Nr gada 2.maijâ Aizputes novada domes izdevums Par prieku sev un citiem citiem. Tâ jûs radât prieku sev un arî citiem. Lai jums arî turpmâk

Transkripts

1 Nr gada 2.maijâ Aizputes novada domes izdevums Par prieku sev un citiem citiem. Tâ jûs radât prieku sev un arî citiem. Lai jums arî turpmâk netrûkst radoðâs enerìijas, radoðais spçks, griba un uzdrîkstçðanâs. Izstâdç varam pârliecinâties, ka paðu darinâti rokdarbi atðíiras no veikalâ piedâvâtajiem rûpnieciskajiem darinâjumiem. Tie iegûst dzîvîbu, izstaro siltumu. Mâksla un radîðanas prieks padara dzîvi skaistâku. Rokdarbi ir mierinâjums, bauda un piedzîvojums. Tie izgaiòâ stresu, uzlabo omu un gâdâ jaunus draugus. Izstâdes dalîbniekiem novçlu arî turpmâk darboties ar izdomu un apmainîties ar idejâm. Katrâ rokdarbâ, katrâ vaïaspriekâ meklçt un atrast sev patîkamo, pozitîvo, sevi pa îstam apliecinoðo un gandarîjumu sniedzoðo. Dina Kopðtâle Izstâde ir apskatâma lîdz 9.maijam. Savu rokdarbu prezentç kazdandzniece Mâra Tîmane Aizputes novada rokdarbu izstâde notiek jau treðo pavasari. Pirmâ izstâde Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ tika rîkota 2011.gadâ, un izrâdîjâs, ka ðî ideja ir dzîvotspçjîga. Ðogad rokdarbnieces vispirms savu veikumu râdîja pagastos, un tikai tad darbi nonâca Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ vienâ lielâ kopizstâdç ar nosaukumu Par prieku sev un citiem. To iekârtoja mâksliniece Ilze Spîre. Ðogad izstâdç piedalâs 73 dalîbnieki ar 716 darbiem. Aizputes novadpçtniecîbas muzeja vadîtâja Jolanta Berga izstâdes atklâðanâ teica lielu paldies visiem dalîbniekiem un pastâstîja: Man ir prieks, ka rokdarbu kultûra mûsu novadâ tiek turçta cieòâ. Ilze, katru gadu iekârtojot ðîs izstâdes, atzîmç, ka iesniegtie darbi neatkârtojas. Katru reizi ir kaut kas pilnîgi cits un jauns. Var redzçt arî to, ka mode diktç rokdarbus. Parâdâs jaunas tehnikas dekupâþa, filcçðana, kvilingoðana. Dalîbnieku un darbu skaitam ir tendence pieaugt. Gribu uzslavçt Aizputes pagastu, no kura izstâdç ðogad piedalâs vislielâkais dalîbnieku skaits - 16 ar 250 darbiem. Ðî pagasta rokdarbnieces trîs gadu laikâ ir pamatîgi sasparojuðâs, jo pirmajâ izstâdç (2011.gadâ) piedalîjâs tikai 3 dalîbnieces ar 53 darbiem. Liels nopelns te ir Laimai Alunderei, kurai ir izdevies sapulcinât tik kuplu rokdarbnieèu saimi. Otrajâ vietâ ir Kazdangas pagasts ar 12 dalîbniekiem un 73 darbiem. Treðais - Kalvenes pagasts ar 9 dalîbniekiem un 112 darbiem, tâlâk- Cîravas pagasts ar 6 dalîbniekiem un 92 darbiem un Laþas pagasts ar 5 dalîbniekiem un 61 darbu. No Aizputes pilsçtas ðogad izstâdç piedalâs pat viena organizâcija sievieðu klubs Integro. No tâ izstâdei 15 darbus iesnieguðas 6 dalîbnieces. Vçl no pilsçtas izstâdç piedalâs 20 dalîbnieki ar 118 darbiem. Kopâ Aizputes pilsçtu pârstâv 26 dalîbnieki, un darbu skaits ir 112. Taèu nozîmîgâkais nav skaits. Mûsu visu galvenais ieguvums ir ðî skaistâ, krâsainâ izstâde. Te redzam, ka tas prieks, kas iesâkumâ rodas katram paðam sevî, katra sirsniòâ, tas nonâk pie citiem, un tad ir citiem ko dot. Savu darbu, kas bûtîbâ ir vçl tikai tapðanas stadijâ, prezentçja kazdandzniece Mâra Tîmane: Izstâdç redzami gabaliòi no kâdâm 35 segâm musturdeíiem. Ðîs segas top apmaiòas procesâ. Es uzdarinu 3 gabaliòus, kâds cits arî trîs, un tad mçs mainâmies. Lîdz ar to segâ tiek ielikta daudzu cilvçku enerìija un labâs domas, ðo rokdarbu darinot. Gabaliòi ceïo pa visu Latviju un vçl uz tâlâkâm vietâm- Norvçìiju, Somiju. Domâju, ka arî tepat mûsu novadâ ar visu rokdarbnieèu spçkiem varçtu tapt ðâda kopîga sega. Ar îpaðu ciemakukuli- lielu torti sveikt izstâdes dalîbniekus, tâs veidotâjus un atbalstîtâjus bija ieraduðies Aizputes novada domes priekðsçdçtâjs Aivars Ðilis un novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte. Aivars Ðilis sacîja: Mçs varam bût lepni, ka mûsu novadâ ir tik daudz èaklu un radoðu cilvçku, kas citus priecç ar savu izdomu, roku veiklîbu un sirds siltumu. Aicinu padomât par to, ka ðo izstâdi varçtu parâdît ne tikai Aizputç, bet arî ârpus novada. Lai citi redz, ko mûsu cilvçki prot un var. Novçlu visiem arî turpmâk izturîbu un bagâtîgu radoðu izdomu. Mans ieteikums bûtu, ka varbût mûsu audçjas varçtu noaust novada karogu, lai tas bûtu paðu novadnieku roku darinâts. Sanda Zâlîte piebilda: Domâju, ka katrâ no mums mît mâkslinieks, bet svarîgi ir tas, ka mçs uzdrîkstamies. Gribu izstâdes dalîbniekus apsveikt ar to, ka esat uzdrîkstçjuðies. Uzdrîkstçjuðies savu ideju, savu mâkslinieka domu ielikt ðajos skaistajos darbiòos un uzdrîkstçjuðies tos parâdît Starptautisks mâkslas plençrs Veltîjums Aizputei un tâs cilvçkiem Aizpute ir vieta, kura patîkami pârsteidz ar savu glezniecisko ainavu, ar Tebras upes lîkloèiem, kas ieskauj teikâm un nostâstiem apvîto Baznîckalnu un Misiòkalna dabas parku. Pârsteidz upe savâ tecçjumâ, metot Zaía lîkumus, un vçl joprojâm plûstot uz jûru. Saista pilsçta ar 61 taisnâku vai lîkâku ielu, kas aizputniekus diendienâ vada ikdienas gaitâs. Dzîvas liecîbas pilsçtas senajai pagâtnei ir sirmie, laika zoba drupinâtie ordeòpils mûri, diþkoku ieskautais baznîckalns ar Svçtâ Jâòa baznîcu, vecais akmens margu tiltiòð pâr Tebras upi, Pilsmuiþas çku komplekss un Aizputes vecpilsçtas vçsturiskâ centra koka arhitektûra. Kâ muzejs zem atklâtâm debesîm. Aizpute ir pievilcîga ar savu ainavisko daþâdîbu, kam ikreiz citâs krâsâs liek iezaigoties gadalaiku mainîba. Aizputes ielâs satiekas gadsimti, pagâtnes mantojums labi sadzîvo ar ðodienu. Lîdzâs vecajam aug un veidojas jaunais. Tas viss-tikai piecu minûðu gâjienâ no pilsçtas centra. Ðeit pilsçtas ielâs satiekas gadsimti: pagâtnes atstâtais mantojums- vecpilsçtas koka apbûve, 13. gadsimta vçstures liecîbas un mûsdienu aktivitâtes. Aizpute ir vieta, kas uzrunâ cilvçkus radoðâm izpausmçm. Aizputes novada dome, Aizputes novadpçtniecîbas muzejs sadarbîbâ ar pilsçtâ dzîvojoðo gleznotâju Jâni Kalnmali no maijam organizç starptautisku mâkslinieku plençru Aizputç. Plençra tçma Aizpute kâ sena un gleznieciska mazpilsçta. Aizputes pilsçtas un tâs iedzîvotâju portrets. Plençrâ aicinâti piedalîties un atsaukuðies mâkslinieki no Itâlijas, Maskavas, Sankt-Pçterburgas, Kaïiòingradas, Lietuvas, Baltkrievijas, Somijas, Polijas, Latvijas. Mâkslinieki gleznos uz audekla, brîvâ dabâ, reâlistiskâ manierç un pçc tam eksponçs gleznas vienas dienas izstâdç. Plençra atklâðanâ Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ tiks izstâdîtas 2 gleznas no katra mâkslinieka, kuras tiks eksponçtas muzejâ visu plençra laiku. Noslçgumâ tiks nomainîta atvesto gleznu izstâde ar plençra laikâ tapuðâm gleznâm. Starptautiskâ mâkslas plençra Veltîjums Aizputei un tâs cilvçkiem atklâðana notiks 12. maijâ plkst , noslçguma pasâkums 21. maijâ plkst Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ. Plençru atbalsta Mçtra A, Elpa, Montâþas serviss, mâkslinieks biðkopis Imants Ozols. Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte

2 2 Oficiâlâs ziòas Domes sçdç 24.aprîlî Apstiprinâja SIA Pansionâts Rokaiþi 2012.gada pârskatu, t.sk. vadîbas ziòojumu un finanðu pârskatu ar bilances kopsummu LVL , paðu kapitâlu LVL un 2012.gada finanðu rezultâtu zaudçjumus LVL 302. Papildinâja Aizputes novada paðvaldîbas saistoðos noteikums Nr.9 Aizputes novada paðvaldîbas nodevas ar punktu 2.8, kurâ norâdîta nodeva Ls 5,- par paðvaldîbas izziòu par atteikðanos no pirmpirkuma tiesîbâm. Apstiprinâja saistoðos noteikumus Stipendiju pieðíirðana Aizputes novada Aizputes vidusskolas izglîtojamiem. Izsludinâja intereðu izglîtîbas programmu konkursu 2013./ 2014.mâcîbu gadam. Programmas jâiesniedz lîdz 2013.gada 7.jûnijam (ieskaitot) Atmodas ielâ 22, 18.kabinetâ. Apstiprinâja 2013.gada 12.aprîlî notikuðâs cirsmas Skonîtis ar kadastra Nr , kuras apjoms ir 1007,82 m3, platîba 4,10 ha un kura atrodas Cîravas pagastâ, Aizputes novadâ, izsoles rezultâtus. Cirsmu iegâdâjâs SIA Laskana Logistic, un tâ saskaòâ ar izsoles noteikumiem ir veikusi visu maksâjumu LVL Pamatojoties uz to, nolçma noslçgt lîgumu ar SIA Laskana Logistic par cirsmas pirkumu. Nolçma iesniegt Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reìionâlâ lauksaimniecîbas pârvaldç ES Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbas (EFLA) Lauku attîstîbas programmas gadam pasâkuma Meþa ekonomiskâs vçrtîbas uzlaboðana aktivitâtes Jaunaudþu kopðana projekta Jaunaudþu kopðana Kazdangas pagasta îpaðumâ Lapas audzes sastâva kvalitâtes uzlaboðanai pieteikumu.projekta kopçjâs izmaksas ir LVL 1742,81. Projektam nepiecieðams nodroðinât lîdzfinansçjumu LVL 782,39 apmçrâ, t.sk. 40% projekta lîdzfinansçjums no kopçjâm attiecinâmâm izmaksâm un projekta PVN summa. Kopçjâs projekta uzsâkðanas izmaksas tiks finansçtas no Aizputes novada domes Kazdangas pagasta pârvaldes finanðu resursiem. Apstiprinâja saistoðos noteikumus Aizputes novada paðvaldîbas pabalsti. Apstiprinâja Aizputes novada domes 2012.gada pârskatu. Pârskata gada budþeta izpildes rezultâts LVL , bilances kopsumma LVL Vçl domes sçdç izskatîja sekojoðus jautâjumus: par palîdzîbu dzîvokïu jautâjumu risinâðanâ; zemes jautâjumus; par dzîvojamâs mâjas Brieþi, Cîravas pagastâ, Aizputes novadâ, izîrçðanu; par deleìçðanas lîguma slçgðanu ar paðvaldîbas SIA Aizputes komunâlais uzòçmums ; par atkârtotu izsoli Grantnieki Kazdangas pagastâ; par deklarçto dzîvesvietu anulçðanu. Aizputes novada dome rakstiskâ izsolç ar lejupejoðu soli pârdod nekustamo îpaðumu, zemes gabalu Grantnieki, Kazdangas pagastâ, Aizputes novadâ, kadastra Nr , ar tajâ esoðo smilts, smilts-grants krâjumu un meþaudzi, kura platîba ir 35,5 ha. Izsoles dalîbas maksa - Ls Nodroðinâjuma nauda Ls 10% no izsoles sâkumcenas Ls (trîsdesmit seði tûkstoði lati). Izsoles solis Ls (viens simts latu).izsole notiks 2013.gada 5.jûnijâ plkst Aizputes novada domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç. Izsoles dalîbniekiem jâpiesakâs domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç, LV-3456, 18.kabinetâ lîdz 2013.gada 3.jûnijam, plkst Par Aizputes novada domes vçlçðanâm Gatavojoties 2013.gada 1.jûnijâ novada domes vçlçðanâm, Aizputes novada vçlçðanu komisija izveidoja Aizputes novadâ 7 vçlçðanu iecirkòu komisijas. Iecirkòu komisijas darba laiks: pirmdien, 27.maijâ ir no plkst lîdz 20.00, otrdien, 28.maijâ ir no plkst.9.00 lîdz Vçlçtâjiem iecirknî bûs pieejamas priekðvçlçðanu programmas, visi vçlçðanâm reìistrçtie kandidâtu saraksti un ziòas par deputâtu kandidâtiem. Novada domes vçlçðanâs tiks organizçta balsoðana atraðanâs vietâ tiem vçlçtâjiem, kuri veselîbas stâvokïa dçï nevarçs nobalsot vçlçðanu iecirknî. Ðo iespçju vçlçtâji varçs izmantot, ja vçlçðanu dienâ atradîsies sava vçlçðanu iecirkòa teritorijâ. Vçlçtâjiem vai viòu pilnvarotajâm personâm, kuri veselîbas stâvokïa dçï nevar ierasties vçlçðanu telpâs, iecirkòu komisijai jâiesniedz rakstveida pieteikums. Vçlçtâji, kuri vçlçðanu dienâ nevarçs nokïût savâ vçlçðanu iecirknî, var izmantot iespçju nobalsot iepriekð. Iepriekðçjâ balsoðana notiks trîs dienas pirms vçlçðanu dienas: - treðdien, 29.maijâ no plkst ; - ceturtdien, 30.maijâ no plkst ; - piektdien, 31.maijâ no plkst Piedaloties paðvaldîbu vçlçðanâs, vçlçðanu iecirknî jâuzrâda derîgs personu apliecinoðs dokuments - pase vai personas apliecîba (eid karte). Centrâlâs vçlçðanu komisijas diennakts uzziòu tâlrunis Par paðvaldîbu vçlçðanâm varat uzzinât arî Centrâlâs vçlçðanu komisijas mâjas lapâ internetâ adresç Zaïo un Zemnieku savienîba 1. Aivars Ðilis 2. Pçteris Hanka 3. Gundars Sisenis 4. Andris Jankovskis 5. Jânis Balodis 6. Anita Pelude 7. Lîga Laiveniece 8. Irçna Tîmane 9. Antra Grundmane 10. Arta Kangizere 11. Venija Germane 12. Daiga Petrauska 13. Skaidrîte Segliòa 14. Sarmîte Ðtâle 15. Vladislavs Siksna 16. Sanda Zâlîte Aizputes novada domes deputâtu kandidâtu saraksti Partija VIENOTÎBA 1. Rolands Klçfelds 2. Vita Buzoverova 3. Anita Leimante 4. Pçteris Frîdenbergs 5. Zigmunds Kalniòð 6. Edîte Dovkante 7. Aldis Ozols 8. Þanis Bogdans 9. Dace Vîdnere 10. Ausma Kirhnere 11. Uìis Rungovskis 12. Sintijs Cveigels 13. Lins Jasaitis 14. Dzintra Cveiìele Nacionâlâ apvienîba Visu Latvijai! - Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK 1. Juris Grasmanis 2. Linards Tiïugs 3. Imants Ozols 4. Gunta Vîdnere 5. Kaspars Kronbergs 6. Mârtiòð Sants 7. Indulis Laðkovs 8. Uìis Fausts 9. Anita Alksne 10. Vilis Grâmatnieks 11. Inta Rudzîte 12. Mârtiòð Grundmanis 13. Zigmârs Liparts 14. Andrçjs Gûtmanis Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu mûsu kolçìei Lindai Lankai, mâmiòu Brigitu Ilsumu mûþîbâ aizvadot. Aizputes novada dome Aizputes novada dome izsaka lîdzjûtîbu Rûtai Sproìei un piederîgajiem, no Sigurda Sproìa uz mûþu atvadoties. Skumjâs noliecam galvas, domes deputâtam Gunaram Liepiòam mûþîbâ aizejot.visdziïâkâ lîdzjûtîba piederîgajiem no Aizputes novada domes. Uzmanîbu AizputesTV skatîtâjiem! Sâkot ar 2.maiju ikdienas ierastos reìionâlo TV raidîjumus LTV 7 (no pl. 22:10-22:55), nomainîs priekðvçlçðanu diskusiju raidîjumi Novadi izvçlas, ko gatavo piecas Kurzemes televîzijas. Tie bûs divdesmit pieci raidîjumi, kuros bûs iespçja ikviena Kurzemes novada iedzîvotâjam iepazît deputâtu kandidâtu sarakstus, priekðvçlçðanu programmas, atbildçt uz jautâjumiem un diskutçt par sava novada attîstîbas iespçjâm. Aizputes TV gatavo raidîjumus par Aizputes, Pâvilostas, Durbes, Priekules un Vaiòodes novadiem, kas LTV 7 bûs skatâmi ðâdos raidlaikos (bez atkârtojumiem): 20. un 22. maijâ no plkst. 20:15-21:00; 21., 23. un 24. maijâ no plkst. 22:10-22:15 Raidîjumi Re TV kanalâ minçtajos datumos no plkst. 12:00-12:45, kâ arî internetvietnç: aizputestv Ðobrîd vçl nav zinâms, kurâ dienâ, kurð novads uzstâsies TV raidîjumâ, to noteiks izlozç paði kandidâti, par ko ziòosim atseviðíi. Sekojiet lîdz raidîjumu ciklam Novadi izvçlas, lai izdarîtu savu izvçli, balsojot par nâkamajiem novada domes deputâtiem! Uz tikðanos raidîjumos! Aizputes TV valdes locekle, producente Selga Dreimane

3 3 Aizpute novada un Durbes novada skolas un 2013.gadâ realizç Eiropas Sociâlâ fonda projektu Atbalsta pasâkumu îstenoðana Aizputes novada skolâs sociâlâs atstumtîbas riskam pakïauto jaunieðu integrâcijai izglîtîbâ, darba prasmju attîstîbai un sociâlajai iekïauðanai îstenoðanâ, Vienoðanâs Nr.2011/0028/1DP/ /11/APIA/VIAA/041. *Projekta bûtîba ir - atbalstît skolçnus, kuru vecâki dzîvo ârzemçs, skolçnus ar funkcionâliem traucçjumiem, kâ arî tos, kuri nâk no daudzbçrnu vai maznodroðinâtâm ìimençm vai kuriem ir mâcîðanâs grûtîbas, kâ arî nodroðinât skolçnu saturîgu brîvâ laika pavadîðanu, daþâdu prasmju un karjeras attîstîbu, personîbas pilnveidi. Projektâ iesaistîtie sadarbîbas partneri - Durbes novada dome, Laþas speciâlâ internâtpamatskola un jaunieðu organizâcija NEXT. Sadarbîbâ ar partneriem tiek organizçti atbalsta pasâkumi, kultûrizglîtojoði pasâkumi un seminâri. 26.un 27.aprîlî notiks nodarbîbas skolçniem par medijiem un fotografçðanu. *2013.gadâ astoòâs projektâ iesaistîtajâs skolâs darbu turpina 38 atbalsta pedagogi. Ar ðo projektu skolas ir ieguvuðas ïoti noderîgu atbalsta personâlu atbalsta sniegðanai skolçniem: logopçdus, asistentus personâm ar funkcionâliem traucçjumiem, speciâlos pedagogus, pedagogu palîgus, pagarinâtâs dienas grupas skolotâjus un citus. Atzinîgi novçrtçts ir pedagogu palîgu darbs; kopumâ uzlabojuðâs skolçnu sekmes. Skolâs notiek logopçdu, speciâlâ pedagoga un karjeras speciâlista nodarbîbas gan individuâli, gan klaðu grupâm. *Aizputes vidusskolâ un Skolçnu Jaunrades centrâ darbojas trîs Radoðâs darbnîcas, kuras vada intereðu izglîtîbas pedagogi Agrita Fausta, Agita Bergmane un Ìirts Brumsons gada pirmajos mçneðos apgûtas daþâdas prasmes: janvârî Ðûðanas un rokdarbu darbnîcâ meitenes kopâ ar skolotâju Agitu Bergmani gatavoja mîkstâs rotaïlietas no mâkslîgâs kaþokâdas un flîða auduma. Ðo projekta programmas daïu meitenes ïoti gaidîja, jo vçlçjâs izgatavot lielu rotaïlietu no mâkslîgâs kaþokâdas. Darbâ pie lielas rotaïïietas ir vajadzîgas iemaòas Kalvenes pamatskolas radoðâ dzîves iemaòu darbnîca un pacietîba, lai no daudzâm mazâm detaïâm izveidotu lielu skaistu, turklât pildîtu rotaïlietu. Meitenes mâcîjâs ekonomiski izmantot materiâlu. Visvairâk jautrîbas meitençm sagâdâja rotaïlietas nobeiguma apstrâde acu pielîmçðana, íepu formu veidoðana, jo tad var redzçt, cik katrai ir atðíirîgs darbiòð un arî rotaïlietas raksturs. Februârî nodarbîbâs tika gatavoti skaisti spilveni filcçðanas aplikâcijas tehnikâ. Martâ meitenes gatavoja Lieldienu dekorus sausâs filcçðanas tehnikâ. Meitenes turpinâja iepazîties ar ðo metodi, ðoreiz izgatavojot maza izmçra dekoriòus, mazas figûriòas ar Lieldienu tematiku. Pirmoreiz vajadzçja izgatavot tik maza izmçra detaïas. Ðis darbiòð prasîja lielu uzmanîbu un precizitâti, bija jâcenðas ekonomiski izlietot vilnas kârsuma krâsas un jâmâcâs savstarpçji sadarboties. Lieldienu pasâkumâ Kultûras namâ Ðûðanas un rokdarbu darbnîcas vadîtâja mâcîja vairâk nekâ 50 Aizputes pilsçtas un novada bçrniem mîksto rotaïlietu izgatavoðanu, dodot arî iespçju saturîgi pavadît laiku svçtkos. Aprîlî darbnîcâs meitenes mâcâs apìçrbu bikðu ðûðanu. Dzîves iemaòu darbnîcas pedagogs Ìirts Brumsons stâsta, ka janvârî radoðs darbs notika pie daþâdu mûzikas instrumentu izgatavoðanas. Òemot vçrâ labvçlîgu mûzikas skaòu iedarbîbu uz bçrnu attîstîbu, tika nolemts, ka gatavosim pûðamos un sitamos koka instrumentus. Nodarbîbâs varçja vçrot, ka skolçni pastiprinâti piestrâdâja pie tâ, lai rezultâts labi skançtu. Jâatzîmç, ka sitamo instrumentu gatavoðanâ tiek trençta ritma izjûta. Skolçni mâcîjâs noteikt daþâdu koku sugas, kas ir visatbilstoðâkâs instrumentu gatavoðanai. Tika strâdâts ar rokas kokapstrâdes instrumentiem un kokapstrâdes virpu. Februârî un martâ ar lielu interesi gatavojâm auto modeïu trasi un koka auto modeïus, ko izmçìinâjâm arî Lieldienu pasâkumâ Kultûras namâ. Aprîlî zçni nodarbîbâs gatavo dizaina un virpotus priekðmetus. Mazo pavâru skolas dalîbnieki piedalâs praktiskâs nodarbîbâs çst gatavoðanâ, degustâcijâ un galda kultûrâ. Meitenes mâcâs gatavot makaronu çdienus, zupas, aukstos un karstos dzçrienus, maizîtes, dârzeòu siera sautçjumu, kartupeïu biezputras, ogu un biezpiena kârtojumu ar riekstu kraukðíiem, pildîtus dârzeòus u.c. Meitenes apgûst arî salveðu locîðanu, galda klâðanu, kâ arî higiçnas prasîbas mâcîbu virtuvç. Pçc nodarbîbâm ir gandarîjums par to, ka nodarbîbu dalîbnieces ir apòçmîbas pilnas mâjâs gatavot mielastu. Projekta ietvaros tiek iegâdâti virtuves trauki un galda klâðanas piederumi. *Kalvenes pamatskolâ darbnîcas vada pedagogi Jurìis Gofmans un Daina Jonase. Dzîves iemaòu darbnîcâ februârî tika gatavotas putnu barotavas un rotaïlietas modeïi. Izgatavotas 11 putnu barotavas. Pateicoties nodarbîbâm pulciòâ, skolçni sâk saprast daþâdas mûsdienu tehnoloìijas, attîstâs fantâzija, rodas interese par tehnoloìijâm. Martâ tapuði daudzveidîgi Lieldienu dekori, aprîlî putnu bûri, rotaïlietu vilciòi un kastîtes, piespraudes. Maijâ skolçni mâcîsies kastîtes, metâla lâpstiòas izgatavoðanu, kâ arî apgûs prasmes mîkstlodçðanâ. Pulciòa dalîbnieki apguva zinâðanas par Latvijâ dzîvojoðo putnu daudzveidîbu un nepiecieðamîbu rûpçties par viòiem. Apguva dizaina pamatus un to nepiecieðamîbu oriìinâlas barotavas izveidç. Skolçniem ir gandarîjums par padarîto Redzot, ka viòu darbam ir pielietojums, ceïas paðvçrtçjums un attîstâs radoðums. Rokdarbu darbnîcas dalîbnieces gatavoja tçrpu rotas -auduma ziedus, kâ arî aproces sutaþas tehnikâ. Martâ meitenes gatavoja adatu spilventiòus cepuri, tamborçtas rotaïlietas. Aprîlî darbnîcâ tika gatavotas tamborçtu ziedu piespraudes, kâ arî apsveikuma kartiòas simegrâfijas (diegu grafika) tehnikâ (izðûðana, darba nobeigums, kartiòas pagatavoðana). Maijâ meitenes apgûs dekupâþu trauka rotâðanu, kâ arî auskaru rotaslietu darinâðanu fimo mâlu tehnikâ. Kâ vçrtç skolnieces, ieguvums ir tas, ka apgûtas rokdarbu prasmes klasç un var turpinât darinât darbus mâjâs. Daþas meitenes ar saviem darbiem piedalîjâs Kalvenes pagasta rokdarbu izstâdç. Nâkotne ir atkarîga no mûsu spçjas sniegt ikvienam bçrnam un jaunietim iespçju bût aktîvam, cienîjamam un sevi realizçjuðam sabiedrîbas loceklim. Radoðajâs nodarbîbâs katram dalîbniekam ir dota iespçja iepazît daudzveidîgo un skaisto lietiðíâs mâkslas pasauli, apjaust un attîstît savu radoðo potenciâlu, personîbu, intelektuâlâs spçjas un domâðanas stilu. Visi darbnîcâs izmantojamie materiâli tiek iegâdâti ar Eiropas Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. *2012.gadâ projekta ietvaros jau ir notikuðas 3 vasaras nometnes un 11 ekskursijas un teâtru izrâþu apmeklçjumi. Dzçrves pamatskolas skolçni martâ Liepâjas teâtrî noskatîjâs izrâdi Pelnruðíîte. (Turpinâjums 4.lpp.) PAZIÒOJUMS PAR PUBLISKO APSPRIEÐANU Pamatojoties uz Aizputes novada bûvvaldes lçmumu nr.1.prot.1. no 2013.gada 15.aprîïa, publiskai apsprieðanai tiek nodota gaïas liellopu audzçðanas kompleksa bûvniecîbas iecere. Objekts: Gaïas liellopu audzçðanas komplekss Adrese: Sauleskalni, Kazdangas pagasts, Aizputes novads un Sauleslauki, Kazdangas pagasts, Aizputes novads Bûvniecîbas ierosinâtâjs: SIA Rukði, reì. Nr , juridiskâ adrese: Malki, Kazdangas pagasts, Aizputes novads Atbildîgais sekretârs: Aizputes novada domes bûvvaldes vadîtâja Ineta Butâne, mob.tâlr.: ; e-pasts: ineta.butane@inbox.lv Projektçtâjs: UFB Projekts SIA, reì.nr , juridiskâ adrese: Cepïa iela 1-49, Aizpute, kontaktpersona Uìis Fausts, tâlr.: Bûvniecîbas ieceres prezentâcijas pasâkums notika Kazdangas pagasta pârvaldç, Íirðu gatvç 1, Kazdangâ, 2013.gada 29.aprîlî plkst. 11:00. Publiskâ apsprieðana notiek no lîdz Ar sabiedriskâs apsprieðanas materiâliem var iepazîties un iesniegt rakstiskas atsauksmes, aizpildot aptaujas lapu: Kazdangas pagasta pârvaldç, Íirðu gatvç 1, Kazdangâ Pirmdienâs, otrdienâs un ceturtdienâs no plkst.8:00 lîdz 16:30 Treðdienâs no plkst. 8:00 lîdz 17:00 Piektdienâs no plkst. 8:00 lîdz 16:00 Aizputes novada domç, Atmodas iela 22, Aizpute, Aizputes novads Pirmdienâs, otrdienâs un ceturtdienâs no plkst.:8:00 lîdz 16:30 Treðdienâs no plkst.8:00 lîdz 17:00 Piektdienâs no plkst. 8:00 lîdz 16:00 Îpaðumâ Malki Katru darba dienu no plkst: 17:00 lîdz 20:00 vai nosûtît pa pastu: Atmodas iela 22, Aizpute, Aizputes novads, LV Pçc publiskâs apsprieðanas rezultâtu apkopoðanas Aizputes novada bûvvalde ziòojumu par publiskâs apsprieðanas rezultâtiem virzîs izskatîðanai Aizputes novada domes sçdç (informatîvais tâlrunis par Aizputes novada domes sçdes vietu un laiku, kad tiks pieòemts lçmums par bûvniecîbas ieceres publiskâs apsprieðanas rezultâtiem: - tâlr.: ). Aizputes novada bûvvaldes informâcija Izsniegtâs bûvatïaujas 2013.gads martâ Objekta nosaukums: Cîravas centra atpûtas zonas labiekârtoðana. Adrese: bçrnudârza katlumâja, Kaktiòi, Valkaþi, Cîrava, Cîravas pagasts. Pasûtîtâjs: Aizputes novada dome Objekta nosaukums: Ceïa Dzirnezers-skolotâju mâja rekonstrukcija, autostâvvietas izveide, veloceïa uz grotu izveide. Adrese: Kazdanga, Kazdangas pagasts. Pasûtîtâjs: Aizputes novada dome. Bûvniecîbas /nojaukðanas iesniegumu- uzskaites kartes 2013.gads martâ Objekta nosaukums: 0.4 kv GVL rekonstrukcija Kalvenes, Upes, Avotu, kapu ielâs Aizputç. Adrese: Kalvenes, Upes, Avotu, Kapu ielas Aizputç. Pasûtîtâjs: AS SADALES TÎKLS Objekta nosaukums: Kûts un ðíûòa rekonstrukcija par dzîvojamo çku. Adrese: Lejiòas, Cîravas pagasts. Pasûtîtâjs: Uìis Ulmers.

4 4 (Turpinâjums no 3.lpp.) Bçrni ðo dienu gaidîja ar milzu interesi, jo vairâki ðo pasaku bija lasîjuði. Ðis ir stâsts par to, ka, ja mçs ïoti, ïoti kaut ko gribçsim, tad tas pie mums arî atnâks, un ka dvçseles brînumainâkâs îpaðîbas ir uzticîba, cçlums un spçja mîlçt. Kâ vçrtç skolotâji, izrâde, krâðòa un skanîga, skolçniem patika. Meitenes priecâjâs par koðajâm princeðu kleitâm. Pozitîvu emocionâlu pârdzîvojumu skolçniem sagâdâja ziedu sniegðana izrâdes varoòiem.to cenðamies darît katrâ teâtra apmeklçjuma reizç, jo katrs teâtra apmeklçjums ir jauna mâcîbu stunda uzvedîbas kultûrâ. Arî pats izbraukums bija jauka iespçja pabût kopâ ar draugiem. Aizputes vidusskolas 6. un 7. klaðu skolçni martâ devâs ekskursijâ uz Rîgu, kur apmeklçja vissaulainâko muzeju pasaulç Saules muzeju, Motormuzeju un pabija Rîgas Cirka izrâdç. Saules muzejâ varçja redzçt priekðmetus ar Saules zîmi teju no visâm valstîm. Pçc ekspozîcijas apskatîðanas skolçniem tika novadîta dabas zinîbas stunda par augu lomu ekosistçmâ. Radoðajâ darbnîcâ muzejâ skolçni apgleznoja saulîti. Motormuzejâ skolçni noklausîjâs nodarbîbu Seno auto stâsti, apskatîja eksponâtus un ieklausîjâs gida stâstîjumâ. Muzejâ ir vairâk nekâ 200 tehnikas vienîbas. Cirkû bija skatâma jauna programma Cirka dârgakmeòi, kurâ piedalîjâs starptautisku atzinîbu guvuði cirka mâkslinieki: akrobâti, gaisa vingrotâji, klauni, dzîvnieku dresçtâji un citi. Skolçniem bija paticis, ka varçja krâsot saulîtes un uzzinât par mûsu Galaktiku, ka saulîte no Amerikas dziedâja. Interesanti stâstîja par seno laiku maðînâm. Motormuzejâ un cirkû varçja fotografçties. Patika cirks, jo tur bija smukâs lauvas. Cirks bija apbrînojams. Ekskursija bija izdevusies, jautra un interesanta. 26. aprîlî Aizputes vidusskolas skolçni dosies ekskursijâ uz Rîgu. Viòi pabûs maizes ceptuvç Lâèi un Paula Stradiòa Medicînas vçstures muzejâ. Pçc ekskursijâm skolçni apmeklçs Rîgas Zooloìisko dârzu. Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas skolçni 2. maijâ Rîgâ apmeklçs Rîgas Starptautisko lidostu, Latvijas Televîziju, Kriðjâòa Barona muzeju, bet vakarâ Dailes teâtrî noskatîsies izrâdi Sûnu ciema zçni. Maijâ ekskursijâs dosies arî Aizputes pagasta pamatskolas un Kalvenes pamatskolas skolçni. Skolçni, vecâki un pedagogi atzinîgi vçrtç izglîtojoðâs un kultûrizglîtojoðâs ekskursijas un braucienus, kuros skolçni aktîvi pavada brîvo laiku, noskatâs teâtra izrâdes, apmeklç muzejus, dodas dabas takâs un vçsturisku vietu apmeklçjumos, viesojas augstskolâs, iestâdçs un uzòçmumos. Brîvâ laika pasâkumi rosina skolçnus domât plaðâk un citâdâk, interesçties, izzinât procesus, kas ir visapkârt, saskatît iespçjas nâkotnes karjeras veidoðanâ. Tiekoties ar nozaru speciâlistiem, tiek veicinâta interese par skolçnu nâkotnes profesijâm, pârrunâts, kâ sasniegt konkrçtus mçríus dzîvç un kas jâdara, lai kïûtu par speciâlistiem savâs jomâs. Kopumâ projekta pasâkumos iesaistîjuðies un atbalstu saòçmuði vairâk nekâ 800 skolçni no Aizputes novada un Durbes novada skolâm. Aizputes novada domes projekta vadîtâja Biruta Konrâde Apsveicam 12.klases skolnieci, skolas paðpârvaldes priekðsçdçtâju Aiju Klâni ar teicami nokârtotiem pârbaudîjumiem valsts aizsardzîbas mâcîbâ - 4.lîmeòa jaunsargu testu izpildç! Aija Klâne attçlâ pa labi. Dobeles zemessardzes 51. bataljonâ testu kârtoðanas laikâ Pavasara krâsas intereðu izglîtîbâ Pavasaris atnâk ne tikai ar putnu dziesmâm, zâles dîgðanu, sniegpulkstenîðu zvaniòiem un sulu tecçðanu, bet arî ar balvâm, sasniegumiem skolu intereðu izglîtîbâ konkursos, skatçs. Pulciòu dalîbniekiem ir labi panâkumi un vadîtâjiem gandarîjums par paveikto darbu un talantîgajiem audzçkòiem. Vokâlâs mûzikas konkursâ Balsis 2013 Kurzemes reìionâ Kalvenes pamatskolas 3.-6.klaðu vokâlais ansamblis ieguvis 1.pakâpes diplomu (vadîtâja Daiga Ozola). Kurzemes novadu skolçnu skatuves runas un literâro uzvedumu konkursâ Ievelc dziïâ elpâ savu Latviju! Aizputes vidusskolas 11.a klases skolniece Sindija Apine ieguva 1.pakâpi un klaðu skolçni - 2.pakâpi par literâro uzvedumu Kurzeme (skolotâja Inese Krauze). Aizputes vidusskolas Notikusi Aizputes novada atklâtâ olimpiâde fizikâ 8.klaðu skolçniem. Olimpiâdç piedalîjâs 26 skolçni no Aizputes, Grobiòas, Rucavas, Nîcas, Priekules novadiem. Godalgotas vietas no Aizputes novada ieguva: 1.vieta - Kristîne Jansone no Aizputes vidussk. (sk.j.zauers) 3.vieta Gundega Vaitkus no Dzçrves pamatskolas (skolot.h.kalniòa) 3.vieta Niks Tamsons no Apzinâsim Latvijas Tautas frontes kustîbas aktivitâtes Aizputes novadâ! Ðogad 8. oktobrî apritçs 25 gadi kopð Rîgâ notika LTF dibinâðanas kongress, kas aizsâka Latvijas tautas kustîbu ar izðíiroðu lomu valsts neatkarîbas atjaunoðanâ. Ðî ievçrojamâ gadskârta aktualizç vienu no spilgtâkajiem posmiem Latvijas vçsturç Treðo atmodu jeb Dziesmoto revolûciju. Aizputes novadpçtniecîbas muzeja krâjumâ esoðâ informâcija liecina, ka vienas no pirmajâm LTF nodaïâm bijuðajâ Liepâjas rajonâ tika izveidotas Aizputç un tâs apkârtnes pagastos. Tâtad Aizputes novada cilvçki aktîvi un paðaizliedzîgi iekïâvâs ðajâ kustîbâ. Kopð tâ laika pagâjis gadsimta ceturksnis un ir uzaugusi vesela cilvçku paaudze, kurai Tautas frontes kustîba, Baltijas vienotîbas ceïð un barikâdes nozîmç tikai rindiòas vçstures jaunieðu tautu deju kolektîvs Vârpa skatç izcînîja tiesîbas bût XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtku dalîbniekiem (kolektîva vadîtâja Inta Rudzîte). Mûsdienu deju radoðajâ konkursâ Aizputes vidusskolas deju grupai Puma par deju Dzeguzes bçrni pieðíirta 1.pakâpe un uzaicinâjums dejot laureâtu koncertâ Rîgâ(vadîtâja Ieva Valdmane). Aizputes vidusskolas folkloras kopa Misiòkalns (vadîtâja Vija Lîce), gûstot labus panâkumus dziedâtâju un dejotâju Lejaskurzemes novada Tradicionâlo deju konkursâ "Vedam danci" un piedalîjâs kâ dalîbnieki ðâda veida konkursâ Rîgâ. Latvijas izglîtîbas iestâþu vizuâlâs un vizuâli plastiskâs mâkslas konkursâ Kur saulîte rotâjâs Kurzemes novadâ Aizputes vidusskolas 5.klases grâmatâ. Tie, kuri toreiz bija skolçni, tagad paði ir vecâki, viòu bçrni dzimuði neatkarîgajâ Latvijâ. Lai arî vecâkâ paaudze pati ir piedzîvojusi ðos notikumus, bçrniem un mazbçrniem ìimençs viòi par to stâsta maz vai vispâr nemaz. Tâdçï uzskatâm, ka Aizputes novada muzeju un citu atmiòas institûciju pienâkums ir atgâdinât tâ laika vçsturiskos notikumus, kuru ietekmç Latvijas tauta apvienojâs vienotâ pilsoniskâ sabiedrîbâ un spçja izcînît valsti, atklât un godinât daudzos LTF dibinâðanas aktîvistus un veicinât sabiedrîbas vçsturisko atmiòu. Ðâdi LTF kustîbas atceres pasâkumi ðogad oktobrî notiks visâ Latvijâ. Arî Aizputes novadâ, jo Latvijas Kultûras ministrija ir atbalstîjusi Aizputes novadpçtniecîbas muzeja iesniegto projektu par skolniecei Tînai Renâtei Ðalmai par darbu Gaisma pieðíirta 2.pakâpe (skolotâja Ilze Spîre), Laþas speciâlâs internâtpamatskolas 2.kursa audzçkòu Sintijas Poriòas un Skaidrîtes Gricenko darbs Saulespuíe spilvenâ novçrtçts ar 3.pakâpi (skolotâja Inga Svipsta), Skolçnu jaunrades centra audzçkne Sindija Bahmane par darbu Sporta maiss ieguvusi 3.pakâpi (skolotâja Agita Bergmane). Aizputes novada skolu kopdarbs Nu sâka saulîte rotâties; Te bij rîtâ,te vakarâ, Te nu lîgo dienas vidû saòçma 3.pakâpi. Liels paldies visiem, visiem novada izglîtîbas iestâþu intereðu izglîtîbas pulciòu dalîbniekiem un vadîtâjiem par ieguldîto darbu, par inovatîvâm, radoðam idejâm! Aizputes novada intereðu izglîtîbas metodiíe A.Kirhnere Skolçnu panâkumi olimpiâdçs Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas (skolot.i.bloka) Atzinîba Ieva Podniece no Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas (skolot.i.bloka) Atzinîba Ilze Zommere no Matçru Jura Kazdangas pamatskolas (skolot.i.bloka). Par iekïûðanu Latvenergo skolçnu erudîcijas konkursa experiments finâlâ ðogad atkal cînâs Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas komanda skolotâjas Ilonas Blokas vadîbâ. Aizputes vidusskolas skolniece Kristîne Ðarlote Huke ieguvusi 1.vietu Kurzemes reìiona 8.klases vâcu valodas olimpiâdç. Izpilddirektore izglîtîbas jomâ Elita Malovka Kïûdas labojums! Atklâtajai Aizputes novada klaðu olimpiâdei Aizputes vidusskolas 9.klases skolnieci Ievu Ozolu sagatavoja skolotâja Juta Priedniece. Atmodas laika tautas kustîbas aktivitâtçm veltîtas izstâdes un daþâdu pasâkumu organizçðanu Aizputes novada skolâs. Ðî izstâde, sadarbîbâ ar visiem Aizputes novada muzejiem, bibliotçkâm un mâcîbu iestâdçm, Aizputes novadpçtniecîbas muzeja izstâþu zâlç tiks atklâta 11. oktobrî. Tâdçï aicinu un lûdzu ikvienu Aizputes novada iedzîvotâju atsaukties un dot savu ieguldîjumu savas dzimtâs vietas- Aizputes novada- Atmodas laika notikumu izpçtç un dokumentçðanâ: piedâvâjot izstâdei visas ar ðo laiku saistîtâs vçsturiskâs liecîbas. Gaidâm Jûsu zvanus ( mob. t vai ) vai Jûsu vizîti pie mums muzejâ- Skolas ielâ 1. Aizputes novadpçtniecîbas muzeja vadîtâja Jolanta Berga

5 5 Aizputes pilsçta Karmenai Austrumai 75 Teâtra kolektîvs sveic savu reþisori Karmenu Austrumu Ðâ gada 7.aprîlî Aizputes Kultûras namâ notika Aizputes Tautas teâtra Andreja Eglîða lugas izrâde Bezkaunîgie veèi. Tâ tika atzîmçta Aizputes Tautas teâtra reþisores Karmenas Austrumas 75 gadu jubileja. Ðo izrâdi apmeklçja cilvçki, kuri nebija redzçjuði pirmizrâdi ðâ gada 2.martâ, kâ arî reþisores sveicçjikâdreizçjie Aizputes Tautas teâtra aktieri un Aizputes novada domes pârstâvji. Klâtesoðie pçc izrâdes reþisorei teica atzinîgus vârdus, veselîbas un visa laba vçlçjumus. Es Aizputes Tautas teâtrî darbojos kopð 10.klases, un ðajâ laika posmâ man ir bijusi iespçja iepazît Karmenu Austrumu. Es viòu raksturoju kâ ïoti enerìisku, godîgu, jautru un dzîvesgudru sievieti, kurai ir ïoti augsts intelekta lîmenis. Viòa pârzina ïoti daudzas tçmas, un ir patîkami ar viòu parunât. Esmu spçlçjusi trîs izrâdçs, divâs no tâm man ir bijusi galvenâ loma. Gatavoðanâs ðîm izrâdçm, teikðu godîgi, ir ïoti laikietilpîga, jo daudz ir jâstrâdâ ar sevi, lai iejustos tçlâ. Taèu ilgie mçìinâjumi ir tâ vçrti, jo gandarîjums par rezultâtu visu lîdzsvaro. Sabîne Priedola Karmena savu darbu veic ïoti profesionâli-viòa strâdâ radoði un zina, ko grib panâkt no saviem aktieriem.un gandrîz vienmçr viòai tas izdodas, ja vien aktieri ïaujas un uzticas. Ir iestudçti ïoti daudzi latvieðu klasiíu darbi. Reþisore strâdâ ar lielajâm lugâm, viòa neatzîst îsos skeèus, jo ir vecâ, klasiskâ teâtra piekritçja. Novçlu reþisorei veselîbu un vçl daudz radoðu ideju darbâ! Inta Rudzîte Teâtra kustîbu un deju konsultante, amatieru teâtra reþisore Karmena Austruma dzimusi 1938.gadâ Rîgâ. Dzimðanas dienas nepatîk svinçt. Kad 1956.gadâ Karmena sâka mâcîties Konservatorijas Teâtra fakultâtç, viòai nebija stingri izvirzîts mçríis kïût par reþisori. Tâ kâ viòa bija mâcîjusies dejas mâkslu, viòai studiju laikâ reizçm nâcâs aizvietot skatuves kustîbas pasniedzçju Çriku Ferdu. Teâtra fakultâti Karmena beidza 1960.gadâ. Lielâkâ daïa kursa biedru aizgâja uz Valmieras teâtri, bet Karmena palika Rîgâ un sâka strâdât par kustîbu un deju konsultanti vairâkos teâtros. Tâ pagâja 6 gadi. Darba prakse teâtrî bijusi diezgan liela - kustîbas un dejas iestudçjusi gan Nacionâlajâ teâtrî Skats no izrâdes Bezkaunîgie veèi (strâdâjusi kopâ arî ar A.Jaunuðânu), gan Jaunatnes teâtrî gadâ viòa pârcçlâs uz dzîvi Liepâjâ. Arî Liepâjas teâtrî Karmena kustîbas un dejas iestudçjusi neskaitâmâs izrâdçs. Karmenas Austrumas ceïð uz Aizputi sâkâs ar Aizputes teâtra reþisora Pçtera Vîksnas piedâvâjumu strâdât ar paðdarbniekiem. Viòa labi atceras to dienu, kad strikti teica: Es ar paðdarbniekiem nestrâdâðu, un viss!. Tagad uzskats ir mainîjies: Paðdarbîbâ galvenais ir strâdât ar paðiem cilvçkiem, viòiem kaut ko dot gadâ notika pirmâ Karmenas Austrumas iestudçtâ izrâde Aizputes teâtrî (Þ.Grîva Somu pirts ), bet uz dzîvi Aizputç viòa pârcçlâs 1985.gadâ. Tolaik ik pa 4 gadiem kâds teâtris Latvijâ ieguva Tautas teâtra nosaukumu, kas nozîmçja vârdu un finansçjumu. Karmena nolçma tam sagatavot arî savu kolektîvu, par spîti tiem, kas neticçja, ka tâdas mazas pilsçtiòas paðdarbnieki var iegût Tautas teâtra nosaukumu. Tika iestudçta R. Blaumaòa luga Indrâni. Un 1986.gadâ notika tas, par ko daudzi brînîjâs - Aizputes teâtris ieguva Tautas teâtra nosaukumu. Vçsturç paliek lieliskâ sadarbîba ar Moniku Zîli, kura tolaik bija pazîstama þurnâliste un kura rakstîja ik gadu pa vienai lugai tieði Aizputes teâtrim. Te Aizputç iestudçta viòas pirmâ luga Viena pieneòu svçtdiena. Diemþçl paðlaik ðî sadarbîba ir beigusies, jo dzîve ievieð savas korekcijas. Izspçlçti ir klasiíi. Kâ teic pati reþisore, Blaumanis apspçlçts viss. Nav tikai uztaisîts Pazuduðais dçls un Zagïi. Paðlaik Aizputes kolektîvâ darbojas apmçram 20 cilvçku, no kuriem daudzi jau strâdâ 20, 30 gadus. Karmena uzskata, ka jânospçlç vismaz 4 lomas, lai kïûtu par aktieri un turpinâtu spçlçt. Mçìinâjumi teâtrî notiek 2 reizes nedçïâ, bet gribçtos vçl bieþâk. Ja agrâk tika iestudçtas 4 izrâdes gadâ, tad paðlaik teâtrî iestudç 2 lielas izrâdes- ap Jauno gadu ir viena lielâ izrâde uz skatuves, bet Jâòos ir brîvdabas izrâde. Paðlaik top 79. izrâde, kas ir sagatavoðanâ, tâ ir A.Upîða Ziòìu Jeðkas uzvara un tiks râdîta vasarâ. Par sevi un saviem aktieriem reþisore teic, ka teâtris ir tas, kas dod spçku dzîvot, jo tu kâdam esi vajadzîgs. Inese Greiere Aizputes vidusskolas zçni - stiprâkie 20.aprîlî Aizputes vidusskolas zçnu komanda (Toms Pirtnieks, Kristaps Skuja, Verners Veidmanis, Toms Íinçns, Aleksandrs Sants, Mârtiòð Lazdâns, Jânis Golubovskis, Rihards Uldrihsons, Mikus Kasakovskis, Modris Gûtmanis) kârtçjo reizi piedalîjâs skolotâjas G.Vîdneres vadîbâ TV konkursâ Enkurs Konkursâ bija interesanti pârbaudîjumi: jûrâ avarçjuða kuìa signâla pieòemðana, atraðanâs vieta un koordinâðu precîza noteikðana uz kartes, glâbçju komandas izbraukðana ar motorlaivu jûrâ un cietuðâ atraðana, medicîniskâs palîdzîbas sniegðana, orientçðanâs uz degoða kuìa. Spçka pârbaudîjumâ virves vilkðanâ mûsu zçni bija visstiprâkie, uzveicot visas citas komandas. Kopvçrtçjumâ pusfinâlâ mûsçjiem 3.vieta. Lai veiksme finâla sacensîbâs! Uìis Âboltiòð uzvar starptautiskâ konkursâ Ieva Ozola un Uìis Âboltiòð, skolotâjas Vikas Vasiïevskas rosinâti, piedalîjâs Gçtes institûta rîkotajâ konkursâ Vâcu valoda gaiðiem prâtiem, kurâ Uìis ieguva galveno balvu- atmaksâtu braucienu vasarâ uz Vâciju, lai labâk apgûtu vâcu valodu, iepazîtu valsti. Savukârt Ievai Ozolai 2.vieta un balvâ elektroniskais grâmatu lasîtâjs. Aizputes vidusskola aicina draudzçties Ðajâ mâcîbu gadâ Aizputes vidusskolâ ir ieviesta jauna tradîcijadraudzîbas vakari ar citu skolu skolçniem. Rudenî notika bijuðâ Liepâjas rajona 10.klaðu salidojums, bet savukârt tagad pavasarî 18.aprîlî Aizputes novada 9.klaðu salidojums- sadraudzîbas vakars. Tajâ piedalîjâs Dzçrves, Aizputes pagasta, Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas un Aizputes vidusskolas skolçni. Ciemiòi tika iepazîstinâti ar mâcîbu kabinetiem un noskatîjâs Sabînes Priedolas un Mârtiòa Goldberga interesanto un daudzpusîgo video par skolas intereðu pulciòiem. Katra skola bija sagatavojusi savas skolas prezentâciju. Îpaði aizrautîgi savu skolu prata prezentçt Dzçrves meitenes. Vakarâ notika viktorînas, konkursi un kopîga ballçðanâs. Ceturtdien, 30.maijâ Aizputes vidusskola aicina skolçnus, vecâkus, draugus un paziòas, visa novada iedzîvotâjus uz pasâkumu Radoða skola radoðiem cilvçkiem. Programmâ: radoðâs stacijas un darbnîcas visâ skolâ visos mâcîbu priekðmetos teâtra izrâde (aktrises- mûsu skolas skolotâjas) kopîga sadziedâðanâs. Nâc, piedalies! Iepazîsti skolu! Pavadi jauki laiku! Gunta Vîdnere Nedrîkst pietrûkt labu vârdu- Tos jau katrâ ziedâ redz, Tâ kâ spoþu saules staru, Ko ar plaukstu neaizsedz. (M. Jansone) Sveicam Aizputes 2013.gada aprîïa jubilârus! 70 Elga Bergmane, Gita Biezniece, Venta Ekðteine, Raimonds Helmðteins, Vija Neslere: 75 - Daina Asare, Karmena Austruma, Ausma Bergmane, Harijs Blûms, Valija Enìele, Aina Jankovska, Tamâra Lazovska, Rûta Pirtniece, Zigrîda Ðalma, Ârija Ðeflere, Arvîds Vasiïevskis; 80 Lîza Krauze; 85 - Velta Pçtersone; Elvira Ruta Braþe; Anna Marija Kalniòa; 87 - Ieva Germane, Lilija Leja; 89 - Vilma Poriòa, Austra Smilga; 90 - Erna Priedniece; 94 - Indriíis Doniòð; 101 Erna Jansone

6 6 Aizputes komunâlajâ uzòçmumâ jauns apkures katls Lîdz ar siltâka laika iestâðanos ir beigusies apkures sezona. SIA Aizputes komunâlais uzòçmums ðajâ ziemâ ir paveikts liels un nepiecieðamas darbs jauna apkures katla uzstâdîðana. Par to informç uzòçmuma valdes locekle Vçsma Martuzâne: Ðî ziema nebija barga, pirmie mînusi sâkâs decembra sâkumâ, bet beidzâs tikai aprîïa vidû. Lîdz ar to ziema bija neraksturîgi gara, un mûsu uzòçmumam ïoti saspringta. Pagâjuðâ gada sâkumâ uzsakâm sadarbîbu ar privâto investoru SIA Granulu Mobilais siltums par projekta Klimata pârmaiòu finansçðanu instrumenta finansçto projektu atklâta konkursa Atjaunojamo energoresursu izmantoðana siltumnîcefekta gâzu emisiju samazinâðanai ietvaros, kâ rezultâtâ paredzçjâm uzstâdît apkures katku AK 300 ar kustîgâs grîdas priekðkurtuvi un to aprîkojumu Skolas ielâ 5 a katlu mâjâ. Katla uzstâdîðanas termiòð bija noteikts gada decembrî. Lai ðî katla un kurtuves uzstâdîðanai bûtu vieta, mums jau pagâjuðâ vasarâ bija jânoârda savs vecais, nolietotais katls un jâsagatavo atbilstoða grîda jaunâ uzstâdîðanai, bija jâpârbûvç arî apkures ûdens lînijas, lai sezonas laikâ ar jaunâm iekârtâm varçtu netraucçti tâm pieslçgties. Tâ sâkâm apkures sezonu ar vienu katlu. Tajâ mirklî bija baþas, vai ziema nebûs barga un mînusi nebûs lieli. Sâkâm gaidît, kurâ mirklî SIA Granulas Mobîlais Siltums sâks uzstâdît jauno katliekârtu. Bet nekad jau tâ nenotiek, kâ plânots, un decembrî projekta aktivitâtes neuzsâkâs. Ar nepârtrauktâm pârrunâm un organizçtâm sanâksmçm par lietas nopietnîbu, ka kavçtie termiòi rada risku mûsu uzòçmumam, jo mums jâkurina ar vienu katliekârtu, kuru nevaram izlaist, lai veiktu katlam apkopi un cauruïu tîrîðanu. Vienu mirkli jau bija tâda sajûta, ka netiksim ðajâ sezonâ pie rezerves katla, tomçr janvâra vidû uzsâkâs jaunâs katliekârtas montâþas darbi. Tos veica katlu raþotâjs Tukuma pilsçtas firma AS Komforts. Vienlaicîgi katlu mâjâ blakus mûsu darbojoðam apkures katlam strâdâja èetri metinâtâji un pieci mûrnieki, jo kurtuvi montçja uz vietas. 20 tonîgais katls gan tika sametinâts Tukumâ, un, lai to ar speciâlo tehniku dabûtu iekðâ, katlu mâjâ bija nepiecieðams izòemt katlu mâjas ârçjo sienu. Baþîgi vçrojâm laika ziòas, lai nebûtu lieli mînusi lîdz tam laikam, kamçr katlu dabû katlu mâjâ un atjauno sienu. Viss izdevâs veiksmîgi. Katla ievietoðana caur çkas ârçjo sienu Mums paðiem savi darba apstâkïi bija ïoti apgrûtinoði, bet piekritâm jebkuram bûvnieku darba raksturam, jo svarîga bija katra darba diena, lai tikai âtrâk uzstâdîtu ðo grandiozo iekârtu un palaistu darba reþîmâ, jo mûsu paðu katlam sâkâs problçmas ar ûdens caurulçm un bija nepiecieðams veikt remontu. Labi, ka to rudenî paredzçjâm un katlu mâjâ uzstâdîjâm 1MW malkas katlu, lai ðâdâs avârijas situâcijâs varçtu uzturçt siltumu, kurinot ar malku. Lai arî bija ïoti daudzas problçmas, tâs tika pârvarçtas, un ðî gada 6. marta vakarâ tika iekutinâts jaunais katls. Jaunâ katla AK 300 MW uzstâdîðanâ uzòçmums savus lîdzekïus nav ieguldîjis. To ir veicis privâtais investors SIA Granulu Mobilais siltums, piesaistot KPFI un privâto finansçjumu. Katliekârta SIA Aizputes komunâlam uzòçmumam ir jâatpçrk pçc saraþotâ siltuma daudzuma seðu gadu laikâ. Summa ir 40 % no katliekârtas summas. Ðî sadarbîba uzòçmumam ir izdevîga, jo paðiem lîdz ðim katlu mâjas sakârtoðanai nav izdevies Eiropas finansçjumu piesaistît. Sarunu beidzot, pieminçðu kâda situâcija ir ar apkures parâdiem. Diemþçl, uz 20. aprîli nesamaksâtâ summa ir 77 tûkst. latu. Viss nepiecieðamais dârzam Pârdevçja Anita palîdz izvçlçties pirkumu Dârzkopjiem pavasaris ir pats rosîgâkais darba cçliens. Salîdzinoði îsâ laikâ ir jâpaspçj paveikt ïoti daudz. Tâpçc daudzi lûkojas pçc veikala, kurâ bûtu viss dârzam nepiecieðamais un arî zinoðs pârdevçjs, kurð palîdzçtu izvçlçties noderîgâko konkrçtam pircçjam. Aizputç jau sesto gadu Jelgavas ielâ 6 pircçjiem ir atvçrts ðâds dârzkopîbas veikals. To iekârtoja SIA Zalcmanes dârziòs, bet no 2012.gada 16.novembra veikalam ir jauns saimnieks- SIA Emin dârzam no Rîgas. No veikala atvçrðanas dienas ðeit strâdâ pârdevçja Anita Prelgauska. Pircçji viòu slavç par laipno apkalpoðanu un savas produkcijas pârzinâðanu. Viòa nevienam neliedz savu padomu un dalâs uzkrâtajâ pieredzç par dârzkopîbas jautâjumiem. Anita pastâstîja: Tâ kâ pavasara sçjas darbi jau ir uzsâkuðies, veikals plaðâ izvçlç piedâvâ dârzeòu un puíu sçklas. Piedâvâjumâ ir Kurzemes sçklas, kâ arî Lietuvâ un Polijâ raþotâs.pavisam aptuveni 800 sçklu veidi.ir arî daþâdi puíu stâdi un sîpoli. Veikalâ var iegâdâties arî daþâdus minerâlus, gan kaisâmus zemç, gan ðíaidâmus ûdenî. Tie ir pieejami daþâdu tilpumu fasçjumos. Tâpat daþâdos tilpumos ir zemes un kûdras. Vçl veikalâ piedâvâjam augu aizsardzîbas lîdzekïus (3.klasi).Tie domâti nezâïu un kaitçkïu iznîcinâðanai, kâ arî labas raþas nodroðinâðanai. Piemçram, lai ðogad bûtu laba zemeòu raþa, tâs pirms ziedçðanas jâapsmidzina ar Fastaku, kas iznîcina ziedâ smecerniekus. Veikalâ var nopirkt arî daþâdas saimniecîbas preces un dârza inventâru, kâ arî daþâda izmçra agroplçves un plçves siltumnîcâm. Par visu sîkâk jums pastâstîs laipnâs pârdevçjas, kuras pircçjus gaida katru darba dienu no plkst lîdz un sestdienâs no plkst lîdz Esat laipni gaidîti mûsu veikalâ! Dina Kopðtâle Nâc un izbaudi Muzeju nakts piedâvâjumus Aizputes muzejâ! Arî ðogad, 18. maijâ, Aizputes novadpçtniecîbas muzejs iesaistîsies Starptautiskajâ kustîbâ Muzeju nakts un lîdz pat agrai rîta stundai saviem apmeklçtâjiem iecerçjis piedâvât vairâkus izzinoðus un izglîtojoðus pasâkumus. Tie visi ðogad,atbilstoði tçmai, iezîmçs saistîbu ar zaïo- meþu, atjaunotnes un harmonijas krâsu. No plkst pie muzeja çkas radoðâs darbnîcas: Tuk, tuk, taisîsim strazdulçniem bûri! - putnu bûrîðu izgatavoðana putniem âbeïdârzâ pie muzeja çkas. Meþa meistars - radoðâs darbnîcas ar dabas materiâliem. Lieli putni, mazi putni -mîksto rotaïlietu darinâðana. Spçle Kura koka dobumâ lâcîtis paslçpa medus podiòu? - mîklu minçðanas konkurss. Jaunrades konkurss Meþa teicçjs. No Re, muzejâ ienâcis meþs!!!! Meþam ir acis, ausis, mute, balss, karte, dabas koncertzâle un paðapkalpoðanâs restorâns. Vai vçlies par to pârliecinâties? (Interaktîvs, izzinoðs piedâvâjums visu vecumu meþa un dabas draugiem.) No plkst Teâtra izrâde Puíu brokastis Kalvenes pagasta dramatiskâ kolektîva izpildîjumâ. Paldies mûsu sadarbîbas partneriem, atbalstîtâjiem un labvçïiem: AS Latvijas valsts meþi, Aizputes novada Skolçnu jaunrades centra pedagogiem, Ritvaram Rekmanim, Kalvenes pagasta padomei un Kalvenes dramatiskâ kolektîva dalîbniekiem, Aizputes kultûras nama darbiniekiem, Rolandam Klçfeldam un kafejnîcas Kâpenieki darbiniecçm un Jânim Rudzrogam. Aizputes novadpçtniecîbas muzeja vadîtâja Jolanta Berga

7 7 Akcija Satiec savu meistaru! arî Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ Pasâkuma dalîbnieces un meistares Atsaucoties Latvijas Nacionâlâ kultûras centra aicinâjumam, arî Aizputes novadpçtniecîbas muzejs, lîdztekus vçl vairâk nekâ 100 vietâm citviet Latvijâ, iesaistîjâs akcijâ Satiec savu meistaru! 6. aprîlî ikvienam interesentam bija iespçja muzeja izstâþu zâlç apmeklçt Aizputes novada rokdarbu izstâdi Par prieku sev un citiem, kâ arî apgût jaunas rokdarbu prasmes. Savus mâcekïus sagaidîja deviòas meistares, kuras pârstâvçja visus piecus novada pagastus un Aizputes pilsçtu. Ðo iespçju mâcîties izmantoja 46 interesenti ne tikai no Aizputes novada vien, bet arî no apkârtçjiem novadiem. Liels paldies par meistarklasçm atvçlçtajâm telpâm Aizputes novada Skolçnu jaunrades centram un tâ direktorei Ausmai Kirhnerei. Gandarîti un iepriecinâti par redzçto, pamçìinâto un darbnîcâs iemâcîto bija visi ðîs akcijas dalîbnieki. Un kâ nu ne, ja piedâvâjums bija gana plaðs un daudzveidîgs. Pie Kazdangas pagasta meistares Mâras Tîmanes varçja apgût dekupâþas, stikla apgleznoðanas un slapjâs filcçðanas pamatprasmes. Viòa uz meistardarbnîcâm ieradâs ar vislielâkajiem materiâlu saiòiem un darboðanâs procesam nepiecieðamo inventâru. Otra Kazdangas meistare - Sandra Krûmiòa ieinteresçja smalku nodarbju cienîtâjus, ierâdot pçrïoðanas prasmes. Jo kuplu interesentu skaitu ap sevi pulcinâja Laþas pagasta rokdarbniece Ligita Eglîte, kura pamâcîja neparastu adîjumu un tamborçjumu rakstus. No viòas ðîs prasmes apgût steidzâs arî visas darbnîcâs iesaistîtâs novada meistares. Aizputes meistare Laila Luzere atklâja bumbuïbroðu darinâðanas noslçpumus. Ðî nodarbe aizrâva daþâdu paaudþu interesentes. Savukârt tos, kas uzskatîja, ka dekoru izðûðana krustdûrienu tehnikâ mûsdienâs notiek tâpat kâ vecmâmiòu laikos, izbrînîja meistare Gaida Zvirbule no Aizputes pagasta, atklâjot, ka izðûðanas process vairs nav iedomâjams bez speciâlas datorprogrammas palîdzîbas. Skaistas un mîïas, paðu rokâm tamborçtas rotaïlietas bçrniem un dekoratîvas ziedu piespraudes ikdienas un svçtku tçrpam pagatavot mâcîja rokdarbnieces no Kalvenes pagasta - Daina Jonase un Anna Mçtra, bet radoði izpausties gleznoðanâ uz zîda daþâdu paaudþu interesentus iedroðinâja Cîravas pagasta meistares Iveta Laumane un Maija Gulbe. Viòu vadîtajâ meistardarbnîcâ zîda gleznâs uzplauka krâðòas rozes, mçïi âbeïu ziedi un zemûdens pasaules valstîba. Kopâ bûðana un darboðanâs bija lieliska iespçja ne tikai mâcîtiesgribçtâjiem, bet arî meistarçm- iepazît vienai otru un vienai no otras ko jaunu mâcîties. Viòu kopîgâ atziòa atvadoties bija- to bûtu vçrts atkârtot arî nâkamgad. Liels paldies meistarçm par atsaucîbu, nesavtîgo dalîðanos savâs zinâðanâs un prasmçs un jauko kopâ bûðanas laiku! Aizputes novadpçtniecîbas muzeja vadîtâja Jolanta Berga Sigurds Sproìis * 1941.gada 24.februâris 2013.gada 15.aprîlis Es tevi, Zerubâbel, Ðealtiçla dçlu, savu kalpu, òemðu savâ zinâðanâ, -saka tas Kungs, - un turçðu tevi kâ zîmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzçjis! - saka tas Kungs Cebaots. (Hagaja 2: 23) Ðis pants no Vecâs derîbas, kuru jaunîbas gados Sigurds kâdâ jaunieðu pasâkumâ izlozçja Liepâjas Pâvila baptistu draudzç, kur viòð dziedâja mûziíu kvartetâ, bija pçdçjais piliens, kas nosvçra svaru kausus par labu jau iepriekð sadzirdçtajam Dieva aicinâjumam kïût par mâcîtâju. Drîz pçc tam viòð sâk mâcîties luterâòu teoloìijas seminârâ neklâtienç. Pabeidzot studijas, Sigurds 1971.gada 11. maijâ tiek ordinçts par mâcîtâju ðeit Aizputes Sv. Jâòa luterâòu draudzç. Pâris gadu vçlâk viòð satiek savu nâkamo sievu Rûtu un 1974.gada rudenî apprecas Aizputes sv. Jâòa baznîcâ. Pirmos gadus uz draudzi Aizputç mâcîtâja ìimene braukâ no Liepâjas, bet pçc laika pârceïas uz pastâvîgu dzîvi Aizputç. Sigurds Sproìis kalpoja par mâcîtâjs gandrîz 42 gadus. Visu ðo laiku nostrâdâts Aizputes, Cîravas un Valtaiíu draudzçs, un atseviðíos laika posmos arî Liepâjas Sv.Trîsvienîbas draudzç, Apriíu un Snçpeles draudzçs. Viòð bija talantîgs sprediíotâjs, kas ïoti mîlçja Bîbeles skaidrojumos piemeklçt lîdzîbas un piemçrus no dzîves, no aktuâlajiem notikumiem. Dievs viòu bija apveltîjis ar asu, analîtisku prâtu, labu dziedamo balsi, mîlestîbu uz dzeju un mûziku. Daudziem patika viòa runas stils apvienojumâ ar sirsnîbu, vienkârðîbu un pieejamîbu jebkuram. Darba lauks draudzçs bija ïoti plaðs. Svçtdienâs viòð parasti noturçja 2 dievkalpojumus no rîta Aizputç un pçc tam kâdâ no lauku draudzçm. Katra mçneða pçdçjâ svçtdiena ilgus gadus bija t.s. Liepâjas svçtdiena, kad viòð kalpoja skaistajâ Liepâjas Sv.Trîsvienîbas baznîcâ nereti kopâ ar Aizputes draudzes kori. Vasaras sezonâs daudz spçka prasîja kapusvçtki 5 kapusvçtku dievkalpojumi vienâ sestdienâ nebija nekâds retums. Sigurds Sproìis bija ïoti pieprasîts arî kâ izvadîtâjs bçrçs. Viòð bija mâcîtâjs, kurð kristîja un laulâja cilvçkus bez formâliem priekðrakstiem un prasîbâm, tâpçc ðeit brauca cilvçki no tuvçjâs un arî tâlâkas apkaimes. Vairâkus gadus viòð darbojâs arî Latvijas evaòìçliski luteriskâs Baznîcas (LELB) vadîbâ Konsistorijâ, kâ arî strâdâja par pasniedzçju LELB Teoloìijas seminârâ. Atmodas gados Latvijas ev.lut. Baznîca sâka attîstîties virzienâ, kas neskançja ar Sigurda Sproìa pârliecîbu, un pçc ilgstoðâm domstarpîbâm viòð no oficiâlâs Baznîcas kâ organizâcijas tika izslçgts. Draudþu ikdienas dzîvç tas nemainîja gandrîz neko darbs un kalpoðana ðeit turpinâjâs tâpat kâ iepriekð. Sigurdam rûpçja ne tikai garîgais darbs, bet arî pilsçtas dzîve kopumâ, un vairâkus gadus viòð darbojies arî vietçjâ paðvaldîbâ 3 reizes pçc kârtas ievçlçts Aizputes pilsçtas Domç kâ Domes deputâts. Daudzi no viòa pçdçjiem dzîves gadiem paralçli baznîcai veltîti arî darbam Rokaiþu pansionâtâ, kur viòð rûpçjâs par saimnieciskajiem jautâjumiem un enerìiski lika lietâ savas praktiskâs iemaòas. Sigurdam vienmçr ir paticis strâdât ar rokâm, un viòam neviens darbs nebija par prastu vai par grûtu. Ilgus gadus viòð regulâri braukâja tâlu gabalu uz dzimtajâm mâjâm, palîdzot mammai uzturçt lauku saimniecîbu. Viòð labi saprata tehniku un visdaþâdâkos bûvniecîbas un amatniecîbas darbus. Viòð lielâ mçrâ paðrocîgi uzcçlis mâju savai ìimenei un vçlâk arî Aizputes kaplièu, Rokaiþu pansionâtu un citas bûves, vadîjis daþâdus remonta projektus. Viens no viòa hobijiem bija tehniskâ jaunrade. Îpaði pçdçjos dzîves gados viòð mçdza meklçt un atrast visdaþâdâkâs lietas, remontçt un pârveidot tâs; stundâm sçdçt un plânot ko varçtu ar ðito iesâkt. Viòam pat bija projekts, kâ saglabât veco Ordeòa pili, bet tas neatrada dzirdîgas ausis. Viòð nemâcçja bût mierâ atpûsties, paslinkot, nedarît neko. Tiklîdz viens darbs pabeigts, uzreiz tika atrasts nâkamais. Bieþi vien viòð kâ no rîta aizgâja strâdât, tâ mâjâs atnâca vien vçlâ vakarâ. Daudziem viòð paliks atmiòâ ne tikai kâ labs mâcîtâjs, bet arî kâ nenogurdinâmi darbîgs cilvçks. Sigurds Sproìis bija cilvçks ar savu skatîjumu uz lietâm un nesatricinâmu pârliecîbu par to, kam viòð ticçja un ko uzskatîja par pareizu. Izðíobît viòa uzskatus un pârliecinât par pretçjo bija teju vai neiespçjami. Iestâjoties par to, kas viòam ðíita svarîgs un pareizs, viòð nebaidîjâs ne no viena, pat no padomju varas vai baznîcas varas. Tâdâs situâcijâs viòð varçja bût tieðs, atklâts un skarbs. No otras puses viòð bija vienkârðs, sirsnîgs, ar labu humora izjûtu, gatavs uzklausît jebkuru un iespçju robeþâs izrâdît pretimnâkðanu cilvçku vajadzîbâm un vçlmçm. Savâ ziòâ viòð nepiederçja sev paðam, bet draudzçm un cilvçkiem, kuriem kalpoja. Dievkalpojumiem, bçrçm, kristîbâm, kapusvçtkiem u.c. mâcîtâja pienâkumiem vienmçr bija prioritâte pâr personîgajiem plâniem, un ìimenei nâcâs samierinâties ar to, ka visas nedçïas nogales ir aizòemtas un tâda lieta kâ atvaïinâjums neeksistç. Viòð bija apveltîts ar izteikti analîtisku un loìisku domâðanu un spçju saskatît lietas kopskatâ. Tas izpaudâs, gan meklçjot Bîbeles skaidrojumus un to saistîbu ar mûsdienâm, gan risinot saimnieciskas un juridiskas lietas. Tomçr vislielâkais brînums ir piedzîvot, kâ mainâs cilvçku dzîves, kad viòi iepazîst Dievu. Kâ tiek sagrauti lâsti un Dieva spçkâ smagas problçmas var pagaist kâ nebijuðas. Kâ cilvçki iegûst mieru situâcijâs, kur tas ðíiet neiespçjami. Piedalîties Dieva darbâ un savâm acîm redzçt, kâ Dievs strâdâ un kâ neiespçjamais kïûst iespçjams tâ ir laime un atalgojums par grûto mâcîtâja darbu, kas tiek piedzîvots jau ðajâ dzîvç. Pats viòð uzskatîja, ka ir nodzîvojis laimîgu, Dieva svçtîtu dzîvi. Aiz viòa paliek viòa darbi - Luterâòu draudzes Aizputç, Cîravâ, Valtaiíos, Snçpelç - Viòa vadîbâ uzceltâ kaplièa Aizputes Misiòkalna kapos, pansionâta Rokaiþi jaunâ çka un citas no jauna uzceltas vai restaurçtas çkas - Viòa iedvesmojoðie sprediíi -Viòa sirsnîba un vienkârðîba, un attiecîbas ar cilvçkiem Aizputes luterâòu draudzes mâcîtâja Dace Dzene

8 8 Aizputes novada domes Kazdangas pagasta pârvaldes Iepirkuma komisija, izvçrtçjot iesniegtos divpadsmit projektus Ûdenssaimniecîbas infrastruktûras attîstîba Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangas ciemâ I kârta, nolçma slçgt lîgumu ar Kazdangas pagasts IEGULDÎJUMS TAVÂ NÂKOTNÇ Ðai pavasarî kazdandznieki aktîvi rosâs pie avotiòa.jau pirms pavasara saulgrieþiem tur notika sakopðanas talka, un arî Lielâs talkas ietvaros talkojâm akciju sabiedrîbu,,upb par celtniecîbas darbu realizçðanu, jo saimnieciski izdevîgâkais piedâvâjums. Lîgums ar akciju sabiedrîbu tiks slçgts par Ls ,37, bez PVN. Autoruzraudzîbu minçtajam projektam veiks SIA,,LL Premium Designs. Talku rezultâtâ top skatu punkti Kazdangas parkâ Pienâkot pavasarim, daudzviet Latvijâ tiek rîkotas Putnu dienas. Nu jau treðo gadu pçc kârtas Kazdangas muzejs aicina ciemos zinoðus putnu pçtniekus. Ðoreiz gada 16.aprîlî Putnu dienas pasâkums norisinâjâs neierastâk. Tas notika Kazdangas parkâ, jo bija iespçjams piedalîties putnu vçroðanas pasâkumâ pieredzçjuða putnu pazinçja un avotiòa apkârtnç. Ðobrîd ðai parka daïâ ir atjaunoti trîs skatu punkti. Tikai pâris stundas kopîga un aktîva darba, un skatam pavçrâs skaiti skati. Putnu vçroðana Kazdangâ Putnu vçroðanas pasâkumâ Kazdangâ vçrotâja Ritvara Rekmaòa vadîbâ. Tika izstaigâts Kazdangas parks un tâ tuvâkâ apkârtne, lai iepazîtu, kâdi putni dzîvo Kazdangas parkâ. Interesanti bija uzzinât, ka Kazdangas parka apkârtnç dzîvo dadzîtis, dzçrves, niedru lija, lauku balodis, vîtîtis, bezdelîgas, sîlis, pelçkâ zîlîte, lielâ zîlîte u.c. putni. Uzzinâjâm, kas nepiecieðams, 2013.gada 22.martâ iepirkumu komisija apstiprinâja nolikumu Bûvuzraudzîba projektam Ûdenssaimniecîbas infrastruktûras attîstîba Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangas ciemâ I kârta. Iepirkums bija izsludinâts lîdz 2013.gada 8.aprîlim. Pagasta pârvalde saòçma èetrus projekta piedâvâjumus. Izvçrtçjot iesniegtos projekta piedâvâjumus, iepirkuma komisija nolçma, ka bûvuzraudzîbu veiks SIA,,Firma L4. SIA,,Firma L4 iesniegtajam piedâvâjumam bija viszemâkâ lîgumcena - Ls 2750,00, bez PVN. Izpilddirektors komunâlajos pakalpojumos J. Tîmanis Talkas laikâ pie mums uz brîtiòu bija iegriezies ûdens enerìçtikas speciâlists Mâris Zvaunis un parâdîja, uz kura soliòa iespçjams smelties spçkus. Tas deva apliecinâjumu tam, ka baronu Manteifeïu laikâ soliòi tika likti spçka vietâs. Patiess prieks bija talkâ redzçt ìimenes ar bçrniem un mazbçrniem. Paldies visiem talciniekiem par paveikto. Îpaðu paldies vçlos teikt Agritai Volkovièai par gardo talkas zupas vârîðanu, Maijai Purviòai par palîdzîbu talkas organizçðanâ, Rasmai Zalamanei un Kârlim Priedem par aktîvu lîdzdalîbu talkas laikâ. Tikai kopâ mçs savu apkârtçjo vidi varam vedot skaistâku. Paldies visiem, kas pielika savu roku ðai kopîgajâ dabâ. Kazdangas TIC vadîtâja Mâra Tîmane ejot vçrot putnus, kâ pazît putnus, kâ atðíirt lidojoðus gulbjus - ziemeïu gulbji lidojot kliedz, paugurknâbju gulbji nç. Lai vçroðana iznâktu saturîgâka, bija nepiecieðami binokïi. Paldies Kasparam Rudîtim un Guntim Patmalniekam par binokïiem! Bçrniem tas bija vesels piedzîvojums - skatîties binoklî un vçrot putnus. Paldies Ritvaram Rekmanim par ðo iespçju vçrot putnus! Katrai klasei bija iespçjams uztaisît putnu barotavu, kuru pçc tam varçja òemt lîdzi. Rudenî tie tiks pielikti pie skolas vai tâs apkârtnç, lai ziemâ varçtu rûpçties par putniem. Paldies meþzinim Neilandam par sarûpçtajiem materiâliem putnu barotavâm, Aivaram Cimmermanim un biedrîbas KODOLS brîvprâtîgajâm meitençm Sanitai Matçvièai un Annai Kalvânei par izpalîdzçðanu! Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Câïi piedzied Kazdangu Paðâ marta izskaòâ pavasari un Lieldienu pasâkumus Kazdangâ ieskandinâja mazo dziedâju konkurss Câlis Kazdangâ. Konkursâ, kurð Kazdangâ norisinâjâs jau 2. gadu, piedalîjâs 14 dalîbnieki vecumâ no 4 lîdz 10 gadiem. Katrs câlis kâpa uz skatuves divas reizes, katrâ reizç izpildot citu dziesmiòu. Kâds no konkursantiem uz skatuves pie mikrofona dziedâja pirmo reizi, bet daþs, tâ vien ðíiet, ka ar mikrofonu rokâs ir uzaudzis. Jaunos mâksliniekus iedroðinâja un viòu uztraukumu mazinâja, pasâkuma vadîtâjs - Lieldienu Zaíis, kurð vçlçjâs iedraudzçties ar konkursa þûriju, bet þûrijas locekïi bija atturîgi un uz garâs diskusijâs ar Zaíi neielaidâs. Pçc priekðnesumu noklausîðanâs un þûrijas locekïu savstarpçjas apsprieðanâs pie savas nominâcijas tika visi câïi, bet îpaði tika izcelti trîs dalîbnieki, kas savâ vecuma grupâ plûca laurus Anna Sîle, Reièela Rone un Laura Lîdeka. Konkursa rîkotâji saka lielu paldies pedagogiem un vecâkiem par bçrnu sagatavoðanu konkursam. Tikpat liels paldies no rîkotâju puses ir pasâkuma atbalstîtâjiem - Liepâjas olimpiskajam centram un Valdai Drullei. Pasâkuma lîdzjutçja Inese Birkenfelde Jaunsargu aktualitâtes 11.maijâ Kazdangâ uz militârâs daudzcîòas sacensîbâm tiek aicinâti Kurzemes novada jaunsargi un skolu komandas. Sacensîbas ir gan individuâlas, gan komandu. Komandâ startç 3 zçni un 1 meitene divâs vecuma grupâs. Jaunâkâ grupa no 10-15gadiem, vecâkâ no 16 gadiem. Sacensîbu programmâ: NATO ðíçrðïu josla, ðauðana ar pneimatisko ðauteni, granâtas meðana mçríî, kross(meitençm un jaunâkajai grupai-3000m, vecâkajai gr.-5000m). Komandas iepriekðçjie vârdiskie pieteikumi jâiesûta K.Rudîtim (mob ) lîdz 2.maijam (kvam@inbox.lv). Laikâ no 27.lîdz 28.aprîlim Kazdangas apkârtnç notiks jaunsargu nometne. Nometnç piedalîsies 30 jaunsargi no Nîkrâces, Skrundas un Kazdangas. No 19.lîdz 21.aprîlim Dobelç notika RJC JD 1.novada nodaïas 4.lîmeòa nometne jaunsargiem. Nometnç piedalîjâs 63 jaunsargi no Kurzemes un kârtoja gala ieskaiti jaunsargu apmâcîbâ. Ar labiem rezultâtiem ieskaiti nokârtoja Kazdangas jaunsardze Linda Muceniece. Jaunsargu instruktors K.Rudîtis Aicinâjums Kazdangas pagasta Tautas frontes aktîvistiem un skolçniem Ir atbalstîts Aizputes novadpçtniecîbas muzeja projekts, kurâ kâ sadarbîbas partneri esam mçs- visi Aizputes novada muzeji. Projekta ietvaros plânots izzinât Latvijas vienotîbas ceïa - Tautas frontes veidoðanâs laika, barikâþu laika vçsturi. Tâdçï Kazdangas muzejs aicina visus gan paðus Tautas frontes un barikâþu laika dalîbniekus,gan skolçnus: bûsim atsaucîgi un atbalstîsim! Ja ir kas stâstâms, kâdas lietas vai fotogrâfijas par ðo laiku, lûgums sazinâties, varam aizbraukt un jûs uzklausît. Skolçni esiet zinâtkâri un neatlaidîgi, saglabâsim vçsturei liecîbas par ðo nozîmîgo laiku! Izstâde bûs skatâma Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ rudens pusç, bet bûsim atsaucîgi, neatliksim uz pçdçjo brîdi! Plaðâka informâcija Kazdangas muzejâ pa tâlruni: vai (Ilze) Ïoti cerot uz jûsu atsaucîbu, Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Kazdangas parks vçja oríestra skaòâs Jau no maija vidus Kazdangas parkâ bûs apskatâmi un sadzirdami daþâdi vçja zvani, kas ir konkursa Iezvani vçju Kazdangas parkâ darbi. Konkursâ ir iesniegti ïoti skaisti un interesanti darbi, kas darinâti no ikdienâ saimniecîbâ un sadzîvç lietojamiem priekðmetiem. Pateicoties ðiem darbiem, visu vasaru parkâ bûs klausâms vçja oríestra sniegtais koncerts. Konkursa dalîbnieki tiks apbalvoti Muzeju nakts pasâkumâ plkst Visi laipni aicinâti apmeklçt Kazdangas parku un apskatît konkursa darbus. Kazdangas TIC vadîtâja Mâra Tîmane

9 9 Imanta Ziedoòa Kurzemîte pçc 45 gadiem arî Kazdangâ Pavisam nesen visa Latvija atvadîjâs no izcilâ dzejnieka Imanta Ziedoòa. Bet labu laiciòu pirms tam Latvijas Televîzija jau bija plânojusi uzòemt dokumentâlo filmu Man pietiek tikai ar Latviju. Imanta Ziedoòa Kurzemîte pçc 45 gadiem. Un tâ saulainâ 14.aprîïa pçcpusdienâ,ltv filmçðanas grupa ar þurnâlisti Ilzi Strengu ieradâs Kazdangâ, lai kaut nedaudz atgrieztos atmiòâs par laiku, kuru Imants Ziedonis pavadîja Kazdangâ gan kopâ ar dçlu Rimantu Ziedoni, gan vâcot Teâtra spçlçðanas tradîcijas Kazdangâ ir ïoti senas. Reiz bija laiks, kad Kazdangas skolas skolotâji aizrâvâs ar teâtra spçlçðanu - Kazdangas pamatskolâ teâtri ir spçlçjuði gandrîz visi skolas skolotâji, braukuði arî viesizrâdçs uz Valtaiíiem, Laidiem, Cildiem, pat Alsungu. Ja brauciens bijis tâlâks, tad braukuði ar maðînu, bet, ja tuvâks, tad ar pajûgiem, vienos ratos dekorâcijas, citos aktieri. Kazdangas muzeja 2013.gada 21.aprîlî rîkotâ pasâkuma laikâ atmiòâ tika atsaukts laiks, kad teâtris ar labiem panâkumiem Hei, tuvojas pavasaris, jâsâk aktîvâk kustçt! Maija svçtku brîvdienâs aicinu izkustinât savus velosipçdus, palûkot vai nav kaut kas ierûsçjis. Ja tâ ir, laicîgi saved kârtîbâ un uz priekðu! Laid pretî piedzîvojumam! Aicinu uz aktîvu un atraktîvu velo orientçðanâs pasâkumu Kazdangâ. Tâtad tiekamies 5. maijâ plkst. 10:00 pie Kazdangas pils. Pirms tam vari paspçt iepirkties pavasara tirdziòâ, kas notiks pie kultûras centra.neaizmirsti interesanti, neierasti noformçt savu braucamo un, protams, arî pats uzvelc mugurâ ko neierastu. Par to var izpelnîties papildus balvu... materiâlus Kurzemîtei, gan arî vairâkkârt strâdâjot ar diþkoku atbrîvotâju grupu, sakopjot Kazdangas parku. Priecçja arî tas, ka kopâ ar filmçðanas grupu bija ieradies Imanta Ziedoòa mazdçls Edvards Ziedonis. Interesanti, ka viòð ir apmçram tâda paða vecuma kâ viòa tçvs Rimants Ziedonis toreiz, kad viòð viesojâs Kazdangâ. Domâju, ka Edvardam Ziedonim bija ïoti interesanti klausîties Jâòa Kolna atmiòâs par vectçvu Imantu Ziedoni, iepazît viòu varbût arî Teâtris kâ dzîve tika spçlçts Kazdangas pamatskolâ, uzteicot Miervaldi Kronbergu kâ lielu teâtra fanâtiíi, kuram teâtris ieòçma ïoti nozîmîgu vietu dzîvç. Mazâk informâcijas guvâm par laiku, kad teâtris bija spçlçts kolhozâ Ïeòins, bet varbût ir kâds, kas par ðo laiku varçtu pastâstît? Daudz informâcijas guvâm no Jâòa Kolna stâstîjuma par Kazdangas lauksaimniecîbas tehnikuma dramatiskâ kolektîva darbîbu un tâ plaðo vçrienu, jo izrâdes notika ne tikai tuvâkâ apkârtnç, bet arî Pampâïos, Priekulç, Rucavâ, Ripo pretî pavasarim Sacensîbu mçríis: Iepazîstinât iedzîvotâjus ar Kazdangas kultûrainavu, parka infrastruktûru, popularizçt riteòbraukðanu kâ ilgtspçjîgu dzîvesveidu. Norise: dalîbniekiem ar kartes un kompasa palîdzîbu, izmantojot velosipçdu, iespçjami îsâ laikâ jâapmeklç noteiktu skaitu apvidû atzîmçtu kontrolpunktu un jâatzîmçjas katrâ kontrolpunktâ, kâ arî jâatbild uz jautâjumiem. Kartes tiks izsniegtas pie pils. Organizatori neuzòemas atbildîbu par dalîbnieku nolikuma nezinâðanu un neievçroðanu. Orientçðanâs laiks: no plkst lîdz nedaudz no citas puses, izstaigât Imanta Ziedoòa taku lîdz Jâòa Meþsçtas piemiòas vietai Roþkalniòâ un uzzinât, ka Imants Ziedonis 1980.gadâ ierosinâja un kopâ ar Diþkoku atbrîvotâju grupu apliecinâja ar parakstiem, ka nepiecieðams iezîmçt J.Meþsçtas piemiòas vietu Roþkalniòâ. Pçc iepazîðanâs ar muzeja sagatavoto izstâdi par Imantu Ziedoni filmçðanas grupa tika gaidîta ciemos pie Emîlijas Kolnas Basos, lai ceptu slavenos suitu sklandrauðus. Filma plânota palaist çterâ 3.maijâ. Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Pâvilosta, Râvâ u.c. Katra izrâde tika izrâdîta 6 lîdz 12 reizes. Dekorâcijas tika gatavotas pçc Albîna Dzeòa metiem, piebilstot, ka katrai izrâdes ainai bija citas dekorâcijas un ïoti pamatîgas, arî katram tçrpam tika izgatavota sava skice. Ðo desmit gadu laikâ, kamçr dramatisko kolektîvu vadîja J.Kolns, tika sagatavotas 10 izrâdes. Kâ labâkâs var minçt Normunda meitene, Lolitas brînumputns, Sezonas raganiòa, Brînumdakterîtis u.c. Priecç tas, ka arî ðodien ir dzîvas ðîs teâtra tradîcijas un ðobrîd aktîvi darbojoðais Kazdangas dramatiskais kolektîvs Skabarga ir ïoti pieprasîts un koncertç ar labiem panâkumiem.lai viss izdodas! Atvainojos apmeklçtâjâm no Sermîtes, kas atbrauca uz pasâkumu sestdien. Paldies Òinai Meierei, Jânim Brûnam, Jurim Moisejam, Jânim Kolnam, Landrai Valdmanei un Kristînei Mikulâòecai par Kazdangas teâtra vçstures lapaspuðu papildinâðanu. Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Dalîbnieki un laiks: pirmsskolas vecuma bçrniem maríçta trase; 7 12 g.lîdz 10 km; g. ~10 km; g. ~20 km. Dalîbas maksa: Ls1,- no personas. Apbalvoðana: plkst vietu ieguvçji saòem balvu, kâ arî specbalva par veiksmîgâko un interesantâko noformçjumu. Pârsteiguma balvas par interesantâko, atraktîvâko noformçjumu sev un velosipçdam. (Ar pilnu nolikuma tekstu var iepazîties novada mâjas lapâ: Ja rodas kâdi jautâjumi, droði jautâ - Kazdangas TIC t , e-pasts: kazdanga.tic@inbox.lv Muzeju nakts pasâkumi Kazdangas muzejâ 2013.gada 18.maijâ visâ Latvijâ notiks starptautiska akcija Muzeju nakts, un ðî gada muzeju nakts tçma Zaïâ krâsa meþs. Ðajâ dienâ un naktî muzejos tiek rîkoti daþnedaþâdi pasâkumi daþâdâm gaumçm, interesçm un vecuma grupâm. Arî Kazdangas muzejs ir parûpçjies, lai ðî diena bûtu interesanta un saturîga un lai labas izjûtas un zinâðanas gûtu gan lieli, gan mazi. Pasâkums tiks atklâts plkst.11:00 ar izstâdi Suòkopîbas vçsture Latvijâ, kurâ skatâma suòkopîbas nozares attîstîba 95 gadu garumâ. Aicinu visus uz izstâdes atklâðanu, jo tikai ðajâ reizç bûs iespçja tikties ar paðu autoru Suòkopîbas vçstures pçtnieku, humanitâro zinâtòu maìistru Jâni Pavlovski. Piebildîðu, ka ðâda kolekcija ir vienîgâ Eiropâ. Bçrnus noteikti iepriecinâs stafete Kazdangas parkâ, darboðanâs radoðajâ darbnîcâ, izgatavojot kaut ko interesantu no koka, kâ arî piedaloties jautrâs izdarîbâs parkâ un nostiprinot zinâðanas konkursâ. Dabas mîïotâjus, entuziastus un Kazdangas parka daudzveidîbas un skaistuma novçrtçtâjus noteikti iepriecinâs tikðanâs ar Juri Zviedrânu. Noteikti aicinu visus apmeklçt Jura Zviedrâna pasâkumus, lai uzzinâtu daudz jauna un interesanta par vçsturiskajiem dârziem, Latvijas dârziem un Kazdangas parku. Lai uzzinâtu krâsu simbolisko nozîmi un to, ko katra krâsa mums var sniegt, to varçs uzzinât visi, kuri apmeklçs psiholoìes Gitas Veisas lekcijas. Izmantosim ðo iespçju! Vakarpusç visus iepriecinâs koncerts Dziesmas dvçselîte, kurâs uzstâsies divas jaunas, jaukas muzikâlas meitenes - Liene Normonta un Elîna Staríe. Programmas noslçgumâ bûs mednieku stâsti un sarunas, kurâ varçsim uzzinât, kâda ir mednieka loma meþâ, kas notiek meþâ naktî un daudz citas informâcijas. 11:00 13:00 Izstâdes Suòkopîbas vçsture Latvijâ atklâðana ar autora Jâòa Pavlovska stâstîjumu 12:00 13:30 Stafete bçrniem Uzmini kur? 14:00 18:00 Skrundas suòu skolas organizçta izrâde ar suòu piedalîðanos Sarkangalvîtes un raganas piedzîvojumi, suòu federâcijas organizçti suòu paraugdemonstrçjumi un eksterjeru izstâde. 14:50-15:30 Jura Zviedrâna priekðlasîjums par vçsturiskajiem dârziem, Latvijas dârziem, Kazdangas parku. 16:00 17:30 Radoðâs darbnîcas Koka pârvçrtîbas 16:00 17:00 Psiholoìes Gitas Veisas lekcija Krâsu simboliskâ nozîme un tâs pielietojums psiholoìiskâ atveseïoðanâ 17:00 18:30 Pastaigâ kopâ ar Juri Zviedrânu iepazîsim Kazdangas parka daudzveidîbu 19:00 20:00 Psiholoìes Gitas Veisas lekcija Krâsu simboliskâ nozîme un tâs pielietojums psiholoìiskâ atveseïoðanâ 19:00 20:00 Iepazîsti Kazdangu no seniem foto kadriem 20:30 22:00 Jautras izdarîbas Kazdangas parkâ 20:00 21:00 Koncerts Dziesmas dvçselîte, solistes: Liene Normonta, Elîna Staríe 21:00 22:30 Konkurss Meþa dîvainîbas un ne tikai 22:30 24:00 Ceïojums pa Kazdangas parku lâpu gaismâ kopâ ar Juri Zviedrânu 22:00 23:00 Mednieks meþâ un dzîve naktî meþâ no mednieka redzesloka Ja ir kâdi jautâjumi, noteikti zvaniet, tâlr (Ilze) Aicinâm apmeklçt Muzeju nakts pasâkumus Kazdangas muzejâ! Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma...un zeltains taurenis no tavas plaukstas tik ilgi projâm neaizlidot gribçs, cik ilgi tu to vieglâm rokâm skarsi, cik ilgi vieglu elpu uzrunâsi. Tik ilgi, cik pats tu brînums bûsi, tev acu plakstos zelta spâre sçdçs, bûs rasa vizoða, bûs varavîksne koða, un taurenis uz tavas plaukstasdroðs. /M.Laukmane/ Sveicam Kazdangas pagasta maija jubilârus! Gûtmane Lîna 83; Dzeguze Mirdza 80; Skirele Lidija 75; Juska Edgars 55; Mâliòð Viktors 55; Astrausks Laimutis 50; Feldmanis Oskars 50

10 10 Imants Ziedonis tepatâs Kurzemîtç, Kazdangâ Pats jau Mûþîbâ, nesagaidîjis 80.dzimðanas dienu ðogad 3. maijâ, bet staro viòa garîgâ enerìija, materializçjas viòa idejas.dzeja,epifânijas, apraksti, pasakas ir avoti, no kuriem dzert un dzert. Mîlçtu un nesaprastu, aicinâtâju un izaicinâtâju, diþkoku atbrîvotâju tâdu atceras Dzejnieku daudzviet mûsu novadâ. Kopâ ar Çriku Hânbergu, Aivaru Beríi, Dainu Bruòinieci viòð meklçja skaistâ, lietderîgâ un neparastâ apvienojumu lauku sçtâs. Atrada. Kopð gada Imants Ziedonis kïuva pazîstams klâtienç Kazdangâ. Kazdanga kïuva par vienu no Latvijas vietâm, kurâ Dzejnieks atgriezâs vçl un vçl visos gadalaikos gan darbdienâs, gan svçtkos. Te viòð satika cilvçkus, kam ir skaistuma kopðanas prieks, tuvs radoðais darbs. Interesantus cilvçkus, iezîmîgas vietas viòð iepazina Aizputç, Apriíos, Cîravâ un citviet. Dzîvodams Kazdangâ ilgâkus laika sprîþus, Imants Ziedonis pârstaigâja un apbraukâja tuvâku un tâlâku apkârtni, tad tapa mûsu visu Kurzemîte. Katra tikðanâs ar Dzejnieku garîgi bagâtinâja, aicinâja redzçt dzîvi no cita skatu punkta, iedroðinâja darît ko nepaveiktu ikvienu no lielâs tehnikuma saimes. Absolventi atceras literâros sarîkojumus. Imanta Ziedoòa siltais acu skats ar neparastu dziïuma asumu joprojâm sauc bût sçjçjiem tçvzemç, kopt sçtu, saturçt stipru ìimeni, cienît otra darbu un izkopt paðcieòu, izjust darît- prieku. Viddivvârpâ viòð saka: es otrai vârpai paklanos, es negaidu, ka man ko dos, es stâvu stiebrâ, zaïâ kâtâ, man tikai ziedçðana prâtâ. Poçmâ par pienu Dzejnieks atzîst: Ðai pasaulç viens riòíis tas ir mûþîgs: lai ko jûs meklçtu, jûs atradîsiet mâti. Man, kas raksta ðîs skopâs rindas ( varçtu daudz), bijusi patiesa laime satikt, dzirdçt un runât ar lielu personîbu. Redzçt un dzirdçt Imanta Ziedoòa daudzveidîbu, paklausît vismaz kâdam viòa aicinâjumam. Domâju, ka Imanta Ziedoòa darbi bûs vajadzîgi un aktuâli tâltâlu nâkotnç. Mâra Tamsone Dziesma manai paaudzei 2013 Kazdangâ Interesentiem, kuri regulâri seko kultûras dzîves aktualitâtçm novadâ, uzmanîbai garâm nepaslîdçja informâcija par dziedâtgribçtâju konkursu Dziesma manai paaudzei 2013 Kazdangâ ðâ gada 13.aprîlî. Pasâkuma organizatoriskâ ideja radâs gadu iepriekð lîdzîgâ pasâkumâ, tikai bija vçlçðanâs ðâdu pasâkumu veidot nevis kâ vienkârðu padziedâðanu pçc principa kâ mâku tâ maunu, bet radît novadâ augsta lîmeòa muzikâlu pasâkumu ar kompetentu vçrtçtâju klâtbûtni, dzîvâs mûzikas pavadîjumu un augstu priekðnesumu mâksliniecisko lîmeni tâ, lai ðis pasâkums bûtu Notikums gan dalîbniekiem, gan klausîtâjiem. Koncertam pieteicâs kupls izpildîtâju pulks: mâsas Ieva un Aija Sudrabas, Mârtiòð Pirte, Miíelis Strazdiòð no Kazdangas, aizputnieki Madara Ïaudama, Inga Svipsta, Kristers Krists Zemîtis, Jânis Cinovskis un meita Elva, Reièela Rone, Iveta Zîverte, Justs Ûdris, Nadîna Rudzîte, Baiba Valdmane, kuldîdzniece Andra Bumbiere, Kadrija Mairita Pudiòa un Lîga Ðterna no Rokasbirzs, Dâvis Atstars Doniòð no Laidiem un tukumnieki Anita Geidâne, Mâris Mednis un Sandra Ðtemberga. Þûrijas darbu vadîja pazîstamais latvieðu popmûzikas veterâns Valdis Skujiòð no Liepâjas, un viòam kompetenti asistçja ðovâ Okartes skatuve plaðu atpazîstamîbu guvuðais jaunais skatuves mâkslinieks Kristaps Pujâts un vietçjâ mçroga universâlâ zvaigzne Imants Ozols. Par profesionâlu muzikâlo pavadîjumu sabiedriskâ kârtâ rûpçjâs Aizputes novada mûziíi Edvîns Cinkus, Linards Tiïugs, Mârtiòð un Egils Pçtersoni un Guntis Simanoviès, skaòu inþenieris Edgars Leinbots. Lai sagatavotu priekðnesumus, pavadoðajai grupai un solistiem bija jâiegulda liels darbs pâris mçneðu garumâ, taèu jâatzîst, ka ieguldîtais bija tâ vçrts. Koncertâ patieðâm izdevâs pacelt pasâkuma latiòu nebijuðâ augstumâ. Pasâkuma augsto lîmeni atzinîgi novçrtçja gan þûrija, gan klausîtâji. Tagad svarîgi sasniegto noturçt, kaut arî tâ ir mâkslinieciskâ paðdarbîba. Protams, jâbût gataviem jauniem izaicinâjumiem. Viens no tâdiem varçtu bût novadnieku koncerts Aizputes pilsçtas svçtkos. Lai neliktu vilties ne savçjiem, ne novada viesiem, bûs atkal daudz jâstrâdâ, uzspodrinot savulaik tik koðo Aizputes estrâdes mûzikas slavu. Dziesma manai paaudzei 2013 uzvarçtâji Grand Prix Andrai Bumbierei 1.vieta Justam Ûdrim un Vinetai Snipkei 2.vieta Ivetai Zîvertei 3.vieta Jânim Cinovskim Aizputes novada domes balva Anitai Geidânei Kazdangas pagasta pârvaldes balva Dâvim Astaram Doniòam Skatîtâju simpâtiju balva Miíelim Strazdiòam Muzikantu balva Ingai Svipstei Paldies konkursa Dziesma manai paaudzei 2013 dalîbniekiem par uzdrîkstçðanos, paldies þûrijai par atsaucîbu un pavisam ne vieglo konkursantu vçrtçðanu. Paldies mûziíiem par uzòçmîbu un lielo ieguldîto muzikâlo darbu. Paldies konkursa Dziesma manai paaudzei 2013 atbalstîtâjiem Liepâjas Olimpiskajam centram, Dzintara Boulingam. Uz tikðanos konkursâ Dziesma manai paaudzei 2014.! Lai mums izdodas! Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte Zem zaïiem kokiem vakarâ Es runâjos ar saules rietu, Zem zaïiem kokiem vakarâ Es atradu sev mûþa vietu Aizputes pagasts Vien gaiðas mîlestîbas vârdâ mazs cilvçciòð no nebûtîbas izkâpj, no mîlas òemts un mîlai atdots, tam mîlestîbu tâlâk nest dzimusi Nellija Kleinðmite vecâki Ieva Stone un Ingus Kleinðmits Aizputes pagasta pârvalde apsveic vecâkus ar bçrniòa piedzimðanu! Atïauj ðodien saviem gadiem ziedçt kâ ziedlapiòâm, kuras saulç plaukst, Atïauj ðodien saviem gadiem skançt kâ melodijai, kura sirdî ðalc. Ïauj kâdam sapnim ðodien zvaigznçs mirdzçt, Lai dienu skrejâ tie pie tevis trauc! /A.Âre/ Saulaini sveicieni Aizputes pagasta maija mçneða jubilâriem! Austrai Lavrovai 60; Vijai Perminai 60; Dzidrai Veidmanei 75; Visvaldim Sermelim 81; Birutai Poòemeckai 81; Valijai Mantejai 85; Aldonai Gertnerei 86; Hermînei Ðilei 91; Veronikai Ïevðai 91! Mûþîbas ceïâ devies Voldemârs Gertners Aizputes pagasta pârvalde izsaka lîdzjûtîbu piederîgajiem. Apriíu skolas sâkumskolas bçrni projektu nedçïas ietvaros izsekoja procesam, kâ no graudiem top maizîte-vieni no mûsu uztura pamatproduktiem. Katrs no mums jau no bçrnîbas ir pazîstams ar maizes daþâdîbu: melna, balta, pelçka, apaïa, garena, kantaina... Maize kâdreiz tika cepta katrâ lauku sçtâ gan baltâ, gan melnâ, gan karaða. Katram novadam bija savas maizes cepðanas tradîcijas, arî katrai saimniecei bija savi paòçmieni, savas receptes, kas bija krâtas mûþa laikâ. Gatavojoties projektu nedçïai, tika saplânotas un noorganizçtas vairâkas mâcîbu ekskursijas: uz pagasta bibliotçku, novada Laþas pagasts Cepu, cepu kukulîti... muzeju, pagasta veikalu, uz lauku mâju Ievlejas Sakas pagastâ. Praktiskas nodarbîbas mijâs ar rotaïâm, intervijâm, iegûtâs informâcijas apkopoðanu, zîmçðanu, prezentâciju veidoðanu. Bibliotçkâ skolçnus interesçja bçrnu literatûra par tçmu Maize, tika sameklçtas tautasdziesmas, sakâmvârdi, ticçjumi par maizi kâ tautas svçtumu, kas jâgodâ. Pagasta veikalâ bçrni ieguva informâciju par to, kâdas maizes ceptuves piegâdâ savu produkciju mûsu veikalam un kuru ceptuvju maizîte ir uz apriínieku galdiem. Muzejâ mazos draugus sagaidîja Vilks, îpaðâ maskâ tçrpies. Bçrni gan apgalvoja, ka ðis bijis nevis sliktais Vilks,bet gan labais Vilks,kas, tâpat kâ skolçni, vçlçjies uzzinât, kâds ir grauda ceïð lîdz maizes kukulîtim. Muzejâ bçrni noskaidroja, kas ir abra, kas lize, no kâdiem graudiem cep rupjo maizi, no kâdiem top rauði. Nopietns izziòas process mijâs ar kopîgu pîrâgu cepðanu un to nogarðoðanu. Jauka, iespaidiem bagâta, darbîga bija viesoðanâs Ievlejâs. Darbîgâ lauku sçtas saimniece interesanti un plaði stâstîja, kâ ïoti garðîga maizîte tiek cepta ar dabîgo ieraugu ar malku kurinâtâ klona krâsnî. Bija iespçja iepazît maizes cepðanas procesu. Vislielâko piedzîvojumu bçrni izjuta tad, kad katrs skolçns pats samîïoja, ieðâva krâsnî, izòçma no krâsns pats savu maizes klaipiòu, kas bija paredzçts mâjâs veðanai. Siltâ maizîte, no krâsns izòemta, turpat arî tika nogarðota. Apkopojot uzzinâto, izjusto, piedzîvoto, tapa projekta darbiòi, kas noteikti ir sâkums zinâtniski pçtnieciskajiem darbiem, kas tiks veidoti vecâkajâs klasçs. Domâju, ka ðî projektu nedçïa bija arî sâkums izpratnes veidoðanai par karjeras izglîtîbu. Kopâ ar bçrniem visu nedçïu bija sâkumskolas skolotâjas Aina Cçrmane un Antra Muiþarâja. Skolas direktore Velga Ïaudama

11 11 Dies saulîte atkal trîskrâsaina:drîz zila, drîz zaïa, drîz sarkana... Stundas, gadi un sekundes skrien bez apstâðanâs... Laiks ir ceïâ...un Laiks ceïo pa visiem ceïiem. Ir vien jâpagûst noíert, kâ viòð iet... Atkal gads apkârt, kopð aizvadîta iepriekðçjâ muzeju nakts. Atcerçsimies, ka ar ilgu un cerîbu zilo krâsu gadâ uzsâkâm Muzeju nakts trîs gadu ciklu, kas noslçgsies gadâ. Muzeju nakts ciklu veido trîs krâsas un trîs Latvijas dârgumi - zilâ jûra, zaïais meþs un sarkanais dzintars. Muzejnakts atkal ir ceïâ! Pavasara smarþu pârpilnajâ 18. maija vakarâ novada iedzîvotâjus gaidîsim ciemos muzejnaktî, kuras moto: ZAÏÂ KRÂSA MEÞS.Viss ir vienkârðs. Dabas klâtbûtne ir ceïð, kâ norimt un iegût spçku skaidrâm domâm, jauniem darbiem. Muzeju naktî piedâvâsim zaïâs sajûtas, kuru laikâ rosinâsim atbrîvoties no ikdienas darba steigas, veltot laiku savai gara pasaulei, esot vienotiem ar pagâtni, dabu un uguni. Vakara gaitâ muzejâ notiks sarunas ar dzîvesgudriem cilvçkiem, kuri dalîsies savos uzskatos, savâ pârliecîbâ, ceïa meklçjumos, kâ izzinât sevi un pasauli, veidojot harmoniju dvçselç. Nâc un to piedzîvo! Muzejs saviem apmeklçtâjiem 18.maijâ no lîdz pat agrai rîta stundai iecerçjis piedâvât vairâkus izzinoðus un izglîtojoðus pasâkumus. Tie visi iezîmçs saistîbu ar zaïo krâsu dabas vides tçmu. Zaïo var izmantot dabas mîlestîbas pauðanai, labsajûtai, cerîbu loloðanai, spçku atjaunoðanai, atpûtai... Saviem apmeklçtâjiem varam piedâvât plaðu pasâkumu programmu, kurâ ceram, ikviens atradîs sev ko interesantu un noderîgu. No Zaïie vârti Aicinâjums ìimençm ar bçrniem Bûsim putnu draugi! - iesaistîties putnu bûrîðu gatavoðanâ. Dzîvosim zaïi! - koðumkrûmu stâdîðana Apriíu parkâ. Radoðo darbu konkurss Tava dâvana meþam! 18.maijs parkâ pie muzeja Muzeju nakts atklâðana un aktivitâtes parkâ. Izstâdes: Apriínieka Rûdolfa Kopðtâla kokgriezumi atklâðana muzejâ Tikðanâs ar putnu valdnieku - putnu balsu pazinçju Intu Folkmani Kad meþi ðalc un putni dzied muzejâ Kokle kâ dziedoðs koks - instrumenta skançjumu ar dvçseles ceïojumu sniegs Dace Nastevièa. Izstâdes Spçka zîmes - adîjumi pçrïu tehnikâ atvçrðana Muzicçjoðâs Kârkliòu ìimenes koncerts Mûzika gaiðam vakaram Gaismas zîmes un spçles muiþas tornî Muzeja atmiòu mirkïu mozaîka videomateriâlos. Aicinâm atkal baudît interesanto, aizraujoðo, naksnîgo muzeja atmosfçru! Uz tikðanos muzejnaktî! Apriíu muzeja vadîtâja Aina Cçrmane Katra diena ir diena, lai atpûstos un sapòotu, lai smietos un brînîtos, lai mîlçtu un baudîtu mîlu, lai runâtu un klausîtos, lai priecâtos un justos laimîgs. Katra diena ir diena, lai dzîvotu! Sirsnîgs sveiciens Bogdanei Irinai (50), Brûverim Dainim (50), Grundbergam Mârim (50), Kalniòam Jânim (50), Pçtersonam Gunâram (55), Ïaudamai Anitai (60), Rostei Mârîtei (65) Apriíu bibliotçkâ Apriíu bibliotçka aicina piedalîties radoðo darbiòu konkursâ bçrniem Raibais taurenis Zîmçtu, lîmçtu, vai jebkâdâ citâ tehnikâ darinâtu taureni lîdz 24.maijam atgâdât uz bibliotçku. Lai izdodas skaisti darbiòi! Aprîïa mçnesî Apriíu bibliotçka ir iegâdâjusies èetrdesmit jaunas grâmatas. Ar jaunajâm grâmatâm varçs iepazîties 7.maijâ. Atnâc un izvçlies lasâmvielu sev! Santa Apriíu Tautas namâ Ielûdzam visus mazos, radoðos, talantîgos pirmskolas vecuma bçrnus piedalîties jautrâ koncertâ un kopîgi pavadît saulainu pçcpusdienu Apriíu Tautas namâ ar krâsainu, radoðu koncertu sadraudzçties, iepriecinât sevi un citus plkst Dziedâsim, dejosim, blçòosimies! Savus mazos talantus aicinu pieteikt lîdz 13.maijam pa telefonu (Elîna) Priekâ eju pie jums Un priekâ jâdzîvo mums Un priekâ jûtu es jûs Man prieks vienmçr bûs... Sestdien, 20.aprîlî ar plaðu koncertu un daudzu viesu kolektîvu piedalîðanos savu piecu gadu jubileju svinçja kultûras nama senioru ansambïa dziedoðâs dâmas. Ansamblim tâ bija ne tikai pirmâ nozîmîgâ jubileja, bet arî vârda doðanas svçtki. Tâ nu ir sanâcis, ka visus ðos gadus Lâsmas Jûrmales vadîtais ansamblis bijis bez sava nosaukuma. Ðajâ vakarâ beidzot tam tika pielikts punkts, jo no daudzajiem piedâvâjumiem tika izdarîta izvçle, kas pat ïoti atbilst dziedoðo dâmu bûtîbai. Ansambïa dalîbnieces visiem oficiâli darîja zinâmu, ka viòu turpmâkais nosaukums bûs Priekâ!. Ðî oriìinâlâ nosaukuma autore ir skolotâja Vita Valdmane. Ansamblî dzied septiòas dâmas labâkajos gados: Vera Meire, Janîna Zahare, Gunta Bikðe, Regîna Miglava, Dzintra Nagliòa, Mairîte Alfuse un Velta Uþele. Piecu gadu laikâ ansambïa pûrâ sakrâtas 79 dziesmas, bijuðas vairâk nekâ 40 daþâdas uzstâðanâs gan paðu mâjâs, gan ciemu reizçs. Vadîtâja Lâsma ansambïa dalîbnieces mîïi sauc par savâm sieviòâm, bet pats pârvaldes vadîtâjs Artis Èanders viòas dçvç par meitençm. Smaidîgas, enerìijas pilnas, ar labu humora izjûtu, vienmçr gatavas dziedât, lai kur arî netiktu aicinâtas. Ar dziesmu Priekâ! Senioru ansamblis Priekâ! un vadîtâja Lâsma Jûrmale draugos dâmas ir daudzus gadus, dziedâjuðas koros, bijuðas daudzu Dziesmu svçtku dalîbnieces. Bez dziedâðanas viòâm ir arî daudz citu talantu. Veltiòa ir liela grâmatu lasîtâja, viòai patîk ceïot, Regîna dejo lînijdejas, Vera prot izvârît visgardâko koèu visâ apkaimç. Dâmas apmeklç trenaþieru zâli, nûjo, ir èaklas adîtâjas. Visu nemaz nevar uzskatît. Par dziesmu izvçli ir îpaðs stâsts. Sieviòas noklausâs kâdu dziesmu pa radio vai dzird televîzijâ, tad dodas pie Lâsmas un saka: Ðo mums vajadzçtu iemâcîties- dikti skaista! Tad Lâsmai nekas cits neatliek, ka meklçt notis. Ansamblis dzied ne tikai savam priekam, bet ar labiem panâkumiem piedalâs skatçs. Ðajâ gadâ viòas aizdziedâjâs pat lîdz Kurzemes novada skatei un ieguva savâ grupâ visaugstâko novçrtçjumu. Jubilejas reizç ansambli sveikt un krâðòu koncertu cîravniekiem parâdît bija sabraukuði daudz viesu: Priekules senioru vokâlais ansamblis Zilais lakatiòð un deju grupa Valceris, Grobiòas senioru ansamblis un lînijdeju grupa Tev un Taviem draugiem, Durbes senioru ansamblis Meþâbele, Vçrgales senioru ansamblis Vakarvçjð un ciemiòi no Medzes- senioru ansamblis Harmonija. Neizpalika arî paðmâju sveicçjilînijdejotâju grupas no Dzçrves Saieta nama un Cîravas, ritmu deju grupa Odziòas, kura izpelnîjâs sabraukuðo viesu sajûsmu un nedalîtus aplausus. Jaukus apsveikuma vârdus un noðu mapes ansamblim jubilejâ dâvinâja pârvaldes vadîtâjs Artis Èanders, pretim saòemot dâmu dziesmoto sveikumu savâ apaïajâ jubilejâ. Aizputes novada kultûras dzîves vadîtâja Sanda Zâlîte savâ apsveikumâ slavçja sieviòas par viòu gûtajiem sasniegumiem skatç un pasniedza balvâ novada domes dâvanu- apmaksâtu braucienu pa paðu izvçlçtu marðrutu. Apbrînas vçrts ir dziedoðo un dejojoðo senioru azarts, dzîvesprieks, pozitîvâ enerìija, kuru vairâk nekâ divu stundu garumâ saòçma visi koncerta apmeklçtâji. Un nav nozîmes, cik tev ir gadu, kâda kaite pa vakariem liek sevi manît, ja tevî mâjo prieks, prieks dziedât, dejot, bût kopâ un vienkârði priecâties par dzîvi- tad viss notiek. Par to varçjâm pârliecinâties arî pçc koncertaballes daïâ, kad, spçlçjot jautrai mûzikai, seniori laidâs drastiskâ deju solî. Nâkamâ uzstâðanâs reize mûsu senioru ansamblim Priekâ! 3.maijâ Aizputes novada paðdarbîbas kolektîvu svçtkos Kazdangâ. Novçlam nâkoðajos piecos gados ansamblim tikpat skanîgas balsis, daudz jaunu sirdsdziesmu un vienmçr atrast prieku sevî un cilvçkos sev lîdzâs. Anita Tuleiko Katru dienu pa domai, pa teikumam, gaismas staram un atklâsmes brînumam, katru dienu pa atziòai prâtîgai ievît gudrîbas audumâ. Katru dienu pa sapnim, pa cerîbai, smaidam siltam un vârdam sirsnîgam, katru dienu pa prieka brîtiòam iecelt dvçseli brînuma apjausmâ. Maijâ savas dzîves îpaðâs jubilejas svin Erna SUDMALE -90; Francis BRIÐKA-70; Brigita ÐPUDE-70; Ilmars VÎGRIEZIS-70; Lidija BRAÐA-65; Andris MATISONS- 65; Ojars GÛTMANIS-60 Vçlam labu veselîbu, dzîvesprieku un daudz laimîtes Atvainojos par aprîïa numurâ ieviesuðos kïûdu Vçrai Klâvsonei un viòas tuviniekiem. Kundze aprîlî svinçja 85 gadu jubileju. Anita Tuleiko

12 12 Ceïojoðâ izstâde Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss Tukuma muzejs ar Eiropas Parlamenta deputâtes Sandras Kalnietes atbalstu un finansçjumu sagatavojis izstâdi Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss. Izstâde veidota, izmantojot reâlu cilvçku rakstîtas vçstules uz bçrza tâss, kas gadâ iekïautas UNESCO programmas Pasaules atmiòa Latvijas nacionâlajâ reìistrâ. Vçstules uz bçrza tâss rakstîtas Sibîrijâ ieslodzîjuma vai spaidu darbu nometnçs un nometinâjuma vietâs laikâ no lîdz gadam. Tâs saviem tuviniekiem sûtîjuði represçtie Latvijas un arî Lietuvas iedzîvotâji no savâm izsûtîjuma vietâm. Vçstuïu autoru vidû bijuði gan mazi bçrni un jaunieði, gan veci cilvçki. Sibîrijâ vçstules uz bçrza tâss gatavojuði, rakstîjuði un sûtîjuði 10 daþâdi cilvçki: tai skaitâ gada 14. jûnijâ izsûtîtais Tukuma advokâts Kârlis Roberts Kalevics un Rasma Kraukle, pirmajâ pçckara gadâ apcietinâtais un tiesâtais Latvijas Centrâlâs padomes dalîbnieks Voldemârs Meþaks, skolotâjs un dzejnieks Aleksandrs Pelçcis, kas bija iesaistîjies pretoðanâs kustîbâ, un vâcu palîgpolicijâ diençjuðais Ernests Íiríis, kâ arî gada 25. martâ izsûtîtâ zemniece Matilde Kaktiòa, Jaunie dambretisti cînâs Martâ un aprîlî Aizputç norisinâjâs Aizputes novada kausa izcîòas sacensîbas dambretç iesâcçjiem. 17. martâ sacensîbâs piedalîjâs 19 jaunie censoòi no Ventspils, Kuldîgas, Cîravas un citiem pagastiem. Meitençm ar 16 punktiem uzvarçja Vendija Lamberte (Kuldîga), otrâ vietâ ar 12,5 punktiem palika Helçna Ermansone (Dzçrve), bet treðo vietu ieguva Santa Zemture (Aizputes pag.)- 10,5 punkti. Zçniem ar 16,5 punktiem uzvarçja Emîls Felðavs (Kuldîga), ventspilniekam Leonam Âlîtim ar 16 punktiem otrâ vieta. Trijnieku noslçdza Edijs Vîíis (Kuldîga) ar 15 punktiem. 7. aprîïa sacensîbâs piedalîjâs jau 23 jaunieði. Meitençm uzvaras laurus plûca Santa Zemture ar 16 punktiem, otrâ vieta Sanijai Bþeþiskai (Dzçrve) ar 13 punktiem. Par 3.vietu cînîjâs Evelîna Gailiða (Ventspils) un spçlçtâja no Vilgâles Samanta Gruntiòaabâm 12,5 punkti. Visu izðíîra savstarpçjâ saspçle, kurâ uzvaru guva Gailîða. Jaunieðiem uzvarçja Emîls Felðavs (20,5 p.), otrais Leons zemnieka meitas Elza Trumekalne un Gaida Eglîte, kâ arî latvieðu skolotâja dzîvesbiedre Lizete Vadziòa- Vâciete un lietuvieðu skolotâja Graþina Gaidiene. Katra konkrçtâ cilvçka dzîvesstâsts ir ïoti emocionâls un personîgs, bet tai pat laikâ raksturo tûkstoðiem citu cilvçku piedzîvoto. Eksperti uzskata, ka Sibîrijâ rakstîtajâm vçstulçm uz bçrza tâss ir simboliska nozîme Latvijas vçsturç, jo tâs ir padomju laikmeta liecîba, kura raksturo Latvijas 20. gadsimta vçsturç traìiskâkos mirkïus. Pçc aptuvenâm aplçsçm sprieþot, Staïina kulta laikâ represçti un Sibîrijâ nometinâti vismaz Latvijas iedzîvotâju, tai skaitâ tûkstoðiem mazgadîgu bçrnu gada 14. jûnijâ vien tika deportçti Latvijas iedzîvotâji, bet gada 25. martâ deportâcijas rezultâtâ cilvçks (ðis skaitlis iekïauj tos, kuri nebija uz vietas 25. martâ un tika izsûtîti vçlâk). Vçstules, to saturs, valoda, cenzçðanas zîmogi raksturo padomju totalitârâ reþîma iespçjas kontrolçt cilvçku dzîvi. Vçstules rakstîtas uz bçrza tâss, kas bieþi vien bija vienîgais pieejamais materiâls apcietinâjuma un izsûtîjuma vietâs. Tâs bija vienîgais veids, kâ uzturçt saikni ar dzimteni un Âlîtis (arî 20,5 p.)- vietu izðíîra savstarpçjâ saspçle. Treðais palika Edijs Vîíis ar 20 punktiem. Sacensîbu laikâ bija gan prieka brîþi, gan arî asaras, bet visi dalîbnieki cînîjâs ïoti sîvi. Mums, treneriem, to visu vçrojot, bija patiess prieks, ka aug jaunâ dambretistu maiòa. 13.aprîlî Saulkrastos notika Latvijas komandu èempionâts 100 lauciòu dambretç. Diemþçl, degvielas trûkuma dçï Dzçrves skolçniem ðîs sacensîbas gâja secen. Tomçr Helçna Ermansone, atsaucoties uz Rîgas Bçrnu un jaunieðu centra Bolderâja 2 komandas lûguma, tika iznomâta ðîm sacensîbâm. Komandas interesçs Helçna spçlçja vecâkâ grupâ (U- 13) pie zçnu galdiòa. Divpadsmit komandu konkurencç BJC Bolderâja 2 izcînîja 6.vietu. Par mûsu Helçnas startu bija ïoti labas atsauksmes. Pie sava galdiòa viòa izcînîja 8.vietu zçnu konkurencç. Par tradîciju ir kïuvis dambretes turnîrs Dzçrves Saieta namâ, kas veltîts Starptautiskajai bçrnu aizsardzîbas dienai. Ðogad tuviniekiem. Vçstulçs spilgti izpauþas arî nâcijas mentalitâte: ticîba labajam, rûpes par tuviniekiem, cerîba izdzîvot un atgriezties mâjâs. Tukuma muzeja izstâde Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss ir sagatavota sadarbîbâ ar seðiem Latvijas muzejiem Latvijas Okupâcijas muzeju, Latvijas Nacionâlo vçstures muzeju, Aizkraukles Vçstures un mâkslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpçtniecîbas un mâkslas muzeju un Talsu novada muzeju, kuri glabâ Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss. Izstâdç izmantoti arî Daugavpils novadpçtniecîbas un mâkslas muzeja, Jûrmalas pilsçtas muzeja, Valmieras muzeja un Ventspils muzeja materiâli. Izstâde ir apceïojusi daudzas Latvijas pilsçtas, pabijusi Somijâ, nupat atgriezusies no Igaunijas. Cîravâ tâ bûs apskatâma no 2. maija un tikai 10 dienas, tâlâk tâ ceïos uz Kazdangu. Izstâdes atklâðana kopâ ar radoðo grupu 2. maijâ plkst Uz pasâkumu tiek aicinâts ikviens interesents, îpaði skolu jaunatne. Kâ goda viesus gaidîsim tos cilvçkus, kuri izstaigâjuði sâpîgos Sibîrijas ceïus. Pasâkuma laikâ bûs iespçja iegâdâties Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grâmatu Sibîrijas vçstules uz bçrza tâss. Tukuma muzeja sagatavotâ informâcija turnîrs notiks 8. jûnijâ plkst Iepriekðçjais datums (1.jûnijs) pçc ventspilnieku lûguma pârcelts. Pieauguðajiem dalîbas maksas 1 Ls. Gaidîti tiek visi spçlçtgribçtâji. Sacensîbu organizatori lûdz atsaukties labas gribas cilvçkus, kuri vçlçtos atbalstît jaunos dambretistus ðajâs sacensîbâs. Pieteikðanâs turnîram un sîkâka informâcija (Haralds) vai (Mudîte). Haralds Dobelis Pateicîba Cîravas pagastam Tad, kad sniega bites laukâ dejo, Darba bites stropos klusi dzejo. Drîz nâks saulîte silta, Tad gan dzîve mums bûs salda. Lai tikai miers un saticîba starp mums valda! Ar pavasara iestâðanos izsaku vislielâko pateicîbu Cîravas pagasta ïaudîm Arnoldam Zçvaltam, Artim Èanderam, Mairîtei Alfusei un Zigrîdai Ðtrâlei par palîdzîbas sniegðanu man grûtâ brîdî. Lai tâdi ïaudis bûtu vairâk un dzîvotu ilgâk! Vienkârði - biðu Ilgvars Aprîlis! Tûlît, tûlît klât arî mâcîbu gada pçdçjais mçnesis - maijs. Gribas savâkt uz brîdi aprîïa pilienus vienuviet, priecâties par paveikto un daudz vçl paspçt labu izdarît. Pirms vçl pumpuri raisâs, jâpiepilda gudrîbas maisi. Jâiekrâj vasaraijûnijam, jûlijam un augustam. Zinâðanas vienmçr noderçs. Nu, lûk,- mûsu skolas aprîïa pilieni, kas veido skaistu, lielu gudrîbas, zinâðanu, darboðanâs lâsi. Gribam arî citiem pastâstît! 3.aprîlî lîdzpârvaldes organizçts pasâkums- anekdoðu mirklis. Laureâta godâ 2.klases skolnieks M.Ruzaiíis Galvas rçíini matemâtikâ novadâ. Malaèi! 2.vieta J. Ziobrovskim, R. Ziobrovskim, A. Strazdam, M. Petrauskim, G. Petrauskai. 1. vieta - J. Zâlîtim. Atzinîba- R. Tumpelim, R. Selderiòam. Konkurss Ko es stâstu par savu novadu, pagastu, mâju Apriíos. Paldies skolotâjai V. Roìei, jo 6. klases skolniecei I. Lukaþai novadâ 1.vieta klaðu skolçnu teâtra apmeklçjums Aizputç Divas Lotiòas. Matemâtikas olimpiâde skolâ klasçm. Uzvarçtâji saòçma balvas. Tieðâm bija atsaucîba. Prieks! Skolas vokâlâ ansambïa sadziedâðanâs svçtki Cîravâ, Lieìos. 8., 9. klaðu skolçni un viòu skolotâji apmeklçja atvçrto durvju dienas Cîravâ, Skrundâ, Liepâjâ. Kalvenes pagasts Aprîïa pilieni Kalvenes pamatskolâ Visa mçneða garumâ audzinâðanas stundas par droðîbu Ko es darîtu, ja... Maija vidû rîkosim visai skolai droðîbas dienas pçcpusdienu. Lîdzpârvaldes sçdç piedalîjâs 4. klases skolçni, viòu vecâki, lai iepazîtos ar mâcîbu un audzinâðanas darbu pamatskolas klasçs. Skolâ veikts anketçðanas darbs par 2012./2013. m.g. intereðu izglîtîbas pulciòu darbu. Notika sarunas ar vecâkiem, skolotâjiem, administrâciju, skolçniem. Izkristalizçjuðies darba virzieni 2013./2014.m.g. Sporta aktivitâtes skolâ, novadâ. Daþam tas ðíiet sîkums, bet no piliena taèu veidojas lâse. Tâ lâse pa lâsei, un, skat, jau vesels plaðums! Lai mâcîbu gada pçdçjais mçnesis dod spçku visu izvçrtçt, novçrtçt, apkopot. Aicinâm ð.g. 15. maijâ skolçnu vecâkus uz vecâku dienu ( ), bet visus interesentus plkst Kultûras namâ uz Ìimenes dienas koncertu Ar sniegpulksteni jums vçstuli rakstu... Piedalîsies Aizputes Mûzikas skolas audzçkòi un Kalvenes pamatskolas skolçni. Visiem skolçniem, skolotâjiem, vecâkiem, kolçìiem novadâ sakâm: Ja katrâ dienâ ieaust rakstu savu mums izdosies, bûs darba audums koðs. Un tikai tâ mçs sasniegsim mçríi savu, ja bûsim taisnîgi, izlçmîgi un droði. (K. Apðkrûma) Aprîïa pilienus vienuviet vâca skolotâja Aija Valkaða. Katru dienu pa sapnim, pa cerîbai, Smaidam siltam un vârdam sirsnîgam, Katru dienu pa prieka brîtiòam... To novçlam aprîïa mçneða jubilâriem un îpaðus sveicienus sûtâm Dollijai BIRZNIECEI 90; Ernestam AÐMANIM 86; Þanim CÎRULIM 84; Irmai JANAITEI 82; Ilgai BUDREIKAI 80; Lilijai GRIETÇNAI 77; Austrai LÎGOTNEI 76; Birutai KÏAVAI 74; Jevdokijai ÍELPEI 74; Kârlim KALNIÒAM 73; Lînai KEIÐAI 72; Dzintrai LÂCEKLEI 60; Dagritai MEDISAI 50.

13 13 Sports Aizputes novadâ Beidzies Latvijas èempionâts pirmajâ lîgâ volejbolâ vîrieðiem Aizputes vîrieðu volejbola komanda Gatavoðanâs I lîgas sacensîbâm tika uzsâkta 2012.gada 20.augustâ. Lai izturçtu garo sezonu, kura sâkâs 2012.gada 20.oktobrî un beidzâs 2013.gada 24.aprîlî, bija svarîgi ielikt labus vispârçjâs un speciâlâs fiziskâs sagatavotîbas pamatus. Vîri un jaunieði labprât piedalîjâs ðajos treniòos, un bija vçrojama normâla fizisko râdîtâju izaugsme un noturîba. Sacensîbâs piedalîjâs 11 komandas, un kopumâ aizputnieki aizvadîja 29 spçles, gûstot 24 uzvaras un 5 zaudçjumus, tâdçjâdi izcînot II vietu èempionâtâ. Uzskatu, ka èempionâts aizvadîts labi. Izvçrtçjot komandu lîmeni, var secinât, ka labâk sagatavotas bija komandas, kuras pamatturnîrâ izcînîja pirmâs seðas vietas. Sacensîbu kulminâcija bija finâlmaèi ar Ventspili lîdz 3 uzvarâm. Abas komandas ir lîdzvçrtîgas. Sacensîbu izðíiroðajâ piektajâ maèâ, kurð risinâjâs Aizputes sporta centrâ, sportiskâs kaislîbas sita augstu vilni un volejbola laukums pârvçrtâs kara laukâ, kur skaòas atgâdinâja aviâcijas uzlidojumus. Manuprât, mçs paði sadegâm ðajâ sakairinâtajâ gaisotnç un neparâdîjâm savu spçli, tâdçjâdi ar 3:1 zaudçjot izðíiroðo maèu par zeltu. Gribu pateikties visiem, kuri piedalîjâs lîgas panâkumu kaldinâðanâ un atbalstâ: Aizputes novada domei, SIA Elpa, SIA Mçtra A, SIA Energobûve, SIA UFB Projekts, z/s Nadziòi, Aizputes sporta centram, ðoferiem Elmâram Sîlim un Arvîdam Luntem, un, protams, Aizputes izcilajai publikai, kura nenogurstoði sekoja katrai spçlei. Îpaðs paldies Ievas Valdmanes karsçjmeiteòu grupai, kuras ir neatòemama komandas sastâvdaïa. Paldies Gunta Simanovièa vadîtajam pûtçju oríestrim. Vislielâkais paldies visiem komandas spçlçtâjiem, kuri, netaupot savu laiku un lîdzekïus, visu savu enerìiju ielika komandas panâkumu kaldinâðanâ. Komandâ spçlçja: Armîns Eversons, Renârs Zemturis, Rûdolfs Milzarâjs, Gints Sedols (kapteinis), Kristaps Bergs, Sandris Ðtâls, Kârlis Krauze, Zintis Ronis, Mârtiòð Grundmanis, Juris Plamðe, Edgars Levics, Jânis Vîtols, Andris Sîlis, Jânis Muiþnieks, Aleksandrs Sants, Gunârs Landsmanis. Komandas treneris Mâris Zankovskis Latvijas èempionâts krosâ 20. aprîlî Rîgâ Biíernieku meþâ pulcçjâs skrçjçji, lai piedalîtos ikgadçjâ Latvijas èempionâtâ pavasara krosâ. Ðîs sacensîbas pulcçja vairâk nekâ 300 dalîbniekus no visas Latvijas, kuri daþâdâs vecuma grupâs cînîjas par uzvarâm 2 km, 4 km un 8 km garâs trasçs. Trases bija ïoti grûtas, jo vçl joprojâm bija meþâ sniegs, ledus un dubïi. Viss kâ îstâ krosâ. Arî Liepâjas rajona sporta skolas audzçkòi no Aizputes novada ðajâs sacensîbâs piedalîjâs kuplâ skaitâ. Pirmie trasç devâs paði mazâkie, kur uzvaras laurus plûca mâsas Viktorija un Izabella Bogdanovas. Viòas uzvarçja katra savâ vecuma grupâ. Tâlâk jau dalîbniekiem bija jâsacenðas nopietnâka garuma distancçs. 2 km distancç savâ grupâ ar rezultâtu 8:01,6 2. vietu izcînîja Ingus Bogdanovs, bet Eduards Auziòð un Ralfs Bitenieks finiðçja attiecîgi 13. un 18. vietâ. Meitençm ðajâ pat grupâ 4. vietu izcînîja Ginta Krûzçna, bet 6.vietu izcînîja Madara Alecka. Meitenes distanci veica 9:45,5 un 9:50,7. Vecâkiem audzçkòiem bija jâveic 4 km distance, kur lielisku sniegumu parâdîja Aizputes puiði Artûrs Medveds un Jânis Zaicevs. Viòi finiðçja 1. un 2. vietâ, distanci veicot 15:48 un 15:52. Labi veicâs arî brâïiem Linardam un Marekam Òikiforoviem, kuri ðajâ pat distancç finiðçja 7. un 8. vietâ, kâ arî Madaram Pûpolam, Edijam Dreimanim un Verneram Kâpiòam, kuri izcînîja 12., 16. un 21. vietu. Meiteòu konkurencç 4 km distancç 5. vietâ finiðçja Nikola Anne Andersone, bet 12. bija Aiva Balcere. A grupas jaunietçm arî 12. vietâ finiðçja Gunta Holðtroma. Paðu garâko 8 km distanci veica Valdis Bogdanovs, kurð grupâ izcînîja 5. vietu, uzrâdot rezultâtu 31:31,8, bet starp A grupas jaunieðiem Valdis izcînîja èempionâta bronzas medaïu. Maija Pûpola Skrien Latvija 1. posms-rçzeknes pusmaratons Skrien Latvija 1. posms Rçzeknes pusmaratons ir veiksmîgi aizvadîts, un tajâ piedalîjâs arî Aizputes novada skrçjçji. Pirmie uz startu devâs bçrnu skrçjiena dalîbnieki. Lieliski startçja mûsu mazâs meitenes, kuras ierindojâs 1., 2. un 3. vietâ, pretiniecçm neatstâjot nekâdas izredzes uz uzvaru. 1.vietu izcînîja Madara Pûpola, 2.vietu Ieva Pûpola, bet 3.vietu Nadîna Íemere. Pusmaratona skrçjçji, Nike 12,6 km skrçjçji un 4,2 km tautas skrçjiena dalîbnieki trasç devâs vienlaicîgi. 4,2 km distancç lieliski skrçja Marta Bâdere, kura izcînîja 3. vietu, distanci veicot 20:56.Tikai 4 simtdaïas lîdz godalgotajam pjedestâlam pietrûka Madaram Pûpolam, kurð bija spiests samierinâties ar 4. vietu. 13.vietu izcînîja Jânis Zaicevs, bet 14.vietu Edijs Dreimanis. Labi startçja arî Eduards Auziòð, kurð pirmo reizi veica tik garu distanci, kâ arî Dâvids Radþabovs, kuru garajâ ceïâ lîdz Rçzeknei pieveica slimîba. Meitençm labs starts izdevâs Madarai Aleckai, kura, uzrâdot rezultâtu 22:18, ierindojâs 8. vietâ, veiksmîgi distanci noskrçja arî Undîne Ungere. Pieredzçjuðâkie skrçjçji devâs 12,6 km un 21,098 km garajâs trasçs. Ðeit Iveta Pûpola distanci veica 57:37 un izcînîja 2. vietu, bet Alla Radþabova Cinovska ierindojâs 19. vietâ. Pusmaratonu veica Rainers Meiers un Maija Pûpola. Rainers distanci veica 1h 41:12 un izcînîja 9. vietu V50 grupâ, bet Maija distanci veica 1h43:10 un izcînîja 2. vietu S40 grupâ. Maija Pûpola

14 gada 28.februârî Aizputç Saistoðie noteikumi Nr. 3 Apstiprinâti ar Aizputes novada domes sçdes lçmumu Nr. 89 (protokols Nr.2, &.44) SOCIÂLAS PALÎDZÎBAS PABALSTI AIZPUTES NOVADÂ Izdoti saskaòâ ar Sociâlo pakalpojumu un sociâlâs palîdzîbas likuma 35.panta ceturto un piekto daïu un MK noteikumu Nr. 299 Noteikumi par ìimenes vai atseviðíi dzîvojoðas personas atzîðanu par trûcîgu 19. punkta ceturto apakðpunktu. 1.VISPÂRÎGIE JAUTÂJUMI 1. Saistoðie noteikumi nosaka Aizputes novada paðvaldîbas sociâlâs palîdzîbas pabalstu (turpmâk tekstâ pabalsti) veidus un apmçru, pabalstu pieðíirðanas un izmaksas kârtîbu personâm (ìimençm), kuras ir tiesîgas saòemt ðos pabalstus, kâ arî pieòemto lçmumu par pabalstiem apstrîdçðanas un pârsûdzçðanas kârtîbu. 2. Pabalstus pieðíir personâm (ìimençm), kuras savu pamata dzîvesvietu ir deklarçjuðas Aizputes novada paðvaldîbas administratîvajâ teritorijâ. Personas (ìimenes) materiâlo stâvokli izvçrtç atbilstoði Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 Noteikumi par ìimenes vai atseviðíi dzîvojoðas personas atzîðanu par trûcîgu. 3. Par îpaðumu, atzîstot ìimeni (personu) par trûcîgu, Aizputes novada paðvaldîbas teritorijâ deklarçtâm personâm, netiek uzskatîta: 3.1.lauksaimniecîbâ izmantojamâ zeme ne vairâk kâ 5 ha platîbâ un/ vai meþs, ne vairâk kâ 3 ha platîbâ, 3.2.viena garâþa, viens automobilis, viens motocikls, motorollers, kas ir ìimenes (personas) îpaðumâ. 4. Ja ir apmierinâts pamatots paðvaldîbas iedzîvotâju pieprasîjums pçc pabalsta garantçtâ minimâlâ ienâkumu lîmeòa nodroðinâðanai un dzîvokïa pabalsta, paðvaldîba, izvçrtçjot ìimenes (personas) ienâkumus, ir tiesîga no pamatbudþeta izmaksât arî citus pabalstus pamatvajadzîbu nodroðinâðanai. 5. Lçmumus par pabalstu pieðíirðanu pieòem Aizputes novada paðvaldîbas aìentûra Sociâlais dienests (tekstâ Sociâlais dienests). 2. SOCIÂLÂS PALÎDZÎBAS PABALSTU VEIDI 6. Aizputes novada paðvaldîbâ ir noteikti ðâdi pabalstu veidi: 6.1. valsts noteiktie sociâlie pabalsti: pabalsts garantçtâ minimâlâ ienâkumu lîmeòa nodroðinâðanai (GMI); dzîvokïa pabalsts; vienreizçjs pabalsts ârkârtas situâcijâ; pabalsts bâreòiem un bez vecâku gâdîbas palikuðiem bçrniem. 6.2 paðvaldîbas noteiktie sociâlâs palîdzîbas pabalsti: pabalsts medicînas pakalpojumu apmaksai; pabalsts sabiedriskâs pirts pakalpojumu apmaksai; 3. SOCIÂLÂS PALÎDZÎBAS PABALSTU PIEÐÍIRÐANAS KÂRTÎBA 7. Pabalsta pieprasîtâjs vçrðas Sociâlajâ dienestâ, iesniedz rakstisku iesniegumu, norâdot nepiecieðamo sociâlâs palîdzîbas pabalsta veidu, visu ìimenes (mâjsaimniecîbas) locekïu ienâkumus un materiâlo stâvokli apliecinoðus dokumentus, ja Sociâlajam dienestam ðîs ziòas nav pieejamas, un aizpilda noteikta parauga iztikas lîdzekïu deklarâciju. 8. Vçrðoties Sociâlajâ dienestâ, persona uzrâda personu apliecinoðu dokumentu, kâ arî uzrâda pensionâra vai invalîda apliecîbu, ja persona ir pensionârs vai invalîds un ðîs ziòas paðvaldîbâ nav pieejamas. Sociâlâ dienesta speciâlisti pçc saòemtâs informâcijas: 8.1. izvçrtç ìimenes (personas) materiâlo situâciju, pamatojoties uz iztikas lîdzekïu deklarâcijâ uzrâdîtâm ziòâm un klât pievienotajiem dokumentiem, 8.2. pârbauda pabalsta pieprasîtâja sniegtâs ziòas, izvçrtçjot iesniegtos dokumentus, nepiecieðamîbas gadîjumâ pieprasot ziòas no valsts un paðvaldîbu institûcijâm, kâ arî citâm juridiskâm un fiziskâm personâm, 8.3. pieòem lçmumu par ìimenes (personas) atbilstîbu trûcîgas/ maznodroðinâtas ìimenes (personas) statusam par pabalsta pieðíirðanu vai arî pieòem pamatotu lçmumu atteikt statusa/ pabalsta pieðíirðanu, informçjot klientu par lçmuma apstrîdçðanas un pârsûdzîbas kârtîbu; 8.4. noslçdz vienoðanos ar klientu par lîdzdarbîbas pienâkumiem, 8.5. iekârto klienta lietu un glabâ to piecus gadus pçc pabalsta izmaksas termiòa beigâm, 8.6. iesniedz grâmatvedîbâ pieòemto lçmumu izmaksât pabalstu vai apmaksât rçíinu par saòemtajiem pakalpojumiem vai precçm atteikumu pieðíirt pabalstu klientam paziòo rakstiski, norâdot atteikuma pamatojumu, lçmuma apstrîdçðanas kârtîbu un citas ziòas saskaòâ ar Administratîvâ procesa likuma prasîbâm un citiem normatîvajiem aktiem. 9. Pieðíirto pabalstu ìimenei (personai) var izmaksât naudâ vai par pabalsta summu apmaksât preces vai pakalpojumus, kas nepiecieðami pieprasîtâja vai tâ ìimenes locekïu pamatvajadzîbu apmierinâðanai, ja konstatçts, ka pabalsta saòçmçjs pârkâpis vienoðanos par pabalsta izlietoðanas mçríiem, vai pçc ìimenes (personas) vçlçðanâs. 10. Jautâjumi par sociâlâs palîdzîbas pieðíirðanu personâm, kuras neatbilst ðajos noteikumos minçtajiem kritçrijiem, bet, kurâm ir nepiecieðama palîdzîba sakarâ ar neparedzçtiem apstâkïiem, tiek izskatîti Aizputes novada domes Veselîbas un sociâlâs aprûpes komitejâ, izvçrtçjot katru konkrçtu gadîjumu atseviðíi. Lçmumu par sociâlâs palîdzîbas pieðíirðanu pieòem Aizputes novada dome. 4. PABALSTS GARANTÇTÂ MINIMÂLÂ IENÂKUMU LÎMEÒA NODROÐINÂÐANAI 11. Pabalstu pieðíir, aprçíina un izmaksâ atbilstoði Ministru kabineta noteikumiem 5. VIENREIZÇJS PABALSTS ÂRKÂRTAS SITUÂCIJÂ 12. Pabalstu ârkârtas situâcijâ (stihiskas nelaimes vai iepriekð neparedzamu apstâkïu dçï) pieðíir lîdz vienai valstî noteiktajai minimâlajai mçneða darba algai vienai ìimenei (personai), neizvçrtçjot tâs ienâkumus, bet òemot vçrâ iepriekð neparedzamo apstâkïu radîto zaudçjumu sekas, un tikai tajos gadîjumos, ja nepienâkas cits valsts noteiktais pabalsts vai tas ir nepietiekams minimâlo izdevumu segðanai, pamatojoties uz personas rakstisku iesniegumu un dokumentiem, kas pamato iesniegumâ norâdîto situâciju. 13. Pabalstu pieðíir, ja personas iesniegums saòemts ne vçlâk kâ vienu mçnesi pçc ârkârtas situâcijas raðanâs. 6. DZÎVOKÏA PABALSTS 14. Dzîvokïa pabalstu pieðíir personâm (ìimençm), kuras savu pamata dzîvesvietu deklarçjuðas Aizputes novadâ, lai palîdzçtu segt îres (apsaimniekoðanas) maksu, apkures un komunâlos maksâjumus un izdevumus kurinâmâ iegâdei par dzîvojamo telpu, kurâ ìimene (persona) faktiski dzîvo un par kuras lietoðanu veic maksâjumus. 15. Tiesîbas saòemt pabalstu îres (apsaimniekoðanas), apkures un komunâlo maksâjumu segðanai ir: personâm, kurâm noteikts trûcîgas, maznodroðinâtas ìimenes (personas) statuss; atseviðíi dzîvojoðam invalîdam, nestrâdâjoðiem pensionâram, kura ienâkumi mçnesî nepârsniedz LVL 150, vienâ mâjsaimniecîbâ dzîvojoðiem invalîdiem, pensionâriem, kuru vidçjie ienâkumi mçnesî vienai personai nepârsniedz LVL 142,00; 16. Pabalsts tiek pieðíirti vienu reizi gadâ LVL 62,00 îres (apsaimniekoðanas) maksas, LVL 62,00 apkures, un LVL 62,00 komunâlo maksâjumu segðanai vienai ìimenei (mâjsaimniecîbai), pârskaitot pakalpojuma sniedzçjam. 17. Lai saòemtu dzîvokïa pabalstu îres (apsaimniekoðanas), apkures, komunâlo maksâjumu segðanai, klients pçc savas deklarçtâs dzîves vietas Sociâlajâ dienestâ iesniedz iesniegumu, kuram pievienoti sekojoði dokumenti: dokuments, kurð apliecina dzîvokïa lietoðanas, îpaðuma vai îres tiesîbas; iztikas lîdzekïu deklarâcija; pçdçjo trîs mçneðu komunâlo maksâjumu kvîðu kopijas, uzrâdot to oriìinâlus. 18. Tiesîbas saòemt dzîvokïa pabalstu kurinâmâ iegâdei mâjokïos ar malkas apkuri ir: 18.1 trûcîgâm personâm (ìimençm), 18.2 atseviðíi dzîvojoðam invalîdam, pensionâram, kura ienâkumi mçnesî nepârsniedz LVL 150,00, 18.3 vienâ mâjsaimniecîbâ dzîvojoðiem invalîdiem, pensionâriem, kuru vidçjie ienâkumi mçnesî vienai personai nepârsniedz LVL Pabalsts tiek pieðíirts vienu reizi gadâ LVL kurinâmâ iegâdes izdevumu segðanai, izmaksâjot skaidrâ naudâ vai pârskaitot sniedzçjam. pakalpojuma 20.Lai saòemtu dzîvokïa pabalstu kurinâmâ iegâdei, klients pçc savas deklarçtâs dzîvesvietas Sociâlajâ dienestâ iesniedz iesniegumu, kuram pievienoti sekojoði dokumenti: 20.1 dokuments, kurð apliecina dzîvokïa lietoðanas, îpaðuma vai îres tiesîbas, 20.2 iztikas lîdzekïu deklarâcija. 21. Dzîvokïa pabalstu nepieðíir, ja: ìimenei (personai) îpaðumâ ir meþs, pabalsta pieprasîtâjs dzîvoklî nedzîvo vai izîrç to citâm personâm. 7. PABALSTS BÂREÒIEM UN BEZ VECÂKU GÂDÎBAS PALIKUÐIEM BÇRNIEM 22. Pabalstu pieðíir saskaòâ ar Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likumu, LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajâ kârtîbâ; 23. Pçc pilngadîbas sasniegðanas bârenim vai bez vecâku gâdîbas palikuðajam bçrnam, par kura ârpusìimenes aprûpi lçmumu ir pieòçmuðas Aizputes novada bâriòtiesas, ir tiesîbas saòemt ðâdus pabalstus: vienreizçjs pabalsts divu Valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta apmçrâ pastâvîgas dzîves uzsâkðanai, vienreizçjs pabalsts LVL 175,00 apmçrâ sadzîves priekðmetu un mîkstâ inventâra iegâdei, pabalsts ikmçneða izdevumu segðanai LVL 45,00 vai invalîdiem kopð bçrnîbas LVL apmçrâ, ja pilngadîbu sasnieguðais bçrns nepârtraukti turpina mâcîbas vispârçjâs vidçjâs vai profesionâlâs izglîtîbas iestâdç, vai ja pilngadîbu sasnieguðais bçrns nepârtraukti turpina studijas augstskolâ vai koledþâ un saskaòâ ar izglîtîbas jomu regulçjoðajos normatîvajos aktos noteikto kârtîbu sekmîgi apgûst izglîtîbas programmu. 24. Pabalsta saòemðanai jâiesniedz personas iesniegums. 25. Lçmumu par pabalsta pieðíirðanu Sociâlais dienests pieòem desmit darba dienu laikâ no visu nepiecieðamo dokumentu saòemðanas dienas. 8. PABALSTS MEDICÎNAS PAKALPOJUMU APMAKSAI 26. Tiesîbas saòemt pabalstu ir: personâm (ìimençm), kurâm noteikts trûcîgas ìimenes (personas) statuss; bçrniem invalîdiem, 26.3 atseviðíi dzîvojoðam invalîdam, pensionâram, kura ienâkumi mçnesî nepârsniedz Ls 150,00, 26.4 vienâ mâjsaimniecîbâ dzîvojoðiem invalîdiem, pensionâriem, kuru vidçjie ienâkumi mçnesî vienai personai nepârsniedz LVL Pabalstu medicînas pakalpojumu apmaksai var saòemt par: speciâlistu pakalpojumiem, konsultâcijâm 50% apmçrâ, ne vairâk kâ LVL 40,00 gadâ vienai personai; recepðu medikamentu iegâdi 50% apmçrâ, ne vairâk kâ LVL 120,00 apmçrâ gadâ vienai personai; zobu ârstçðanas un protezçðanas izdevumu segðanai 25% apmçrâ, bet ne vairâk kâ LVL 50,00 gadâ vienai personai; optisko briïïu vai kontaktlçcu iegâdi trûcîgo ìimeòu bçrniem lîdz 18 gadu vecumam, bet ne vairâk kâ LVL 30,00 gadâ vienai personai; 27.5 slimnîcas, operâciju izdevumu segðanai trûcîgâm personâm un invalîdiem, un pensionâriem, kuru ienâkumi nav lielâki par valstî noteikto minimâlo mçneða darba algu, ne vairâk kâ LVL 150,00 apmçrâ gadâ vienai personai, 28.Pabalstu medicînas higiçnas preèu (pamperu, katetru, vienreizçji lietojamo personîgâs higiçnas komplektu u.c.) iegâdei pieðíir I un II grupas invalîdiem, bçrniem invalîdiem ar funkcionâla rakstura traucçjumiem, kâ arî pensijas vecuma personâm ar funkcionâla rakstura traucçjumiem bez noteiktas invaliditâtes, ne vairâk kâ LVL gadâ vienai personai, kuras ienâkumi mçnesî nepârsniedz LVL 150,00. Lai saòemtu pabalstu, persona Sociâlajâ dienestâ iesniedz iesniegumu, uzrâdot invaliditâtes apliecîbu, ìimenes ârsta vai ârsta speciâlista atzinumu par funkcionâlo traucçjumu esamîbu un medicînas higiçnas preèu iegâdes nepiecieðamîbu un preèu apmaksas dokumentus Pabalstu medicînas pakalpojumu apmaksai izmaksâ pabalsta saòçmçjam vai pârskaita medicînas pakalpojuma sniedzçja kontâ. 9. PABALSTS SABIEDRISKÂS PIRTS PAKALPOJUMU APMAKSAI 30. Sabiedriskâs pirts pakalpojumu tarifa atvieglojumus 75% apmçrâ var saòemt: Trûcîgas, maznodroðinâtas personas (ìimenes), pensionâri, kuru pensija ir mazâka par Ls 165, IEROBEÞOJUMI PABALSTA SAÒEMÐANAI 31.Galvenie atteikuma un pabalsta izmaksas pârtraukðanas vai samazinâðanas iemesli: ìimenes locekïi atsakâs no lîdzdarbîbas savas situâcijas uzlaboðanâ, atsakâs no medicîniskâs izmeklçðanas, ârstçðanâs un rehabilitâcijas pasâkumiem, nepiedalâs aktîvajos nodarbinâtîbas pasâkumos; kâds no ìimenes (mâjsaimniecîbas) locekïiem atsakâs iesniegt pabalsta saòemðanai nepiecieðamos dokumentus; klients atsakâs no apsekoðanas dzîvesvietâ; darbaspçjîga persona bez objektîva iemesla nereìistrçjas Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ, tiek sniegtas nepatiesas ziòas; izvçrtçjot ienâkumus, ìimene (persona) nav atzîstama par trûcîgu vai maznodroðinâtu; ja persona vai ìimene neizmanto visus viòas rîcîbâ esoðos resursus un iespçjas dzîves apstâkïu uzlaboðanai. 11. LÇMUMU APSTRÎDÇÐANAS UN PÂRSÛDZÇÐANAS KÂRTÎBA 32. Sociâlâ dienesta pieòemto lçmumu var apstrîdçt Aizputes novada domç. 33. Aizputes novada domes pieòemto lçmumu var pârsûdzçt Administratîvajâ rajona tiesâ. Administratîvâ procesa likumâ noteiktajâ kârtîbâ. Aizputes novada domes priekðsçdçtâjsaivars Ðilis

15 Kazdangas pagasts 8. maijâ plkst Kazdangas pilî tikðanâs ar Andþeju Reiteru Tikðanâs tçma Ìimene Andþejs palîdzçs ieraudzît ìimenes un attiecîbu veselîbu krietni dziïâkâ gaismâ, mâcîsimies atpazît likumsakarîbas visâs attiecîbu svârstîbâs utt. Dalîbas maksa Ls 7,- Seminâra vadîtâjs - izaugsmes treneris Andþejs Reiters: konsultâciju uzòçmuma Garðîgas dzîves studija rektors; grâmatu Îstâ bagâtîba un Es izvçlos abus autors; apguvis jaunâkâs mârketinga sistçmas Japânâ; lietojis savas zinâðanas neskaitâmos ar bioenergoinformâtiku saistîtos projektos. Kazdangas Saieta nams aicina visus, kam tuvi rokdarbi, 16.maijâ plkst Rokdarbnieèu veiklîbas pçcpusdiena 11., 12. maijâ Kazdangâ notiks musturdeía darinâtâju saiets, kurâ satiksies rokdarbnieces no daþâdâm Latvijas vietâm. Aicinâtas pievienoties arî Aizputes novada rokdarbnieces. Vairâk info par ðo pasâkumu T: (Mâra) 1.jûnijâ plkst Kazdangâ pie pils notiek kârtçjais skrçjiens Kazdangas apïi Uz skrçjienu tiek aicinâti gan mazi, gan lieli skriet gribçtâji. Skrçjiens notiks 7 vecuma grupâs. Dalîbnieku pieteikðanâs lîdz 1.jûnijam plkst Sîkâka informâcija pie K.Rudîða (mob ) Kazdangas pagasta bibliotçkâ 8. maijâ plkst Imanta Ziedoòa atceres pçcpusdiena Bibliotçkâ apskatâma Jâòa Kalniòa gleznu izstâde No 13.maija lîdz 19.maijam bibliotçkâ apskatâma Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss (vçstules uz bçrza tâss rakstîtas Sibîrijâ ieslodzîjuma vai spaidu darbu nometnçs un nometinâjuma vietâs- laikâ no 1941.lîdz 1956.gadam). 15. maijâ plkst atcerçsimies kâdreizçjos Kazdangas tehnikuma direktorus Visvaldi Eveliòu un Arvîdu Apsîti Stâdîsim kokus, pakavçsimies atmiòâs. Aicinâti visi, kas viòus atceras. Pulcçðanâs pie kultûras centra. Kontakttâlrunis: , vai mob Mâra Cîravas pagasts 18.maijâ Cîravas Senlietu krâtuves 10 gadu jubilejas un Muzeju nakts pasâkumi. Sîkâka informâcija par dienas kârtîbu no 1.maija bûs atrodama pagasta mâjas lapâ un afiðâs. 9.maijâ, plkst Cîravas Kultûras namâ rokdarbu darbnîcas bçrniem Mâmiòai svçtki! 30.maijâ, plkst.17.00, Cîravas Kultûras namâ Dzçrves pamatskolas skolçni ielûdz uz PAVASARA KONCERTU Cîravas pagastâ jûlija beigâs augusta sâkumâ notiks konkursa SAKOPTÂKÂ SÇTA 2013 vçrtçðana. Sçtu îpaðniekiem, kuri nevçlas piedalîties konkursâ, lûgums pieteikties Cîravas pagasta pârvaldç lîdz 1.jûlijam pa tâlr (sekretâre). Konkursa nolikums bûs pieejams pagasta pârvaldç, kâ arî mâjas lapâ Bçrnudârzâ Pîlâdzîtis 16.maijâ Bçrnu svçtki Kalvenç, piedalîsies topoðie pirmklasnieki 20.maijâ plkst JURA RIJNIEKA ciemoðanâs bçrnudârzâ ar jaunu programmu. Aicinâti arî jaunâko klaðu skolçni. 31.maijâ plkst IZLAIDUMS Cîravas bibliotçkâ No lîdz bibliotçkas zâlç Tukuma novada muzeja ceïojoðâ izstâde Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss veltîjums komunistiskâ genocîda upuru piemiòai. Izstâdes atklâðana un tikðanâs ar tâs veidotâjiem 2.maijâ plkst No lîdz bibliotçkas zâlç Liepâjas mâkslinieces Gintas Stavrovskas gleznu izstâde AIZMIRSTIE DÂRZI Izstâdes atklâðana ar Aizputes novada starptautiskâ mâkslinieku plençra dalîbnieku piedalîðanos plkst Bçrnu centriòâ Gaismiòas 30.maijâ plkst LIELÂ SPÇÏU DIENA 3.maijâ plkst Kazdangas KC Aizputes novada paðdarbîbas kolektîvu diþkoncerts DIÞENS TÇVA NOVADIÒÐ Aicinâti skatîtâji un lîdzjûtçji no visa Aizputes novada Aizputes pagasts Aizputes pagasta iedzîvotâji tiek aicinâti 5. jûnijâ doties ziedoðâ ekskursijâ ZIED RODODENDRI BABÎTÇ... Uzziòas Aizputes pagasta Saieta namâ. Gatavojoties ðî gada Dziesmu un deju svçtkiem, ðajâ pavasarî visâ Latvijâ kopumâ notiks vairâk nekâ 30 skates. Divas dienas 20. un 21. aprîlî notika Kurzemes novada deju kolektîvu skates, kurâs þûrijas komisija noskatîjâs un izvçrtçja 170 dejas 51 kolektîvu izpildîjumâ. Skatçs noteica XV Deju svçtku dalîbniekus un izvçrtçja kolektîvu gatavîbu piedalîties Deju svçtku lieluzvedumâ Tçvu laipas. Sestdien 20.aprîlî, plkst Skrundas Kultûras namâ skatç piedalîjâs 15 Kuldîgas deju apriòía kolektîvi no Skrundas, Kuldîgas Alsungas novadiem un arî no Aizputes. Skati vçrtçja Deju svçtku lieluzveduma Tçvu laipas mâkslinieciskie vadîtâji Jânis Çrglis un Jânis Purviòð, Latvijas Nacionâlâ kultûras centra dejas mâkslas Ceïâ uz XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtkiem! Dziesmu un deju svçtki ir Baltijas valstu raksturîgâkâ un vienojoðâkâ kultûras tradîcija. Ðî tradîcija Eiropâ saglabâjusies un attîstîjusies vienîgi Baltijas valstîs, ar laiku kïûstot par nozîmîgu nacionâlâs identitâtes simbolu. Tâ ir viena no galvenajâm Baltijas valstu kultûras mantojuma un kultûras izpausmes formâm un nozîmîgâkais Latvijas kultûras identitâtes apliecinâjums 21.gadsimtâ. Dziesmu un deju svçtki ir unikâla mûsu kultûras vçrtîba, kas 2003.gadâ ir iekïauta UNESCO Cilvçces mutvârdu un nemateriâlâ kultûras mantojuma sarakstâ. Jau no 19. gs. vidus dziedâðanas un dejoðanas svçtki rîkoti daþâdos Latvijas novados. Pirmie vispârîgie latvieðu dziedâðanas svçtki notika gadâ no 26. lîdz 29. jûnijam, ko rîkoja Rîgas Latvieðu biedrîba. Ðie svçtki iedibinâja tradîcijas, kas nav zuduðas lîdz mûsdienâm. Pçc gadâ veiktâs novadu reformas lielâkâ teritorija joprojâm ir saglabâta Liepâjas koru un deju apriòíim, kas aptver Liepâjas pilsçtu, Aizputes, Durbes, Grobiòas, Nîcas, Pâvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiòodes novadus ar vislielâko mâksliniecisko kolektîvu skaitu Kurzemç- 19 kori, 30 vokâlie un folkloras ansambïi, 26 deju kolektîvi, 2 pûtçju oríestri u.c.. Tâ kâ Aizpute atrodas Kurzemes kultûrvçsturiskâ novada centrâ un Aizputei ir lielâkais lielo kolektîvu skaits no Liepâjas koru un deju apriòía novadiem 3 kori, 3 deju kolektîvi, maijâ plkst Aizputes pagasta Saieta namâ sarunu pçcpusdiena PAR DZÎVI, LITERATÛRU UN TEÂTRI Tikðanâs ar Ugunsgrçka Zentiòu aktrisi REGÎNU DEVÎTI un iepazîstinâðana ar Ingas Jçrumas grâmatu No Zentas lîdz Zentai eksperte, Svçtku lieluzveduma projekta vadîtâja Maruta Alpa, Deju svçtku Goda virsvadîtâja, horeogrâfe Ingrîda Edîte Saulîte, Deju svçtku virsvadîtâjas un horeogrâfes Zanda Mûrniece, Gunta Raipala un Gunta Skuja, etnogrâfe, vçstures doktore Aija Jansone. Ar labu þûrijas vçrtçjumu no skates mâjâs atgriezâs Aizputes. KN deju kolektîvi: VPDK Kurzemnieks - iegûta I pakâpe, Aizputes vidussk. deju kolektîvs Vârpa II pakâpe, tikai puspunkts jaunieðus ðíîra no I pakâpes, senioru deju kolektîvs Misiòð III pakâpe, deju kolektîvu vadîtâja Inta Rudzîte. Patîkams pârsteigums un gods - VPDK Kurzemnieks, þûrijas komisijas locekle, etnogrâfe, vçstures doktore Aija Jansone uzaicinâja piedalîties XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtku tautas tçrpu skatç. Mçs lepojamies un apsveicam savus novada deju kolektîvus un to vadîtâju ar iegûtiem labiem rezultâtiem skatç. Novçlam dejotâjiem raitu deju soli, pacietîbu un izturîbu lielajos svçtkos Rîgâ. Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte vokâlie ansambïi, folkloras ansamblis, pûtçju oríestris Kazdanga u.c. un, lai nodroðinâtu valstiski nozîmîga kultûras pasâkuma pieejamîbu reìionâ, lai uzrunâtu un nodotu svçtku vçstîjumu plaðâkai auditorijai, Aizputes novada dome, sadarbojoties ar koru virsdiriìentiem un deju virsvadîtâjiem organizç XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtku ieskaòas pasâkumu Lai top gaisma Kurzemç! Aizputes pilsçtâ ð. g. 1. jûnijâ. Pasâkumâ aicinâti piedalîties lielo svçtku potenciâlie dalîbnieki ne tikai no Liepâjas koru un deju apriòía, bet arî no citiem Lejaskurzemes /Saldus, Kuldîgas/ un citiem Latvijas koru un deju apriòíiem / Daugavpils u.c./ Visas dienas garumâ notiks lietiðíâs mâkslas un amatniecîbas izstâdes un tirdzniecîba, atrakcijas bçrniem, pûtçju oríestra, vokâlo ansambïu, folkloras kopu ielu koncerti, svçtku gâjiens, Vispârçjo latvieðu Dziesmu un Deju svçtku ieskaòas koncerts un daudzas citas norises, kas visu dienu pârvçrtîs par tautas svçtkiem. Ieskaòas koncertâ tiks iedziedâts un iedejots XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtku repertuârs. Pavadîsim ðo dienu kopâ! Lîksmosim, priecâsimies! Uz tikðanos XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtku ieskaòas pasâkumâ Lai top gaisma Kurzemç! Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte

16 16 Aizputes pilsçta 10.maijâ plkst Aizputes Kultûras namâ paðdarbîbas kolektîvu koncerts veltîts Mâtes dienai Aizputes vidusskolas administrâcija 17.maijâ plkst Aizputes Kultûras namâ jaunâkâ latvieðu komçdija SÇÒOTÂJI Filmas galvenais varonis Pçteris ir pavisam parasts vîrietis - viòð dzîvo kopâ ar valdonîgu mâti un strâdâ lielâ starptautiskâ uzòçmumâ, kur kolçìiem patîk par viòu pasmieties. Taèu tas ir nieks, salîdzinot ar turpmâkajiem notikumiem, - seksuâli agresîvâ priekðniece nolemj Pçteri òemt lîdzi uz Âfriku, vienlaikus viòu sâk aplidot glîtâ kolçìe Milda. Apmulsis un noguris no sievieðu uzmanîbas, galvenais varonis kopâ ar darbabiedriem dodas uz meþu lasît psihedçliskâs sçnes. Sâkas ceïojums, kas pilnîbâ maina Pçtera dzîvi. IEEJA: Ls 1,- (biïetes pirms seansa) 25. maijâ no plkst Aizputes Kultûras namâ Redzes pârbaude Kvalitatîva redzes pârbaude, serticifçti optometristi ar pieredzi darbâ, redzes asuma pârbaude, refrakcijas stâvokïa noteikðana, acu spiediena mçrîðana, pacienta briïïu parametru noteikðana, korekcijas attâlums, benokulâra redze, piedâvâjam briïïu ietvarus. Pârbaudes veicam ar Essilor aparatûru. Redzes pârbaude Ls 5. Pieteikties uz redzes pârbaudi pa tel maijâ plkst Bibliotçka rîko pasâkumu Vizuâli mirkïi kopâ ar Imantu Ziedoni Vada novadpçtniece Mirdza Birzniece Klientu ievçrîbai! No 2013.gada maija Swedbank Aizputes Klientu informâcijas centra, kas atrodas Aizputç, Zvaigþòu iela 2 (TOP veikala telpâs), darba laiks bûs katra mçneða 2. un 4. ceturtdiena no plkst lîdz Klientu informâcijas centrâ Jûs varat: saòemt konsultâcijas par savu naudas lietu pârvaldîðanu ikdienâ (internetbanka, telefonbanka, norçíinu kartes, automâtiskâ rçíinu apmaksa u.c.); saòemt konsultâciju un pieteikties finanðu pakalpojumiem (uzkrâjumi, apdroðinâðana, patçriòa kredîts, hipotekâraiskredîts, auto lîzings u.c.); pasûtît un saòemt norçíinu kartes; ja vçl neesat klients atvçrt kontu Swedbank! Uz tikðanos! Jûsu Swedbank 1.jûnijâ Aizputç XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju svçtku ieskaòas pasâkums Lai top gaisma Kurzemç! No plkst Amatnieku gadatirgus - laukums pie Sporta centra Lejaskurzeme. No plkst Mâkslas galerijâ Mçtras mâja mûsdienu vitrâþu izstâde Variâcija - Pasta iela 1a No plkst Annels bçrnu atrakciju pilsçtiòa -Zvaigþòu iela- Kino laukums PAVASARA GADATIRGI 5.maijâ no plkst Kazdangas pagastâ pie Kultûras nama 11.maijâ Aizputç Aizputes novadâ 18.maijâ no plkst.9.00 Cîravâ (laukumâ pie pagasta pârvaldes). Visiem, kas vçlas tirgoties, lûgums pieteikties pa tâlr (senlietu krâtuves vadîtâja), (Kultûras nama vadîtâja). Îpaði aicinâti sçklu un stâdu tirgotâji, mâjamatnietki u.c. Kalvenes pagasts 15. maijâ plkst Kalvenes Kultûras namâ Kalvenes pamatskola aicina uz koncertu AR SNIEGPULKSTENI JUMS VÇSTULI RAKSTU... Piedalîsies Aizputes mûzikas skolas audzçkòi, Kalvenes pamatskolas skolçni un Kultûras nama bçrnu kolektîvi. 2. jûnijâ plkst Kalvenes pagastâ BÇRNU SVÇTKI ar koncertu NÂC NÂKDAMA, VASARIÒA! Koncertâ piedalâs Kalvenes Kultûras nama bçrnu deju pulciòð, folkloras kopa Kalvenîte, Snçpeles pagasta bçrnu deju pulciòð un popgrupa Bums no Skrundas. Bûs iespçja piedalîties radoðajâs darbnîcâs, daþâdâs atrakcijâs un sporta spçlçs. Svçtki ieplânoti Âbeïnieku estrâdç, bet lietus gadîjumâ tie notiks Kultûras namâ. Kultûras nama vadîtâja no 7. lîdz 20. maijam atvaïinâjumâ. No plkst Ielu koncerti / ar folkloras kopu, vokâlo ansambïu, deju kolektîvu, pûtçju oríestru, dramatisko kolektîvu piedalîðanos / - Laukums pie Aizputes novada sporta centra Lejaskurzeme No plkst Radoðâs darbnîcas - laukums pie sporta centra No plkst Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ skolçnu jaunrades centra bçrnu darbu izstâde- Skolas iela 1 Plkst Svçtku dalîbnieku gâjiens - stâðanâs Katoïu un Pasta ielâs Plkst Koncerts Lai top gaisma Kurzemç! Aizputes novada sporta centrâ Lejaskurzeme No maijam Aizputç 1. Starptautiskais mâkslinieku plençrs Veltîjums Aizputei un tâs cilvçkiem Izdevçjs Aizputes novada dome Redakcijas adrese Atmodas 24, Aizpute, LV-3456 Iespiests Kurzemes Vârda tipogrâfijâ Reìistrâcijas apliecîba Nr Vitrâþa Katru gadu maijâ galerijâ Mçtras mâja viesojas Latvijas stikla mâkslinieki. Ðogad savus darbus râdîs Oleksijs Krasnovs, Eila Vikmane, Gundega Strauta, Bârbala Gulbe, Marta Ìibiete, Kristîne Sunepa-Celmiòa, Inguna Audere un Latvijas Mâkslas akadçmijas Stikla nodaïas studenti. Izstâde Melnâ kontûra Mçtras mâjâ apskatâma no 17.maija. 17.maijâ plkst. 17:00 Mçtras mâjas darbnîcâ bûs iespçja katram izgatavot savu vitrâþu. Tâ varçtu bût pirmâ iepazîðanâs ar stiklu un melno kontûru. Varçsim apgût vitrâþas tehnikas pirmâs iemaòas un nepiecieðamo,kas vajadzîgs klasiskâs vitrâþas izgatavoðanai. Pieteikties Mçtras mâjâ. Jâierodas ar idejas skici M1:1, ne lielâku kâ 12x12cm. Ciano-fotografika 11.maijâ plkst.11:00 Aizputç ciemosies izstâdes Uz tikðanos ciano autori: Aivars Rozenbahs, Dace Lejçja, Zane Beìe- Begge, Anita Zîverte un dalîsies savos daiïrades noslçpumos. Meistari mâcîs, kâ, pateicoties UV starojumam, varam iegût fotoattçlu uz daþâdâm virsmâm ar spilgti izteiktu zilu toni. Jâpiesakâs Mçtras mâjâ. Darbosimies kopâ! maijâ plkst gleznotâja Jâòa Kalnmaïa starptautiskâ mâkslas plençra VELTÎJUMS Aizputei un tâs cilvçkiem atklâðana. Plençra dalîbnieku darbu izstâde. 18. maijâ no plkst Muzeju nakts pasâkums Kad meþs ienâk muzejâ maijâ plkst starptautiskâ mâkslas plençra VELTÎJUMS Aizputei un tâs cilvçkiem noslçgums. Plençrâ radîto darbu izstâde. Izstâde apskatâma lîdz 26.maijam. 28. maijâ plkst Aizputes novada izglîtîbas iestâþu intereðu izglîtîbas pulciòu dalîbnieku darbu izstâdes atklâðana. Izstâde apskatâma lîdz 5. jûnijam. Atbildîgâ par izdevumu Dina Kopðtâle Sludinâjumus pieòem Aizputes pilsçtas bibliotçkâ katru darba dienu tâlrunis ; e-pasts: dina-aav@inbox.lv Maketçtâjs Dainis Zvirbulis