LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJA LAIKA POSMAM LĪDZ 2030.GADAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2018 LATVIJAS P

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJA LAIKA POSMAM LĪDZ 2030.GADAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2018 LATVIJAS P"

Transkripts

1 LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJA LAIKA POSMAM LĪDZ 2030.GADAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2018 LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJA LAIKA POSMAM LĪDZ 2030.GADAM

2 2 SATURS IEVADS... 3 LIETOTIE TERMINI, JĒDZIENI UN SAĪSINĀJUMI LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJAS KOPSAVILKUMS KLIMATA PĀRMAIŅU LATVIJĀ RAKSTUROJUMS Klimata pārmaiņu rādītāju izmaiņas un prognoze Gaisa temperatūra Atmosfēras nokrišņi Vēja ātrums Jūras un upju ūdens līmenis [Ekstremālie laika apstākļi] KLIMATA PĀRMAIŅU RISKI Būvniecība un infrastruktūras plānošana Civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzības plānošana Veselība un labklājība Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Lauksaimniecība un mežsaimniecība Tūrisms un ainavu plānošana STRATĒĢIJAS SASAISTE AR STARPTAUTISKAJIEM, EIROPAS SAVIENĪBAS UN LATVIJAS POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM UN TIESĪBU AKTIEM Sasaiste ar starptautiskiem dokumentiem un ES politiku Sasaiste ar Latvijas Republikas politikas plānošanas dokumentiem PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM POLITIKA, MĒRĶI UN RĪCĪBAS VIRZIENI Stratēģijas virsmērķis Stratēģijas apakšmērķi un rīcības virzieni STRATĒĢIJAS IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBA IETEKMES UZ VALSTS BUDŽETU UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU NOVĒRTĒJUMS SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA PIELIKUMI: 1.pielikums Rīcības darbības Stratēģijā noteikto mērķu un tajos ietverto rīcību īstenošanai ; [2.pielikums Klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma.]

3 3 IEVADS Pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka temperatūra 21.gadsimtā straujāk kā iepriekš palielināsies visu izvērtēto SEG emisiju scenāriju gadījumā 1, kas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus. Klimata pārmaiņas kā vidējās gaisa temperatūras palielināšanās, ekstremāli augstas un zemas gaisa temperatūras, jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, spēcīgu lietavu gadījumu skaita palielināšanās visos pasaules reģionos, ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi, kas galvenokārt izpaužas caur SEG emisiju koncentrācijas palielināšanos atmosfērā. Ja SEG emisiju koncentrācija atmosfērā turpinās palielināties kā prognozēts, tas izraisīs tālāku klimata sasilšanu. Tas, savukārt, var radīt ilgstošas pārmaiņas visās klimata sistēmas sastāvdaļās un palielināt iestāšanās varbūtību dažādām smagām un neatgriezeniskām ietekmēm uz cilvēkiem un ekosistēmām. Konvencijas dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras turpmāku paaugstināšanos 2 o C robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Tiek atzīts, ka pašreizējās globālās rīcības, lai samazinātu SEG koncentrāciju un vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekoši efektīvas, un tāpēc vidējā temperatūra pasaulē turpinās paaugstināties. Līdz ar to valstīm ir jādomā par pasākumiem un rīcībām, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām. Stratēģija ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa (līdz gadam) politikas plānošanas dokuments, kas ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta gada 3. maija rīkojumu Nr. 275 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 2 (deklarācijā dotā uzdevuma numurs 004, Pasākuma numurs 4.1.). Stratēģijas izstrādi nosaka arī Konvencija un Parīzes nolīgums, kā arī ES pielāgošanas klimata pārmaiņām stratēģija 3 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.525/ pants, kur ir noteikts, ka visām ES dalībvalstīm līdz 2017.gadam jāizstrādā nacionālās pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas. Stratēģijas mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķiem līdz 2030.gadam, kā arī ANO Sendai Ietvarprogrammu laika periodam gads katastrofu riska mazināšanai. Vides politikas pamatnostādnēs gadam 5 ir secināts, ka nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments, kas noteiktu pasākumus, kas veicami, lai labāk pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī ir noteikts konkrēts rīcības virziens E2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ar darbību E2.1. Nacionālās pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas dokumenta izstrāde. Stratēģija ir sagatavota, lai izpildītu Vides politikas pamatnostādnēs gadam noteikto rīcības darbību. Stratēģijā ir apskatītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas, un piedāvāti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar to saistītiem riskiem un ekstrēmiem konkrētās nozarēs. Pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās: ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, Eiropas Parlamenta un Padomes gada 21. maija regula Nr.525/2013, par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu 5 Apstiprinātas ar Ministru kabineta Gada 26. Marta rīkojumu Nr.130

4 4 civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta gada programmas Nacionālā klimata politika iepriekš noteiktā projekta Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu ietvaros. Stratēģija sastāv no esošās situācijas raksturojuma, monitoringa un ziņošanas sistēmas apraksta, sasaistes ar citiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, galveno klimata risku raksturojuma, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas mērķiem un rīcības virzieniem. Tā kā Stratēģijas izstrādi nosaka starptautiski Parīzes nolīgums, un ES līmeņa Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.525/2013, dokumenti, tad šis politikas plānošanas dokuments ir sagatavots, ievērojot Ministru kabineta gada 2. decembra noteikumu Nr.737 Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi 6.punktu, pēc iespējas Stratēģiju izstrādājot atbilstoši šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem politikas plānošanas dokumenta veidam plāns.

5 5 LIETOTIE TERMINI, JĒDZIENI UN SAĪSINĀJUMI Lietotie termini un jēdzieni Augšanas sezona Ekosistēmu pakalpojumi (Ecosystem Services) augšanas sezonas ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi gada laikā vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +5 C Ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēku dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanu, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības. Fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pēta ar gadalaiku maiņu un meteoroloģiskajiem apstākļiem saistītas periodiskas parādības dzīvajā dabā. Hidrogrāfs Ieguvumu un zaudējumu analīze (Cost-benefit analysis) Ievainojamība (Vulnerability) Ievainojamības novērtējums (Vulnerability Assessment) Izmaksu efektivitāte (Cost-effectiveness) Izturētspēja (Resilience) Jutība (Sensitivity) Karstuma viļņi (heat waves) Ūdens krājuma pārmaiņu (gadā, sezonā vai citā periodā) grafisks attēlojums Sistemātiska ekonomiskās analīzes pieeja, novērtējot dažādu pasākumu un to alternatīvu stiprās un vājās puses, lai ar mazākiem līdzekļiem (ieguldījumiem) sasniegtu būtiskus ieguvumus. Izmaksas un arī ieguvumi tiek monetarizēti. Ievainojamība ir kopienas, sistēmas vai vērtību īpašības vai apstākļi, kuru de l tie ir jutīgi pret klimata pārmaiņu radītā apdraudējuma nelabvēlīgo ietekmi. Ievainojamība ( ) = F [ (iedarbība)( ); (jutība)( ); (pielāgošanās spēja)( ) ] Process, kas atbilstoši prioritātei kārto klimata pārmaiņu riskus, fokusējoties uz to noteikto kaitējuma lielumu. Ievainojamība ir būtisks nelabvēlīgo ietekmju un postījumu ietekmes salīdzināšanas parametrs. Piemēram, stipra karstuma periodi vairāk ietekmē noteiktas iedzīvotāju grupas, un šo ietekmes lielumu raksturo ievainojamība. Pakāpe ekonomikas analīzē, kura parāda attiecības starp relatīvajām izmaksām un ieguvumiem (rīcībām). Sistēmas un tās elementu spēja laicīgi un efektīvā veidā paredzēt, uztvert, piemēroties vai atgūties no postošu notikuma sekām, ietverot saglabāšanos, atjaunošanos vai pat situācijas uzlabošanu pamata struktūrām un funkciju nodrošināšanai. Pakāpe līdz kurai sistēma tiek pozitīvi vai negatīvi ietekmēta (ir neaizsargāta) klimata pārmaiņu rezultātā. Dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz references perioda diennakts maksimālo temperatūru 90. procentīles vērtības.

6 6 Katastrofa Katastrofas (dabas) Katastrofas pārvaldīšana Klimata ekstrēmi/ekstremālas klimata parādības Klimata pārmaiņas (Climate Change) Klimata pārmaiņu risks (Climate Change Risk) Klimata sistēma Klimatiskās references periods Klimats Notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Dabas katastrofas ir: a) ģeofiziskās zemestrīces, zemes nogruvumi, b) hidroloģiskās pali, plūdi, ledus sastrēgumi, c) meteoroloģiskās lietusgāzes, krusa, sniega sanesumi, vētras, viesuļi, d) klimatoloģiskās stiprs sals vai karstums, apledojums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki, e) bioloģiskās epidēmijas, epizootijas, epifitotijas, f) kosmiskās meteorītu nokrišana, ģeomagnētiskās vētras. Tādu vadītu un koordinētu preventīvo, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas pasākumu, kā arī atjaunošanas pasākumu kopums, kuri tiek veikti, lai nodrošinātu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi Klimata ekstrēmi/ ekstremālas parādības to raksturo lielas novirzes no konkrētās teritorijas klimatiskās normas tās ir retas, sevišķi intensīvas, teritorijai vai sezonai neraksturīgas parādības, piemēram, lieli plūdi vai karstums Lēnas klimatisko raksturlielumu izmaiņas laikā (vismaz 30 gados) noteiktā vietā. Parasti attiecas uz izmaiņām, kuras attiecina tieši vai netieši uz cilvēka darbību, kas maina Zemes atmosfēras sastāvu un kuras ir, papildus dabas klimata mainīgumam, novērotas salīdzināmos periodos Klimata pārmaiņu risks ir tāda mainīgo atkarība, kas raksturo apdraudējuma varbūtību (piemēram, plūdu vai sausuma) un to radīto potenciālo seku smagumu (ievainojumi, postījumi, dzīvotņu bojāeja, u.c.) Sarežģīta sistēma, kur galvenais to veidojošais faktors ir enerģijas plūsmas, kuras Zeme saņem no Saules. Klimats veidojas, Saules enerģijai izkliedējoties atmosfēras zemākajos slāņos un absorbējoties uz Zemes, līdz ar to klimata sistēmas veidošanā nozīmīga ir mijiedarbība un noritošie procesi starp atmosfēru, hidrosfēru, kriosfēru, litosfēru un biosfēru. Laika posms no līdz 1990.gadam; izveidots saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas standartu Ilggadējs laikapstākļu režīms, kas veidojas Saules radiācijas, Zemes virsmas rakstura un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā. Klimatu raksturo vidējas un ilglaicīgas (vismaz 30 gadi) atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas piemīt Zemei kopumā (globālais klimats) vai noteiktai teritorijai (valstij vai reģionam).

7 7 Pakļaušana iedarbībai (Exposure) Pielāgošanās (Adaptation) Klimata pārmaiņu tieša ietekme uz sabiedrības grupām, infrastruktūru, dabas sistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, kultūras objektiem noteiktā laika posmā un vietā. Pielāgošanās jeb adaptācija ir vērsta uz klimata pārmaiņu radīto risku samazināšanu, lielākoties preventīvi, un iespējamo ieguvumu izmantošanu un vairošanu. Pielāgošanās spēja (Adaptive Capacity) ppm RCP (Representative Concentration Pathways) scenāriji jeb Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenāriji Riska analīze Riska identificēšana Riska kritēriji Riska novērtēšana (Risk Assessment) Raksturo sistēmas spēju pārvarēt negatīvo ietekmi, tās elastību un noturīgumu. Sistēmas pielāgošanās spēju tāpat raksturo pārvaldības spējas, piekļuve finanšu, tehnoloģiskiem un informatīviem resursiem, kā arī infrastruktūras stāvoklis un citi apstākļi, kas mainās laikā. Vielas, klimata pārmaiņu kontekstā - oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācija daļiņas uz miljonu (vidus troposfērā). Globālā klimata pārmaiņu 5.novērtējuma ziņojuma ietvaros izstrādāti SEG gāzu emisiju RCP scenāriji (reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenāriji). Kopā ir 4 atšķirīgi uz SEG koncentrāciju aplēsēm balstīti klimata pārmaiņu scenāriji: RCP2,6; RCP4,5; RCP6,0 un RCP8,5, kas apraksta dažādus radiācijas bilances palielinājumu variantus un antropogēno ietekmi saistībā ar straujākām vai mazāk straujām attīstības tendencēm. Process, ko īsteno, lai saprastu riska būtību un noteiktu tā līmeni. Riska izvērtēšana ir process, kurā riska analīzes rezultāti tiek salīdzināti ar riska kritērijiem, lai noteiktu, vai risks un/vai tā lielums ir pieņemams vai apmierinošs. Riska atklāšanas, pazīšanas un aprakstīšanas process; ir skrīninga pasākums un uzskatāms par sagatavošanas posmu turpmākajam riska analīzes posmam. Atskaites punkti, kurus izmanto, lai novērtētu riska svarīgumu (ISO 31010). Daudzpakāpju process, kas ietver riska identificēšanu, riska analīzi un riska izvērtēšanu. Risks Notikuma (apdraudējuma) seku un tā atgadīšanās iespējamības/varbūtības apvienojums Stipri nokrišņi Tropiskās naktis atmosfēras Zaļā infrastruktūra Diennakts nokrišņu daudzums 10 mm Naktis, kad minimālā gaisa temperatūra diennaktī nepazeminās zem +20 C. Augstas kvalitātes dabisko (mitrāji, palienes, dabiskie meži, piekrastes teritorijas), pusdabisko (atjaunoti biotopu fragmenti), mākslīgo teritoriju (zaļie parki) un atsevišķu elementu (koki, zaļās sienas, zaļie jumti, mežu ielāpi, dzīvžogi, kas var darboties kā vides koridori) tīkls. Ir dabiski vētru, temperatūras, applūšanas briesmu un ūdens, gaisa un ekosistēmu kvalitātes regulatori.

8 8 LIETOTIE SAĪSINĀJUMI A un B grupu scenāriji ANO AR5 AS Climate - ADAPT CSP DAP ECMWF EEA EEZ FI EJZF EK ELFLA ERAF ES ESAO ESF EUMETSAT Eurostat HES ĪADT ICES IKP IPCC KF Konvencija LAA IPCC 1996.gadā izstrādātie SEG emisiju attīstības scenāriji Apvienoto Nāciju organizācija (United Nations) Piektais globālā klimata novērtējuma ziņojums (AR5 Fifth Assessment Report, 2014), kuru izstrādāja Klimata pārmaiņu starpvaldību padome Akciju sabiedrība Eiropas pielāgošanās klimata pārmaiņām platforma, portāls Centrālā statistikas pārvalde Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs (European Center for midrange Weather Forecasting) Eiropas Vides aģentūra (European Environmental agency) Eiropas ekonomiskās zonas Finanšu instruments Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (European Maritime and Fisheries Fund) Eiropas Komisija (European Commission) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība (angl. European Union) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) Eiropas Sociālais fonds Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija (European Organization for the Exploitation of Meteorological Satellites) Eiropas Savienības Statistikas birojs (European Union Statistical Office) Hidroelektrostacija Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Starptautiskās jūras pētniecības padome (International Council for the Exploration of the Sea) Iekšzemes kopprodukts (Gross Domestic Product, GDP) Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change) Kohēzijas fonds ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām Lauku atbalsta dienests

9 9 LAP LOB Stratēģija LR LU LVM LVĢMC MRE MSNP NAP2020 NMPD Parīzes nolīgums RAIM RCP SAS SEG SPKC TEC UB UNISDR VAAD VARAM VMD VPP VPP2020 WG2 WMO Lauku attīstības programma Latvijas Ornitoloģijas biedrība Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām Stratēģija Latvijas Republika Latvijas Universitāte AS Latvijas valsts meži VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Pielāgošanās monitorings, ziņošana un izvērtējums (Monitoring, reporting, evaluation) Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes gadam Latvijas Nacionālās attīstības plāns gadam Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums Reģionālās attīstības indikatoru modulis, informācijas sistēma IPCC 2014.gadā izstrādātie SEG koncentrāciju aplēšu scenāriji (Representative Concentration Pathways) scenāriji Sirds un asinsvadu slimības jeb asinsrites sistēmas slimības Siltumnīcefekta gāze (Greenhouse gas) Slimību profilakses un kontroles centrs Termoelektrocentrāle Upes baseins ANO biroja Starptautiskās katastrofu mazināšanas stratēģijas joma Valsts augu aizsardzības dienests Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts meža dienests Valsts pētījumu programma Vides politikas pamatnostādnes gadam Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2.darba grupa, kas izvērtē klimata pārmaiņu ietekmes, ievainojamību un pielāgošanos (IPCC Working group II) Pasaules meteoroloģijas organizācija (World Meteorological Organization)

10 10 1. LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJAS KOPSAVILKUMS Klimatisko parametru novērojumi pasaulē par vairāk nekā 100 gadu periodu pierāda, ka klimats mainās. Tāpat kā pasaulē, arī Latvijā ilggadīgajā laika periodā ir konstatētas klimatisko apstākļu izmaiņas, kas izpaudušās gan kā meteoroloģisko parametru vidējo vērtību, gan arī to ekstremālo vērtību pārmaiņas. Latvijā pēdējo 50 gadu laikā līdzīgi kā citviet pasaulē novērota vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un, analizējot turpmākas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās, redzams, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Tāpat Latvijas teritorijā ir novērojams kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma palielināšanās un intensitātes pieaugums, kā arī pieaugošs stipru nokrišņu gadījumu skaits. Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka izteiktas klimata pārmaiņu tendences turpināsies arī visa šī gadsimta laikā. Visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības, kas norāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem. Kā būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski minami: Sezonu t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas; Ugunsgrēki; Kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; Elpošanas sistēmu slimību izplatība; Nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, vētras; Elektropadeves traucējumi, Noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; Sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; Eitrofikācija; Infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; Infekcijas slimības, karstuma dūrieni. Izmaiņas klimatiskajos parametros un indeksos laika gaitā Latvijā ietekmē ne tikai tās dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Klimata pārmaiņu ietekmei un tās radītajām sekām dažādos teritoriālos līmeņos, pilsētvidē vai lauku teritorijās, sabiedrības grupās var būt atšķirīga nozīme: šīs sekas cilvēka saimnieciskajai darbībai un labklājībai var radīt kā zaudējumus (piemēram, karstums un sausums palielina gaisa piesārņojumu, karstums un biogēnu noplūde rada pastiprinātu ūdens ziedēšanu un patogēnu vairošanos peldūdeņos, karstums un sausums palielina mežu ugunsbīstamību u.c.), tā arī ieguvumus (palielināta notece upēs pavasaros un ziemās kopā ar intensīviem nokrišņiem palīdz vairāk izstrādāt elektroenerģiju HES, siltākas ziemas samazina siltumenerģijas patēriņu u.c.). Tai pašā laikā šīs sekas ne vienmēr viennozīmīgi var attiecināt tikai uz klimata pārmaiņām, jo parasti tās veidojas vairāku faktoru mijiedarbībā, piemēram, jūras krasta eroziju veicina gan dabiskie jūras ģeoloģiskie procesi, gan krasta apbūve (t.sk. ostu paplašināšana), gan klimata pārmaiņas (Pasaules Okeāna paskābināšanās un ūdens līmeņa celšanās). Jau šobrīd dažādās rīcībpolitikās ir ietverti pielāgošanās klimata politikai aspekti, pasākumi, lai mazinātu riskus, tomēr ir nepieciešama visaptveroša, koordinēta politika, lai pilnveidotu jau esošo sistēmu, ieviestu papildus pasākumus, tādējādi vairojot Latvijas spējas pielāgoties klimata pārmaiņām, vienlaicīgi veicinot attīstību un konkurētspēju. Nepieciešamību izstrādāt Stratēģiju nosaka iepriekš minētie klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi un to sociāli ekonomiskās sekas, kas prasa plānveidīgu rīcību.

11 11 Stratēģija ir sagatavota, ņemot vērā dažādu Eiropas pieredzi pielāgošanās klimatu pārmaiņu, risku pārvaldības un pielāgošanās plānošanā, kā arī pilnu pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas ciklu (1.attēls). 1. attēls Pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas cikls Atbilstoši klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumam, Stratēģijā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis un stratēģiskie mērķi, rīcības virzieni un pasākumi, kas īstenojami sešās Latvijā nozīmīgās jomās: būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un ārkārtas palīdzības plānošanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā. Stratēģija paredz mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu: Pasargājot cilvēka dzīvību, veselību un labklājību no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes. Cilvēka dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no cilvēka dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes. Tā realizāciju nodrošina darbība divās jomās: cilvēku veselības un labklājības un civilās aizsardzības jomā. Nodrošinot tautsaimniecības spēju pielāgoties negatīvajām klimata pārmaiņām un izmantojot to sniegtās iespējas. Tautsaimniecības resursu saglabāšana un konkurētspējas veicināšana klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes rezultātā un uz ieguvumu vairošanu no iespējām, ko Latvijas tautsaimniecībai var dot klimata pārmaiņas. Panākot, ka infrastruktūra un apbūve ir klimatizturīga, to un teritorijas plānošana tiek veikta atbilstoši iespējamiem klimata riskiem. Infrastruktūras un apbūves (ēku un būvju) klimatnoturības nodrošināšana mainīgajos klimata apstākļos, īpaši ekstrēmos. Saglabājot Latvijas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazinot klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz tām. Sugu bioloģisko daudzveidības saglabāšana, kuru klimata pārmaiņu ietekmē apdraud dažādi riski, t.sk. invazīvās svešzemju sugas un dažādi patogēni, un lai pēc iespējas saglabātu vai vismaz nepasliktinātu ekosistēmu stāvokli. Tāpat arī kultūrvēsturisko vērtību pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm.

12 12 Nodrošinot un padarot pieejamu jaunākajā zinātniskajā argumentācijā bāzētu pielāgošanās klimata pārmaiņu politiku, nodrošinot ieviešanai nepieciešamo informāciju, zināšanas un izpratni. Pētniecības potenciāla stiprināšana, monitoringa sistēmas izveide, prognožu un modelēšanas pielietojums, nepieciešamo izmaiņu veikšana teritoriālplānošanā un citos attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. 2. KLIMATA PĀRMAIŅU LATVIJĀ RAKSTUROJUMS Galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji ir gaisa temperatūra (un ar to saistītie rādītāji), nokrišņu daudzums, jūras līmenis, vēja ātrums, ekstremāli laikapstākļu un klimata notikumi (ekstrēmi). Vēsturiskie dati par klimata pārmaiņu raksturojošajiem rādītāju izmaiņām lielā mērā tiek izmantoti arī klimata pārmaiņu ietekmes prognozēšanai. Latvijā līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze ir veikta, izmantojot visu LVĢMC meteoroloģisko novērojumu staciju datus par periodu no gada līdz gadam. Savukārt nākotnes laika periodiem līdz 2100.gadam klimatisko parametru izmaiņas ir prognozētas divos scenārijos, ņemot vērā iespējamo prognozēto SEG emisiju pieaugumu pasaulē 6 un izmantojot 28 globālo skaitlisko klimata modeļu aprēķinus atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas Piektajā Novērtējuma ziņojumā (AR5) pieņemtajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem (RCP4.5 un RCP8.5). LVĢMC ir izveidojis klimata pārmaiņu rādītāju un pielāgošanās klimata pārmaiņām indikatoru monitoringa sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināta iespēja Latvijā regulāri izsekot līdzi klimata pārmaiņu norisēm un progresam pielāgošanās politikai un pasākumiem klimata pārmaiņām. Sistēmas ietvaros tiek veikt regulārs klimata parametru un indeksu monitorings (ja nepieciešams, tiek izstrādāti jauni indikatori) un tiek nodrošināta klimata pārmaiņu scenāriju atjaunināšana pēc jaunākajiem IPCC zinātniskajiem modeļiem/scenārijiem. LVĢMC arī periodiski (katrus piecus gadus) nodrošinās nozaru ievainojamības un risku analīzi un izvērtējumu. Klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmas detalizēts raksturojums ir iekļauts Stratēģijas 2. pielikumā Klimata pārmaiņu rādītāju izmaiņas un prognoze 1.tabulā dots vispārīgs apkopojums par tāļāk aprakstīto klimatisko parametru līdzšinējām vērtībām un šī brīža izmaiņām, kā arī paredzamajām izmaiņām nākotnē, ņemot vērā dažādus temperatūras attīstības scenārijus 7. 1.tabula Līdzšinējās un nākotnes klimatisko parametru izmaiņas attiecībā pret ilggadīgajām vidējām klimatisko parametru vērtībām pagātnē 8 Klimatiskais parametrs Maksimālā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība Līdzšinējā klimatiskā vērtība ( g.) Līdzšinējās izmaiņas ( g. attiecībā pret g) Izmaiņas nākotnē ( g. attiecībā pret g) RCP4,5 RCP8,5 +29,3ºC +0,7 ºC +3,6ºC +5,7ºC Plašāka informācija par scenārijiem pieejama: 8

13 13 Klimatiskais parametrs Līdzšinējā klimatiskā vērtība ( g.) Līdzšinējās izmaiņas ( g. attiecībā pret g) Izmaiņas nākotnē ( g. attiecībā pret g) RCP4,5 RCP8,5 Gada vidējā +9,5ºC +0,7 ºC +3,4ºC +5,4ºC vērtība Gada -14,4ºC +1,4 ºC +6,5ºC +9,5ºC minimālā vērtība Vidējā gaisa Gada +22,4ºC +0,7 ºC +3,2ºC +5,4ºC temperatūra maksimālā vērtība Gada vidējā +5,7ºC +0,7 ºC +3,5ºC +5,5ºC vērtība Gada -18,6ºC +1,7 ºC +7,5ºC +11ºC minimālā vērtība Minimālā Gada +17,6ºC +0,8 ºC +3,1ºC +5,6ºC gaisa temperatūra maksimālā vērtība Gada vidējā +2ºC +0,7 ºC +3,6ºC +5,6ºC vērtība Gada -24,1ºC +1,9 ºC +9,3ºC +13,5ºC minimālā vērtība Vasaras dienas 15 dienas +3 dienas +31 diena +53 dienas Tropiskās naktis 0 dienas 0 dienas +4 dienas +14 dienas Veģetācijas perioda ilgums 195 dienas +2 dienas +27 dienas +49 dienas Sala dienas 134 dienas -9 dienas -52 dienas -81 dienas Dienas bez atkušņa 62 dienas -9 dienas -32 dienas -46 dienas Nokrišņu summa 651 mm +6% +13% +16% Maksimālais diennakts 33 mm +1 mm +3 mm +6 mm nokrišņu daudzums Maksimālais piecu diennakšu 58 mm +2 mm +9 mm +12 mm nokrišņu daudzums Dienas ar stipriem nokrišņiem 15 dienas +2 dienas +3 dienas +5 dienas Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem 3 dienas +1 diena +1 diena +2 dienas Vienkāršots ikdienas nokrišņu intensitātes indekss 5,1 mm/dienā 0 mm/dienā 0 mm/dienā +1 mm/dienā Gada vidējais vēja ātrums 3,6 m/s -8% -7% -3% Vētrainas dienas 1 diena -1 diena 0 dienas 0 dienas Bezvēja dienas 75 dienas +13 dienas +24 dienas +2 dienas Jūras līmeņa celšanās un krasta procesi Jūras līmeņa celšanās kopā ar jūras uzplūdiem ziemas un rudens vētru laikā radīs ievērojamus plūdus piekrastes teritorijās; aktivizēsies jūras

14 14 Klimatiskais parametrs Upju notece Līdzšinējā klimatiskā vērtība ( g.) Tātad ir secināms, ka nākotnē Latvijā kopumā: Līdzšinējās izmaiņas ( g. attiecībā pret g) Izmaiņas nākotnē ( g. attiecībā pret g) RCP4,5 RCP8,5 krasta procesi un pieaugs erozijas risks Izteikts pieaugums ziemas sezonā ( % vai %) un samazinājumu pavasara un rudens sezonā (- 4-12% vai -2-8%) Gaisa temperatūra (gan vidējā, gan minimālas un maksimālās temperatūras) būtiski palielināsies; Būtiski palielināsies vasaras dienu skaits, kā arī būtisks palielinājums būs tropisko nakšu skaitam; Sala dienu skaits un dienu bez atkušņiem skaits samazināsies, kā rezultātā samazināsies arī sniega apjoms un ledus veidošanās; Būtiski palielināsies vidējais nokrišņu daudzums (lietus), kā arī palielināsies dienu ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem skaits; Samazināsies vidējais vēja ātrums un palielināsies bezvēja dienu skaits, tomēr vētraino dienu skaita izmaiņas netiek prognozētas; Sakarā ar ledus veidošanās samazināšanos un nokrišņu apjomu palielināšanos, būtiski pieaugs upju notece ziemas sezonā Gaisa temperatūra Latvijā no gada līdz gadam vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7 C, viskrasāk palielinoties vidējās gaisa temperatūras gada minimālajai vērtībai par vidēji 1,7 C (2.attēls). Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē ir paaugstinājusies arī minimālā un maksimālā gaisa temperatūra., Pēdējo 50 gadu laikā vidēji Latvijā par 1,9 C, pieaugusi gada minimālā gaisa temperatūra, savukārt maksimālās gaisa temperatūras vērtības ir pieaugušas vidēji par 0,7 C. Prognozēts, ka gaisa temperatūra līdz gadsimta beigām Latvijā palielināsies par vidēji 3,5 C - 5,5 C. Gada maksimālā gaisa temperatūra gadsimta beigās Latvijā vidēji varētu sasniegt pat +35 C. Toties visbūtiskāk līdz gadam paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra par vidēji 9,3 C līdz 13,5 C. Viskrasāk gaisa temperatūras vērtības palielināsies ziemas un pavasara sezonās, vidējai gaisa temperatūrai ziemas sezonā esot par 4,4 C līdz 7,8 C augstākai nekā gadu periodā. Būtisks vidējās gaisa temperatūras pieaugums prognozēts arī vasaras sezonā (par 4,8 C līdz 5,2 C).

15 15 2.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā laika periodā gads un maksimālās prognozētās gada vidējā temperatūras izmaiņas (izmaiņas 2071.g g. pret 1961.g g. vērtībām) 9 Sala dienu skaits no gada līdz gadam bija dienas, un perioda laikā dienu skaits vidēji Latvijā samazinājās par 9 dienām gadā. Arī dienu bez atkušņa skaits vidēji Latvijā ir samazinājies par 9 dienām gadā, atsevišķās vietās par vidēji 5-11 dienām gadā (3.attēls). Ņemot vērā to, ka viskrasāk gaisa temperatūra paaugstināsies ziemas sezonā, sagaidāms, ka līdz 2100.gadam sala dienu skaits samazināsies par vidēji 52 līdz 81 dienām gadā, savukārt dienu skaits bez atkušņa samazināsies par 32 līdz 46 dienām. 3.attēls. Sala dienu skaita izmaiņas Latvijā laika periodā gads un maksimālās sala dienu skaita izmaiņas (izmaiņas 2071.g g. pret 1961.g g. vērtībām) 10 Vasaras dienu skaits Latvijā ir vidēji 4 līdz 26 dienas gadā, un līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē to skaits ir palielinājies par vidēji 1-5 dienām gadā (4.attēls). Vēsturiski Latvijā ir bijis neliels tropisko nakšu skaits vidēji 0,1 līdz 0,7 naktis gadā, tādēļ arī nevar veikt viennozīmīgus secinājumus par šādu nakšu izmaiņu tendencēm, tomēr pēdējo pāris desmitgažu laikā ir novērojams šādu nakšu biežuma palielinājums. Vasaras dienu skaits nākotnē pieaugs par vidēji dienām gadā, un tropisko nakšu skaits, kas līdz šim bija ļoti neliels, palielināsies par 4 līdz 14 naktīm gadā

16 16 4.attēls. Vasaras dienu skaita izmaiņas Latvijā laika periodā gads un maksimālās vasaras dienu skaita izmaiņas (izmaiņas 2071.g g. pret 1961.g g. vērtībām) 11 Vispārējas gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē ir mainījies arī augšanas sezonas ilgums kopš gada par vidēji 2 dienām gadā, pārsvarā Latvijā sastādot 184 līdz 200 dienas gadā (5.attēls). Gaidāms, ka līdz gadam gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē pieaugs augšanas sezonas ilgums par 27 līdz 49 dienām, jeb aptuveni 1 līdz 2 mēnešiem. 5. attēls. Augšanas sezonas ilguma izmaiņas Latvijā laika periodā gads un maksimālās augšanas sezonas ilguma izmaiņas (izmaiņas 2071.g g. pret 1961.g g. vērtībām) Atmosfēras nokrišņi Gada kopējais nokrišņu daudzums pēdējos 50 gados Latvijā ir vidēji 576 mm 757 mm. Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē vidēji Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par 6%, jeb par aptuveni 39 mm. Līdzīgi kā ar gaisa temperatūru, arī nokrišņu daudzums līdz šim visvairāk ir pieaudzis ziemas sezonā, pieaugums ir novērojams arī pavasara un vasaras sezonās, savukārt rudens sezonā ir pat neliels nokrišņu daudzuma samazinājums

17 17 Līdz gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par 13 līdz 16% (aptuveni mm). Sezonālā griezumā vislielākais nokrišņu daudzuma palielinājums gaidāms ziemas un pavasara sezonās par 24-37% vai 35-51%. Kopumā visos nākotnes laika periodos un sezonās tiek prognozēts nokrišņu daudzuma palielinājums, izņemot vasaras sezonu gadu periodā, kurā dažviet nokrišņu daudzums var arī samazināties. 6.attēls. Gada kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas Latvijā laika periodā gads un maksimālās gada kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas (izmaiņas 2071.g g. pret 1961.g g. vērtībām) 13 Kopš gada ir pieaugusi nokrišņu intensitāte, tādēļ ir palielinājies dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem, attiecīgi par 2 un 1 dienu (6.attēls). Apskatītajā laika periodā dienu skaits ar stipriem nokrišņiem ir vidēji 15 dienas gadā, kamēr ar ļoti stipriem nokrišņiem 3 dienas. Vidēji ik gadu Latvijas teritorijā vienas diennakts maksimālais nokrišņu daudzums ir 31-38,5 mm, savukārt piecu diennakšu maksimālais nokrišņu daudzums no 44 līdz 85 mm. Pieaugs arī nokrišņu intensitāte - par 0,1-1 mm/dienā vai 0,5-1,3 mm/dienā. Dienu skaits ar stipriem nokrišņiem palielināsies par vidēji 3 līdz 5 dienām gadā, savukārt dienu skaits ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināsies par 0,1-2,3 dienām gadā vai par 0,8-3,3 dienām gadā Vēja ātrums No 1961.gada līdz 2010.gadam vidējais vēja ātrums ir 2,6-4,8 m/s, un tam ir raksturīgs izteikts gradients jūras teritoriju sauszemes virzienā, kā arī gada vidējā vēja ātruma vērtības ir cieši saistītas ar rudens un ziemas perioda vētru aktivitāti. Kopš gada vidējā vēja ātrums Latvijā ir samazinājies par 8% (7.attēls). Vidējā vēja ātruma samazināšanās ietekmē bezvēja dienu skaits ir palielinājies par vidēji 13 dienām. Savukārt vētrainas dienas Latvijā tiek novērotas samērā reti no 0-1 dienai gadā lielākajā daļā teritorijas, un līdzšinējā laika periodā šādu dienu skaits vidēji Latvijā ir samazinājies par 1 dienu. 13

18 18 7.attēls. Vidējā vēja ātruma izmaiņas Latvijā laika periodā gads un maksimālās vidējā vēja ātruma izmaiņas (izmaiņas 2071.g g. pret 1961.g g. vērtībām) 14 Nākotnē ir gaidāms vidējā vēja ātruma samazinājums par 4%-13% vai par 0%-6%, un turpmākas vidējā vēja ātruma samazināšanās ietekmē, palielināsies bezvēja dienu skaits, šim pieaugumam sasniedzot dienas gadā, gadsimta beigās sasniedzot ap 100 dienām gadā - vidēji par 2 līdz 24 dienām. Savukārt vētrainu dienu skaitā vidēji Latvijā tiek prognozētas tikai nelielas izmaiņas. Šobrīd trūkst prognozes Latvijai par vēja brāzmām, kas varētu būt būtisks rādītājs klimata pārmaiņu kontekstā Jūras un upju ūdens līmenis Laika periodā gads globālais jūras ūdens līmenis pieaudzis vidēji par 0,19 m jeb 1,7 mm/gadā, bet laika periodā gads par 3,2 mm/gadā. Jūras ūdens līmeņa celšanās ātrums kopš 19.gadsimta vidus ir bijis lielāks par vidējo jūras līmeņa celšanos pēdējās divās tūkstošgadēs. Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu. Klimata pārmaiņu ietekmē upju caurplūdumi ziemā ir pieauguši ievērojami straujāk nekā vasarā, kad caurplūdumi novērojumu laikā nav mainījušies. Ziemas caurplūdumi īpaši būtiski ir palielinājušies pēdējo gadu desmitu laikā. Globālās klimata pārmaiņas ir noteikušas arī ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijas upju notecē, novērojot būtiskas izmaiņas upju hidrogrāfos tieši ziemas un pavasara sezonās. Vēsturiskajā laika periodā upēs no gada kopējās noteces lielākais apjoms veidojās pavasara sezonās ar lielāko caurplūdumu aprīlī, savukārt pēdējās desmitgades iezīmējās ar sezonālām izmaiņām upes kopējā notecē. Ir konstatēta izteikta tendence notecei palielināties janvārī, februārī un samazināties aprīlī, maijā. Ledstāves ilgums Latvijas lielākajās upēs ir samazinājies par 6 15 dienām. Ceļoties ūdenslīmenim, zemo piekrastes teritoriju applūšana un krasta nogāzes profila pielāgošanās jaunajiem apstākļiem izraisīs krasta līnijas atkāpšanos. Paralēli erozijas radītajām problēmām zemajās teritorijās ap piejūras ezeriem un upju grīvām pastāv applūšanas risks. Kopējās attīstības tendences pēdējo 20 gadu laikā norāda arī uz krasta procesu aktivizēšanos notiek erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un erozijas ātruma pieaugums. Tam ir divi galvenie iemesli: krasta sistēmā arvien pieaugošais sanešu deficīts (galvenokārt antropogēns) un klimata mainība (jūras un upju ūdens līmeņa celšanās, vētru biežums un stiprums u.c). Krasta posmu kopējais garums, kur mūsdienās krasta līnija atkāpjas, ir: 0,1 0,5 m/gadā ~ 120 km; 0,6 1,5 m/gadā ~ 50 km; 1,6 3,0 m/gadā ~10 km (Bernātu rags, Jūrkalne, Melnrags, Staldzene, Kolkas rags, Gaujas grīva). Nākotnē krasta erozijas izplatība galvenokārt sagaidāma vietās, kur tā novērota pēdējās desmitgades laikā, par 10-20% pieaugot erozijas apdraudēto krasta posmu kopgarumam. Sagaidāms, ka līdz gadam Latvijas teritorija krasta atkāpšanās dēļ samazināsies par aptuveni 10 km Pēc J.Lapinksa datiem

19 [Ekstremālie laika apstākļi] Nodaļa tiks papildināta [Piemērs]Ekstremālais nokrišņu daudzums gada 24. augustā Rēzeknē nolija 123,1 mm, kas ir šīs novērojumu stacijas jauns vienas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords. Savukārt kopējais nokrišņu daudzums augustā gadā Rēzeknes novērojumu stacijā atbilst ¼ daļai no visas gada normas. Tik intensīvas lietusgāzes šajā reģionā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma nav fiksētas. Lai gan kopumā Latvijā ir novērotas vēl intensīvākas lietusgāzes gada 9. jūlijā Ventspilī diennakts laikā nolija pat 160 mm. 8. attēls. LVĢMC novērojumu stacijās fiksētā kopējā nokrišņu daudzuma salīdzinājums ar augusta mēneša normu, procentos (%) Intensīvo lietavu rezultātā vispirms applūda zemākās vietas lauki un pļavas, kā arī grāvji, tika izskaloti ceļi. Pakāpeniski ūdeņi satecēja arī uz upēm, izraisot būtisku ūdens līmeņa paaugstināšanos arī tajās. Aiviekstē, Pededzē un Rēzeknes upē tika appludinātas palienes. Atsevišķos upju posmos ūdens līmenis paaugstinājās vairāk nekā par diviem metriem. Lietavu un plūdu dēļ milzīgus zaudējumus cieta šī reģiona lauksaimnieki tika bojāta raža un nebija iespējams veikt tās novākšanu. Šajā reģionā tika izsludināts atkārtas stāvoklis lauksaimniecībā.

20 20 3. KLIMATA PĀRMAIŅU RISKI Šajā nodaļā ir iekļauts ievainojamības novērtējums un risku apskats tādās tautsaimniecības jomās kā ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība (9.attēls). Par pamatu ir izmantoti pētījumi, kas tika veikti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta gada programmas Nacionālā klimata politika iepriekš noteiktā projekta Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu ietvaros 16. Izvēlētās nozares aptver visus klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos, nozīmīgākos un lielākos Latvijas tautsaimniecības sektorus. 9. attēls Klimata pārmaiņu radītie būtiskākie riski Latvijā No uzskaitītajiem būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski ar lielāko iestāšanās varbūtību ir: Sezonu t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas; Ugunsgrēki; 16

21 21 Kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; Elpošanas sistēmu slimību izplatība; Nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, vētras; Elektropadeves traucējumi; Noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; Sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; Eitrofikācija; Infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; Infekcijas slimības, karstuma dūrieni Būvniecība un infrastruktūras plānošana Latvijā būvniecībai un infrastruktūras plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi): gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; maksimālo vēja brāzmu pieaugums jūras piekrastē, vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Būvniecībā un infrastruktūras plānošanā Latvijas teritorijai ir definēti 14 riski, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām 17 : Risks Vētru bojājumu pieaugums jumtu segumam Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām 2.tabula. Riski un iespējamās sekas būvniecībā un infrastruktūras plānošanā Iespējamās sekas Bojājumi ēkām (bojājumi jumtiem, fasādēm); remonta izmaksas; apdrošināšanas cenu pieaugums. Bojājumi ēkām jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi ēkām upju grīvās; ēku remonta nepieciešamība vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās. Bojājumi ēkām pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi ēkām ūdensteču, ūdenstilpņu un ūdenstilpju plūdu teritorijās; ēku remonta nepieciešamība 17

22 22 Risks Pārslodzes pieaugums uz ēku jumtiem no sniega segas Ēku pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļ Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma perioda samazināšanos) Palielināta asfalta kušana un citi ceļu seguma bojājumi Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ostām Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā Sadales tīklu bojājumu vēja brāzmu pieauguma dēļ Draudi pārstrādei un krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļ Enerģijas pieprasījuma samazināšanās ziemā Iespējamās sekas vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās. Bojājumi ēku konstrukcijām (pastiprināta mikroplaisu veidošanās slodzes dēļ, mitruma bojājumi); jumtu sabrukšana; pelējuma palielināšanās; dzīvības un īpašuma apdraudējums. Apdraudējums ēku un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei (vislielākais apdraudējums ir vecām ēkām, kuru pamatu noturībai un hidroizolācijai, ja tāda ir, ir ievērojams nolietojums), ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos ēkas konstrukcijās. Bojājumi ceļiem jūras piekrastē (krasta erozija un applūšana), bojājumi ceļiem upju grīvās; ceļu atjaunošanas nepieciešamība, tīrīšana vai slēgšana. Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); bojājumi ceļiem upju plūdu teritorijās; ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana; ekonomiskie zaudējumi. Bojājumi ceļiem un to atjaunošana; satiksmes drošības samazināšanās. Bojājumi dzelzceļiem un to novēršana; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana. Bojājumi ostu infrastruktūrai; preču bojājumi; ekonomiskie zaudējumi. Pieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas un uzturēšanas izmaksu paaugstināšanās; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi Bojājumi TEC; krasta pārvadu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi Energopieprasījuma samazināšanās pēc iekštelpu apkures ziemā; iekārtu efektivitātes samazināšanās un cenu kāpums. Iespējamie ieguvumi: zemākas energoizmaksas energopatērētājiem

23 23 Klimata pārmaiņu radītie riski, kam Latvijā ir salīdzinoši ļoti augsta vai augsta īstenošanās varbūtība un lielākās negatīvākās sekas: uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās; elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā; enerģijas pieprasījuma samazināšanās ziemā un iekštelpu pārkaršana; sadales tīklu bojājumu vēja brāzmu pieauguma dēļ. Pārējie riski izpaudīsies ar salīdzinoši zemākām sekām, bet tajā pašā laikā arī tiem ir iespējama ļoti augsta īstenošanās varbūtība. Ekonomisko aprēķinu rezultāti 18 rāda, ka, piemēram, visās jūras piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no līdz gadam varētu būt ap 1,5 milj. EUR gadā, bet periodā gads varētu sasniegt 3 milj. EUR gadā. Savukārt lietus un sniega kušanas radīto plūdu pieauguma sekas klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ēkām var radīt ikgadējos ekonomiskos zaudējumus tūkst. EUR (periodā gads) un ap tūkst. EUR gadā laika periodā gads. Sniega segas pārslodzes pieauguma dēļ uz jumtiem paredzētais ekonomiskais apdraudējums tuvākā nākotnē (līdz gadam) ir ap 90 tūkst. EUR gadā, bet gadsimta beigās (periodā gads) tas būs ap tūkst. EUR gadā. Novērtējot kavējumu dienas, kas rodas sliežu ceļu degradācijas dēļ, ikgadējie kavējuma zaudējumi laika periodā gads ir ap 0,2 milj. EUR ar pieaugumu 0,1 milj. EUR, bet laika periodā gads attiecīgi ir 0,4 milj. EUR un 0,3 milj. EUR Civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzības plānošana Latvijā civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības plānošanai ir būtiskas šādas klimata pārmaiņu izpausmes un ekstrēmi: vasaras dienu skaita, tropisko nakšu skaita, karstuma viļņu ilguma un biežuma pieaugums, nepārtraukta sausuma periodu biežuma un ilguma palielināšanās; maksimālo vēja brāzmu pieaugums jūras piekrastē (Ventspils, Kolka, Rīga, Ainaži), dienu skaita palielināšanās ar maksimālo vēja ātrumu pie rietumu virzienu vējiem, vētrainu dienu skaita izmaiņas; dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās un gada nokrišņu daudzuma summas sniega formā samazināšanās; jūras ūdens līmeņa izmaiņas (paaugstināšanās) un nokrišņu daudzuma izmaiņas veicinās upju noteces režīma maiņu no pašreizējā izteiktā maksimuma pavasarī uz lielu noteci rudenī un sausumu vasarā, bez izteikta pavasara palu maksimuma; Civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā aktuāli ir ekstrēmu laika apstākļu un klimata notikumi, kuriem piemīt izteikta starpgadu un telpiskā mainība. Pārmaiņas vairāku klimata ekstrēmu biežumā, intensitātē, ilgumā un apdraudēto teritoriju platībās pasaulē tiek novērotas jau kopš 1950.gada, un ir sagaidāms, ka šādas tendences turpināsies arī nākotnē. Arī Latvijas klimata prognozes rāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem. 18 novērtējumam par pamatu ņemti Rīgai un Ventspilij izstrādātie plūdu risku pārvaldības plāni un pētījumi 19

24 24 Civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā klimata pārmaiņu radītie ekstrēmie notikumi ietekmē: cilvēku veselību, drošību un dzīvību klimata pārmaiņu radīto ekstrēmo notikumu rezultātā var būt cietušie un bojāgājušie, cilvēki var tikt pārvietoti uz drošākām, risku neskartām teritorijām, var rasties šķēršļi palīdzības sniegšanai cietušajiem (riski, kas rada smagas vai katastrofālas sekas); būtiskus transporta negadījumus, infrastruktūras bojājumus, rūpnieciskās avārijas u.c. Klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo notikumu radītie riski Latvijā var īpaši apdraudēt specifiskas sociālās grupas: bērnus, ģimenes ar maziem bērniem, mazturīgus iedzīvotājus, cilvēkus ar veselības problēmām, personas ar invaliditāti, tūristus un migrantus valodas barjeras dēļ, saimniecības ar mājlopiem, nomaļās vietās dzīvojošus cilvēkus, darbiniekus, kas strādā ārpus mājām. Civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzības plānošanā ir konstatēti 4 riski, kuri varētu rasties klimata pārmaiņu rezultātā: Risks Pavasara pali un ledus sastrēgumu izraisīti plūdi Vētras un jūras vējuzplūdi Spēcīgas lietusgāzes un to izraisītie plūdi Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki 3.tabula. Iespējamās sekas un ieguvumi civilajā aizsardzībā un ārkārtas palīdzības plānošanā Iespējamās sekas Pakārtotu risku rašanās (industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi). Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudēju rašanās; ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Plūdu sekas ir atkarīgas no tā, vai tiek appludinātas apdzīvotās zonas. Iespējamie ieguvumi: Palu riskam samazināsies gan iestāšanās varbūtība, gan sekas, samazināsies iespējamie zaudējumi. Pakārtotu risku rašanās (būtiski transporta negadījumi, industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi). Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudēju rašanās; ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Risks ir īpaši aktuāls piekrastes zonā un upju grīvās. Ļoti spēcīgu vētru gadījumā radītais apdraudējums ir aktuāls visā Latvijā. Pakārtotu risku rašanās (būtiski transporta negadījumi, industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi). Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudēju rašanās (t.sk. satiksmes dalībnieku patērētā laika izmaksas, seku likvidācijas izmaksas, apdrošinātāju izmaksas); ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Plūdu sekas ir atkarīgas no applūstošo teritoriju izvietojuma apdzīvotajās zonās. Pakārtotu risku rašanās (būtiski transporta negadījumi, industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi). Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudējumu rašanās (t.sk. zaudējumi no mežu izdegšanas, mežu atjaunošanas izmaksas); ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits,

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi te

Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi te Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) civilā aizsardzība organizatorisku, inženiertehnisku,

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PRETPLŪDU PASĀKUMI ŪDENSMALU LABIEKĀRTOŠANĀ Pārskats veikts Publisko un privāto partnerattiecību biedrības Zied zeme projektā Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša

Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāšanas un transportēšanas rezultātā. Piesārņojuma izplatība

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu gada

1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu gada 1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas ziņojuma ietvaros Pasūtītājs: Latvijas

Sīkāk

IEVADS

IEVADS SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...

Sīkāk

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas Klimata pārmaiņas 1 Indijas premjers Manmohan Singh (zils turbāns) un Indijas Vides un mežu ministrs Jaraim Ramesh (aiz premjera) daudzpusējā sanāksmē ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Ķīnas premjeru Wen

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

2

2 2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna 2016.-2021. gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu risku pārvaldības plāna 2016.-2021. gadam VIDES PĀRSKATS

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Janis Irbe_resursi un iespejas

Janis Irbe_resursi un iespejas Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

SIA (VAS)

SIA (VAS) SIA LDZ infrastruktūra neauditēts saīsinātais Finanšu pārskats par 2016.gada 6 mēnešu darbības rezultātiem izskatīts SIA LDZ infrastruktūra 2016.gada 21.jūlija Valdes sēdē, protokols Nr. INF-1.2./28 Informācija

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Latvijas Universitāte LU 75. zinātniskā konference Sekcija Ģeomātika DRONU / BEZPILOTA LIDAPARĀTU IZMANTOŠANAS TIESISKAIS ASPEKTS Artis Markots ĢIS ražošanas vadītājs SIA METRUM Jomu regulējošie normatīvie

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.12.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. DECEMBRI PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja

Sīkāk

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas

Sīkāk

PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava,

PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava, PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA 2010. 2020.gadam ieviešanu Jelgava, 18.02.2015. Saturs Ievads... 6 Ziņojuma I. Daļa. Kopējā stratēģija... 8

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

bilance lv

bilance lv AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk

2015 Finanšu pārskats

2015 Finanšu pārskats 2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības

Sīkāk

3

3 37. teksta pielikums Pārskats Hidroģeoloģiskās izpētes rezultāti objektā Dolomīta atradne Arēni Kalnagrāvīši Ropažu novadā Pārskatu sagatavoja: Oļģerts Aleksāns Hidroģeologs Rīga, 2014. SATURS Ievads...

Sīkāk

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE

Sīkāk

VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA

VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA AKCIJU SABIEDRĪBAS PASAŽIERU VILCIENS Nerevidēts saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2017.gada 1.janvāri 31.martu (Pārskatā iekļauti operatīvie dati) Informācija par sabiedrību Sabiedrības nosaukums

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk