Lieta Nr

Transkripts

1 S P R I E D U M S NORAKSTS Lieta Nr.A SKA-274/2012 Rīgā 2012.gada 2.martā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senatore J.Briede senators J.Neimanis senatore R.Vīduša rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Z.P. pieteikumu par Finanšu ministrijas 2009.gada 13.augusta lēmuma Nr.213 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Z.P. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 5.decembra spriedumu. Aprakstošā daļa [1] Pieteicēja Z.P. kārtoja zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenu Finanšu grāmatvedība. Eksāmens sākotnēji tika novērtēts ar 59,5 punktiem, bet pēc sūdzības izskatīšanas ar 68. Eksāmens netika ieskaitīts, jo, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu, bija jāiegūst vismaz 70 punktus. Izskatījusi pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu par eksāmena vērtējumu, Finanšu ministrija konstatēja procesuālus pārkāpumus eksāmena norisē (eksāmena komisija nav sniegusi paskaidrojumu par viena uzdevuma rezultātu, vairākos uzdevumos nav konstatēts, kuri jautājumi atbildēti nepareizi un kā veidojas piešķirto punktu skaits; eksāmena rezultāti netika pienācīgi nosūtīti; netika norādīts, kur jānoliek darbi; pienācīgi nav parakstīti divu komisijas locekļu apliecinājumi par objektivitāti) un ar 2009.gada 13.augusta lēmumu Nr.213 atcēla eksāmena rezultātu, un atļāva pieteicējai bez maksas vēlreiz kārtot eksāmenu. [2] Vēloties, lai tiktu atzīts, ka viņa eksāmenu nokārtojusi, pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Finanšu ministrijas lēmuma atcelšanu un 1. lappuse no 9

2 labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteicēja uzskata, ka Finanšu ministrijai kā augstākai institūcijai vajadzēja izveidot komisiju pieteicējas darba izvērtēšanai. Tiesai ir jāpārbauda, vai eksāmena vērtējums ir pareizs. [3] Administratīvā rajona tiesa ar 2010.gada 17.septembra spriedumu un Administratīvā apgabaltiesa ar 2011.gada 5.decembra spriedumu noraidīja pieteikumu, pamatojot to ar tālāk minētajiem argumentiem. [3.1] Iestādes rīcības brīvības gadījumā augstākas iestādes vērtējumam pakļautas tikai šīs rīcības brīvības robežas. Atbilstoši likuma Par zvērinātiem revidentiem 12.panta pirmajai un otrajai daļai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kompetencē ir kvalifikācijas eksāmenu organizēšana un pārbaudes komisijas izveide. Savukārt Finanšu ministrijai ir tiesības apstiprināt eksāmenu nolikumu. Pretendenta zināšanu atbilstības konstatējums ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas rīcības brīvības sfērā ietilpstošs jautājums. [3.2] Kontrole pēc būtības nav iespējama, ja iestādes dotais novērtējums attiecas uz konkrētu, otrreiz neatkārtojamu situāciju. Tad pastāv novērtējuma brīvība, kuru tiesa nevar pēc būtības pārbaudīt. Pareiza ir kārtība, ka eksāmenu rezultātus sākotnēji vērtē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izveidota eksaminācijas komisija un tās rezultātus var apelācijas kārtībā apstrīdēt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, proti, gan sākotnējo, gan kontroles vērtējumu veic attiecīgās nozares profesionāļi. [3.3] Finanšu ministrija pamatoti nevērtēja iebildumus, kas attiecās uz eksāmena uzdevumu novērtējumu, pēc būtības. Augstākas iestādes un tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai eksāmena organizēšanas procesā ievērots procesuālais taisnīgums, patvaļas aizliegums, tiesiskā vienlīdzība. [3.4] Finanšu ministrijas konstatētie procesuālie pārkāpumi varēja ietekmēt eksāmena rezultātu. Tādējādi pareizs ir lēmums atcelt eksāmena rezultātu un atļaut pieteicējai vēlreiz bez maksas kārtot eksāmenu. Augstākai iestādei nebūtu pamata izvērtēt eksāmena rezultātus pēc būtības arī tad, ja nekonstatētu būtiskus procesuālus pārkāpumus. Pieteicēja jebkurā gadījumā nesasniegtu cerēto eksāmenu rezultātu pārvērtēšanu pēc būtības. [3.5] Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izveidotā komisija atbilst likuma prasībām. Likumdevējs nav paredzējis noteikt kvalifikācijas eksāmenu komisijas sastāvā obligāti iekļaujamo personu loku, bet gan piedāvāt alternatīvas eksaminācijas komisijas locekļu izvēlē, tai pat laikā nosakot, ka šīm personām ir jāatbilst vienotai pazīmei tiem ir jābūt speciālistiem eksāmenu priekšmetu jomā. Tai pat laikā Zvērinātu 2. lappuse no 9

3 revidentu kvalifikācijas eksāmena nolikuma 3.1.punkts paredz stingrākus noteikumus, proti, ka par eksāmena komisijas locekļiem pieaicina vismaz vienu valsts akreditētas augstskolas pasniedzēju, zvērinātus revidentus un citus ekspertus eksāmenu priekšmeta jomā. Konkrētajā gadījumā viena no eksāmena komisijas loceklēm bija ne tikai zvērināta revidente, bet arī augstskolas pasniedzēja. Pat, ja atklātos, ka tā nav, atbildētājai vēl jo vairāk būtu pamats pieņemt tādu administratīvo aktu, kāds ir pieņemts šajā lietā. Pieteicējas argumenti, ka zvērināti revidenti nav ieinteresēti konkurencē, kā rezultātā pieteicējas darbs nav ticis objektīvi novērtēts, nav apstiprināti ar pierādījumiem. Turklāt šajā lietā šiem argumentiem nav nozīmes, jo nolemts pieteicējai dot tiesības no jauna likt eksāmenu. [3.6] Saskaņā ar likuma Par zvērinātiem revidentiem 12.panta pirmo daļu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu organizēšana un pieņemšana deleģēta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Šajā jautājumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (turpmāk direktīva) 3.panta 1.punkts noteic, ka obligāto revīziju veic vienīgi obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā veic obligāto revīziju, savukārt 2.punkts paredz, ka katra dalībvalsts norīko kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu. Kompetentās iestādes var būt profesionālās asociācijas, ja uz tām attiecas VIII nodaļā paredzētā publiskās pārraudzības sistēma. No tā izriet, ka valstij ir tiesības deleģēt obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu arī profesionālajām asociācijām. Atbilstoši direktīvas 6.pantam fizisko personu var apstiprināt obligātās revīzijas veikšanai vienīgi tad, ja attiecīgā persona ir ieguvusi pirmsuniversitātes vai līdzvērtīga līmeņa izglītību, pabeigusi teorētisko nodarbību kursu, pabeigusi praktisko apmācību un nokārtojusi attiecīgās dalībvalsts organizētu vai atzītu profesionālās kompetences pārbaudījumu universitātes gala pārbaudījumu vai līdzvērtīgā līmenī. No minētās normas izriet, ka profesionālās kompetences pārbaudījumu var organizēt arī citi subjekti, taču tam ir jābūt atzītam no dalībvalsts puses. Konkrētajā gadījumā atzīšana izpaudusies kā eksāmenu organizēšanas un pieņemšanas funkcijas deleģēšana Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. 3. lappuse no 9

4 Turklāt no direktīvas kopumā izriet, ja profesionālai asociācijai ir tiesības apstiprināt revidentus un revīzijas uzņēmumus, ar apstiprināšanu likuma Par zvērinātiem revidentiem izpratnē saprotot tiesības lemt par sertifikāta izsniegšanu zvērinātam revidentam un licences izsniegšanu zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (likuma 6.panta trešās daļas 3.punkts), tad vēl jo vairāk profesionālai asociācijai ir tiesības realizēt to procedūru, kas ir vērsta uz gala rezultāta sasniegšanu revidenta apstiprināšanu. [3.7] Katrs pretendents varēja nolikt eksāmenu, ja pareizi atbildētu uz jautājumiem. Nenotika sacensība, līdz ar to nav būtiski, vai pieteicējai bija dotas tādas pašas tiesības kā citiem pretendentiem. Tāpēc šajā gadījumā nebija jāpārbauda un jāsalīdzina citu pretendentu darbi un to vērtēšanas protokoli. [3.8] Apgabaltiesa piekrīt apsvērumam, ja pieteicēja eksāmenu būtu nokārtojusi, tad nebūtu nozīmes procesuālajiem pārkāpumiem eksaminācijas komisijas nelikumīgais sastāvs, neskaidra piešķirto punktu veidošanās kārtība, jo pieteicējai saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu eksāmens būtu atzīstams par nokārtotu. Tāpēc nav pamatots apsvērums, ka pieteicēja nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar pārējiem eksāmena dalībniekiem, ja pieteicējas eksāmens netiek pārvērtēts, bet pieteicējai ir vēlreiz jākārto eksāmens, kaut arī procesuālie pārkāpumi ietekmējuši visu eksāmenu. Pretendenti, kuri nokārtoja eksāmenu, ir ieguvuši tiesisko paļāvību, tāpēc eksāmena atkārtota kārtošana nav attiecināma uz pārējiem. Tā kā pieteicēja nav nokārtojusi eksāmenu, viņai dodama iespēja vēlreiz to kārtot, lai novērstu šaubas par pieteicējas tiesību nepamatotu ierobežošanu procesuālo pārkāpumu dēļ, kuri varēja ietekmēt ne tikai pārvērtēšanas procesu, bet arī paša eksāmena un tā pirmreizējās vērtēšanas tiesiskumu. Atkārtota pārbaude veicama tikai attiecībā pret tām personām, kuru tiesības tika ierobežotas un kuras eksāmena rezultātu ir pārsūdzējušas. Ja pārbaudījums tiktu organizēts kā sacensība starp tā dalībniekiem, eksāmens būtu jākārto visiem pretendentiem. [4] Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, kā arī lūgusi noteikt pagaidu noregulējumu apturēt pieteicējai eksāmena nolikumā noteikto piecu gadu termiņu no 2009.gada 12.februāra. Kasācijas sūdzībā norādīti tālāk minētie argumenti. [4.1] Tiesa nepareizi noskaidrojusi direktīvas saturu. Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas kompetencē neietilpst eksāmenu organizēšana potenciāliem zvērinātiem revidentiem. No direktīvas izriet, ka tikai valsts pārbaudījums ir atzīstams par pietiekošu, objektīvu un neatkarīgu. Pārbaudījumu nevar veikt paši zvērinātie revidenti, 4. lappuse no 9

5 kuri vērtējami kā nākotnes konkurenti un nevar būt objektīvi. Likuma Par zvērinātiem revidentiem 12.pants neatbilst direktīvai. Direktīvas 6.panta c apakšpunktam latviešu valodā ir neveiksmīgs tulkojums no direktīvas izriet, ka profesionālās kompetences pārbaudījumam jābūt universitātes līmenī. [4.2] Tiesa nepareizi piemēroja likuma Par zvērinātiem revidentiem 12.panta trešo daļu. No likuma izriet, ka komisijā jābūt arī augstskolu pārstāvjiem un citiem ekspertiem. Līdz ar to pārkāptas Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā nostiprinātās pamattiesības, jo valsts ar apstiprinātu eksaminācijas procedūru ierobežo personas tiesības darboties zvērināta revidenta profesijā. [4.3] Tiesa ignorēja lūgumu par pagaidu noregulējumu par lēmuma (piecu gadu termiņu) apturēšanu. [4.4] Administratīvā apgabaltiesa nav devusi argumentus uz visiem apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 251.panta piektās daļas 1.punktu, kas noteic, kas jānorāda motīvu daļā. Ar to pārkāptas arī tiesības uz taisnīgu tiesu. [4.5] Tiesa nav analizējusi, ka, iespējams, eksāmens ir nepareizi novērtēts, bet pareizi vērtējot, to varētu uzskatīt par nokārtotu. Tiesa šādam argumentam nav devusi vērtējumu. Līdzīgā lietā (A ) tiesa ir noteikusi, ka eksāmena rezultāti ir pārvērtējami. [5] Pieteicēja ir piekritusi lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Motīvu daļa [6] Lietā strīds ir par to, vai Latvijas Zvērināto revidentu asociācijai pamatoti uzticēta potenciālo zvērināto revidentu eksāmenu organizēšana, vai attiecīgā eksāmenu komisija bija izveidota atbilstoši likumam un vai pareizs ir Finanšu ministrijas lēmums, nevērtējot eksāmenu pēc būtības, bet ļaujot bez maksas pieteicējai kārtot eksāmenu no jauna. [7] Vispirms Senāts vēlas norādīt, ka kasācijas sūdzībā minētie argumenti ir savstarpēji pretrunīgi. Ja tiesa atzītu, ka Latvijas Zvērināto revidentu asociācijai nevarēja nodot eksāmena organizēšanu, tad tiesai būtu jāatzīst, ka asociācijas organizētajā eksāmena ietvaros veiktais pieteicējas darbs vispār nav vērtējams un pieteicējai eksāmens būtu jākārto no jauna. 5. lappuse no 9

6 [8] Senāta ieskatā, uz pieteicējas minētajiem argumentiem par to, vai Latvijas Zvērināto revidentu asociācijai varēja deleģēt potenciālo zvērināto revidentu kandidātu pārbaudījuma organizēšanu un izvērtēšanu, pienācīgi ir atbildējušas zemāko instanču tiesas (atreferējumu sk. 3.6.punktā). Senāts pievienojas šai motivācijai. Atbilstoši direktīvas 6.pantam fizisko personu var apstiprināt obligātās revīzijas veikšanai vienīgi tad, ja attiecīgā persona ir ieguvusi pirmsuniversitātes vai līdzvērtīga līmeņa izglītību, pabeigusi teorētisko nodarbību kursu, pabeigusi praktisko apmācību un nokārtojusi attiecīgās dalībvalsts organizētu vai atzītu profesionālās kompetences pārbaudījumu universitātes gala pārbaudījumu vai līdzvērtīgā līmenī. Pieteicējas ieskatā no šīs normas izriet, ka eksāmenu rīko valsts iestāde. Senāta ieskatā, šāds viedoklis nav pareizs. Iepazīstoties ar tekstu angļu, vācu un franču valodā, Senāts secina, ka tulkojums latviešu valodā sakrīt ar citu valodu tekstu (.. a natural person may be approved to carry out a statutory audit only after having attained university entrance or equivalent level, then completed a course of theoretical instruction, undergone practical training and passed an examination of professional competence of university final or equivalent examination level, organised or recognised by the Member State concerned; eine natürliche Person nur zur Durchführung von Abschlussprüfungen zugelassen werden, wenn sie nach Erlangung der Hochschulreife oder einer entsprechenden Ausbildungsstufe eine theoretische und eine praktische Ausbildung absolviert und sich mit Erfolg einer staatlichen oder staatlich anerkannten beruflichen Eignungsprüfung auf dem Niveau eines Hochschulabschlusses oder eines entsprechenden Niveaus in dem betreffenden Mitgliedstaat unterzogen hat; une personne physique ne peut être agréée pour effectuer le contrôle légal de comptes qu'après avoir atteint le niveau d'entrée à l'université ou un niveau équivalent, puis suivi un programme d'enseignement théorique, effectué une formation pratique et subi avec succès un examen d'aptitude professionnelle du niveau de fin d'études universitaires ou d'un niveau équivalent, organisé ou reconnu par l'état membre concerné). No direktīvas teksta visās apskatītajās valodās izriet, ka eksāmenu organizē valsts vai arī valsts var atzīt pārbaudījumu, ko veicis cits subjekts, bet kas ir pietiekami augstā līmenī. No direktīvas neizriet, ka eksāmens būtu jāorganizē tiešās pārvaldes iestādei. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitajai daļai un V. nodaļai atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus var deleģēt privātpersonai. Atbilstoši likuma 6. lappuse no 9

7 Par zvērinātiem revidentiem 12.pantam zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus organizē un pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Atbilstoši likuma Par zvērinātiem revidentiem 37.pantam, veicot eksāmena organizēšanu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē tā uzskatāma par iestādi. Līdz ar to uzskatāms, ka eksāmenu ir organizējusi valsts. [9] Senāta ieskatā, zemāko instanču tiesas arī pareizi piemērojušas likuma Par zvērinātiem revidentiem 12.panta trešo daļu kas noteic, ka zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisiju izveido Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, par šīs komisijas locekļiem pieaicinot zvērinātus revidentus, valsts akreditētu augstskolu pasniedzējus un citus ekspertus eksāmenu priekšmetu jomā. Tiesa pareizi secinājušas, ka no likuma neizriet prasība, ka katrā eksaminācijas komisijā noteikti jābūt arī augstskolu pārstāvjiem un citiem ekspertiem. [10] Senāta ieskatā, zemākās apgabaltiesa ir pietiekami motivējusi savu spriedumu un atbildējusi uz visiem galvenajiem pieteikumā un apelācijas sūdzībā izvirzītajiem argumentiem, tāpēc noraidāms ir kasācijas sūdzības arguments, ka ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma 251.panta piektās daļas 1.punkts. Tiesas spriedumam jābūt argumentētam, taču tiesai nav jāatbild uz jebkuru procesa dalībnieka argumentu, bet tikai uz tādiem, kas attiecas uz lietu un ir nozīmīgi (sal. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof.r.baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011., 140.lpp.) [11] Senāts nevar piekrist kasācijas sūdzības argumentam, ka eksāmena rezultāti ir pārvērtējami tiesā. Tāpat Senāta ieskatā eksāmena rezultātus nevajadzēja pārvērtēt arī Finanšu ministrijai. Senāts pievienojas zemāko instanču tiesu argumentācijai šajā sakarā. [12] Tomēr, Senāta ieskatā, zemāko instanču tiesas šajā lietā nepareizi secinājušas, ka pareizs ir Finanšu ministrijas lēmums procesuālo pārkāpumu dēļ atcelt eksāmena rezultātu un ļaut pieteicējai bez maksas vēlreiz kārtot eksāmenu. Pirmkārt, no tiesu spriedumiem neizriet, ka būtu vērtēts, kādā veidā apstāklis, ka apliecinājumu par objektivitāti komisijas locekle parakstījusi vēlāk, bet citas locekles apliecinājums nav datēts, varēja ietekmēt eksāmena rezultātu. Senāta ieskatā, šāds 7. lappuse no 9

8 apstāklis pats par sevi, nekonstatējot apstākļus, kuru dēļ pēc būtības būtu apšaubāma komisijas locekļu objektivitāte, nevar būt pamats, lai atzītu eksāmenu par nenotikušu. Senāta ieskatā, ja komisijas locekļi faktiski nebija ieinteresēti, minētie procesuālie pārkāpumi uzskatāmi par formāliem, kurus Finanšu ministrijai kā uzraugošai institūcijai ir jāprasa novērst turpmākajā eksāmena komisijas darbā, taču tie nevar ietekmēt eksāmena rezultātu novērtējumu. Otrkārt, kā izriet no zemāko instanču tiesu spriedumiem, Finanšu ministrija bija konstatējusi, ka atkārtotajā atzinumā par pieteicējas eksāmena darbu eksāmenu komisija nebija sniegusi paskaidrojumu par viena uzdevuma rezultātu, bet vairākos uzdevumos nav konstatēts, kuri jautājumi atbildēti nepareizi un kā veidojas piešķirto punktu skaits. Senāta ieskatā, tas var liecināt, ka eksāmens arī atkārtotā vērtējumā varēja būt novērtēts nepilnīgi. Turklāt jāņem vērā, ka atkārtotajā vērtējumā pieteicējas punktu skaits ir 68, tātad tikai ļoti nedaudz nesasniedz līmeni, lai konstatētu, ka eksāmens ir nokārtots (vismaz 70 punktu no 100 iespējamiem). Tāpat jāņem vērā, ka, iespējams (tā izriet no pieteicējas kasācijas sūdzības), eksāmenu atkārtoti vērtēja tā pati komisija, kas sākotnēji pieteicējas darbu bija novērtējusi ir 59,5 punktiem. Tādēļ tiesai jāpārbauda, vai komisijas locekļi, atkārtoti vērtējot darbu (ja darbu atkārtoti vērtēja tie paši komisijas locekļi), ievēroja objektivitātes principu. Senāta ieskatā, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, kā arī to, ka eksāmena atkārtota kārtošana prasa laika un darba ieguldījumu, pamatota ir pieteicējas prasība vēlreiz vērtēt viņas jau uzrakstīto darbu, nevis tikai dot iespēju bez maksas kārtot eksāmenu vēlreiz. Tāpēc apgabaltiesas spriedums ir atceļams. Vienlaikus Senāts piekrīt zemāko instanču tiesu argumentiem, ka tiesas kompetencē un arī Finanšu ministrijas kompetencē nav izvērtēt pieteicējas eksāmena darbu. Ņemot to vērā, Senāta ieskatā, taisnīgākais risinājums šādā situācijā ir prasīt no Zvērinātu revidentu asociācijas atkārtotu objektīvu un pamatotu pieteicējas darba izvērtējumu un pēc tāda saņemšanas attiecīgi lemt par pieteikuma apmierināšanu, noraidīšanu vai tiesvedības izbeigšanu sakarā ar strīda atrisinājumu. [13] Pieteicēja lūgusi arī pagaidu noregulējumu apturēt pieteicējai zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmena nolikumā 7.12.apakšpunktā noteikto piecu gadu termiņu no 2009.gada 12.februāra. Minētais punkts noteic, ka nokārtotie eksāmeni sertifikāta saņemšanai tiek atzīti piecus gadus. Tā kā konkrētajā lietā līdz šim nevar runāt par nokārtotu eksāmenu, pieteicējas prasīto pagaidu noregulējumu nevar piemērot. Savukārt, ja eksāmena vērtējums būs pozitīvs, par eksāmena nokārtošanas datumu būs 8. lappuse no 9

9 uzskatāms datums, kad process noslēdzies, proti, datums, kad eksaminācijas komisija būs pieņēmusi galīgo lēmumu. Savukārt termiņa apturēšana attiecībā uz citiem eksāmeniem pārkāptu prasījuma robežas, jo šajā lietā tiek vērtēts tikai konkrētais eksāmens. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 3.punktu un 282.panta 1.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments n o s p r i e d a Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 5.decembra spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Noraidīt lūgumu pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Spriedums nav pārsūdzams. Senatore (paraksts) J.Briede Senators (paraksts) J.Neimanis Senatore (paraksts) R.Vīduša NORAKSTS PAREIZS Senatore Rīgā 2012.gada 2.martā J.Briede 9. lappuse no 9