Flash Eurobarometer 244 The Gallup Organization Kopsavilkums Flash EB N o 244 Patērētāju aizsardzība un patērētāju tiesības (LV) Flash Eurobarometer E

Transkripts

1 Flash Eurobarometer 244 The Gallup Organization Flash Eurobarometer European Commission Patērētāju aizsardzība un patērētāju tiesības Latvijā Aptauja veikta: gada septembrī Pārskats: gada oktobris Šo aptauju ir lūdzis veikt EK Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts un to koordinē Prese un sakaru ģenerāldirektorāts. Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas viedokli. Tajā ietvertā interpretācija un viedoklis ir tikai un vienīgi pārskata autoru viedoklis. page 1

2 Flash EB Series #244 Patērētāju aizsardzība un patērētāju tiesības Latvijā Aptauju ir veikusi The Gallup Organization no Ungārijas pēc Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta pasūtījuma Koordinē Preses un sakaru ģenerāldirektorāts Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas viedokli. Tajā ietvertā interpretācija un viedoklis ir tikai un vienīgi pārskata autoru viedoklis. THE GALLUP ORGANIZATION page 2

3 Šis pārskats ir par pirmo no trijām aptaujām, kas pētīs rezultātus lielai informācijas kampaņai par patērētāju tiesībām Latvijā. Šo triju aptauju mērķis ir pētīt publiskās domas tendences un noteikt kampaņas ietekmi tās mērķgrupā (21-45 gadus veci respondenti). Šis ir pirmais pamata mērījums, kas kalpos par atskaites punktu pārējiem pētījumiem. Aptauja tika veikta Latvijā laikposmā no gada 15. līdz 19. septembrim. Tika intervēti viens tūkstotis nejauši izvēlētu iedzīvotāju vecumā no 21 līdz 45 gadiem. Intervijas tika veiktas pa telefonu. Lai koriģētu izlases novirzes, balstoties uz pamata sociāldemogrāfiskajiem kritērijiem, tika veikta rezultātu pēc-stratifikācijas svēršana. page 3

4 Saturs Flash Eurobarometer Patērētāju paradumi un problēmas Pirkšanas paradumi Problēmas ar produktiem un pakalpojumiem Problēmu risināšana Informētība par patērētāju tiesībām Interese par patērētāju tiesībām Informācijas avoti Uzticēšanās institūcijām Informētība par patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām Lūgums pēc informācijas vai padoma Atbalsts neatkarīgai patērētāju asociācijai Patērētāju aizsardzība Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm page 4

5 1. Patērētāju paradumi un problēmas Mērķa grupā beidzamo divu gadu laikā visbiežāk iegādātās preces bija mobilie telefoni un ar tiem saistītie pakalpojumi (86 %) un elektroniskās vai mājsaimniecības preces (73 %).Vienai piektdaļai respondentu (19 %) ir bijušas ar telefonu vai mobilo telefonu saistītas problēmas, šis ir visaugstākais reģistrētais skaits. Seši no desmit respondentiem ir sūdzējušies tirgotājam Pirkšanas paradumi Pēdējo divu gadu laikā deviņi no desmit (86 %) Latvijas iedzīvotājiem (respondentu mērķgrupas ietvaros vecumā no 21 līdz 45 gadiem) ir iegādājušies mobilo telefonu vai izmantojuši mobilo sakaru kompānijas pakalpojumus. Tajā pašā laika periodā ievērojams skaits aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (73 %) ir arī iegādājušies datoru, DVD atskaņotāju vai citu elektronisku vai sadzīves tehniku. Gandrīz puse no respondentiem (45 %) pirkumiem izmantoja internetu vai televeikalu. Trešdaļa (36 %) vai mazāk ir ņēmuši kredītu, iegādājušies aviobiļeti vai rezervējuši brīvdienu paketi. Ar mērķi izpētīt vecumu kā iespējamo iepirkšanās uzvedības faktoru, mēs visā pārskatā salīdzinājām divas vecuma grupas no gadiem un no gadiem. Pirkšanas paradumos ievērojama atšķirība starp šīm vecuma grupām bija divās jomās: jaunākie vairāk sliecās pirkt elektriskās mājsaimniecības preces nekā gados vecākā grupa (75 % pret 69 %), un viņi arī labprātāk izmantoja iepirkšanos internetā vai televeikalā (49 % pret 38 % no vecākās vecuma grupas). Patērētāju pirkumi, % no jā Kopējā izlase g.v g.v. iegādājies mobilo telefonu vai izmantojis mobilo sakaru kompāniju pakalpojumus iegādājies datoru, DVD atskaņotāju vai citu elektro- vai sadzīves tehniku iegādājies kaut ko internetā vai televeikalā paņēmis patēriņa kredītu iegādājies aviolidojuma vai čarterlidojuma biļeti iegādājies brīvdienu paketi 1.jaut. Vai pēdējo divu gadu laikā esat... Sociāldemogrāfiskā analīze parādīja, ka visvairāk pirkumu galvenokārt veikuši galvaspilsētā dzīvojošie: 59 % iepirkās internetā (40 % pilsētas pret 28 % lauku respondentiem) un 40 % bija pirkuši lidmašīnas biļeti (20 % pilsētas pret 17 % lauku iedzīvotāju). Tie, kam bija augstākā līmeņa izglītība veica arī vairāk pirkumu (gandrīz visās kategorijās), kā arī pašnodarbinātie un strādājošie: 49 % pašnodarbināto un 32 % strādājošo (13 % fiziskā darba strādnieki un 25 % nestrādājošo) bija pirkuši lidmašīnas biļeti. page 5

6 1.2. Problēmas ar produktiem un pakalpojumiem Vienai piektdaļai Latvijas iedzīvotāju (19 %) pēdējo divu gadu laikā ir bijušas problēmas ar telefonu vai mobilo sakaru kompāniju: šī bija kategorija ar vislielākajām problēmām. Otrs lielākais skaits attiecas uz veikaliem, kas pārdod sadzīves un elektroniskās ierīces: 11 %. Patērētājiem mazāk problēmu ir bijis ar citiem produktiem un pakalpojumiem: bankām un citiem kredīta sniedzējiem (7 %), pirkumiem, kas veikti internetā vai televeikalos (5 %), aviosabiedrībām vai čartera lidojumu kompānijām (3 %) vai tūrisma operatoriem/ ceļojumu aģentūrām (2 %), No tiem, kas bija iepirkušies pēdējos divos gados, katram piektajam (22 % ar telefonu saistītos jautājumos) un 4 % līdz 11 % visos pārējos gadījumos bija bijušas problēmas Problēmu risināšana Neatkarīgi no vecuma, seši no desmit (61 %) iedzīvotājiem atrisināja savas patērētāja problēmas, sūdzoties tirgotājam vai pakalpojuma sniedzējam. Tikai katrs desmitais no šiem patērētājiem, kam bija problēmas, lūdza padomu draugiem vai ģimenei un pat vēl mazāk (5 %) meklēja informāciju par savām tiesībām. Tikpat daudzi (5 %) meklēja palīdzību valdības patērētāju tiesību iestādē. Pārējos risinājumus (juristi, tiesas, nevalstiskās organizācijas) izmantoja mazāk nekā katrs divdesmitais patērētājs (skatīt grafiku). Pašnodarbinātie (12 %) un respondenti ar augstākā līmeņa izglītību (9 %) bija tie, kas galvenokārt meklēja informāciju par savām patērētāju tiesībām. Pilsētās/ pilsētu centros dzīvojošie (18 %) un fiziskā darba strādnieki (15 %) labprātāk padomu lūdza draugiem vai ģimenēm. Vīriešiem patika būt informētiem šādā veidā vairāk nekā sievietēm (13 % pret 8 %), tāpat kā gados vecākajiem patērētājiem (19 % vecumā no gadiem vērsās pie ģimenes vai draugiem) salīdzinājumā ar 6 % un 10 % no jaunākajiem. Patērētāju rīcība saskaroties ar problēmām Kopējā izlase g.v g.v. 3.jaut. Ja jā, ko Jūs darījāt, kad tas notika? % no minētā, pamats: tie, kam bijušas problēmas divu beidzamo gadu laikā page 6

7 2. Informētība par patērētāju tiesībām Vairāk nekā puse no Latvijas mērķgrupas vairākumā minēto gadījumu apgalvoja, ka izprot savas patērētāju tiesības. Informētība un interese par patērētāju tiesībām, % Zinu tiesības un/bet vēlētos uzzināt vairāk... nevēlētos uzzināt vairāk kad elektroierīce vai sadzīves tehnika, ko esat tikko iegādājies, nedarbojas kā nākas kad Jums ir problēmas ar telefona rēķinu kad paņemtā kredīta maksājumos iekļautas negaidītas papildu izmaksas vai maksājumi kad Jums nepatīk tas, ko esat pasūtījis caur Internetu vai televeikalā kad Jūsu lidojums kavējas vai ir atcelts kad Jūsu brīvdienu pakete atšķiras no bukletā apsolītā jaut. Par šādām situācijām pasakiet man, lūdzu, vai Jūs zināt savas patērētāja tiesības un/vai Jūs būtu ieinteresēts uzzināt vairāk par savām tiesībām Astoņdesmit seši procenti Latvijas mērķgrupas domāja, ka zina savas tiesības, ja tikko nopirktais elektroniskais vai sadzīves tehnikas priekšmets pienācīgi nedarbojas. Tomēr, neraugoties uz šo lielo skaitu, vairāk respondentu gribēja uzzināt pat vairāk par savām tiesībām (51 %) salīdzinājumā ar tiem, kas bija apmierināti ar savu zināšanu līmeni (35 %). Attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar telefonu rēķiniem, trīs ceturtdaļas patērētāju (75 %) zināja savas tiesības, un šī proporcija bija nemainīga visās sociāldemogrāfiskajās grupās. Arī šeit daudzi no respondentiem gribēja uzzināt vairāk par savām patērētāju tiesībām (42 %). Attiecībā uz negaidītām papildu maksām kredīta maksājumos, pasūtot internetā vai televeikalā, brīvdienu paketi, kas atšķīrās no brošūrā solītā, aizkavētu vai atceltu lidojumu no 43 % līdz 62 % respondentu apgalvoja, ka zina savas tiesības, bet atkal vairums no viņiem katrā no minētajiem gadījumiem uzskatīja, ka vajadzētu uzzināt par tām vairāk. Kopumā grupas, kas apgalvoja, ka viņiem ir visplašākās zināšanas par patērētāju tiesībām, bija studējošie (61 %; taču šajā grupā bija tikai 97 respondenti), galvaspilsētā dzīvojošie (55 %), strādājošie (52 %) un ar augstākā līmeņa izglītību (51 %). page 7

8 3. Interese par patērētāju tiesībām Gandrīz trīs ceturtdaļām aptaujāto latviešu visā valstī bija ļoti liela interese par patērētāju tiesībām Aplūkojot dažādās situācijas, ko pētījām, piemēram, problēmas ar lidojumiem, sadzīves tehniku un telefonu rēķiniem, utt., mēs atklājām, ka lielākā daļa patērētāju vēlētos uzzināt vairāk par savām tiesībām katrā no gadījumiem. No 58 % līdz 70 % aptaujāto latviešu vēlētos uzzināt vairāk par savām patērētāju tiesībām katrā no scenārijiem, kas parādīti tālāk attēlotajā grafikā. Interese uzzināt vairāk par savām patērētāja tiesībām, % Zina dažas no tiesībām Nezina tiesības kad paņemtā kredīta maksājumos iekļautas negaidītas papildu izmaksas vai maksājumi kad Jūsu lidojums kavējas vai ir atcelts kad Jūsu brīvdienu pakete atšķiras no bukletā apsolītā kad Jums nepatīk tas, ko esat pasūtījis caur Internetu vai televeikalā kad elektroierīce vai sadzīves tehnika, ko esat tikko iegādājies, nedarbojas kā nākas kad Jums ir problēmas ar telefona rēķinu jaut. Par šādām situācijām pasakiet man, lūdzu, vai Jūs zināt savas patērētāja tiesības un/vai Jūs būtu ieinteresēts uzzināt vairāk par savām tiesībām Jaunākie patērētāji vecumā no gadiem izrādīja vislielāko interesi visos gadījumos: jauno cilvēku, kas interesējās par savām tiesībām, proporcija bija no 61 % līdz 73 %, bet vecākajiem patērētājiem (vecumā no gadiem) šī proporcija bija no 54 % līdz 68 %. Galveno atšķirību jaunāko un vecāko respondentu interesēs varēja redzēt attiecībā uz tiesībām, kas skar iepirkšanos internetā un televeikalos: jaunāko cilvēku proporcija, kuri interesējas par savām tiesībām ir augstāka (66 % pret 55 % no gadīgo vecuma grupas). page 8

9 4. Informācijas avoti Problēmas gadījumā ar produktu, pakalpojumu vai tirgotāju divas piektdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērsās pie veikala īpašnieka, tirgotāja vai pakalpojuma sniedzēja. Vispopulārākā izvēle (aptuveni divām piektdaļām respondentu, t.i., 41 %) problēmu gadījumā ar iegādāto produktu vai pakalpojumu bija sūdzēties veikala īpašniekam, tirgotājam vai pakalpojuma sniedzējam. Katrs piektais (18 %) pēc informācijas vai padoma vērsās nevalstiskā patērētāju asociācijā. Tikai 13 % meklēja internetā un 8 % pēc padoma griezās pie draugiem un radiniekiem. Tikai katrs divdesmitais (5 %) vai mazāk izvēlējās citu ceļu. Aplūkojot vecuma grupas, izvēlēs nebija ievērojamu atšķirību. Vairāk ievērojamu atšķirību balstījās uz citām demogrāfiskām īpašībām. Problēmas gadījumā procentuāli vairāk sieviešu sūdzējās veikala īpašniekam/pakalpojuma sniedzējam (43 % pret 38 % vīriešu), taču vairāk vīriešu meklēja risinājumu internetā (15 % pret 12 % sieviešu). Padoma lūgšana problēmu ar produktu, pakalpojumu vai tirgotāju gadījumā, % no minētā Kopējā izlase g.v g.v. 6.jaut. Kur Jūs vērstos, lai saņemtu informāciju vai padomu par Jūsu patērētāja tiesībām, ja Jums būtu problēmas ar produktu, pakalpojumu vai tirgotāju? page 9

10 5. Uzticēšanās institūcijām Vēloties iegūt informāciju vai padomu par savām patērētāju tiesībām, iedzīvotāji visvairāk uzticas juristiem un nevalstiskām patērētāju asociācijām Mēs pētījām, kā aptaujātie iedzīvotāji reaģēja, kad viņiem bija vajadzīgs padoms par patērētāju tiesībām. Respondentiem lūdza izraudzīties visuzticamāko institūciju no iespējamām izvēlēm sarakstā. Izrādījās, ka procentuāli lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju vecumā no gadiem (23 %) visvairāk uzticējās juristiem. Gandrīz tikpat procentu (24 %) no aptaujātās grupas izvēlējās juristus kā otro visuzticamāko institūciju, tā kopā juristiem uzticējās gandrīz puse (47 %) respondentu. Viena piektā daļa respondentu (22 %) visvairāk uzticas nevalstiskām patērētāju asociācijām un turpmākie 17 % tās ierindo otrajā vietā pēc uzticamības: šādi domāja divas piektdaļas patērētāju (39 %). Gandrīz tāds pats uzticamības līmenis bija attiecībā uz draugiem un radiniekiem (21 % kā pirmā izvēle, 18 % kā otrā izvēle). Vismazāk uzticēšanās bija veikala īpašniekiem/pakalpojuma sniedzējiem, ES informācijas centra pakalpojumiem un valdībai. Institūcijas, kam uzticas visvairāk, % Kopējā izlase g. v. uzticas visvairāk uzticas otrkārt g.v. 10.jaut. Kam, kā pareizas informācijas un padoma sniedzējam, Jūs uzticētos visvairāk, domājot par savām patērētāja tiesībām? Un pēc tam? Patērētāji ar augstāku izglītības līmeni vai tie, kas vēl mācās, vairāk uzticas nevalstiskajām organizācijām (28 % un 27 %) nekā tie, kam ir zemākā līmeņa izglītība (19 %). Aplūkojot vecuma grupas, jaunākie respondenti (vecumā no gadiem) vairāk uzticas veikalu īpašniekiem, tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem (19 % pret 14 %). Lauku iedzīvotāji vairāk nekā galvaspilsētas iedzīvotāji uzticas veikalu īpašniekiem (attiecīgi 29 % un 10 %), kamēr fiziskā darba strādniekiem bija līdzīgs viedoklis (23 % pret 14 % pašnodarbināto un 15 % strādājošo). Pašnodarbinātie ir tie, kas visvairāk uzticas juristiem (28 %). page 10

11 6. Informētība par patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām Bez piedāvātiem atbilžu variantiem vairums iedzīvotāju spēja identificēt tikai vienu organizāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centru Trīs ceturtdaļas intervēto patērētāju zināja (52 % bez piedāvātiem atbilžu variantiem) vai bija dzirdējuši (vēl 25 % ar piedāvātiem atbilžu variantiem) par Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Cilvēki ar augstākā līmeņa izglītību (60 %), studējošie (64 %), galvaspilsētā dzīvojošie (57 %), pašnodarbinātie (68 %) un strādājošie (60 %) bez piedāvātiem atbilžu variantiem bija informētāki nekā tie, kam bija zemākā līmeņa izglītība (45 %), lauku iedzīvotāji (40 %) un fiziskā darba strādnieki (37 %). Visas citas asociācijas zināja daudz mazāk cilvēku skatīt grafiku. Informētība par institūcijām un organizācijām/asociācijām, kas nodarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzību, % no minētā Atvērtie jautājumi Slēgtie jautājumi Kopējā izlase g.v g.v. 7.jaut. Kādas institūcijas un organizācijas/ asociācijas, kas nodarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzību Jūs zināt? (nenorādot) / 8.jaut. Vai esat jebkad dzirdējis par... (norādot): page 11

12 7. Lūgums pēc informācijas vai padoma Nelūgt padomu kādai no sarakstā minētajām organizācijām bija latviešu patērētāju norma; tomēr tie, kas minēja nesenas problēmas ar produktiem vai pakalpojumiem, bija gatavi meklēt palīdzību (16 %). Patērētāji pārsvarā bija apmierināti ar saņemto palīdzību. Katrs desmitais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (9 %), kas bija dzirdējis par kādu no sarakstā minētajām patērētāju institūcijām un organizācijām, bija lūdzis informāciju vai palīdzību kādai no šīm organizācijām. Tie, kas minēja nesenas problēmas ar plaša patēriņa produktiem vai pakalpojumiem, bija gandrīz trīs reizes vairāk gatavi kontaktēties ar kādu no šīm institūcijām vai organizācijām, lai saņemtu padomu vai palīdzību, salīdzinot ar tiem, kam pēdējā laikā nebija bijušas problēmas (vismaz ar aptaujas uzmanības lokā esošajiem produktiem un pakalpojumiem). Šajā ziņā bija dažas atšķirības starp sociāldemogrāfiskajiem segmentiem. Tika analizētas četras vecuma grupas: 21 29, 30 34, un gadus vecie gadus vecie respondenti nebija tik gatavi vērsties šajās organizācijās (5 %) kā gadus vecie, kuri izrādīja gatavību vērsties pie tām daudz biežāk (15 %). Šajās organizācijās vērsās trīs reizes vairāk galvaspilsētas patērētāju (12 %) nekā cilvēki no lauku rajoniem (4 %). Ļoti krasa atšķirība bija arī starp fiziskā darba strādniekiem (tikai 5 % kontaktējās ar šādu aģentūru) un pārējie aptaujātie (8 % strādājošo, bet 21 % pašnodarbināto un 13 % nestrādājošo). No respondentiem, kas tiešām bija lūguši palīdzību, gandrīz deviņi no desmit (88 %) vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Nākošais lielākais skaits tika reģistrēts attiecībā uz Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju (tikai 6 %); visas pārējās organizācijas izmantoja mazāk nekā 4 % no respondentiem, kas bija vērsušies šādā organizācijā. Patērētāji, kas meklēja padomu vai palīdzību šajās organizācijās, parasti bija apmierināti ar iznākumu. Tā uzskatīja gandrīz trīs patērētāji no četriem; 37 % apgalvoja Eirobarometram, ka bija drīzāk apmierināti un 32 % bija ļoti apmierināti. Tikai 30 % apgalvoja, ka viņiem bijusi negatīva pieredze. Vecākie respondenti bija apmierinātāki ar saņemto palīdzību (78 % pret 62 %) nekā jaunākie. Apmierinātība ar iznākumu, % Ļoti apmierināts Drīzāk neapmierināts NEZINA/NA Drīzāk apmierināts Neapmierināts Kopējā izlase g.v g.v B.jaut. Ja jā, cik apmierināts Jūs bijāt ar iznākumu? Pamats: tie, kas lūguši informāciju vai palīdzību kādai no organizācijām/ asociācijām page 12

13 8. Atbalsts neatkarīgai patērētāju asociācijai Neatkarīgām patērētāju asociācijām tika izteikts ievērojams pasīvs atbalsts, taču latvieši galvenokārt vēlējās piedalīties to finansēšanā, ja maksājumi būtu saistīti ar nodokļiem (vai nu atskaitīti no tiem vai maksāti nodokļu vietā). Tikai daži iedzīvotāji būtu gatavi maksāt biedru naudu. Kamēr kopumā 44 % no kopējās Latvijas patērētāju izlases (skaits pamatojoties uz tiem, kas atbildēja jā uz vismaz vienu no izvēlēm) apstiprināja, ka viņi labprāt atbalstītu neatkarīgu patērētāju organizāciju, lielākā daļa patērētāju uzskatīja, ka šādu organizāciju būtu jāatbalsta caur nodokļu sistēmu: trīs no desmit (33 %) labprātāk maksātu asociācijai procentuālu daļu no saviem nodokļiem; viena ceturtā daļa (23 %) atbalstīja ziedojumu sūtīšanu, ko viņi vēlāk varētu atskaitīt no saviem nodokļiem. Papildu ziedojumus, lai finansētu šādu patērētāju aizsardzības organizāciju, atbalstīja 12 % respondentu no mērķgrupas: viņi norādīja, ka viņi, iespējams, labprāt maksātu ikgadēju biedru maksu šādai neatkarīgai asociācijai. Aplūkojot abas vecuma grupas, redzams, ka gadus vecie vairāk atbalstīja neatkarīgas patērētāju asociācijas ideju nekā vecākie patērētāji. Tomēr atšķirība nebija liela. Piemēram, no jaunākajiem patērētājiem 35 % aptaujāto novirzītu šādai asociācijai procentuālu daļu savu nodokļu, salīdzinājumā ar 31 % aptaujāto no gadus veco grupas. Atbalsts neatkarīgai nevalstiskai patērētāju organizācijai, % no jā Kopējā izlase g.v g.v. 11_A/B/C jaut. Vai Jūs vēlētos atbalstīt neatkarīgu nevalstisku patērētāju organizāciju? Tie, kas bija pieredzējuši problēmas pēdējo divu gadu laikā, bija gatavāki atbalstīt neatkarīgu patērētāju organizāciju. Tikai nedaudz vairāk nekā puse (52 %) no šīs grupas kaut kādā veidā atbalstītu šādu organizāciju (tas ir, viņi bija izraudzījušies vismaz vienu no izvēlēm); 38 % paziņoja, ka maksātu šādai organizācijai procentus no saviem nodokļiem nevis maksātu tos valdībai, 26 % sacīja, ka dotu ziedojumu, ko varētu atskaitīt no ienākuma nodokļa un 13 % labprāt pat veiktu ikgadēju iemaksu. page 13

14 9. Patērētāju aizsardzība Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Divas trešdaļas Latvijas patērētāju mērķgrupā uzskata, ka viņiem ir mazāk patērētāju tiesību nekā citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Seši no desmit (62 %) aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskatīja, ka viņiem ir mazāk patērētāju aizsardzības tiesības nekā citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem. No otras puses, 28 % domāja, ka viņiem ir tikpat vai vairāk tiesību. Ievērojama daļa 10 % aptaujāto nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Divās aptaujātajās vecuma grupas bija vērojamas būtiskas atšķirības: vairāk cilvēku no gadu vecuma grupas nekā no gadu vecajiem uzskatīja, ka viņiem ir patērētāju tiesības un aizsardzība, kas ir vienādā vai augstākā līmenī nekā citās ES valstīs (attiecīgi 30 % pret 23 %). Pašnodarbinātie (73 %), izglītotākie (53 %) un galvaspilsētā dzīvojošie (67 %) kopumā bija mazāk pārliecināti, ka Latvijas sistēma sniedz viņiem tikpat daudz tiesību kā cilvēkiem citur ES. Patērētāju tiesības salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, % Kopējā izlase g.v g.v. vairāk tikpat mazāk Nezina/NA 14.jaut. Salīdzinot ar citām ES valstīm, kā Jūs domājat, vai patērētājiem Latvijā ir tādas pašas, mazākas vai lielākas patērētāju tiesības un aizsardzība? Būtiska viedokļu atšķirība nebija vērojama, raugoties uz patērētāju tiesībām praksē, tas ir, tirgotāju uzvedību tirgū. Gandrīz trīs ceturtdaļām no visiem aptaujātajiem patērētājiem Latvijā (70 %) bija viedoklis, ka viņu tirgotājiem ir mazāka pietāte pret patērētāju tiesībām salīdzinājumā ar tām citās ES valstīs. Arī šajā jautājumā visjaunākā vecuma grupa izrādījās visapmierinātākā (24 % domāja, ka pietāte ir vienāda vai labāka nekā citās valstīs), salīdzinot ar tikko 14 % no vecākajiem respondentiem. Deviņi no desmit latviešiem vecuma grupā no gadiem, nedomā, ka Latvijas tieslietu sistēma būtu efektīva, sodot uzņēmējus, kas maldina vai krāpj patērētājus, turpretim 9 % uzskata, ka tā ir efektīva. page 14

15 Tiesiskā atbildība par patērētāju maldināšanu vai krāpšanu Kopējā izlase g.v g.v. 16.jaut. Kopumā, vai Jūs teiktu, ka Latvijas tiesu sistēma darbojas efektīvi uzņēmēju sodīšanā, kas maldina vai krāpj patērētājus? page 15