WF47TUP6WP a.pdf

Transkripts

1 PPSS Uzvedbas stila profils Personalizts apraksts un veiksmes stratijas Visprjs raksturojums Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Attiecbas ar cilvkiem un vidi Vadbas stratijas K vadt citus Stratijas, k organizt prdošanas procesu Prdošanas pieejas Jnis Brziš Šo profilu izveidoja: SIA "JARDI. Partneri" Kalnciema iela 33, Rga, Latvija, LV 1046 Tel info@jardi.lv

2 Uzvedbas stila apraksts Šaj sada ir apraksttas jsu uzvedbas stila potencils priekšrocbas. Lai š informcija pilngi atbilstu jums, rkojieties šdi: <1> ar eksti atzmjiet ts frzes, kas, jsuprt, raksturo jsu uzvedbas stilu; <2> ar krustiu atzmjiet ts frzes, kas, jsuprt, neraksturo jsu uzvedbas stilu; <3> rakstiet komentrus. D i S C Uz rezulttu orientt Zemk apraksttas jsu uzvedbas iespjams priekšrocbas. Jums patk trs temps, nebijuši uzdevumi, prmaias un daždba. Strdjat tri un radt steidzambas sajtu ar kolos. Jums patk izaicinjumi un konkurence. Varat rkoties oti apmgi, lai sasniegtu rezulttus. Risinot problmas, rkojaties tieši un koncentrjaties uz darbbu. Jums patk sadarboties ar daždu tipu cilvkiem. Izsakt savas domas un izrdt izjtas. Jums raksturgs rosgums un entuziasms. tri pielgojaties jauniem pavrsieniem un prmaim. Sarežts situcijs cenšaties atrast veidus, k sadarboties pozitv veid nevis draudt. Jnis Brziš 2

3 Personisk pofila sistmas grafiks D i S C DiSC uzvedbas modei veidoti, emot vr etras tendences uzvedb. Zemk sniegts ss šo tenden u apraksts: D - DOMINANTE: cilvkiem ar augstu "D" piemt tencence veidot savu apkrtjo vidi, prvarot citu pretestbu, lai gtu rezulttus. I - IETEKME: cilvkiem ar izteiktu "i" uzvedbas tendenci var bt raksturga apkrtjs vides veidošana, ietekmjot vai prliecinot citus, gstot apkrtjo atzinbu. S - STABILITTE: cilvkiem ar izteiktu "S" uzvedbas tendenci var bt raksturga sadarbba ar citiem savu darbu izpildes proces. C - CENTBA, R PGUMS: cilvkiem ar izteiktu "C" uzvedbas tendenci var bt raksturga strdšana saska ar esošajiem apstkiem, lai nodrošintu darba kvalitti, rpgumu un akurtumu. Katram cilvkam piemt visas etras uzvedbas tendences, bet ts ir izteiktas dažd intensitt. Šo tenden u mijiedarbba ir attlota uzvedbas model, kas inform par personas iespjamo uzvedbu daždos apstkos un situcijs. Vrds, uzvrds: Jnis Brziš Datums: Klasiskais uzvedbas modelis: Uz rezulttu orientt Porfila anketu aizpildja: pats respondents Vides fokuss: darbs Šis grafiks atspoguo etru uzvedbas tenden u attieksmes jsu uzvedbas stil. Apraksti, kas sniegti nkamajs lappuss, veidoti, emot vr šo profilu. Atcerieties - DiSC PPSS nav tests. Uzvedbas stils nevar bt labs vai slikts. Ptjumi liecina, ka visveiksmgkie ir tie cilvki, kas pazst sevi un izstrd savas uzvedbas pielgošanas stratijas daždm situcijm. Tlk sniegt informcija ir visnodergk, ja to izskata, apspriež un izmanto, veidojot konrtu darbbas plnu, lai palielintu savu efektiviti dažds joms. Jnis Brziš 3

4 Personisk profila sistmas grafiks I grafiks II grafiks D i S C D i S C Vrds, uzvrds: Jnis Brziš Datums: Klasiskais uzvedbas modelis: Uz rezulttu orientt Profila anketu aizpildja: pats respondents Vides fokuss: darbs Daži cilvki sevi izprot labk, ja pta atširbas savs atbilds - kdas pašbas vii ir izvljušies k sev VISVAIRK vai VISMAZK raksturgs. Nav btiski, kdas atbildes js izvljties anket - informcija, ko ts sniedz, ir nemainga. Js atbildjt uz jautjumu: "Kdu es sevi redzu? K man šiet, kds es esmu?" Ja starp I un II grafiku ir btiska atširba, tad, iespjams, js vlsieties noskaidrot tos faktorus, kas ir ietekmjuši jsu atbildes anket. Saliktais grafiks (III grafiks) ir jsu VISVAIRK un VISMAZK atbilžu kombincija, un tas parasti ir visaptveroškais jsu uzvedbas stila attlojums. Saliktais profils atspoguo visu informciju, kas ietverta jsu atbilds. Jnis Brziš 4

5 Prskats par uzvedbas stilu Šeit sniegts visprjs jsu uzvedbas stila apraksts. Šaj sada gsiet informciju par sev rtko un pierastko uzvedbu. emiet vr, ka jsu uzvedbas stils var mainties atbilstoši situcijai, citu cilvku vlmm un personiskajm morles vrtbm. Prskatiet un apspriediet ar kdu šo aprakstu, izsvtrojiet neatbilstošos aspektus un atzmjiet svargkos un nodergkos. D i S C Uz rezulttu orientt Js varat bt uzstjgs, tiešs, konkurtspjgs, ldzsvarots un prliecinošs. Js esat individulists ar diezgan izteiktu patmlbu. Js varat bt pašpavgs, aktvi mekljot tdus uzdevumus un atrisinjuma variantus, kuru stenošan ir iespjams attstt spju sasniegt rezulttus. Jums patk sarežti uzdevumi, konkurence, unikli paskumi un "svargi" amati. Js ar prieku un prliecinoši uzematies jaunus uzdevumus. Js oti labi przint savas spjas; tomr ne visai atzstat jebkdus ierobežojumus. Js baudt jauna uzdevuma izaicinjumu, neemot vr, vai jums ir nepieciešams prasmes, zinšanas un pieredze, kas vartu bt nepieciešamas, šo uzdevumu pildot. T k js augstu vrtjat savu neatkarbu, js varat kt nepacietgs, strdjot grup. Js varat piekrist strdt komand tad, ja pats esat izvljies veicamo uzdevumu un saglabjat kontroli par situciju. Parasti js dodat priekšroku strdšanai vienatn, ta u js varat prliecint citus, lai atbalsta jsu centienus un paldz, it paši veikt rutnas darbus, kuri jums var šist garlaicgi. Js, iespjams, strdjat tikai tpc, lai realiztu savas vajadzbas, un varat ignort tos uzdevumus, kuru d no tm btu jatsaks. Ja jdara kas tds, kas nav jsu interess, js, pilngi iespjams, atklti izteiksiet savu neapmierintbu. Dažiem var šist, ka jsu egoisms ir prmrgs un js izturaties vsi un atturgi. T k js domjat un rkojaties tri, js esat nepacietgs un kritisks pret tiem, kas darbojas lni. Js vrtjat cilvkus pc viu spjm tri sasniegt rezulttus. Rezultti jums ir oti svargi. Darba ritms, centieni un teorijas ir mazsvargas, ja ts nedod konkrtus rezulttus. Js varat rkoties oti apmgi un neatlaidgi pat tad, ja ietekmgki darbinieki uzmum tam nepiekrt. Js varat uzemties jebkuras situcijas vadšanu, neemot vr, vai oficili esat vai neesat atbildg persona. Ja viss nenotiek, k plnots, js varat kt nerungs. Jsu žesti, skatieni skaidri izsaka nepacietbu un kritiku. To var uzskatt par slaicgu klusumu pirms vtras. Vtra var skties ar spcgu apgalvojumu, ka kaut kas nav krtb, iespjams, nenosaucot iemeslus, kpc radusies konkrt situcija. Pc tam tiks kritizta situcija un iesaisttie cilvki. Viss, ko js šd situcij sakt, var bt kritizjošs un aizvainojošs. Beigs js varat uzemties individuli glbt situciju, iespjams, prkpjot jebkuras robežas un cenšoties sasniegt rezulttus. Lai ar jums pašprliecintbas netrkst, js uztrauc, ka citi var js izmantot savs interess. Ja šda sajta rodas, js, iespjams, veicat daždus paskumus, lai uzveiktu potencilo oponentu. Js var uztraukt ar tas, ka citi js vartu prspt, ja js savus mrus sasniegsiet prk lni. Js varat nemitgi steigties, lai mri sasniegtu. Iespjams, js baidties bt prk bezrpgs, jo tas var trauct saglabt darba ritmu un koncentrties mra sasniegšanai. Jnis Brziš 5

6 Prskats par uzvedbas stilu Ja jatrisina problma vai jpieem lmums, js tri iegstat pieejamo informciju un papildus faktus mekljat tikai tad, ja tiešm ir acm redzams informcijas trkums, un pc tam pieemat pagaidu lmumu. Js prbaudt rezulttus un veicat izmaias, ja rezultti nav apmierinoši. Lai ar js iedrošint cilvkus izteikt priekšlikumus, td veid iesaistot vius sav projekt, js nepievršat tiem lielu uzmanbu. Jums patk uzemties risku un izmint jaunas, neprbaudtas idejas, jo tas ir personisks izaicinjums. Jnis Brziš 6

7 Motivjošie faktori Cilvkiem ir daždi motivjošie faktori un atširgi mri, un tas diezgan liel mr atkargs no viu uzvedbas stila. Šaj ieda minti tie motivjošie faktori, kas vartu bt raksturgi jums un cilvkiem ar ldzgu uzvedbas stilu k jums. Daži no šiem faktoriem var nebt jums raksturgi, jo js, iespjams, apzinti est mainjis/-usi savu uzvedbas stilu dzves pieredzes vai vrtbu sistmas d. Daži no šeit mintajiem faktoriem var bt pretrungi tpc,ka tendences, kas raksturgas jsu uzvedbas stilam, ir atširgas. D i S C Uz rezulttu orientt Zemk minti jsu motivjošie faktori esošaj darba vid. Jums patk kontrolt darba vidi. Jums ir svarga iespja vadt citu cilvku aktivittes. Jums patk jaunas iespjas un izaicinjumi. Js dodat priekšroku situcijm, kurs tiek vrtts rezultts, nevis veids, k tas tika sasniegts. Jums ir nepieciešama iespja gt sasniegumus. Js motiv atldzba par sasniegtajiem mriem. Js spj motivt situcijas, kurs ir iespjams pozitvi sadarboties ar citiem. Jums ir nepieciešama iespja izteikt savas izjtas un domas. Js dodat priekšroku videi, kur tiek atzts dialogs. Jums ir btiska publiska atzinba. Jums ir svarga mutiska atgriezenisk saite. Jums ir btiski, lai jsu izjtas tiktu atztas. Jnis Brziš 7

8 Vlamk vide Cilvku uzskati atširas par to, kda ir vlamk vide, kur vii vltos strdt un dzvot. Kas vienam cilvkam patk, citam var nepatikt. Šaj ieda sniegta informcija par jums vlamko vidi, emot vr jsu uzvedbas tendences. Daži no šiem faktoriem var jums neatbilst vai likties pretrungi atširbu d, kuras raksturgas jsu uzvedbas stilam. Prskatiet un atzmjiet raksturgko, ja nepieciešams. D i S C Uz rezulttu orientt Visticamk, js vlaties strdt td darba vid, kur ir iespjams realizt zemk minto. Js vlaties pilngu brvbu sav darba izpild. Js strdjat tri un koncentrjaties uz rezulttu - tam btu jbt iespjamam jsu darba vid. Js par saviem sasniegumiem un rezulttiem vlaties saemt atbilstošu atldzbu. Jums ir vajadzga iespja kontrolt notikumus. Jums ir nepieciešams trs temps un iespja pozitvi sadarboties ar citiem. Ar atzinba un pozitva atgriezenisk saite ir svarga. Darba vid btu jbt iespjai sarkot radošu, izdomas bagtu "prtavtru". Jnis Brziš 8

9 Cenšas izvairties Visiem cilvkiem ir daždas situcijas un darbbas, no kurm vii cenšas izvairties nepatikas vai baiu d, kas ir saisttas ar uzdevuma izpildi. Zinot mums visraksturgks uzvedbas tendences, ms varam izvlties strat ijas, lai prvartu šs tendences un izvairtos no negatviem rezulttiem. Šaj sada sniegta informcija par daždm darbbm un situcijm, no kurm respondents cenšas izvairties. Daži no šiem apgalvojumiem var bt šai personai natbilstoši, jo viš var bt mainjis/-usi savu uzvedbu gts pieredzes vai vrtbu sistmas d. Prskatiet un atzmjiet raksturgko, ja nepieciešams. D i S C Uz rezulttu orientt Viš/-a cenšas izvairties: No situcijm, kurs viš/-a nespj kontrolt apkrt notiekošo. Radt par sevi iespaidu, ka ir piekpgs/-a vai bezspcgs/-a. No ikdienas rutnas darbiem, no vides, kur katru dienu ir nepieciešama prognozjama uzvedba. No situcijm, kurs citi vada un kontrol viu. No situcijm, kurs viam/-ai pastvgi jzio par savu darbbu. No situcijm, kurs viam/-ai jzio vadbai par darba procesu. No situcijm, kurs citi pret viu var izturties naidgi. No situcijm, kuru d viš/-a var zaudt savu labo slavu. No situcijm, kurs viam/-ai ir jizvlas - lai viš/-a citiem patiktu vai ar lai btu respekts pret viu. No detalizta darba vai to kontroles. No rutnas darbiem un uzdevumiem, kas pastvgi atkrtojas. No vides, kurs nav iespjami sakari ar citiem cilvkiem. No stingri noteiktiem termiiem. Jnis Brziš 9

10 Stratijas efektivittes palielinšanai Šaj sada aprakstts, ko js vartu dart, lai palielintu savu efektivitti esošaj darba vid. Iespjams, dažus no šeit sniegtajiem ieteikumiem js jau izmantojat, bet citus varat likt liet, lai attsttu jaunas iemaas. Var bt nodergi noteikt, kura strat ija btu svargka jsu darba vid. D i S C Uz rezulttu orientt Šeit sniegti daži ieteikumi, k js vartu uzlabot savu efektivitti darb. Par aunu nenktu seku prdomšana pirms darbbas uzskšanas. Vairk uzklausiet un prdomjiet citu cilvku domas, izjtas un pieredzi. Radiet pc iespjas vairkus abm pusm pieemamus risinjumus. Ststiet vairk par procesu, k nonct pie konkrtiem secinjumiem, nevis tikai iepazstiniet citus ar tiem. Centieties vairk pielgoties darbam grup. Attstiet tdas pašbas k taktiskums un diplomtija komunikcij. Biežk izsakiet atzinbu citiem par viu centieniem. Jums vartu bt nepieciešams objektvk novrtt cilvku sasniegumus un daždas situcijas - ne tikai emt vr pozitvo, bet ievrot ar negatvo. Vairk plnojiet savu darbalaiku, lai pietiekami lab lmen un laicgi sptu pabeigt uzdevumus. Js vartu rkoties tiešk personisku konfliktu gadjumos. Js vartu vairk ieklausties kolu paustajs negatvajs izjts un emocijs, ne tikai pozitvajs. Js vartu lielku uzmanbu pievrst btiskiem skumiem un vairk kontrolt to darbu veikšanu, par kuriem esat atbildgs/-a. Uzlabojiet savu laika menedžmenta stilu. Centieties kontrolt to laiku, ko pavadt ppjot un apspriežoties. Jnis Brziš 10

11 Demotivjošie faktori Ir daždi faktori un apstki, kas var pozitvi vai negatvi ietekmt cilvka motivciju. Izprotot tos, ir iespjams vairk laika un pliu veltt motivjošo faktoru nodrošinšanai un negatvo apstku samazinšanai darba vid. Zemk esošo informciju varat izmantot, lai veidotu motivjošu vidi, kontroljot vai novršot demotivjošos faktorus. D i S C Uz rezulttu orientt Jsu motivciju darb, iespjams, mazina zemk mintie faktori: Ja jsu autoritte un pilnvaras ir ierobežotas. Ja jsu atbildbas sfra tiek samazinta. Ja jums pieejamie resursi ir ierobežoti. Ja jums jveic rutnas darbi un gandrz nav nekdu prmaiu. Ja tiekat stingri kontrolts/-a. Ja jums vairk ir jvrt process nevis rezultts. Ja nav iespju virzties uz priekšu. Ja jstrd kop ar oti atturgiem vai noslgtiem cilvkiem. Ja jstrd, stingri ievrojot grafiku un laika ierobežojumus. Ja jstrd vid, kur koli ir pesimistiski, negatvi vai naidgi noskaoti. Ja nepieciešams auksts racionlisms, kas nepieauj vadšanos pc izjtm. Ja jveic rutnas darbi un jpievrš uzmanba skumiem. Jnis Brziš 11

12 Uzvedba saspringts situcijs Daudzu cilvku uzvedbu saspringts situcijs vartu dvt par atbildes "uzbrukumu" vai "uzlidojumu". Konfliktu situcij cilvks parasti izmanto savas dabisks (nevis pielgots) uzvedbas tendences. Cilvka reakcija ir atkarga ar no t, cik konkrt situcija ir draudga. Dažas šeit aprakstts tendences js, iespjams, esat mainjis/-usi vai neizmantojat nemaz gts pieredzes un/ vai savas vrtbu sistmas d. Var bt nodergi šeit sniegto informciju apspriest ar kdu, lai gtu ar objektvku viedokli. D i S C Uz rezulttu orientt Saspringts situcijs js: Iespjams, kstat oti tiešs/-a un varbt pat agresvs/-a. Iespjams, ar savu izturšanos konflikta situciju padart vl saspringtku. Varat radt tikai "es uzvaru/ tu zaud" risinjumus. Iespjams, cenšaties visdos veidos prspt citus. Šda rcba var izraist kolu netiešu atriebšanos vai ngrumu. Varat kt piesardzgs/-a. Varat kt valdongs/-a un izmantot savu ietekmi un autoritti, lai konfliktu izbeigtu. Cenšaties izvairties no atklta un tieša konflikta. Jums piemt tendence paust savas izjtas. Varat personiski vrsties pret kdu. Cenšaties pc iespjas mazint negatvas informcijas plsmu. Mint nomierint satrauktus cilvkus, nevienu nevainojot. Varat piekpties, lai nezaudtu savu labo slavu. Varat kt impulsvs/-a. Jnis Brziš 12

13 Uzvedbas tendences - turpinjums Šaj sada pardta katras uzvedbas tendences intensittes amplitda. Š tabula veidota, emot vr jsu PPSS uzvedbas profilu nevis relu, dzv novrotu uzvedbu. Š informcija ir vislietdergk, kad tiek apspriesta un novrtta. D i S C Uz rezulttu orientt Vrds, uzvrds: Jnis Brziš Datums: Klasiskais uzvedbas modelis: Uz rezulttu orientt Vides fokuss: darbs AKCEPT - ir atvrts, pieem labprt IEVRO - ievro noteikumus ROSINA - veicina, pieprasa darboties IZRAISA - "sašpo kui, jauc gaisu" IZVRŠ - paskaidro, izvrš tmu PILNVARO - pilnvaro citus PIEEM - uzskata k pašu par sevi saprotamu DIŽOJAS - liels ar savm spjm VALDZINA - apbur citus KOMAND - vada citus IZPROT - pieem, prdom NOSKAIDRO - stabiliz, "bv" ldz pdjam ATDARINA - em vr ldera piemru IZGUDRO - rada jaunus risinjumus, idejas IZPTA - izskata, prbauda ATTAISNO - aizstv, paskaidro iemeslus Z VZ V VA A Jnis Brziš 13

14 Uzvedbas tendences - turpinjums Šaj sada pardta katras uzvedbas tendences intensittes amplitda. Š tabula veidota, emot vr jsu PPSS uzvedbas profilu nevis relu, dzv novrotu uzvedbu. Š informcija ir vislietdergk, kad tiek apspriesta un novrtta. D i S C Uz rezulttu orientt Vrds, uzvrds: Jnis Brziš Datums: Klasiskais uzvedbas modelis: Uz rezulttu orientt Vides fokuss: darbs SAGLAB - turpina, aizstv VEIDO STRATIJU - prasmgi plno IZMAINA - pielgo, sakrto, izlabo RPJAS - rpjas par citiem IEBILST - protest, strdas, diskut NOVRO - uzmangi vro PLNO - sagatavo, plno uzdevumus SLAV - izsaka koplimentus, atzinbu NOVRŠ - uzmana, novrš risku NEVLAS ZAUDT - ierasto krtbu, stabilitti SAMIERINA - nomierina, saskao atširbas PRSKATA - detalizti prbauda PRDOM - iespjamo risku IZMINA - izmina, prbauda UZTICAS - tic un paaujas uz citiem IR ATVRTS - izrun visu Z VZ V VA A Jnis Brziš 14

15 Darba izpildes vadba. Darba lapa Kad esat iepazinies ar informciju galvenaj š profila sada, izvlieties ts strat ijas, ar kuru paldzbu js vartu uzlabot vai saglabt savu darba izpildi esošaj lmen. Iespjams, kaut kas no šeit sniegts informcijas var bt btiskks un/ vai piemrotks, bet kaut kas ar mazk nodergs. Izmantojiet savas zinšanas par jsu pašo darba vidi, k ar savu pieredzi, lai konstattu, kuras no darbbas strat ijm bs vispiemrotks. 1. Ko js vartu dart, lai savu darba vidi padartu sev motivjošku? 2. K js vartu rkoties, lai sptu vieglk tikt gal vai ar mazint ts darbbas vai uzdevumus, no kurm tiecaties izvairties sav darb? 3. Kdas stratijas jsu efektivittes uzlabošanai esošaj darba vid btu vispiemrotks? 4. Ko vartu dart, lai mazintu vai novrstu jsu demotivjošos faktorus esošaj darba vid? Jnis Brziš 15

16 Darba izpildes vadba. Darba lapa 5. Kdas stratijas btu izmantojamas, lai uzlabotu vai padartu piemrotku jsu rcbu konfliktu situcijs esošaj darba vid? Jnis Brziš 16

17 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Cilvki ir daždi un tpc strat ija, kas var bt veiksmga sadarbb ar vienu personu, var bt pilngi nederga, sadarbojoties ar citu. Lai izpttu, kura strat ija attiecbs ar cilvku bs visefektvk, var bt nepieciešams ilgs laika periods. Šaj sada sniegta informcija par jums piemrotko attiecbu veidošanas strat iju, kas var bt noderga gan jums, gan jsu kol iem un vadbai. D i S C Uz rezulttu orientt Lai veidotu jums labvlgu atmosfru darbaviet, bt vlams emt vr zemk minto: Jums patk, ja jums pašam/-ai ir tiesbas pieemt lmumus par veicamajiem darbiem - gan ko, gan k veikt. Js labprt vadt citu cilvku darbu. Jums patk konkurt un uzvart. Jums ir svargi, lai jsu interesm vadba pievrstu nedaltu uzmanbu. Js lielku uzmanbu pievršat rezulttu sasniegšanai nek emocijm. Jums patk daždba un prmaias. Jums ir btiski pašam noteikt savas darbbas tempu. Jums ir btiski, lai vadba un/ vai koli izrda ieinterestbu, aprunjoties ar jums ne tikai par darbu, bet ar par personisko dzvi. Jums ir nepieciešama iespja sadarboties ar citiem pozitvi un entuziastiski. Parasti js vlaties paust savas domas, izjtas un idejas citiem. Jem vr, ka js, visdrzk, nepievršat uzmanbu detam un skumiem. Jums var bt nepieciešams atbalsts no citiem skumu un detaliztas informcijas kontrolšan. Jums ir nepieciešams dialogs ar koliem un/ vai vadbu. Jem vr, ka parasti js cenšaties izvairties no negatvm vai nepatkamm diskusijm. Parasti jums patk komunicties ar daudziem un daždiem cilvkiem. Jnis Brziš 17

18 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Šai sada sniegta informcija par jums raksturgm tendencm saskarsm. Js dodat priekšroku tiešai komunikcijai, velti netrjot laiku ppm. Jums patk, ja jsu idejas uzklausa pirms priet pie nkams apspriežms tmas. Jums var piemist t saucam selektv uztvere - js dzirdat un atceraties tikai to, kam piekrtat. Jsu sarunu partnerim btu jprliecins, ka teikto esat uztvris un tam piekrtat. Js dodat priekšroku neformlm, atvrtm diskusijm neoficil gaisotn, piemram, pusdienojot. Jums ir nepieciešama iespja apmainties ar pieredzi, izklstt savas idejas un domas kdam tikpat entuziastiski noskaotam cilvkam k js. Jums var bt raksturga novirzšans no tmas diskusijas laik, tdejdi neievrojot laika limitu. Jums grtbas sagd negatvas informcijas uzklausšana. Zemk minti faktori, kas btu jem vr, izsakot jums atzinbu. Lai izteiktu jums atzinbu, sarunu partnerim btu jlieto si, tieši un uz faktiem balstti izteicieni. Sarunu partnerim btu jkoncentrjas uz jsu sasniegumiem un ldera spjm. Btu jem vr ar jsu spja uzemties iniciatvu sarežt situcij. Btu jizsaka atzinba par jsu spju uzemties risku. Btu jizsaka atzinba par jsu uniklajm un novatoriskajm domm, idejm un darbbm. Uzslavas vrta ir jsu spja sasniegt maksimlu rezulttu miniml laik un ar minimlu ieguldjumu. Atzinba jums btu jizsaka par jsu oratora un sadarbbas prasmm, turklt tas btu jdara publiski. Atzinba btu jizsaka ar par pozitvm prmaim jsu darba izpild, izskat uzvedb. Uzslavas vrta ir jsu pozitv attieksme situcijs, kurs citiem, iespjams, jau ir zudusi drosme. Btu jizsaka atzinba par jsu prasmi iesaistt citus diskusijs un aktivitts. Jnis Brziš 18

19 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Zemk minti faktori, kas btu jem vr, izsakot jums atzinbu. (Turpinjums) Vajadztu izteikt uzslavu par jsu spjm organizt daždus sabiedriskus paskumus. Btu atzingi jnovrt jsu prasme radt entuziasmu citos. Šaj sada sniegta informcija par to, kds vartu bt piemrotkais veids, k jums sniegt atgriezenisko saiti. Jkoncentr diskusija uz apstkiem, kas ietekm jsu mra sasniegšanu, un k vartu mazint šo apstku ietekmi. Btu ar jums japspriež, kdas izmaias ir nepieciešamas jsu uzvedb, paskaidrojot, k tas pozitvi ietekms darba rezulttu. Jraksturo jsu tagadjs uzvedbas vai rcbas radts sekas un jldz jsu risinjums šai situcij. Atgriezenisk saite btu jbalsta uz faktiem, tai btu jbt neitrlai un nevienu nevrtjošai. Jsu aizsargreakciju iespjams mazint, koncetrjoties tikai un rcbu un ts radtajm sekm. Btu jizvairs no diskusijm par tmu: tas ir pareizi/ nepareizi. Btu jrun par konkrtm darbbm nevis motviem un iecerm. Pc atgriezenisks saites sniegšanas btu jdod jums iespja izteikt savas domas un izjtas par to. Personai, kas sniedz jums atgriezenisko saiti, btu juzklausa un jatzst jsu izjtas un pc tam jvirza diskusija, balststoties uz faktiem un rezulttiem. Btu jcenšas mazint jums raksturgo tendenci novirzties no diskusijas galven temata, vršot uzmanbu uz faktiem. Lai koncentrtos diskusijas galvenajam tematam, bt juzdod atvrtie jautjumi (kas? kurš? kad? kur? k?). Btu japspriež konrts darbbas plns nevis visprjus jautjumus par nepieciešamajm izmaim attieksm. Personai, kas sniedz jums atgriezenisko saiti, btu japstiprina, ka joprojm augstu vrt js k personu, neskatoties uz nepieciešamajm prmaim rcb. Jcenšas izvairties no jsu emocionlajm eksplozijm, diskusiju balstot uz vajadzgajm darbbm un uzvedbu. Jnis Brziš

20 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Šaj sada sniegta informcija par to, kds vartu bt piemrotkais veids, k jums sniegt atgriezenisko saiti. (Turpinjums) Lai prliecintos, ka visu esat dzirdjis/-usi un uztvris/-usi, jsu sarunu partnerim btu lietdergi js palgt atkrtot saviem vrdiem galveno prruns dzirdto. Diskusijas beigs btu jprliecins, ko un k tieši js plnojat uzlabot. Šeit minti tie faktori, kas btu jem vr, lai veiksmgi atrisintu konfliktu, kas radies ar jums vai kur js esat iesaistts. Jums piemt tendence bt tiešam/-ai, dažkrt agresvam/-ai, bieži virzties uz rezulttu "Es uzvarutu zaud". Jsu sarunu partnerim btu japzins jsu loisk domšana, sakot apmram šdus vrdus: "Es saprotu jsu viedokli" vai "Redzu jsu loisko domu gaitu" u.tml. Kad jsu sarunu partneris ir uzklausjis jsu domas, viš var vlreiz skt izklstt savu viedokli. Btu jizvairs no debatm par to, kas ir pareizi un kas - nepareizi, apzinoties, ka cilvki ir daždi. Btu japzins, ka viengais veids, k iegt abm pusm vlamu rezulttu, ir apzinties, ka jums var bt daždi uzskati, ka js varat ar nepiekrist otras puses viedoklim. Izvairieties no vaing meklšanas. T viet koncentrjieties uz darbbm, kas tiks veiktas, lai situciju uzlabotu. Centieties sevi savaldt un uz apvainojošiem, uzbrkošiem vai sarkastiskiem izteicieniem neatbildt ar to pašu. Samaziniet savu aizsargreakciju, ja jums juzklausa uzbrkoši izteicieni, un apzinieties un atzstiet savas kdas. Izmantojiet atvrtos jautjumus (k?, kas?, kur?, kad?, kas?), lai noskaidrotu patiesos iemeslus un situciju. Jsu sarunu partnerim btu jnoskaidro, kdu sti galarezulttu js vlaties sasniegt. Btu jprtrauc diskusija, ja t izraisa prk daudz negatvu emociju, un jnorun cits laiks, kad sarunu turpint. Diskusijas noslgum btu si japkopo, ko un kurš ir apmies dart, lai konfliktu atrisintu. Jem vr, ka jums piemt tendence izvairties no atklta un tieša konflikta. Jnis Brziš 20

21 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Šeit minti tie faktori, kas btu jem vr, lai veiksmgi atrisintu konfliktu, kas radies ar jums vai kur js esat iesaistts. (Turpinjums) Jsu sarunu partneris vartu mazint jsu diskomforta sajtu, sakot: "Es saprotu, ka šs situcijas d js izjtat diskomfortu..." Sarunu partnerim btu konkrti jpaskaidro problma, nevrtjot js k personu. Btu jdod jums iespja paust savas izjtas. Jsu sarunu parterim btu jpauž jums atbalsts, sakot apmram t: "Es saprotu, js esat dusmgs/ apbdints/ nobijies/ priecgs, bet..." Ja js skat personiski vainot kdu, tad jsu sarunu partnerim btu jatzst jsu izjtas, sakot: "Es saprotu, ka esat apbdints", un jmina atgriezties pie sarunas pamattmas. Jsu sarunu partnerim btu jierobežo iespja novirzties no diskusijas tmas, apstiprinot,ka par citiem tematiem noteikti runsiet kd no nkamajm tikšans reizm, un nekavjoties atgriežoties pie apspriežams problmas. Btu jbt skaidram, ka konflikts ir radies kda jautjuma un nevis jsu personbas d. Jums k personai ar augstu i tas ir nozmgi, jo nevlaties zaudt citu cilvku atzinbu. Jsu sarunu partnerim btu japstiprina, cik js viam k persona esat nozmgs/-a, un jkonstat radusies problma, sakot apmram t: "Man nav pretenziju pret tevi, bet gan pret konkrtu tavu rcbu, darbu." Jsu sarunu partnerim btu jmazina jums raksturg problmas neuztveršana pietiekami nopietni, koncetrjot uzmanbu jsu darbbai un ts radtajm sekm. Jsu sarunu partnerim btu jmazina jsu tendence nomierint cilvkus, bet problmu t ar neatrisint, pieprasot konkrtu vienošanos par konkrtu rcbu. Btu jrun par konkrtiem faktiem un rcbu nevis par visprjiem apgalvojumiem vai emocijm. Diskusijas nobeigum btu jnosaka, kas, ko un kad dars, un japstiprina, ka š diskusija noteikti ir uzlabojusi jsu savstarpjs pozitvs attiecbas. Jnis Brziš 21

22 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Šeit sniegta informcija par jums raksturgko problmu risinšanas veidu. Risinot problmas, js orientjaties uz rezulttu, priekšroku dodot vienkršiem, praktisiem, viegli un tri realizjamiem risinjumiem. Js vartu vairk apdomt, kdas ilgermia sekas vartu izraist jsu lmums. T k jums piemt tendence problmu vienkršot, un js vlaties gt tltjus rezulttus, tad jums var bt nepieciešama citu paldzba (kou ings) sarežtu problmu izvrtšan un risinšan. Jums piemt tendence izvairties no kompleksu, detaliztu problmu risinšanas, kurm ir nepieciešama kontrole un ldzi sekošana ar pc tam. Jums ir raksturga problmu risinšana, emot vr intuciju vai "sajtu, ka t bs pareizi", tpc jums var bt nepieciešama citu paldzba (kou ings), lai problmas risintu loiski un emot vr faktus. Jsu optimistisks pasaules uztveres d js dažkrt neatzstat, ka problma tiešm eksist. Jums var bt nepieciešams uzzint un apdomt, kdas bs problmas rels un potencils sekas, lai sptu novrtt, cik btisks ir labi prdomts risinjums. Šaj sada aprakstts jsu lmumu pieemšanas stils. Parasti js esat trs lmumu piemjs. Iespjams, pirms lmuma pieemšanas jums vajadztu vairk laika veltt informcijas izptšanai un seku izvrtšanai. Ja veltsiet vairk laika jautjuma izptei pirms lmuma pieemšanas, visticamk, sasniegsiet labkus rezulttus. Jums piemt tendence izvairties no tdu lmumu pieemšanas, kas vartu radt negatvas sekas un/vai konfliktus. Diskutjiet, k lmuma pieemšana uzlabos rezulttu ilgtermi. Jsu neizlmba var mulsint citus un radt sliktu iespaidu par jums. Jums piemt tendence pieemt uz emocijm balsttus lmumus, reizm impulsvi, emot vr "sajtu", ka šis lmums ir pareizais. Jums vartu bt nepieciešams iemcties izmantot loiskku un uz faktiem balsttu pieeju lmumu pieemšan. Jnis Brziš 22

23 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas. Darba lapa Pc sadaas "Veiksmgu attiecbu veidošanas strat ijas" izskatšanas, izstrdjiet efektvkas strat ijas, emot vr esošo darba vidi. Izmantojiet savas zinšanas par konkrtm darba vides vajadzbm un jsu pieredzi darb ar konkrto personu, lai attsttu piemrotks un mazintu neefektvks uzvedbas tendences. Vartu bt lietdergi izmantot SKT, BEIGT,TURPINT formulu. Nosakiet, kdas uzvedbas tendences btu JSK lietot, kdas - JBEIDZ un kdas - JTURPINA lietot. 1. Kas btu jdara, lai vide darb btu jums piemrotka un labvlgka? 2. Kdas komunikcijas stratijas jums patiktu vislabk un btu piemrotkas videi? 3. Kds btu jums piemrotkais atzinbas izteikšanas veids? 4. Kda veida atgriezenisko saiti jums vislabk patiktu saemt? Jnis Brziš 23

24 Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas. Darba lapa 5. Kdas pieejas btu vispiemrotk lietot, sadarbojoties ar jums konfliktu situcij? 6. Kdas pieejas btu jlieto citiem, strdjot kop ar jums kdas problmas risinšan? 7. Kds lmumu pieemšanas stils jsu esošaj darba vid btu vispiemrotkais? Jnis Brziš 24

25 Attiecbas ar cilvkiem un vidi Daždiem cilvkiem nav piemrota viena un t pati darba un dzves vide. Kas vienam var bt piemrots, otram - absolti neatbilstošs. Šaj ieda sniegta informcija par jums vlamko vidi, emot vr jsu uzvedbas stilu. Iespjams, visas šeit mints tendences nav jums raksturgas, jo varbt esat ts mainjis/- usi vai pilngi izskaudis/-usi no savas uzvedbas gts pieredzes vai vrtbu sistmas d. Prskatiet, diskutjiet un atzmjiet jums raksturgko, ja nepieciešams. D i S C Uz rezulttu orientt Zemk aprakstti jums raksturgkie komunicšans veidi esošaj darba vid. Parasti js koncetrjaties faktiem, esat tiešs/-a. Js cenšaties izvairties no laika izšiešanas, piemram, ppjot. Jums piemt tendence nordt citiem, kas jdara, ja ar jums neviens to nevaic. Dažkrt js esat tik tiešs/-a un stingrs/-a, ka koliem var bt grti jums uzdot jautjumus, noskaidrot, vai sapratuši pareizi vai ar nordt uz problmm. Citi js var uzskatt par skarbu, atturgu un vienaldzgu personu jsu komunikcijas veida d. Grtbas var sagdt pozitvu emociju paušana. Jums piemt tendence uzskatt, ka citi zina, k js jtaties, ja vienreiz jau senk to esat viem pateicis/-usi. Jums rtka var šist izjtu paušana savs darbbs, pieemot, ka citi spj uztvert netieši pateikto. Jums problmas nesagd dusmu izrdšana. Dažkrt js dusmas izrdt tad, kad esat apbdints/-a vai spints/-a, kaut gan tdos gadjumos lietdergk btu paust savas patiess izjtas. Jums piemt tendence bt nepacietgam/-ai, k ar jums nepatk klausties garas runas. Kpc gan cilvki nevartu runt tieši? Jums piemt tendence dzirdt tikai to, ko vlaties dzirdt (selektv uztvere). Js nejtaties paši rti, ja jpiedzvo citu cilvku emociju uzpldi, jo js problmu vai situciju vlaties risint racionli. Iespjams, js par zemu novrtjat veiksmgas un abm pusm pieemamas komunikcijas nozmbu labu attiecbu saglabšan. Jums patk sarunties ar cilvkiem neforml un draudzg manier un apspriest daudz un daždas tmas. Jnis Brziš 25

26 Attiecbas ar cilvkiem un vidi Zemk aprakstti jums raksturgkie komunicšans veidi esošaj darba vid. (Turpinjums) Jums piemt tendence bt spontnam/-ai, emocionli izteiksmgam/-ai un strdt tr temp. Js, iespjams, atbrvotk jtaties tdu cilvku kompnij, kas rea uz jsu emocionlajm izpausmm. Jums patk paust tieši pozitvs emocijas, lietojot daždus izsaucienus. Piemram: "Brnišgi! Fantastiski!" Jums patk runt par saviem plniem un sapiem oti aizraujoš un pozitv manier. Js, iespjams, jtaties atstumts/-a vai nerti to cilvku sabiedrb, kas savas izjtas un emocijas tik atklti nepauž. Jums grtbas var sagdt negatvas informcijas tieša paušana. T k dažkrt js nepaužat lietas btbu tieši, tad cilvki var sti nesaprast, ko vljties pateikt. Jums var rasties grtbas situcijs, kurs nepieciešama tieša un noteikta rcba. Jums var piemist tendence nomierint vai pieglaimoties tiem, kas dedzgi argument. Js, iespjams, daudz diskutjat, bet pck nekontroljat procesu, par ko esat vienojušies. Galvenais viss dzves joms jums ir komunikcija. Iespjams, js neemat vr citu cilvku nevlšanos ar jums runt. Jums šiet, ka visiem patk pappt. Jsu uzvedba cilvkiem, kuri ir noslgtki, var šist uzbzga un nogurdinoša. Js izmantojat visus komunikcijas veidus- zmtes, vstules, sarunas aci pret aci un, protams, ar sarunas pa telefonu. Zemk sniegta informcija par jsu iespjamo lmumu pieemšanas stilu. Parasti js lmumu pieemšan esat trs/-a, neatkargs/-a un tiešs/-a. Parasti js koncentrjaties pašam svargkajam un aprint lmuma stermia ietekmi. Jums var piemist tendence riskt vairk nek citiem var šist nepieciešams, ticot, ka risks attaisnos rezulttu Jums var piemist tendence neapdomt ikgtermia sekas un ski neanalizt visus faktorus sarežts situcijs. Jnis Brziš 26

27 Attiecbas ar cilvkiem un vidi Zemk sniegta informcija par jsu iespjamo lmumu pieemšanas stilu. (Turpinjums) Parasti izlemjat, emot vr savas emocijas nevis faktus. Parasti js optimistiski uztverat gan cilvkus, gan situcijas. Js varat rkoties impulsvi, pietiekami daudz laika neveltot informcijas ieguvei un izptei. Dažkrt js nepamatoti prognozjat labko rezulttu, neemot vr iespjams negatvs sekas. Iespjams, js izvairties no tdu lmumu pieemšanas, kas var izraist konfliktu vai k d varat radt sliktu iespaidu par sevi. Šaj sada aprakstts, k js spjat kontrolt un cik lietdergi izmantot savu laiku. Js radt steidzambas sajtu un cenšaties iet sko ceu, kur vien iespjams. Parasti js lepojaties ar sevi, ja dienas laik esat spjis/-usi daudz paveikt, izmantojot efektvus risinjumus. Jums var piemist tendence prk zemu novrtt to laiku, kas ieguldts kda darba veikšan, jo vlaties visu padart pc iespjas trk. Iespjams, js izturaties kritiski pret koliem, kas nestrd tikpat tr temp k js. Jums var piemist tendence izturties nepacietgi pret tiem, kas vlas strdt nesteidzgk temp. Js priekšroku dodat atvrtm struktrm un elastgiem grafikiem. Js, iespjams, vairk laika veltt cilvkiem un procesam nevis pašam uzdevumam un rezulttam. Jums var bt grtbas ierobežot savas sabiedrisks aktivittes, tdejdi neievrojot uzdevumu pabeigšanas termius. Iespjams, jau par ieradumu jums ir kuvusi regulra kavšana. Citi cilvki var bt neapmierinti, strdjot kop ar jums, jsu slikts laika plnošanas d. Iespjams, js sav darb esat tik haotisks/-a un neparedzams/-a, ka tas koliem ir apgrtinoši. Jums, visticamk, nepatk stingri plnot savu laiku, bet tas var radt konfliktus ar tiem, kas to dara un uz jums paaujas. Jnis Brziš 27

28 Attiecbas ar cilvkiem un vidi Zemk sniegta informcija par jsu problmu risinšanas stilu. Visbiežk js priekšroku dodat vienkršiem, praktiskiem un viegli ieviešamiem risinjumiem. Grtbas jums var sagdt kolu iesaistšana problmas risinšan, jo jums raksturgs nepacietgums un vlšans gt tltjus rezulttus. Jums, visticamk, patk problmu risinšan iesaistt ar citus. paši svarga jums ir "prta vtra". Jums piemt tendence problmas risint, emot vr savas emocijas un personisko viedokli, un js varat kt nepacietgs/-a, ja jizmanto metodiska pieeja. Zemk sniegta informcija par jums raksturgko rcbu saspringts situcijs. Js parasti mekljat izaicinjumu, jums patk apdraudošas situcijas un tri maingi vide, bet js neapdomjat, k tas ietekm jsu veselbu un attiecbas. Parasti js vidi uztverat k sev naidgu, tpc rkojaties agresvi vai aizstvaties. Js, iespjams, prk koncentrjaties uz rezulttu sasniegšanu un neievrojat ierobežojumus. Lai mazintu stresu darb, jums btu jcenšas mazk kontrolt savu vidi un kolu rcbu. Jums grtbas var sagdt nemitg steidzambas sajta, ko pats/-i sev radt. Jums, visticamk,šiet, ka rutnas darbi sagd vairk stresa nek izmaias. Js mekljat iespjas, lai krtjo reizi par dzvi priectos. Js esat guvis/-usi lielu pozitvu pieredzi pagtn. Jums piemt tendence aizmirst negatvo, kas piedzvots, un koncentrties uz pozitvo, kas gaidms nkotn. Jums piemt tendence mazint saspringumu, paužot savas emocijas un "nolaižot tvaiku". Igstošs naidgums un pesimisms darba vid var jums radt stresu. Js mazint saspringumu, esot sabiedrisks/-a: ppjot, smejoties, piedaloties daždos paskumos. Stresu jums paldz samazint ar citu cilvku apbrna un atzinba. Js, iespjams, nogurstat no prk aktvas sabiedrisks dzves, paši ja ar to jnodarbojas brvdiens. Jnis Brziš 28

29 Attiecbas ar cilvkiem un vidi. Darba lapa Ldzu, novrtjiet, cik liel mr jsu uzvedba ir piemrota jsu darba videi. Lieciet liet savas zinšanas par esošo situciju, lai attsttu ts uzvedbas tendences, kas jsu darb ir efektvas, un m intu izskaust ts, kuras jsu darb ir mazk nodergas. Informcijas izvrtšan var bt nodergi izmantot vienkršu formulu: SKT, BEIGT, TURPINT: SKT- kuras uzvedbas tendences man btu vairk jizmanto sav darba vid? TURPINT - kuras uzvedbas tendences man btu jturpina izmantot sav darba vid? BEIGT- no kuru uzvedbas tendenu izmantošanas man btu jcenšas izvairties vai ar ts jlieto mazk? 1. Kdas uzvedbas tendences jums btu efektvk izmantot komunikcij ar citiem esošaj darba vid? (SKT, BEIGT, TURPINT) 2. Kds lmumu pieemšanas veids vartu bt piemrotkais esošaj darba vid? (SKT, BEIGT, TURPINT) 3. Kds laika menedžmenta veids btu jums piemrotks esošaj darba vid? (SKT, BEIGT, TURPINT) 4. Kds problmu risinšanas veids btu jums piemrotks esošaj darba vid? (SKT, BEIGT, TURPINT) Jnis Brziš 29

30 Attiecbas ar cilvkiem un vidi. Darba lapa 5. Kds stresa prvaršanas veids btu jums piemrotks esošaj darba vid? (SKT, BEIGT, TURPINT) Jnis Brziš 30

31 Vadbas stratijas Ms katrs esam unikla personba, un ar vadbas strat ija, kas var bt veiksmga darb ar vienu cilvku, var bt pilngi nederga ar citu. Ptot, kda strat ija ir piemrotka katram cilvkam, var zaudt daudz gan materil, gan emocionl zi. Šaj sada apraksttas jums vlamks vadbas strat ijas. Var bt nodergi šs strat ijas apspriest kop ar jsu vadtju. D i S C Uz rezulttu orientt Attstšana Jums patk tri sasniegt rezulttu. Js vlaties izmantot vienkrško, trko un praktiskko veidu, k sasniegt rezulttu. Jums vajadztu vairk uzmanbas pievrst btiskiem skumiem. Jsu direktoram btu skaidri jnosaka jsu autorittes robežas. Js dodat priekšroku informcijas izklstam tr un entuziastisk manier. Jums patk bt iesaisttam/-ai jauns un nebijušs situcijs, lai dibintu jaunus sakarus. Jums btu nepieciešams atbalsts detaliztu darbu veikšan. Vadtjam btu jums jprjaut, vai esat nopietni uztvris/-usi nordjumus, k darbs veicams. Jums btu nepieciešama citu cilvku paldzba detalizta plna veidošan, ja jrisina sarežta problma. Motivcija Jums ir vajadzga iespja strdt neatkargi. Jums ir nepieciešama iespja vadt kolu centienus. Jums svargi ir sasniegt savus mrus. Jums svargi ir ar izaicinjumi un iespja uzvart. Jums svarga ir iespja veidot pozitvu sadarbbu ar citiem. Jums btiska ir iespja paust savas domas, izjtas un idejas. Jnis Brziš 31

32 Vadbas stratijas Motivcija (Turpinjums) Jums var bt nepieciešama paldzba detaliztu darbu veikšan. Jums svarga ir iespja bt pamanmam/-ai un gt atzinbu. Atzinbas izteikšana Jums, visticamk, patk, ja atzinbu izsaka par jsu koncentršanos rezulttam, sasniegumiem un ldera spjm. Jums, visticamk, patk saemt atzinbu par savu pozitvo tlu, runas spjm un saskarsmes prasmm. Konsultšana Konsultjot js, btu jkoncentrjas uz rezulttu sasniegšanas negatvajiem apstkiem un to novršanu. Konsultjot js, btu jkoncentr uzmanba tam, k ieteikts izmaias ietekms rezulttu un kdas var bt sekas, ja izmaias ieviestas netiks. Jums, visticamk, patk, ja risinjumus pieprasa no jums. Jums ir nepieciešama iespja paust savas izjtas. Jsu vadtjam bt juzsver uzmanbas pievršanas rezulttam un faktiem nozmgums. Runjot ar jums, bt juzdod atvrtie jautjumi (kas, kur, kad,k), lai izveidotu konkrtu darbbas plnu. Problmu risinšana Jums piemt tendence problmas risint, orientjoties tikai uz rezulttu, dodot priekšroku vienkršiem, viegli un tri realizjamiem risinjumiem. Dažkrt jums vartu bt lietdergi apdomt, kdas vartu bt ilgtermia sekas. Jums vartu bt nepieciešams kou ings sarežtu problmu risinšan. Ne vienmr ir lietdergi risinjumu vienkršot un gt tltju rezulttu. Jnis Brziš 32

33 Vadbas stratijas Problmu risinšana (Turpinjums) Jums piemt tendence izvairties no sarežtm problmm, kuru risinšanai ir nepieciešams pievrst uzmanbu detam un kontrolt risinšanas procesu. Jums var bt nepieciešams kou ings, lai apgtu racionlku problmas risinšanas veidu. Ne vienmr ir lietdergi izvlties problmas risinjumu, balstoties tikai uz izjtm. Iespjams, jums ir grti atzt, ka problma radusies jsu prk optimistisks uztveres d. Iespjams, jums btu vairk jinteresjas par iespjamm problmas risinjuma sekm. Delešana Ja jums kds dele uzdevumu, tad jums vajadzg informcija ir: kam un kad jbt gatavam. Jums patk, ja pats/-i varat izlemt, k sasniegt vajadzgo rezulttu. Vlams, lai jums btu noteiktas autorittes robežas un pieejamie resursi, bet lai btu atauta pilnga autonomija šais robežs. Ja kds jums dele uzdevumu, viam bt jprliecins, ka esat nopietni uztvris/-usi darba izpildes prasbas un laika limitu. Ja dele uzdevumu cilvkam ar augstu i, tad ir skaidri jnosaka, kam un kad jbt padartam. Cilvkam ar augstu i var bt nepieciešams atbalsts darba strukturizšan, it paši ja darba veiksmgai paveikšanai ir nepieciešama metodiska pieeja. Padomu sniegšana Jums, visticamk, patk, ja jums padomus sniedz tieši un konkrti, paskaidrojot, kds ir vlamais rezultts un kds ir darba lmenis šobrd. Cilvkam, kas jsu rcbu mina korit, btu jpasaka, kas tieši jums jdara, lai uzlabotu darba izpildi. Parasti ir nepieciešams jums skaidri noteikt laika limitus uzlabojumu veikšanai un paskaidrot iespjams sekas. Jums piemt tendence izvairtes no problmas risinšanas, skaidri nedefinjot kdas darba izpild un neemot vr iespjams sekas. Jnis Brziš 33

34 Vadbas stratijas Padomu sniegšana (Turpinjums) Jsu vadtjam ir jvada diskusija par jsu darba izpildi, nenovirzoties no tmas - neskot runt par citiem un citdkm situcijm. Nosldzot sarunu, btu jvienojas, kad un kdi rezultti ir sasniedzami, koncentrjoties uz pozitvo rezulttu, kas tiks iegts, uzlabojot darba izpildi un saglabjot savu labo tlu. Jsu lmumu pieemšanas stils Parasti js esat trs/-a lmumu piemjs/-a. Jums var bt nepieciešams kou ings nepieciešams informcijas vkšan un seku prognozšan pirms lmumu pieemšanas. Jums par aunu nenktu vairk laika veltt lmumu apsvršanai, lai gtu labkus rezulttus. Jums var piemist tendence izvairties no tdu lmumu pieemšanas, kas var radt negatvas sekas un/vai konfliktus. Jums, iespjams, dertu apsvrt, ka izlmgka rcba samazina negatva rezultta iespjambu, bet lmuma atlikšana un/ vai nepieemšana apgrtina citus un saboj iespaidu par jums. Jums piemt tendence lmumus pieemt impulsvi, balstoties uz emocijm. Jums var bt nepieciešams iemcties pieemt lmumus, vairk emot vr faktus. Komunikcija Js parasti vlaties uzreiz erties pie lietas, daudz laika neveltot liekm sarunm. Jums patk, ja vispirms uzklausa jsu viedokli un tikai pc tam virzs pie nkams tmas. Parasti js tikšans laik skat runt par jomm, kurs izdodas pankt kaut daju piekrišanu, bet pc tam prejat pie strdgkiem jautjumiem. Jums, visticamk, piemt selektv uztvere - js dzirdat un/ vai atceraties tikai to informciju, kam pats/-i piekrtat. Tam, kas ar jums ir sarunjies, btu nepieciešams jums prjautt un prliecinties, vai esat visu dzirdjis/-usi un sapratis/-usi jsu selektvs uztveres d. Jnis Brziš 34

35 Vadbas stratijas Komunikcija (Turpinjums) Js dodat priekšroku neformlm un atvrtm diskusijm brv gaisotn. Js vlaties apmainties ar pieredzi un aizrautgi paust savas idejas citiem. Jums vartu bt nepieciešams vairk ievrot laika limitu, cenšoties nenovirzties no prrunu temata. Jums var bt grti uzklaust negatvu informciju. Jsu prrunu partnerim vajadztu prbaudt, vai diskusiju tiešm esat uztvris/-usi nopietni. Jnis Brziš 35

36 Vadbas stratijas izveides lapa Pc sadaas "Vadbas strat ijas" izskatšanas, novrtjiet sava dabisk vadšanas stila efektivitti, emot vr esošo darba vidi. Izmantojiet savas zinšanas par konkrtm darba vides vajadzbm un jsu pieredzi darb, lai attsttu piemrotks un mazintu neefektvks uzvedbas tendences. Vartu bt lietdergi izmantot SKT, BEIGT,TURPINT formulu. Katr vadbas tendenu kategorij nosakiet, kdas uzvedbas tendences jums btu JSK lietot, kdas - JBEIDZ un kdas - JTURPINA lietot, lai btu lielisks vadtjs esošaj darba vid. 1. Kdas ATTSTBAS stratijas btu jums vispiemrotks, emot vr jsu esošs prasmes un iemaas un esošo situciju? 2. Kdas stratijas btu jums vispiemrotks, lai palielintu jsu MOTIVCIJU esošaj vid? 3. Kds btu piemrotkais veids, k jums izteikt ATZINBU? 4. Kds btu piemrotkais veids, k sniegt jums KONSULTCIJU par darba uzlabošanu? Jnis Brziš 36

37 Vadbas stratijas izveides lapa 5. K js vartu uzlabot savu PROBLMU RISINŠANAS stilu? 6. Kad jums DELE uzdevumu, kas deletjam bt jdara, lai prliecintos par pozitvu iznkumu? 7. Kds PADOMU SNIEGŠANAS VEIDS btu jums vispiemrotkais? 8. K js vartu uzlabot savu LMUMU PIEEMŠANAS STILU, lai tas vairk atbilstu vides un situcijas vajadzbm? Jnis Brziš 37

38 K vadt citus Šaj sada aprakstts, kds ir via/-as vadbas stils, emot vr via/-as dabgs uzvedbas tendences. Dažas no šeit mintajm uzvedbas tendencm, iespjams, viš/-a ir mainjis/-usi dzves pieredzes vai vrtbu sistmas d. Tdjdi šeit prezentts tikai potencilais uzvedbas stils. Dažas no šeit mintajm uzvedbas tendencm var bt pretrungas, jo ar via/-as dabgajam uzvedbas stilam ir raksturga pretrunba un daždba. Iepazstieties ar šeit sniegto informciju un prrunjiet, kuras tendences btu piemrotkas esošaj vid. D i S C Uz rezulttu orientt Komunikcija Parasti ir tiešs/-a, koncentrjas uz rezulttiem un faktiem. Cenšas izvairties no laika izšiešanas ppjot vai piedaloties "nenozmgs" socils aktivitts. Citi cilvki viu, iespjams, uzskata par aukstu, vienaldzgu un paskarbu personu. Parasti sarunjas neformli un draudzgi, neatdalot personiskas sarunas no biznesa prrunm - ts var notikt vienas tikšans ietvaros. Viam/-ai ir raksturga spontanitte un emocionalitte, kura netiek slpta. Viam/-ai var bt grti negatvu informciju paust tieši, bet citiem cilvkiem tas var radt sajukumu, kas tad ir tas, par ko juztraucas, un cik problma ir nopietna. Viam/-ai var bt raksturga daudzu diskusiju rkošana, bet viš/-a var nepabeigt rakstisko dokumentciju. Delešana Viš/-a parasti dele atbildbu par detam un skumiem. Viš/-a var tik oti koncentrties tikai uz rezulttu, ka citiem var nebt sti skaidrs, k pie š rezultta nonkt. Viam/-ai grtbas var sagdt pilnvaru pieširšana, jo viš/-a vlas saglabt kontroli. Patk delet uzdevumus, kuru veikšanai ir jpievrš uzmanba skumiem un jkontrol progress. Viam/-ai var bt raksturga visprju nordjumu sniegšana, kas var radt neizpratni par to, kas un par ko ir atbildgs. Jnis Brziš 38

39 K vadt citus Delešana (Turpinjums) Viš/-a parasti neprbauda delt darba veikšanas procesu. Viš/-a prk optimistiski uztver apkrtjos un prk maz laika velta tam, lai konstattu cilvku patiess spjas un prasmes. Citu vadba Tieši un konkrti pasaka citiem, kas jdara. Patk kontrolt rezulttus. Viš/-a var bt tik tiešs/-a un prliecints/-a, ka citiem var sagdt grtbas jautjumu uzdošana, lai noskaidrotu, vai vii visu sapratuši pareizi, un lai iezmtu potencils problmas. Parasti cenšas verbli ietekmt, uzsverot pozitvo. Parasti ir draudzgs/-a un iekaujas kolektv. Viam/-ai grtbas var sagdt tiešas un noteiktas pieejas izmantošana, ja tas kd situcij ir nepieciešams. Viš/-a cenšas nomierint dusmgus vai neapmierintus cilvkus. Prasmju un iemau attstšana Viam/-ai var bt raksturgi "iemest cilvkus proces", uzskatot, ka tikai darot var kaut ko iemcties. Viam/-ai patk iniciatvi un pašvadoši cilvki, un var kt nepacietgs/-a, ja viam/-ai kdam ir jsniedz nordjumi. oti augstu vrt praktisku pieredzi. Viš/-a entuziastiski prezent kopainu. Viš/-a var prvrtt kdas personas spjas, k ar var nedot konkrtus nordjumus. Toties viš/-a oti daudz mutiski iedrošina. Jnis Brziš 39

40 K vadt citus Lmumu pieemšana Viš/-a lmumus parasti pieem tri, tieši, noteikti un neatkargi. Pievrš uzmanbu lmuma stermia ietekmei. Viš/-a, iespjams, neapdom, kdas ilgtermia sekas var radt lmums, vai ar ar neem vr visus sarežtas situcijas aspektus un ietekmjošos faktorus. Viš/-a lmumus pieem emocionli, emot vr "labu sajtu" - ka t bs pareizi. Viš/-a cilvkus un situcijas uztver optimistiski. Viš/-a var izvairties no tdu lmumu pieemšanas, kas var izraist konfliktus vai ar ja lmuma d viš/-a var zaudt citu cilvku atzinbu, vai ar radt sliktu iespaidu par sevi. Laika vadba Parasti viš/-a rada steidzambas sajtu un cenšas iet sko ceu, lai sasniegtu rezulttu. Viš/-a cenšas izmantot tdus risinjumus, kuru d vienas dienas laik ir iespjams padart pc iespjas vairk. Var nepietiekami novrtt, cik ilgs laiks bs nepieciešams kda darba veikšanai, tpc laika trkuma d var meklt skos ceus vai neievrot termiu. Var kritizt tos, kuri nav t premti ar steigu k viš/-a vai kuri nestrd tikpat tr temp. Dod priekšroku atvrtm struktrm un ne tik konkrtiem grafikiem. Vairk laika var veltt iesaistajiem cilvkiem un procesam nevis pašam uzdevumam. Viam/-ai grtbas var sagdt t laika ierobežošana, kas tiek pavadts, tiekoties ar cilvkiem un ppjot. Citiem var bt nepieciešama izteiktka struktra un prognozjamba, lai paveiktu darbu. Jnis Brziš 40

41 K vadt citus Problmu risinšana Dod priekšroku vienkršiem, praktiskiem un viegli realizjamiem risinjumiem. Viš/-a ir nepacietgs/-a un vlas atrast risinjumu nekavjoties, td problmas risinšan var bt sarežti iesaistt ar citus. Patk iesaistt ar citus problmu risinšan, jautjot viu idejas un rkojot prta vtras. Problmu risinšanas stils ir subjektvs un emocionls, un var kt nepacietgs/-a, ja jlieto metodiskka pieeja. Citu motivšana Piemt tendence radt konkurjošus izaicinjumus. Nosprauž stermia mrus un atzst sasniegtos rezulttus. Parasti runjas dzvespriecg un pozitv manier. Nodrošina publisku atzinbu, uzsverot pozitvo un notušjot negatvo. Jnis Brziš 41

42 Vadbas stils. Darba lapa Pc sadaas par respondenta dabgo uzvedbas stilu prdošanas proces izskatšanas, novrtjiet via/-as dabgo uzvedbas stilu, emot vr esošo darba vidi un ts vajadzbas. Lieciet liet savas zinšanas par jsu darba vidi un pieredzi darb ar respondentu, lai attsttu ts uzvedbas tendences, kas ir efektvas, un izvairtos no tm, kuras konkrtajai videi nav tik piemrotas. Informcijas izvrtšan var bt nodergi izmantot vienkršu formulu: SKT, BEIGT, TURPINT: SKT- kuras uzvedbas tendences btu vairk jizmanto esošaj darba vid? TURPINT - kuras uzvedbas tendences btu jturpina izmantot esošaj darba vid? BEIGT- no kuru uzvedbas tendenu izmantošanas btu jcenšas izvairties vai ar ts jlieto mazk? 1. Kdas uzvedbas tendences viam/-ai btu visefektvk izmantot KOMUNIKCIJ ar citiem esošaj darba vid? (Skt, beigt, turpint) 2. Kdas uzvedbas tendences viam/-ai btu visefektvk izmantot, DELEJOT darba uzdevumus esošaj darba vid? (Skt, beigt, turpint) 3. Kdas uzvedbas tendences viam/-ai btu visefektvk izmantot, VADOT citu cilvku centienus esošaj darba vid? (Skt, beigt, turpint) 4. Kdas uzvedbas tendences viam/-ai btu visefektvk izmantot, ATTSTOT citu cilvku prasmes un iemaas esošaj darba vid? (Skt, beigt, turpint) Jnis Brziš 42