PowerPoint Presentation

Transkripts

1 Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016

2 Atsevišķu produktu vērtības dinamika gados (bāzes cenās, milj. EUR) Lielāko daļu no lauksaimniecības preču izlaides vērtības Latvijā sastāda graudi un piens gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, starp galvenajiem ražošanas produktiem būtiski palielinājusies graudu un rapšu vērtība, attiecīgi par 32,9% un 73,8%, savukārt piena vērtība ievērojami samazinājusies, attiecīgi par 15,8%. Avots: AREA (LEK), 2016

3 Graudaugu platība un kopraža Latvijā pa reģioniem g., % (1.grafika variants) Platība, tūkst. ha, % Kopraža, tūkst. t, % 202 tk; 30% 124 tk; 18% 78 tk; 12% 159 tk; 24% 109 tk; 16% Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions 1066 tk; 35% 458 tk; 15% 353 tk; 12% 712 tk; 24% 431 tk; 14% Kopumā 672 tūkst. ha Kopumā 3 milj. tonnas 30% no graudaugu sējumiem atrodas Zemgalē. Un tur tiek saražota arī visvairāk graudu produkcija (35% no graudu kopražas). Latgalē atrodas 18% no graudaugu sējumiem, bet tur tiek saražoti tikai 15% no graudaugu kopražas. Avots: CSP,2016

4 Vidējās graudaugu ražības Latvijā pa reģioniem g., t/ha 6 5,29 5 4,62 Tonnas 4 3 3,32 2,79 4,16 4,09 2,59 3,7 Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions 2 2,15 2,35 Latgales reģions Pierīgas reģions 1 0 Avots: CSP, Gadi Izvērtējot vidējās graudaugu ražības no hektāra, redzams, ka lielākās graudaugu ražības tiek iegūtas Zemgalē - vidēji 5.29 t/ha 2015.g., savukārt mazākās - Latgalē (3,7 t/ha) un Vidzemē (3,95 t/ha). Redzot mazo graudu īpatsvaru, ko var saražot Latgalē un Vidzemē, rodas secinājums, ka Latgales un Vidzemes LIZ vērtīgāk būtu izmantot citā lauksaimniecības sektorā.

5 Lauku saimniecību grupējums pēc graudaugu platības g. Latvijā, % ,57 0,7 2 2,6 3,8 17, un vairāk ha % ,15 14,62 10,85 73,3 200 līdz 499,9 ha 100 līdz 199,9 ha 50 līdz 99,9 ha 10 līdz 49,9 ha līdz 9,9 ha 20 15, ,45 0 % no graudaugu kopējās platības % no saimniecību kopskaita Graudaugu platības līdz 9,9ha lielumā ir 73,3% Latvijas saimniecību. Šīm saimniecībām kopā pieder tikai 8,45% no kopējās graudaugu platības Latvijā. 50,72% no Latvijas graudaugu platībām pieder saimniecībām, kurās graudaugu platības ir 200 ha un vairāk. Avots: CSP,2016

6 Ziemas kviešu un rapšu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā Latvijā reģionu griezumā gadā, ha 90 82, ,9 58,2 59,5 ha ,9 29,5 31,6 40,4 48,9 Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions ,9 0 Ja analizē saimniecību lielumus pa reģioniem, redzams, ka vidēji lielākās graudaugu saimniecības ir Zemgalē un Pierīgā, savukārt vismazākās Latgalē. Lielākās rapšu platības ir Pierīgā, mazākās Latgalē. No tā var secināt, ka Latgalē graudaugus un rapsi nevar saražot tik lēti kā Zemgalē un Pierīgā, jo ražošanas pašizmaksa mazās platībās ir lielāka. Avots: CSP,2014 Graudaugi Rapsis

7 Ziemas kviešu vidējās ražības gadā, t/ha 12,00 11,04 Tonnas 10,00 8,00 6,00 4,00 2,00 10,20 9,30 7,80 7,40 7,49 7,38 7,40 6,53 6,68 6,83 6,31 5,63 5,17 4,66 4,56 3,92 4,08 3,63 3,32 3,01 3,07 10,20 8,61 8,80 7,86 8,00 7,57 7,25 5,71 5,30 4,81 4,92 4,30 3,93 9,80 7,90 6,92 6,64 4,70 4,02 3,17 Denmark Estonia Ireland Latvia Lithuania Finland Sweden United Kingdom 0, Gadi g. ziemas kviešu ražība Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija ļoti laba (vidēji 5,35 t/ha), tomēr, salīdzinot Latviju ar citām Mērenās klimata joslas valstīm, redzams, ka vidējā ziemas kviešu ražība no hektāra Latvijā ir viena no zemākajām. No iepriekšējos slaidos redzamās informācijas var secināt, ka Latvijas vidējo ražību visvairāk samazina zemā ražība Latgalē un Vidzemē. Avots: Eurostat, 2016

8 Ziemas kviešu cena par 1 tonnu LV un EU, pašizmaksa, bruto segums gadā (1) 300,00 Intensīvi 250,00 Eiro 200,00 150,00 100,00 50,00 Bruto segums Cena LV Vidējā cena EU Cena LV ar atbalsta maksājumiem Pašizmaksa Pašizmaksa ar atbalstiem 0, Gadi Ziemas kviešu vidējā cena Latvijā ir līdzīga vidējai cenai Eiropas savienībā. Pēdējos gados cenai ir tendence samazināties, kā rezultātā samazinās ar ziemas kviešu bruto segums. Lai ziemas kviešu audzētāji gūtu peļņu no kviešu audzēšanas un kviešu pašizmaksa nepārsniegtu realizācijas cenu, ir jāatrod veids, kā samazināt kviešu audzēšanas izmaksas, vai palielināt kviešu ražu. Avots: Eurostat, LLKC,2016

9 Ziemas kviešu cena par 1 tonnu LV un EU, pašizmaksa, bruto segums gadā (2) 250 Ekstensīvi 200 Eiro Bruto segums Cena LV Cena EU Cena LV ar atbalsta maksājumiem Pašizmaksa Pašizmaksa ar atbalstiem 50 0 Avots: Eurostat, LLKC, Gadi Lopbarības kviešu cena, protams, ir zemāka nekā pārtikas kviešu cena. Ja Latvijas kviešu audzētāji nesaņemtu atbalsta maksājumus, to ieņēmumi no kviešiem būtu mazāki nekā ražošanas pašizmaksa.

10 Izmaksu sadalījums ziemas kviešiem Latvijā 2015.g., % Pirktais mēslojums Mašīnu un iekārtu nolietojums 18,78% Augu aizsardzības līdzekļi 26,11% Degviela, smērvielas 4,46% 4,59% 4,63% 5,42% 17,76% Algotais darbaspēks Ēku un tehnikas uzturēšana Pārējās pieskaitāmās izmaksas 7,61% 10,64% Pārējo pamatlīdzekļu nolietojums un norakstīšana Pārējās izmaksas (<4%) Lielu izmaksu īpatsvaru graudaugu un rapšu audzēšanā sastāda pirktais mēslojums un augu aizsardzības līdzekļi. Nolietojums ir otra lielākā izmaksu pozīcija, kas var liecināt par ekonomiski nepamatoti veiktām investīcijām. Avots: LLKC, 2016

11 Piensaimniecību sadalījums pēc slaucamo govju skaita gadā, % 100,00 0,18 0,65 1,57 11,96 0,26 17,02 90,00 80,00 70,00 60,00 50,00 40,00 85,38 5,36 10,84 13,15 29, un vairāk govis 200 līdz 299 govis 100 līdz 199 govis 50 līdz 99 govis 10 līdz 49 govis 1 līdz 9 govis 30,00 % 20,00 24,07 10,00 0,00 Saimniecības ar attiecīgo govju skaitu Slaucamās govis grupā Otra lielākā nozare Latvijā pēc preču izlaides ir piena lopkopība gadā Latvijā bija 20 tūkst. piena lopkopības saimniecības. 85% no visām piena saimniecībām ir mazās saimniecības ar 1-9 slaucamajām govīm, bet atlikušajos 15% piena saimniecībās audzē ¾ no visām slaucamajām govīm (14,62% saimniecībām pieder 75,93% no valstī esošajām slaucamajām govīm). Tātad piensaimniecības nozare ir ļoti sadrumstalota. Avots: LDC, 2016

12 Piensaimniecību sadalījums pēc slaucamo govju skaita un vidējais slaucamo govju skaits saimniecībās reģionu griezumā gadā, % Piensaimniecību sadalījums pēc slaucamo govju skaita gadā, % 25% 20% 18% 14% 23% Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions Vidējais govju skaits saimniecībā 7,8 Pierīgas reģions 6,2 Vidzemes reģions 6,7 Kurzemes reģions 5,2 Zemgales reģions 2,6 Latgales reģions Visvairāk slaucamās govis ir Latgalē (25% no visām Latvijā esošām slaucamām govīm). Tomēr, ja skatās slaucamo govju skaitu saimniecībā, Latgalē rādītājs ir viszemākais vidēji 2,6 govis saimniecībā. Avots: LDC, 2016

13 Piena izslaukums no govs Latvijā un Eiropas valstīs gadā, kg , , , , , , , , , , , , , , , Estonia Ireland Latvia Kg 7000 Lithuania Finland 6500 Sweden 6000 United Kingdom Denmark Avots: Eurostat, Gadi Salīdzinot ar citu valstu izslaukumu, redzams, ka Latvijas izslaukuma rādītājs ir ievērojami zemāks. Ja pēc Eurostat datiem Latvijā vidējais izslaukums no govs gadā bija 6 t, tad kaimiņvalstī Igaunijā, šis rādītājs bija 8,6 t.

14 Piena cena par 100 kg LV un EU, pašizmaksa, bruto segums gadā (1) 40,00 Intensīvi 35,00 30,00 Eiro 25,00 20,00 15,00 10,00 Bruto segums Cena LV Cena EU Pašizmaksa Cena LV ar atbalsta maksājumiem 5,00 0, Gadi gadā piena iepirkuma cena bija mazāka kā piena ražošanas pašizmaksa. Tā kā piensaimnieki tiešā veidā iepirkuma cenu ietekmēt nevar, lai saimniecības nebankrotētu, ir jāatrod veids, kā samazināt ražošanas izmaksas vai palielināt izslaukumu. Avots: Eurostat, LLKC,2016

15 Piena cena LV un EU, pašizmaksa, bruto segums gadā (2) 40,00 35,00 30,00 25,00 Ekstensīvi Eiro 20,00 15,00 10,00 5,00 Bruto segums Cena LV Cena EU Pašizmaksa Cena LV ar atbalsta maksājumiem 0,00-5,00-10, Gadi Avots: Eurostat, LLKC,2016

16 Izmaksu sadalījums piena lopkopībā Latvijā gadā, % 100,00% 90,00% 80,00% 70,00% 60,00% 2,73% 3,06% 2,91% 3,70% 11,77% 5,30% 6,71% 16,55% 12,94% 6,84% 15,02% 4,70% Veterinārija Tehnikas remonti un uzturēšana Enerģijas izdevumi Pārējās lopkopības izmaksas % 50,00% 19,18% Pārējās pastāvīgās izmaksas 40,00% 30,00% 20,00% 10,00% 18,99% 31,70% 6,49% 8,29% 23,14% Amortizācija Darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi Pašražotās barības izmaksas 0,00% Vairāk par 200 govīm Mazāk par 200 govīm Pirktā barība Ražošanas izmaksu struktūrā gan lielo, gan mazo saimniecību grupā lielāko īpatsvaru sastāda pirktā lopbarība. Tātad piensaimnieki paši savā saimniecībā nespēj saražot lopbarību pietiekamā daudzumā un pietiekami labā kvalitātē. Avots: LLKC, 2016

17 5000 kg piena saražošanas mainīgās izmaksas Latvijā un Īrijā, EUR 900,00 EUR EUR ,00 700,00 236,79 240,00 600,00 500,00 63,65 111,00 Ganāmpulka atjaunošana veterinārās izmaksas, sēklošana lopbarības un ganību izmaksas 400,00 300,00 391,00 295,00 piedevas 200,00 100,00 151,44 150,00 0,00 Latvija Īrija Ja salīdzina piena ražošanas izmaksas Latvijā un Īrijā ekvivalenta piena daudzuma saražošanai, būtiskākās atšķirības ir lopbarības un ganību izmaksās (Īrijā šis izmaksas ir par 96 eiro mazākas) un veterinārajās, sēklošanas izmaksās (Īrijā šīs izmaksas ir par eiro lielākas). Tas ir saistīts ar to, ka Īrijā ir garāka ganību sezona un nav nepieciešams sagatavot tik daudz lopbarību ziemas periodam. Avots: LLKC, 2016, The Agricultural Consultants Association,2016

18 Gaļas liellopu saimniecību skaits un saražoto gaļas liellopu skaits pa lopu grupām, 2015.g., % 100,00 90,00 2,34 0,60 3,61 8, ,00 70,00 22, un vairāk liellopi 100 līdz 299 liellopi 60,00 50 līdz 99 liellopi % 50,00 40,00 30,00 61,91 15,3 16,6 20 līdz 49 liellopi 6 līdz 19 liellopi 1 līdz 5 liellopi 20,00 14,4 10,00 8,7 0,00 saimniecību skaits saražoto lopu skaits Gaļas liellopu sektors arī ir sadrumstalots 62% gaļas liellopu saimniecībām pieder 1 5 gaļas liellopi. Ņemot vērā strukturālo sadalījumu gaļas liellopu pašizmaksā, mazas saimniecības nav rentablas - ir lielas pastāvīgās izmaksas un ar mazu lopu skaitu, nevar panākt pienācīgu apgrozījumu, lai segtu pastāvīgās izmaksas un iegūtu peļņu. Avots: CSP,2016

19 Nobarojamo gaļas liellopu 7 18.mēn. cena par 100 kg, pašizmaksa un bruto segums gadā (1) 450,00 Intensīvi 400,00 350,00 300,00 Eiro 250,00 200,00 150,00 Bruto segums Cena LV Cena EU Pašizmaksa Cena LV ar atbalsta maksājumiem 100,00 50,00 0, Gadi Nobarojamo gaļas liellopu pašizmaksa pēdējos divus gadus pārsniedz gaļas iepirkuma cenu ar subsīdijām Latvijā. Avots: Eurostat, LLKC,2016

20 450,00 400,00 350,00 300,00 Nobarojamo gaļas liellopu 7 18.mēn. cena par 100 kg, pašizmaksa un bruto segums gadā (2) Ekstensīvi Eiro 250,00 200,00 150,00 100,00 50,00 Bruto segums Cena LV Cena EU Pašizmaksa Cena LV ar atbalsta maksājumiem 0,00-50, Gadi Ņemot vērā to, ka saimniekiem ir grūti ietekmēt produkcijas tirgus cenu, ir jādomā par izmaksu optimizēšanu vai arī jāpalielina iegūto lopu skaits un svars. Avots: Eurostat, LLKC,2016

21 Izmaksu sadalījums gaļas lopiem Latvijā 2015.g., % % 1,00 0,90 0,80 0,70 0,60 0,50 0,40 0,30 0,20 0,77% 1,84% 5,34% 5,34% 8,91% 10,47% 12,91% 14,94% 18,76% Veterinārija Procentu maksājumi Pārējās lopkopības izmaksas Pirktā lopbarība Pašražotā lopbarība Tehnikas remonti un uzturēšana Pārējās pastāvīgās izmaksas Enerģijas izdevumi Darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi Pamatlīdzekļu nolietojums 0,10 20,73% 0,00 Atšķirībā no piena lopkopības, gaļas liellopu audzēšanā mainīgās izmaksas veido tikai nedaudz vairāk kā piektdaļu no kopējām izmaksām. Lopbarības izmaksas sastāda salīdzinoši mazu daļu no kopējām izmaksām un tas, iespējams, ietekmē gaļas lopu ražību. Lielākās izmaksu pozīcijas ir nolietojums, darbaspēka izmaksas un enerģijas izdevumi. Saimniecībām būtu jāvērš uzmanība uz adekvātu investīciju veikšanu pamatlīdzekļos un kopējo fermas izdevumu samazināšanu. Avots: LLKC, 2016

22 Nobarojamo cūku iepirkuma cena (dzīvsvarā) Latvijā un EU, bruto segums Latvijā gadā Eiro Bruto segums Cena LV Cena EU Gadi Cūkkopībā ekonomiskie rādītāji pēdējos gados ir slikti ar ieņēmumiem no realizētās cūkkopības produkcijas nevar nosegt pat mainīgās izmaksas. Avots: Eurostat, LLKC,2016

23 Iespējas

24 Izmaksas ziemas kviešu audzēšanai Latvijā un Īrijā, EUR/tonnā Kopā 86 eiro Kopā eiro 30 EUR ,84 48 augu aizsardzības līdzekļi minerālmēslojums sēkla 30 33, , Latvija Īrija Vidējā ražība 2015.g t/ha % Vidējā ražība 2015.g t/ha Salīdzinot ziemas kviešu mainīgo izmaksu apjomu Latvijā un Īrijā, redzams, ka Īrijā ziemas kviešu audzēšanai tērē par 55,71% vairāk nekā Latvijā, savukārt, raža tiek iegūta par 111,09% lielāka. Viens no iemesliem ražas atšķirībai varētu būt neefektīva augu aizsardzības līdzekļu lietošana Latvijā. Avots: LLKC, 2016, The Agricultural Consultants Association,2016

25 Ziemas kviešu ražība izmēģinājuma saimniecībā Latvijā, Ozolnieku novadā, 2015.g Veicot izmēģinājumus saimniecībā, kas atrodas Ozolniekos un nodarbojas ar ziemas kviešu audzēšanu, redzams, ka optimāla fungicīdu lietošana atbilstošajos laika termiņos un pareizajās devās, kviešu ražu var palielināt pat par 15,4% jeb par 1.05 tonnām no hektāra. Avots: LLKC, Augkopības nodaļa,2016

26 Ekonomiskais ieguvums no fungicīdu apstrādēm ziemas kviešu laukos izmēģinājuma saimniecībā Latvijā, Ozolnieku novadā, 2015.g. Ekonomiski šis ieguvums var būt pielīdzināms pat 105 eiro par hektāru. Tātad, nodrošinot fungicīdu un citu augu aizsardzības līdzekļu optimālu lietošanu, ir iespējams palielināt graudaugu ražības, tādējādi palielinot arī ieņēmumus. Avots: LLKC, Augkopības nodaļa,2016

27 Vidējais iegūto un saglabāto teļu skaits no zīdītājgovs gaļas liellopu demonstrējumu saimniecībās un Latvijā vidēji gadā 1 0,95 0,96 0,94 Skaits 0,9 0,85 0,8 0,75 0,89 0,9 0,85 0,88 0,87 0,8 Vidējie iegūtie teļi no zīdītājgovs Latvijā Vidējie iegūtie teļi no zīdītājgovs demonstrējumu saimniecībās Vidējie saglabātie teļi no zīdītājgovs demonstrējumu saimniecībās 0, Gadi gadā Latvijā vidēji no vienas zīdītājgovs tika iegūti 0.88 teļi. Demonstrējumu saimniecību rezultāti rāda, ka saglabāti tiek vidēji 93.5% no iegūtajiem teļiem. Tātad gadā vidējais saglabāto teļu skaits no govs Latvijā varētu būt Lopkopības speciālisti šo rādītāju vērtē kā salīdzinoši sliktu. Iegūto teļu skaitu un saglabāto teļu skaitu visvairāk ietekmē tas, kā saimnieks veido un pārrauga ganāmpulku. Avots: LDC, LLKC,2016