Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats Informâcijas pieejamîba Indikatori Interneta lietotâju skaits Fiksçto un mob

Transkripts

1 33. Informâcijas pieejamîba Indikatori Interneta lietotâju skaits Fiksçto un mobilo tâlruòu lietotâju skaits Izdoto grâmatu un broðûru skaits Izdotâs periodikas daudzums uz vienu iedzîvotâju "Informâcijas un komunikâciju tehnoloìiju attîstîbas lîmenis dod iespçju ekonomiskajiem subjektiem bût savstarpçji saistîtiem jebkurâ darbîbas sfçrâ globâlâ mçrogâ. Rodas principiâli jauni darbîbas un attîstîbas noteikumi, kas balstâs uz visu ekonomisko subjektu iespçjâm piekïût informâcijai un adaptçt to. Tiek nodroðinâta visu dalîbnieku identitâte un sadarbîba, visu procesu decentralizâcija, vairs nav centra un nomaïu." /3/ Interneta lietotâju skaits Pçc Centrâlâs statistikas pârvaldes datiem, 21. gadâ internetu Latvijâ lietoja 11% no visiem Latvijas iedzîvotâjiem, kas ir 15 gadus veci un vecâki. Atbilstoði Eurostat publicçtajam pçtîjumam par ES kandidâtvalstu progresu informâcijas tehnoloìiju (IT) ievieðanâ, interneta lietotâju skaita noteikðanai 21. gadam ir izmantots novçrtçjums, òemot vçrâ situâcijas attîstîbu 21. gada sâkumâ, tâpçc tas uzrâdîts mazâks - 17 tûkstoði ( attçls). Relatîvi augstâs interneta lietoðanas izmaksas ir iemesls tam, ka tikai aptuveni 2% mâjsaimniecîbu Latvijâ (Lietuvâ - 3%, Igaunija - 1%) ir pieslçgums internetam. Datoru un interneta hostu skaita ziòâ Latvija, lîdzîgi kâ citas ES kandidâtvalstis, atpaliek no ES vidçjâ lîmeòa. Latvijas izdevumi IT (t.i., biroja tehnikai, datortehnikai un programmatûrai, pakalpojumiem) ir aptuveni vienâdi ar ES kandidâtvalstu vidçjo râdîtâju pret IKP un uz 1 iedzîvotâju. Ðobrîd valstî ir aptuveni 4 interneta pakalpojumu sniedzçju, no kuriem ap 7% darbojas galvaspilsçtâ Rîgâ. Galvenokârt tiek izmantota Lattelekom, mazâk - mobilo operatoru vai tieðo radio pieslçgumu - piekïuves infrastruktûra. Kopçjais izejoðâs slodzes apjoms ir audzis no 79,25 Mbit/s 2. gadâ lîdz 126,3 Mbit/s 21. gadâ. 65% lietotâju ir pastâvîgais pieslçgums un 35% lieto iezvanpieeju. CSP apsekojuma rezultâti par 21. gadu râda, ka 1,5 tûkstoði uzòçmumu jeb 26% no visiem (57% no uzòçmumiem, kuri lieto datorus) ir pieslçguðies internetam. Trim tûkstoðiem uzòçmumu jeb 7% no visiem uzòçmumiem (16% no uzòçmumiem, kuri lieto datorus) ir sava mâjas lapa. Interneta lietotâju daudzums Latvijâ jau ir sasniedzis kritisko masu, jo tam ir pieslçguðies 53% no datorizçtajiem uzòçmumiem. Lîdz ar to sâkas resursu efektîva izmantoðana komercdarbîbâ un valsts sektora pakalpojumu jomâ. Tas savukârt uzskatâms par e-komercijas attiecîbu starp uzòçmumu un gala patçrçtâju attîstîbas sâkumu konkurences apstâkïos. Latvijâ valsts politiku darîjumu veikðanâ ar informâcijas tehnoloìiju un telekomunikâciju lîdzekïu starpniecîbu nosaka 21. gada 13. martâ Ministru kabinetâ akceptçtâ koncepcija par elektronisko komerciju. Elektroniskâs komercijas rîcîbas plâns tika akceptçts Ministru 16

2 kabinetâ 21. gada 18. decembrî un paredz pasâkumu veikðanu vairâkâs grupâs - infrastruktûras attîstîba, "spçles noteikumu" (pamatlikumu) noteikðana, uzticîbas veidoðana un ieguvumu maksimizçðana. Ekonomikas ministrijas izveidotâ darba grupa turpina izstrâdât priekðlikumus par nepiecieðamajiem normatîvajiem aktiem Eiropas Savienîbas Direktîvas par elektronisko komerciju (2/31/EC) ievieðanai. Pamatojoties uz 2. gada 14. martâ Ministru kabineta noteikumiem nr.14 "Noteikumi par integrçtâs valsts nozîmes informâcijas sistçmas izveides nodroðinâðanu" tiek veikta primâro reìistru - Iedzîvotâju reìistra, Uzòçmumu reìistra, Kadastra reìistra, Transporta lîdzekïu reìistra un Nodokïu reìistra reâla integrâcija, nodroðinot informâcijas apmaiòu starp reìistriem ar valsts nozîmes datu pârraides tîkla palîdzîbu. Eiropas Savienîbas mçrogâ ðo procesu nodroðina gadâ ES tirgus vajadzîbâm izveidotâ programma Interchange Data between Administrations (IDA) - instruments sadarbîbai un informâcijas apmaiòai starp Eiropas Komisijas institûcijâm un ES dalîbvalstu valdîbâm. 2. gada 23. aprîlî pieòemtais "Personas datu aizsardzîbas likums" atbilst attiecîgas ES direktîvas prasîbâm un tâ prasîbas ievieð Valsts datu inspekcija, kuras nolikumu 2. gada 28. novembrî ar noteikumiem nr. 48 apstiprinâja MK. 2. gada 6. aprîlî tika pieòemtas "Autortiesîbu likuma" normas par datu bâzu juridisko aizsardzîbu, kuras savukârt atbilst ES direktîvu prasîbâm. Saeima 21. gada 5. aprîlî pieòçma likumu par Latvijas pievienoðanos Eiropas Padomes konvencijai par personu aizsardzîbu attiecîbâ uz personas datu automâtisko apstrâdi. Intensîvi attîstoties elektroniskajâm datu plûsmâm, tâdâm kâ e-komercija, e-pasts un i-bankas, ir nepiecieðams nodroðinât personu privâtâs dzîves neaizskaramîbu personu datu apstrâdç. Jâizvçrtç informâcijas pârraides droðîbas aspekti atklâtos tîklos, kâ arî loìiskie un fiziskie Informâcijas sistçmu (IS) droðîbas pasâkumi. Latvijâ vçrojami centieni ar likumdoðanas aktu starpniecîbu ieviest IS fiziskâs un loìiskâs aizsardzîbas pasâkumus: 2. gadâ 21. martâ Ministru kabinets pieòçma noteikumus nr.16 "Informâcijas sistçmu droðîbas noteikumi", kuri ir saistoði valsts iestâþu un personas datus saturoðâm IS. "Valsts informâcijas sistçmu likums" 22. gada 2.maijâ tika pieòemts Saeimâ un stâjâs spçkâ 22. gada 5. jûnijâ. Tas paredz vienotu kârtîbu, kâdâ veido, reìistrç, uztur, lieto, reorganizç vai likvidç valsts informâcijas sistçmas, tiek regulçta valsts informâcijas sistçmu organizâciju savstarpçjâ sadarbîba, kâ arî noteikti valsts informâcijas sistçmas turçtâja un tâs datu subjekta tiesîbas un pienâkumi. Latvijas informâcijas tehnoloìijas politikas pamatâ ir Nacionâlâ programma "Informâtika" laika posmam no gada lîdz 25. gadam, ko Ministru kabinets apstiprinâja gada 3. martâ, papildinot 2. gadâ. Tâ ir kompleksa mçríprogramma ar 13 apakðprogrammâm, kuru izpildîðana, savukârt, saistîta ar vairâk nekâ 12 daþâdiem projektiem. Nacionâlâs programmas "Informâtika" pamatmçríis ir nodroðinât Latvijas integrâciju globâlajos procesos un veidot mûsu valstî informâcijas sabiedrîbu. Ðî programma paredz ne tikai Latvijas informâcijas sistçmu attîstîbu, bet arî plaðu starptautisku sadarbîbu datu pârraides tîklu sistçmu un pakalpojumu integrâcijai Eiropas korporatîvajâs sistçmâs. Ministru kabinetâ 2. gada 12. decembrî akceptçtâs Sociâli ekonomiskâs programmas e-latvija pamatnostâdnes kalpo par vienu no nacionâlâs programmas Informâtika realizâcijas mehânismiem un ir koncentrçtas uz ðim nolûkam nepiecieðamo darbîbu un pasâkumu prioritâru un paâtrinâtu veikðanu veidojot vidi infrastruktûras attîstîbai. Tajâs formulçtie mçríi un uzdevumi ir analoìiski Eiropas Savienîbas programmai e-europe, kuras stratçìijas pamatmçríi definçti Eiropas Padomes Lisabonas apspriedç 2. gada 23. un 24. martâ un darbîbas plâns akceptçts Eiropas Padomes 2. gada 19. un 2. jûnija apspriedç Feirâ (Portugâle). Atbilstoði e-europe stratçìijai programmai e-latvija jânodroðina sekojoði pakalpojumi:! vispârçja interneta pieejamîba;! lçtâks, âtrâks un droðâks pieslçgums;! vispârçja informâcijas pieejamîba;! informâcijas pakalpojumi un izmantoðana. Programmas e-latvija realizâcija ir saistîta ar Valsts investîciju programmas (VIP) iespçjâm un e-latvija rîcîbas plâna izpildei noteiktais termiòð ir 24. gads. Informâtikas nozarç 21. gadâ tika finansçti 29 valsts investîciju projekti par kopçjo summu 15,343 miljonu latu. Par prioritâriem virzieniem valsts investîcijâm informâtikâ 21. gadâ tika noteikti: izglîtîba, Integrçtas valsts nozîmes informâcijas sistçmas un tâs komponenðu izveide, normatîvo aktu izstrâdâðana informâtikas jomâ, visu veidu kravu apstrâdes koordinâcija un integrçtas transporta informâcijas sistçmas izveidoðana. Galvenie finansçtie projekti: Valsts ieòçmumu un muitas politikas informâtikas sistçma, Latvijas izglîtîbas informâcijas sistçmas izveidoðana, Robeþas tehniskâs apsardzîbas, LR tiesu vienotâ informâcijas apstrâdes sistçma un Paðvaldîbu vienotâs informatîvâs sistçmas projekts. Kopð gada uzsâkts Latvijas izglîtîbas informatizâcijas sistçmas projekts (LIIS), kura mçríis izpauþas principâ: "Tehniku kopâ ar lietojumu - apmâcîtam lietotâjam". LIIS projekta ietvaros lîdz 21. gada beigâm ir apmâcîti:! skolotâji jeb 66% no kopçjâ skolotâju skaita Latvijâ; 161

3 ! 19 informâtikas skolotâju tika apmâcîti atbilstoði ECDL prasîbâm;! 3 treneri - skolotâju skolotâji;! 22. gadâ plânots apmâcît vçl 4 skolotâjus. Lai veiksmîgâk cînîtos pret datorprogrammu pirâtismu, kura lîmenis 2. gada beigâs bija ïoti augsts - 77%, 21. gada 17. janvârî Latvijâ nodibinâja sabiedriska organizâcija "Business Software Alliance (BSA) Latvijas komiteja". Komiteja organizçja daþâdus izglîtojoðus pasâkumus un veica akcijas, kuru mçríis ir palîdzçt datorlietotâjiem noskaidrot neskaidros jautâjumus par programmatûras licencçðanu. Pçdçjâ no lielâkajâm telefonakcijâm 21. gada septembrî - decembrî aptvçra 4 uzòçmumu. Atbilstoði jaunâkajam Business Software Alliance pçtîjumam par datorprogrammu pirâtisma lîmeni pasaulç, 21. gadâ Latvijai tas ir novçrtçts kâ 59%. Datorprogrammu pirâtisma nodarîtie zaudçjumi 21. gadâ bija 3,7 miljoni latu. Datorpirâtisma lîmeòa samazinâðanâs par 23% punktiem gada laikâ ir saistîta to, ka jaunus datorus arvien vairâk iegâdâjas kopâ ar licencçtu programmatûru, ir palielinâjies to uzòçmumu skaits, kuri pievçrð lielâku uzmanîbu datoros instalçtâs programmatûras izcelsmei. Kâ informç Latvijas Interneta asociâcija, aptuveni 2% visu interneta lietotâju Latvijâ ir vecumâ no 15 lîdz 19 gadiem un tikai,7% lietotâju ir jaunâki par 15 gadiem. Lîdz ar to aktualizçjusies jauna, pasaulç lîdz ðim vçl maz apzinâta problçma, kas saistîta ar interneta vides ietekmi uz jaunatni un bçrniem. Ðai problçmai risinâjumu Valsts programmas seksuâlâs vardarbîbas pret bçrniem novçrðanai ietvaros cenðas rast ar Ministru prezidenta 21. gada 6.decembra rîkojumu "Par darba grupu koncepcijas projekta "Par bçrnu tiesîbu aizsardzîbu internetâ izstrâdei"" izveidotâs darba grupas speciâlisti. Valsts politikai interneta jomâ ir jârada maksimâli labvçlîga vide paðas tehnoloìijas attîstîbai un investîciju piesaistei, akceptçjot brîvu pakalpojumu tirgu un konkurenci, veicinot pakalpojumu pieejamîbu ar daþâdu telekomunikâciju tehnoloìiju starpniecîbu un vienlaikus nodroðinot interneta pakalpojumu sniedzçju un pakalpojumu lietotâju aizsardzîbu, veicot interneta pakalpojumu sniedzçju licencçðanu un interneta adreðu domçnu uzraudzîbu Mobilâ un fiksçtâ tâlruòa lietotâju skaits Telekomunikâcijas ir viena no valsts prioritârajâm nozarçm, kuras attîstîbas lîmenis nosaka valsts ekonomisko un politisko attîstîbu. Nozares îpatsvars valsts ekonomikâ ir îpaði mainîjies pçdçjos gados, kad sabiedrîbâ sâka nostabilizçties tirgus attiecîbas un strauji pieauga pieprasîjums pçc telekomunikâciju pakalpojumiem. Kâ redzams attçlâ, mobilâ tâlruòa abonentu skaits strauji apsteidzis fiksçtâ telekomunikâciju tîkla tâlruòa abonentu skaitu, ko veicinâja veiksmîgâs mobilo operatoru reklâmas kampaòas un izdevîgie pârdoðanas nosacîjumi. Kopumâ 22. gada 1. janvârî ciparu tîkla abonentu îpatsvars Latvijâ bija 68,37%. Tîkla attîstîba Latvijas reìionos un rajonos ir bijusi ïoti nevienmçrîga, ko var izskaidrot ar ekonomiski neizdevîgu papildus investîciju nepiecieðamîbu pieslçgumu nodroðinâðanai. Piemçram, ja Latgales reìionâ Daugavpils rajonâ ciparu tîkla abonentu îpatsvars bija 59,2%, tad turpat lîdzâs Preiïu rajonâ tas bija 3,2,% (zemâkais râdîtâjs valstî). Augstâkais râdîtâjs bija Kurzemes reìionâ - Ventspils rajonâ - 84,1% un Kuldîgas rajonâ - 82,9%. Tâlruòa ierîkoðanas gaidîtâju rinda samazinâjâs no 19 tûkstoðiem gaidîtâju 2. gadâ lîdz gaidîtâjiem 21. gadâ. 22. gada 1. janvârî Latvijâ bija 657 tûkstoði publiska mobilâ telekomunikâciju tîkla abonentu. Tas nozîmç, ka katrs ceturtais Latvijas iedzîvotâjs ir publisko mobilo radiotelekomunikâciju tîklu abonents. Paðlaik Latvijâ darbojas divi mobilâ telekomunikâciju tîkla operatori. SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) ir NMT - 45 un GSM standartu tîklu operators, bet SIA "Tele 2" - GSM standarta tîkla operators. 21. gada 1. novembrî Saeima pieòçma likumu "Par telekomunikâcijâm". Likuma mçríis ir veicinât telekomunikâciju attîstîbu Latvijâ, veicinât konkurences veidoðanos telekomunikâciju pakalpojumu tirgû, kâ arî jaunu telekomunikâciju pakalpojumu ievieðanu. 21. gadâ pieòemti vairâki MK noteikumi: "Ekspluatâcijas aizsargjoslu gar sakaru lînijâm noteikðanas metodika"; "Noteikumi par regulçjamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem"; "Kârtîba, kâdâ pârtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegðana"; "Sabiedrisko pakalpojumu licencçðanas noteikumi". Ir iegâdâta un izstrâdâta elektromagnçtiskâs saderîbas aprçíinu programmatûra, kura ïaus veikt analogo un ciparu skaòas un televîzijas apraides staciju koordinâciju, tîkla plânoðanu, ITU un reìionâlo frekvenèu plânoðanu. Plânots izstrâdât jaunu sektorpolitiku gadam, kurâ pamatâ tiek izskatîti ðâdi jautâjumi:! ES jaunâs direktîvas un to ievieðana;! operatoru ar bûtiskâs ietekmes tirgû novçrtçðana un noteikðana;! patçrçtâju tiesîbu aizsardzîba; 162

4 ! cenu politika, tarifu noteikðana un lîdzsvaroðana;! licencçðanas, standartizâcijas, atbilstîbas novçrtçðanas, starpsavienojumu, universâlo telekomunikâciju pakalpojumu u.c. izskatîðana, problçmas risinâðana un atspoguïoðana sektorpolitikâ;! ierobeþotu resursu regulçðana; Turpinot modernizçt un attîstît telekomunikâciju tîklus, radio, televîzijas un pasta pakalpojumus, ir palielinâjuðies nozarç ieguldîtie lîdzekïi. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu ieguldîto lîdzekïu apjoms ir palielinâjies par Ls , lîdz ar to palielinot arî kopçjo ieguldîjumu Latvijas tautsaimniecîbâ kopumâ.! radiofrekvenèu spektra izmantoðanas nodroðinâðana un citi Izdoto grâmatu un broðûru skaits uz vienu iedzîvotâju Grâmatniecîbas aina Latvijâ 21. gadâ, salîdzinot ar 2. gadu, bija sekojoða:! 21. gadâ laistas klajâ 253 grâmatas un broðûras (tâlâk tekstâ - grâmatas vai izdevumi), to kopçjâ tirâþa - 6 miljoni eksemplâru (2. gadâ izdevumi, 7 miljonu eksemplâru);! izdoto grâmatu skaitâ (2. gadâ - 244) izdevumi latvieðu valodâ 5 (2. gadâ - 6) miljonu eksemplâru tirâþâ;! citâs valodâs visvairâk grâmatu izdots krievu valodâ izdevumi, 333 tûkstoði eksemplâru, 12 izdevumi angïu valodâ tûkstoði eksemplâru, vâcu valodâ - 26 izdevumi, 46 tûkstoði! 175 oriìinâlie izdevumi, kopçjâ tirâþa - 4,2 miljonu eksemplâru, 144 latvieðu oriìinâlliteratûras izdevumi (2. gadâ ) - 3,8 (2. gadâ - 4,4) miljonu! laisti klajâ 259 (2. gadâ - 259) bçrnu un jaunatnes literatûras izdevumi, kopçjâ tirâþa - 71 tûkstoði (88 tûkstoði)! publicçti 228 (2. gadâ - 227) zinâtniskâs un zinâtniski informatîvâs literatûras izdevumi, kopçjâ tirâþa tûkstoði (17 tûkstoði)! 182 populârzinâtniskâs literatûras izdevumi, 451 tûkstoði! 459 (2. gadâ - 5) izdevumi, 1,1 miljonu (2. gadâ - 1,8 miljoni) eksemplâru - mâcîbu literatûra, to skaitâ - 19 (2. gadâ - 248) izdevumi, 786 tûkstoði (2. gadâ - 1,5 miljoni) eksemplâru - skolu mâcîbu grâmatas;! izdoti 67 teoloìiskâs un reliìiskâs literatûras izdevumi ar kopçjo tirâþu 153 tûkstoði! 84 praktisku padomu grâmatas plaðam lasîtâju lokam, 55 tûkstoði eksemplâru Izdevumu vidçjâ tirâþa - 7 eksemplâru, kas tâlu pârsniedz citu literatûras veidu vidçjo tirâþu;! izdotas 2 enciklopçdijas, kopçjâ tirâþa 48 tûkstoði eksemplâru, to skaitâ 5 oriìinâlliteratûras izdevumi latvieðu valodâ 13 tûkstoði eksemplâru tirâþâ. 1 bçrnu enciklopçdijas, 35 tûkstoði eksemplâru (visi - tulkojumi);! 33 valodu un terminu skaidrojoðâs vârdnîcas, kopçjâ tirâþa - 63 tûkstoði! 42 ceïveþi un tûrisma marðrutu apraksti, iespiedvienîbas grâmatu eksemplâru skaits uz iedzîvotâju Grâmatu eksemplâru skaits uz 1 iedzîvotâju Periodikas eksemplâru skaits uz 1 iedzîvotâju attçls. Uz vienu iedzîvotâju izdoto grâmatu un periodikas eksemplâru skaits Avots: Centrâlâ statistikas pârvalde ,8 9, ,8 3,8 3,15 3,7 3,4 3 2,96 2, ,81 78,69 84,37 9,2 85,64 86,6 9,8 7,7 7,5 8, attçls. Izdoto grâmatu un broðûru skaits Avots: Centrâlâ statistikas pârvalde periodikas eksemplâru skaits uz iedzîvotâju! 27 grâmatu tipa kalendâri, 149 tûkstoði eksemplâru, 5 reliìisko konfesiju kalendâri, 17 4! laisti klajâ 26 ârvalstîs dzîvojoðo latvieðu autoru darbi, 4 55 eksemplâru tirâþâ;! kopçjais izdevçju skaits Pçc 199. gada grâmatniecîba pirmâ no kultûras nozarçm tika pakïauta privatizâcijai, iegûstot pilnîgu autonomiju no valsts pârvaldes. Tâdçjâdi pârvietojot grâmatniecîbu privâtajâ sektorâ, valsts faktiski pârtrauca veidot un îstenot grâmatniecîbas kultûpolitiku, tâdçjâdi strauji saruka izdoto grâmatu eksemplâru skaits uz vienu iedzîvotâju (kopð gada - samçrâ konstants) ( attçls, attçls). Tikai neliela summa (aptuveni 65 tûkstoði latu) ik gadu tiek atvçlçti kultûras periodikas (tai skaitâ - literârâs) dotçðanai ,2 7, Iespiedvienîbas Metiens, milj. eksemplâru 6, metiens, milj. eksemplâru 163

5 22. gadâ Kultûrkapitâla fondâ (KKF) tika aizsâkta mçríprogramma "Jaunu grâmatu un citu izdevumu iegâde publiskajâm bibliotçkâm", kuras mçríis ir veicinât nacionâlâs grâmatniecîbas attîstîbu un palielinât valsts atbalstu paðvaldîbu pârzinâtajâm bibliotçkâm, uzlabojot tajâs pieejamo informâcijas resursu kvalitâti lasîtâju arvien pieaugoðo vajadzîbu apmierinâðanai. Saskaòâ ar divpusçjo vienoðanos KKF mçríprogrammas administrçtâjs ir Latvijas Nacionâlâ bibliotçka. Mçríprogrammas îstenoðanas gaitâ þûrija izvçrtçja 67 iepirkumam piedâvâto izdevumu nosaukumus. Atbilstoði KKF nolikumam pirmâm kârtâm tika atbalstîts oriìinâlliteratûras iepirkums, kas sastâdîja 44 % no visa iepirkuma. 36 % no atbalstîtajiem un iepirktajiem darbiem veidoja vârdnîcas, enciklopçdijas un citi uzziòu materiâli, 1 % - tulkotâ literatûra, 1 % - bçrniem adresçtie izdevumi. No 123 publisko bibliotçku konkursa pieteikumiem atbalstîti 12 labâkie un interesantâkie projekti. Iepirktie darbi sadalîti konkursâ uzvarçjuðajâm bibliotçkâm kâ 32 pilni izdevumu komplekti (368 eksemplâri katrai bibliotçkai) un 168 nepilni izdevumu komplekti (96 eksemplâri katrai bibliotçkai). Lîdz 22. gada 31. decembrim iepirkti izdevçju piedâvâtie darbi par latiem, KKF Literatûras padomes ieteiktie izdevumi - par 5 371,4 latiem Izdotâs periodikas daudzums uz vienu iedzîvotâju 21. gadâ izdoti 355 periodiskie izdevumi (þurnâli, biïeteni, raksti), kopçjâ gada tirâþa - 27,4 miljoni eksemplâru, kopçjâ viena numura tirâþa - 2, miljonu eksemplâru. Laistas klajâ 222 avîzes ar kopçjo gada tirâþu 186,5 miljonu eksemplâru., kopçjâ viena numura tirâþa - 2,3 miljonu eksemplâru. Avoti: /1/ LR Ekonomikas ministrija. Ziòojums par Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu, Rîga, 22. gada jûnijs /2/ LR Satiksmes ministrija. Gada publiskais pârskats 21, Rîga, 22. /3/ No Satiksmes ministrijas mâjas lapas par telekomunikâcijâm un sakariem: /4/ LR Ekonomikas ministrija. Latvijas ilgtermiòa ekonomiskâ stratçìija, Rîga, 21. gada maijs /5/ Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas pamatnostâdnes, apstiprinâtas LR Ministru kabinetâ 22. gada 13. augustâ /6/ Latvijas nacionâlais ziòojums "Rio + 1" ANO Ilgtspçjîgas attîstîbas konferencei Johannesburgâ, Rîga, 22. gads /7/ LR Ekonomikas ministrija. Ziòojums par Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu, Rîga, 21. gada jûnijs /8/ LR Ekonomikas ministrija. Ziòojums par Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu, Rîga, 21. gada decembris /9/ LR Ekonomikas ministrijas projekts "Latvijas mazo un vidçjo uzòçmumu attîstîbas programma gadam", Rîga /1/ Nacionâlâ programma "Kultûra 2-21" /11/ Latvijas Republikas Kultûras ministrijas mâjas lapa: /12/ Statistics in Focus, Eurostat, Theme 2-17/22 /13/ LR Centrâlâs statistikas pârvaldes dati Interneta adreses: Valsts informâcijas tîkla aìentûra - Latvijas Informâcijas tehnoloìiju un telekomunikâciju asociâcija F9.nsf?OpenDatabase Latvijas Datortehnoloìiju asociâcija - Latvijas Interneta asociâcija - Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rûpniecîbas asociâcija - "DTMedia Group" - "ebaltics Web site" - Open Database Integrçtâs valsts nozîmes informâcijas sistçmas - Information Society Website (ISPO) - European Survey of the Information Society (ESIS) - Interchange of Data between Administrations (IDA) - Grâmattirgotâju asociâcija - Latvijas Grâmatizdevçju asociâcija - Autore: Ieva Bruòeniece Konsultanti: Dz. Bçrziòa, Vida Lukaðevica, Baiba Zukule 164