Nr gada 2.septembris Aizputes novada domes izdevums 1.septembra aktualitâtes priekðsçdçtâjs Jânis Ruðko. Pçc tam izpilddirektore izglîtîbas

Transkripts

1 Nr gada 2.septembris Aizputes novada domes izdevums 1.septembra aktualitâtes priekðsçdçtâjs Jânis Ruðko. Pçc tam izpilddirektore izglîtîbas jomâ E.Malovka analizçja paveikto un sasniegumus pagâjuðajâ mâcîbu gadâ un izvirzîja prioritâtes nâkamajam mâcîbu gadam. Vçrtçja metodiskâ darba aktualitçtes un svarîgus skolu statistikas râdîtâjus. Bûtisks jaunums ðajâ mâcîbu gadâ ir bezmaksas mâcîbu lîdzekïi. Ar mâcîbu grâmatâm un darba burtnîcâm nodroðina paðvaldîba, vecâkiem jâiegâdajâs tikai individuâlai lietoðanai. Sanâksmes laikâ tika apsveikti pedagogi, kuri guvuði godalgotas vietas novada pedagogu radoðo darbu skatç: 1.vieta Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas skolotâjai Ilgai Blokai; 2.vieta Aizputes pagasta pamatskolas skolotâjai Çrikai Tiïugai; 3.vieta Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas skolotâjai Guntai Moisejai. Ar aktuâlu tçmu patriotiskâ audzinâðana un tâs iespçjas pedagogus uzrunâja Izglîtîbas komitejas vadîtâjs Linards Tiïugs. Prognoze skolçnu skaita ziòâ: Aizputes vidusskola 473 Neklâtienes vidusskola 270 Aizputes pag.pamatskola 85 Apriíu pamatskola 52 Dzçrves pamatskola 102 Kalvenes pamatskoa 62 Kazdangas pamatskola 145 Laþas speciâlâ skola 66 1.klasçs mâcîbas uzsâks 91 skolçns, Aizputes vidusskolas 10.kl 24. Lai radoðs jaunais mâcîbu gads! Izpilddirektore izglîtîbas jomâ Elita Malovka Aizputes un Durbes novadu pedagogu konferencç. Pirmajâ rindâ Aizputes novada domes priekðsçdçtâjs Aivars Ðilis un izpilddirektore izglîtîbas jomâ Elita Malovka 27.augustâ uz mâcîbu gada ievadsanâksmç tikâs gandrîs 220 Aizputes un Durbes novada pedagogi. Pedagogus uzrunâja Aizputes novada domes izpilddirektore izglîtîbas jomâ Elita Malovka, akcentçjot, ka darbu uzsâk visas 15 Aizputes novada izglîtîbas iestâdes. Visâs ir pietiekams skolçnu skaits, lai darbu turpinâtu. Novçlot, lai katram ðogad ir kâds izaicinâjums lielâks vai mazâks, lai realizçjas gan profesionâlie izaicinâjumi, gan ne mazâk svarîgie - personîgie. Novçlçjumus, uzrunâjot pedagogus, teica gan Aizputes novada domes priekðsçdçtâjs Aivars Ðilis, gan Dubes novada domes Aizputes vidusskola gatava jaunajam mâcîbu gadam Jaunajâ mâcîbu gadâ Aizputes vidusskola ir izvirzîjusi divus galvenos uzdevumus-turpinât darbu pie mâcîbu procesa kvalitâtes pilnveidoðanas un aktîvâk iesaistît izglîtojamo vecâkus skolas dzîvç, rîkojot izglîtojoðus un sadarbîbu veicinoðus pasâkumus. Ðo mçríu îstenoðanai ir sagatavota laba materiâlâ bâze, kâ arî remontçta un labiekârtota skolas vide, par ko paldies gribu teikt Aizputes novada domes vadîbai, îpaði A.Ðiïa kungam, A.Lapenas un S. Ausmanes kundzçm. Tâpat kâ visâ valstî, arî mûsu skolâ ðajâ mâcîbu gadâ vecâkiem nebûs jâpçrk darba burtnîcas, bet bûs jâpçrk tikai individuâli lietojamie kancelejas piederumi, kâ pildspalvas, burtnîcas u.c.. Ar mâcîbu grâmatâm, kâ jau iepriekðçjos gados tas ir bijis, skola turpinâs nodroðinât. Liels un iepriecinoðs jaunums, kurð lîdz ðim nav bijis, ir stipendiju pieðíirðana vidusskolas skolçniem no klasei. Stipendijas jau varçs saòemt ar septembra mçnesi. Tâm ir vairâkas kategorijas. Zemâkais stipendiju slieksnis ir tiem skolçniem, kuriem visos mâcîbu priekðmetos vidçjâ balle bijusi 7, kâ izòçmums drîkst bût viens 6. Vidçjo stipendiju pieðíirs skolçniem, kuriem visos mâcîbu priekðmetos vidçjâ balle ir 8 un kâ izòçmums drîkst bût viens 6. Savukârt augstâkâ stipendija bûs skolçniem, kuriem visos mâcîbu priekðmetos ir 9, ar izòçmumu viens 7. Pavasarî Aizputç viesojâs Ðveices delegâcija, kura uzdâvinâja franku, par kuriem zçnu darbmâcîbas kabinetam tika iegâdâti pârvietojami skaidu nosûcçji, galdnieka çvelsoli, ïoti moderna koka virpa, skrûvspîles. Pateicoties domes atbalstam, radâs iespçja izremontçt zçnu darbmâcîbas kabinetu, kurð tagad ir jauns, skaists un labi iekârtots. Remontdarbi, kas pavasara sâkumâ bija ieplânoti, ir veikti. Palicis vien neizremontçts koridors pie zçnu darbmâcîbas kabineta. Otrais remontobjekts - koridors pie sporta zâles - arî tika izremontçts, kâ arî izremontçts 1.klases kabinets, kurð iekârtots ar jauniem soliem. No 3.stâva uz 1.stâvu pârcelts medmâsas kabinets. Tagad ðis kabinets atrodas starp abâm sporta zâlçm, lai bçrniem nepiecieðamîbas gadîjumâ tas bûtu çrtâk pieejams. Ir ieliktas un izkrâsotas jaunas grîdas abos vçstures kabinetos un vienâ krievu valodas kabinetâ. Labiekârtota aktu zâle. Tajâ jau pagâjuðâ mâcîbu gada Izver sapni caur saules staru Garu, garu Un saki pats sev - Visu varu! Lai mums visiem sekmîgs un darbîgs jaunais mâcîbu gads! Izpilddirektore izglîtîbas jomâ Elita Malovka Aizputes vidusskolâ 2. septembrî plkst Zinîbu diena 3.septembrî plkst.9.00 Adaptâcijas diena Radoðâs darbnîcas. beigâs tika uzlabota skatuve ar aizkariem un tika iegâdâti jauni konferenèu krçsli, kurus visi novada pedagogi varçja izmçìinât konferencç 27.augustâ. Ðogad ir rasta iespçja un iegâdâts jauns sporta inventârs: jaunas sporta formas, lai mûsu skolas komandu atpazîtu, naglu kurpes, volejbola un basketbola bumbas un vairâki vingroðanas paklâji. Nâkamais labais jaunumsskolotâjas Vikas Vasiïevskas un Karînas Liepiòas vadîbâ skolas komandas uzvara un iesaistîðanâs Comenius daudzpusçjo partnerîbu programmas ietvaros, lai realizçtu programmu Neobiota, kur tiks pçtîtas invazîvo augu sugas, piemçram, Sasnovska latvâòa izplatîba daþâdâs Eiropas valstîs. Jau oktobra sâkumâ mûsu skolâ viesosies partnerskolu delegâcija no 7 Eiropas valstîm- Vâcijas, Polijas, Austrijas, Itâlijas, Nîderlandes, Norvçìijas un Latvijas. Aizpute ir pirmâ vieta, kur ieradîsies visas ðîs delegâcijas, savukârt pçc tam tâlâkâ laika gaitâ arî mûsu skolas skolçnu delegâcija viesosies visâs ðajâs valstîs. Nâkamâ labâ ziòa ir, ka skolotâjas Vikas Vasiïevskas vadîbâ mûsu skolas skolçni piedalîjâs Latvijas Finiera konkursâ Zaïâ klase un otro gadu pçc kârtas ieguva Grand Prix 500 latus skolas labiekârtoðanai. Pagâjuðajâ gadâ par ðo naudu tika iegâdâti mikroskopi bioloìijas kabinetam un labiekârtota skolas apkârtne: pie zçnu darbmâcîbas kabineta logiem atjaunota puíu dobe un skolas priekðâ izveidota rundâlîte ar ziediem un mûþzaïiem augiem. Jaunajâ mâcîbu gadâ novçlu gan skolçniem, gan skolotâjiem mîlçt, godât un cienît savu skolu, katru dienu veikt savus pienâkumus ar prieku un pçc labâkâs sirdsapziòas, lai Dieva svçtîba un veiksme ir ar mums. Aizputes vidusskolas direktore Gunta Vîdnere

2 2 Oficiâlâs ziòas Domes sçdç 28.augustâ Nolçma pieðíirt dotâciju Ls apmçrâ Aizputes pilsçtas paðvaldîbas mâju apsaimniekotâjam SIA Aizputes Nami sekojoðu darbu izpildei: Ls 2819,93 tualeðu telpu izbûvei Liepâjas ielâ 7; Ls 3194,08 tualetes, kanalizâcijas sistçmas un ûdensvada ierîkoðanai Kalvenes ielâ 21. Atbrîvoja Dzintru Kïaviòu no Aizputes novada Kazdangas bâriòtiesas priekðsçdçtâjas amata, pamatojoties uz viòas iesniegumu, un ievçlçja viòu par Aizputes novada Kazdangas bâriòtiesas locekli. Par Aizputes novada Kazdangas bâriòtiesas Mçríis : Izveidot kardiotaku, atpûtas un veselîga sporta infrastruktûras pamatu Cîravas centrâ aiz bçrnu dârza, kâ arî labiekârtot ðo teritoriju. Pçc projekta realizâcijas teritorijâs, kurâs valdîja postaþa, aizmirstîba, krûmu un dubïu jûra, ikdienâ visiem pieejamâ un redzamâ vietâ- Cîravâ pie bçrnu dârza un Dzirnavu dîía, tagad ir sakârtota un labiekârtota vide. Brîvâ dabâ aktîvo kustîbu teritorijas lîdz ðim te nav bijuðas un Cîravas iedzîvotâjiem bija maz iespçju aktîvi darboties. Ðî projekta ietvaros visu teritoriju ðíçrso grantçts celiòð, ap kuru labiekârtota teritorija ðaurâ joslâ stiepjas gar Dzirnavu dîíi. Te izvietojies sçòu meþs, koka elementu dabas taciòa kustîbu koordinâcijas vingrinâjumiem visiem vecumiem, lielâs ðûpoles, divi âra trenaþieri un arî divi pârvietojami grozi strîtbolam, soliòi ar atkritumu urnâm, nojume. Sakârtoti arî esoðie krûmi un koki. Tie, kas nav noskaòoti aktîvi darboties, var mierîgi uz soliòiem baudît labus dabas skatus. Te varçs darboties pagasta un citu atpûtas pasâkumu ietvaros, kâ arî tas ir brîniðíîgs apskates un pastaigu objekts Cîravas viesiem. Objekts nodots ekspluatâcijâ priekðsçdçtâju ievçlçja Bernardu Aizporieti no Nolçma atbalstît nodibinâjumu Kokneses fonds un Latvijas Politiski represçto apvienîbas aicinâjumu Likteòdârza amfiteâtra izbûvei un Ozolu godasardzes stâdîðanai ar dotâciju 500 latu apmçrâ. Ievçlçja Aizputes novada paðvaldîbas vçlçðanu komisiju ðâdâ sastâvâ: Irçna Grundmane- Aizputes pilsçtas bibliotçkas vadîtâja; Inga Zçrande- Daudzfunkcionâlais sociâlo pakalpojumu centra vadîtâja; Sniedze Ausmane- Aizputes novada domes finanðu ekonomiste; Gaida Zvirbule- z/s Ceïmalas -2 îpaðniece; Òina Ivanova- Aizputes novada domes kancelejas nodaïas vadîtâja; Bûvniecîbu veica SIA AD Bûve, kopçjâs izmaksas ,86 bez 21% PVN. Projektâ iegûstamais finansçjums no ELFLA 12600,00 Projektam (dokumentâcija, grâmatvedîba, bûvniecîba, objekts) bija centrâlâ Lauksaimniecîbas atbalsta dienesta kontrole. Atzinums, ka viss atbilst pieprasîtajiem râdîtâjiem attiecîbâ uz ELFLA pasâkumu îstenoðanu. 2.kârta (2013.gada atbalsts) Projekta Nr LL09- L Tagad turpinâsim labiekârtot vidi aktîvai atpûtai un laika pavadîðanai- pludmales vietu, bruìçtu un apgaismotu celiòu. Bruìçts celiòð 295kvm ar caurteku, pa kuru notecçs perspektîvajâs projektu teritorijâs daþâdos laika apstâkïos sakrâjies liekais ûdens. Apgaismojumam èetras gaismas laternas, lai tumðo gadalaiku pievakarçs iedzîvotâji varçtu doties droðâs pastaigâs ap Cîravas dzirnavu dîíi un baudît romantisku vidi, apskatot Cîravas pili no visâm pusçm. Pagasta svçtku laikâ ðajâ aplî organizçjâm arî skrçjienu. Takas gabals projekta teritorijâ pilnîbâ noslçgs jau esoðo bruìçto un asfaltçto celiòu apli ap ðo vizuâli Daina Sudraba- A/S LPB veikala Gatve vadîtâja; Arnis Akots- SIA KS Cîrava vadîtâjs. Nolçma slçgt lîgumu par tiesîbâm apsaimniekot fizisko un juridisko personu radîtos sadzîves atkritumus Aizputes novadâ ar SIA EKO KURZEME un SIA Eco Baltia vide ar lîguma darbîbas termiòu no 2013.gada 1.decembra lîdz 2018.gada 30.novembrim. Noteica, ka maksa par vienu kubikmetru sadzîves atkritumu savâkðanu, pârvadâðanu, apglabâðanu atkritumu poligonâ Íîvîtes, ieskaitot dabas resursu nodokli LVL 0,98 par 1 m3 sadzîves atkritumu, ir LVL 6,63 bez pievienotâs vçrtîbas nodokïa. Nolçma piedalîties reìionâlâ atkritumu apsaimniekoðanas Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbai ( ELFLA) Veselîgas atpûtas infrastruktûras izveide un teritorijas labiekârtoðana Cîravâ Nr LL09-L ( 2012.gada atbalsts) pievilcîgo teritoriju. Vecajiem çkas pamatiem teritorijâ bûs atrasts skatam tîkams pielietojums- akmensdârzs un garðaugu stâdîjumi. Atpûtas teritorijâ bûs iespçjama ugunskura kurinâðana labiekârtotâ, ugunsdroðâ vietâ. Pârçjo projekta teritorijas izskatu uzlabos pârdomâti jaunu koku un krûmu stâdîjumi. Vides labiekârtojumus organiski ieskaus svaigi sçts un vienmçrîgs zâlâjs. Rezultâtâ pievilcîga, veselîga un skatâma vide visiem Cîravas iedzîvotâjiem un viesiem brîvâ laika pavadîðanai. Bûvnieks projektâ SIA Kurzemes ceïinieks un bûvnieks. Kopçjâs projekta izmaksas 25964,91 ar 21% PVN. Finansçjums no ELFLA 12600,00 Bûvniecîba uzsâkta, pabeigt paredzçts Par finansçjuma saòemðanu jâpateicas arî biedrîbai Liepâjas rajona partnerîba, kuras izstrâdâtâ Vietçjâs attîstîbas stratçìija gadam ir iemesls, ka varam iesniegt projektu pieteikumus LEADER rîcîbâs un aktivitâtçs. Projekta vadîtâja Gunta Butrima Informâcija 1.klaðu skolçnu vecâkiem Aizputes novada dome 2013./2014. mâcîbu gadam saòçma ziedojumu LVL 1681,50 no Latvijas draugu biedrîbas Lihtenðteinâ. Plânots, ka novada izglîtîbas iestâdçs mâcîbas uzsâks aptuveni 90 pirmâs klases skolçni, un novada dome katrai pirmklasnieka ìimenei izmaksâs 20 latus kâ nelielu palîdzîbu skolçnam nepiecieðamo lietu iegâdei. Iesnieguma veidlapas vaicâjiet savu klaðu audzinâtâjiem, aizpildiet, pievienojiet pirkuma dokumentu un nododiet skolâ, domç vai pagasta pârvaldç. Norçíinu kârtîba tâda pati kâ iepriekðçjos gados, t.i., Aizputes novada domes grâmatvedîba pârskaitîs naudu vecâku banku kontos. Aizputes novada domes galvenâ grâmatvede Alda Lapena plâna gadam izstrâdç, sadarbojoties ar Liepâjas atkritumu apsaimniekoðanas reìionâ ietilpstoðajâm paðvaldîbâm. Uzdeva sabiedrîbai ar ierobeþotu atbildîbu LIEPÂJAS RAS organizçt reìiona atkritumu apsaimniekoðanas plâna gadam izstrâdes uzsâkðanu un par plâna izstrâdes procesu reizi mçnesî informçt Aizputes novada paðvaldîbu. Vçl domes sçdç izskatîja sekojoðus jautâjumus: par palîdzîbu dzîvokïu jautâjuma risinâðanâ; zemes jautâjumus; par nomas lîgumu Aizputes pagastâ; par kurinâtâja ðtata vietas izveidoðanu Kalvenes pagasta pârvaldç; par Aizputes novada domes maksas pakalpojumiem sakarâ ar pâreju uz EUR; par atvaïinâjumu domes priekðsçdçtâjam; par grozîjumiem 2013.gada 30.janvâra lçmumâ Nr.35; par grozîjumiem 2010.gada 30.marta saistoðajos noteikumos Nr.9 Aizputes novada paðvaldîbas nodevas ; Aizputes novada paðvaldîbas budþeta korekcijas; par Aizputes novada domes 2012.gada 28.novembra lçmuma Nr.471 precizçðanu; par atïauju izmantot nekustamâ îpaðuma adresi kâ individuâlâ komersanta adresi. Aicinâjums novadniekiem 18.novembrî Valsts svçtku svinîgâ pasâkumâ tiks pasniegti Aizputes novada domes apbalvojumi. Dome ir iedibinâjusi ðâdus apbalvojumus (nolikums pieejams mâjas lapâ sadaïâ saistoðie noteikumi vai Aizputes novada domes kancelejas nodaïâ): Aizputes novada domes Atzinîbas raksts, lai izteiktu novada paðvaldîbas atzinîbu fiziskâm un juridiskâm personâm par aktîvu, radoðu un nesavtîgu darbu Aizputes novada labâ. Aizputes novada domes Goda raksts, lai izteiktu paðvaldîbas pateicîbu par sasniegumiem daþâdâs nozarçs un par nozîmîgu ieguldîjumu Aizputes novada attîstîbâ, veicinot Aizputes novada pozitîva tçla veidoðanu Latvijas Republikâ, Baltijâ, Eiropâ, pasaulç. Aizputes novada Goda novadnieks ir augstâkais Domes apbalvojums, kas tiek dibinâts, lai iemûþinâtu fiziskas personas vârdu Aizputes novada vçsturç. Ðos apbalvojumus pieðíir, pamatojoties uz motivçtu iesniegumu, kurâ par pretendentu jâsniedz ðâdas ziòas: 1. Fiziskai personai: 1.1. Personas vârds, uzvârds, dzimðanas dati, dzîvesvietas adrese, amats vai nodarboðanâs; 1.2. Nozîmîgâko darbu vai nopelnu apraksts, par kuriem ierosina pieðíirt apbalvojumu. 2. Juridiskai personai: 2.1. Pilns juridiskâs personas nosaukums, juridiskâ vai pastâvîgâs darbîbas vietas adrese; 2.2. Darbîbas virziens un nopelnu apraksts, par kuriem ierosina pieðíirt apbalvojumu. Iesniegumus lîdz 2013.gada 14.oktobrim var iesniegt gan Aizputes novada domç, 18.kabinetâ, gan iemest ierosinâjumu kastîtç (1.stâvâ), gan pagastu pârvaldçs. Mûsu novadâ ir daudz aktîvu, darbîgu cilvçku, kuri pelnîjuði pateicîbu, tâpçc nepaliksim malâ, pasîvi vçrojot, bet bûsim atsaucîgi un ieteiksim pretendentus! Lemj par bçrnu laukumu izveidi pilsçtâ Ð. g. 20.augustâ notika sociâlâs un veselîbas komitejas atklâtâ sçde par bçrnu laukumu izveidi pilsçtâ, uz kuru tika aicinâti ieinteresçtie Aizputes iedzîvotâji. Ieradâs interesenti no PMK, ceïu daïas rajona un no pilsçtas centra. Lîdz ar to tika nolemts, ka bçrnu laukumu izveide notiks tieði ðajos pilsçtas rajonos. Lîdz septembra vidum, kad notiks nâkamâ sociâlâs un veselîbas komitejas sçde, tiks apkopoti minçto pilsçtas rajonu iedzîvotâju priekðlikumi un ierosinâjumi, kâ arî noteikta vieta bçrnu laukuma izveidei pilsçtas centrâ. To veiks ieinteresçtâs personas, kuras piedalîjâs augusta sçdç, noskaidrojot, ko iedzîvotâji vçlas, ko gatavi darît paði ðî jautâjuma risinâðanâ un kâdu palîdzîbu viòi gaida no paðvaldîbas. Paldies SIA TAP vadîtâjam Kristapam Rudzâjam, kurð pasniedza dâvanu karti bçrnu laukuma izveidei - Ls apmçrâ. Septembra sçdç tiks nolemts, kur un kâ ðî naudas summa tiks izmantota. Paldies tiem pilsçtas iedzîvotâjiem, kuri atsaucâs un ieradâs uz sçdi, jo tikai kopîgi mçs varam paveikt labas lietas, kuras pçc tam priecçs mûs visus. Ceru uz jûsu atsaucîbu arî septembra sçdç, kuras datums un laiks tiks publicçts Aizputes novada mâjas lapâ. Veselîbas un sociâlâs aprûpes komitejas vadîtâja Sarmîte Ðtâle

3 Jûnijâ Aizputç Pils ielâ 3 darbu uzsâka aprûpes nodaïa, kura atrodas SIA Kuldîgas slimnîca pakïautîbâ. Kad 2010.gada rudenî sâkâs bûvdarbi aktivitâtç Kuldîgas slimnîcas aprûpes nodaïas rekonstrukcija Pils ielâ 3, Aizputç ES atbalstîtâ projekta ietvaros, Kuldîgas slimnîcas valdes loceklis Ivars Eglîtis solîja, ka ðî çka tiks atvçlçta medicînai un te bûs arî aprûpes nodaïa. Tagad ðis projekts ir realizçts. Uz sarunu par jaunatvçrto nodaïu un medicînas problçmâm Aizputç aicinâju nodaïas vadîtâju- ârstu Elmâru Avotu. Uzskatu, ka Aizputes pilsçtas un novada iedzîvotâji ar ðîs nodaïas atvçrðanu ir lieli ieguvçji, sarunâ sacîja nodaïas ârsts Elmârs Avots. Paðlaik ðis projekts ir paredzçts pieciem gadiem. Taèu domâju, ka arî tas ir labi, jo ðâdu iespçju ârstçties novados slimniekiem valstî nemaz nav tik daudz. Kopâ ar SMPP tas ir liels atspaids mûsu iedzîvotâjiem, jo ar katru saslimðanu vai traumu vairs nav jâbrauc uz Kuldîgu vai Liepâju. Aprûpes nodaïas darba saturs un profils ir tâds pats kâ slimnîcu terapeitiskajâs nodaïâs. Varam sniegt lîdzvçrtîgus medicîniskos pakalpojumus. Man ir tâda sajûta, ka mçs bûtu atgriezuðies 20 gadus atpakaï, kad ðeit bija Aizputes slimnîcas terapijas nodaïa. Tikai tagad viss aprîkojums ir daudz modernâks. Pçdçjos gados Aizputç, kaut cik pietuvinâtu, tâdu palîdzîbu sniedzam Veselîbas un sociâlâs aprûpes centrâ Atmodas ielâ 17, bet tâ ir problemâtiska lieta, jo zâïu apgâdes tur nav. Tâs ir jâpçrk paðam slimniekam. Arî izmeklçjumi jâsaskaòo ar ìimenes ârstiem. Rezultâtâ Aizputes pilsçta Par jauno aprûpes nodaïu un problçmâm medicînâ Dr.Avots vienâ no palâtâm vajadzîgais medicînisko pakalpojumu apjoms nav pilnîgs. Dakteris parâdîja izremontçtâs palâtas, kurâs katrâ ir skapis slimnieku drçbçm, ir sanitârais mezgls: tualete, ûdens krâns ar izlietni un duða. Ir speciâlas, ar pulti regulçjamas gultas, pie kurâm ir arî signalizâcijas pogas, lai vajadzîbas gadîjumâ varçtu izsaukt medicînisko personâlu. Ir pat neliels balkons, uz kura var iziet slimnieki. Netrûkst arî telpas personâla vajadzîbâm. Dr. E.Avots informçja: Ðeit viss ir pieejams arî cilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm. Uz otro stâvu, kur atrodas aprûpes nodaïa, ir izbûvçts lifts. Nodaïâ ir 5 palâtas, un pamatâ plânots uzòemt desmit pacientus. Tie galvenokârt ir mûsu pilsçtas un novada ïaudis, bet ir bijuði pacienti arî no citurienes, piemçram, no Skrundas. Nodaïâ strâdâjam divi ârsti es - terapeits un íirurgs Nikolajs Lidovskis, kurð sniedz ambulatoriskus pakalpojumus. Ir èetras medicînas mâsas un divas mâsu palîdzes. Mâsas deþurç diennakti. Zâles pacientiem nav jâpçrk, ar tâm nodroðina nodaïa, tâs centralizçti saòemot no Kuldîgas slimnîcas. Ðobrîd uzturçðanâs diennaktî ðeit izmaksâ Ls 5, -, lçtâk nekâ citur. Pie tam uzòemðanas un izrakstîðanâs diena tiek skaitîta par vienu. Maksâ ietilpst arî çðana, analîzes, medicîniskâs manipulâcijas, ja nepiecieðamsrentgens un íirurga konsultâcija. Nodaïâ pacienti nonâk ar ìimenes ârsta nosûtîjumu. Ar âtro palîdzîbu pacientus ved uz Kuldîgas un Liepâjas slimnîcâm. Ðeit uzòem tikai pieauguðos. Tepat ðajâ çkâ ir iespçja sniegt arî citus medicîniskus pakalpojumus. Ir diagnostikas iespçjas- rentgens, sonogrâfija. Pieejami arî íirurga pakalpojumi- konsultâcijas, var veikt ambulatora lîmeòa manipulâcijas. Tepat arî atrodas Steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkts (SMPP). - Kâdas problçmas vadîbai bûtu nepiecieðams risinât, lai uzlabotu medicînisko pakalpojumu sniegðanu pilsçtâ? Saprotu, ka Aizputç ârstniecîbas iestâþu izvietojums ir pârâk sadrumstalots- ir medicînas iestâdes Avotu ielâ, Atmodas ielâ un tagad arî Pils ielâ. Tas tâ ir izveidojies vçsturiski. Domâju, ka labâkais variants bûtu, ja viss bûtu pieejams kompakti vienâ vietâ. Tad slimniekiem nebûtu problçmu ar pârvietoðanos. Visiem ir skaidrs, ka ideâli bûtu visu apvienot pilsçtas centrâtur, kur ir novada vadîba un citas iestâdes, tirgotavas, autobusu pietura. Laiks iet, bet nevaram ðo lietu atrisinât. Pieejamîbai ir milzîga nozîme. Ja nav iespçjas visu apvienot, tad pilsçtas vadîba vismaz varçtu uz ðo problçmu paskatîties no kâjâmgâjçju viedokïa. Piemçram, ðajâ ârstniecîbas iestâdç cilvçki nâk uz rentgenu, pie íirurga, uz SMPP, tagad te ir arî mans ìimenes ârsta kabinets. Vajadzçtu paskatîties shematiski marðrutus, pa kuriem pârvietojas lielâkâ cilvçku plûsma un tur nolikt soliòus. Tikai tie baïíîði gan nederçs. Vecam cilvçkam ar vâjumu kâjâs no tâ piecelties ir ïoti grûti. Vajag normâla augstuma, stabilus soliòus. Zinu, ka pacienti, kuri nevar paði atnâkt, izmanto taksometra pakalpojumus, bet arî tas nav risinâjums. Ne vienmçr vajadzîgajâ brîdî tas ir pieejams un ne visi to var atïauties. Nodaïâ visbieþâk nonâk tieði pacienti, kuriem nav bijusi iespçja ilgâku laiku nokïût pie ârsta. Diemþçl arî tuvinieki ne vienmçr var palîdzçt. Arî Sociâlajam dienestam vajadzçtu apzinât ðos slimniekus un palîdzçt risinât problçmu. Pirmais solîtis, ko var izdarît, tas ir- ievietot slimnieku ðajâ nodaïâ, kur mçs varam novçrtçt viòa veselîbas stâvokli, veikt izmeklçjumus, izârstçt izgulçjumus, ja tâdi ir, un veikt nepiecieðamo ârstçðanu. Kamçr slimnieks ðeit, var domât, kâ tâlâk risinât konkrçto situâciju. Uz kâdu laiku var ievietot Veselîbas centrâ Atmodas ielâ. Tad vajadzçtu ievietot kâdâ aprûpes iestâdç vai iekârtot speciâlu vietu un kopðanu slimniekam mâjâs. Diemþçl, bieþi guloðs slimnieks nonâk atkal tâdos paðos apstâkïos, kur netiek pienâcîgi aprûpçts. Un tad atkal ârstçðana jâsâk no jauna Lai nedaudz risinâtu ðo problçmu, savus pacientus, kas ir guloði vai ar pârvietoðanâs grûtîbâm, mçs ar mâsu cenðamies vismaz reizi trîs mçneðos apmeklçt mâjâs. Paskatâmies, kâ iet, uzrakstâm receptes. - Cilvçki ir jautâjuði, kâpçc laboratorija nepârceïas uz Pils ielu 3? Laboratorijas ir kâ atseviðía struktûra, kura patstâvîgi nomâ telpas un pieòem lçmumus. Tâ ir Gulbja laboratoriju sistçma, kas darbojas visâ valstî un nav mûsu laboratorija nav pakïauta Kuldîgas slimnîcai. Bûtu jau ideâli, ja Pils ielâ atrastos arî aptieka, bet ðeit ir tas pats variants, ka aptieku tîkls ir atseviðíi. - Kâdu redzat turpmâko medicînas darbîbas modeli Aizputç ar jau esoðajâm struktûrâm? Ja bûs iespçja pastâvçt Veselîbas un sociâlâs aprûpes centram Atmodas ielâ 17, tas varçtu veikt dienas stacionâra pakalpojumus, kâ arî turpinât Jau ierasts, ka augusta mçnesî, kad svinam pilsçtas jubileju, Aizputes novadpçtniecîbas muzeja izstâþu zâlç tiek atklâta kâdas Aizputç dzîvojoðas radoðas personîbas darbu izstâde. Ðogad muzejâ skatâma aizputnieku- Ausmaòu ìimenes- fotogrâfiju izstâde, kas ir tçva un divu viòa meitu veltîjums pilsçtas 765. jubilejas reizç. Izstâdç apskatâmas 37 krâsu fotogrâfijas, kurâs iemûþinâti Aizputes skati un notikumi daþâdos diennakts laikos, mûsu pilsçtas daþâdu paaudþu iedzîvotâji un fotomirkïi kâ ceïojumu piezîmes no Taizemes, Malaizijas un Nîderlandes. Armanda 17 fotogrâfijas uzrunâ ar tajâs tvertajiem zemtekstiem un abstrakcijâm, provocçjot skatîtâju domât un 3 sniegt diennakts medicînisko aprûpi, kas bûtu vairâk sociâla rakstura. Domâju, ka secîba varçtu bût ðâda: nodaïâ Pils ielâ 3 tiek veikti medicîniskie pakalpojumi diagnostika un ârstçðana, tad, ja nepiecieðams, slimnieku var pârvest uz centru Atmodas ielâ. Praksç esmu novçrojis, ka bieþi situâcijas ìimençs ir tâdas, ka paði tuvinieki vien nespçj aprûpçt guïoðus slimniekus. Tas nav izdarâms fiziski vai darba dçï. Arî lîdzekïi ne vienmçr atïauj visu izdarît. Tâpçc jaunâs nodaïas atvçrðana ir liels ieguvums mûsu cilvçkiem. Redakcijas piebilde: Esam saòçmuði arî ðâdus lasîtâju ierosinâjumus: 1)pieejamîbas situâcijas uzlaboðanai medicînas iestâdei Pils ielâ 3 ir vajadzîgas kâpnes ielas stâvâkajâ daïâ, lai varçtu uzkâpt kalnâ, vai vismaz margas, lai slidenâ laikâ bûtu kur pieturçties. 2)Sociâlajam dienestam vajadzçtu auto, ar ko iespçjams pârvest guïoðus slimniekus. Dina Kopðtâle Ausmaòu ìimenes fotogrâfiju izstâde Aizputes muzeja izstâþu zâlç Foto no Ausmaòu ìimenes fotogrâfiju izstâdes izvçrtçt redzamo, savukârt jaunâkâs meitas Tijas 13 fotogrâfijâm ir vairâk dokumentâls raksturs. Tajâs viòa iemûþinâjusi notikumus sev apkârt : aktivitâtes draugu un ìimenes lokâ, skolâ un daþâdos pilsçtas pasâkumos. Justînes 7 fotogrâfijas iepazîstina ar ðajâ vasarâ paðas acîm skatîto un fotokameras iemûþinâto Taizemç un Malaizijâ. Tajâs it kâ zinâmas un pazîstamas lietas, taèu nenoliedzami atðíirîgas no mums ierastâs lietu kârtîbas un informâcijas pasniegðanas veida. Justînes, Tijas un Armanda Ausmaòu fotogrâfiju izstâde muzejâ bûs apskatâma vçl visu septembra mçnesi. Aicinâm to apskatît! Aizputes novadpçtniecîbas muzeja vadîtâja Jolanta Berga

4 4 Gandrîz kâ pasakâ Ezîði ietur maltîti Kâdâ Ceriòu ielas mâjas pagalmâ dzîvoja eþu mamma. Vasaras sâkumâ viòai piedzima seði maziòi ezîði. Taèu tad notika nelaime. Eþu mâmiòu uz ielas sabrauca auto. Mazie ezîði palika vieni. Mâjas saimniece, redzot notikuðo, apþçlojâs par mazajâm radîbiòâm un sâka tos barot ar kazas pieniòu. Kad ezîðiem atvçrâs actiòas un tie sâka palikt òiprâki, tika nolemts tos nogâdât tâlâk no nelaimîgâs ielas. Ezîðus aiznesa uz citu sçtu, kur tiem ierîkoja mâjvietu bijuðâ suòa bûdâ. Tâ viòi tur auga, saimnieces un citu lîdzjûtîgo kaimiòu aprûpçti. Izrâdîjâs, ka vislabâkâ delikatese mazajiem ezîðiem ir maltâ gaïa, bet uzdzerðanai derçja tas pats piens. Par ezîðiem priecâjâs arî kaimiòu bçrni un sekoja lîdzi viòu augðanai un piedzîvojumiem. Kad ezîði bija paauguðies lîdz pusaudþu vecumam, tos izlaida brîvîbâ. Pamazâm tika apgûtas arvien lielâkas teritorijas un krâta izdzîvoðanas pieredze. Tagad jau ezîði ir lieli un dzîvo patstâvîgu dzîvi, bet vçl arî reizçm kâds iegrieþas savâ bçrnîbas bûdiòâ un tiek pie garda kumosa. Tâ nu sanâca, ka ðajâ vasarâ mazie ezîði bija ieguvuði apkârtçjo cilvçku uzmanîbu un lîdzjûtîbu un, pateicoties tam, izdzîvoja. Tâds it kâ sîkums, bet no mazajâm lietâm jau top lielâs. Iemâcoties saredzçt, rûpçties un palîdzçt mazajâm dzîvajâm radîbâm lîdzâs, mçs mâcâmies ielaist mîlestîbu paði savâs sirdîs. Dina Kopðtâle Mçtras mâjas draugu plençrs Aizputes Diabçta un invalîdu biedrîbas informâcija Aizputes Diabçta un invalîdu biedrîbas valde 10. septembrî Aizputes pilsçtas Kultûras namâ pulksten organizç ADI biedrîbas atklâto valdes sçdi, uz kuru tiek aicinâti biedrîbas biedri. Tajâ aicinâm izteikties katru biedrîbas biedru un uzklausît ierosinâjumus. Sçdç drîkst piedalîties tikai pilntiesîgais Aizputes Diabçta un invalîdu biedrîbas biedrs, uzrâdot ADI biedra karti). Valdes sçdç tiks apspriesti sekojoði jautâjumi: 1. ADI biedrîbas prezidenta U.Bensona ziòojums par biedrîbas darbîbu laika posmâ no g. lîdz g.; 2. ADI biedrîbas prezidenta U.Bensona izklâsts par turpmâko biedrîbas valdes sastâva maiòu un palielinâðanu no 1-2 valdes locekïiem, vadoties pçc ADIB statûtiem. 3. ADI biedrîbas prezidenta U.Bensona ierosinâjums par ADI biedrîbas reorganizâciju ( PLÂNOJAM); 4. ADI biedrîbas atskats uz 2012 gada Pasaules Diabçta dienas pasâkumu Aizputes novadâ un to vçrtçjums\analîze; 5. ADI biedrîbas Pasaules Diabçtu dienas pasâkuma organizçðana gada novembra mçnesî, utt.; 6. Ierosinâjumi, debates. Biedriem bûs iespçja bez maksas apmainît glukametrus, kam ir lçtâki paðkontroles stripi. Biedrus aicinâm godprâtîgi nomaksât biedru naudas maksâjumus. Neskaidrîbas gadîjumâ varat zvanît uz mobilo tâlruni Informâcija par biedrîbas darbu biedrîbas mâjas lapâ: Aizputes Diabçta un invalîdu biedrîbas prezidents Ulvis Bensons Aizputes evaòìçliski luteriskâs draudzes dievkalpojumi un aktivitâtes: 8. septembrî pkst septembrî plkst ( ar Svçto vakarçdienu) 22. septembrî plkst septembrî plkst Individuâlâm lûgðanâm Valtaiíu evaòìçliski luteriskâs draudzes dievkalpojums: 1.septembrî plkst Cîravas evaòìçliski luteriskâs draudzes dievkalpojums: 8. augustâ plkst Snçpeles evaòìçliski luteriskâs draudzes Dievkalpojums: 15. augustâ plkst Tu, Kungs, mani pazîsti labi jo labi, Tu redzi un zini, kâda ir mana sirds... (Jeremijas grâmata 12:3 ) Uzziòas: Mâcîtâja Dace Dzene Mâcîtâjs Varis Bitenieks Mçtras mâjas draugu plençra dalîbnieki Mçtras mâjâ apskatâmi Aizputes svçtku laikâ notikuðâ Mçtras mâjas draugu plençra dalîbnieku darbi. Ðis bija treðais Mçtras mâjas rîkotais plençrs, un tajâ piedalîjâs Gunta Ruicçna, Jânis Gunars Kalnmalis, Vilnis Bulavs,Gunta Krastiòa,Bârbala Gulbe, Anda Poikâne, Inga Jurâne,I nga Dilba, Elîna Elere, Mçtra Drulle, Anita Zîverte. Èakli mâksliniekiem palîdzçja un savu ekspozîciju veidoja jaunie mâkslinieki Jânis, Katrîna, Pçteris, Lîva, Maija, Omârs, Beatrise un Sofija. Aizputniekiem plençra laikâ bija iespçja ne tikai vçrot mâksliniekus darbojamies, bet arî paðiem veidot savu mâkslas darbu grafikas tehnikâ, izmantojot oforta presi. Arî paði mâkslinieki izmantoja izdevîbu piedalîties grafiíu Elînas Eleres un Mçtras Drulles vadîtajâs meistardarbnîcâs. Aktivitâtçs piedalîjâs Ievas Helmûtes Grafikas darbnîca. Pasâkumu atbalstîja LKKF, Liepâjas Kultûras pârvalde. Izstâde apskatâma lîdz oktobra beigâm. Vairâk par plençru Mçtras mâja saòçmusi jauku dâvanu - stikla mâksliniece Gundega Strauta uzdâvinâjusi savu vitrâþu, kas tapusi 1993.gadâ. Mâksliniece veicinâjusi nacionâlâ romantisma atdzimðanu 90. gadu sâkumâ, izmantojot savos darbos latvju rakstus. Uzdâvinâtâ vitrâþa nu jau ir ar vçsturisku nozîmîbu. Liels paldies mâksliniecei! Anna Kârkliòa Vairâk just, nekâ vârds to spçj teikt, vairâk gribçt, nekâ vispâr var veikt. Vairâk saprast kâ prâtam ïauts, baltas kâjas ik rîtu aut... Sveicam 2013.gada augusta jubilârus! 70- Irçna Asare, Mâris Celinskis, Dzidra Freide, Maruta Ilstere, Dzidra Mièule, Ârijs Nâríis, 75- Veneranda Eidiòa, Vitolds Lagzdiòð, Mirdza Puíe, Gunârs Urna, Jânis Vecvagars, 80- Regina Daubarîte, Raimonds Freimanis, Þenija Harmsone, Eleonora Ðokolaite, 85- Pçteris Èîma, Matilde Kârkliòa, Jevgenija Pastarova, Irma Pucena, 86- Alfrçds Baidiòð- Buinovskis, Jânis Adams Drîksna, Austra Poriòa, Irma Ðkapare, Regîna Zeïìe, 88 - Anna Puzare, 91 - Milda Egliene, 94- Anastasija Petrova. Apsveicam arî septembra jubilârus! 70- Ernests Grinbergs, Dzintra Kronberga, Indra Poriòa, Aina Strazde, Òina Vecâ, 75- Ârija Kreicburga, Andrejs Muiþarâjs, Ida Salna, 80- Rita Bensone, Laimonis Bergs, Zigrîda Grîsle, Alma Lukaðevièa, Rolands Meimers, 85- Valda Kïava, 87- Mirdza Birzniece, 88- Irma Apine, Silvija Aðmane, Anna Vilplûce, 89- Austra Kaimiòa, Âdolfs Lunte, 90- Jelizaveta Lomaða.

5 5 Svçtki beiguðies. Gaidâm nâkoðos Katoïu ielâ dzied Maija Kalniòa un Zanda Ðtrausa SIA Aizputes ceïinieks svçtku gâjienâ Tik âtri kâ viena putna lidojums, kâ straumes plûdums mûsu pilsçtai paskrçjuði jau 764 gadi. Ðogad, augusta sâkumâ, Aizpute mûsu senâ, sirmâ pilsçta Tebras upes gleznainajos krastos - svinçja savas pastâvçðanas 765. gadskârtu. Trîs dienas Aizputç valdîja îpaða lîksme un kultûras gaisotne koncerti, mâkslas un foto izstâdes, izrâdes, paðdarbnieku uzstâðanâs, radoðâs darbnîcas, amatnieku lustîga andele, balles, atrakcijas, sporta sacensîbas, svçtku gâjiens, vîna darîðana, Draugu plençrs galerijâ Mçtras mâja, skaòu mâkslinieku koncerts mâkslinieku rezidenèu centrâ Serde, suòu izstâde un citas interesantas un aizraujoðas aktivitâtes daþâdâm gaumçm un vecumiem. Pirmo reizi Pilsçtas svçtku ietvaros tika rîkoti Katoïu ielas svçtki, orientçðanâs sacensîbas Vai Tu zini un atpazîsti? Aizputes novada Dziesma manai paaudzei koncerts, pasâkumu cikls ìimençm Dzîvo droði, kura laikâ varçja iepazîties ar Valsts robeþsardzes Aviâcijas pârvaldes gaisa kuìi, Valsts robeþsardzes Ventspils pârvaldes Mobilo novçroðanas kompleksu, ZS 44. kâjnieku bataljonu, Valsts Ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienesta darbu un tehniku, Valsts ceïu policijas satiksmes droðîbas stundu. Pçc svçtku atklâðanas pasâkuma Aizputes KN Aizputes Livonijas ordeòa pils sagaidîja aizputniekus, pilsçtas viesus ar Viduslaiku vakaru, kurâ ar mûziku, bruòinieku un lokðâvçju sacensîbâm, viduslaiku cîòu paraugdemonstrçjumiem iepazîstinâja seno cîòu kluba Ugunszîmes un grupas Vilkaèi dalîbnieki. Emocionâlu pacçlumu skatîtâjiem sniedza likteòupe Tebra, kura gaismas, dûdu un bungu grupas Auïi mûzikas valdzinâta, iemirdzçjâs noslçpumaina mirdzuma ugunîs. Savukârt muzikâlu baudîjumu, izdzirdot tautâ iemîïotas dziesmas, klausîtâjiem sniedza grupas Ladie Sweet meitenes un grupas Credo solista Gunta Veita uzstâðanâs. Svçtki iesâkâs 7. augustâ un noslçdzâs 11. augusta rîtâ. Ikvienam aizputniekam, pilsçtas viesim bija iespçja izdzîvot svçtkus dziedot, dejojot, sportojot, andelçjot un izklaidçjoties. Mçs esam priecîgi, ka katru gadu Aizputes pilsçtas svçtki pulcç arvien vairâk un vairâk skatîtâju, dalîbnieku, pilsçtas viesu un jûtamies gandarîti, ja svçtku dalîbnieki, piedaloties pasâkumos, guvuði pozitîvas emocijas. Svçtku programma bija plaða, svçtki bija svçtki visiem, un katram paðam bija jâatrod un jârada tâ îpaðâ sajûta svçtku sajûta. Aizputes pilsçtas svçtki ir izskançjuði. Lielu paldies mçs, svçtku organizatori - Inta Rudzîte un Sanda Zâlîte, vçlamies teikt tiem cilvçkiem, kuri palîdzçja mums svçtku organizçðanâ, svçtku veidoðanâ Ligitai Luzerei, Andrim Perovicam, Daigai Freimanei, Inesei Birkenfeldei, Ilzei Holðtromai, Valdai Drullei, Astrîdai Eòìelei, Indulim Laðkovam, Linardam Tiïugam, Imantam Ozolam, Antrai Muceniecei, Ilzei Alsiòai, Inârai Zâlîtei, Agitai Bergmanei, Lîvijai Jansonei, Armandam Ausmanim, Artai Kangîzerei, Guntai Vîdnerei, Jânim Rudzrogam, Varim Santam, Mârtiòam Santam, Jânim Balodim, Aivaram Admidiòam, Andrai Skudrai, Agatei Rogai, Laimonim Grundmanim, Indrai Bçricai, Signei Pucenai, Dacei Dzenei, Aldim Lankovskim, Verneram Zvirgzdiòam, jaunieðiem Valdai Krauzei, Mârtiòam Bahmanim, Nellijai Kuplçnai, Leldei Plamðei, Pçterim Greijerim, Jânim Pçtersonam, Ellai Kalniòai, Atim Kozlovskim, Lîvai Rûtenbergai, Paulai Megnei, Mârim Mustam, Arnitai Lçjçjai un IDEJU mâjas jaunieðiem. Paldies pûtçju oríestrim Kazdanga, diriìentam Guntim Simanovièam, jaunieðu deju kolektîvam Vârpa un visiem paðdarbîbas kolektîviem par lîdzdalîbu svçtkos! Paldies visâm iestâdçm, uzòçmumiem, firmâm, kolektîviem par atraktîvu un izdomas bagâtu piedalîðanos pilsçtas svçtku gâjienâ! Îpaðs paldies Aizputes pilsçtas svçtku atbalstîtâjiem: Aizputes ceïinieks, Kings, Mana aptieka, A-J Energobûve, ARRE, 66 North Baltic, Vçrsîtis 8, Mçtra - A, HERIOTS, Divi Plus, Eko Vîni. Aizritçjis augusts, norimusi kòada, apklusuðas èalas, smiekli. Izdziedâtas dziesmas, izdejotas dejas, izskançjuði Aizputes pilsçtas svçtki. Pilsçta atgriezusies savâs ikdienas gaitâs. Paldies visiem, kuri piedalîjâs Aizputes pilsçtas svçtkos! Paldies, ka svçtku dienâs bijâm kopâ! Ðie svçtki bija îpaðs veltîjums Aizputei tâs 765. gadskârtâ. Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte Notiek vîna darîðana Vara Santa vadîbâ Valsts robeþsardzes Aviâcijas pârvades gaisa kuìis Uzrunât debeðos zvaigzni bezgalîbu minçt paieties pretim vçjam ik dienas ikdienu svinçt tad viegli pacelties spârnos nekur tâlu - virs sevis un redzçt cik pasaule skaista Dieviòð pats Dieviòð ko devis... un atkal stâvçt uz zemes reâli stabili droði bet nezaudçt sidraba staru to staru kas sirdî noviz... ik rîtu tâ sâkt: celties spârnos brîvi kâ putns kâ vçjð un lidot tik ilgi cik dzîvîba kâ spâre virs ûdeòiem sçþ / M.Laukmane / Lai jaunas idejas, radîðanas prieks un neizsîkstoðs darba spars jaunajâ darba sezonâ, lai nekad nepietrûkst smaidu ne to, kurus saòemiet, ne tos, kurus dâvâjiet citiem! Aizputes novada kultûras, muzeju, bibliotçku darbiniekiem, amatiermâkslas kolektîvu vadîtâjiem, dalîbniekiem vçl Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte

6 6 Septembris jau klât, bçrni steidzas uz skolu, un klât arî ikgadçjie svçtki Kazdangâ. Bût kopâ ikdienâ- prieks, kopâ bût svçtkos- dubults prieks. Patiess prieks, ka mums apkârt ir tik daudz uzòçmîgu cilvçku un uzòçmumu, kas ir blakus ne tikai ikdienâ, bet arî svçtkos. Prieks par sadarbîbu ikdienâ un atbalstu svçtkos. Tâdçï gribas teikt lielu paldies visiem svçtku atbalstîtâjiem, kas gan ar naudu, gan citiem materiâliem piedalâs un atbalsta svçtku rîkoðanu. Visupirmâm kârtâm vçlamies pateikties vietçjiem zemniekiem. Paldies z/s Viesturi-2 saimniekiem Aigaram un Birutai Konrâdiem, z/s Dzintarnieki saimniekiem Imantam un Indrai Arâjiem, z/s Prâvâji saimniekiem Ingai un Zigmundam Kalniòiem, Laidu Kazdangas pagasts Svçtki klât Jânis Lielais ( ) Saulainâ jûlija mçneða dienâ Rîgas Meþa kapos zemes klçpî guldîja Latvijas populâro ekstrasensu, Nopelniem bagâto biomedicînas zinâtòu profesoru Jâni Lielo. Jânis dzimis Rîgâ inteliìentâ ìimenç. Tçvs Pçteris strâdâja Latvijas dzelzceïa virsvaldes departamentâ un par savu darbu apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigþòu ordeòa 4. ðíiru. Mâte Olga bija skolotâja. Nodibinoties Latvijâ gadâ padomju varai, nâcâs bieþi mainît dzîvesvietu, jo iegûtais augstais apbalvojums radîja melnu traipu biogrâfijâ un neuzticîbu jaunajam reþîmam. Pçckara gados ìimene ieradâs Kazdangâ, kur tçvs sâka strâdât par grâmatvedi, bet mâte par krievu valodas skolotâju pagasta z/s Sprîdîði saimniekiem Visvaldim un Lîgai Kûmiem. Kazdangas un apkârtçjo pagastu iedzîvotâji, piedaloties konkursâ, kopîgi sarûpçja foto izstâdi, kura tiks atklâta svçtku laikâ. Un, lai sarûpçtu balvas, lielu paldies sakâm Laþas pagasta Apriíu muzeja kolektîvam par dâvanu karti, paldies vçlamies teikt Kolkasraga Tûrisma centra kolektîvam. Paldies arî uzòçmumiem A/S Latvijas Finieris, SIA 66 North Baltic un SIA Aizputes ceïinieks par atbalstu bçrnu pasâkuma organizçðanâ. SIA Pilskoks un Jonkusu ìimenei, SIA Vçrsîtis, SIA Vçrsîtis 8 un Rungovsku ìimenei par atbalstu svçtku vakara pils un tâs apkârtnes izgaismoðanu, SIA Kurzemes Gaïsaimnieks lauksaimniecîbas tehnikumâ. Jânis uzsâka mâcîbas tehnikuma zootehnikas nodaïâ un aktîvi sâka nodarboties ar slçpoðanas, riteòbraukðanas un soïoðanas sportu. Pçc tehnikuma beigðanas gadâ iestâjâs LLA Veterinârijas fakultâtç un turpinâja vispusîgi fiziski sagatavoties dzîvei gadâ kïuva par Latvijas èempionu modernâ pieccîòâ (skrieðana, ðauðana, peldçðana, jâðana, paukoðana) un ieguva sporta meistara nosaukumu gadâ Latvijas meistarsacîkstçs izcînija 2. vietu. Pçc LLA absolvçðanas iestâjâs aspirantûrâ zinâtòu kandidâta grâda iegûðanai. Strâdâja daþâdâs darba vietâs, lîdz atklâja savas dotîbas dzidniecîbâ un sâka sniegt dziedniecîbas seansus plaðâs auditorijâs, gûstot aizvien lielâku popularitâti Latvijâ un arî vçlâk arzçmçs gada 19. jûlijâ viesojoties Kazdangas Kultûras namâ, uz seansu ieradâs 650 klausîtâji. Lîdzîgs skaitlis bija arî otrajâ un treðajâ seansâ. Pusi no saziedotâs naudas Jânis ziedoja Kazdangas pagasta padomei, kuru izlietoja Pûceskalnu kapiem. Pateicoties skolotâjas E. Meþsçtas rîcîbai un mûrnieka R. Tomovièa prasmei, Kazdangas kapsçta ieguva skaistus vârtus, kuri kalpo joprojâm. Lîdz mûþa beigâm profesors bija bieþs viesis Kazdangâ. Pçc viòa par atbalstu desoðanas turnîrâ. Ðogad piedaloties ìimenes pasâkumâ Baronu Manteifeïu dârgumu meklçðana, bûs iespçja laimçt daþâdas balvas un ceïojumu uz Stokholmu. Par to paldies AS Tallink Latvia, AS Skrundas muiþas dâvâto dâvanu karti un citas balvas bûs iespçja nopelnît spçka vîru sacensîbâs. Pasâkuma dziedoðos un dejojoðos, sportojoðos kolektîvus mums, pateicoties ASLPB atbalstam, bûs iespçja pacienât ar Priekules maizes ceptuvç ceptajiem kliòìeriem. Paldies sakâm arî Blîdenes stâdaudzçtavai par sarûpçtajâm balvâm konkursiem. Pateicamies arî SIA Kurzemes Amatnieks A, SIA Skrîveru saldumi un SIA Kings par atbalstu. Kazdangas pagasta pârvalde pateicas visiem svçtku atbalstîtâjiem un gaida ikvienu interesentu uz septîtajiem Kazdangas Parka svçtkiem. Tiksimies 7. septembrî, Kazdangâ. Kazdangas TIC vadîtâja Mâra Tîmane ierosmes tehnikuma sporta laukuma malâ gadâ tika uzstâdîta piemiòas plâksne kazdandzniekiem - Latvijas sporta slavas vairotâjiem gados. Jânis sponsorçja Kazdangai veltîto grâmatu izdoðanu gadu beigâs interese par J. Lielâ dziedniecîbas seansiem nemitîgi auga, tâ ka viòa sniegtos seansos Meþaparka Dziesmusvçtku estrâdç daþkârt sapulcçjâs ap klausîtâju gada 19. februârî J. Lielajam pieðíîra kvalifikâciju :Tautas dziednieks ekstrasenss. Viòð pârvaldîja krievu, angïu, vâcu valodas, tâdçï ieguva plaðu popularitâti arî ârzemçs un viesojâs daudzâs valstîs, kïuva par starptautiskâs klases dziednieku. Kâdu laiku bija arî Latvijas tautas dziednieku asociâcijas prezidents. Parâdîja neparastas spçjas dziedinât smagas slimîbas no liela attâluma. 40 gadu laikâ sniedzis plaðus seansus tuvâs un tâlâs ârzemçs. Jânis Lielais ir viens no izcilâkajiem 5000 absolventiem, kâds jebkad mâcîjies Kazdangâ un saglabâjis saiti ar Kazdangu lîdz mûþa pçdçjâm dienâm. Saldu dusu! Ar patiesu cieòu Alfrçds Leja Mçs pateicamies visiem, kuri ziedoja nodeguðâs mâjas jumta atjaunoðanai. Ir uzlikts jauns jumts. Ðoreiz îpaði gribam pateikties tiem labajiem cilvçkiem, kuri ziedoja tieði mûsu ìimenei. Pateicoties ðiem ziedojumiem un mûsu paðu un mûsu bçrnu, un mazbçrnu neatlaidîgam darbam, mçs jau esam atgriezuðies un dzîvojam savâs mâjâs. Sirsnîgs paldies par mums sniegto palîdzîbu! Zenta un Tedis Meirupski IEGULDÎJUMS TAVÂ NÂKOTNÇ Aizputes novada Kazdangas pagastâ tiek realizçts projekts Ûdenssaimniecîbas infrastruktûras attîstîba Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangas ciemâ. Lîdz augusta mçneða beigâm tiks rekonstruçti esoðie kanalizâcijas paðteces cauruïvadi metri un spiedvadi 143 metri, Laikâ no 2013.gada 17.septembra lîdz 31.oktobrim muzejâ visi laipni aicinâti apskatît izstâdi - Mana pirmâ rotaïlieta, mîïlietiòa, grâmatiòa... Kazdangas muzejs aicina visus atgriezties bçrnîbâ! Atcerçties laiku, kad paði Uz dienvidiem steidzas gâjputnu bari un gadu no mûþa aiznes sev lîdz, Bet sirdî kâ liesmaina uguns kvçlo Pîlâdþu ogu sarkanais spîts. Tas palîdz saglabât saules gaismu, Un mîïumu sevî ik dienu nest lîdz. Lai gaiðas domas un vieglu soli Tev dâvâ ikkatrs austoðais rîts. /Lauma Daugiða/ rekonstruçta kanalizâcijas sûkòu stacija KSS 60,0 m3/h. Izbûvçti jauni kanalizâcijas cauruïvadi 634 metri un spiedvadi 378 metri. Izbûvçtas divas jaunas KSS 2,0 m3/h. Notekûdeòu attîrîðanas iekârtâs,,avenes sâks uzstâdît tehnoloìiskâs iekârtas. Izpilddirektors komunâlajos pakalpojumos Jânis Tîmanis Cepu, cepu kukulîti Kazdangas muzejs 2013.gada 20.septembrî plkst.13:00 Kazdangas pagasta Toríos rîko pasâkumu Cepu, cepu kukulîti. Viesosimies pie ïoti viesmîlîgas mâjas saimnieces Veltas Tumpeles, kura ir laipni piekritusi mûs uzòemt un parâdît, kâ izcept îstu rudzu maizi. Visiem klâtesoðajiem bûs iespçjams vçrot, kâ top maizîte abrâ, piedalîties mîklas mîcîðanâ un kukulîðu veidoðanâ, redzçt un nogarðot cepðanas rezultâtu gardus rudzu maizes klaipiòus. Laikâ, kamçr maizîte cepsies, kopâ ar Ivetu un Vidvudu Medeòiem varçsim iet jautrâs rotaïâs, pârbaudît savas zinâðanas mîklu minçðanâ, izdziedât dziesmas par maizîti. Celsim godâ mûsu senèu tradîcijas! Skolçnu grupiòâm, lûgums iepriekð pieteikties pa tâlr (Ilze). Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Izstâde Mana pirmâ rotaïlieta, mîïlietiòa, grâmatiòa... spçlçjâmies ar rotaïlietâm, laiku, kad gâdâjâm tâs saviem bçrniem un nu jau varbût mazbçrniem: lellîte Baibiòa, Bârbija, krokodils Gena, teletûbiji Pû, Tinkijs Vinkijs, La La un Dipsijs, sunîði, lâcîði, rûíîði un citi îði gaida ciemos. Ja kâdam vçl ir kâda rotaïlieta, kuru vçlçtos izlikt izstâdç, ïoti priecâðos, ja atnesîsiet. Lieliska iespçja bûs ielûkoties seno spçïu grâmatas lapaspusçs, kurâ agrâk tik bieþi spçlçtâs spçles bûs apkopojusi Mâra Âbele. Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Sveicam Kazdangas pagasta septembra jubilârus! 91- Ose Lîvija ; Gâliòð Ilmars 01.09; 82- Apsîte Marija ; 82- Jansone Eleonora ; 80- Bitenieks Fricis ; 75-Jansone Zigrîda ; 70- Gûtmane Agrita ; 70- Labkovska Dzintra ; 60-Tomsone Anita ; 60- Inâra Íibe ; 55- Jonaitis Adoms ; 55 -Rungovska Aija ; 55- Manfelds Arnis ; 55- Ronis Visvaldis ; 50- Bullis Ainars

7 7 Parevidç Kazdangas parka sçòu bagâtîbu Latvijas Dabas muzeja Botânikas nodaïas vadîtâja Inita Dâniele ( pa kreisi) palîdz kazdandzniekiem saskatît daþkârt visai nelielâs atðíirîbas starp çdamajâm un pat ïoti indîgajâm sçnçm. Izstaigâjot tikai kâdu treðo daïu Kazdangas parka, Latvijas Dabas muzeja speciâliste Inita Dâniele un Mikologu biedrîbas pârstâvji atrada vairâkas retas sçòu sugas, kâ arî vienu Latvijâ vçl nereìistrçtu sugu. To, ka ðis ir sçnçm diezgan bagâts gads, apliecina 23. un 24. augustâ notikusî sçòoðana. Latvijas Mikologu biedrîba ik gadu rîko vairâkas sçòoðanas ekspedîcijas daþâdos Latvijas novados. Dabas muzeja speciâlistiem tâdçjâdi veidojas pârskats par sçòu sugu daudzveidîbu un izplatîbu. Uz tikðanos piektdienas vakarâ ikviens interesents varçja òemt lîdzi jau iepriekð savâktas sçnes, lai pârliecinâtos, cik tâs ir vçrtîgas vai bîstamas çðanai. Svçtdien, 18. augustâ Meþaparkâ jau ceturto gadu norisinâjâs Baltijâ lielâkais sporta labdarîbas pasâkums Nike Riga Run. Kazdandznieki ðâdâ pasâkumâ piedalîjâs pirmajâ gadâ, un pçc divu gadu pârtraukuma bçrniem bija iespçja atkal piedalîties ðajâ jaukajâ pasâkumâ. Svçtdienas agrajâ rîta stundâ bçrni devâs uz Rîgu, lai izbaudîtu jauko notikumu. Tajâ piedalîjâs 20 mazie kazdandznieki. Paði mazâkie dalîbnieki piedalîjâs Bçrnu skrçjienâ, kur finiðâ mazos sportistus sagaidîja Danssukker talismans Cukuriòð, savukârt no Rimi - I.Dâniele atzina, ka sçòotâju atnestie paraugi pieder pie labâm çdamâm sçnçm. Îpaði priecîga viòa bija par Mirdzas Dzeguzes atnesto pârslaino beku, kura esot diezgan liels retums. Sestdienas sçòoðanas laikâ gan tâdas tika atrastas vairâkas, viena audze tieði netâlu no Akmens tilta. Parka daïâ pie kapençm tika atrasta Latvijâ vçl nereìistrçtâ melnçjoðâ beka. Pçc izskata tâ nedaudz atgâdina baraviku, bet pieskâriena vai griezuma vietâ tûlît kïûst tumði zila un pçc brîþa paliek melna. Tâ gan nepieder pie vçrtîgâm çdamâm sçnçm, bet arî indîga nav, norâda speciâliste. Citâdi ir ar zaïajâm muðmirçm, kas esot pasaulç visindîgâkâ sçne. Arî tâs visâ apstaigâtajâ parka teritorijâ tika atrastas Nike Riga Run 2013 mazie sportisti saòçma enerìijas batoniòus. Pasâkuma dalîbnieki un apmeklçtâji varçja piedalîties Panna cotta sacensîbâs un tika cienâti ar svaigi pagatavotiem, atspirdzinoðiem dzçrieniem enerìijai. Tâpat ikvienam pasâkuma apmeklçtâjam bija iespçja uzrakstît savu novçlçjumu Mazajâm sirsniòâm uz îpaðâs Danssukker sienas. Ikviens varçja sev pagatavot nozîmîti, tâpat varçja baudît saldçjumu, ko atbalstîtâji dâvâja par velti. Par piemiòu varçja saòemt lidojoðos ðíîvîðus, balonus, kâ arî veldzçties ar Vichy ûdeni. Bçrniem bija iespçja samçrâ daudz. Arî zaïâs muðmires baltâ varietâte, kas samçrâ viegli sajaucama ar balto bçrzlapi, ja vien pamatîgi neapskata sçnes kâtiòu ar raksturîgo plîvurîtu un paresnininâto saknes daïu. Ðajâ laikâ daudzi vâc iecienîtos zemestaukus, lai gatavotu ârstniecîbas lîdzekïus. I. Dâniele ieteic ïoti rûpîgi apskatît atradumus, jo arî zaïo muðmiru mazuïi sâkumâ slçpjas olai lîdzîgâ veidojumâ. Tikai tâs ârpuse ir baltâka un mazliet raupjâka nekâ zemsetaukiem. Pârgrieþot, zem apvalciòa nav redzams zemestaukiem raksturîgais receklis, uz atðíirîbâm norâda zinâtâja. Sçòotâjiem jâòem vçrâ, ka zaïâs un baltâs muðmires ir ïoti bîstamas tâdçï, ka saindçðanâs pazîmes parâdâs ïoti vçlu 36 vai pat 48 stundas pçc to apçðanas, kad inde jau izklîdusi pa visu organismu un nodarîjusi neatgriezeniskus nieru un aknu bojâjumus. Saindçjoties ar citâm vâji indîgâm sçnçm, nelabums parâdâs jau pâris stundu pçc çðanas, un tad kuòìa skaloðana vçl spçs postu novçrst. No reti sastopamâm un aizsargâjamâm sçnçm parka Valâtas daïâ tika atrasta prâva audze kastaòu smilðbeku un pârslaino beku. Jâteic, ka liela daïa aizsargâjamo un reto sçòu nepieder pie çdamajâm, bet tâm tâpat kâ retiem augiem un dzîvniekiem ir liela nozîme sugu daudzveidîbas saglabâðanâ, skaidro I. Dâniele. Sarmîte Ðtrausa fotografçties ar vairâkiem talismaniem tîìeri, Swedbank vâveri, Rimi Rimantiòu, u.c. Vairâkiem bçrniem ðis bija pirmais brauciens uz Rîgu, uz ðâdu sportisku pasâkumu, un daudzi teica: Nâkamgad atkal brauksim. Vçlâk notika 4x2.5km Swedbank skolu stafetes skrçjiens, kur Mâteru Jura Kazdangas pamatskolu pârstâvçja 2 komandas un stafeti veica godam. Pirmajâ komandâ startçja Gunta Holðtroma, Linards un Mareks Òikiforovi, Emîls Ðteins, viòi finiðçja ar laiku - 0:41:09. Otrâ komandâ startçja Liene Daðkevica, Silva Feldmane, Mâris Ðteins un Niks Tamsons.Viòi finiðçja ar laiku - 0:46:57. Ðajâ pasâkumâ piedalîjâs arî Rainers Meiers, kurð veica 10km distanci un savâ vecuma grupâ ieòçma godpilno 3.vietu ar laiku 0:43:26. Apsveicam!!! Vçlamies pateikt paldies Kazdangas pagasta pârvaldei par atbalstu, par noorganizçto transportu. Tâpat vçlamies pateikt paldies skolotâjai Gitai Ozolai par organizçðanu, lai mazie bçrni varçtu izbaudît ðo jauko pasâkumu. Vecâki Kalvenes pagasta iedzîvotâjs, motosportists PAULS JONASS 11. augustâ, Èehijâ kïuva par pasaules èempionu motokrosâ 125 kubikcentimetru klasç. Pirmdienas vakarâ Paulu mâjâs sagaidîja prâvs atbalstîtâju pulks. Paulu un viòa komandu sveikt bija ieradusies ne tikai vietçjâ paðvaldîba, radi, draugi un kaimiòi, bet arî Aizputes novada domes priekðsçdçtâjs Aivars Ðilis, sporta centra vadîbas pârstâvis Gints Sedols, kultûras dzîves vadîtâja Sanda Zâlîte. Sagaidîðanas pasâkumu kuplinâja arî Kazdangas pûtçju oríestris. Prieka asaras, ovâcijas, aplausi tas viss mijâs ar marða skaòâm, ar kurâm sagaidîjâm Paulu un viòa komandu. Uz jautâjumu, kâdas izjûtas pâròem sacensîbâs, jûtot, ka bûsi pirmais, Pauls pârliecinoði atbild: Es biju uz to gatavojies. Es braucu tur, jo gribçju uzvarçt! Pauls atzîst, ka, braucot pçdçjo apli, Kalvenes pagasts Pauls Jonass atkal uzvar! Kalvenes pagasta pârvaldes vadîtâjs sveic Paulu Mçs Jums dâvinâsim vasaras sapni, Kuram dâlijas pieliksim klât. Pie dâlijas asteres ziedus, Lai rudens smarþojot nâk. Veriet logu uz âbeïu dârzu, Lai vasaras saulainâ elpa Vçl smarþojot neizgaist. skudriòas tomçr pâr muguru skrçjuðas, jo sapratis, ka sîvâkais pretinieks ir tâlu un pçdçjo apli varçjis jau nobraukt kâ goda apli. 25. augustâ motosportisti sacentâs Lielbritânijâ, kas bija Eiropas èempionâta septîtais posms. Tajâ Pauls Jonass izcînîja jau sesto uzvaru, nodroðinot sev Eiropas èempiona titulu. Tâ divu nedçïu laikâ Pauls ir kïuvis gan par Pasaules Junioru èempionu, kad ðo titulu viòð izcînîja viena sacensîbu posma garumâ, gan par Eiropas èempionu, kur par ðo titulu cînîjâs 8 braucienus, no tiem izcînot 7 uzvaras. Ðis ir tikai viens pieturas punkts Paula karjerâ. Mçs zinâm un ticam, ka ar savu neatlaidîgo darbu, ìimenes atbalstu, visas komandas kopçjo ieguldîjumu Pauls spçs îstenot savas ieceres. Lai veicas! Paldies visiem, kuri tic, jût lîdzi un atbalsta! Lai izdodas! Daiga Freimane Sveicam AUGUSTA mçneða jubilârus un îpaði suminâm: Olgu ÐULCI 94; Jûli KLEINU 87; Augustu ÍELPI 75; Vilmu MALKCIRTI 75; Mirdzu CÇBERI 75; Rûtu BALODI 73; Alfrçdu RUBEÞNIEKU 71; Maiju KRISTAPSONI 60; Aivaru RUZAIÍI 60; Modri ZIOBROVSKI 55; Agri ZBITKOVSKI 55; Lolitu MAZDRÇVICU 50; Skaidrîti SEGLIÒU 50; Seniju ANDRJUÐKU 50! Pârtrûka stîga, apklusa dziesma, Apdzisa zvaigznes, saira sapòi... Augusta mçnesî Aizsaules ceïos devies DAINIS ADATA Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu piederîgajiem. Foto Uldis Dobelis

8 8 Skola jûs sauc! Dejot ar saules atspulgu ûdenî, Dejot ar putniem, kas aizlido rudenî - Viss tev ïauts, viss tevi sauc - Ai, cik ir iespçju daudz! Draudzîbu satikt kâ mirdzoðu zvaigznîti, Ticîbâ augt un mûþîgi mainîties- Bçrnîba, jaunîba prâtus kad jauc, Viss tev ir ïauts, skola tevi sauc! Ar asterçm, dâlijâm, gâjputnu klaigâm ir klât septembris. Ðogad 2.septembris iezvanîja Zinîbu dienu. Jaunâ mâcîbu gada diena mûsu skolâ iesâkâs ar pasâkumu Jau pirmâ kïavu lapa ris, nâk skolas sçtâ septembris! Pasâkumâ òçma dalîbu arî Aizputes novada deputâts J.Balodis un ciemiòð Karlsons no skolas jumta. Ðoruden mâcîbas Kalvenes skolâ uzsâka 83 skolçni, no tiem 7 mazie pirmklasnieki. Lûk, viòi: Diâna Daiga Krûmiòa, Lai mçs zinâtu, ko zirgi grib Foto Ance Ziobrovska 11. augustâ Kalvenes pagasta Kalnenieki atkal aicinâja tos, kam patîk zirgi. Ðoreiz uz seminâru Ko zirgi gribçtu lai mçs zinâm. Ðis bija pirmais tâda veida pasâkums Dienvidkurzemç un pulcçja 9 dalîbniekus. Tâ kâ seminârs pçc savas bûtîbas ir mâcîbas, tad tieði neliels dalîbnieku skaits ir noteicoðais faktors, lai nodroðinâtu individuâlu pieeju un maksimâlu ieguvumu katram mâcîties gribçtâjam. Lektores - Daina Luksa un Anitra Eglîte- Darìe ir meitenes ar salîdzinoði lielu pieredzi tieði zirgu apmâcîbâ ar dabîgâm (nevardarbîgâm) metodçm. Zinâðanas apguvuðas gan Armanda lauku jâtnieku klubâ, gan staþçjoties pie ðis jomas speciâlistiem ârzemçs. Ðobrîd strâdâ Latvijâ, pierîgâ un neatsaka savu padomu un arî praktisku palîdzîbu tiem cilvçkiem, kam daþâdu iemeslu dçï radusies nesapraðanâs ar savu zirgu. Elîza Finogejeva, Andra Reinfelde, Maija Vasiïjeva, Krista Tomsone, Roberts Ruzaiíis, Aleksis Vilsons. Kopâ ar viòiem bûs audzinâtâja Linda Bahmane. 22.augustâ skolâ viesojâs novada pieòemðanas komisija un atzinîgi novçrtçja skolas gatavîbu jaunajam mâcîbu gadam. Paldies sakâm pagasta Kad pîlâdþu kokos iedegas sarkanâ gaisma, tad zinâm, klât rudens un daudziem no mums un jums klât skolas laiks. Es ieeju rudenî, vçsajâs salnâs, Dâliju un gladiolu smarþâs, Gâjputnu klaigâs. Un savâ skolâ. Sâkoties jaunam darba cçlienam, skolçniem novçlam saglabât 1.septembra un mâcîbu sâkuma lîksmîbu, zinâðanu kâri un darba prieku visa mâcîbu gada garumâ. Vecâkiem un izglîtîbas iestâþu darbiniekiem - pacietîbu un izturîbu, sapratni un mîlestîbu, palîdzot mûsu bçrniem kâpt grûtajâ, taèu skaistajâ zinîbu kalnâ. Kalvenes pagasta pârvalde Diena tika sadalîta 2 daïâs: no rîta- teorçtiskâs mâcîbas, bet pçcpusdienâ- praktiskâs nodarbîbas. Pirmajâ daïâ abas lektores pârmaiòus ïoti interesanti un atraktîvi stâstîja par zirgu personîbas tipiem, uzvedîbas principiem barâ, zirga domu gâjieniem un veidiem, kâ ðo apstâkïu kopumu ïoti rezultatîvi izmantot apmâcîbâ. Seminâra praktiskajâ daïâ tika izmantoti trîs Kalnenieku zirgi un viens zirgs no Durbes, kuru saimniece bija atvedusi uz seminâru, jo vçlçjâs padomu. Zirgam bija problçmas - ïoti liela nevçlçðanâs kâpt treilerî. Dalîbnieki, kuri to vçlçjâs, varçja apgût pirmâs iemaòas zirgu apmâcîbâ, spçlçjoties ar ðiem dzîvniekiem. Bet Sigitai Daina un Anitra palîdzçja iedroðinât zirgu tomçr kâpt treilerî. Pçc 3 stundu intensîva darba tas arî izdevâs. Turpmâkais tagad ir Sigitas ziòâ- jâturpina strâdât. pârvaldei par sadarbîbu! Darbs uzsâkts. Vçlam tiem, kas turpina un uzsâk mâcîbas, nenogurstoðu zinâtkâri un neatlaidîbu. Tiem, kas mâca un izglîto, pacietîbu un gandarîjumu ðajâ patiesi svçtîgajâ darbâ. Tiem, kas rûpçjas par jauno paaudzi, spçku, izturîbu, sadarbîbu. Lai sekmîgs 2013/ 2014.mâcîbu gads! Kalvenes pamatskolas skolotâja A.Valkaða Noslçgumâ visi dalîbnieki kâ viens apgalvoja, ka ir ïoti apmierinâti ar seminâru, un neviens nenoþçloja, ka atbraucis. Gluþi pretçjiinteresçjâs, kad bûs nâkamie seminâri par zirgu dabîgâs apmâcîbas tçmu. Pati varçtu teikt, ka ðis pasâkums noteikti nebija vçrsts uz lielâm ïauþu masâm. Te pulcçjâs neliela daïa no tiem cilvçkiem, kas tieðâm grib strâdât ar zirgu. Bet pozitîvam iznâkumam, kas summçjas sacensîbu rezultâtu tabulâs, galvenais priekðnoteikums ir profesionâlas zinâðanas un milzîgs zirgâ ieguldîtais darbs. Un jâarî laiks. Bet tâds arî patiesîbâ ir mans mçríis - pulcçt Kalneniekos tos cilvçkus, kam interese par zirgiem jebkâdâ veidâ ir caur caurçm nopietna, jo citu darba noíengâtâju un kritizçtâju jau mums tâpat ir vairâk nekâ pietiekoði. Ðis pasâkums bija mans pirmais mçìinâjums ðajâ seminâru rîkoðanas lauciòâ, un es to darîju galvenokârt sevis dçï. Mani allaþ ir interesçjis viss, kas saistîts ar zirgiem. Turklât tagad, iespaidojoties no labajâm atsauksmçm gan no dalîbnieku, gan no lektoru puses, esmu noskaòota sadarbîbu turpinât, un nâkamvasar mums atkal bûs kaut kas jauks priekð vienas svçtdienas. Kas zina, varbût ne priekð vienas svçtdienas vien Atsauksmes par seminâru Laila Kronberga Nâc, bûsim kopâ! Laiskiem soïiem rudens iesoïo mûsu sçtâs un pagalmos. Vakari paliek tumðâki, lîdz ar to arî brîvâki. Kultûras namâ septembra mçnesî darbu atsâk trîs no pulciòiem bçrnu dziesmu un deju kolektîvs, sievieðu vokâlais ansamblis un kvartets. Bçrnu pulciòð gaida savus esoðos un jaunus dalîbniekus vecumâ no 3 lîdz 7 gadiem. Pulciòa pirmâ kopâ sanâkðanas diena plânota 18. septembrî, pulciòu vadîs Liene Alencevièa. Zvaniet un piesakieties! Sievieðu vokâlais ansamblis darbu uzsâk jau septembra sâkumâ un gaida jaunus dalîbniekus, vçlams pirmâ Ir atkal tâ, ka gribas ïoti skolâ iet... Un, ja labi iet, Tad vari tâ kâ putns Vçja spârniem gaisos skriet! Tâpçc- Lai mums visiem Dzîvç labi iet! /L. Jankovski/ Kâ laba grâmata ir visa mûsu dzîve. Tâ skaista ðodien, skaistâka bûs rît. Un laimîgs tas, kurð spçj ar savu dzîvi Kaut vienu labu rindu tajâ ierakstît. soprâna grupâ. Sievieðu ansambli un kvartetu vadîs Daiga Ozola. Oktobrî savu darbu uzsâks arî pârçjie pulciòi. Atraktîvus, spçlçt griboðus kolçìus savâ aktieru kolektîvâ gaida dramatiskais kolektîvs. Folkloras kopa arî priecâsies par jauniem dalîbniekiem. Ðogad ïoti vçlamies nodibinât pieauguðo deju kolektîvu. Nâc un piesakies! Ja vçlies bût ar mums kopâ, ja tev ir jaunas idejas, ieteikumi, priekðlikumi, neesi vienaldzîgs, atnâcizrunâsimies! Jûsu priekðlikumus uzklausîðu arî telefoniski Kultûras nama telefons Kultûras nama vadîtâja Daiga Ðajâ gadâ mâcîbas Dzçrves pamatskolas 1. klasç uzsâk 11 pirmklasnieki- ROLANDS ARÂJS, MATÎSS BAUMANIS, JÂNIS BRASLIÒÐ, LINDA FREIMANE, AKSELS JANSONS, JANA KÏAVA, SAMANTA LAGZDIÒA, PÇTERIS MÛRNIEKS, EVELÎNA PUGULE, MARISS VÎTOLIÒÐ UN JÂNIS KRIPA. Novçlam viòiem centîgi apgût zinâðanas un labi iejusties jaunajâ vietâ- skolâ. Cîravas Profesionâlâ vidusskola jauno mâcîbu gadu uzsâk ar nokomplektçtâm grupâm profesijâs Automehâniíis un Lauksaimniecîbas tehnikas mehâniíis, katrâ pa 25 izglîtojamie. Apvienotu grupu veidosim profesijâs Klientu apkalpoðanas speciâlists un Lauksaimniecîbas tehnikas mehâniíis, kur attiecîgi ir 10 un 19 jaunieði. Grupâ cilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm mâcîbas uzsâks 8 izglîtojamie profesijâ Galdnieks. Skolâ uz mâcîbu gada sâkumu jaunieðu kopskaits bûs ap 370. Cîravas Profesionâlâ vidusskola skolas 60. gadskârtu sagaida ar lielâko izglîtojamo skaitu. Savu 60 gadu jubileju skola svinçs gada 9. novembrî. Aicinâm absolventus un bijuðos darbiniekus. Lai mums visiem jaunais mâcîbu gads ir pozitîvu pârsteigumu pilns! Direktors Kârlis Fricsons Septembrî dzîves îpaðâs jubilejas svin Auseklis KRISTAPSONS 60, Aina JANSONE 65, Silvija Dzidra KÏAVA 70, Þanis Emîls PAULS - 75 Vçlam veselîbu, dzîvesprieku un daudz baltu dieniòu.

9 Latvijas ekoskolu forums Cîravâ Ekoforuma dalîbnieki Cîravâ - 90 skolotâji no Latvijas Laikâ no 12. lîdz 17. augustam Cîravas Profesionâlâs vidusskolas telpâs norisinâjâs divi lieli pasâkumi ekoskolu skolotâju un jaunieðu forumi Ekoskolas Latvijas zaïais izrâviens. Ðâds pasâkums notiek jau treðo gadu daþâdos Latvijas novados, un tâ mçríis ir dot motivâciju un jaunas idejas darbîbai jaunajâ mâcîbu gadâ. Tâ ir arî balva par lîdz ðim paveikto. Ðos pasâkumus organizçja Vides izglîtîbas fonds sadarbîbâ ar Dzçrves pamatskolu. Pirmâs trîs dienas Lai gan vasara uzskatâma par klusâku laiku bibliotçkâ, tomçr daþas interesntas un lietderîgas aktivitâtes tomçr ir notikuðas. Par vienu-lasîtveicinâðanas projekta dalîbnieku pârgâjienu gar jûru, gribçtos pastâstît tuvâk. Idejas autore ir Vçrgales pamatskolas skolotâja Iveta Vanaga, kura lîdzîgus pasâkumus organizç saviem jaunajiem lasîtâjiem. Pârgâjiens gar jûras krastu ar nosaukumu Zîmes.Ceïâ. Cîravâ uzturçjâs apmçram 90 skolotâji no vairâk nekâ 60 Latvijas izglîtîbas iestâdçm, kuras iesaistîjuðâs ekoskolu programmâ, bet nâkoðâs èetras dienas forumu apmeklçja aktîvâkie ekoskolu jaunieði. Dzçrves skolu forumâ pârstâvçja 4 pedagogi (Lâsma Jûrmale, Inga Roìe, Agnita Vaitkus, Aija Brûna) un 4 jaunieði (Gundega Vaitkus, Kârlis Baumanis, Vçsma Ozola, Kitija Ðvîtiòa). Skolotâju foruma atklâðanâ ekoskolu programmas koordinators Daniels Trukðâns un Vides izglîtîbas fonda vadîtâjs Jânis Ulme akcentçja ekoskolu lomu vides izglîtîbâ. Cîravas PVS direktors Kârlis Fricsons viesus iepazîstinâja ar skolu un tur apgûstamajâm profesijâm, bet pagasta pârvaldes vadîtâjs Artis Èanders foruma dalîbniekiem pastâstîja par vides labiekârtoðanu Cîravâ. Pçc tam foruma dalîbnieki skolotâjas Vitas Valdmanes pavadîbâ devâs iepazît Cîravas ievçrojamâkâs un skaistâkâs Labâs brîvdienas pie jûras Pietura Ziemassvçtku vecîða ciematiòâ notika 9.jûlijâ, un tajâ piedalîjâs 40 projekta dalîbnieki no Cîravas un Vçrgales. Tas, protams, nebija parasts 10 km gâjiens gar jûru no Saraiíiem lîdz Ziemupei ar nakðòoðanu teltîs, bet iepriekð labi plânots un radoðu aktivitâðu piepildîts notikums. Gatavoðanâs ðim pasâkumam sâkâs jau labi sen- aprîlî un maijâ, kad projektâ iesaitîtie skolçni saòçma uzdevumu uzrakstît turpinâjumu rakstnieces Sandras Vensko iesâktajai pasakai. Cîravnieki ðajâ radoðajâ darbâ iesaistîjâs nopietni un ar lielu atbildîbas izjûtu. Pavisam tika iesûtîtas 24 pasakas, kuras bibliotekâre pârlasîja un noformçja kopîgâ iesçjumâ, lai tâs varçtu nodot rakstniecei. Pasakas bija ïoti daþâdas, jo bçrnu fantâzijai nav robeþu. Bçrni savâs pasakâs ilgojas pçc mîïuma un labestîbas, vçlas pasauli padarît labâku un tic, ka labais vienmçr uzvar. Mûsu labo un radoðo darbu ceïð aizsâkâs Saraiíos, kur vietçjai bibliotçkai palîdzçjâm spodrinât bibliotçkas tçlu. Tas tik tieðamas bija visai grûts fizisks darbiòð, lai notîrîtu un atjaunotu veco bibliotçkas uzrakstu. Bibliotekâre mums visiem bija sagatavojusi pârsteigumu- interesantu tikðanos ar Liepâjas teâtra jauno aktrisi Everitu Pjatu un bagâtîgu tçjas galdu pçc labi padarîtâ darba. Tâlâk sâkâm savu ceïu gar jûras krastu ar nelielâm pieturas vietâm, kurâs atstâjâm zîmes par savu klâtbûtni. Vispirms visi dalîbnieki pa pâriem veidoja nelielas glezniòas smiltîs no vietas un Dzçrves pamatskolu. Dzçrves pamatskolas skolotâji dalîjâs savâ labâs prakses piemçrâ - pieredzç, kâ skola darbojas ekoskolu programmâ. Otrâ foruma diena bija visintensîvâkâ un visdaudzveidîgâkâ. Skolotâji klausîjâs daþâdu specialistu lekcijas, piedalîjâs diskusijâs, dalîjâs savâ pieredzç. Vçrtîga bija lekcija Ilgtspçjîga lauksaimniecîba un pârtikas sistçmas. Biedrîbas Zaïâ brîvîba pârstâvis iepazîstinâja klausîtâjus ar globâlâs vides problçmâm, patçriòa un raþoðanas paradumiem. Pavisam jauns skatîjums uz jçdzienu ekodizains radâs pçc dr. sc. ing. Janas Simanovskas nodarbîbas. Biedrîbas Latvijas Zaïâ kustîba pârstâves vadîbâ skolotâji vienojâs par darbîbâm, kas jâveic, lai Latvija piepildîtu vîziju par zaïâko valsti pasaulç. Dienas otrajâ pusç foruma dalîbnieki varçja doties neklâtienes ceïojumâ uz Kostariku, iejusties ðîs vasaras ekspedîcijas Par tîru Baltijas jûru dalîbnieku redzçtajâ un iepazîties ar Kultûras dzirnavu Cita abra darbîbas vîziju. Treðâ foruma dienâ pedagogi devâs ekskursijâ uz Pâvilostas pelçko kâpu un Ovîðu bâku. Pasâkumu bagâtinâja arî atpûta un kultûras programma. Ïoti jauka bija folkloras kopas Kokle uzstâðanâs. Jaunieðu forums sâkâs 14. akmeòiem un krastmalâ atrastajiem materiâliem. Nâkoðajâ pieturâ apgleznojâm akmeòus un atstâjâm tos kâ nelielu izstâdi ceïinieku iepriecinâðanai. Ïoti inetersanti bija paciemoties Ziemassvçtku vecîða mîtnç, apskatît viòa dzîves vietu, pabût vecîða istabâ un pat pasçdçt viòa gultâ. Turpat darbojâs arî Ziemassvçtku vecîða pasts, un katrs no mums varçja uzrakstît un iemest pasta kastîtç vecîtim adresçtu lûgumu. Ejot gar jûras krastu, vçrojot jûru un klausoties viïòu ðalkâs, aizmirsâs garais ceïð un nogurums. Bçrni lçkâja pa viïòiem, rotaïâjoties ar jûru, meklçja savus laimes akmentiòus un izbaudîja to vienreizçjo brîvîbas izjûtu, ko spçj dot ðâds pârgâjiens. Vakarpusç sasniedzâm galamçríi-viesu mâju Indrâni, kur pïaviòâ cçlâm teltis un iekârtojâm naktsmîtnes. Kamçr tika gatavotas vakariòas ( kartupeïi un desiòas), pasâkuma programma turpinâjâs, un pârsteigumi neizpalika. Vçrgales Bçrnu þûrijas dalîbnieki turpat pïaviòâ parâdîja savu iestudçto ludziòu 9 augustâ un turpinâjâs lîdz 17. augustam. Nometnç jaunieði gan cîtîgi mâcîjâs, gan pelnîti atpûtâs. Visvçrtîgâkais bija tematiskâs darbnîcas, kurâs skolçni daudz ko iemâcîjâs par globâlâs vides problçmâm, atbildîgu patçriòu, kultûru un vidi, ekodizainu. Visinteresantâkâ bija nakts trase Ekosolis pa Cîravas parku, kurâ bija jâizpilda daþâdi uzdevumi un pârbaudîjumi - jâceï teltis, jâtiek ar virvi pâri upei, jâpieveic diegu taka u.c. aktivitâtes. Pirms pçdçjâs dienas vakarâ norisinâjâs muzikâli radoðs pasâkums Ekoburziòð, kurâ komandas râdija savus pa dienu izdomâtos priekðnesumus saistîbâ ar filmâm ( Sprîdîtis, Krçsla, Titâniks u. c.), iesaistot tajos kâdu gudru atziòu par zaïu dzîvoðanu, veselîgu dzîvesveidu. Jaunieðu forums noslçdzâs ar ekskursiju uz Pâvilostu, smilðu skulptûrâm, slapjajiem maèiem un noslçguma kopbildi. Liels paldies par foruma veiksmîgu norisi jâsaka Cîravas PVS direktoram Kârlim Fricsonam un viòa kolektîvam par iespçju izmantot skolas telpas, transportu un çdinâðanas pakalpojumus. Paldies Cîravas pagasta pârvaldes vadîtâjam Artim Èanderam par atbalstu foruma apskaòoðanâ un iespçju izmantot pagasta transportu. Dzçrves pamatskolas vides koordinatore Aija Brûna pçc Mika Kerenena grâmatas Nozagts oranþs divritenis, kuru cîravnieki novçrtçja ïoti atzinîgi. Turpinâjumâ bija vçl viens pârsteigums- tikðanâs ar îstu noziedznieku meklçtâju, policijas inspektoru... Visiem bija interesanti klausîties stâstus par policista darbu un noziedznieku tvarstîðanu, tika uzdoti daudzi jautâjumi, îpaði no zçnu puses. Pçc vakariòâm, kurâs par çstgribus trûkumu neviens neþçlojâs, pie ugunskura tika lasîtas paðsacerçtâs pasakas un stâstîtas anekdotes. Ap pusnakti sâkâs nakts trasîte ar jautriem piedzîvojumiem un komandu sacensîbâm. Rîts visus mûs pârsteidza diezgan gurdenus, jo daþs labs miegam ïâvâs, tikai gaismiòai austot, bet tas nepavisam netraucçja saòemt komandâm nopelnîtâs balvas, lai priecîgi par labi pavadîtu laiku dotos mâjup. Autobusâ, jautâjumâ par kopîgi pavadîto laiku, skançja atbildes: Superîgi, forði, skaisti, laba atpûta, svaigs gaiss, bija interesanti, lieliski, jautri, labs piedzîvojums pie jûras, gribçjâs vairâk un ilgâk. Kopâ ar visiem pârgâjienâ piedalîjâs bibliotekâre Anita Tuleiko

10 10 Kâ glâbt Cîravas ûdensdzirnavas CITA ABRA-citâda dzîves filosofija Jau vairâkus mçneðus Cîravas pagastâ dzirdamas valodas, ka mûsu ûdensdzirnavâs paredzçtas lielas pârmaiòas, kas nebût nav tieði saistîtas ar tur esoðâ HES darbîbu vai miltu un putraimu malðanu. Kâdas pârmaiòas sagaida ðo privâtîpaðumâ esoðo vçsturisko objektu, kuram 2002.gadâ tika pieðíirts Eiropas kultûras mantojuma karogs? Kâ vçsta sociâlie mediji,par dzirnavâm ir ieinteresçjusies biedrîba CITA ABRA, kura plâno tur ierîkot neformâlâs izglîtîbas, mâkslinieku rezidenèu un kultûras centru KULTÛRAS DZIRNAVAS. Pirms mçneða dzirnavâs notika jau pirmâ rosîba, jo biedrîbas pârstâvji kopâ ar atbalstîtâjiem no mûsu pagasta rîkoja pirmo objekta tîrîðanas talku. Biedrîbas dibinâtâjs un paðas idejas autors ir rîdzinieks Pçteris Brîniòð dîdþejs, producents, mûziíis, fotogrâfs un neskaitâmu projektu vadîtâjs. Ar e-pasta starpniecîbu sazinâjos ar Pçteri un lûdzu atbildçt uz daþiem jautâjumiem. Kâ radâs ideja? Ka vairums manu ideju ir raduðâs caur sapòiem un gaismu, to bûs grûti izskaidrot saprotamâ valodâ, bet kâ piemçru varu minçt to, ka viena sçrkociòa dzirkstele var nodedzinât visu meþu. Tieði tâ ar mani ir noticisman parâdîjâs dzirkstele, un viss pârçjais pats ir salicies pa plauktiòiem. Bet, protams, arî zemapziòas spçks ir ko darîjis, jo jau vairâkus gadus domâju, kâ es varçtu nest labumu ne tikai sev, bet sabiedrîbai un visvairâk jaunieðiem, jo ar viòiem man ir pârsteidzoði labs kontakts. Tâ nu galu galâ esmu personîgi pateicîgs nevalstiskajâm organizâcijâm par to, kas es esmu, jo tieði viòas bija tâs, kas man atvçra visvairâk durvis, un tieðu NVO dçï esmu tur, kur esmu paðreiz. Ko darât paðreiz, lai îstenotu ðo projektu? Paðreiz mçs gatavojam projektu, kârtojam îpaðumtiesîbas, pârrakstâm biedrîbas statûtus uz pilnîgâkiem, tiekamies ar potenciâlajiem investoriem, strâdâjam pie mçdiju puses un sakopjam elementârâ kârtîbâ dzirnavas. Kâdas aktivitâtes tuvâkâ laikâ paredzçtas Cîravâ? Tuvâkâs aktivitâtes: 28.septembrî Cîravas dzirnavu tehniskajâ galâ, 2. stâvâ bûs koncerts (mâksliniekus nosaukðu pavisam drîz) plkst , tâpat arî tiks prezentçta ideja nâkotnes kultûras dzirnavâm, un, ja bûs labs laiks, tad arî brîvdabas kino parâdîsim (ðogad tas arî laikam bûs viss). Nosauciet trîs lietas, kuras dzîvç jums ir svarîgas. Man ir svarîga harmonija, saticîba un sirds atvçrtîba, kâ simbols tam arî var bût ìimene. Man ir svarîga paðapliecinâðanâs, man ir svarîgi sevi ievadît bezgalîgâ procesâ, kuram es jûtu mçríi. Man ir svarîgi, lai pasaule dzîvotu nedaudz labâk, vieglâk un saprotamâk, lai mçs cits citu pieòemtu tâdu, kâdi mçs esam, un lai Latvijas iedzîvotâji un politiíi pârstâtu uzlûkot Latviju kâ biznesa moduli un aparâtu, Septembris ir ne tikai jauna darba cçliena sâkums, kad lieli un mazi skolnieciòi dodas uz skolu, lai sâktu nopietnu darbu pie grâmatâm un burtnîcâm. Tas ir laiks, kad rudens ziedu smarþas, no zariem krîtoðie âboli un gâjputnu klaigas liek justies mazliet skumji. Septembris-mazs pârdomu laiks, DZEJAS LAIKS Latvijâ. Kâ asaru rasa dvçselç, Tâ rasas lâses Vçlînos ziedos Un zâles stiebros gulst. Rudens vçjð uz atvadâm Vasaru skûpsta Un rîts aizsien Zvaigznçm acis. Debesîs dzçrves dej, Un to klaigas tîmekïos krît. Skumjas tâs dejas, Smeldzîgas klaigas; Bet tas tikai mirklis, Un gribas piemest vçl malku prieka ugunij.. /Gunta Leja/ bet uztvertu to par mâjâm un sargâtu to. Neformâlâs izglîtîbas, mâkslinieku rezidenèu un kultûras centra Kultûras dzirnavas mçríi: Glâbt un restaurçt Cîravas ûdensdzirnavas. Izveidot sociâli aktîvu vidi gan pamatiedzîvotâjiem, gan studentiem, gan potenciâlajiem apmeklçtâjiem un tûristiem. Attîstît telpu elpai jeb radoðo telpu daþâdiem mâkslas un mûzikas projektiem. Maksimâli izmantot apkârtni, iesaistît to aktivitâtçs. Sniegt studentiem prakses iespçjas un iespçju ârpus skolas arî nopelnît. Pastâstît un palîdzçt saprast visiem to, ka nekas nav neiespçjams. Kâ piemçrs ir paðas dzirnavas, un to, ka patiesie 21.gs. ieguvçji ir iedzîvotâji provincç, vajag tikai pareizi to izmantot. Iesaistît radoðus, aktîvus un sabiedrîbâ zinâmus cilvçkus, kuri, daloties ar savâm zinâðanâm un pieredzi, veidotu dzirnavu izglîtîbas formu. Izveidot mâkslinieku rezidenèu centru, kas iesaistîtos radoðajâs aktivitâtçs reìionâ. Pilnveidot un attîstît reìionâlo iespçju lauku. Par Pçtera pçdçjâm aktivitâtçm Cîravâ varam lasît : Vçl pa ðo laiku esmu paguvis 2 dienas piedalîties Ekoskolu forumâ Cîravas PVS, kur gan prezentçju Cîravas dzirnavu projektu 93 skolotâjiem un direktoriem, gan pastrâdâju ar jaunieðiem grupâs, radot iespçju ìenerçt Cîravas dzirnavu projekta formu ar jaunieðu acîm. Esmu ïoti gandarîts par to, cik viegli mums izdevâs atrast kontaktu un nojaukt visas ego barjeras, lai vienotos kopîgam darbam. Materiâlu apkopoja Anita Tuleiko Septembra gaidâs bçrnudârzâ Pîlâdzîtis 2.septembrî atkal veram bçrnudârza durvis, lai sagaidîtu mazuïus un viòu vecâkus. Prieks par visiem tiem vecâkiem, kuri uztic mums savus bçrniòus. Lai dzîve mûsu iestâdç ar katru gadu bçrniem bûtu patîkamâka un lietderîgâka, mçs visu laiku cenðamies labiekârtot bçrnudârza vidi - gan telpas, gan grupu laukumus. Ðovasar esam iegâdâjuðies jaunas divstâvîgas koka gultiòas vecâkâs grupas bçrniem, jaunâkajâ grupâ veikts remonts, tâ tagad ir gaiða un saulaina. Vidçjâ grupâ lîdz gada beigâm tiks nomainîta vecâ gultas veïa pret jaunu. Regulâri tiek papildinâta iestâdes materiâlâ un metodiskâ darba bâze- pçrkam jaunas spçles, attîstoðâs rotaïlietas bçrniem un metodisko literatûru pedagogiem. Grupâs nomainîtas visas griestu lampas, lai nodroðinâtu atbilstoðu apgaismojumu. Nu jau 2 gadus mûsu bçrnudârzs lepojas ar ïoti skaistu bçrnu laukumu, kurð pieejams arî pârçjiem pagasta bçrniem, bet gribu atgâdinât visiem vecâkiem, ka bçrni bçrnu laukumâ var uzturçties tikai pieauguðo uzraudzîbâ. Visas konstrukcijas ir izmantojamas tikai tad, ja klât ir pieauguðais. Tâpat vajadzçtu saviem lielajiem bçrniem paskaidrot, ka tâs ir paredzçtas tikai pirmsskolas vecuma bçrniem. Mçs vçl pieïaujam 1.klases skolnieku atraðanos bçrnu laukumâ, bet arî tad vajadzîga pieauguðâ klâtbûtne. Ðûpoles uz atsperi ir paredzçtas bçrniem lîdz 6 gadiem, un, ja tajâs ðûpojas 5.klases skolçni, tad, protams, tâs vairs ilgi nekalpos, tâpçc aicinu saglabât to, kas mums ir dots. Gribam pateikt paldies visiem tiem bçrnu vecâkiem un citiem mûsu labvçïiem par daþâdiem dâvinâjumiem bçrnudârzam. Lai cik liela vai maza bûtu dâvaniòa bçrnudârzam, liels paldies visiem, kas par mums iedomâjas, kaut vai atnesot âbolu grozu. Ðogad ceram sagaidît 52 bçrniòus, no kuriem pirmo reizi uz bçrnudârzu nâks 7 bçrni. Cerams, ka katrs mazulis atradîs sev kâdu mîïu auklîti vai audzinâtâju, kas palîdzçs atvieglot ðíirðanâs brîdi no rîtiem. Ar varu nepagriezîs saulgriezi Uz citu pusi, nç, ar varu ne. Kam saules spçks ir sakòu azotç, Kam saules krâsa ziedu lapâs viz, Tas pats ir kïuvis saulespulkstenis, Ko nesamulsinâs nekâdu laiku jaucçjs, Tas savas gaismas sargs un savas saules saucçjs. (V.Strçlerte) Gaidâm pie mums Pîlâdzîtî PII Pîlâdzîtis vadîtâja Iveta Laumane Meklçjam garâko saulespuíi Cîravas pagasta pârvalde atgâdina, ka konkursa Sakoptâkâ sçta ietvaros turpinâs garâkâs saulespuíes meklçðana. Ja jûsu vai kaimiòa dârzâ ir izaugusi saulespuíe, kas ir garâka par 3,20 m, zvaniet Cîravas Tûrisma un informâcijas centra vadîtâjai Sarmîtei Braðai (tel ). Aizputes pagasts No ðodien teiktajiem vârdiem, lai paliek silts dzintara graudiòð sirdî, kas mirgo un silda cauri garajam rudenim, gudri darbîgai ziemai lîdz jaunam pavasarim! Aizputes pagasta pamatskolas skolçniem, skolotâjiem un skolas darbiniekiem veiksmîgu jauno mâcîbu gadu vçl Aizputes pagasta pârvalde. pat nevajag par bçrniem un par raþâm pie bçrzu uguns sildîdamies triekt es varu iet simt jûdzes vçl bez baþâm es visu zemi varu apkârt liekt K. Skujenieks Septembrî nozîmîgas dzîves gadskârtas svin: Ilmârs Pçks , Rasma Hilo , Zelma Valija Reinfelde , Skaidrîte Vilsone un Jânis Lavrovs gadu jubiju. Vçlam veselîbu un dzîvesprieku!

11 11 Laþas pagasts Eiropas kultûras mantojuma dienas Apriíu pamatskolâ kultûras pieminekïos bieþi tiek uztverts kâ apgrûtinâjums. Pçdçjo izglîtîbas reformu rezultâtâ aktualizçjies jautâjums par atseviðíu vçsturisku çku bijuðo skolu izmantoðanu, tomçr vienlaikus ir skolas, kas ðo situâciju uztver kâ priekðrocîbu bçrnu radoðuma un pozitîvâs domâðanas attîstîðanai. Skola, îpaði laukos, bieþi ir nozîmîgs visas apkârtnes kultûras un sabiedriskais centrs. Pasaules vçrtîbu izpratne un uzskatu veidoðanâs sâkas jau bçrnîbâ, izzinot apkârtçjo vidi, tâpçc îpaði svarîga ir vides kvalitâte, ar to saprotot cilvçks veido vidi, vide veido cilvçku. Ikviena cilvçka dzîves ceïð un vçrtîbu izpratne aizsâkas skolâ, un vçl nozîmîgâk, ja pati skolas vide ir kultûrvçsturiskâm vçrtîbâm bagâta. Izglîtîbas aktivitâtes kultûras mantojuma jomâ ir veids, kâ pieðíirt jçgu nâkotnei, rosinot izprast pagâtni. Apriíu muzeja vadîtâja Aina Cçrmane 30 - to gadu skolçni Apriíu muiþas mâjâ Apriíu muiþai varçtu bût trîs veiksmes stâsti : par laiku, kad tâ bija barona Osten Sakenu dzîvojamâ mâja, par laiku, kad tajâ no 1920.gada mâjvietu radusi Apriíu pamatskola, un par laiku, kad no 1987.gada muzejs novçrtç, popularizç kultûrvçsturisko mantojumu.visi stâsti ir aizraujoði, jo bagâti gan lieliem, gan maziem notikumiem, gan daþâdu cilvçku likteòiem. Muiþâ labi redzama tâs tik daþâdo iemîtnieku izpratne par vçrtîbâm un lietu kârtîbu, tomçr visos laikos tâ bijusi lolota, tai netika nodarîts pâri tik, lai zaudçtu savu arhitektonisko un auras unikalitâti. Vçstures pieminekïa tçls veidojas visâ tâ pastâvçðanas laikâ. Katrs laika periods ir individuâls, tikai sev raksturîgs un ienes jaunus elementus visâ çkâ - gan fasâdç, gan interjeros.çkai, interjeram, detaïai ir savs vçsturiskais îstums, laika radîts patiesums... tas ir izstaigâts slieksnis, nodeldçti kâpòu pakâpieni, krâsas un virsmu nelîdzenumi, griestu un sienu deformâcijas utt... Arî mçs varam lietot apzîmçjumu patiesums ; ieejot mûsu vçstures istabâ, kurâ vizuâli uztveramas vçstures atstâtâs pazîmes- unikâlâ 18.gs. holandieðu podiòu krâsns, intarsijâs veidotâs durvis gan pâròem îpaðas sajûtas. Tâdçï neaizmirsîsim pietâti, maksimâlu rûpîbu un uzmanîbu pret oriìinâlu g.- valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspektore I.Vize projekta rekomendâcijâ raksta: Laþas pagasta Apriíu muiþas pilî (valsts aizsardzîbas Nr. 6424) atrodas unikâls valsts nozîmes mâkslas pieminekliskrâsns, kas mûrçta 1740.g. no Holandes glazçtiem podiòiem (valsts aizsardzîbas Nr.3831). Krâsns ir vienîgais saglabâjies ðâda veida mâkslas piemineklis mûsu rajona kultûras pieminekïu klâstâ, kurð nav zaudçjis savas pirmatnçjâs funkcijas lîdz mûsu dienâm un kalpojis telpu apsildei. Krâsns saglabâjusi savu pirmatnçjo veidolu ar nelieliem laika un ekspluatâcijas gaitâ veiktiem labojumiem. ir pienâcis laiks un radusies iespçja ar restaurâcijas speciâlistu palîdzîbu krâsni atjaunot, nomainît bojâtâs vietas un nodroðinât tâs turpmâko izmantoðanu Apriíu muiþas dzîvojamâs mâjas interjera bagâtinâðanai, izmantojot kâ uzskatâmu piemçru jaunâs paaudzes mâkslas vçstures apguvç un saglabâjot ïoti nozîmîgu valsts aizsargâjamu kultûras pieminekli. Laþas pagasta padomei liels ieguldîjums 1745.g. celtâs Apriíu muiþas kungu mâjas saglabâðanâ un atjaunoðanâ, gadâ bûvçtâ kungu mâjas toròa atjaunoðanas uzsâkðanâ, Rûíu muzeja un skolas darbîbas nodroðinâðanâ, iesaistot çku un muzeju akcijâ Apceïosim Latvijas muiþas un pilis, regulâri organizçjot skolçnu kultûrvçstures procesu izzinâðanu un pçtniecisko darbu, vçstures un mâkslas procesu izpratnes veidoðanu. 13.septembrî, kad Rîgâ Kultûras akadçmijâ atklâs Kultûras mantojuma dienas, Laþas pagasta pârvaldes vadîtâja Mâra Vçtra ir uzaicinâta pastâstît par praksi Apriíu pamatskolâ, kura ir novçrtçta kâ labais piemçrs. Latvija Eiropas kultûras mantojuma dienâs piedalâs kopð 1995.gada. Kultûras mantojuma dienu laikâ rodas arvien jaunas iniciatîvas, kâ popularizçt un informçt sabiedrîbu par kultûras mantojumu. Eiropas Kultûras mantojuma dienu mçríis ir tuvinât cilvçkus viòu kultûras mantojumam, atverot vçsturisko pieminekïu durvis. Jau 19. reizi Latvijâ rîko Eiropas kultûras mantojuma dienas, Mantojuma dienas ir ikgadçja vietçjâs vçstures un kultûras godinâðana, izgaismojot tâs vçrtîbas, kas mûsu apkârtçjo vidi padara tik îpaðu. Laþas pagastam ðî uzmanîba jau pievçrsta 5.reizi: 1997 Latvijas muiþas un pilis 1998 Latvijas pilskalni 1999 Eiropa kopîgs mantojums. Latvijas baznîcas sakoptâkie kultûras pieminekïi Latvijâ gada Eiropas kultûras mantojuma dienu tçma Skolas kultûras pieminekïos. Tâ bûs iespçja pievçrst uzmanîbu 100 skolâm Latvijâ, kas atrodas kultûras pieminekïos vai kultûrvçsturiski vçrtîgâs çkâs.skolu izvietojums Pasâkumu programma Skolas kultûras pieminekïos Apriíu pamatskolâ Laþas pagasta Aizputes novadâ. Piektdien, Eiropas Kultûras mantojuma dienu atklâðana VKPI Rîgâ Sestdien, Svinçsim kultûras mantojumu Apriíos! Objekts atvçrts apskatei un pasâkumi sabiedrîbai: -plkst svinîga mantojuma dienu karoga pacelðana. Novada mûziíu muzikâls sveiciens. -plkst Vçrtîbas Apriíu muiþâ, kas savieno gadsimtus. Ceïojums profesionâlu gidu Jura Zviedrâna un Kristînes Veinbergas pavadîbâ: objekta vçsture, arhitektoniski mâkslinieciskâs vçrtîbas. -Vizuâla reportâþa Apriíu muiþa un ðodienas cilvçki kopâ ar muzeja vadîtâju Ainu Cçrmani. -Izstâde Kultûras mantojuma zîmç. Svçtdien, plkst pasâkumi sabiedrîbai, objekts atvçrts apskatei: - Kultûras vçrtîbas mana un Tava atbildîba. Objekta iepazîðana muzeja darbinieku pavadîbâ. -Vizuâla reportâþa Apriíu muiþa un ðodienas cilvçki kopâ ar muzeja vadîtâju Ainu Cçrmani. -Izstâde Kultûras mantojuma zîmç. Pirmdien, plkst pasâkumi Aizputes novada skolçniem u.c. interesentiem: Reiz bija... Novçrtçsim,izpratîsim, cienîsim un bûsim lepni par savâm kultûras vçrtîbâm kopâ ar muzeja vadîtâju Ainu Cçrmani. Muzejpedagoìiskâ programma Es- mazais arheologs un pçtnieks. Vizuâla reportâþa Apriíu muiþa un ðodienas cilvçki kopâ ar muzeja vadîtâju Ainu Cçrmani. Izstâde Kultûras mantojuma zîmç. Aicinâjums dalîbniekiem ierasties ar cepurçm, atbilstoði muiþas tematikai. Ir daudz kas jâdod, lai varçtu òemt. Savs ceïð ir jârod, lai spçtu lemt. Kâ avota ûdenim bût - dot laimi citiem Un paðam sev gût! Augustâ sveicam Laþas pagasta gaviïnieku Jâni Grçberu 55 gadu jubilejâ. Laþas un Cîravas pagastu iedzîvotâju ievçrîbai! Laivoðanas projekta ietvaros paðvaldîbas attîrîs no krituðajiem kokiem Tebras un Durbes upes. Informçjam tos zemju îpaðniekus, kam îpaðuma robeþas ir Tebras un Durbes upes, ka notiks krituðo koku izvâkðana. Ja îpaðnieks vçlas krituðos kokus savâkt sev vai nepiekrît notiekoðajai darbîbai, lûdzam sazinâties ar pagasta pârvalþu vadîtâjiem: Laþas pagastâ M. Vçtra tel , mob Cîravas pagastâ A. Èanders tel , mob Tîrîðana notiks 3 reizes, ðogad lîdz 01.oktobrim gadâ 2 reizes.

12 12 Apkârt Kurzemes jûrmalai Pârgâjiena dalîbnieki kopâ ar jaunsargu instruktoru Laimoni Grundmani Ar Aizputes novada paðvaldîbas daïçji finansiâlu atbalstu jaunsardzei no 19.lîdz 23.augustam 414.Aizputes jaunsargu vienîba organizçja pârgâjienu pa Baltijas jûras Kurzemes piekrasti ar devîzi APKÂRT KURZEMES JÛRMALAI. Gatavoðanâs brokastîm Tajâ piedalîjâs ne tikai Aizputes jaunsargu vienîbas jaunsargi, bet arî jaunsargi no Kazdangas, Dzçrves, Aizputes pagasta, Rudbârþiem un Priekules novada. Plânotais dalîbnieku skaits bija 24.Taèu slimîbas un veiksmîgi atrasto vasaras peïòas darbu sakarâ pârgâjienâ piedalîjâs 19. Pârgâjiena mçríis bija sportiski aktîva atpûta, Kurzemes jûrmalas kultûrvçsturisko vçrtîbu izziòa, prasme dzîvot brîvâ dabâ. Mçría sasniegðana tika panâkta ar izvirzîto uzdevumu izpildi, ko veicinâja vairâki labvçlîgi priekðnoteikumi, kâ,piemçram, jaunsargu darbîbas rîcîbâ esoðâ materiâli tehniskâ bâze, paðvaldîbas ar pârgâjienu saistîto izdevumu nodroðinâjums, kâ arî laika apstâkïi, kuri pârgâjienam piedeva emocionâlus piedzîvojumus. Augusta mçnesis, karstâs atvasaras dienas, kad jûrâ vakaros vissiltâkais ûdens, smarþîgie piejûras prieþu sili, joda piesâtinâtais jûras gaiss, pilnmçness naktis, spalgie rasas rîti un sienâþu dziesmas vakaros pavadîja 7 meiteòu un 12 zçnu piedzîvojumus kâ dienas, tâ arî nakts notikumos. Jaunsardze Zaiga stâsta: Man ðis pârgâjiens patika, jo tâdâ es biju pirmo reizi. Ðîs bija fantastiski pavadîtas piecas dienas kopâ ar jaukiem cilvçkiem pie jûras.ja man bûs vçl iespçja, tad noteikti piedalîðos ðâda veida pasâkumâ. Pârgâjiens iesâkâs ar bijuðâs Feliksbergas jûras skolas apmeklçjumu Jûrkalnç. Lielâkâ daïa dalîbnieku uzzinâja par 57.paralçles piemiòas akmens un pieminekïa Cerîbas bura raðanos un to nozîmi. Nozîmîgs bija jaunsargu instruktora informatîvais stâsts par Kurzemes jûrmalas vçsturi..jaunsargu uzmanîbu piesaistîja stâstîjuma detaïas, kâdâ veidâ un ar kâdiem tehniskiem lîdzekïiem, metodçm un ar kâdu mçríi sveðas armijas robeþsargi sargâja jûras robeþu. Arî Kurzemes jûrmalas piekrastes seno zvejnieku dzîves un zvejas stâsti, ko instruktors bija sagatavojis pçc V.Veldres Tçvzemes mâcîbas grâmatas DZÎVE PIE JÛRAS, par zvejnieku veiksmçm un neveiksmçm 80 gadus atpakaï. interesçja skolçnus. Jaunsardze Gunta no Kazdangas stâsta: Pârgâjiens gar Kurzemes jûras krastu man deva iespçju vairâk iepazît Kurzemes jûrmalu un tâs tuvâko apkârtni. Pârgâjienâ man patika instruktora Laimoòa Grundmaòa stâstîjumi.no viòa arî daudz ko esmu iemâcîjusies. Pârgâjiena laikâ esmu ieguvusi jaunus draugus. Manuprât, pârgâjiens bija izdevies, taèu vienu dienu sâka lît lietus, ko mçs nebijâm gaidîjuði, bet instruktors tam gan bija gatavojies, jo mums izdalîja lietusmçteïus. Jaunsardzes Amanda un Dârta, kuras tikko sâk darboties jaunsardzç, ðâdâ ceïojumâ devâs pirmo reizi, gan ir izjutuðas lielâkas grûtîbas, jo viòâm tâlais ceïð ar mugursomâm ðíitis smags un spieduðas somu plecu jostas. Amanda: Man pârgâjiens ïoti patika, jo tas notika pie jûras. Patika tas, ka visi bija draudzîgi.ja sanâca kâds íîviòð, tas tika âtri atrisinâts. Par savu kïûdu atzîstu to,ka vakariòas nepâçdu kârtîgi, jo teltîs uzòemt pârtika nebija atïauts. Dârta: Pârgâjiens bija interesants. Seviðíi patika otrâs dienas nakts spçle Slepenie sakari, bet,spçlçjot ðo spçli, tumðâ prieþu meþâ pie ðalcoðâs jûras, bija ïoti baismîgi. Pârgâjienâ dienas un nakts atpûtas apmetnes vietâs jaunsargi trençjâs kompasa lietoðanâ un ar topogrâfiskâs kartes palîdzîbu mâcîjâs orientçties nezinâmâ apvidû. Ðauðana ar pneimatisko pistoli pa kustîgiem mçríiem,lîðana pa virvi, basketbola soda metienu izpilde, kross pa liedagu, rîta rosmes, ko vadîja vecâkâs grupas jaunsargs Arturs, ûdens peldes, nakts trase nebija vienîgie pârgâjiena programmas uzdevumi. Ne mazums grûtîbu jaunsargiem sagâdâja individuâla veselîgas pârtikas gatavoðana (zupas un biezputras), izmantojot karavîra katliòus un pçc iespçjas ar mazâkas uguns lietoðanu, jo kâ nekâ pârgâjiens norisinâjâs piekrastes teritorijâ, kur darbojas dabas lieguma un citi dabas aizsardzîbas noteikumi. Arî gaïas un piena izstrâdâjumu uzglabâðanas senâs metodes, kad vçl nebija izgudroti ledusskapji, jaunsargiem nâcâs apgût pirmo reizi. Instruktors pârgâjienâ pievçrsa jaunsargu uzmanîbu jûrmalas meþu sanitârajam stâvoklim un tûristu attieksmei tajâ. Jaunsargu secinâjums bija viennozîmîgs: Vçl daudz mums jâmâcâs sadzîvot ar dabu, kura mûs veselîgi baro un dara veselus. Jaunsargiem Ervînam un Laurim interesçja ne tikai Pârgâjiens pa liedagu Uþavas bâkas,bet vispâr jûru bâku nozîme un funkcijas. Arî jatbildi uz autâjumu,kas tie par mâkslîgi veidotiem betona bluíiem Uþavas bâkas pakâjç, nu zçni zinâs. Visliekâkâ optimiste pârgâjienâ bija Annija. Viòa kâ jaunsardze ar lielu pieredzi, kura jau ir izstaigâjusi 40 km pa Loþmetçjkalnu, pagâjuðâ gada jaunsargu Vîru spçlçs, par pârgâjienu stâsta: Ceïojums apkârt Kurzemes jûrmalai bija ïoti interesants, un, ja man instruktors piezvanîtu tagad un teiktu,ka jâiet atkal, es noteikti ietu. Tikai ðoreiz es zinâtu, kas man jâòem lîdzi, lai soma bûtu daudz vieglâk un tajâ atrastos daudz noderîgâkas mantas. Domâju, ka ðo pârgâjienu îpaðu un jautru padarîja mûsu jaunsargu kolektîvs, kas bija draudzîgs un aktîvs. Ïoti nozîmîgs bija pirmais vakars, kuru pavadîjâm jûrmalas mâjas teritorijâ pie mûsu jaunajiem draugiem, nâkoðajiem jaunsargiem, mazâ Dâvja un viòa brâïa Emîla. Ðajâ vakarâ mçs saradâm cits ar citu, spçlçjâm spçles un kalâm plânus turpmâkajâm dienâm, jo ikviens gribçjâm pirmspçdçjo vasaras brîvdienu nedçïu izbaudît PERFEKTI. Iespçjams, tieði tas, ka pirmo dienu uzreiz nedevâmies ceïâ, ïâva mums sadraudzçties un turpmâkâs dienas pavadît jautrâ atmosfçrâ. Pârgâjiena laikâ iemâcîjos brîvâ dabâ vârît mannâ biezputru no kondensçtâ piena, kâ arî - kâ sakârtot mugursomu, lai nebûtu smagi pârvietoties. Tikai þçl, ka pçdçjâ vakarâ netikâm Uþavas bâkâ, jo tâs uzraugs bija devies izbraukumâ.* Pârgâjienam vçl ir otrâ daïa. Tajâ notiks laivu brauciens pa Ventu ar mçríi uzzinât vietas, kur notika O.Kalpaka vadîtâ Latvieðu bataljona cîòu vietas Lçnu apkârtnç. Instruktors novçl jaunsargiem un visiem jaunieðiem, kuri par jaunsargiem vçl domâ kïût, vasarâ uzòemto enerìiju mâcîbu gada laikâ izlietot saudzîgi, mçrítiecîgi un gudri, lai tâ pietiktu lîdz jaunajam pavasarim. Lai skolotâju dotâs gudrîbas un atziòas pârvçrstos katra jaunsarga un skolçna nâkotnes profesionâlâs ievirzes ceïa elementos. Paldies Aizputes un Priekules novada paðvaldîbâm par atbalstu jausardzei Jaunsargu instruktors Laimonis Grundmanis

13 Sports Aizputes novadâ Par godu senam sporta garam Vîna glâzi pacelt varam! Andris Zankovskis Reiz bija... Tâ sâkas daudzas pasakas. Kâ uz senu pasaku ðodien varam atskatîties arî uz republikas sporta veterânu senioru 50. jubilejas sporta spçlçm, kas jûlijâ notika Jçkabpils sporta bâzçs un Likteòdârzâ. Jubilejas ir kâ apstâðanâs mirklis, lai atskatîtos un novçrtçtu, vai Tavs mûþð kam lieti der. LSVS (Latvijas sporta veterânu savienîba) rîkotâs sporta spçles ir Latvijâ vecâkais kompleksais sporta sarîkojums, kas pusgadsimta laikâ spçjis pârdzîvot daþâdas vçsturiskas pârmaiòas, spçjis saglabât seno sporta garu un notiek katru gadu. Daþi vecie sporta draugi labi atceras, ka gada 4. martâ toreizçjais lauku sporta biedrîbas Vârpa Aizputes rajona sporta priekðsçdçtâjs A. Zankovskis saaicinâja kâdreizçjâ ebreju sinagogâ, kas toreiz jau bija pârtapusi par pilsçtas Kultûras namu, ap simts sportmîïu, lai nodibinâtu rajona sporta veterânu sabiedrisko padomi un sâktu organizçt pusmûþa ïaudîm sacensîbas. Pieòçma aicinâjumu republikas sporta organizâcijâm atbalstît jauno ieceri, izvçlçja sabiedrisko sporta padomi. Par priekðsçdçtâju ievçlçja Andri Zankovski. Jauno ieceri aizkavçja kârtçjâ teritoriâlâ reforma gadâ. Ideju atbalstîja LBSB (Lauku brîvprâtîgâ sporta biedrîba) Vârpa Centrâlâ padome. Pagâja pâris gadu, kamçr ieðûpojâs, un gadâ notika pirmâ neklâtienes Veselîbas spartakiâde vienâ sporta veidâ volejbolâ. Priekðsacîkstes starp fizkultûras kolektîviem notika pa apgabaliem - Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale. Finâls norisinâjâs jaunceltâ sporta biedrîbas Daugava sporta namâ Rîgâ. Sacentâs Vidzemes uzvarçtâji Valkas meþinieki ar Kurzemes apgabala èempioniem - Aizputes melioratoru izlasi, kurus savâca A. Zankovskis. Par pirmiem veterânu republikas èempioniem kïuva Valkas pârstâvji gados vecâki par 30. Sievietes pievienojâs gadâ. Nâkoðâ gadâ volejbolistiem pievienojâs galda tenisisti. Sacensîbu protokoli pazuduði priekðnieku ðûplâdçs. Ar katru gadu Aizputç sâktâ kustîba vçrtâs plaðumâ gadâ sacensîbas notika jau septiòos sporta veidos starp rajonu izlasçm. Finâls bija Iecavâ, kur piedalîjâs 12 rajonu komandas. Kopvçrtçjumâ pirmâ trijniekâ ierindojâs Valkas, Liepâjas un Bauskas rajonu vecmeistari. Par pirmâm republikas èempionçm kïuva Liepâjas Aizputes basketbolistes. Izrâdot cieòu ðîs kustîbas aizsâcçjiem, 10. Jubilejas spartakiâdes finâlu gadâ uzticçja Kazdangas tehnikuma fizkolektîvam, nevis rajona centram. Aizputes rajons jau bija nonâcis Liepâjas rajona padusç, un aizputnieki startçja zem Liepâjas rajona flagas. 20. Jubilejas spartakiâdi uzticçja Aizputes pilsçtai. Pusgadsimta vçsturç Liepâjas rajons sacensîbu kopvçrtçjumâ pirmâ trijniekâ ierindojies 25 reizes, bet 14 reizes kâpis uz apbalvoðanas pjedestâla augstâkâ pakâpiena! 10 reizes to spçjusi varenâ Rîga un septiòas reizes Valmiera. Sarîkot sacensîbu finâlu, Aizputei pieðíîra piecas reizes 1967., 1983., 1987., 1997., gadâ. Mûsdienâs sarîkot finâlposmu Aizputç vairs nav iespçjams, jo stadiona iekârtojums neïauj uzòemt 500 dalîbnieku (kâ tas bija ðogad Jçkabpilî), nedz daudzus skatîtâjus. Atjaunojot Latvijâ vçsturisko neatkarîbu, atbrîvojâmies no krieviskiem nosaukumiem, un spartakiâdi pârdçvçja par Sporta spçlçm. Republikas sporta veterânu padomi nokristîja par Latvijas sporta veterânu savienîbu(lsvs). Priekðsçdçtâjs kïuva par prezidentu un vietnieks par ìenerâldirektoru. Pavisam cita cieòa un respekts! Likvidçjot sporta biedrîbu Vârpa, rûpi par pagâtnes paliekâm (kâ padomju laikâ dçvçja veco paaudzi) uzòçmâs Latvijas Paðvaldîbu savienîba ar A. Jaunsleini priekðgalâ. Ðilte cita, bet saturs tas pats. Gandrîz katru gadu sporta spçles pilnveidojas, notiek progresîvas pârmaiòas. Jubilejas gadâ sacensîbas notika 22 sporta veidos 11 vecuma grupâs, sâkot no 30 gadiem lîdz... galam. Spçles sâkâs ar galda tenisu Iecavâ februârî lîdz finâlam Jçkabpilî (11 pilsçtâs). Finâlsacensîbâs piedalîjâs 509 dalîbnieki no 36 paðvaldîbâm. Sacensîbas kuplinâja 60 sportisti no kaimiòvalstîm Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas. Nevienâs vieglatlçtikas sacensîbâs nav tik liels dalîbnieku skaits atseviðíâs disciplînâs kâ senioriem, piemçram, diska meðanâ 140, lodes grûðanâ 135 u.c.. Pavisam pusgada laikâ sporta spçlçs piedalîjâs 4776 dalîbnieki. Finâlsacensîbâs vecâkais dalîbnieks bija talsinieks Kârlis Reimats (88g.), jaunîbas gadu daudzkârtçjam Latvijas èempionam desmitcîòâ rîdziniekam Maigonim Pûliòam 87g., Jurim Vaskinovièam (Balvi, 86g.), utt. Dâmu konkurencç vecâkâ bija Ausma Reinberga (Ventspils, 86g.) u.c. Finâlsacensîbas katru gadu ar savu klâtbûtni pagodinâja Latvijas Paðvaldîbu Savienîbas vadîtâjs A. Jaunsleinis ar savu vietnieku G. Apini. Visi Latvijas 110 novadi sporta spçïu kopvçrtçjumâ iedalîti pçc spçjâm trîs grupâs. Aizputes novads iedalîts vâjâkajâ 3.grupâ, kur 30 komandu konkurencç ierindojas 15.vietâ, neizmantojot daudz iespçju cînîties par augstâku vietu. Esam kïuvuði pieticîgi un paðapmierinâti, kas neved uz augstiem mçríiem. Sacensîbas Jçkabpilî vçroja arî Eiropas tautas sporta Asociâcijas pârstâvji no Vâcijas un Itâlijas un deva ðim sarîkojumam izbrînas pilnu novçrtçjumu, ka nevienâ citâ Eiropas valstî nekas tamlîdzîgs nenotiekot. Senioru 50. Jubilejas finâlsacensîbas vainagoja Likteòdârzâ atklâtâ piemiòas plâksne tiem Latvijas sportistiem, kas visos laikos aizstâvçjuði Latvijas godu, bet kuru likteòus samala 20. gadsimta lielvaru necilvçcîgâs dzirnavas, atstâjot tikai atmiòas un sâpes nâkoðajâm paaudzçm. Tika atklâts arî tçlnieka Ojâra Feldberga veidotais akmeòu krâvums no Latvijas novados izmeklçtiem akmeòiem, veidojot skulptûru grupu, veltot to sportistu piemiòai. Likteòdârzs ir svçta vieta Latvijâ ar neizmçrojamu spçku un enerìçtisko lauku. Daudzi no Jubilejas sacensîbu dalîbniekiem pirms pusgadsimta vçl ðûpojâs Dzimtenes svçto bçrzu galotnçs vai labâkâ gadîjumâ uz podiòa sçdçja, kad mana paaudze lika stiprus grodus veterânu kustîbas pamatos ne tikai Latvijâ, bet, izrâdâs,visâ pasaulç. To apliecina vçstures ruïïi un vçl dzîvie liecinieki. Atskatoties pâri gadu kalnu grçdâm, redzam: reiz bija Aizpute kâ Piltenes apgabala galvaspilsçta. Reiz bija varens Aizputes apriòíis, kas sniedzâs no leiðamales lîdz suitiem. Reiz bija Lejaskurzemç lielâkais rajons Latvijâ Liepâjas rajons, bet tagad pazudis no Latvijas kartes. Reiz bija populâra un spçcîga lauku sporta biedrîba Vârpa, kas izaudzinâja daudzus talantîgus sportistus un sporta darba organizatorus. Reiz bija Aizputes sporta senioriem spoþas uzvaras, gaviles un lauri. Reiz bija Aizputç radoðas izdomas un enerìijas apveltîts sporta darbinieks Andris Zankovskis, kurð kïuva par Latvijas PSR Nopelniem bagâto sporta darbinieku, atstâjot aiz sevis daudz spilgtas atmiòas un pârdomas tiem, kas seko mûsdienâs viòa idejâm. Sports ir dzîves spararats un skaistumkopðanas lîdzeklis. Seniori mçìina sasiet galus Skrien Latvija 5. posms Kuldîgas pusmaratons, kurð tika reklamçts kâ karstâkais pusmaratons Baltijâ, ðogad sportistiem bija saudzîgs un sagaidîja ar nelielu lietu, kas nepârgâja arî visâ dienas gaitâ. Tas, protams, priecçja rekordlielo dalîbnieku skaitu Ðogad sacensîbâs piedalîjâs vairâk nekâ 1500 skrçjçju. Paðiem mazâkajiem bija iespçja skriet bçrnu skrçjienos, bet rûdîtâkie skrçjçji piedalîjâs 5,3 km, 10, 6 km un pusmaratona 21,097km distancçs. Aizputes novada skrçjçjiem ðis posms bija ïoti veiksmîgs. Pie uzvarâm 5,3 km distancç savâs vecuma grupâs tika Artûrs Medveds, Gunta Holðtroma, Ingus Bogdanovs un Valdis Bogdanovs. Otrie savâs grupâs finiðçja Marta Bâdere, Nikola Anne Andersone, Mareks Òikiforovs, bet treðâ vieta tika Madarai Aleckai. Labs skrçjiens izdevâs arî Undînei Ungerei un Linardam Òikiforovam, kuriem nâcâs samierinâties ar 4. vietu, 13 starp veco paaudzi un jaunatni, kas pçc gadiem turpinâs to, ko esam sâkuði, kam ziedojuði savu brîvo laiku un enerìiju bez noþçlas un atlikuma cilvçku veselîbas nostiprinâðanâ un dzîves prieka radîðanâ. Latvieðu literatûras diþgars Andrejs Upîts sacîjis, ka îstâ dzîve sâkoties tikai pçc 90 gadiem! Iegravçsim savâ atmiòâ mûsu tautas izcilâ dzejnieka un patriota Imanta Ziedoòa vârdus: Veterâni jâkopj kâ veci koki, kâ pagâtnes liecinieki, kâ sakarnieki ar pagâti, kâ arhîvi, kâ kultûrspçka baterijas. 50. Jubilejas sporta spçïu svinîgs noslçgums un laureâtu godinâðana notiks Rîgâ Lielâ ìildç 30. novembrî. 1. augustâ gadâ Alfrçds Leja, LSVS Goda biedrs Kuldîgas pusmaratons turklât Linards treðajai vietai zaudçja tikai 1 sekundi. Priecîgi par noskrieto distanci bija arî Gusts Zitâns, Edijs Dreimanis, Jânis Zaicevs, Eva Dreimane, Kaspars Treigûts, Dâvids Radþabovs. 5,3 km distancç dalîbniekiem bija iespçja veidot arî komandas- 2 vîrieði un 2 sievietes, kuri, sasummçjot rezultâtus, varçja piedalîties komandu cîòâ. Aizputnieki izmantoja arî ðo iespçju, un komanda Aizputes pagasts, kurâ startçja Madars Pûpols, Valdis Bogdanovs, Krista Kuzòecova un Nikola Anne Andersone, izcînîja 3. vietu. 10,6 km distancç 2. vietu izcînîja Iveta Pûpola.Ðo distanci veica arî Alla Radþabova Cinovska. Pusmaratona distanci veica Maija Pûpola un Rainers Meiers. Maija distanci veica 1h40:24 un S40 grupâ izcînîja 3. vietu, bet Rainers 1h32:31un V50 grupâ ierindojâs 5. vietâ. Abiem tas ir sezonas labâkais rezultâts. Maija Pûpola

14 14 Liepâjas pusmaratons Jûlijs parasti ir Liepâjas pusmaratona mçnesis. Ðogad liepâjnieki pulcçja skrçjçjus jau treðo gadu. Aktîvu dalîbu tajâ òçma arî Aizputes novada skrçjçji, jo ðîs sacensîbas vienlaicîgi bija arî skrieðanas seriâla Skrien Latvija 4. posms. Pirmie uz starta stâjâs paði mazâkie, kuri piedalîjâs bçrnu skrçjienos. Finiðâ katru mazo skrçjçju gaidîja pârsteiguma dâvaniòa, neatkarîgi no uzrâdîtâ rezultâta. 5,5 km distancç labu sniegumu demonstrçja Artûrs Medveds, Marta Bâdere un Ingus Bogdanovs, kuri izcînîja 1. vietu. Turklât Artûram ðis ir jau 4. posms no èetriem, kur 18.augustâ Meþaparka estrâdç dalîbniekus pulcçja lielâkais labdarîbas sporta pasâkums Baltijas valstîs NIKE RIGA RUN. Aizputes novads arî ðogad ðo pasâkumu apmeklçja kuplâ skaitâ. Uz pasâkumu devâs skolçni no Aizputes pagasta pamatskolas, Aizputes vidusskolas, Kalvenes pamatskolas, un ðogad pirmo reizi pievienojâs arî Kazdangas pamatskolas skolçni. Sacensîbas notika vairâkâs disciplînâs- skrituïoðanâ, rollerslçpoðanâ, nûjoðanâ un daþâdu disciplînu skrieðanâ. viòð ir palicis nepârspçts. 2. vietas savâs vecuma grupâs izcînîja Jânis Zaicevs,Nikola Anne Andersone, Krista Kuzòecova un Ieva Lukaþa. Uz goda pjedestâla treðâ pakâpiena kâpa Madara Alecka un Mareks Òikiforovs. Lieliski skrçja arî Gusts Zitâns, Madars Pûpols,Undîne Ungere,Eva Dreimane, Edijs Dreimanis un Linards Òikiforovs. 11 km distancç startçja Iveta Pûpola un Valdis Bogdanovs, kuri savâs vecuma grupâs izcînîja 2. vietu. Pusmaratonu skrçja Maija Pûpola, kura izcînîja 2. vietu S40 grupâ, bet Rainers Meiers bija desmitais V50 grupâ. Maija Pûpola Mûsu sportistu panâkumi NIKE RIGA RUN Valdis Bogdanovs Aizputnieki piedalîjâs skrieðanas disciplînâs. Pirmie uz starta izgâja bçrnu skrçjiena dalîbnieki. Ðie skrçjieni bija tîri simboliski, kas pilnîbâ atbilda devîzei Palîdzi skrienot, jo visi iegûtie lîdzekïi tika ziedoti labdarîbai, lai palîdzçtu bçrniem ar îpaðâm vajadzîbâm. Katrs mazais skrçjçjs veica apli ap estrâdi un finiðâ saòçma medaïu un mazu piemiòas balviòu. Sacensîbas notika arî 10 km skrçjienâ ðosejâ, kas vienlaicîgi bija arî Latvijas èempionâts 10 km skrçjienâ. Latvijas èempionu tituli tika izcînîti A grupas jaunieðu, junioru un pieauguðo kategorijâs. Jaunieðiem ar rezultâtu 36:34,6 èempiona godâ tika Valdis Bogdanovs. Juniorçm ar rezultâtu 52:58,4 bronzas medaïu izcînîja Krista Kuzòecova. 10 km skrçjienâ startçja arî Iveta Pûpola, kura ar rezultâtu 43:00,5 S35 grupâ uzrâdîja labâko rezultâtu, Maija Pûpola ar rezultâtu 46:03,7 ierindojâs 5. vietâ, bet Alla Radþabova Cinovska ar rezultâtu 58:58,1 ierindojâs 51. vietâ. Savukârt vîrieðiem Rainers Meiers ar rezultâtu 43:07,4 VP50 grupâ uzrâdîja treðo labâko rezultâtu. Skolçniem galvenâs cîòas notika 4x2,5 km skolu stafetes skrçjienos, kur klaðu grupâ uzvaras laurus plûca Aizputes vidusskolas komanda Spalvainie nerâtneïi, kur startçja Artûrs Medveds, Jânis Zaicevs, Mariss Karelis un Edijs Dreimanis. Tikai 17 sekundes viòiem zaudçja Aizputes pagasta pamatskolas zçni Valdis Bogdanovs, Madars Pûpols, Ingus Bogdanovs un Aivis Lavrovs, kuri skolu stafetes kopvçrtçjumâ ierindojâs 2. vietâ. Abas komandas bija lîdzîgas spçkos, bet noteicoðâ bija abu komandu lîderu cîòa cîòa starp Valdi Bogdanovu un Artûru Medvedu. Valdis spçkus bija iztçrçjis 10 km skrçjienâ, un stafetes skrçjiens notika pçc stundas. Visas dienas garumâ dalîbnieki varçja darboties daþâdâs radoðajâs darbnîcâs, piedalîties daþâdâs sporta aktivitâtçs. Vilðanos sagâdâja organizatori ar bieþajâm sacensîbu nolikuma maiòâm pçdçjâs nedçïas laikâ, kas daudzos dalîbniekos raisîja neizpratni un izbojâja citâdi ïoti jauko pasâkumu. Maija Pûpola 2013.gada 29.maijâ Saistoðie noteikumi Nr.8 Aizputç Apstiprinâti ar Aizputes novada domes sçdes lçmumu Nr.199 Aizputes novada simbolika Izdoti saskaòâ ar likuma Par paðvaldîbâm 43.pantu I. Vispârîgie noteikumi 1.Ðajos saistoðajos noteikumos ir noteikta un aprakstîta Aizputes novada simbolika, kâ arî noteikta tâs lietoðanas kârtîba II. Aizputes novada simbolika un tâs apraksts 2. Aizputes novada simbolika ir Aizputes novada karogs un Aizputes novada ìerbonis. 3. Aizputes novada karoga apraksts: 3.1. Aizputes novada karogs (1.pielikums) ir taisnstûra audums tumði zaïâ krâsâ, kura centrâ novietots Aizputes novada ìerbonis karogs ir abpusçjs, tâ augstuma un platuma attiecîbas ir 1:2. Ìerbonis atrodas karoga centrâ, augstuma attiecîbâ 1:2:1. 4. Aizputes novada ìerboòa apraksts: 4.1. Aizputes novada ìerbonis (2.pielikums) - ìerboòa vairoga sudraba laukâ sarkans íieìeïu mûris ar torni un atvçrtiem vârtiem ar paceltu melnu reþìi. Virs toròa trîs piecstarainas zelta zvaigznes. Tas ir ðodien Aizputes pilsçtas 1925.gadâ apstiprinâtai ìerbonis gadâ novadu reformas rezultâtâ izveidojas Aizputes novads, kurâ apvienojas Aizputes pilsçta, Aizputes, Cîravas, Kalvenes, Kazdangas un Laþas pagasti. Aizputes novada ìerbonî tiek saglabâts Aizputes pilsçtas ìerbonis. Aizpute kâ Novada centrs. Zelta vainagapmale simbolizç klâtpievienotos piecus pagastus ar teritoriju un tâs ïaudîm. Zelta krâsa kâ saules, dieviðíâ spçka, izturîbas, vîriðíîbas, raþîbas un nemirstîbas simbols Aizputes novada ìerbonis var tikt attçlots kontûrzîmçjumâ. III. Aizputes novada simbolikas izmantoðana 5. Aizputes novada karoga pacelðana: 5.1. pie Aizputes novada domes çkas - pastâvîgi; 5.2. saskaòâ ar Aizputes novada domes priekðsçdçtâja rîkojumu; 5.3. pçc brîvas gribas pilsçtas svçtkos, bet valsts svçtkos kopâ ar Latvijas valsts karogu; 5.4. pçc brîvas gribas pie çkâm, kur izvietoti balsoðanas iecirkòi - vçlçðanu un tautas nobalsoðanas dienâs; 5.5. pçc brîvas gribas ìimenes svçtkos, kâ arî citos gadîjumos ikdienâ, garantçjot pienâcîgu cieòu pret Aizputes novada karogu. 6. Paceïot Aizputes novada karogu kopâ ar Latvijas valsts karogu, Aizputes novada karogs novietojams Latvijas valsts karogam labajâ pusç, skatoties uz çkas fasâdi. 7. Aizputes novada karoga un tâ attçla lietoðana: 7.1. Aizputes novada svçtkos un publiskos pasâkumos, garantçjot tam pienâcîgu cieòu; 7.2. Aizputes novada karoga attçlu drîkst lietot arî citos gadîjumos, kas atïauts ar Aizputes novada domes Kultûras komitejas (turpmâk Kultûras un tûrisma komitejas) lçmumu; 7.3. stilizçta Aizputes novada karoga attçlu lietoðana tiek atïauta ar Kultûras un tûrisma komitejas lçmumu. 8. Aizputes novada ìerboòa attçla lietoðana: 8.1. Aizputes novada ìerboòa attçlu drîkst lietot Aizputes novada dome, domes administrâcija, paðvaldîbas iestâdes, aìentûras un kapitâlsabiedrîbas (turpmâk - Iestâdes) zîmogos, stûra spiedogos, uz veidlapâm, iespieddarbos, kâ arî izvietot Aizputes novada ìerboòa attçlu pie iestâþu çkâm un tâm piederoðajiem vai lietoðanâ esoðajiem transportlîdzekïiem; 8.2. Iestâdes Aizputes novada ìerboòa attçlu drîkst lietot uz atzinîbas un goda rakstiem, diplomiem, apliecîbâm, vizîtkartçm un citiem dokumentiem ar Kultûras komitejas lçmumu; 8.3. Aizputes novada ìerboòa attçlu drîkst lietot arî citos gadîjumos, ja tas atïauts ar Kultûras un tûrisma komitejas lçmumu; 8.4. stilizçtu Aizputes novada ìerboòa attçlu drîkst lietot, ja tas atïauts ar Kultûras un tûrisma komitejas lçmumu. 9. Aizputes novada karogu un tâ attçlu, kâ arî Aizputes novada ìerboòa attçlu drîkst lietot citas juridiskas un fiziskas personas, ja Kultûras un tûrisma komiteja ar lçmumu to ir atïâvusi. Izmantojot komerciâliem mçríiem, papildus jâmaksâ Aizputes novada paðvaldîbas nodeva. 10. Tirdzniecîbas uzòçmumiem vai individuâlajiem tirgotâjiem izstrâdâjumu realizçðanas vietâ jâatrodas Kultûras un tûrisma komitejas lçmumam par atïauju izmantot Aizputes novada simboliku. 11. Aizputes novada simbolikas lietoðanas aizliegumi: aizliegts necienîgi izturçties pret Aizputes novada simboliku; aizliegts lietot Aizputes novada simboliku gadîjumos, kuri nav minçti ðajos saistoðajos noteikumos bez Kultûras un tûrisma komitejas lçmuma par atïauju izmantot Aizputes novada simboliku; aizliegts pacelt Aizputes novada karogu virs un pie çkâm, kurâs tiek veikts kapitâlais remonts vai kuras ir avârijas stâvoklî, vai kurâm tiek remontçta fasâde, un citâs nepiemçrotâs vietâs un apstâkïos (piemçram, kokos, virs un pie saimniecîbas çkâm, nesakoptâs vietâs, nepiemçrotâ kâtâ); aizliegts lietot bojâtus vai izbalçjuðus Aizputes novada karogus, kâ arî neatbilstoðus ðo noteikumu 3.punktâ noteiktajam Aizputes novada karoga izskatam. IV. Saskaòojuma saòemðana 12. Ðajos noteikumos minçtajos gadîjumos Aizputes novada simbolikas lietoðanas saskaòojuma saòemðanai fiziskâm un juridiskâm personâm Aizputes novada domes administrâcijâ (Atmodas ielâ 22, Aizputç, Aizputes novadâ, 2.stâvâ 18.kabinetâ) jâiesniedz sekojoði dokumenti: iesniegums; juridiskâm personâm - reìistrâcijas apliecîbas kopija; fiziskâm personâm - VID izsniegta individuâlâ darba reìistrâcijas apliecîba vai VID izsniegtâ nodokïu maksâtâja reìistrâcijas apliecîba; izstrâdâjuma skice vai etalons; izmantoðanas mçría un formas apraksts brîvâ formâ; ziòas par plânotajiem raþoðanas (izgatavoðanas) apjomiem un ziòas par laika periodu, kurâ plânots raþot (izgatavot) izstrâdâjumu/-us. 13. Iesniegums par Aizputes novada simbolikas izmantoðanas saskaòoðanu tiek izskatîts ne vçlâk kâ viena mçneða laikâ no iesnieguma saòemðanas dienas Aizputes novada domç. 14. Kultûras un tûrisma komiteja ir tiesîga nesaskaòot simbolikas izmantoðanu, ja: fiziskâ vai juridiskâ persona, kura iesniegusi iesniegumu, pçdçjâ gada laikâ ir saukta pie administratîvâs atbildîbas par ðo noteikumu neievçroðanu; nav ievçrotas ðajos noteikumos ietvertâs prasîbas. V. Atbildîba un kontrole 15. Par Aizputes novada ìerboòa neatïautu lietoðanu tiek piemçrots sods saskaòâ ar Latvijas Administratîvo pârkâpuma kodeksu. 16. Par citu ðajos saistoðajos noteikumos minçto prasîbu pârkâpðanu izsaka brîdinâjumu vai piemçro naudas sodu fiziskâm personâm lîdz 200 (divsimti) latiem, bet juridiskâm personâm lîdz 500 (piecsimti) latiem. Novada domes priekðsçdçtâjs Aivars Ðilis

15 Intereðu izglîtîba jaunajâ mâcîbu gadâ Skolçnu jaunrades centrs 2013./ 2014.m.g. piedâvâ daudzveidîgu intereðu izglîtîbas pulciòu klâstu: Ðûðana modelçðana, pulc.vad. A.Bergmane Mîksto rotaïlietu izgatavoðana, pulc.vad. A.Bergmane Rotaslietu izgatavoðana, pulc.vad. L.Luzere Kokapstrâde, pulc.vad. Ì.Brumsons Modelisms, pulc.vad. Ì.Brumsons Jaunie satiksmes dalîbnieki, pulc.vad. J.O.Ðalms Batikoðana un auduma apgleznoðana, pulc.vad. I.Spîre Papîra plastika, pulc.vad. I.Spîre Stikla apgleznoðana, pulc.vad. I.Spîre Floristika, pulc.vad. I.Spîre Klubiòð Lietus dârzs (M.Freimaòa fanu klubiòð),vad. I.Zâlîte Ìitâristu ansamblis, pulc.vad. V.Snipke Dramatiskais kolektîvs Spçle, vad. J.Priedniece Spçles ar valodu (angïu val.), pulc. vad. A.Liparte Jaunums! Brîvâ laika (spçïu) pavadîðanas pulciòð, vad. B.Zitâne Aicinâm katram skolçnam atrast savâm interesçm un vçlmçm atbilstoðu nodarbi,lietderîgi pavadot brîvo laiku, gûstot arî jaunas zinâðanas un praktiskâs iemaòas. Informâcijas diena un tikðanâs ar pulciòu skolotâjiem 3. septembrî no plkst Bûsiet mîïi gaidîti Skolçnu jaunrades centrâ! Lai Tev katra skolas diena Vienmçr îpaða un radoða. Skolçnu jaunrades centra direktore A.Kirhnere Mobilais mamogrâfs Sievietes tiek aicinâtas veikt krûðu izmeklçjumus tuvâk savai dzîvesvietai - Veselîbas centrs 4 mobilajâ mamogrâfâ, kas Aizputç ieradîsies 5.septembrî un 10.oktobrî pie Aizputes sabiedriskâs pirts, Katoïu ielâ 1. Uz mamogrâfa pârbaudi izbrauc TIKAI pçc iepriekðçja pieraksta!! Sievietçm, kuras ir saòçmuðas uzaicinâjuma vçstuli no Nacionâlâ veselîbas dienesta Valsts skrîninga programmas ietvaros izmeklçjums ir bez maksas (uzaicinâjuma vçstule ir derîga 2 gadus kopð iesûtîðanas datuma). Ar ìimenes vai ârstçjoða ârsta norîkojumu - izmeklçjums maksâ Ls 2 Ar ìimenes ârsta vai ârstçjoða ârsta norîkojumu, kuram NAV lîgumattiecîbu ar Nacionâlo veselîbas dienestu, PAR MAKSU. Pieraksts notiek pa telefoniem un Sîkâka informâcija vai uz e-pastu info@mamografija.lv SIA Veselîbas centrs 4 Mobilo mamogrâfu projekta pacientu koordinatore Jolanta Selezòeva Kazdangas pagasts Kazdangas pagasta bibliotçkâ Bibliotçkâ apskatâma mâkslinieka Viïòa Bulava darbu izstâde. Parka svçtku ietvaros 7. septembrî plkst lasîtavâ notiks tikðanâs ar Kuldîgas Tautas teâtra reþisori, rakstnieci, Daci Priedi. Kazdangas pilî 10. septembrî plkst Kazdangas folkloras kopa uzsâks sezonu un aicina jaunus dalîbniekus uz pirmo tikðanos 28. septembrî plkst tikðanâs ar latvju zîmju pçtnieku VALDI CELMU, grâmatas Latvju raksti un zîmes autoru Dalîbas maksa Ls 3,- Kazdangas Kultûras centrâ 7. septembrî plkst Kazdangas parka svçtku ietvaros Balle kopâ ar grupu Novadnieki Ieeja Ls 3.00 Galdiòus rezervçt lîdz 4.septembrim T No 9.septembra lîdz 28.oktobrim apskatâma fotomirkïu izstâde Kazdangas burvîba 21.septembrî plkst Liepâjas deju studija Harmony aicina apmeklçt Hip-Hop deju nodarbîbas Dalîba bezmaksas! 5.oktobrî plkst Rudens ðlâgermaratons Ieeja ballç Ls 2.00 Par lapsu un jenotsuòu vakcinâciju pret trakumsçrgu Pârtikas un veterinârais dienests 26.augustâ uzsâka savvaïas lapsu un jenotsuòu kârtçjo vakcinâciju pret trakumsçrgu. Vakcinâcijai izmanto dzîvu novâjinâtu trakumsçrgas vîrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturoðu vakcînu Lysvulpen por.a.u.v.. Vakcîna ðíidrâ veidâ ievietota folija kapsulâ, kas iestrâdâta barîbas apvalkâ. Çsma izskatâs kâ brûngans kubiks, nedaudz mazâks par sçrkociòu kastît. Vakcînas ar lidaparâtu palîdzîbu tiks izvietotas vienmçrîgi visâ Latvijas sauszemes teritorijâ, ieskaitot piepilsçtas un neapdzîvotas pilsçtu teritorijas, uz 1 km2 izsvieþot vakcînas çsmas ar 500 metru atstarpi starp lidojumu joslâm. LR Pârtikas un veterinârais dienests 2013.gada 7.septembrî Floristikas konkurss Barona fon Manteifeïa ceïojums Amatnieku tirgus KC laukumâ Kazdangas parka svçtku atklâðanas koncerts Pûtçju oríestris Kazdanga Ivo Fomins Lutriòu mazpulcçnu truðmîïu skolas ðíirnes truðu izstâde Pasâkums ìimençm Velo orientçðanas plezîrs Pa muiþkunga parka taciòâm Fotokonkursa Kazdangas parka un muiþas burvîba izstâdes atklâðana V. Bulava darbu izstâde bibliotçkas lasîtavâ Volejbola turnîrs jaunieðiem pie peldvietas Pasâkums bçrniem Jautrais Ðurumburums ar piepûðamajâm atrakcijâm Radoðâ darbnîca -Zîda batikoðana Spçkavîru sacensîbas pie KC: *) Virves vilkðana *) Kannu celðana *) Ðautriòu meðana *) Zâbaka meðana Bçrnu stunda *) Kazdangas bçrnu deju grupas uzstâðanâs *) Piedzîvojumi kopâ ar Jautrajiem laupîtâjiem Prieki ûdensbumbâ Brûþa dîíî Ìimenes pasâkums Manteifeïa dârgumu meklçðana Sadziedâðanâs kopâ ar Nîkrâces ansambli Dianthus Desoðanas turnîrs pie pils Floristikas un foto konkursu dalîbnieku un spçkavîru sacensîbu uzvarçtâju apbalvoðana pie pils Ìimenes pasâkuma Manteifeïa dârgumu meklçðana dalîbnieku suminâðana Liepâjas Tautas teâtris Îsa pamâcîba mîlçðanâ Koncerts Ineta Rudzîte Baltais zieds Niks Matvçjevs Nemet dusmu krunku veciem zçniem Koncerta izskaòâ Ugunsziedi debesîs salûts ap Pçc salûta Balle kopâ ar grupu Novadnieki Ieeja Ls 3.00 (galdiòus rezervçt lîdz 4.septembrim pa tâlr vai ) Kafejnîcas un gardumi visas dienas garumâ Visas dienas garumâ karikatûrista Imanta Liepiòa svçtku situâciju zîmçjumu izstâde

16 16 Aizputes pilsçta 12. oktobrî Rudens tirgus Aizputç Kalvenes pagasts 27. septembrî plkst Kalvenes Kultûras namâ Atpûtas pçcpusdiena vecâkai paaudzei TIEKAMIES KÏAVLAPU PUTENÎ Dalîbas maksa Ls 3,00. Pieteikties pie Daigas vai Vilmas. Kapu svçtki Kalvenes pagastâ 7.septembrî Vecdrogu kapsçtâ plkst Pupu kapsçtâ plkst Íîburu kapsçtâ plkst Traktortehnikas apskate Kalvenç treðdien, 25.septembrî plkst Pulcçðanâs laukumâ pie pagasta pârvaldes. Ja ir vairâkas traktortehnikas vienîbas, tad pieteikties pagastâ pie Ivetas Ðíubures (tâlr , ), un uz tâm saimniecîbâm izbrauks uz vietas. No 10. augusta Mçtras mâjas draugu plençra izstâde Aizpute 9. oktobrî plkst Aizputes Kultûras namâ viesosies Akvelîna Lîvmane un Juris Kalniòð ar izrâdi Kâpçc mums jâprecas? Viòð ir necieðams un paðtaisns mûdzis, viòa ðarmanta sieviete, kura nav zaudçjusi spçju mîlçt. Abi ir atraiòi. Trîsdesmit gadus viòi ir bijuði draugi un kolçìi, esot blakus viens otram priekos un bçdâs. Un beidzot tas ir noticis - viòð viòu bildina! Bet viòam ir tikai astoòpadsmit stundas, lai panâktu viòas piekriðanu. Ko darît? Piedâvât darîjumu... Ievilinât gultâ... Pamçìinât pirmo reizi mûþâ bût atklâtiem un nebaidîties... Cik lielai ir jâbût drosmei, lai bildinâtu senu draudzeni? Vai nedaudz virs astoòpadsmit ir iespçjams sâkt visu no jauna? Apvienîbas DrKT izrâde Kâpçc mums jâprecas? ir atkal satikðanâs stâsts divos cçlienos par drosmi uzdrîkstçties, mîlestîbu, uzticîbu, cieòu. Izrâdes reþisore Indra Vaïeniece ir bijusi Liepâjas teâtra aktrise, beigusi Harkovas kultûras akadçmijas reþijas fakultâti. Dejas veidojusi Ieva Ozoliòa. Parçjâs lomâs Jânis Mûrnieks un Edvards Reinis. Biïeðu iepriekðpârdoðana apavu veikalâ Stila bode Atmodas ielâ 29, Aizputç. Darbadienâs no plkst , sestdienâs no plkst oktobrî plkst Aizputes Kultûras namâ VARA VÇTRA koncertprogramma Viena mirkïa dçï Biïeðu cena: Ls 3,00, 4,00, 5,00. Uzstâsies aktieris, reþisors, dziesmu autors un izpildîtâjs Varis Vçtra. Koncerts notiks viòa jaunâ albuma Viena mirkïa dçï... Latvijas prezentâcijas tûres ietvaros. Koncertprogrammâ ir iekïauti skaòdarbi no jaunâ albuma, kâ arî Latvijas radio stacijâs plaði izskançjuðâs un tautâ iemîïotâkâs dziesmas no pirmâ albuma Pârdodu vçju un zirgu vçl klât. Mâkslinieks lasîs arî savu dzeju, kura ir plânota izdot dzejoïu krâjumâ Tu esi skaista visos niekos, sîkumos. Visu dziesmu, mûzikas un tekstu autors ir pats Varis Vçtra. Viòð par savâm dziesmâm saka: Es mçìinu atgâdinât, ka dzîve ir pilna ar jaukiem brînumiem, mums tikai jâïaujas tos ieraudzît! Sâkot ar 16.septembri, Aizputes Kultûras namâ atsâkas aerobikas nodarbîbas sievietçm. Sâkums plkst Telef Cîravas pagasts 14. septembrî no plkst. 11 lîdz 14 biedrîbas STROPS mâcîbu dravâ Cîravas pag. Íçniòos MEDUS DIENAS DRAVÂ 2013 ietvaros notiks aktivitâtes : -biðu saimju atvçrðana, -praktiski biðkopja aroda demonstrçjumi, - iepazîðanâs ar biðkopîbas inventâru, - biðu produkcijas vçrtçjums. Interesentiem zvanît pa tel (Baiba Tikuma) 14. septembrî plkst Cîravas pagasta pârvaldes zâlç Vislatvijas skolçnu vizuâlâs mâkslas konkursa glezniecîbâ BITE KÂ BRÎNUMS izstâdes atklâðana un tikðanâs ar konkursa idejas autoru mâkslinieku un biðkopi IMANTU OZOLU Izstâde apskatâma lîdz 12.oktobrim 28.septembrî plkst Cîravas dzirnavâs kultûras projekta CITA ABRA mâkslinieku KONCERTS un projekta prezentâcija. Sekojiet informâcijai internetâ un afiðâs! 29.septembrî Cîravas Kultûras namâ KINO VAKARS plkst animâcijas filma bçrniem DINOMAMMA (ierunâta latvieðu valodâ) Ieeja 0,50 Ls plkst Jâòa Norda spçlfilma MAMMU, ES TEVI MÎLU Ieeja 1,- Ls Autoskola RIPO A Organizç autovadîtâju apmâcîbas kursus (A; B; C1; BE) Aizputes vidusskolâ. Zvani un piesakies pa telefonu lîdz 9.septembrim. Aizputes pagasts Aizputes pagasta Saieta namâ Rudens ziedu un dzejas kaleidoskops 5. un 6. septembrî Ziedu izstâde Krâsas mûsu dârzos Aicinâm ikvienu piedalîties izstâdes veidoðanâ. Ziedus izstâdei gaidîsim 4. un 5. septembrî Saieta namâ. 5. septembrî plkst tikðanâs Dzejas pieskâriens Savus dzejoïus lasîs turlavnieces Daiga Vîtola un Zanda Spuïìîte Sâkot ar 3.oktobri, Aizputes pagasta Saieta namâ notiks aerobikas nodarbîbas. Sâkums plkst Miíelît s, mazs vîriòð, tas atnâca pilnu roku. 1.oktobrî plkst Aizputes pagasta Saieta namâ svinçsim Miíeïdienu rudens saulgrieþus. 25. septembrî Aizputes pagasta iedzîvotâjus aicinâm ekskursijâ- Brouc ðurp un pasrauges, ko dar Zaïe jumprav Dundags pile Sîkâka informâcija Aizputes pagasta Saieta namâ. Izdevçjs Aizputes novada dome Redakcijas adrese Atmodas 24, Aizpute, LV-3456 Iespiests Kurzemes Vârda tipogrâfijâ Reìistrâcijas apliecîba Nr Lîdz 30. septembrim apskatâma Justînes, Tijas un Armanda Ausmaòu fotogrâfiju izstâde darbadienâs no plkst sestdienâs no plkst augustâ no VKKF ir gûts atbalsts projektam Latvieðu oriìinâlliteratûra un autori bibliotçkâs. Piedâvâtâ literatûras kolekcija ir plaða un daudzveidîga. Tâ papildinâs novadu bibliotçku fondu. Projekta ietvaros septembrî bûs iespçja tikties ar iemîïotu darbu autori rakstnieci Noru Ikstenu. Tikðanâs laiks tiks precizçts. Sekojiet reklâmai! Aicinâjums ðíirot atkritumus Aizputes novada dome septembrî aicina iedzîvotâjus izmantot izdevîbu un ðíirot sadzîves atkritumus. Atkal ir iespçja bez maksas nodot saðíiroto: lielgabarîta mçbeles; nolietoto sadzîves tehniku; stikla pudeles, burkas, logu stiklus u.c.; PETpudeles un makulatûru. Saðíiroto nogâdât Aizputç, Atmodas 32 (pie stiklinieku darbnîcas). Darba laiks: otrdien, treðdien, ceturtdien, piektdien no Sestdien no , svçtdien, pirmdien- slçgts. Atbildîgâ par izdevumu Dina Kopðtâle Sludinâjumus pieòem Aizputes pilsçtas bibliotçkâ katru darba dienu tâlrunis ; e-pasts: dina-aav@inbox.lv Maketçtâjs Dainis Zvirbulis