgus analīzes lietām līdz jautājumiem, kas saistīti ar patērētājiem. 37 Aprēķins ir veikts, balstoties uz pārsūdzības lietu izskatīšanas ilgumu pret valstu regulatīvo iestāžu lēmumiem, kuros piemēroti valsts tiesību akti, ar kuriem tiek īstenoti reglamentējošie noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju (Direktīva 22/19/EK (Piekļuves direktīva), Direktīva 22/2/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva), Direktīva 22/21/EK (Pamatdirektīva), Direktīva 22/22/EK (Vispārējā pakalpojumu direktīva)), kā arī citi atbilstoši ES tiesību akti, piemēram, radiofrekvenču spektra politikas programma, Komisijas spektra lēmumi, izņemot Direktīvu 22/58/EK par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām. 14

15 14. diagramma. Elektroniskā komunikācija: vidējais lietu izskatīšanas ilgums* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Komunikāciju komiteju) EE DK HU RO SI IE BG LT UK SE FR PL LU MT IT SK LV HR NL FI AT DE ES BE EL CY CZ PT *Lietu skaits dalībvalstīs ir atšķirīgs. Tukšs stabiņš liecina, ka dalībvalsts nav ziņojusi par lietām attiecīgajā gadā. Dažās instancēs saistīto lietu niecīgais skaits (Beļģijā, Igaunijā, Īrijā, Kiprā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē) nozīmē to, ka gada dati ir atkarīgi no vienas lietas ar ļoti ilgu vai īsu izskatīšanas laiku, kas var radīt lielas atšķirības starp dažādiem gadiem. Dānija: pirmās instances apelācijas lietas izskata tiesām pielīdzināma iestāde. Spānija, Austrija un Polija: izskata dažādas tiesas atkarībā no lietas būtības. Portugāle: vidējais ilgums ir 176 dienas. ES preču zīme Intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai ir būtiska loma ieguldījumu inovācijās veicināšanā. ES preču zīme ir visizplatītākais ES intelektuālā īpašuma tiesību veids. ES preču zīmes reglamentējošās ES tiesības 38 paredz nozīmīgu lomu valstu tiesām, kuras darbojas kā ES tiesas, pieņemot lēmumus, kuri skar vienoto tirgu. 15. diagrammā turpmāk ir redzams vidējais ES preču zīmes pārkāpumu lietu izskatīšanas ilgums tiesvedībā starp privātpersonām. 15. diagramma. ES preču zīme: vidējais ES preču zīmes pārkāpumu lietu izskatīšanas ilgums* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru) Vidējais rādītājs gadā DATI NAV PIEEJAMI MT DE RO HU EE EL ES FI PL LV LT PT SE LU HR AT DK FR SI IT CZ SK IE BE BG CY NL UK Vidējais rādītājs 213., 214., 215. * Francija, Itālija un Lietuva: izmantota lietu izlase. Polija: tiesu aplēses, kas izmantotas 215. gadam. Atsevišķos gados attiecīgo lietu skaits Igaunijā, Īrijā, Horvātijā, Ungārijā, Luksemburgā un Somijā bija niecīgs (mazāk par piecām gadā), kas var nozīmēt, ka gada dati ir atkarīgi no vienas lietas ar ļoti ilgu vai īsu izskatīšanas laiku, 38 Regula par Kopienas preču zīmi (27/29/EK). 15

16 tādējādi radot lielas atšķirības starp dažādiem gadiem. Īrija: vidējo ilgumu būtiski ietekmēja viena īpaši sarežģīta lieta, kuras ilgums bija 2326 dienas. Malta: dati attiecas uz pārrobežu lietām saistībā ar muitas darbu tiesību īstenošanā. Dānija: dati ietver gan ES, gan valsts preču zīmes lietas Jūras un komerclietu tiesā. Austrija: metodika mainīta salīdzinājumā ar 213. gadu. Tukšs stabiņš attiecīgajā gadā nozīmē, ka Igaunija, Horvātija un Somija neziņoja par nevienu lietu, bet dati par Čehiju, Vāciju, Grieķiju, Itāliju, Austriju, Poliju un Slovākiju nav pieejami. Patērētāju tiesību aizsardzība Efektīva tiesību aktu piemērošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā ļauj patērētājiem izmantot viņu tiesību sniegtās priekšrocības, kā arī neļauj uzņēmumiem, kuri pārkāpj patērētāju tiesības, gūt netaisnīgas priekšrocības. Patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm un tiesām ir galvenā loma ES patērētāju tiesību 39 piemērošanā dažādu valstu tiesībaizsardzības sistēmās. Turpmāk 16. diagrammā ir redzams vidējais izskatīšanas ilgums lietām pret patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumiem, piemērojot ES tiesības. Patērētājiem un uzņēmumiem efektīva izpilde var ietvert veselu iesaistīto ķēdi ne tikai tiesas, bet arī administratīvās iestādes. Lai labāk izpētītu šo izpildes ķēdi, šajā izdevumā ir aplūkots arī patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumu pieņemšanas laiks, nevis tikai šādu lēmumu izskatīšanas laiks tiesā. Turpmāk 17. diagrammā ir redzams valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu administratīvo lēmumu pieņemšanas vidējais laiks no lietas uzsākšanas brīža 214. un 215. gadā. Attiecīgie lēmumi ietver paziņojumus par pamatnoteikumu pārkāpumiem, pagaidu pasākumiem, rīkojumu atcelšanu un anulēšanu, tiesvedības uzsākšanu vai lietas slēgšanu. 16. diagramma. Patērētāju tiesību aizsardzība: vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesā* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzības jomā) LIETU NAV EE PT HU LT SI BG RO ES HR EL SK LV NL CZ IT PL FR DK IE CY MT Vidējais rādītājs *Beļģija, Luksemburga, Austrija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste: scenārijs netiek piemērots, jo patērētāju tiesību aizsardzības iestādes nav pilnvarotas pieņemt lēmumus par attiecīgo patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Dažās no šīm dalībvalstīm (piemēram, Somijā un Zviedrijā) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes varu ierosināt lietas tiesā vai sazināties ar prokuroru (Beļģija). Vācija: administratīvās iestādes var pieņemt lēmumus tikai pārrobežu lietās, bet ne citās saistītās lietās, jo Federālā tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija ir norīkojusi izpildes pasākumus īstenot citām kvalificētām iestādēm. Dažās dalībvalstīs (Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Spānijā un Lietuvā) ir jauktas sistēmas, kurās par atsevišķiem noteikumiem (piemēram, negodīgiem līguma nosacījumiem Bulgārijā un Kiprā) prasības tiesā ir jāiesniedz patērētājiem. Vācija, Austrija: lielākoties civiltiesību īstenošana patērētāju tiesībās ar patērētāju vai privāto / daļēji privāto iestāžu starpniecību un 17. diagramma attiecas uz Negodīgu līguma noteikumu direktīvas (93/13/EEK), Patēriņa preču pārdošanas un garantiju direktīvas (1999/44/EK), Negodīgas komercprakses direktīvas (25/29/EK), Patērētāju tiesību direktīvas (211/83/EK) un to īstenojošo valstu tiesību normu izpildi. 16

17 Spānija: dati aptver četras autonomas komūnas. Atsevišķos gados attiecīgo lietu skaits Dānijā, Igaunijā, Grieķijā, Francijā, Horvātijā un Nīderlandē bija niecīgs (mazāk par piecām gadā). Tas var nozīmēt, ka gada dati ir atkarīgi no vienas lietas ar ļoti ilgu vai īsu izskatīšanas laiku, tādējādi radot lielas atšķirības starp dažādiem gadiem. Itālija, Polija un Rumānija sniedza aplēses. Tukšs stabiņš attiecīgajā gadā nozīmē, ka Dānija un Nīderlande neziņoja par nevienu lietu, bet dati par Grieķiju, Franciju, Portugāli un Slovākiju nav pieejami. Dažu iestāžu pilnvaras aptver tikai daļu attiecīgo ES tiesību aktu attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. 17. diagramma. Patērētāju tiesību aizsardzība: vidējais valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu administratīvo lēmumu pieņemšanas ilgums* (dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzības jomā) DATI NAV PIEEJA MI RO LT HR SI EE SK BG CY NL IE FR MT CZ LV IT EL HU ES DK FI PT PL UK *Beļģija, Vācija, Luksemburga, Austrija un Zviedrija: scenārijs netiek piemērots. Rādītājs attēlo vidējo svērto patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu uzsākto administratīvo procedūru skaitu 214. un 215. gadā. Dānija, Grieķija, Kipra un Lietuva: sniedza aplēses. Īrija, Somija: datos redzams diapazona vidējais rādītājs, kurā ilgums var svārstīties atkarībā no pārkāpuma sarežģītības. Nīderlande: dati ietver lēmumus, ar kuriem piemēro administratīvos sodus par pamatnoteikumu pārkāpšanu. Portugāle: ilgums var būt saistīts ar sarežģītām procedūrām un dažos gadījumos IKT rīku trūkumu, lai atsevišķus procesus varētu digitalizēt. Dažas dalībvalstis norādīja, ka izmanto neformālus izpildes instrumentus, galvenokārt veiksmīgi (Luksemburga un Nīderlande). Dažu iestāžu kompetence aptver tikai daļu attiecīgo ES tiesību aktu. Pagaidu pasākumi Tiesu noteikti pagaidu pasākumi ir paātrinātas procedūras, kas ietver, piemēram, pagaidu aizliegumus un mantas konfiskāciju ar mērķi novērst vai aizkavēt nenovēršamu pārkāpumu pirms tiesas galīgā lēmuma. Pagaidu pasākumu procesa efektivitāte ir īpaši svarīga, jo tos bieži izmanto steidzamās lietās, kurās kavēšanās var radīt neatgriezenisku kaitējumu prasītājam. Turpmāk 18. diagrammā ir redzams vidējais laiks, kas nepieciešams, lai saņemtu valsts tiesas nolēmumu lietās, kurās pieprasīta pagaidu pasākumu piemērošana, lai izbeigtu pārkāpumus saistībā ar ES preču zīmēm 4 un elektroniskās komunikācijas noteikumu pārkāpumus Pamatojoties uz 9. pantu Direktīvā 24/48/EK. Tiesiskais regulējums ir tas pats, kas norādīts 38. zemsvītras piezīmē. 17

18 18. diagramma. Pagaidu pasākumi vidējais pagaidu pasākumu lietu izskatīšanas ilgums 215. gadā* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru un Komunikāciju komiteju) LT SI BG CZ FR FI LV HU HR IE EL ES IT PL PT DE SE CY MT SK ES preču zīme Elektroniskā komunikācija vidējais svērtais rādītājs *ES preču zīme: Luksemburga, Ungārija un Rumānija neziņoja par nevienu lietu; Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Horvātija Nīderlande, Austrija un Apvienotā Karaliste nesniedza datus par pagaidu pasākumiem šajā jomā. Elektroniskā komunikācija: Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Latvija, Nīderlande, Austrija un Apvienotā Karaliste neziņoja par nevienu lietu; Luksemburga un Rumānija nesniedza datus par pagaidu pasākumiem šajā jomā. Lielākajā daļā dalībvalstu lietu skaits ir mazs (mazāk par piecām gadā), kas var nozīmēt, ka gada dati ir atkarīgi no vienas lietas ar ļoti ilgu vai īsu izskatīšanas laiku. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija DATI NAV PIEEJAMI Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne tikai sekmē cīņu ar noziedzību, bet arī ir svarīga finanšu nozares drošībai, integritātei un stabilitātei, finanšu sistēmas uzticamībai un godīgai konkurencei vienotajā tirgū 42. Kā uzsvēris Starptautiskais Valūtas fonds, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumi var atturēt ārvalstu ieguldījumus, kropļot starptautiskās kapitāla plūsmas un negatīvi ietekmēt valsts makroekonomiku, kā rezultātā samazinās labklājība, no produktīvākiem saimnieciskās darbības veidiem aizplūst resursi un pat vērojama plašāka destabilizējoša ietekme uz citu valstu ekonomiku 43. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva paredz, ka dalībvalstīm ir jāuztur statistika par sistēmu efektivitāti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu 44. Sadarbībā ar dalībvalstīm tika izstrādāta izmēģinājuma aptauja, kurā tika ievākti dati par to, kā darbojas dažādas valsts iestādes, tostarp krimināltiesas, kurās tiek izskatīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumi. Turpmāk 19. diagrammā ir redzams vidējais izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās lietām, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumiem apsvērums Eiropas Parlamenta un Padomes 215. gada 2. maija Direktīvā (ES) 215/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. SVF faktu lapa, 216. gada 6. oktobris, Against-Money-Laundering-the-Financing-of-Terrorism. 44. panta 1. punkts Direktīvā (ES) 215/849 (direktīvas īstenošanas termiņš ir 217. gada jūnijs). 18

19 19. diagramma. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija: vidējais lietu izskatīšanas ilgums* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Ekspertu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā) DATI NAVPIEEJAMI BG CZ EE IE HR IT CY LV LT HU NL AT PL PT RO SI SK FI SE BE DK DE LU MT UK * Grieķija, Spānija un Francija: dati tikai par lietu skaitu, nevis izskatīšanas ilgumu. Itālija: aprēķins balstīts uz 215. un 216. gadā pieņemtu spriedumu izlasi. Zviedrija: rezultāts ir teorētisks maksimālais lietas izskatīšanas ilgums, nevis vidējais rādītājs. Kipra, Rumānija un Zviedrija: dati tikai par notiesāšanas gadījumiem Kopsavilkums par tiesu sistēmu efektivitāti Tiesu nolēmumu savlaicīgums ir būtisks raitas tiesu sistēmas darbības nodrošināšanai. Rezultātu apkopojumā izmantotie galvenie tiesu sistēmas efektivitātes novērtējuma parametri ir tiesvedības ilgums (lietas pabeigšanai nepieciešamais paredzamais laiks dienās), lietu pabeigšanas koeficients (pabeigto lietu skaita un jauno lietu skaita attiecība) un nepabeigto lietu skaits (lietu skaits, kuras vēl ir jāizskata gada beigās). Vispārīgi dati par efektivitāti Skatoties uz plašām civillietu, komerclietu un administratīvo lietu jomām, 217. gada rezultātu apkopojums liecina, ka jau pērn novērotā pozitīvā attīstība turpinās 45. Tajā par valstīm, par kurām ir pieejami dati, ir redzams arī tas, ka kopš pirmā rezultātu apkopojuma izdevuma 213. gadā kopumā ir vairāk dalībvalstu, kurās efektivitāte ir uzlabojusies, nevis pasliktinājusies. Ir patīkami novērot pozitīvu notikumu attīstību, jo īpaši dalībvalstīs, kas Eiropas pusgada vai ekonomikas korekciju programmas ietvaros ir apzinātas kā valstis, kuras saskaras ar grūtībām 46 : strīdīgu civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums šajās valstīs ir ievērojami saīsinājies (5. diagramma). Uzlabojums ir labāk redzams piecu gadu perspektīvā (t. i., kopš 21. gada) nekā īstermiņā. Taču kategorijā visas lietas 47 (4. diagramma) un vēl vairāk kategorijā administratīvās lietas (6. diagramma) ir vērojama pozitīva aina arī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, t. i., stabilitāte vai uzlabojums, lielākajā daļā dalībvalstu strīdīgu civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients piecu gadu laikā ir uzlabojies (8. diagramma). Ar dažiem izņēmumiem tas pats attiecas arī uz Attīstība ir jāinterpretē uzmanīgi, jo izmaiņas var būt saistītas ar metodiku (kā izskaidrots zem diagrammām). Sk. 2. nodaļu. Neatbilstības rezultātos piecu analizēto gadu laikā var pamatot ar kontekstuāliem faktoriem (neatbilstības par vairāk nekā 1 % attiecībā uz jaunajām lietām nav nekas nepierasts) vai sistēmiskām nepilnībām (elastības vai atsaucības trūkums vai neatbilstības reformas procesā). Atbilstoši CEPEJ metodikai visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. 19

20 administratīvajām lietām īstermiņā (9. diagramma), kur vērojams būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā arī uz plašāku visu lietu kategoriju (7. diagramma). Tas nozīmē, ka kopumā dalībvalstis tiek galā ar jaunajām lietām analizētajās jomās, attiecībā uz nepabeigtajām lietām, lai arī progress piecu gadu laikā nav tik acīmredzams, zināmus uzlabojumus var novērot pēdējos divos gados neatkarīgi no analizētās kategorijas. Kaut arī vērojama vispārēja stabilitāte kategorijā visas lietas (1. diagramma), ir vērojami nepārprotami uzlabojami gan nepabeigtu strīdīgu civillietu un komerclietu kategorijā (11. diagramma), gan administratīvo lietu kategorijā (12. diagramma). Tomēr, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, vairākās dalībvalstīs nepabeigtu lietu skaits joprojām ir augsts, tiesu sistēmas reformām ir vajadzīgs laiks, lai redzētu rezultātus, tomēr šķiet, ka dažas uzsāktās reformas jau tagad palīdz uzlabot efektivitāti. Piemēram, viena dalībvalsts ziņoja par ievērojamu uzlabojumu saistībā ar pabeigtu lietu skaitu, tādējādi samazinoties nepabeigtu lietu skaitam; tas galvenokārt saistīts ar faktu, ka administratīvās lietas izskata viena tiesa. Efektivitāte konkrētās ES tiesību jomās Dati par tiesvedību konkrētās jomās ( diagramma) ir sniegti ar mērķi atspoguļot tiesu sistēmu darbību konkrētos ar uzņēmējdarbību saistītos strīdos, kuriem piemēro ES tiesības. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīva izpilde var ietvert veselu iesaistīto ķēdi ne tikai tiesas, bet arī administratīvās iestādes. Lai labāk izpētītu šo izpildes ķēdi, šajā izdevumā ir aplūkots arī patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumu pieņemšanas laiks, nevis tikai šādu lēmumu izskatīšanas laiks tiesā. Tajos atspoguļots arī pagaidu pasākumu ilgums, lai novērstu nenovēršamus pārkāpumus vai kaitējumu elektroniskās komunikācijas un intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Dati liecina, ka: konkurences un elektroniskās komunikācijas lietas vidēji ir vismaz vairākus mēnešus ilgākas nekā lietas konkrētās ES preču zīmes un patērētāju tiesību aizsardzības jomās. To var skaidrot ar konkurences un elektroniskās komunikācijas lietu sarežģītību un ekonomisko nozīmi, kā arī, iespējams, procesuālajiem noteikumiem dažās ES valstīs. Lietu izskatīšanas ilgums vienas dalībvalsts ietvaros var krasi atšķirties atkarībā no tiesību jomas; dažādo izpildes ķēdē iesaistīto struktūru nozīme ir attēlota patērētāju jomā. 16. un 17. diagrammā ir attēlots gan administratīvā procesa, gan tiesvedības ilgums. Kad iesaistās šīs divas ķēdes daļas, kopējais procesa ilgums var svārstīties, piemēram, no aptuveni 16 līdz 12 dienām atkarībā no dalībvalsts. Taču dati liecina, ka daudzās dalībvalstīs liela daļa administratīvo lēmumu netiek pārsūdzēti tiesā, kas ļauj secināt, ka daudzi pārkāpumi tiek atrisināti tikai administratīvā ceļā; tiesa var lemt par pagaidu pasākumiem, lai īslaicīgi aizkavētu vai novērstu pārkāpumu. Dati ES preču zīmes un elektroniskās komunikācijas jomā liecina, ka saistītās tiesvedības ilgums dalībvalstīs var svārstīties no vairākām dienām līdz astoņiem mēnešiem (2. diagramma), turklāt tas atkarīgs no lietas veida vienā valstī. Mazais lietu skaits saistībā ar pagaidu pasākumiem dažās dalībvalstīs var būt saistīts arī ar procesuālajiem noteikumiem, kas padara pasākumu izmantošanu sarežģītāku; efektīva cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir būtiska finanšu sistēmas aizsardzībā, godīgā konkurencē un negatīvu ekonomisko seku novēršanā. Šajā izdevumā ir sniegti izmēģinājuma datu apkopojuma rezultāti saistībā ar tiesvedības ilgumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumu jomā saskaņā ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu. Dalībvalstīs, kurās dati nav pieejami, ir vērojamas būtiskas atšķirības lietu izskatīšanas ilguma ziņā no mazāk nekā pusgada līdz gandrīz trīs gadiem (19. diagramma). Sagaidāms, ka datu vākšana uzlabosies līdz ar direktīvas ieviešanu, kas 2

21 notiks 217. gada jūnijā. 21

22 3.2. Tiesu sistēmu kvalitāte Efektīvai tiesu sistēmai nepieciešami ne tikai savlaicīgi, bet arī kvalitatīvi nolēmumi. Kvalitāte mudina iedzīvotājus un uzņēmējus uzticēties tiesu sistēmai. Lai gan nav vienota, saskaņota veida, kā novērtēt kādas tiesu sistēmas kvalitāti, ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā tiek izmantoti konkrēti rādītāji, kas ir vispārēji pieņemti kā būtiski, lai palīdzētu uzlabot tiesiskuma kvalitāti. Tie ir sagrupēti četrās kategorijās: 1) tiesu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem, 2) atbilstoši materiālie un cilvēkresursi, 3) novērtēšanas rīku ieviešana un 4) kvalitātes standartu izmantošana Pieejamība Visā tiesu sistēmas ķēdē ir nepieciešama pieejamība, lai atvieglotu attiecīgās informācijas iegūšanu par tiesu sistēmu, to, kā celt prasību un kādi ir ar to saistītie finanšu aspekti, par tiesvedības statusu līdz pat tās beigām, lai nodrošinātu ātru piekļuvi nolēmumam tiešsaistē 48. Ar tiesu sistēmu saistītas informācijas sniegšana Tiesu pieejamības priekšnosacījums ir laba iedzīvotāju un uzņēmumu informētība ērtā veidā par dažādiem tiesu sistēmas aspektiem. Turpmāk 2. diagrammā ir attēlota pieejamība tiešsaistes informācijai par tiesu sistēmu plašai sabiedrībai. 2. diagramma. Ar tiesu sistēmu saistītas informācijas pieejamība plašai sabiedrībai* (avots: Eiropas Komisija 49 ) BE BG DK DE EE IE ES HR IT LV LT HU NL AT RO SI SE FR LU SK FI CZ EL MT PT CY PL UK Informācija par juridisko palīdzību Informācija par tiesu kompetenci Informācija par tiesvedības izmaksu elementiem Informācija par procedūras uzsākšanu *Vācija: katra federālā zeme federālajā līmenī lemj, kādu informāciju sniegt tiešsaistē. Juridiskā palīdzība un tiesu nodevas Konkrēta informācija konkrētām grupām Piekļuve juridiskajai palīdzībai ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartā ( Harta ) 5. Lai ievāktu salīdzināmus datus par dažādām juridiskās palīdzības un tiesu nodevu sistēmām, katras dalībvalsts ienākumu un dzīves apstākļu kontekstā ir izklāstīti divi konkrēti scenāriji N A V DATI NAV PIEEJAM I Jāatzīmē, ka Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija ir publicējusi transversālu pētījumu Piekļuve augstākajām administratīvajām tiesām un to nolēmumiem : Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 3. punkts. 22

23 JURIDISKĀ PALĪDZĪBA SCENĀRIJĀ NAV PIEMĒROJAMA PĒCTIESAS IESKATIEM saistībā ar patērētāju strīdiem. Dati 21. diagrammā attēlo juridiskās palīdzības pieejamību šajos divos scenārijos. Tie ir balstīti uz divām dažādām prasības vērtībām: prasība ar augstu vērtību (t. i., EUR 6) un prasība ar zemu vērtību (t. i., katras dalībvalsts attiecīgais Eurostat nabadzības riska slieksnis, pārvērsts mēneša ienākumos 51 ). Lielākā daļa dalībvalstu piešķir juridisko palīdzību, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ienākumiem diagrammā ir salīdzināts ienākuma slieksnis procentos juridiskās palīdzības sniegšanai konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā ar Eurostat nabadzības riska slieksni katrā dalībvalstī. Piemēram, ja atbilstība tiesībām saņemt juridisko palīdzību norādīta 2 %, tas nozīmē, ka juridisko palīdzību var saņemt pieteikuma iesniedzējs, kura ienākumi ir par 2 % augstāki nekā attiecīgais Eurostat nabadzības riska slieksnis. Turpretim, ja atbilstība tiesībām saņemt juridisko palīdzību norādīta 2 %, tas nozīmē, ka ienākumu slieksnis juridiskās palīdzības saņemšanai ir par 2 % zemāks nekā Eurostat nabadzības riska slieksnis. Dažās dalībvalstīs pastāv gan juridiskās palīdzības sistēma, kuras ietvaros ar tiesvedību saistītās izmaksas tiek segtas 1 % apmērā (juridiskā palīdzība pilnā apmērā), gan arī sistēma daļējai izmaksu segšanai (daļēja juridiskā palīdzība). Citās dalībvalstīs pastāv vai nu tikai pilna apmēra, vai tikai daļējas juridiskās palīdzības sistēma. 21. diagramma. Ienākumu slieksnis juridiskās palīdzības saņemšanai konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā* (atšķirība (procentos) no Eurostat nabadzības riska sliekšņa) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padomi 53 ) 4% 3% 2% 1% % -1% -2% BE DK DE IE EL ES FR HR IT LV LT LU HU MT NL PT RO SI SK FI SE UK (SC) DATI NAV PIEEJAMI BG CY CZ EE AT PL UK (EN+ WL) UK (NI) -3% Pilna apmēra juridiskā palīdzība Daļēja apmēra juridiskā palīdzība EUR6 Prasība ar zemu vērtību EUR6 Prasība ar zemu vērtību Nabadzības riska slieksnis ir 6 % no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā mājsaimniecību ienākuma. Eiropas aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, Eurostat tabula ilc_li1, Atbilstības sliekšņa noteikšanai dalībvalstis izmanto dažādas metodes, piemēram, atšķirīgus atskaites periodus (mēneša/gada ienākumi). Aptuveni pusē dalībvalstu ir arī slieksnis, kas saistīts ar pieteikuma iesniedzēja personīgo kapitālu. Šajā diagrammā tas nav ņemts vērā. Bulgārijā, Spānijā, Francijā, Ungārijā, Horvātijā, Latvijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) noteiktām personu grupām (piemēram, personām, kuras saņem noteiktus pabalstus) ir automātiski piešķirtas tiesības saņemt juridisko palīdzību civillietu/komerclietu strīdu gadījumā. Personām, kuras saņem kāda veida sociālos pabalstus, ir automātiski piešķirtas tiesības saņemt juridisko palīdzību civillietu/komerclietu strīdu gadījumā. Citi kritēriji, kurus dalībvalstis var piemērot, piemēram, lietas būtība, šajā diagrammā netiek aplūkoti. Dati par 216. gadu vākti, izmantojot Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padomes biedru sniegtās atbildes aptaujas anketā, balstoties uz šādu konkrētu scenāriju: patērētāja strīds ar uzņēmumu (norādītas divas dažādas prasības vērtības: EUR 6 un Eurostat nabadzības riska slieksnis katrā dalībvalstī). Ņemot vērā, ka juridiskās palīdzības nosacījumi ir atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja situācijas, tika izmantots šāds scenārijs: neprecējies 35 gadus vecs pieteikuma iesniedzējs, kurš strādā algotu darbu, kura apgādībā nav nevienas personas, kuram nav juridisko izdevumu apdrošināšanas un ir pastāvīgi ienākumi un īrēts dzīvoklis. 23

24 * Diagrammā uzrādīts slieksnis (no 4 % līdz 3 %) juridiskās palīdzības saņemšanai. Dānijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Horvātijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā un Zviedrijā juridisko palīdzību sniedz pie % ienākuma sliekšņa. Ungārijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) juridisko palīdzību sniedz pie ienākuma sliekšņa robežās starp 3 % un 68 %. Prasība ar zemu vērtību ir prasība, kas atbilst Eurostat nabadzības riska slieksnim uz vienu personu katrā dalībvalstī, pārvērstam mēneša ienākumos (piemēram, 214. gadā šī vērtība bija robežās no EUR 11 Rumānijā līdz EUR 1716 Luksemburgā). Lielākā daļa dalībvalstu, aprēķinot atbilstības tiesības saņemt juridisko palīdzību, par pamatu izmanto neto ienākumus, izņemot Dāniju, Luksemburgu un Nīderlandi, kuras izmanto bruto ienākumus. Īrijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) juridiskā palīdzība nav pieejama prasībām, kuru vērtība atbilst attiecīgajam nabadzības riska slieksnim, jo summa būtu pārāk maza. Vācija: ienākumu slieksni nosaka, pamatojoties uz 216. gada Prozesskostenhilfebekanntmachung un vidējām ar mājokli saistītajām izmaksām gadā (SILC). Latvija: ienākumi robežās no EUR 128,6 līdz EUR 32, atkarībā no pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas. Koeficients balstīts uz vidējo aritmētisko. Lielākajā daļā dalībvalstu pusēm, uzsākot tiesvedību, ir jāmaksā tiesas nodeva. 22. diagrammā ir salīdzināta tiesas nodevas likme abos scenārijos, kas izteikta kā daļa no prasības vērtības. Piemēram, ja turpmāk redzamajā diagrammā tiesas nodeva ir 1 % no EUR 6 prasības, patērētājam par tiesvedības uzsākšanu jāmaksā EUR 6. Prasība ar zemu vērtību ir balstīta uz katras dalībvalsts Eurostat nabadzības riska slieksni. 22. diagramma. Tiesas nodeva tiesvedības uzsākšanai konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā (tiesas nodevas apmērs, kas izteikts procentos no prasības vērtības) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padomi 54 ) 45% 4% 35% 3% 25% 2% 15% 1% 5% % TIESAS NODEVU NAV ES FR LU RO EL IE CY BE DK HR BG NL IT LT SE SK MT CZ UK (SC) * Prasība ar zemu vērtību, sk. 21. diagrammu turpmāk. SI DE HU PT EE LV FI AT PL UK (EN+ WL) Tiesas nodeva par EUR6 prasību (%) Tiesas nodeva par prasību ar zemu vērtību* (%) DATINAV PIEEJAMI UK (NI) Prasības iesniegšana un sekošana tai līdzi tiešsaistē Prasību iesniegšana elektroniski, iespēja uzraudzīt un virzīt procesu tiešsaistē, kā arī elektroniskā komunikācija starp tiesām un advokātiem arī uzlabo tiesu pieejamību un samazina kavējumus un izmaksas. IKT sistēmām tiesās arvien lielāka nozīme ir arī tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā, un tās arī atvieglo ES tiesību aktu īstenošanu. 54 Dati attiecas uz ienākumu slieksni, kas bija spēkā 216. gadā, un ir apkopoti, izmantojot Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padomes biedru sniegtās atbildes aptaujas anketā, balstoties uz šādu konkrētu scenāriju: patērētāja strīds ar uzņēmumu (norādītas divas dažādas prasības vērtības: EUR 6 un Eurostat nabadzības riska slieksnis katrā dalībvalstī). 24

25 23. diagramma. Elektronisko līdzekļu pieejamība* ( = pieejami % tiesu; 4 = pieejami 1 % tiesu 55 ) (avots: CEPEJ pētījums) 4 3,5 3 2,5 2 1,5 1,5 CZ EE LV LT HU RO AT ES SK FI PT IE SI DE SE IT BE MT DK NL HR BG EL FR CY LU PL UK Lietas iesniegšanai Procedūras gaitas uzraudzībai Pavēstes nosūtīšanai *Dānija: tīmekļa vietnē ir pieejamas elektroniskās veidlapas, taču šobrīd tās var iesniegt tikai ar e-pasta starpniecību. Lietuva: noteiktus dokumentus var iesniegt tiesu elektronisko pakalpojumu portālā. Polija: elektroniska prasības iesniegšana iespējama tikai lietām, kas skar maksājumu rīkojumus. Rumānija: lietu var iesniegt tiesā ar e- pasta starpniecību. Slovākija: lietas iesniegšana elektroniski iespējama tikai noteiktos civilprocesos. Personai ir piekļuve informācijai par tiesvedību tiesu tīmekļa vietnēs. Slovēnija: noteiktu veidu lietās ir iespējama procesuālo aktu uzraudzība. Informācijas apmaiņa starp tiesām un advokātiem Dažāda veida IKT tehnikas izmantošanas biežums informācijas apmaiņā starp tiesām un advokātiem, kā arī attiecīgie izmantošanas un neizmantošanas iemesli dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras 56. Lai gūtu skaidrāku priekšstatu par IKT reālo izmantošanu, 24. diagrammā ir sniegti rezultāti advokātu aptaujas anketai par to, kā tie komunicē ar tiesām un kādu iemeslu dēļ tie izmanto IKT. NA V DATI NAV PIEEJA MI Dati attiecas uz 215. gadu. Aprīkojuma rādītājs no 1 % (ierīce pilnībā izmantota) līdz % (ierīces nav) norāda uz diagrammā ietvertās ierīces funkcionālo klātesamību tiesās, izmantojot šādu vērtējuma skalu: 1 % = 4 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1,33 punkti par specifisku lietu; 5 99 % = 3 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1 punkts par specifisku lietu; 1 49 % = 2 punkti, ja piemērojama visās lietās /,66 punkts par specifisku lietu; 1 9 % = 1 punkts, ja piemērojama visās lietās /,33 punkti par specifisku lietu. Lieta attiecas uz izskatāmās tiesvedības veidu (civillieta/komerclieta, krimināllieta, administratīvā vai cita lieta). 24. un 25. diagramma ir balstīta uz Eiropas Advokatūru un Juristu biedrības aptaujas anketu, kurā aptaujāti advokāti. 25

26 24. diagramma. IKT izmantošana saziņā starp tiesām un advokātiem* (avots: Eiropas Advokatūru un Juristu biedrības aptaujas anketa) 1% 8% 6% 4% 2% % *Iesniegumi tiesā ietver šādus atbilžu variantus: prasības iesniegšana elektroniski, tiesas pavēstes iesniegšana elektroniski, pierādījumu/pavaddokumentu iesniegšana elektroniski. 25. diagramma. Iemesli IKT (ne-)izmantošanai saziņā starp tiesām un advokātiem* (avots: Eiropas Advokatūru un Juristu biedrības aptaujas anketa) 1% DATI NAV PIEEJAMI EE PT IT CZ ES DK HU LT SE FR SI BE NL PL MT IE DE LU EL CY BG HR LV AT RO SK FI UK Saziņai starp tiesu un advokātu Dokumentu elektroniskai parakstīšanai Iesniegumiem tiesai 8% 6% 4% 2% % DATI NAV PIEEJAMI EE PT DK SE CZ IT LT ES HU FR SI IE BE NL PL CY LU DE MT EL BG HR LV AT RO SK FI UK Nav atļautas Nav pieejamas Slikta pieredze Uzticības trūkums Obligātas Laba pieredze *Laba pieredze ietver šādus atbilžu variantus: ļoti praktiski, ērti un citas priekšrocības. Slikta pieredze ietver šādus atbilžu variantus: nav pietiekami ērti, tehniskas problēmas un citi šķēršļi. Respondenti varēja norādīt ne vairāk kā divus iemeslus IKT (ne-) izmantošanai. Saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem Plašsaziņas līdzekļi plašai sabiedrībai kalpo kā tiesu sistēmas un tiesu darba pieejamību veicinošs kanāls. 26. diagramma. Tiesu un preses / plašsaziņas līdzekļu attiecības* (avots: Eiropas Komisija 57 ) 57 Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. 26

27 *Katrai no trijām instancēm var piešķirt divus punktus, ja tiek nodrošināta civillietu/komerclietu un administratīvo lietu pieejamība. Ja ir aptverta tikai viena no divām lietu kategorijām, tiek piešķirts tikai viens punkts. Maksimālais iespējamais rezultāts: 7 punkti. Vācija: katrā federālajā zemē tiesnešiem ir savas vadlīnijas saziņai ar presi un plašsaziņas līdzekļiem. Somija: visās tiesās ir cilvēks, kas nepieciešamības gadījumā var komunicēt ar presi, bet tas neietilpst personas galvenajos pienākumos. Spriedumu pieejamība Spriedumu pieejamības nodrošināšana tiešsaistē veicina tiesu sistēmas pārredzamību un izpratni par to. Tas palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieņemt pārdomātus lēmumus saskarē ar tiesu sistēmu. Tas varētu arī veicināt judikatūras konsekvenci. 27. diagramma. Tiešsaistē publicēto spriedumu pieejamība plašai sabiedrībai* (civillietas/komerclietas un administratīvās lietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija 58 ) BG DK DE EE ES IT LV LT HU NL RO FI SE BE CZ IE HR LU SK SI AT PT FR MT EL CY PL UK Tiesas ir izstrādājušas vadlīnijas tiesnešu saziņai ar presi / plašsaziņas līdzekļiem Par tiesas spriedumu skaidrošanu presei / plašsaziņas līdzekļiem ir atbildīga amatpersona (augstākajā instancē) Par tiesas spriedumu skaidrošanu presei / plašsaziņas līdzekļiem ir atbildīga amatpersona (otrajā instancē) An official is in charge of explaining judicial decisions to the press/ media (1st instance) BG EE IE LV LT HU MT RO SK ES SI LU CZ DE IT NL BE HR AT FI CY PT DK FR SE EL PL UK Pirmā instance Otrā instance Augstākā instance *Civillietām/komerclietām un administratīvajām lietām attiecīgi piešķirts viens punkts par katru instanci, ja sabiedrībai tiešsaistē ir pieejami visi spriedumi (,5 punkti, ja pieejami tikai daži spriedumi). Gadījumos, kad dalībvalstī ir tikai divas instances, punkti piešķirti par trim instancēm, atspoguļojot neesošajai instancei atbilstīgo augstāko instanci. Dalībvalstīm, kas nenošķir šīs divas tiesību jomas, par abām jomām ir piešķirts vienāds punktu skaits. Maksimālais iespējamais rezultāts: 6 punkti. Dānija: lielāko daļu lietu lemj neatkarīgas koleģiālas tiesām pielīdzināmas administratīvās iestādes ārpus tiesām. Zviedrija: tiesas nepublicē spriedumus tiešsaistē regulāri (tikai vēsturiski un juridiski būtiskās lietās). Saskaņā ar principu par publisku piekļuvi informācijai iedzīvotājiem ir tiesības lasīt visus spriedumus vai nolēmumus. Vācija: katra federālā zeme lemj par pirmās instances spriedumu pieejamību tiešsaistē. 28. diagramma. Pasākumi visu instanču spriedumu publicēšanai tiešsaistē* (civillietas/komerclietas un administratīvās lietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija 59 ) NAV DATI NAV PIEEJAMI DATI NAV PIEEJAM I Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. 27

28 ES RO SK MT DE AT SI IT LV LT HU NL FI BE EE BG IE FR HR PT SE LU CZ CY DK EL PL UK Tīmekļa vietne pieejama iedzīvotājiembez maksas Tīmekļa vietne tiek atjaunināta vismaz reizi mēnesī Spriedumiemtiek piešķirts Eiropas judikatūras identifikators (ECLI) Spriedumi tiek apzīmēti ar atslēgvārdiem Izstrādāti noteikumi personas datu atklāšanai *Katrai no trijām instancēm var piešķirt divus punktus, ja tiek nodrošināta civillietu/komerclietu un administratīvo lietu pieejamība. Ja ir aptverta tikai viena no divām lietu kategorijām, katrai instancei tiek piešķirts tikai viens punkts. Maksimālais iespējamais rezultāts: 3 punkti. Dānija: lielāko daļu lietu lemj neatkarīgas koleģiālas tiesām pielīdzināmas administratīvās iestādes ārpus Dānijas tiesām. Nīderlande: katram publicētajam spriedumam nav pievienoti atslēgvārdi, bet gan satura rādītājs. Sūdzības uzņēmumiem Tiesu pieejamība attiecināma arī uz ārpustiesas risinājumiem. 29. diagramma ir balstīta uz aptauju par mazumtirgotāju attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju tiesību aizsardzību. Uzņēmumi tika lūgti norādīt, vai un ar kāda kanāla starpniecību tie ir saņēmuši sūdzības no savas valsts patērētājiem. 29. diagramma. Patērētāju sūdzību kanāli ārpus uzņēmumiem* (avots: 216. gada aptauja par mazumtirgotāju attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju tiesību aizsardzību 6 ) 9% 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% % BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK Patērētāju NVO Valsts iestādes SAI struktūras Tiesas *Uzņēmumu daļa, kas saņēma patērētāju sūdzības ar attiecīgo kanālu starpniecību. Sākotnējam jautājumam bija pieejami arī atbilžu varianti iekšējie sūdzību kanāli un citi kanāli, kas lielākajā daļā dalībvalstu ir divi galvenokārt izmantotie kanāli. Publiskas iestādes šajā kontekstā ir tās, kas risina ar patērētājiem saistītus jautājumus. Strīdu alternatīvas izšķiršanas metožu pieejamība DATI NAV PIEEJA MI 6 Tiks publicēta 217. gada rezultātu apkopojumā patērētāju aizsardzības jomā (217. gada trešajā ceturksnī). 28

29 3. diagrammā ir attēlots dalībvalstu veiktais darbs, lai veicinātu un sekmētu strīdu alternatīvas izšķiršanas metožu brīvprātīgu izmantošanu diagrammā ir attēlots sūdzību skaits, kas iesniegts ar Eiropas platformas strīdu izšķiršanai tiešsaistē (SIT) starpniecību. Šis tīmeklī balstītais daudzvalodu rīks ir pieejams sabiedrībai kopš 216. gada 15. februāra. Izmantojot šo platformu, patērētāji un tirgotāji, kuriem ir līgumstrīds par tiešsaistē iegādātu produktu vai pakalpojumu un kuri vēlas atrast ārpustiesas risinājumu, var iesniegt savus līgumstrīdus tiešsaistē. 3. diagramma. SAI metožu izmantošanas veicināšana un stimuli* (avots: Eiropas Komisija 62 ) *Kopējie dati ir balstīti uz šādiem rādītājiem: tīmekļa vietne, kas sniedz informāciju par SAI; publicitātes kampaņas plašsaziņas līdzekļos; brošūras plašai sabiedrībai; tiesas pēc pieprasījuma sniedz speciālas informācijas sesijas par SAI; SAI/starpniecības koordinators tiesās; SAI izmantošanas novērtējumu publicēšana; SAI izmantošanas statistikas datu publicēšana; juridiskā palīdzība ietver ar SAI saistītās izmaksas (pilnībā vai daļēji); tiesas nodevu pilnīga vai daļēja atmaksa, iekļaujot arī zīmognodevas, ja SAI ir sekmīgs rezultāts; SAI procedūrai nav nepieciešams advokāts; tiesnesis var darboties kā starpnieks; citi. Par katru no šiem 12 rādītājiem tiek piešķirts viens punkts katrā tiesību jomā. Īrija: veicināšana un stimuli civillietu un komerclietu strīdu gadījumā attiecas tikai uz tiesvedību, kas ietver ģimenes tiesības. Portugāle: civillietu/komerclietu strīdos tiesas nodevas tiek atmaksātas tikai miertiesnešu gadījumā. Latvija: darba tiesību strīdos tiesu nodevas netiek ieturētas. 31. diagramma. Patērētāju sūdzību skaits SIT platformā (uz 1 iedzīvotāju) (avots: SIT platforma dati iegūti 217. gada 24. martā) HU DE DK ES SI LT PT HR BE NL RO SE EE FI IT AT LU SK LV EL CY BG IE FR CZ MT PL UK Civiltiesiskie un komerctiesiskie strīdi Darba tiesību strīdi Patērētāju tiesību strīdi DATI NAV PIEEJAM I MT EE UK LT DE LU IE PT BE ES CY AT LV HU BG SI NL DK FR HR RO EL IT SE FI SK PL CZ Valsts Pārrobežu SAI izmantošanas veicināšanas un sekmēšanas metodes neietver obligātas prasības izmantot SAI pirms došanās uz tiesu, jo šādas prasības raisa bažas par to atbilstību tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesas priekšā, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartā. Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. 29

30 *Diagrammā attēlots SIT platformā iesniegto sūdzību skaits, nevis strīdu skaits, ko SAI struktūras saņēmušas ar SIT platformas starpniecību. Vairākas SIT platformā iesniegtās sūdzības puses pēc tam abpusēji risina ārpus platformas, neiesaistot SAI struktūru Resursi Labai tiesu sistēmas darbībai ir nepieciešami atbilstoši resursi, attiecīgi apstākļi tiesās un augsti kvalificēti darbinieki. Tiesvedības un nolēmumu kvalitāti var apdraudēt nepietiekams skaits darbinieku ar nepieciešamo kvalifikāciju, prasmēm un piekļuvi nepārtrauktai apmācībai. Finanšu līdzekļi Turpmāk redzamajās diagrammās ir attēlots tiesām faktiski iztērētais budžets pirmajā diagrammā uz iedzīvotāju (32. diagramma) un otrajā kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) (33. diagramma) diagramma. Vispārējie valdības kopējie izdevumi tiesām* (EUR uz iedzīvotāju) (avots: Eurostat) LU UK DE IE SE AT NL IT SI BE FI ES DK FR MT PL PT LV CZ EL SK HR HU BG LT EE RO CY *Dati par Nīderlandi un Slovākiju ir provizoriski. 63 Vispārējie valsts kopējie (faktiskie) izdevumi par administratīvo tiesu, civiltiesu, krimināltiesu un tiesu sistēmas pārvaldi, darbību vai atbalstīšanu, tostarp tiesu noteikto naudas sodu un mierizlīgumu izpildi, probācijas sistēmu darbību un juridisko palīdzību juridisko pārstāvību un konsultācijām, ko valsts vai citu pušu vārdā valsts sniedz skaidras naudas vai pakalpojumu veidā; izņemot cietumu pārvaldi (nacionālo kontu dati, valdības funkciju klasifikācija (COFOG), grupa 3.3), Eurostat tabula gov_1a_exp, 3

31 33. diagramma. Vispārējie valdības kopējie izdevumi tiesām* (procentos no IKP) (avots: Eurostat),8,7,6,5,4,3,2,1, BG PL SI HR LV DE UK HU RO ES IT SK CZ PT EL AT MT LT NL SE BE FR IE FI LU EE DK CY *Dati par Nīderlandi un Slovākiju ir provizoriski. 34. diagrammā ir redzams, kura valsts vara (tiesu, likumdošanas vai izpildvara) nosaka kritērijus tiesu sistēmai paredzēto finanšu līdzekļu noteikšanai un kādi kritēriji tiek izmantoti. 34. diagramma. Kritēriji tiesu iestādēm paredzēto finanšu līdzekļu noteikšanai* 64 BE BG CZ DK DE EE IE EL EL (admin) ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK (EN Kritērijus nosaka tiesu vara Kritērijus nosaka valdība Kritērijus nosaka izpildvara Kritērijus nosaka cita struktūra Apjoms balstīts uz vēsturiskajām/ apzinātajāmizmaksām Ņemts vērā jauno lietu skaits Ņemts vērā pabeigto lietu skaits Paredzamās projektu, ieguldījumu izmaksas Tiesu vajadzības / prasības *Dānija: tiek ņemts vērā jauno un pabeigto lietu skaits pirmās instances tiesās. Vācija: tikai Federālās Augstākās tiesas budžetam attiecībā uz pirmās un otrās instances tiesām; federālo zemju tiesu sistēmas ir atšķirīgas. Igaunija: jauno un pabeigto lietu skaits pirmās un otrās instances tiesās. Francija: jauno un pabeigto lietu skaits visu instanču tiesās. Itālija: Tieslietu ministrija nosaka kritērijus civiltiesām un krimināltiesām, savukārt Tieslietu padome (CPGA) nosaka kritērijus administratīvajām tiesām. Ungārija: tiesību aktos ir noteikts, ka tiesnešu algas jānosaka likumā par centrālo budžetu tā, lai summa nebūtu mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Nīderlande: ņem vērā pabeigto lietu skaitu, pamatojoties uz tiesu izmaksu novērtējumu. + WL) UK (NI) UK (SC) 64 Dati vākti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Atbildes no dalībvalstīm, kurās nav tieslietu padomju, tika iegūtas, sadarbojoties ar ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. 31

32 Cilvēkresursi Atbilstoši cilvēkresursi ir būtiski tiesu sistēmas kvalitātei. Tiesnešu dažādība, tostarp dzimumu līdzsvars, nodrošina papildu zināšanas, prasmes un pieredzi, kā arī atspoguļo reālo situāciju sabiedrībā. 35. diagramma. Tiesnešu skaits* (uz 1 iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums) LU HR SI BG HU CZ LT PL LV SK DE RO EL PT AT FI EE BE NL CY SE ES IT FR MT DK IE UK *Atbilstoši CEPEJ metodikai šajā kategorijā ietilpst tiesneši, kuri strādā pilnu slodzi. Tā neaptver tiesas ierēdņus (Rechtspfleger), kas darbojas dažās dalībvalstīs. Grieķija: profesionālu tiesnešu kopējais skaits gadu gaitā ietver dažādas kategorijas, kā norādīts iepriekš, kas daļēji izskaidro skaita svārstības. Apvienotā Karaliste: trīs jurisdikciju vidējais svērtais; 21. gada dati ietver 212. gada datus par Apvienoto Karalisti (Ziemeļīriju). 36. diagramma. Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvars pirmās un otrās instances tiesās, kā arī augstākajās tiesās (avots: Eiropas Komisija (augstākās tiesas) 65 un CEPEJ pētījums (pirmās un otrās instances tiesas)) 9% 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% % BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL* PT RO SI SK FI SE UK* Pirmā instance (215) Otrā instance (215) Augstākās tiesas (216) *Polija un Apvienotā Karaliste: attiecībā uz pirmās un otrās instances tiesām dati par 214. gadu. 65 Datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanā: 32

33 37. diagramma. Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvara mainība pirmās un otrās instances tiesās no 21. gada līdz 215. gadam, kā arī augstākajās tiesās no 21. gada līdz 216. gadam* (atšķirība procentpunktos) (avots: Eiropas Komisija (augstākās tiesas) 66 un CEPEJ pētījums (pirmās un otrās instances tiesas)) 3 p,p, 25 p,p, 2 p,p, 15 p,p, 1 p,p, 5 p,p, p,p, -5 p,p, -1 p,p, -15 p,p, MT EL CY IE LV PT IT DE LT NL SK FR AT RO PL* EE BE ES DK FI UK* SI Pirmā instance Otrā instance Augstākās tiesas CZ BG HU SE HR LU -1p.p. *Luksemburga: profesionālo tiesnešu-sieviešu skaits Augstākajā tiesā samazinājās no 1 % 21. gadā līdz % 216. gadā. Apvienotā Karaliste: datiem par Angliju un Velsu izmantots vidējais rādītājs pirmajā un otrajā instancē. Polija un Apvienotā Karaliste: datos salīdzināts 21. un 214. gads. 38. diagramma. Advokātu skaits* (uz 1 iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums) LU IT EL CY MT ES UK PT IE DE BG BE PL HU RO CZ SK DK HR NL FR SI EE LT AT LV FI SE *Atbilstoši CEPEJ metodikai advokāts ir kvalificēta un pilnvarota persona, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības vērsties tiesā un darboties savu klientu interesēs, nodarboties ar jurista praksi, piedalīties tiesas sēdēs vai sniegt juridiskus padomus un pārstāvēt savus klientus juridiskos jautājumos (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. Rec (2)21 par tiesībām brīvi strādāt advokāta profesijā). Apmācība Tiesnešu apmācība ir svarīga tiesas nolēmumu, kā arī iedzīvotājiem sniegto tiesu pakalpojumu kvalitātei. Turpmāk sniegtie dati aptver tiesnešu apmācību plašā jomu klāstā, tostarp saziņā ar pusēm un presi un tiesnešu prasmju jomā. 66 Datubāze par sievietēm un vīriešiem lēmumu pieņemšanā: 33

34 DATI NAVPIEEJAMI 39. diagramma. Tiesnešu obligātā apmācība* (avots: CEPEJ pētījums 67 ) OBLIGĀTĀS APMĀCĪBASNAV NL IE EL FR HU DE EE LT PT BE ES LV PL* RO SI BG CZ DK HR IT LU AT SK CY MT FI SE UK Sākotnējā apmācība Vispārējā apmācība darba vietā Apmācība darba vietā par specializētāmtiesu funkcijām Apmācība darba vietā par tiesas pārvaldības funkcijām *Dažas dalībvalstis nepiedāvā obligāto apmācību noteiktās kategorijās, bet var piedāvāt neobligātu apmācību. 4. diagramma. Tiesneši, kuri piedalās pastāvīgās apmācību aktivitātēs ES tiesību vai citas dalībvalsts tiesību jomā* (procentos no kopējā tiesnešu skaita) (avots: Eiropas Komisija, Eiropas Tiesiskās apmācības ziņojums, 216. gads 68 ) 14% 12% 1% 8% 6% 4% 2% % Apmācība darba vietā datoru izmantošanai tiesā EE MT SI LT DK IE RO LV BE SE BG ES NL DE HU AT FI CZ FR HR IT PL SK EL LU UK CY PT Dažās dalībvalstīs dalībnieku attiecība pārsniedz 1 %, kas nozīmē, ka daži dalībnieki ir piedalījušies vairāk nekā vienā apmācību aktivitātē. Austrijas datos iekļauti prokurori, Dānijas datos iekļauti tiesu darbinieki. N A V D A T I N A V P I E E J A M I Dati par 215. gadu, Polijai par 214. gadu. Dati par 215. gadu. Komisija 211. gadā izvirzīja mērķi, ka pusei no visiem praktizējošajiem juristiem ES līdz 22. gadam būtu jāpiedalās apmācībās par Eiropas tiesībām vai kādas citas dalībvalsts tiesībām gada Eiropas Tiesiskās apmācības ziņojums: 34

35 41. diagramma. Pastāvīgas tiesnešu apmācības aktivitātes procentos dažādos prasmju veidos* (procentos no kopējā tiesnešu skaita, kas piedalās apmācībās) (avots: Eiropas Komisija 69 ) 1% 8% 6% 4% 2% N E T I E K P I E D Ā V Ā T A S DATI NAVPIEEJAMI % BE BG CZ DK DE IE EL ES FR HR IT CY LV LT HU MT NL AT PL RO SK FI SE UK(SC)UK(NI) EE LU PT SI UK(EN & WL) Tiesneša arods ITprasmes Tiesu pārvaldība Tiesu ētika *Tabulā redzams tādu tiesnešu sadalījums, kas piedalās pastāvīgās apmācību aktivitātēs (t. i., tādās, kas norisinās pēc tiesnešu sākotnējās apmācības pirms kļūšanas par tiesnesi) katrā no četrām apzinātajām jomām, kas izteikts procentos no kopējā apmācīto tiesnešu skaita. Nav ņemta vērā juridiskā apmācība. Tiesnešu apmācības iestādes Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā) nenodrošināja īpašu apmācību par izvēlētajām prasmēm. 42. diagramma. Tiesnešiem pieejamā apmācība par saziņu ar iesaistītajām pusēm un presi (avots: Eiropas Komisija 7 ) CZ DK DE ES IT LU LT HU NL AT PT RO SI FI SE BE EE FR HR BG EL LV SK IE CY MT PL UK Saziņa ar iesaistītajāmpusēm (sākotnējā) Saziņa ar iesaistītajāmpusēm (pastāvīga) Saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību (sākotnējā) Saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību (pastāvīga) NAV DATI NAV PIEEJA MI Novērtēšanas rīki Tiesu darbību uzraudzība un novērtējums palīdz atklāt trūkumus un vajadzības, tādējādi ļaujot tiesu sistēmai operatīvāk atbildēt uz esošajiem un nākotnes izaicinājumiem. Ar atbilstošiem IKT rīkiem ir iespējams nodrošināt reāllaika lietu pārvaldības sistēmas, un tie var palīdzēt sniegt standartizētu tiesu statistiku valsts mērogā. Tos var izmantot arī lietu uzkrāšanās pārvaldībai un automatizētām agrīnās brīdināšanas sistēmām. Aptaujas ir būtiskas tiesu sistēmas darbības 69 7 Dati par 215. gadu vākti sadarbībā ar EJTN. Tiesneša arods ietver tādas aktivitātes kā tiesas sēžu vadīšana, nolēmumu formulēšana un retorika. Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. 35

36 DATI NAV PIEEJAMI izvērtējumam no praktizējošo tieslietu speciālistu un tiesu pakalpojumu lietotāju viedokļa. Tālāka rīcība pēc aptaujām ir priekšnosacījums tiesu sistēmu kvalitātes uzlabošanai. 43. diagramma. Tiesu darbības uzraudzības un novērtējuma pieejamība* (avots: CEPEJ pētījums 71 ) FR SI DK EE HR LT HU NL AT PL* PT RO SK IT CY FI BG CZ EL MT SE BE DE IE ES LU LV UK Gada darbības pārskats Atlikto lietu skaits Veiktspējas un kvalitātes rādītāji Regulāras novērtēšanas sistēma Specializēti tiesu darbinieki kvalitātes jautājumos Citi elementi *Novērtējuma sistēma attiecas uz tiesu sistēmu veiktspēju, izmantojot rādītājus un mērķus gadā visas dalībvalstis, izņemot Latviju, ziņoja par sistēmu, kas ļauj pārraudzīt jauno lietu skaitu, tiesvedības ilgumu un pieņemto nolēmumu skaitu, tāpēc šīs kategorijas vairs nav aktuālas. Līdzīgi, padziļinātais darbs pie kvalitātes standartiem aizstājis tā izmantošanu kā novērtējuma kategoriju. Dati par citiem elementiem ietver, piemēram, datus par pārsūdzētajām lietām (Igaunija, Spānija un Latvija), tiesas sēdēm (Zviedrija) vai to lietu skaitu, kas pabeigtas konkrētā termiņā (Dānija). 44. diagramma. Lietu pārvaldībā un tiesu darbības statistikā izmantoto IKT pieejamība* ( = pieejamas % tiesu; 4 = pieejamas 1 % tiesu 72 ) (avots: CEPEJ pētījums) N A V D AT I N AV PI EE JA MI BG CZ EE ES LV LT HU MT NL AT RO SI FI SE DK IE PT EL DE HR PL* FR SK IT BE LU CY UK Lietu pārvaldības sistēmas Tiesu darbības statistikas izveides rīki Dati par 215. gadu, Polijai par 214. gadu. Dati par 215. gadu (Polijai par 214. gadu). Aprīkojuma rādītājs no 1 % (ierīce pilnībā izmantota) līdz % (ierīces nav) norāda uz diagrammā ietvertās ierīces funkcionālo klātesamību tiesās, izmantojot šādu vērtējuma skalu: 1 % = 4 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1,33 punkti par specifisku lietu; 5 99 % = 3 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1 punkts par specifisku lietu; 1 49 % = 2 punkti, ja piemērojama visās lietās /,66 punkts par specifisku lietu; 1 9 % = 1 punkts, ja piemērojama visās lietās /,33 punkti par specifisku lietu. Lieta attiecas uz izskatāmās tiesvedības veidu (civillieta/komerclieta, krimināllieta, administratīvā vai cita lieta). 36

37 45. diagramma. Tiesas pakalpojumu lietotāju vai tieslietu speciālistu aptaujas* (avots: Eiropas Komisija 73 ) 215. GADĀ APTAUJAS NETIKAVEIKTAS DATI NAV PIEEJAMI DE NL SI IT HR LT HU FI LV ES FR DK SE BE BG CZ EE IE EL CY LU MT AT PT RO SK PL UK Tiesas pakalpojumu pieejamība Tiesas sēdes norise Advokāta sniegtais pakalpojums Klientu apkalpošana tiesās Tiesas spriedums / nolēmums Vispārējais tiesu sistēmas uzticamības līmenis *Dalībvalstīm tika piešķirts viens punkts par vienu norādīto aptaujas tēmu neatkarīgi no līmeņa, kādā tās veiktas. 46. diagramma. Tālāka rīcība pēc tiesas pakalpojumu lietotāju vai tieslietu speciālistu aptaujām (avots: Eiropas Komisija 74 ) 215. GADĀ APTAUJAS NAVVEIKTAS DATI NAV PIEEJAMI NL DK SI DE LT HU RO FI IT LV ES HR FR SE CZ BE BG EE IE EL CY LU MT AT PT SK PL UK Rezultāti pilnībā pieejami publiski Rezultātu iekļaušana novērtējumā vai likumu grozījumu nepieciešamības apzināšana Tiesu darbības mainīšana / uzlabošana Noteiktas tiesnešu un tiesu darbinieku apmācības vajadzības Rezultātu iekļaušana gada / specifiskā ziņojumā vietējā vai valsts līmenī Cita konkrēta tālāka rīcība Standarti Standarti var paaugstināt tiesu sistēmu kvalitāti. Pēc 216. gada rezultātu apkopojumā veiktās kvalitātes standartu kartēšanas šajā izdevumā tiek pētīti konkrēti standarti saistībā ar laiku un detalizētāku informāciju pusēm diagrammā ir atspoguļota standartu izmantošana attiecībā uz laika ierobežojumiem, termiņiem un lietu uzkrāšanos, kā arī sniegts pārskats par to, kuras dalībvalstis izmanto šos standartus. Laika ierobežojumi ir kvantitatīvi termiņi, piemēram, laikam no lietas reģistrēšanas līdz pirmajai tiesas sēdei. Termiņi ir izmērāmi mērķi/prakse, piemēram, noteikums, ka iepriekš noteikta daļa lietu ir jāpabeidz noteiktā laikā. Lietu uzkrāšanās ir lietas, kas pēc iepriekš noteikta laika nav pabeigtas, piemēram, trīs mēnešus vai pat desmit gadus. 48. diagrammā ir redzams, cik daudzās tiesību jomās ir laika standarti Dati par 215. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Dati par 215. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā standarti attiecībā uz laika ierobežojumiem un termiņiem ir augstāki par prasībām, kas izriet no tiesībām uz uzklausīšanu saprātīgā termiņā, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā. 37

38 47. diagramma. Laika standarti* (avots: Eiropas Komisija 76 ) RO SI FI EE LT NL HU SE BG DK DE ES LV SK CZ IT AT PT BE IE EL MT FR CY HR LU PL UK Laika ierobežojumi Termiņi Lietu uzkrāšanās * Dalībvalstīm tika piešķirts viens punkts par tiesību jomu (civilo/komerciālo, administratīvo vai citu), kurā ir noteikti standarti. 48. diagrammā ir redzamas dažādu valsts varu kompetences noteikt un uzraudzīt laika standartus. 48. diagramma. Standartu noteikšana un uzraudzība* (avots: Eiropas Komisija 77 ) NA V DATI NAV PIEEJA MI *Dalībvalstis ir sarindotas saskaņā ar 47. diagrammā redzamo kārtību. Ņemiet vērā, ka parlaments (tiesību aktos noteiktie standarti) šeit norāda, ka konkrēts standarts ir noteikts tikai tiesību aktos. Pat tad, ja ar laiku saistītu standartu noteikšanai/uzraudzībai ir attēlota vairāk nekā viena vara, katra vara var būt pilnībā atbildīga pat viena veida standartu. Izpildvara aptver iestādes, kas ir tiešā vai netiešā valdības pakļautībā. Tiesu vara aptver struktūras, piemēram, tiesu priekšsēdētājus, tieslietu padomes, tiesnešu struktūras utt. Kipra un Portugāle: nav informācijas par uzraudzību. 49. diagrammā ir attēlots, kādi pasākumi tiek izmantoti, kad laika standarti (48. diagramma) netiek ievēroti. Piemēram, dažās dalībvalstīs standartu neievērošanas rezultātā tiek organizēta īpaša tikšanās starp attiecīgo tiesnesi un tiesas priekšsēdētāju, lai pārrunātu situāciju. Ja standartus neievēro visa tiesa, tikšanās notiek starp attiecīgās tiesas priekšsēdētāju un augstākas tiesas priekšsēdētāju Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. 38

39 49. diagramma. Tālāka rīcība pēc standartu neievērošanas (avots: Eiropas Komisija 78 ) ES IT HU NL FI SE DK DE FR LT AT RO SI BG EE EL BE MT CZ LV SK CY IE PT HR LU PL UK Citi pasākumi Atskaite no tiesneša, kas nav ievērojis standartu Īpaša tikšanās neievēroto standartu apspriešanai Papildu cilvēkresursi Papildu finanšu līdzekļi Tiesas pārvaldības procesa reorganizācija Pagaidu palīdzība, ko sniedz īpaši tiesneši TĀLĀKAS RĪCĪBAS NAV NA V DATI NAV PIEEJA MI Informācija pusēm 5. diagrammā ir attēloti standarti tam, kā puses tiek informētas un kādu informāciju par procedūras gaitu tās saņem. Dažās dalībvalstīs ir sistēma automātiskai ziņošanai ar e-pasta vai īsziņas starpniecību, sniedzot informāciju par kavējumiem, grafikiem vai procedūras gaitu kopumā. Citas valstis vienkārši nodrošina piekļuvi informācijai tiešsaistē procedūras laikā, bet vēl citas atstāj to tiesu pārziņā. 5. diagramma. Standarti attiecībā uz informāciju par procedūras gaitu* (avots: Eiropas Komisija 79 ) LT HU ES EE CZ MT RO BG LV SE EL IT DK DE NL HR LU AT FR FI SK SI IE PT CY BE PL UK Tiesvedības grafiks Informācija par kavējumiem Informācija par procedūras gaitu Cits NAV DATI NAV PIEEJA MI *Punkti dalībvalstīm piešķirti atkarībā no metodes, kas izmantota katra informācijas veida sniegšanai: 1,5 punkti par automātisku ziņošanu ar e-pasta vai īsziņas starpniecību, 1 punkts par piekļuvi informācijai tiešsaistē visā procedūras gaitā,,5 punkti par informāciju pēc pušu pieprasījuma, tiesas rīcības brīvību vai citu izmantoto metodi Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Dati par 216. gadu vākti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. 39

40 Kopsavilkums par tiesu sistēmu kvalitāti 217. gada rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir pētīti faktori, kas ietekmē tiesu sistēmu kvalitāti: viegla piekļuve, atbilstoši resursi, efektīvi novērtēšanas rīki un atbilstoši standarti. Pieejamība Šajā izdevumā ir detalizētāk aplūkota tiesu sistēmu pieejamība no tiesas pakalpojumu lietotāju, t. i., iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu, viedokļa. Lielākā daļa dalībvalstu par savu tiesu sistēmu sniedz informāciju tiešsaistē (2. diagramma). Taču ir iespējams uzlabot šīs informācijas lietošanas ērtumu, piemēram, izstrādāt tīmekļa vietnes, kas ir pieejamas personām ar redzes traucējumiem vai kas nodrošina interaktīvus rīkus, kuri ļauj iedzīvotājiem uzzināt, vai viņiem ir tiesības saņemt juridisko palīdzību. Tāpat visās instancēs ir iespējams uzlabot tiesas spriedumu pieejamību civillietās/komerclietās un administratīvajās lietās (27. diagramma). Tikai 17 dalībvalstis publicē visus augstāko tiesu spriedumus civillietās/komerclietās un administratīvajās lietās. Tiesu pieejamību, jo īpaši nabadzīgiem iedzīvotājiem, būtiski ietekmē juridiskās palīdzības pieejamība un tiesu nodevu likme. Šajā izdevumā ir pētīts, kādā mērā juridiskās palīdzības sistēmas palīdz patērētājiem strīdos ar uzņēmumiem prasībās ar augstu vērtību (t. i., EUR 6) vai zemu vērtību (t. i., prasībās, kas atbilst Eurostat nabadzības riska slieksnim). 21. diagrammā ir redzams, ka dažās dalībvalstīs patērētāji, kuru ienākumi ir zemāki par Eurostat nabadzības riska slieksni, nesaņem juridisko palīdzību. Grūtības iegūt no juridiskās palīdzības var būt īpaši atturošas, ja tiesu nodevas veido ievērojamu daļu prasības vērtības (22. diagramma). Pienācīga IKT izmantošana tiesās veicina ātrāku lietu izskatīšanu un samazina izmaksas. Piemēram, ar reformu, kuras rezultātā tiesām dalībvalstī tika rasta iespēja nosūtīt pusēm dokumentus elektroniski un pārējo papīra pastu nosūtīt ar centralizētas pasta sistēmas starpniecību, 216. gadā tika ietaupīti vairāk nekā EUR 4,5 miljoni (vairāk nekā 2 % tiesu budžeta). Rezultātu apkopojums liecina, ka visās dalībvalstīs netiek īstenota prasību iesniegšana elektroniski (23. diagramma), kā arī nav iespēju sekot līdzi procedūras gaitai tiešsaistē. Aptauja par IKT reālo izmantošanu informācijas apmaiņā starp tiesām un advokātiem liecina, ka IKT rīki tiek plaši izmantoti 1 no 2 dalībvalstīm, kas piedalījās aptaujā (24. diagramma). Visbiežāk tos izmanto vispārīgai saziņai ar tiesām, savukārt dokumentu parakstīšana, prasību iesniegšana, pavēstu un pierādījumu iesniegšana elektroniski notiek nedaudz retāk. Astoņās no desmit dalībvalstīm, kurās advokāti ziņo par ievērojami retāku IKT izmantošanu, visbiežāk norādītais iemesls ir tāds, ka rīki nav pieejami, bet retāk tas saistīts ar sliktu pieredzi IKT izmantošanā. Tuvāk aplūkojot patērētāju izmantotos kanālus sūdzībām par uzņēmumiem (t. i., vai sūdzība tiek saņemta ar tiesu, valsts iestāžu, ārpustiesas mehānismu vai patērētāju NVO starpniecību), var novērot, ka visbiežāk izmantotais kanāls ir valsts iestādes un pēc tam tiesas un ārpustiesas mehānismi (29. diagramma). Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem visās dalībvalstīs arvien vairāk tiek veicināta un stimulēta strīdu alternatīva izšķiršana (3. diagramma). Ievērojamais skaits sūdzību, kas iesniegtas ar jaunizveidotās strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) platformas starpniecību, liecina par patērētāju vēlmi izmantot strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes. Lielākajā daļā dalībvalstu ievērojama daļa ar SIT platformas starpniecību iesniegto sūdzību ir pārrobežu strīdi (31. diagramma). Resursi Kvalitatīvai tiesu sistēmai ir nepieciešami atbilstoši finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, pienācīga apmācība un tiesnešu dažādība, tostarp dzimumu līdzsvars. Rezultātu apkopojums liecina par 4

41 turpmāk aprakstīto. Dati finanšu līdzekļu jomā liecina, ka 215. gadā kopumā vairāk nekā puse dalībvalstu palielināja tiesu sistēmas izdevumus uz vienu iedzīvotāju (32. diagramma). Tomēr dažas dalībvalstis, kas saskaras ar īpašām grūtībām, savu budžetu samazināja. Dalībvalstis finanšu līdzekļu noteikšanai tiesu sistēmai lielākoties izmanto vēsturiskās vai faktiskās izmaksas, nevis ņem vērā reālo darba slodzi vai tiesu pieprasījumus (34. diagramma). Tiesnešu dzimumu līdzsvars pirmās un/vai otrās instances tiesās kopumā ir labā līmenī vai tuvojas līdzsvarotam līmenim (36. diagramma). Tomēr augstākajās tiesās, lai arī lielākā daļa dalībvalstu tuvojas līdzsvarotam dzimumu sadalījumam, dažas dalībvalstis virzās pretējā virzienā (37. diagramma). Attiecībā uz tiesnešu apmācību, lai arī šķiet, ka lielākā daļa dalībvalstu saprot nepārtrauktas apmācības nozīmi (39. un 4. diagramma), ir jāstiprina centieni dažādot piedāvātās apmācības klāstu. Nepārtraukta apmācība tiesnešu prasmju jomā (tiesneša arodā), IT prasmju jomā, tiesu pārvaldībā un tiesu ētikā nav pieejama visās dalībvalstīs (41. diagramma). Turklāt dažas dalībvalstis nenodrošina apmācību saziņai ar iesaistītajām pusēm un presi (42. diagramma). Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls 216. gadā izveidoja īstermiņa apmaiņas programmu tiesu priekšsēdētājiem un prokuratūru vadītājiem, koncentrējoties uz, piemēram, izmaiņu pārvaldību un IKT. Novērtēšanas rīki Tiesu darbības uzraudzības un novērtēšanas rīki ir visās dalībvalstīs (43. diagramma), taču ne visām dalībvalstīm ir viss šo rīku kopums. Daudzās dalībvalstīs joprojām ir jāuzlabo IKT lietu pārvaldības sistēmu maksimālais potenciāls (44. diagramma), lai nodrošinātu, ka tās var kalpot dažādiem nolūkiem, tostarp statistikas izveidei, un ka tās tiek konsekventi īstenotas visā tiesu sistēmā. Piemēram, dažās dalībvalstīs IKT rīki nenodrošina uzkrāto lietu pārvaldību, tostarp īpaši vecu lietu apzināšanu. Turpretim dažās dalībvalstīs ir agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas ļauj konstatēt nepilnības un neatbilstības lietu apstrādes standartos, tādējādi veicinot laicīgu risinājumu rašanu. Dažās dalībvalstīs nav iespējams nodrošināt datu apkopošanu valsts mērogā visās tiesību jomās. Regulāra aptauju izmantošana joprojām ir galvenais avots, kas ļauj noskaidrot tiesas pakalpojumu lietotāju un tieslietu speciālistu viedokli par tiesu sistēmu. Aptaujas 215. gadā veica aptuveni puse dalībvalstu (45. diagramma). Lai arī dalībvalstis, kuras veica aptaujas, nodrošināja arī tālāku rīcību, tās apmērs ievērojami atšķiras. Visbiežāk izmantotā prakse ir aptauju rezultātu iekļaušana vietēja vai valsts mēroga gada pārskatos (46. diagramma). Vairākās dalībvalstīs tiesas publicē klientu apmierinātības aptauju rezultātus. Standarti Standarti var paaugstināt tiesu sistēmu kvalitāti. Šajā izdevumā ir detalizēti izpētīti noteikti standarti ar mērķi uzlabot tiesvedības ilgumu un pusēm sniegto informāciju. Lielākā daļa dalībvalstu izmanto laika standartus. Taču dažas dalībvalstis, kas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar efektivitāti, šādus standartus šobrīd neizmanto. Standarti, ar kuriem nosaka laika ierobežojumus (piemēram, laiku no lietas reģistrēšanas līdz pirmajai tiesas sēdei), ir visizplatītākie, savukārt standarti attiecībā uz termiņiem (piemēram, noteikums, ka iepriekš noteikta daļa lietu ir jāpabeidz noteiktā laikā) un lietu uzkrāšanās pārvaldību tiek izmantoti mazāk (47. diagramma). Standartu uzraudzība lielākoties ir tiesu iestāžu pienākums (48. diagramma). Standartu neievērošanas rezultāts var būt dažāda veida tālāka rīcība. Visbiežāk attiecīgais tiesnesis ir aicināts ziņot un/vai pārspriest jautājumu, bet sekas var būt arī noteiktas tiesas cilvēkresursu vai finanšu līdzekļu palielināšana, pagaidu palīdzība, ko sniedz īpaši tiesneši, vai tiesas pārvaldības procesa reorganizācija (49. diagramma). 41

42 Lielākajā daļā dalībvalstu ir standarti pušu informēšanai par procedūras gaitu, tiesas grafiku vai iespējamiem kavējumiem (5. diagramma). Atšķirības starp dalībvalstīm lielākoties ir saistītas ar izmantotajām metodēm. Dažās dalībvalstīs ir sistēma automātiskai ziņošanai ar e- pasta vai īsziņas starpniecību, sniedzot informāciju par kavējumiem, grafikiem vai procedūras gaitu kopumā. Citas valstis vienkārši nodrošina piekļuvi informācijai tiešsaistē procedūras laikā, bet vēl citas atstāj to tiesu pārziņā. Attiecībā uz ērtību iedzīvotājiem vēlamāka ir automatizēta informēšana no tiesas puses, nevis informēšana, kurai nepieciešama pušu rīcība. 42

43 3.3. Neatkarība Tiesu iestāžu neatkarība ir prasība, kas izriet no ES Pamattiesību hartā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesas priekšā (47. pants) 8. Tas garantē tiesu sistēmas godīgumu, paredzamību un noteiktību, kas ir svarīgi elementi, lai radītu pievilcīgu vidi ieguldījumiem. Papildus informācijai par priekšstatu attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, kas gūts no dažādiem avotiem, rezultātu apkopojumā ir atspoguļots, kā tiek organizētas tiesu sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību konkrēta veida situācijās, kurās to neatkarība var būt apdraudēta. Turpinot sadarbību ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkliem, jo īpaši ar Eiropas Tieslietu padomju tīklu (ENCJ), 217. gada rezultātu apkopojumā ir sniegti aktuāli dati par strukturālo neatkarību un jauni dati par tiesnešu iecelšanu amatā un novērtēšanu Priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību 51. diagramma. Vispārējās sabiedrības priekšstats par tiesu un tiesnešu neatkarību (avots: Eirobarometrs 82 gaišās krāsas: 216. gads, tumšās krāsas: 217. gads) 1% 9% 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% % DK FI AT DE NL IE LU SE UK CY BE FR LT EL MT RO PL CZ LV HU EE PT SI IT HR ES BG SK Ļoti liela Diezgan liela Diezgan maza Ļoti maza Nezinu 52. diagrammā ir attēloti priekšstata par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu galvenie iemesli. Plašas sabiedrības respondenti, kuri novērtēja tiesu sistēmas neatkarību kā diezgan mazu vai ļoti mazu, varēja pamatot savu vērtējumu, izvēloties kādu no trim iemesliem. Dalībvalstu secība ir tāda pati kā 51. diagrammā Dati ir balstīti uz atbildēm, kas sniegtas atjauninātajā aptaujas anketā, kuru Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tieslietu padomes vai arī kuras nav ENCJ dalībnieces (Čehijas Republika, Vācija, Igaunija, Kipra, Luksemburga, Austrija un Somija), atbildes uz atjauninātās anketas jautājumiem tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Eirobarometra aptauja FL447, veikta 217. gada 25. un 26. janvārī, atbildes uz jautājumu: Ņemot vērā savas zināšanas, lūdzu, novērtējiet (mūsu valsts) tiesu sistēmu no tiesu un tiesnešu neatkarības aspekta. Vai jūs teiktu, ka tā ir ļoti liela, diezgan liela, diezgan maza vai ļoti maza? : 43

44 52. diagramma. Galvenie iemesli vispārējās sabiedrības priekšstatam par neatkarības trūkumu (respondentu īpatsvars augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs 83 ) 6% 5% 4% 3% 2% 1% % DK FI AT DE NL IE LU SE UK CY BE FR LT EL MT RO PL CZ LV HU EE PT SI IT HR ES BG SK Tiesnešu statuss un amats nenodrošina pietiekamas viņu neatkarības garantijas Tādu personu iejaukšanās vai spiediens, kurām ir ekonomiskas vai citas konkrētas intereses Valdības un politiķu iejaukšanās vai spiediens 53. diagramma. Uzņēmumu priekšstats par tiesu un tiesnešu neatkarību (avots: Eirobarometrs 84 gaišās krāsas: 216. gads, tumšās krāsas: 217. gads) 1% 9% 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% % DK FI LU DE NL MT AT UK IE BE FR SE EL LT LV HU EE CY RO PL PT CZ IT ES HR BG SI SK Ļoti liela Diezgan liela Diezgan maza Ļoti maza Nezinu 54. diagrammā ir attēloti priekšstata par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu galvenie iemesli. Aptaujātie uzņēmumi, kas novērtēja tiesu sistēmas neatkarību kā diezgan mazu vai ļoti mazu, varēja pamatot savu vērtējumu, izvēloties kādu no trim iemesliem. Dalībvalstu secība ir tāda pati kā 53. diagrammā Eirobarometra aptauja FL447, atbildes uz jautājumu: Lūdzu, norādiet, cik lielā mērā katrs no turpmāk uzskaitītajiem iemesliem izskaidro jūsu vērtējumu par (mūsu valsts) tiesu sistēmas neatkarību: ļoti, nedaudz, ne pārāk, nemaz. Eirobarometra aptauja FL448, veikta no 217. gada 25. janvāra līdz 3. februārim, atbildes uz jautājumu: Ņemot vērā savas zināšanas, lūdzu, novērtējiet (mūsu valsts) tiesu sistēmu no tiesu un tiesnešu neatkarības aspekta. Vai jūs teiktu, ka tā ir ļoti liela, diezgan liela, diezgan maza vai ļoti maza? : 44

45 54. diagramma. Galvenie iemesli uzņēmumu priekšstatam par neatkarības trūkumu (respondentu vērtējums augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs 85 ) 6% 5% 4% 3% 2% 1% % DK FI LU DE NL MT AT UK IE BE FR SE EL LT LV HU EE CY RO PL PT CZ IT ES HR BG SI SK Tiesnešu statuss un amats nenodrošina pietiekamas viņu neatkarības garantijas Tādu personu iejaukšanās vai spiediens, kurām ir ekonomiskas vai citas konkrētas intereses Valdības un politiķu iejaukšanās vai spiediens 55. diagramma. PEF: uzņēmumu priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību (priekšstats augstāka vērtība nozīmē labāku vērtējumu) (avots: Pasaules Ekonomikas forums 86 ) FI SE IE NL UK LU DK BE EE DE AT FR PT CY MT CZ LT ES LV EL RO IT PL SI HU HR BG SK Pētījumaveikšanas laiks: Strukturālā neatkarība Rezultātu apkopojumā ir sniegts pārskats par to, kā ir organizētas tiesu sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību noteikta veida situācijās, kad tā var tikt apdraudēta. Šajā rezultātu apkopojumā uzsvars ir uz dažiem tiesnešu statusa galvenajiem aspektiem: tiesnešu iecelšanu (56. un 57. diagramma), tiesnešu novērtēšanu (58. diagramma), tiesnešu pārcelšanu bez viņu piekrišanas (59. diagramma) un tiesnešu atlaišanu (6. diagramma) Eirobarometra aptauja FL448, atbildes uz jautājumu: Lūdzu, norādiet, cik lielā mērā katrs no turpmāk uzskaitītajiem iemesliem izskaidro jūsu vērtējumu par (mūsu valsts) tiesu sistēmas neatkarību: ļoti, nedaudz, ne pārāk, nemaz. PEF rādītāja pamatā ir aptaujas atbildes uz jautājumu: Cik lielā mērā tiesu sistēma jūsu valstī ir neatkarīga no valdības, privātpersonu un uzņēmumu ietekmes? [1 = nepavisam nav neatkarīga; 7 = pilnībā neatkarīga] Aptaujas anketu atbildēm atlasīti uzņēmumi, kas pārstāv tautsaimniecības svarīgākās nozares (lauksaimniecību, pārstrādes rūpniecību, ar pārstrādi nesaistītu rūpniecību un pakalpojumu sfēru) visās iesaistītajās valstīs. Aptaujas formāti ir dažādi, tostarp intervijas ar uzņēmumu vadītājiem klātienē vai pa telefonu, pa pastu sūtītas anketas vai tiešsaistes anketas, kas pieejamas tīmekļa vietnē: 45

46 Standarti, kas nodrošina, ka šādās situācijās tiek ievērota tiesu sistēmas neatkarība, ir noteikti Eiropas Padomes 21. gada Ieteikumā jautājumā par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem (turpmāk Ieteikums) 87. Rezultātu apkopojumā sniegtie dati nav uzskatāmi par novērtējumu vai pašreizējiem kvantitatīvajiem datiem par aizsardzības pasākumu efektivitāti. To mērķis nav atspoguļot aizsardzības pasākumu sarežģītību un detaļas. Vairāku aizsardzības pasākumu esība pati par sevi nenodrošina tiesu sistēmas efektivitāti. Jāatzīmē arī tas, ka būtiska nozīme tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā ir arī īstenošanas politikai un praksei, ar ko veicina tiesu iestāžu objektivitāti un novērš to korupciju. Aizsardzības pasākumi attiecībā uz tiesnešiem Strukturālās neatkarības garantijām ir nepieciešami noteikumi, tostarp par tiesnešu iecelšanu diagrammā ir attēlotas struktūras un iestādes, kas ierosina tiesnešus to pirmreizējai iecelšanai amatā pirmās instances tiesās, un iestādes, kas tos ieceļ amatā. Tajā arī redzams, vai tiesnešu pieņemšana darbā notiek ar īpaša tiesnešu eksāmena vai konkursa palīdzību, vai ar vakances paziņojumu bez īpaša eksāmena. 56. diagramma. Tiesnešu iecelšana: ierosinošās un ieceļošās iestādes* 89 IECELŠANA IEROSINĀŠANA EKSĀMENS BE BG CZ DK DE* EE IE EL EL ES (krim. (adm.) un civ.) FR (krim. un civ.) HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK (EN + WL) Pieņemšana darbā ar īpašu tiesnešu eksāmenu vai konkursu Pieņemšana darbā ar vakances paziņojumu bez īpaša eksāmena Tieslietu padome / cita neatkarīga struktūra UK (NI) UK (SC) Izpildvara (piemēram, valsts vadītājs, valdība, tieslietu ministrs) Cita struktūra saskaņā ar Tieslietu padomes atzinumu Tiesa Parlaments Izpildvara saskaņā ar Tieslietu padomes / citas neatkarīgas struktūras atzinumu * Vairākās valstīs citas iestādes vai struktūras (piemēram, tiesu priekšsēdētāji, tiesneši) var apspriest tiesneša amata kandidātus vai tām vajadzētu to darīt, vai ar tām var vai ir ieteicams apspriesties par šiem kandidātiem (piemēram, Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē, Austrijā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā) un Apvienotajā Karalistē (Skotijā)). Dažās valstīs (piemēram, Lietuvā un Polijā) noteikti kandidāti ir atbrīvoti no īpašā eksāmena tiesnešiem, ņemot vērā to iepriekšējo kvalifikāciju vai pieredzi. Čehijas Republika: tiesnešus formāli ieceļ prezidents, par tiesneša norīkošanu darbam konkrētā tiesā lemj tieslietu ministrs. Praksē tiesneša amata kandidātus nominē reģionālo tiesu priekšsēdētāji. Pēc tam kandidātu saraksts tiek nosūtīts Tieslietu ministrijai, kas (pēc visu apstākļu izvērtēšanas) pārsūta kandidātu sarakstu valsts vadītājam. Vācija: federālo zemju līmenī procedūras ievērojami atšķiras. Pusē no 16 federālajām zemēm darbā pieņemšanas procesā piedalās tiesnešu vēlēšanu komitejas. Dažās federālajās zemēs šo jautājumu pilnībā risina Tieslietu ministrija, bet citās federālajās zemēs tiesības lemt par pieņemšanu darbā un (pirmreizējo) iecelšanu amatā ir nodotas augstāko reģionālo tiesu priekšsēdētājiem. Dažas federālās zemes paredz obligātu tiesnešu padomes iesaisti. Citās nepieciešama kopīga iecelšana, ko veic kompetentais ministrs un samierināšanas komiteja, ja tiesnešu padome iebilst. Dažās federālajās zemēs tiesnešus ievēlē zemju parlamenti, un tie jāieceļ valsts izpildvarai. Īrija: Tiesnešu iecelšanas konsultatīvā padome valdībai iesaka vismaz septiņus kandidātus. Pēc valdības lēmuma prezidents formāli ieceļ tiesnesi un nevar atteikties iecelt ierosināto kandidātu. Francija: tiesneša amata kandidātus atlasa, izmantojot īpašu eksāmenu, kas jānokārto, lai kļūtu par tiesnesi, un sarindo atbilstoši to rezultātiem. Pēc kandidāta un Tieslietu ministrijas apspriešanās par norīkošanu darbam konkrētā tiesā Tiesnešu augstākajai Ieteikums CM/Rec(21)12, ko Ministru komiteja sniedza dalībvalstīm jautājumā par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem. Ieteikuma 46. un 47. punktā ir norādīts, ka iestādei, kas pieņem lēmumus par tiesnešu izvēli un karjeras virzību, ir jābūt neatkarīgai no izpildvaras un likumdošanas varas. Attiecībā uz neatkarības garantēšanu vismaz pusei iestādes locekļu jābūt tiesnešiem, kurus izvēlējušies viņu līdzbiedri. Tomēr, ja konstitucionālo tiesību aktu noteikumos vai citās tiesību normās ir noteikts, ka lēmumus par tiesnešu izvēli un karjeras virzību pieņem valsts vadītājs, valdība vai likumdošanas vara, neatkarīgai un kompetentai iestāde, ko lielākoties veido tiesneši (neskarot IV nodaļā iekļautos noteikumus, kas piemērojami tieslietu padomēm), ir jābūt pilnvarotai sniegt ieteikumus vai paust viedokli, ko praksē ievēro attiecīgā ieceļošā iestāde. Dati vākti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Atbildes no dalībvalstīm, kurās nav tieslietu padomju un kuras nav ENCJ biedres, tika iegūtas, sadarbojoties ar ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. 46

47 padomei (Conseil Supérieur de la Magistrature) jāizdod atzinums par šo kandidātu pirmreizējo iecelšanu, un pēc tam tieslietu ministrs pārsūta kandidātu sarakstu Republikas Prezidentam, kam, izdodot dekrētu, oficiāli jāieceļ tiesneša amata kandidāti, bet kam pašam nav rīcības brīvības šajā jautājumā. Latvija: pēc trim gadiem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kas sastāv no tiesnešiem un kas ir tiesnešu ievēlēta, sniedz vērtējošu atzinumu par tiesneša profesionālo darbu. Nīderlande: lēmumu ierosināt tiesnesi iecelšanai amatā formāli pieņem tiesas priekšsēdētājs, ņemot vērā Neatkarīgās atlases komitejas ieteikumu. Rumānija: rādītājs attiecas uz vecāko tiesnešu iecelšanu. Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa): atšķirīgas procedūras tiek piemērotas augstāka ranga tiesnešu (augstākās tiesas tiesnešu un augstāka ranga tiesnešu) pirmreizējai iecelšanai, kas ir redzams iepriekš, un zemāka ranga tiesnešu (apgabaltiesu tiesnešu un zemāka ranga tiesnešu) iecelšanai. 57. diagrammā ir attēlotas izpildvaras (piemēram, republikas prezidenta, valdības) vai parlamenta iespējamās rīcībā esošās pilnvaras, kad tie pirmo reizi ieceļ tiesnešus amatā pirmās instances tiesās, pamatojoties uz iesniegumu no ierosinošajām iestādēm (piemēram, tieslietu padomes, tiesas) 9. Stabiņa augstums ir atkarīgs no tā, vai izpildvara var noraidīt tiesneša amata kandidātu pavisam, vai tā var izvēlēties tikai vienu no ierosinātajiem kandidātiem un vai tā var izvēlēties un iecelt citu kandidātu pat tad, ja to nav ierosinājusi kompetentā iestāde. Svarīgs aizsardzības pasākums neiecelšanas gadījumā ir pienākums norādīt izskatīšanas iemeslus un iespējamību. Diagramma ir faktisks tiesu sistēmas attēlojums un nav uzskatāma par aizsardzības pasākumu efektivitātes kvalitatīvu novērtējumu. Piemēram, ir jāatzīmē, ka vairākās valstīs, kurās izpildvara vai parlaments ir pilnvarots noraidīt tiesneša amata kandidātu, tas nekad nav noticis (piemēram, Nīderlandē, Austrijā, Slovākijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā) un Apvienotajā Karalistē (Skotijā)) vai ir noticis ļoti retos gadījumos (piemēram, Latvijā, Slovēnijā un Somijā). 57. diagramma. Tiesnešu iecelšana: izpildvaras un parlamenta kompetence* 91 (augstāka vērtība nozīmē lielākas iespējamās pilnvaras) TIESNEŠUIECELŠANAS PADOME PILNVARUNAV BG DK EL (krim. un civ.) HR IT CY PT EL (adm.) ES FR UK (NI) BE RO SK UK (EN + WL) CZ EE HU MT FI UK (SC) Izpildvara / valdība var noraidīt kandidātu un izvēlēties kādu no ierosinātajiemkandidātiem Izpildvara var noraidīt kandidātu un izvēlēties citu kandidātu Nav pienākuma norādīt iemeslus tiesneša kandidāta neiecelšanai Neiecelšanas gadījumā lieta netiek izskatīta tiesā LV LT NL AT PL SI IE SE *Katrai dalībvalstij piešķirts viens punkts, ja izpildvara/parlaments var noraidīt ierosināto kandidātu un izvēlēties citu ierosināto kandidātu; viens punkts ir piešķirts, ja izpildvarai/parlamentam nav pienākuma minēt iemeslus tiesneša amata kandidāta neiecelšanai; divi punkti ir piešķirti, ja izpildvara var noraidīt kandidātu un izvēlēties jebkuru citu kandidātu; vēl divi punkti ir piešķirti, ja neiecelšanas gadījumā nav veikta lietas izskatīšana. Vācija: datu nav. Īrija: valdība var iecelt personu, kura nav Tiesnešu iecelšanas konsultatīvās padomes nosūtītajā sarakstā, taču praksē tā nenotiek. Galīgo lēmumu par iecelšanu izdara prezidents, un viņam nav tiesību noraidīt kandidātu. Grieķija (admin.): galīgo lēmumu par iecelšanu izdara prezidents, un viņam nav tiesību noraidīt kandidātu. Lietuva: prezidents bez Tieslietu padomes rekomendācijas nevar iecelt tiesnesi; ja Tieslietu padome sniedz prezidentam pozitīvu rekomendāciju, prezidentam ir brīva izvēle pieņemt galīgo lēmumu; ja Tieslietu padome sniedz prezidentam negatīvu rekomendāciju, prezidentam, pieņemot galīgo lēmumu, ir jāņem vērā attiecīgā rekomendācija. Luksemburga: šajā jautājumā nav saistošu dokumentu, taču ieceļošā struktūra līdz šim nekad nav noraidījusi tiesneša amata kandidātu, ko ierosinājusi iecelt Tiesu darbinieku darbā pieņemšanas un apmācības komisija (Commission du recrutement et de la formation des attaches de justice). Polija: to, vai tiesnešu neiecelšanas gadījumā prezidentam ir jānorāda iemesli un notiek lietas izskatīšana, šobrīd izskata Augstākā administratīvā tiesa. Rumānija: prezidents var atteikties iecelt vecāko tiesnesi vai 9 91 Ieteikuma 44. punktā ir norādīts, ka lēmumiem saistībā ar tiesnešu izvēli un karjeras virzību ir jābūt balstītiem uz objektīviem kritērijiem, kas iepriekš noteikti ar likumu vai ko noteikušas kompetentās iestādes. Šādiem lēmumiem jābūt balstītiem uz kandidātu nopelniem, ņemot vērā kvalifikāciju, prasmes un nepieciešamo kapacitāti tiesāt lietas, piemērojot likumu un vienlaikus ievērojot cilvēku cieņas neaizskaramību. Ieteikuma 48. punktā ir minēts, ka neveiksmīgam kandidātam ir jābūt tiesīgam apstrīdēt lēmumu vai vismaz procedūru, kuras ietvaros lēmums ir pieņemts. Dati vākti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Atbildes no dalībvalstīm, kurās nav tieslietu padomju un kuras nav ENCJ biedres, tika iegūtas, sadarbojoties ar ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. 47

48 VĒRTĒŠANANENOTIEK VĒRTĒŠANANENOTIEK VĒRTĒŠANANENOTIEK VĒRTĒŠANANENOTIEK VĒRTĒŠANANENOTIEK VĒRTĒŠANANENOTIEK VĒRTĒŠANANENOTIEK prokuroru tikai vienu reizi. Pamatots atteikums tiek nosūtīts Tiesnešu augstākajai padomei. Slovākija: prezidents var atteikties iecelt tiesneša amata kandidātu, taču tas nekad nav noticis. Somija: ja prezidents neieceļ ierosināto kandidātu, viņš nevar izvēlēties citu kandidātu, bet tikai atlikt atcelšanu tālākai sagatavošanai. Zviedrija: ja valdība vēlas iecelt kandidātu, kura kandidatūru nav iesniegusi Tiesnešu ierosināšanas padome, tai ir juridisks pienākums pieprasīt jaunu padomes atzinumu par attiecīgo kandidātu. Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa) un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija): ieceļošā struktūra ir lords kanclers (Apvienotās Karalistes tieslietu ministrs), kurš iesaka tiesneša amata kandidātu, kas oficiāli jāieceļ karalienei. Apvienotā Karaliste (Skotija): ieceļošā struktūra ir Skotijas pirmais ministrs, kas iesaka tiesneša amata kandidātu karalienei oficiālai iecelšanai. Ja Skotijas pirmais ministrs noraida tiesneša amata kandidātu, ierosinošā iestāde (Skotijas Tiesnešu iecelšanas padome) šo tiesneša amata kandidātu var atkārtoti ieteikt pirmajam ministram. 58. diagrammā ir attēlots, kas lemj par tiesnešu novērtēšanu un kādi kritēriji tiek izmantoti (piemēram, kvantitatīvie, kvalitatīvie). Ieteikumā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiesu iestādes izveido sistēmas tiesnešu novērtēšanai, šādām sistēmām ir jābūt balstītām uz objektīviem kritērijiem diagramma. Tiesnešu individuāla novērtēšana* 93 BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK (NI) Kvalitatīvie kritēriji Kvantitatīvie kritēriji Novērtēšanu veic Tieslietu padome vai cita neatkarīga struktūra Novērtēšanu veic tiesas priekšsēdētājs / Augstākā tiesa / augstāka tiesa / tiesnešu kolēģija *Katrai dalībvalstij piešķirti divi punkti, ja novērtējumu veic viena iestāde un struktūra, un viens punkts, ja šāda kompetence ir divām iestādēm/struktūrām. Viens punkts ir piešķirts, ja valsts izmanto kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, un divi punkti ir piešķirti, ja tiek izmantoti tikai kvantitatīvie kritēriji. Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa): datu nav. Grieķija: krimināllietu un civillietu tiesnešus novērtē Tieslietu padome, un administratīvo lietu tiesnešus novērtē tiesu inspekcijas struktūra. Itālija: attiecībā uz krimināllietu un civillietu tiesnešiem novērtē kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus; attiecībā uz administratīvo lietu tiesnešiem novērtē kvantitatīvos kritērijus. 59. diagrammā ir attēlots, vai ir atļauta tiesnešu pārcelšana bez viņu piekrišanas, un, ja tā, kādas iestādes pieņem šādu lēmumu, kādi ir pārcelšanas iemesli un vai šādu lēmumu ir iespējams apstrīdēt. Skaitļi atspoguļo to, cik tiesneši 215. gadā tika pārcelti bez viņu piekrišanas organizatorisku, disciplināru vai citu iemeslu dēļ un cik daudzi to apstrīdēja (ja skaitlis nav norādīts, dati nav pieejami) 94. UK (SC) Ieteikuma 58. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiesu iestādes izveido sistēmas tiesnešu novērtēšanai, šādām sistēmām ir jābūt balstītām uz objektīviem kritērijiem. Kompetentajai tiesu iestādei tie ir jāpublicē. Ar šo procedūru tiesnešiem ir jāļauj paust savu viedokli par savām darbībām un šo darbību novērtējumu, kā arī apstrīdēt novērtējumus neatkarīgā iestādē vai tiesā. Dati vākti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Atbildes no dalībvalstīm, kurās nav tieslietu padomju un kuras nav ENCJ biedres, tika iegūtas, sadarbojoties ar ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Ieteikuma 52. punktā ir iekļautas tiesnešu neatceļamības garantijas. Tiesnesi nevajadzētu pārcelt uz citu tiesas iestādi, nesaņemot viņa piekrišanu, izņemot disciplināru sankciju gadījumus vai gadījumus, kad tiek īstenota tiesu sistēmas organizācijas reforma. 48

49 NAVATĻAUTA diagramma. Tiesnešu pārcelšana bez viņu piekrišanas* 95 (tiesnešu neatceļamība) BE BG CZ DK DE EE IE EL EL (krim. (adm.) un civ.) ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK (EN + WL) Pārcelšanu izskata tiesa / Tieslietu padome / cita struktūra Pārcelšana citu iemeslu dēļ Pārcelšana disciplināru iemeslu dēļ Pārcelšana organizatorisku iemeslu (piemēram, tiesas slēgšanas, reorganizācijas) dēļ Par pārcelšanu lemj tieslietu ministrs / valdība / valsts vadītājs / parlaments / cita struktūra Par pārcelšanu lemj Tieslietu padome / tiesa / tiesas priekšsēdētājs *Beļģija: pārcelšana tikai organizatorisku iemeslu dēļ tiesas ietvaros. Čehijas Republika: tiesnesi var pārcelt tikai uz tādas pašas instances tiesu vai arī uz vienu līmeni augstāku vai zemāku tiesu (visām tiesām jāatrodas vienā jurisdikcijas apgabalā). Vācija: pārcelšana uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un tikai pārstāvības gadījumos. Francija: tieslietu ministrs var pārcelt tiesnesi organizatorisku iemeslu dēļ retos gadījumos, piemēram, ja tiesa tiek slēgta vai tādu likumīgu iemeslu dēļ kā iecelšana amatā uz noteiktu laiku (tiesu priekšsēdētāji vai īpašu funkciju veikšanai). Horvātija: tiesneši tika pārcelti tiesu kartes reformas īstenošanas rezultātā. Itālija: Civillietu un krimināllietu tiesu padome (CSM) disciplināru iemeslu dēļ pārcēla trīs tiesnešus un divus maģistrātus, un viņi visi apstrīdēja pārcelšanu; administratīvo tiesu padome CPGA, kas var pārcelt tikai disciplināru iemeslu dēļ, nepārcēla nevienu tiesnesi. Lietuva: pārcelšana uz laiku, ja ir neatliekama nepieciešamība nodrošināt tiesas pienācīgu darbību. Rumānija: var pārcelt tikai īslaicīgi, ne ilgāk kā uz vienu gadu, disciplināru sankciju gadījumā. Somija: pārcelšana funkciju vai valsts pārvaldes reorganizācijas gadījumā. 6. diagrammā ir attēlotas iestādes, kurām ir pilnvaras ierosināt un pieņemt lēmumu par tiesnešu atlaišanu pirmās un otrās instances tiesās 96. Katra stabiņa augšējā daļa norāda, kura iestāde pieņem galīgo lēmumu 97, un apakšējā daļa ja tāda ir norāda, kura iestāde ierosina atlaišanu vai ar ko ir jāapspriežas pirms lēmuma pieņemšanas. Skaitļi atspoguļo to, cik tiesnešus (visās instancēs) attiecīgā iestāde atlaida 215. gadā un cik daudzi apstrīdēja atlaišanu (ja skaitlis nav norādīts, dati nav pieejami). UK (NI) UK (SC) Dati vākti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Atbildes no dalībvalstīm, kurās nav tieslietu padomju un kuras nav ENCJ biedres, tika iegūtas, sadarbojoties ar ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti. Ieteikuma 46. un 47. punktā ir noteikts, ka valstu sistēmām ir jānodrošina aizsardzības pasākumi saistībā ar tiesnešu atlaišanu. Tā var būt viena vai divas dažādas struktūras atkarībā no atlaišanas iemesla vai tiesneša veida (piemēram, priekšsēdētājs). 49

50 6. diagramma. Tiesnešu atlaišanas rādītājs pirmās un otrās instances tiesās* *Skaitļi atspoguļo to, cik tiesnešus konkrēta iestāde atlaida 215. gadā un cik daudzi apstrīdēja atlaišanu (ja skaitlis nav norādīts, dati nav pieejami). Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa): netika atlaists neviens uz pilnu slodzi strādājošs algots tiesnesis. Tika atlaists tikai viens uz nepilnu slodzi strādājošs tiesas tiesnesis, kas saņem honorāru, un piecpadsmit tiesas piesēdētāji. Dažās valstīs izpildvarai ir ar likumu noteikts vai praksē iedibināts pienākums ievērot tieslietu padomes priekšlikumu par tiesneša atlaišanu (piemēram, Spānijā un Lietuvā). Tiesu iestāžu tīklu darbs Eiropas tiesu iestāžu tīkli 99 ir turpinājuši pētīt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir aizsargāt tiesu neatkarību gada septembrī notika kopīga diskusija par tiesu sistēmu kvalitāti un neatkarību, kurā piedalījās ENCJ, Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls un ES Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija un kuras laikā Komisija skubināja šos tīklus izstrādāt tiesu sistēmas neatkarības aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudi. ENCJ ir sasniedzis progresu šajā pārbaudē (piemēram, par tiesnešu nepārceļamību, tiesu iestāžu finansēšanu) un veicis jaunu tiesnešu aptauju (piemēram, par tiesnešu priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarību, tiesnešu priekšstatu par to, vai iecelšana un paaugstināšana bija balstīta uz tiesnešu spējām un pieredzi). Šī darba rezultāti tiks prezentēti vēlāk 217. gadā un varētu būt iekļauti turpmākos rezultātu apkopojuma izdevumos Kopsavilkums par tiesu sistēmas neatkarību Tiesu sistēmas neatkarība ir efektīvas tiesu sistēmas pamatelements. Tā ir ļoti svarīga, lai veicinātu tiesiskumu, taisnīgu tiesvedību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos tiesu sistēmai. Tādēļ jebkurā tiesu sistēmas reformā ir jāaizstāv tiesiskums un jāievēro Eiropas tiesu sistēmas neatkarības standarti. Rezultātu apkopojumā ir atspoguļotas tendences attiecībā uz priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarību un informācija par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu tiesnešus noteiktās situācijās, kad viņu neatkarība var tikt apdraudēta. BE BG CZ DK DE EE IE EL EL (krim. (adm.) un civ.) ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK (EN + WL) Atlaišanu izskata tiesa / Konstitucionālā tiesa / cita neatkarīga struktūra Tieslietu padomes / tiesas lēmums Parlamenta lēmums Tieslietu ministrijas / premjerministra / valsts vadītāja lēmums Tiesu iestādes (Tieslietu padomes / tiesas) vai citas neatkarīgas struktūras priekšlikums Tieslietu ministrijas / premjerministra / valsts vadītāja / tieslietu kanclera priekšlikums Parlamenta priekšlikums Iespējams parlamenta / neatkarīgas struktūras / Tieslietu ministrijas / tiesas priekšlikums 217. gada rezultātu apkopojumā tiek atspoguļota notikumu attīstība saistībā ar priekšstatu par neatkarību, balstoties uz iedzīvotāju (Eirobarometrs) un uzņēmumu (Eirobarometrs un Pasaules Ekonomikas forums) aptaujām: UK (NI) UK (SC) 98 Dati vākti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Atbildes no dalībvalstīm, kurās nav tieslietu padomju un kuras nav ENCJ biedres, tika iegūtas, sadarbojoties ar ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti. 99 Jo īpaši Eiropas Tieslietu padomju tīkls (ENCJ), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija. 5

EU Justice Scoreboard 2017

EU Justice Scoreboard 2017 Eiropas Savienības Padome Briselē, 217. gada 12. aprīlī (OR. en) 8217/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: JAI 34 FREMP 44 POLGEN 47 JUSTCIV 78 EJUSTICE 35 CONSOM 14 DROIPEN 44 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs,

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

The 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration

The 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA 2009. gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji:

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei 19.1.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 18/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) REZOLŪCIJAS PADOME PADOMES REZOLŪCIJA PAR PARAUGNOLĪGUMU KOPĒJAS IZMEKLĒŠANAS GRUPAS (KIG) IZVEIDEI (2017/C

Sīkāk

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU NOZARĒS Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējum

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU NOZARĒS Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējum www.euipo.europa.eu INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējums gumijas riepu un kameru ražošanā; gumijas riepu protektoru

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:

Sīkāk

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.11.2011 SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Regulai, ar ko groza Regulu

Sīkāk

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak 1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss 65237751, e-pasts akniste@akniste.lv Aknīstē 2017.gada 24.aprīlī ZIŅOJUMS

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 20. oktobrī (OR. en) 12094/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0198 (NLE) VISA 304 COLAC 93 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

PR_COD_1amCom

PR_COD_1amCom Eiropas Parlaments 2014 2019 Sesijas dokuments A8-0077/2017 28.3.2017 ***I ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu

Sīkāk

COM(2018)324/F1 - LV

COM(2018)324/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro C 282/4 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.8.2017. V (Atzinumi) ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS EIROPAS KOMISIJA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS EACEA/33/2017 2014. 2020. gada programma Eiropa

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.12.2014 C(2014) 10137 final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija Adresāts: Valdis Lokenbahs priekšsēdētājs Fakss: +371

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi

Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 2017. gada 4. novembris Saturs IV Paziņojumi EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

AM_Ple_NonLegReport

AM_Ple_NonLegReport 21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJAS (II) 2615. sanāksme Datums: 2017. gada 9. februāris

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Grozījumi PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ

Grozījumi  PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 1 Grozījumi PIL 02.10.2014. Likums, stājās spēkā 16.10.2014. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmums PIL 5.pantā (no 16.10.2014.). Mazie (8. 2 panta) pārtikas iepirkumi,

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

SANTE/11917/2016-EN Rev, 1

SANTE/11917/2016-EN Rev, 1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 20.12.2016. COM(2016) 808 final KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS Dalībvalstu pieredze darbā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/41/EK par ģenētiski modificētu

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Microsoft Word _investment_LV_final.docx

Microsoft Word _investment_LV_final.docx Rīgā, 2018. gada 7. jūnijā. Pozīcijas ziņojums Nr. 5 FICIL nostāja attiecībā uz investīciju drošību un aizsardzību 1. Kopsavilkums Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk FICIL) ir cieši sekojusi Latvijas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

european-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx

european-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas

Sīkāk

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota C 355/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.12.2010. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval

Tirgus dalībnieka nosaukums: Parex Asset Management Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" 1. Pielikums

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

COM(2015)800/F1 - LV

COM(2015)800/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 16.11.2015. COM(2015) 800 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS 2016. GADA BUDŽETA PLĀNU PROJEKTI: VISPĀRĒJAIS NOVĒRTĒJUMS LV LV Kopsavilkums Šajā paziņojumā ir apkopots Komisijas novērtējums

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327 WBL-PRO projekts Kvalifikācija, atvērtie resursi, labās prakses un rīku piemēri darba vidē balstītu mācību profesionālim 2016-1-DE02-KA202-003339 IO2: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra DVB mācību profesionālim

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Microsoft Word _Konta_apkalposhana_LV_ doc

Microsoft Word _Konta_apkalposhana_LV_ doc 2. Konta noteikumi 2.1. Konta apkalpošanas noteikumi Speciālie termini: Līgums par konta atvēršanu un apkalpošanu Bankas un Klienta vienošanās par Konta atvēršanu un apkalpošanu, kurš tiek noslēgts, Klientam

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis

Transatlantiskā tirdzniecības un  ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Ekspeditora un pārvadātāja atbildības problēmjautājumi 02.06.2016 Līga Fjodorova, COBALT zvērināta advokāte Biežākie strīdus iemesli 1. Vai atbild kā ekspeditors vai kā pārvadātājs 2. Vai pārvadātājs rīkojies

Sīkāk

LĪGUMS

LĪGUMS Id. nr. CSDD 2014/84 Nolikuma 3.pielikums Iepirkuma Informatīvā tālruņa apkalpošanas pakalpojuma nodrošināšana nolikumam, Id. Nr. CSDD 2014/84 LĪGUMS par informatīvā tālruņa apkalpošanu VAS Ceļu satiksmes

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. maijā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0250(COD) 9349/19 JAI 527 FRONT 189 ENFOPOL 247 CT 52 CODEC

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. maijā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0250(COD) 9349/19 JAI 527 FRONT 189 ENFOPOL 247 CT 52 CODEC Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 17. maijā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0250(COD) 9349/19 JAI 527 FRONT 189 ENFOPOL 247 CT 52 CODEC 1091 CADREFIN 236 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats:

Sīkāk