GALA REDAKCIJA Apstip i āts a Lī ā u o ada do es.gada.fe uā a sēdes lē u u N. -7. LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

Transkripts

1 GALA REDAKCIJA Apstip i āts a Lī ā u o ada do es.gada.fe uā a sēdes lē u u N. -7. LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA GADAM I DAĻA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Līvā i 2018

2 ANOTĀCIJA Lī ā u o ada paš aldī as i teg ētā attīstī as p og a a gadam tu p āk Attīstī as p og a a -2025) i idējā te iņa plā oša as doku e ts, kas izst ādāts saskaņā a Attīstī as plā oša as sistē as liku u, Te ito ijas attīstī as plā oša as likumu, MK.gada.okto a oteiku ie N. Noteiku i pa paš aldī u te ito ijas attīstī as plā oša as doku e tie un Vides aizsa dzī as u eģio ālās attīstī as i ist ijas (VARAM) sagatavotajiem Metodiskie ieteiku ie attīstī as p og a u izst ādei eģio ālā u ietējā lī e ī 2014.gada edak ijā. Attīstī as p og a a pē iespējas ir sagla ājusi pē te ī u a Lī ā u novada paš aldī as i teg ētās attīstī as p og a u gadam, kā a ī eidota saskaņā a Lī ā u o ada te ito ijas plā oju u gadam u Lī ā u o ada ilgtspējīgas attīstī as st atēģiju gadam. Attīstī as programmai a pie ē ota st atēģiskā ietek es uz idi o ē tēju a p o edū a Vides pā aldī as alsts i oja... lē u s N. -02/30). Attīstī as p og a as loma ir: apzi āt u o ē tēt Lī ā u o ada ī ī ā esošos esu sus da as esu si, i f ast uktū a, il ēk esu si, piedā ājot skaid u edzēju u u isi āju us to efektī ākai iz a toša ai; mē ķtie īgi plā ot ī ī as u i estī ijas, kas ir pamats paš aldī as udžeta plā oša ai; sek ēt isa eida i estī iju piesaisti, kas ir pa ats alsts at alsta plā oša ai, ā alstu u ietējo p i āto i estī iju piesaistei; sek ēt Lī ā u o ada te ito ijas atpazīsta ī u. Attīstī as p og a ā i iet e tas šādas sadaļas: paš eizējās situā ijas akstu oju s; st atēģiskā daļa idēja te iņa attīstī as p io itātes, ē ķi u ī ī u i zie i; rī ī u plā s u i estī iju plā s pasāku u kopu s, pasāku u ealizā ijas laiks u at ildīgie, kā a ī i estī iju p ojektu kopu s u to sasaiste a at ildīgajie izpildītājie u fi a šu esu sie ; dokumenta īste oša as u uz audzī as kā tī a uz audzī as u ziņoju a sagata oša as kā tī a, ē ķu sas iegša as ezultatī ie ādītāji; pā skats pa sa ied ī as līdzdalī as pasāku ie. Izpildītājs: SIA Ķe e s Busi ess a d La Co pa y, Reģist ā ijas N. Izstrādes dar a grupa: P ojekta adītājs/attīstī as plā oša as ekspe ts Mg. oec. Edīte Ķe e e; Eko o iskās attīstī as ekspe ts Mg. oec. Cilda Purgale; Vides jomas eksperts/attīstī as plā oša as ekspe ts - Dr. geogr. Jā is Kauliņš Tehniskais atbalsts: Merit Group Holding LTD Pašreizējās situā ijas raksturoju s 2

3 Saturs Saīsi āju i... 6 KOPSAVILKUMS... 8 TERMINU SKAIDROJUMS I. LĪVĀNU NOVADA TERITORIJAS ĪSS, VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Novada kopīgais raksturoju s Līvā i Līvā u ovada pagasti Jersikas pagasts Rožupes pagasts Rudzātu pagasts Sutru pagasts Turku pagasts II. DABAS VIDE LĪVĀNU NOVADĀ Novada teritorijas reljefs u ģeoloģiskā uz ūve Līvā u ovada da as resursi Ze es esu si u to iz a toša a Meži Purvi Da as ūdeņi De īgie iz akteņi Kopsa ilku s pa da as esu sie Lī ā u o adā Kli atiskie apstākļi Laika eteo oloģiskie apstākļi Kli atisko apstākļu u fakto u ietek e uz tautsai ie ī u Da as vērtī as Bioloģiskā daudz eidī a u tās ozī īgākās te ito ijas Dabas objekti un ainavas Kopsavilkums par da as ē tī ā Lī ā u o adā Pu liskās teritorijas III. SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS Iedzīvotāji u de ogrāfija Iedzīvotāju drošī a Noda i ātī a u ezda s Mate iālā od oši ātī a Iedzī otāju fiziskā d ošī a Kopsa ilku s pa iedzī otāju eko o isko, so iālo u fizisko d ošī u Lī ā u o adā Izglītī a u tālākizglītī a Izglītī as sistē as kopējais akstu oju s Lī ā u o adā Pi sskolas izglītī a Vispā ējās izglītī as iestādes P ofesio ālās ie i zes izglītī as iestādes Pašreizējās situā ijas raksturoju s 3

4 ... Vidējā p ofesio ālā u augstākā izglītī a Mūžizglītī a Kopsa ilku s pa izglītī as sistē u Lī ā u o adā Veselī as aprūpe Mājokļu u so iālo pakalpoju u odroši āju s Mājokļu od oši āju s paš aldī ā So iālo pakalpoju u da ī a Kopsa ilku s pa ājokļie u so iālo od oši āša u Kultūra u sports Kultū ide Bi liotēkas Spo ts u aktī ā atpūta Kopsa ilku s pa kultū as u spo ta i f ast uktū u Lī ā u o adā IV. EKONOMISKĀS VIDES RAKSTUROJUMS Līvā u ovada fu k io ālās ietek es zo a u eko o iskā spe ializā ija I stitu io āli fu k io ālās saistī as Eko o iskā spe ializā ija Lī ā u i dust iālo zo u attīstī a Nozī īgākie uzņē u i o ada pagastos Uzņē ējdar ī a Kopējā uzņē ējda ī as ide Lī ā u o adā Ražoša a Komercpakalpojumi Lauksai ie ī a Kopsa ilku s pa uzņē ējda ī u Lī ā u o adā Satiks es i frastruktūra Auto eļi, ielas u to oslogotī a Tilti Dzelz eļš Velot a spo ta u gājēju kustī as o ga izā ija Sabiedriskais transports E e goapgāde Gāzes apgāde Saka u i f ast uktū a Kopsa ilku s pa satiks es i f ast uktū u Lī ā u o adā Ko u ālie pakalpoju i Ko u ālo pakalpoju u od oši āša a Lī ā u o adā Ūde ssai ie ī a Atk itu u apsai iekoša a Siltu apgāde Kopsa ilku s pa ko u ālo sai ie ī u Lī ā u o adā Tūris s Tū is a ides u i f ast uktū as ispā īgs akstu oju s Tū is a apskates o jekti Pasāku u o ga izēša as iespējas Lauku u aktī ais tū is s Citi tū is a i f ast uktū as o jekti Lī ā u o adā Pašreizējās situā ijas raksturoju s 4

5 ... Tū is a i fo ā ija u te ito ijas ā keti gs Kopsa ilku s pa tū is a sekto u Lī ā u o adā Uzņē ējdar ī as vide I estī iju ide Uzņē ējda ī as at alsta sistē a So iālās uzņē ējda ī as attīstīša a Kopsa ilku s pa uzņē ējda ī as idi Lī ā u o adā V. PUBLISKĀ PĀRVALDE, PROJEKTI, DOMES UN IEDZĪVOTĀJU SADARBĪBA Pārvaldes struktūra u fu k ijas Budžets Novada do es u sa iedrī as sadar ī a Projekti Pasāku i ovada do es iestāžu vadī as pil veidoša ai Kopsavilku s par Līvā u ovada do es dar ī u VI. RISKA FAKTORI LĪVĀNU NOVADĀ Dabas riski Kli ata pā aiņas Plūdu riski Ģeoloģiskie iski Teh ogē ie riski Paaugsti ātas īsta ī as ažoša as i f ast uktū as o jekti T a spo ta tīkli u ezgli Piesā ņoju a iski Kopsavilku s par riskie Līvā u ovada teritorijā VII. LĪVĀNU NOVADA KOPĒJAIS SVID LITERATŪRA UN INFORMĀCIJAS AVOTI PIELIKUMI pieliku s Līvā u ovada do es pēdējos 7 gados ( ) ar Eiropas Savie ī as struktūrfo du u valsts udžeta at alstu realizēto projektu saraksts pielikums Statistiskie dati par 2017.gadu un 2018.gadu Pašreizējās situā ijas raksturoju s 5

6 AAPC AS ATR SAĪSINĀJUMI Attīstī as programma 2012-, a ī AP Attīstī as programma 2019-, a ī AP BJSS CSDD CSNg CSP DAC DPS ELFLA ERAF ES ESF GSS IIN IT IZ IU IVN ĪADT KC LAD LATC LBJC LDzKS LMAC LIZ LUAC LV LVĢMC MJIC MK NAP NĪN NVA Alte atī ās ap ūpes pakalpoju u e t s Ak iju sa ied ī a Ad i ist atī i te ito iālā efo a Lī ā u o ada paš aldī as i teg ētās attīstī as p og a a gadam Lī ā u o ada paš aldī as i teg ētās attīstī as p og a a gadam Bē u u jau at es spo ta skola Ceļu satiks es d ošī as di ek ija Ceļu satiks es egadīju s Ce t ālā statistikas pā alde Die as ap ūpes e t s Doku e tu pā aldī as sistē a Eiropas Lauku fonds lauksai ie ī as attīstī ai Ei opas Reģio ālās attīstī as fo ds Ei opas Sa ie ī a Ei opas So iālais fo ds Gāzes sadales sta ija Iedzī otāju ie āku a odoklis I fo ā ijas teh oloģijas Lī ā u i dust iālā zo a I di iduālais uzņē u s Ietek es uz idi o ē tēju s Īpaši aizsa gāja ā da as te ito ija Lī ā u o ada Kultū as e t s Lauku atbalsta dienests Lī ā u aktī a tū is a e t s Lī ā u Bē u u jau iešu e t s Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a, SIA Latgales ākslas u a at ie ī as e t s Lauksai ie ī ā iz a toja ā ze e Lī ā u uzņē ējda ī as at alsta e t s Latvijas Republika Lat ijas ides, ģeoloģijas u eteo oloģijas e t s Multifu k io ālais jau at es i i iatī u e t s Ministru Kabinets Lat ijas Na io ālais attīstī as plā s gadam Nekusta ā īpašu a odoklis Noda i ātī as alsts aģe tū a Pašreizējās situā ijas raksturoju s 6

7 NVD NVO OECD (ESAO) PFIF PII PMLP SEG SIA st atēģija Lat ija- SVID TIC TLMS UNESCO VARAM VAS VID VMD VSAA VSAC VSIA VZD ZS Na io ālais eselī as die ests Ne alstiskā o ga izā ija The Organisation for Economic Co-operation and Development Eko o iskās sada ī as u attīstī as o ga izā ija Paš aldī u fi a šu izlīdzi āša as fo ds Pi skolas izglītī as iestāde Pilso ī as u ig ā ijas lietu pā alde Siltu ī efekta gāzes Sa ied ī a a ie o ežotu at ildī u Lat ijas ilgtspējīgas attīstī as st atēģija līdz.gada Stip ās u ājās puses, iespējas, d audi Tū is a i fo ā ijas centrs Tautas lietišķās ākslas studija Ap ie oto Nā iju Izglītī as u kultū as o ga izā ija Vides aizsa dzī as u eģio ālās attīstī as i ist ija Valsts ak iju sa ied ī a Valsts ieņē u u die ests Valsts eža die ests Valsts so iālās apd oši āša as aģe tū a Valsts so iālās ap ūpes e t s Valsts sa ied ī a a ie o ežotu at ildī u Valsts zemes dienests Ze ieku sai ie ī a Pašreizējās situā ijas raksturoju s 7

8 KOPSAVILKUMS Lī ā u o ada paš aldī as i teg ētās attīstī as p og a a gadam tu p āk Attīstī as p og a a -2025) i pē te īgs te ito ijas idēja te iņa attīstī as plā oša as doku e ts. Tas alstās ilgtspējīgas attīstī as st atēģijā u tu pi a īste ot Lī ā u o ada paš aldī as i teg ētās attīstī as p og a ā 2.-.gada iezī ētās attīstī as adlī ijas. Šīs adlī ijas alstās detalizētā o ada izpētē, eidojot čet ās ilgtspējī as di e sijās da as, eko o iskajā, so iālajā u pā aldī as di e sijā, bāzētu te ito ijas a alīzi. Izpētes i fo atī o pa atu eido pu liski pieeja o doku e tu u datu āzu studijas, valsts un Lī ā u o ada do es i stitū iju s iegtā i fo ā ija, kā a ī iedzī otāju, uzņē ēju, kai iņu paš aldī u u alsts pā aldes i stitū iju spe iālistu aptaujas, kā a ī sekto āli (nozariski) u te ito iāli o ga izēts plā oša as g upu da s. Plā oša as doku e tā i oteiktas di as idēja te iņa attīstī as p io itātes a sekojošu ē ķi kat as p io itātes attīstīša ai.. p io itāte i defi ēta kā Dzī es u da a p as es, paši i iatī a u uzņē ī a. Tās attīstī as ē ķis i iespējas ūža ga u ā attīstīt uzņē ējda ī ai u da a epie ieša ās dzī es p as es. Attie īgi tiek pa edzēti idēja te iņa ī ī as i zie i u tie pakā totie uzde u i pi sskolas, skolas u ūžizglītī as attīstīša ai, pilnveidojot pe so āla politiku un ate iāli teh isko āzi.. p io itāte i defi ēta kā Uzņē ējda ī a, da s u ģi e es la sajūta. Tās ē ķis i la ēlīgas da as, eko o iskās, so iālās, pā aldī as u uzņē ējda ī as ides eidoša a u i f ast uktū as sakā toša a. Se išķa ē ī a i eltīta ģi e ei kā attīstī as ē ķa fokusam u kopējai de og āfiskās situā ijas uzla oša as instrumentam. Atbilstoši ilgtspējīgas attīstī as pā aldī as pa atp i ipie, i oteikta Attīstī as programmas īste oša as u uz audzī as kā tī a ar virkni k a titatī u ādītāju p og a as īste oša as sek ju o ē tēša ai. Attīstī as st atēģisko ādītāju kopu eido dažādi ādītāju, et ezultatī o ādītāju kopu 68 ādītāji, kas g upēti pē attīstī u osakošo sistē u p i ipa. Attīstī as p og a ai ir pielikums, ku ā pie ie ots pā skats pa laikapos ā o.gada līdz.gada Lī ā u o ada do es īste otajie attīstī as projektiem. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 8

9 SUMMARY The i teg ated de elop e t p og a e of the lo al go e e t of Lī ā i municipality for (hereinafter the Development Program for ) is a successive medium-term development planning document. It is based on the sustainable development strategy and continues the implementation of the development guidelines ea a ked ithi the i teg ated de elop e t p og a e of the lo al go e e t of Lī ā i municipality for These guidelines are based on detailed study of the municipality, forming such territorial analysis which covers four dimensions of sustainability environmental, economic, social and management dimension. The informative grounds for the study is the examination of the publicly available documents and databases, information provided by the State and local government authorities, surveying of the citizens, entrepreneurs, and experts of the neighbouring local government and public administration authorities, and also sectorally and territorially organised work of the planning groups. The planning document specifies two medium-term development priorities having the following objectives for the development of each priority. 1. p io ity has ee defi ed as: Life a d o k skills, se se of i itiati e a d e te p ise. Its development aim focuses on the possibilities to develop the life skills necessary for entrepreneurship and work throughout the whole life. Respectively, medium-term action directions and their underlying tasks for the development of pre-schools, schools and lifelong learning have been provided for, strengthening the human capital and material and technical basis. 2. p io ity has ee defi ed as: E t ep e eu ship, o k a d ell- ei g of the fa ily. Its development aim is to demonstrate within the medium-term action directions the establishment of a favourable natural, economic, social, management and entrepreneurial environment and improvement of infrastructure for all three of these components. Particular attention is paid to the family as a focus of the development objective and instrument for the improvement of the overall demographic situation. In accordance with the basic principles for the sustainable development governance, procedures for the implementation and supervision of the Development programme and series of quantitative indictors for the assessment of the progress made in the implementation of the programme have been determined. The set of strategic development pointers is comprised of 11 different parameters, whereas the set of performance indicators of 68 indicators grouped based on the principle of systems determining the development. The development programme has an annex in which an overview of the development projects implemented by the local government during the time period from year to year. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 9

10 КР ТК О ОР П о те о о о т оуп ле Л ко о к од д лее - П о т - од л ет п ее т е доку е то ед е о о о пл о т те то. П о о о т те у то о о т п одол ет п ет о т о о е п п т, оп еделе е п о о те о о о т оуп ле Л ко о к 2018 од. В о о е д п по ле т под о ое ледо е к ет е е е у то о т, е о, л те то п од о, ко о е ко, о л о уп ле е ко то к е. И о о у о о у ледо о ует у е е о едо туп доку е то д, о, п едо т ле о уд т е у п л у е де, оп о еле, п едп теле, пе л то о о о ед оуп ле о уд т е о о уп ле, т к е о о екто л ое от л по те то от упп пл о. Доку е то пл о п еду от е д ед е о п о тет т по леду е ел т к до о п о тет. 1- п о тет оп еделе леду о о : «Н к т от т, о то тел т п едп о т». Цел е о т о о о т т е ко, ео од дл п едп тел ко де тел о т от п от е е. Соот ет т е о п еду от е ед е о е п ле де т под е е д по т до кол о о, кол о о по е о о о о путе ук епле к д о те л о-те е ко. 2- п о тет оп еделе леду о о : «П едп тел к де тел о т, т уд е е ое л ополу е». Цел е о т от е ое ед е о п ле де тел о т дл е т е ко по е то о о е л оп т о п од о, ко о е ко, о л о, уп ле е ко п едп тел ко ед у о е е т о е т укту. О о ое е е удел ет е е к к оку у ел т т у е ту дл улу е о е де о е ко ту. В оот ет т о о п п уп ле у то т е у т о ле По док е л д о п о о т д кол е т е пок теле дл о е к у пе о т о у е т ле п о. Со окуп о т т те е к пок теле т о то т л пок теле, о окуп о т е ул т т пок теле 8 пок теле, упп о по п пу оп едел т е те. П о т еет п ло е е, оде ее от ет о е л о оуп ле е п оект т пе од. одa до одa. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 10

11 Ainava TERMINU SKAIDROJUMS Redzeslokā esoši u sa edza i ze es i s as ģeo o foloģiskie, flo as u faunas elementi, kas adušies iotisku, a iotisku u il ēka da ī as ezultātā. Attīstī as plā oša a P i ipu, ē ķu u to sas iegša ai epie ieša ās ī ī as izst āde olūkā īste ot politiski oteiktas p io itātes u od oši āt sa ied ī as u te ito ijas attīstī u. Attīstī as programma Bezda a lī e is Bioloģiskā daudz eidī a Biotops Eko o iski aktī ie iedzī otāji Ekosistē a Dabas liegums De og āfiskā slodze Vidēja te iņa plā oša as doku e ts, ku ā oteikts pasāku u kopu s ilgte iņa p io itāšu īste oša ai. Noda i ātī as alsts aģe tū ā eģist ēto u ezda ieka statusu iegu ušo īpats a s eko o iski aktī o iedzī otāju kopskaitā p o e tos %. Dzī o o ga is u fo u dažādī a isās idēs. Bioloģisko daudz eidī u aplūko ģe ētiskajā, sugu u ekosistē u lī e ī. Te ito ija, ku u akstu o līdzīgas iotiskas u a iotiskas pazī es. A u dzi u u pe so as, kas pā skata pe iodā piedā ā sa u da u ate iālo ē tī u ažoša ai ai pakalpoju u s iegša ai. Eko o iski aktī ie iedzī otāji sastā o oda i ātajie u est ādājošie iedzī otājie, ku i aktī i eklē darbu. Ekosistē u eido augu, dzī ieku u ik oo ga is u fu k io āli saistīta kopa u to edzī ā ide, kas at odas iešā ijieda ī ā u ie s ot u ietek ē. Īpaši aizsa gāja a da as te ito ija. kopējā Da spējas e u u esas iegušo u pā s iegušo pe so u skaits idēji uz pe so ā da spējas e u ā. jauna vecuma Da spējas e u u esas iegušo pe so u skaits idēji uz pe so ā da spējas e u ā. Dzī es eida uzņē ējda ī a Ekonomikas profils E-pā alde Fu k io ālās ietekmes zona Ietekme uz vidi I te ešu g upas Ilgtspējīga attīstī a vecuma Da spējas e u u pā s iegušo pe so u skaits idēji uz pe so ā da spējas e u ā. Uzņē ējda ī as o ga izā ijas eids, kas esa auja i saistīts a tās ei ēja dzī es eidu ze kopī a, a at ie ī a u.t l., a te dēta uz paplaši āša os u tā gal e ā fu k ija i uzņē ējda ī as ei ēja ģi e es iztikas od oši āša a, et peļņas gūša a i seku dā s fakto s. Te ito ijas ilgte iņa eko o iskās attīstī as akstu oju s, kas atspoguļo pe spektī os uzņē ējda ī as attīstī as i zie us u p iekš oteiku us to attīstī ai i f ast uktū as, pakalpoju u, il ēk esu su u.. jo ās. At ilstoši Lat ijas e-pā aldes ko ep ijai e-pā alde tās šau ākajā ozī ē i sa ied isko pakalpoju u s iegša a, iz a tojot elekt o iskos līdzekļus i te etu. Plašākajā ozī ē e-pā alde tiek lietota isapt e ošu alsts pā aldes da a pil eidoša as p og a u ko tekstā, ku papildus pakalpoju u s iegša as elekt o izā ijai tiek isi āti a ī iti alsts pā aldes da ī as pil eidoša as jautāju i. Teritorijas attīstī as adītās ietek es itās te ito ijās. Šeit: sai ie iskās da ī as tieši ai etieši iz aisītas pā aiņas idē. Juridisku un/vai fizisku personu kopums, ku as pā stā sa as i te eses kādā ko k ētā da ī as jo ā. Attīstī a, ku a ap ie i a šodie as ajadzī as, e adot d audus ākot es ajadzī u ap ie i āša ai Ziņoju s Mūsu kopīgā ākot e, 1992). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 11

12 I fo ā ijas sa ied ī a I teg ēt I teg ēta pieeja I estī iju plā s Ko e da ī a Mig ā ijas saldo Monitorings Noda i ātī as lī e is Sa ied ī as il ē es ilgtspējīgas attīstī as p o ess, ku u ei i a augoša zi āša u pā aldī a, ku ā sa ied ī a eidojas u attīstās kā augsti izglītotu i di īdu kopie a u ku ā zi āša u eko o ika sek ē isas sa ied ī as u ik ie a i di īda dzī es lī eņa pieaugu u. Te i s kopu ā atspoguļo pieaugošo zi āša u pā aldī u, siste atizēša u u izplatīša u sa ied ī ā, papildu i fo ā ijai iet e ot šajā jēdzie ā izp at i, sap aša u, pie edzi, k alifikā iju, ko pete i, spējas u gud ī u. Iesaistīt kādā kopu ā, eselu ā, ap ie ot ele e tus, daļas, lai iz eidotu ie u eselu kopu u, sasaistīt ie ā eselu ā a ko itu. Pieeja attīstī as plā oša ā, kas pa edz koo di ētu telpisko, te atisko u laika di e siju, od oši ot i te ešu saskaņotī u sta p isie pā aldes lī eņie a io ālo, eģio ālo, ietējo u iei te esētajā pusē iedzī otājie, uzņē ējie, e alstiskajā o ga izā ijā u.., iz a tojot ko k ētus fi a šu i st u e tus, lai sas iegtu oteiktos ē ķus u p io itātes. Attīstī as p og a as ī ī as plā a sastā daļa laika pos a is az līdz gadie, ku u apstip i a paš aldī a. I estī iju plā u a aktualizēt kat u gadu. Atklāta sai ie iskā da ī a, ku u sa ā ā dā peļņas gūša as olūkā veic komersants. Sta pī a sta p kādā te ito ijā ie aukušo u o tās iz aukušo iedzī otāju skaitu oteiktā laika pe iodā. Pozitī a ē tī a ozī ē, ka te ito ijā ie odas ai āk il ēku ekā iz au, et egatī a ē tī a ozī ē, ka ai āk il ēku iz au u azāk ie au. Regulā a o ē oša a, ē tēša a u pā skats pa ī ī ā u pā aiņā attīstī as p og a as īste oša ā. Noda i āto iedzī otāju īpats a s at ilstošās e u a g upas iedzī otāju kopskaitā, procentos. Pastā īgie iedzī otāji Iedzī otāji, ku u eģist ētā dzī es ieta i attie īgā ad i ist atī ā te ito ija. Pie ie otā ē tī a P io itāte Projekts Reha ilitā ija Rek eā ija Rekulti ā ija Rī ī u plā s Sa ied iskā apspriede St atēģija P e es ai pakalpoju a ē tī as pieaugu s, patei oties iz a toto izej ielu k alitātei, pielietotajā etodē u teh oloģijā t.sk. ode ajā, ažotāja ai pakalpoju a s iedzēja i telektuālaja ieguldīju a, da a u pe so īgajai attieks ei. Te ito ijas attīstī as ispā ējā aktualitāte, ku as isi āša a tiek iz i zīta p iekšplā ā salīdzi āju ā a itā attīstī as aktualitātē. Pasāku u kopu s, kas ei a s oteiktu ē ķu sas iegša ai oteiktā laika pe iodā a iep iekš oteiktie fi a siālajie, ate iālajie u il ēku resursiem. Iep iekšējo tiesī u, a ī iep iekšējā so iālā stā okļa atjau oša a, pasāku u ko plekss, kas il ēka pē sasli ša as ai ie ai oju a palīdz atgūt da aspējas, fizisko, ga īgo u p ofesio ālo pil ē tī u. A ī ā laika iz a toša u saistīta sa ied ī as sfē a. Ainavas vai citas te ito ijas sakopša a, ze es auglī as atjau oša a pē sai ie iskās da ī as iz aisītie postīju ie. Attīstī as p og a as sadaļa, kas iet e ko k ētu pasāku u kopu u u i estī iju plā u attīstī as p og a ā oteikto uzde u u īste oša ai. Sa āks e, ku ā piedalās u sa us ie ildu us u p iekšliku us s iedz sa ied ī as pā stā ji. Attīstī as p og a as sadaļa, ku ā defi ēts te ito ijas attīstī as pa ata plā s, t.sk. novada idēja te iņa p io itātes, ē ķi, to sas iegša as ī ī u i zie i u sas iegša as ehā is s. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 12

13 St atēģiskais Ietekmes uz vidi o ē tēju s Te ito ijas attīstī as plā s Teritorijas plā oju s Uzņē ējda ī a Vide Vides pā aldī a Vīzija Ietek es uz idi o ē tēju s plā oša as doku e ta, ku a īste oša a a ūtiski ietek ēt idi, a ī ides pā skata sagata oša a, apsp ieša a, sa ied ī as iesaistīša a ides pā skata apsp ieša ā u ko sultā iju eikša a, ides pā skata u tā apsp ieša as ezultātu ņe ša a ē ā plā oša as doku e ta sagata oša ā u iz a toša a lē u u pieņe ša ai, kā a ī i fo ā ijas s iegša a pa pieņe to lē u u. Doku e tu kopu s, kas sastā o te ito ijas attīstī as p og a as u te ito ijas plā oju a u kas, ie ē ojot te ito ijas attīstī as plā oša as principus, u p iekš oteiku us, te ito ijas u tautsai ie ī as oza u attīstī as a alīzes ezultātus u p og ozes, osaka te ito ijas ispusīgas u ilgtspējīgas attīstī as ē ķus u to sas iegša as st atēģiju. Ilgte iņa te ito ijas plā oša as doku e ts ai plā oša as doku e tu kopu s, ku š izst ādāts u stājies spēkā o atī ajos aktos oteiktajā kā tī ā u ku ā at ilstoši plā oša as lī e i u plā oju a eida akst eidā u g afiski attēlota te ito ijas paš eizējā u oteikta plā otā atļautā iz a toša a u šīs te ito ijas iz a toša as ap o ežoju i at ilstoši likumam Te ito ijas plā oša as liku s. Sai ie iskā da ī a ko ei ik o, azie, idējie, lielie uzņē u i, ze ieku sai ie ī as u i di iduālie ko e sa ti paš oda i ātie. Eko o iskā ides, so iālā ides u da as ides ap ie oju s u ijieda ī a. Vides zi āt es apakš oza e, kas, siste ātiski sa ie ojot hu a itā o, so iālo, i že ie zi ātņu u da aszi ātņu etodoloģiju, isi a ides p o lē as. Vietējai paš aldī a tas ozī ē ko k ētas pieņe tās ides politikas plā oša u, ie ieša as plā a p og a ēša u u šī plā a ealizēša u ko k ētu p ojektu eidā. Ilgte iņa ai idēja te iņa ākot es edzēju s, kas ie laikus pa āda te ito ijas u ikālās ē tī as. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 13

14 I. LĪVĀNU NOVADA TERITORIJAS ĪSS, VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 1.1. NOVADA KOPĪGAIS RAKSTUROJUMS Lī ā u o ads at odas Lat ijas die idaust u os, Dauga as la ajā k astā, Latgales plā oša as eģio ā (1.attēls). Lī ā u o ads i pi ais novads Latgalē, ie au ot Lī ā os o gal aspilsētas Rīgas puses. Tā i kā izītka te u atslēga Latgales ā tos, pa ku ie tālāk var doties iepazīt Latgali. 1.att. Līvā u ovada ģeogrāfiskais ovietoju s Lī ā u o ads (2.attēls sākot ēji tika iz eidots.gada.de e ī, kad ad i ist atī i te ito iālās efo as pi ā posma iet a os o adā ap ie ojās Lī ā u pilsēta, Rožupes pagasts u Tu ku pagasts. Reforma oslēdzās 2009.gada 1.jūlijā, kad iz eidojās paš eizējais Lī ā u o ads. Tas iet e Lī ā u pilsētu u pie us pagastus Rožupes, Turku, Sut u, Rudzātu un Jersikas (1.tabula). Lī ā u o adā 2018.gada sāku ā dzī oja iedzī otāji PMLP dati), un iedzī otāju skaita ziņā tas i. lielākais o o adie Lat ijā. Lī ā u pilsēta, saskaņā a Na io ālā attīstī as plā a.-.gada ostād ē, ir viens no valsts eģio ālās ozī es attīstī as e t ie a ozī īgu kultū as, ažoša as, so iālo i f ast uktū u, pakalpoju ie u sa ied iskajā iestādē. Attālu s līdz Rīgai i k, līdz P eiļie k, līdz Jēka pilij k, līdz Dauga pilij k, līdz Rēzek ei 0 km. Lī ā u o ada eko o iskās ietek es sfē a i iet e ta t.s. Latgales eko o iskā t ijstū a telpā Daugavpils-Rēzek e-jēka pils. Ģeog āfiskā at aša ās ieta u lakus esošo lielāko pilsētu esu si tiek ņe ti ē ā, lai apzi ātu u saskaņoti plā otu Lī ā u o ada i teg ētu attīstī u. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 14

15 2.att. Līvā u ovada pārskata karte Lī ā u o ada, jo īpaši Lī ā u pilsētas, s iegtos pakalpoju us iz a totu a ī Dauga as ot ā k asta tu ējās te ito ijas, taču satiks es i te sitāti ie o ežo tilta eesa ī a pā Dauga u, kā ezultātā tiek iz a totas di u pā eltu ju s iegtās iespējas. Jau s sa ie oju s pā Dauga u s iegtu lielu attīstī as pote iālu Jēka pils o ada u Lī ā u o ada, kā a ī eidotu iešu sada ī as saik i. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 15

16 Galve ie Līvā u ovada u tā pagastu raksturlielumi (2018.g.) 1.TABULA Teritorija Platī a, k 2 (RAIM dati) Iedzīvotāju skaits (PMLP dati) Apdzīvotī a, cilv./km 2 Mežai u s, % (CSP dati) Lī ā i 6, Jersikas pagasts 112, ,1 61,6 Rožupes pagasts 181, ,0 44,6 Rudzātu pagasts 124, ,3 10,8 Sutru pagasts 77, ,1 38,0 Turku pagasts 118, ,2 47,8 Novads kopā/ idēji 621, ,6 40,4 Attīstī as plā oša as p o esa iet a os otikušās aptaujas ezultāti o āda, ka iedzī otāji pā s a ā i sa a o ada pat ioti, lielākā daļa o iņie īl sa u o adu.attēls. To ē respondenti (no pavisam 316) o āda, ka iņi e edz pe spektī as o adā u eide tifi ē se i a to LĪVĀNI 3.att. Līvā u ovada pievil ī as kopējais ovērtēju s iedzīvotāju aptaujas respo de tu skatīju ā Lī ā ie kā pilsētai.attēls) i akstu īga li eā a telpiskā st uktū a. Pilsēta o ežojas ar Daugavu ietu u pusē u isai it ā, pat purvainā teritorijā aust u u pusē. Pilsētas kopējā platī a i 637 ha. Ie ē oja u daļu pilsētas te ito ijas aizņe ažoša as o jektu u da īju u ap ū es te ito ijas % o kopējās pilsētas platī as. Pilsētā i salīdzi oši daudz dabas teritoriju apstādīju i, sk ē i, pa ki, %. Pilsētas kapu te ito ija, kas a ī pieskaitā a pie zaļajā pilsētas te ito ijā, aizņe, % o kopējās pilsētas te ito ijas. Pilsētā ie ē oja u platī u ai āk nekā % aizņe satiks es i f ast uktū a u teh isko o jektu ap ū es te ito ijas, t.sk. dzelz eļa lī ija a tai piegulošā teritorija. Sa up āju dzī oja ā ap ū e izkā tota ga d īz % no pilsētas platī as, sa ukā t daudzdzī okļu ājas aizņe ap % o pilsētas te ito ijas. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 16

17 Lī ā u attīstī a i ē sta uz pilsētas fu k io ālu u ko pozi io ālu sakā toša u, ak e tējot e t a eidolu, ažoša as te ito iju epaplaši āša u pilsētā, et ga ijušo i dust iālo te ito iju atjau oša u t.sk. ag āk piepilsētas te ito ijā esošo i dust iālo zo u iekļaujot pilsētas te ito ijā, daudzdzī okļu āju te ito iju pil īgu la iekā toša u, pu liskās telpas k alitātes uzla oša u, upju k ast alu p iekš o ī u iz a toša u. Rīgas iela i pilsētas gal e ā ass, ap kuru o ga izējas ap ū e u pakalpoju u o jekti. Da īju u u sa ied iskās fu k ijas zo as aptver teritoriju abos Dubnas krastos. Centra zonā jau ā attīstī as te ito ija veidojas Rīgas ielas šķē s i zie ā ga Do es ielu u Du as upi līdz pat Daugavas krastam, kur atrodas Lī ā u uzņē ējda ī as at alsta e t s LUAC), Latgales ākslas u a at ie ī as entrs un Lī ā u aktī ā tū is a e t s. Domes iela a ētu attīstīties kā aktī a sa ied iskā telpa iedzī otāju atpūtai u izklaidei. Kā pozitī s fakto s jāuzs e ažoša as te ito iju at aša ās ā pus sa ied iskā e t a LĪVĀNU NOVADA PAGASTI Jersikas pagasts 4.att. Līvā i no putna lidojuma (foto: Jā is Mi kēvičs Je sikas pagasts at odas Dauga as la ajā k astā. Pagastu šķē so alsts gal e ais auto eļš A Rīga-Daugavpils-K āsla a-baltk ie ijas o eža Pāte ieki, ie s valsts ietējas ozī es auto eļš V G ī a-sta i u dzelz eļa lī ija Rīga Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažie u pā adāju i, ga k a u pā adāju i. La a satiks e i ie a o gal e ajā pagastu akstu ojošā iezī ē. Ga pagasta ietu u o ežu tek Dauga a k ga u ā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā i apdzī otas ietas u ie i Upe ieki u Je sika. Je sikas pagastā ir ozī īga sasaiste a Dauga as k eiso k astu: pā eltu e Lī ā i-dig āja u Dunavas pā eltu e Stū išķos. Ar 2015.gadu saistošie oteiku i izdoti.gadā, kas stājās spēkā a.gada.ja ā i pagasta i dust iālā zo a tika iekļauta Lī ā u pilsētas te ito ijā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 17

18 Jersikas pagastam ir ozī īga kultū ēstu e, jo a heoloģiskie iz aku i liecina, ka Jersikas pilskalnu il ēki sākuši apdzī ot kopš.gadu tūkstoša p..ē. Ap 900. gadu pilskalnu uzsāka o ieti āt, ū ējot pili. Blakus Jersikas pilij bija sākusi eidoties se pilsēta, ku a uzplauka laikā no 10.gs. līdz.gs. A heoloģiskie at adu i u akstu avoti liecina, ka Jersikas pilsēta tie laikie ijusi liela u agāta, a daudzā dzī oja ā ājā, sai ie ī as ēkā, ēlākajā laikā a ī a ai ākā az ī ā Rožupes pagasts Rožupes pagasts at odas uz aust u ie o Lī ā u pilsētas, sta p di ie eļie, kas ed uz P eiļie P u uz Up alu V. Rožupes ciemu sadala Dubnas upe ar visai plašu palie i u ai ākā attekā, u tā kā pagasts atrodas abpus Dubnas upei, tad tiek iedalīts Rožupe I Du as la ajā k astā u Rožupe II Du as k eisajā k astā. Pa asa a palu u lieta u laikā upe pā plūst, adot eē tī as ie a iedzī otājie. Rožupes pagasta te ito iju šķē so upes Du a, Fei a ka, Oša, Su a ka u Mel upīte. Pagasta zie eļaust u os at odas Sk e eļu pu s, ietu os Pēte uižas pu s, aust u u pusē daļa o Stepo u pu a u die idos daļa o K ie u je Je sikas pu a. Sk e eļu Sk ūz aņu pu s tiek iz a tots kūd as iegu ei ha platī ā. Tā sū u kūd as resursi noteikti ap 150 iljo i. Iegūto kūd u iz a to su st āta ažoša ai, lopkopī ā pakaišie u a ī apku ei. Gadsi ta sāku ā Rožupes pagastā kā ie s o sai ie iskās da ī as eidie, kas ūtiski ietek ēja a ī lauku ai a u, kļu a populā a dīķsai ie ī a. Pēdējos gados tās attīstī a vairs eāli e otiek. Pagastā at odas eliela daļa, ha) no dabas lieguma un NATURA 2000 teritorijas Dubnas paliene, kā a ī di i alsts ozī es aizsa gāja ie kultū as u a heoloģijas pie i ekļi Muktupā elu se kapi Muktupā elos, Du as upes k eisajā k astā u Oškal iešu se kapi Oškal iešos Rudzātu pagasts Rudzātu pagasts at odas Aust u lat ijas ze ie es Je sikas līdze u ā. Atse išķās ietās pagasta te ito ijā at odas DR-ZA i zie ā izstiepti - augsti o ē u aļņi. Pagasta zie eļu u aust u u daļā ir ai āki pu i, pazīsta ākais o tie īpaši aizsa gāja ā te ito ija u ozī īga gājput u pul ēša ās ieta, NATURA 2000 teritorija Lielais Pelečā es pu s. Pagasta te ito iju šķē sojošā Ošas upe u tās pietekas eido plašu elielu ūde steču tīklu. Pē ģeo o foloģiskās ajo ēša as pagasta te ito ija piede pie Latgales augstie es Fei aņu pauguraines. Pagasta te ito ija at odas etālu o lielajā auto aģist ālē Rīga Rēzek e u Rīga Dauga pils. Gal e ās ažoša as oza es pagastā i lauksai ie ī a, ežizst āde u ti dz ie ī a. Auto eļš P62 Madona P eiļi K āsla a Latgales eģio a te ito ijas plā oju ā i defi ēts kā ai a iskais eļš Sutru pagasts Sut u pagasta i ģeog āfiski izde īga at aša ās ieta līdz Lī ā ie k, P eiļie 12 km, pagasta centrs Sutri atrodas blakus alsts. šķi as auto eļam P Lī ā i P eiļi, ir la a, ē ta sa ied iskā t a spo ta satiks e a P eiļie, Lī ā ie un Rīgu. Tas od oši a novada iedzī otājie ē tu pieeju pa ata, idējai u i te ešu izglītī ai, eatlieka ajai edi ī iskajai Pašreizējās situā ijas raksturoju s 18

19 palīdzī ai, iespējas saņe t je ku u ikdie as pakalpoju u u p eču klāstu, kā a ī od oši a satiks es iespējas itu pakalpoju u pieeja ī ai. Sut u pagasta s a īgākās tautsaimnie ī as nozares ir lauksai ie ī a u ežsai ie ī a, et pēdējā laikā attīstās a ī ažoša a. Sut u pagasta Šultēs at odas ie s o novada edaudzajie alsts ozī es aizsa gāja ie kultū as pie i ekļie ze ieku sēta Šultes Turku pagasts Tu ku pagasta ad i ist atī ais e t s at odas Zu dā os, kas at odas auto eļa V 754 Lī ā i-gavartiena-steķi alā k attālu ā o Lī ā ie. Pagasta te ito ijā i Jau sila as u Turku ciemi. Turku ciems izvietojies ietējas ozī es alsts auto eļu V u V 54 k ustoju ā. Ceļš V ed uz Mežā ē, ku ē ti iespēja s okļūt a ī a sa ied isko t a spo tu, et eļš V au Jau sila ā uz Lī ā ie, et p etējā i zie ā uz Steķie. A i šie eļi Tu ku ie a iedzī otājie i ozī īgi, lai okļūtu uz alsts gal e o eļu A12 Rīga- Daugavpils..gadā tika iz ū ēts apgais ots elo eliņš Jau sila as ie a iedzī otāju satiks es d ošī as uzla oša ai, kas i tu pi āju s jau iz eidotaja elo eliņa uz A eļa u sa ie o Lī ā u pilsētu a etālo Jau sila as pa atskolu. Die idaust u os ie s o ežojas a Ne etas upi, o itā pusē to ieskauj lauksai ie ī as ze es. Tu ku pagasta te ito ijā i pu i Māsā u, Peise ieku, Bo o kas u Gaiņu. Nozī īgākā Tu ku pagasta ē tī a i Gaiņu pu s NATURA 2000 teritorija. Turku pagastā at odas di i alsts ozī es aizsa gāja ie kultū as u a heoloģijas pie i ekļi Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu Ga a ti es pilskal s. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 19

20 II. DABAS VIDE LĪVĀNU NOVADĀ 2.1. NOVADA TERITORIJAS RELJEFS UN ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE Ze es i s a Lī ā u o adā i iegli iļņota. Dauga as u Du as ielejā tā i m virs jū as lī eņa, o upē attālākajā daļā tā sas iedz i s jū as lī eņa. Atse išķu eljefa fo u elatī ais augstu s sas iedz 8. Ieplakas ieži ie i pā pu otas, ūdeņu ote i o tā apg ūti a dažādi ū ie ī as gaitā iz eidoti uz ē u i. Ģeoloģisko g iezu u Lī ā u novada te ito ijā eido augšējā de o a u k a tā a pe ioda ogulu i. Augšde o a ogulu us pā stā Š e tojas ho izo ta Gaujas u A atas s ītas idēji sa e e tēti s ilšak eņi a alei olītu u ālu sta pkā tā. Tie ko statēti a tēzisko aku urbumos 59 m un 76 dziļu ā o ze es i s as. S ilšak eņus pā klāj Pļa iņu ho izo ta Pļa iņu s ītas dolo īti, dolo īt e ģeļi u āli, ku i ko statēti, 8,0 dziļu ā. Da īgā eidā tie atsegti tikai Du as gult ē, eidojot k ā es. Dolo īti i sīkk istāliski, a plaisā u ka e ā, kal īta d ūzā, i skā tā stip i sadēdējuši, a dolo īta iltu ieslēgu ie. Ledāja atstātā o ē a sastopa a isā novada te ito ijā, izņe ot upju ielejas. S ilš āls u āls ilts a ak eņie, oļie u dolo īta šķe ā 40%) 0,5 8,0 m iezā slā ī pā klāj pa atiežus. Šie ālai ie ogulu i pā s a ā i pus ieti u ieti a ūde spiesāti ātu s ilšu u g a ts sta pkā tā. Mūsdie u jau ākie upju, eze u u pu u ogulu i izplatīti Dauga as u Du as ielejā, Lī ā u eze a ieplakā u pu os. Upju u eze u ogulu i satu a ī o ga isko ielu piejauku u, dūņu u kūd as sta pkā tas. Vāji u idēji sadalījusies sfag u kūd a novada te ito ijā az izplatīta, slāņa iezu s, 1,0 m. Du as k eisā k asta te ito ijas lielākajā daļā g u tsūde s lī e is at odas līdz m dziļu ā o ze es i s as. S iltis i s o ē as u slokšņu ālie līdz pat ze es i s ai i ūde s piesāti ātas. Dziļāk iegulošie ālai ie ieži i ūde s aiztu ošs, āji filt ējošs slā is, kas lielā ē ā apg ūti a ūdeņu dziļāku i filt ā iju. Īpaši sausās asa ās g u tsūde s lī e is i ap 2 dziļu ā. A tēziskie ūdeņi at odas Š e tojas ho izo ta s ilšak eņos, kas at odas lielā dziļu ā. Mūsdie u ģeoloģiskie p o esi saistīti gal e okā t a i sze es u paze es ūdeņu da ī u. Upju k asti sta ili, aktī a k astu izskaloša ās e otiek. Hid oģeoloģiskie apstākļi Lī ā u novada te ito ijā i sa ežģīti. Apg ūti ātā i sze es ūdeņu u g u tsūdeņu ote e daudzās ietās ada pā pu oša os. G u tsūdeņi sastopa i dažāda upju a s iltīs, kā a ī s ilšu sta pkā tās o ē as u slokšņu āla slā ī. Tajās ietās, ku pa atieži at odas ļoti tu u ze es i s ai, pi ais paze es ūdeņu ho izo ts sastopa s pa atiežos. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 20

21 2.2. LĪVĀNU NOVADA DABAS RESURSI Zemes resursi u to iz a toša a Lī ā u o adā lauksai ie ī as attīstī ai pieeja ais pa ata esu ss lauksai ie ī ā iz a toja ā ze e sastāda ga d īz 64% o kopējās iz a toja ās ze es platī as (5.attēls). Lai a ī idējais augs es auglī as lī e is Lī ā u o adā i ze āks ekā daudz iet itu Lat ijā, lauksai ie ī a i ie a o isizplatītākajie iedzī otāju sai ie iskās da ī as eidie. 5.att. Līvā u ovada ze es resursu sadalīju s pa lietoša as ērķu grupā.gada sāku ā (VZD Ze es pārskata dati) P aktiski isa o ada ze e piede p i ātpe so ā u alstij. Lī ā u o ada do es ī ī ā a ozī īgas ze es platī as, kas ūtu ode īgas p ojektu attīstīša as ajadzī ā.... Meži Lī ā u o adā eži i s a īgs izej ielu esu ss lauku attīstī ā uzņē ējda ī a, un tie i ozī īga lo a apkā tējās ides aizsa dzī as gaisa k alitātes), kā a ī so iālo iespēju od oši āša ā aktī ā atpūta, edī as, ogoša a, sēņoša a. Lī ā u o adā ežu kopplatī a ir 251,08 km 2 (Valsts meža dienesta statistika, 2016). Pā s a ā i lapu koku eži, kas eido % isu ežu kopplatī as 2.tabula). Aplūkojot eža ze ju esu sus pē platī as pa īpašu a fo ā, Lī ā u o adā alsts eža ze es sastāda %, et itu īpaš ieku % o ežu platī ā (Latvijas Valsts eži, 2014). Valsts eža ze es Lī ā u o adā apsai ieko alsts ak iju sa ied ī a VAS) Latvijas alsts eži Die idlatgales eģio a P eiļu u Nī gales ie i kņi. Pie itie eža īpaš iekie, apsai iekotājie piede ga fiziskas, gan juridiskas personas. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 21

22 2. TABULA Mežu platī as Līvā u novada pagastos (VMD, 2016) Piezī e: Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.240 Vispārīgie teritorijas plā oša as, iz a toša as u ap ūves oteiku i, pilsētās av lauksai ie ī as ze es u ežu teritorijas, tā jāpiešķir its, pilsētas fu k ijai at ilstošs lietoša as veids. Pagasti/ eža tipi Jersikas Rožupes Rudzātu Sutru Turku Pagastos kopā Skuju koku eži, k 2 44,2 5,63 0,39 0 6,98 57,2 Skuju koku eži, % 63% 7% 3% 0% 12% 23% Jauktu koku eži, k 2 11,81 34, ,08 5,61 68,68 Jauktu koku eži, % 17% 42% 0% 58% 10% 27% Lapu koku eži, k 2 14,08 41,26 13,05 12,52 44,29 125,2 Lapu koku eži, % 20% 51% 97% 42% 78% 50% Pagastos pavisam 70,09 81,07 13,44 29,6 56,88 251,08 Saskaņā a Valsts meža dienesta (VMD) Die idlatgales Valsts i s ež ie ī as datie, uz.gada sāku u Lī ā u o adā uz ha eža ze ju uzskaitīti, aļņi u, stalt ieži, kā a ī, sti as u, eža ūkas. Steķu ežā i ie ie īta atpūtas u ek eā ijas ieta: VAS Lat ijas alsts eži la iekā totie Tīteņi. Rudzātu pagastā at odas Dagu a ežs, Sut os Va u eņš % o pagasta platī as. A ī Tu ku pagastā esošā atpūtas ieta Deduška kal s ir izveidots ar VAS Lat ijas alsts eži atbalstu un ir ie ie īta atpūtas ieta, kas jāatjau o u jāsakopj Purvi Lī ā u o adā i liela pu u agātī a. To iz a toša a saistās a pote iālā iespējā kūd as iegu ē. Pu i o adā atka ī ā o o atī o aktu p asī ā u paš eizējās iz a toša as tiek oteikti kā ežsai ie iskas te ito ijas lielākā daļa pu u u īpaši aizsa gāja ās da as te ito ijas. Izst ādātajos kūd as laukos i s a īgi atjau ot da isko ūde s lī e i, lai atjau otos a ī pu a i s u aizsa gājošā eģetā ija, u otiktu o āla upju a oša ās. Daž iet pu os iz ēģi āša ai uzsākta dzē eņu audzēša a. Vie s o o ada ozī īgākajie pu ie i Steperu (Steporu) purvs o itoloģiski ozī īgs augstais pu s ha), kura tuvumā sagla ājušās az ska tas pļa as. Tās atrodas Rudzātu, Rožupes u Sut u pagastā. Rožupes pagasta zie eļaust u os at odas ha lielais Sk e eļu Sk ūz aņu purvs, kas ir 8,4 dziļš dziļākais pu s Lī ā u apkā t ē. Sk e eļu pu s i o itoloģiski ozī īgs, e s augstais pu s. Tajā 1800 ha platī ā otiek kūd as iegu e, ko veic SIA Lī ā u kūd as fa ika. Iegūto kūd u iz a to su st ātu ažoša ai, lopkopī as pakaišie u a ī apkurei. Pagasta rietumos atrodas Pēte uižas pu s, aust u u pusē daļa o jau i ētā Steporu purva, un dienvidos daļa o K ie u je Je sikas pu a. Rudzātu pagastā ozī īgākais i Lielais Pelečā es pu s da as liegu s, NATURA 2000 teritorija). Tas iestiepjas a ī K ustpils o ada u Va akļā u o ada te ito ijā. Rudzātu pagastā at odas a ī 1410 ha lielais Medņu pu vs. Tas i augstais pu s a ta akstu īgā tipiskā put u sugā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 22

23 Turku pagastā atrodas Vanagsila-Borovkas purvs un 1113 ha lielais Gaiņu pu s. Gaiņu purvs i klajš sū u pu s, kas iz eidojies uz ezak e s āla pa at es u i apaudzis etā p iedītē reti sastopa a ai a a, daudzu put u ligzdoša as ieta. Gaiņu pu a piešķi ts NATURA 2000 teritorijas statuss. Sai ie iskā da ī a pu ā e otiek u etiek plā ota a ī tu p āk. Gaiņu pu s i sastapies a ūde slī eņa sa azi āša os, u pastā opiet s d auds, ka tas a izžūt, ar ko tiek apd audēta pu ā esošo iotopu pastā ēša a. Upes Da as ūdeņi Lī ā u o ada te ito ijas die id ietu u o ežu, k ga u ā, tai skaitā, km pilsētā,, k Tu ku pagastā u k Je sikas pagastā iezī ē Dauga a. Tajā ietek Du a, ku as lielākās pietekas i Oša u Fei a ka, kā a ī elielā pieteka Da iņa. Dubnas gada notece ir 0,5 k, kopga u s 120 km un baseina platī a 2768 k. 6.att. Daugava pie pār eltuves Līvā i Dig āja (foto: Jā is Magdaļe oks) Vidējais st au es āt u s azūde s pe iodos i, 0,3 /s. Ga Lī ā u o ada o ežu tek Ne etas upe a tās pieteku Atašu u ēlāk lakus esošā Vīpes pagasta te ito ijā ietek Dauga ā. Ne eta, Dauga as la ā k asta pieteka, i k ga a u šķē so Tu ku pagasta te ito iju. Citas azākas upītes elio ā ijas ezultātā i pā eidotas Su a ka, Mel upīte Rožupes pagastā, Mel upīte u Bo o ka Rudzātu pagastā, Taurupe Tu ku pagastā. No Lī ā u die idu o ežas līdz Veigu ie, kā a ī Je sikas pagasta te ito ijā at odas Daugavas senleja. Dauga a, Du a u Fei a ka oteiktas kā upes a ka p eidīgo zi ju ūdeņie, ku ās jā od oši a at ilstoša ūde s k alitāte. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 23

24 Daugavas ieleja ir 8 10 dziļa, tajā i palie e u 600 m plata virspalu terase. Ielejas ogāzes isu ā i lēze as. Dauga as gult e šajā pos ā i tais a, 300 m plata. Dubnas ieleja ir sekla, gultne plata, g ī ā a saliņā. K asti isu ā lēze i, tikai atse išķos pos os stā i. St au es āt u s,1 0,4 /s, i a ī k āčai i pos i. Zie ā upju pos i aizsalst. Ledus uzlūst a ta eigās ap īļa sāku ā, kad sākas pavasara pali. Dauga ā eidojas ledus sast ēgu i, ūde s lī e is pa asti eļas st auji. Palu idējais ilgu s 25 die as, atse išķos gados pat die as. Visaugstākais lī e is i pavasara palos. Maksimumu tas sasniedz idēji ap īļa ot ajā dekādē. Augstākais lī e is kopš o ē oju u uzsākša as 1881.gadā reģist ēts.,. u.gadā ai āk nekā, m i s jū as lī eņa Meņķu hid o et iskajā poste ī Dauga as k eisajā k astā,, km lejpus Du as ietekas, posteņa ulles lī e is i, i s jū as lī eņa. Pē.gada tik augsti ūde s lī eņi šajā Dauga as pos ā a eģist ēti. Ap ēķi a aksi ālais lī e is a a ūtī u 1% (vienu reizi 100 gados) ir 89,9 i s jū as lī eņa. Dubnā pa asa a palu idējais lī e is pa 0,3 0,5 pā s iedz palie es augšējo o ežu. Maksi ālie lī eņi i tu i Dauga as lī eņie. Applūša as d audi ozī ē ūde s iekļūša u pag a stā os, pa atu sēša os ze ū ē, g u tsūdeņu ieplūša u ka alizā ijas sa ā ējakās, kā a ī piesā ņojošu ielu iespēja u o ākša u g u tsūdeņos, upēs. Ezeri 7.att. Daugava un Dubna (foto: Jā is Magdaļe oks) Lī ā u novads ir agāts ar ezeriem. Tu ku pagastā atrodas Silavas ezeru virkne (tu pi ās Vīpes pagastā). Ezeru izcelsme ir su gla iāla. Sila as eze u g upai piede eze i, t.sk. Šū aņu Ilzītes) ezers, Garais ezers. Silavu ezeru virknes ezeri atrodas tuvu auto eļa A 6, to apkā t e i pote iāli pie il īga atpūtas ietu u sa up āju ū ie ī ai, kā tas o ē oja s pē i te eses pa ekusta ajie īpašu ie u to sadalīša as. Rudzātu pagastā at odas aptu e i ha lielais Daguma ezers. Pieeja Māsā u u Sk e eļu ezeriem ir apg ūti āta, tie ir blakus purviem un ežu ielokā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 24

25 Je sikas pagastā atrodas 43,6 ha lielais Dimantu (Jersikas) ezers un 16,7 ha lielais Iesalnieku ezers. 4,5 ha lielais Lī ā u eze s atrodas Lī ā u te ito ijas zie eļdaļā, Dauga as ielejā, un ir Lī ā u o ada do es īpašu ā. Eze a k asti i ze i, lēze i, s ilšai i, ietā a ī dūņai i. Eze a apkā t e pakāpe iski pā pu ojas. Blakus eze a esošajie ze es īpaš iekie ūtu jāiegulda ie ē oja as i estī ijas, lai Lī ā u eze s a ētu kļūt pa atpūtas zo u. Virsze es ūdeņu kvalitāte Dauga as upju asei u apga ala apsai iekoša as plā s gada Lī ā u o ada upes o ē tē kā esošas a la u Du a u idēju ekoloģisko pote iālu Oša, Fei a ka, taču Du a i šai plā ā i ēto, piesā ņoju a iska pakļauto o jektu sa akstā. Dauga as ūdeņu ekoloģiskā k alitāte augšpus Lī ā ie tiek ē tēta kā idēja, et lejpus, pos ā līdz Jēka pilij kā slikta. Attie ī ā uz Dauga u, tas o āda uz opiet ā p o lē ā pilsētas otekūdeņu apsai iekoša as sistē ā, ka ē pā ējo upju gadīju ā iespēja ās p o lē as eklēja as lauksai ie ī as piesā ņoju ā ai ispā ā pus Lī ā u o ada. Lī ā u pilsēta ūtiski ietek ē a ī Lī ā u eze a k alitāti, jo tajā ieplūst otekūdeņi o i di iduālajā ājā, kas a pieslēgtas e t alizētai ka alizā ijai, kā a ī Dauga as u Du as upju ekoloģisko k alitāti, jo tajās iekļūst piesā ņojošās ielas ga o pu kt eida a otie Lī ā u pilsētas u ciemu otekūdeņu attī īša as iekā tas, ga a ī o difūzajie a otie ote e o uzņē u u te ito ijā, o i di iduālā sekto a, kas a pieslēgts ka alizā ijas sistē ai, o azdā ziņiem un lauksai ie ī as ze ē. Dauga as u Du as ūde s k alitāti akstu o ē e s o ga iskais piesā ņoju s, a ī as ielu satu s, pietieka i augsts skā ekļa satu s, agāta flo a u fau a, liela zi ju populā ija. Vasa as pe iodā Du a stip i aizaug a eld ie u ūde szālē. Tā kā Du as upes asei ā ietilpst ai ākas novada upes, aizaugša u ei i ošu ielu a oti a ētu ūt eklēja i e tikai Lī ā u o ada te ito ijā. Lī ā u o ada kā Du as lejte es novadam ir ūtisks asei u p i ips upes pā aldes ealizēša ā, ku līdzdalī u pa upes stā okli uzņe tos a ī iti baseina novadi. A ī iedzī otāju ē tēju ā da as ūdeņu stā oklis kopu ā a ap ie i ošs. Pozitī o ē tēju u daļa e ie ā gadīju ā epā s iedz egatī os, et Du as gadīju ā tie i pat tikai t ešdaļa isu iedokļu, ku os ir izteikts ē tēju s 8.attēls.... Derīgie izrakteņi Lī ā u o ads agāts a de īgajie iz akteņie. Šeit i dolo īta, āla, kūd as, s ilts un smilts-grants atradnes. Gal e ās dolo īta atrad es G ugule, Rožupe u Je sika. G ugules dolo ītu at ad es platī a i ha. Tās o ē tētie k āju i i, milj.m 3. Dolo īts iz a toja s šķe u u ū ak e s ažoša ai. Dolo ītu at ad es Rožupe platī a i ha. Tās p og ozētie k āju i i, milj.m 3. Dolo īts iz a toja s šķe u, ū kaļķu u ū ak e s ažoša ai. Da s at ad ēs ie ē oja i ietek ēja ūde s lī eņa sa azi āša os akās, ietējo eļu nolietojumu. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 25

26 8.att. Da as ūdeņu tīrī a aptaujas respo de tu vērtēju ā Lī ā u o ada te ito ijā at odas t īs āla atrad es, isas at odas Rožupes pagastā. Lielākā i B iežusalas āla at ad e, ha, izpētītie k āju i.gada 42,5 milj.m 3 ). B iežusalas āls pie ē ots ķieģeļa un ke a zīta ažoša ai. Ot a lielākā at ad e i Ru eņi āls (706,9 ha, izpētītie k āju i.gadā 2,05 milj.m 3 u o ē tētie 30,8 milj.m 3 ). Māls pie ē ots ķieģeļa u ke a zīta ažoša ai. Māla at ad es Lī ā i platī a i, ha, un tā i p aktiski izst ādāta. Smilts un smilts-grants atradnes pā s a ā netiek izmantotas, izst āde otiek ie īgi at ad ēs Vanagsils un Vā psala. No ada te ito ijā i ai ākas ozī īgas kūdras atrad es. Saskaņā a alsts kūd as kadastra datiem (1996), lielākās o tā ir Steperu: tūkst. 3, o tie o ē tētie 8280 tūkst. 3, Sk e eļu Sk ūz aņu : apsekotie k āju i 107 tūkst.m 3, Māsā u: 3570 tūkst.m 3, Peisenieku: 2940 tūkst. 3. Kūd as izst āde otiek Sk e eļu pu ā SIA Lī ā u kūd as fa ika ). Pie auto eļa Lī ā i-p eiļi P at odas pā k auša as pu kts. Gaiņu pu a kūd as at ad e i ha liela, izpētītie kūd as k āju i 4795 tūkst.m 3. Kūd a at odas dziļu ā u ūtu pie ē ota lauksai ie ī as ēsloju a, taču līdz ar dabas lieguma statusu kūd as izst āde Gaiņu pu ā a pieļauja a. Pie de īgajie iz akteņie pieskaita a ī sai ie iski iz a toja o paze es ūdeņu k āju us. Lī ā u o adā apzi ātas šādas at ad es, ku as iz a to ai tai i pote iāls Lī ā u pilsētas dzī oja ās u ūp ie iskās zo as apgādei a dze a o ūde i. Iegūsta o ūde i akstu o paaugsti āts ka o ātu u kal ija jo u satu s, tāpē pi s te iskās apst ādes to ietei a s atkaļķot. Dzelzs satu s o o atī u iedokļa i ap ie i ošs, taču, oksidējoties gaisā līdz Fe 3+ paze ē tas i Fe 2+ fo ā, tas atstāj ū us osēdu us u, izmantojot ūde i pā tikas ajadzī ā, paslikti a ēdie u u dzē ie u ga šu. Pieeja o k āju u apjo s tālu pā s iedz pilsētas faktiskās ajadzī as pē dze a ā ūde s, ieskaitot a ī pe spektī u. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 26

27 ... Kopsavilku s par da as resursie Līvā u ovadā Galve ie se i āju i Lī ā u o ada ģeoloģiskie u hid oģeoloģiskie apstākļi i akstu īgi Latvijas apstākļie kopu ā u tipiski Daugavas baseina vidusposmam. Lauksai ie ī as u eža ze ju esu si eido ze es esu su gal e o daļu, % visu zemju). I dust iālai attīstī ai pagaidā a eze es ze ju ā pus jau esošajā zo ā. A a ze e eido gal e o daļu lauksai ie ī as ze ju. Daļa lauksai ie ī as ze ju i g ūti iz a toja a u i eko o isks pa ats to t a sfo ā ijai itos lietoju a eidos, gal e okā t, pa eža ze i. Mežie Lī ā u o adā i ga ek eatī a, ga sai ie iska fu k ija. Koks es esu su idū do i ē lapu koki. / eža platī u piede alstij, kas od oši a to ilgtspējīgu iz a toša u. Pu ie Lī ā u o adā i ga ioloģiskās daudz eidī as, ga izej ielu kūd as esu su da a, tie i a ī hid oloģiskā ežī a ufe i. Bioloģiski ozī īgākajie pu ie ir Īpaši aizsa gāja as da as te ito ijas (ĪADT) u NATURA aizsa dzī as statuss. No ads i ūdeņie agāts, un ūde s esu si eido ie ē oja u ek eā ijas pote iālu. Lielākai daļai ūdeņu tī ī as o ē tēju s i eap ie i ošs ga valsts plā oša as dokumentos, ga iedzī otāju iedoklī. P o lē u ūdeņi i Dauga ā lejpus Lī ā ie u Dubnā. Vasa as pe iodā o ē oja a ūdeņu aizaugša a. Lī ā u o adā pastā plūdu iski. No adā at oda i ie ē oja i i e ālo esu su k āju i, kas pote iāli iz a toja i ū ie ī as ate iālu ažoša as ajadzī ā : s ilts, s ilts-g a ts, dolo īts, āls. Faktiskā šo esu su iz a toša a i ie o ežota. No adā i ie ē oja i kūd as esu si, bet daļu o tie aizsa gā ĪADT statuss, taču atlikušo esu su i pietieka i, lai šis statuss e ūtu uzt e a s kā ūtisks sai ie isks apg ūti āju s. Faktiskā šo esu su iz a toša a i az i te sī a, da ojas tikai ie s uzņē u s. Paze es ūdeņu k āju i Lī ā u o adā tālu pā s iedz faktiskās o ada ajadzī as, u ie īgā p o lē a šeit i šo ūdeņu aizsa dzī a p et piesā ņoju u au epa eizi apsaimniekotiem urbumiem. Nākot es vajadzī as Domei i epie ieša s iz eidot ze es fo du st atēģiski ozī īgu p ojektu īste oša ai ākot ē. Nepie ieša a o adā esošo eiz a toto ze es ga alu ide tifikā ija, ka tēša a, ap akstīša a, lai piedā ātu tos attīstīša ai at ilstoši te ito ijas plā oju a zo ējuma p asī ā. Nepie ieša s isi āt Du as HES p o lē u hid oloģiskā ežī a ziņā. A ī piesā ņoju a uzk āša ās ūde sk ātu ē i ozī īgs d auds ides stā okli u iedzī otāju ie ie ītā atpūtas ietā. Plūdu isku o ē ša as pasāku u ealizēša a. Jā ei koplietoša as u i di iduālo elio ā ijas sistē u atjau oša a. Jātu pi a attīstīt ides k alitātes u da as esu su uzla oša as, ko t oles u aizsa dzī as pasāku us. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 27

28 2.3. KLIMATISKIE APSTĀKĻI Laika eteoroloģiskie apstākļi Novada teritorija atrodas Lubā as līdze u a Latgales augstie es kli atiskajā ajo ā. Tas i isko ti e tālākais u siltākais Lat ijas kli atiskais ajo s. Saskaņā a ilggadējie gaisa idējas die akts te pe atū as o ē oju ie, ezsala pe iods die akts idējā gaisa te pe atū a augstāka pa C ilgst die as. Bezsala pe iods ilgst o.ap īļa līdz 10. o e i. Veģetā ijas pe iods die akts idējā gaisa te pe atū a augstāka pa + C ilgst 175 dienas. Lī ā u o ada kli ata iezī es saistītas a tā ģeog āfisko o ietoju u. Nok išņu sadalīju s i e ie ē īgs, to ietek ē eljefs u aldošo ēju i zie a ai ī a. No ada te ito ija, tāpat kā isa Lat ijas te ito ija at odas ē e i it ajā atla tiski ko ti e tālajā kli ata apga alā. Pozitī as siltu a ila es laika pos a ilgu s i ē eši. Saules tiešas spīdēša as su ā ais ilgu s ai ās idēji o stu dā de e ī līdz stu dā jū ijā. Ilggadējā gaisa idējā te pe atū a ja ā ī ir 6, C, et jūlijā +1, C. Gaisa idējā i i ālā u aksi ālā te pe atū as a plitūda ja ā ī i no 1, C līdz 3,9 C, et jūlijā o +, C līdz +, C. Klimatu raksturo liels gaisa mit u s, liels ākoņai u s u sa ē ā daudz ok išņu idēji līdz gadā. Vis ai āk ok išņu idēji līdz ē esī i jūlijā, kad diezga ieži o ē oja as gāzie eida lietusgāzes a pē ko a egaisu. Aukstajā pe iodā ok išņu i daudz azāk. Nok išņu i i u s o ē oja s a tā idēji līdz ē esī, die u skaits a ok išņie i die as gadā. Saskaņā a ilggadīgajie o ē oju ie, pi ā s iega sega eidojas o e a ot ajā dekādē, et otu īga s iega sega eidojas, sākot a de e a idu. Kopu ā pe iods, kad te ito iju klāj s iega sega, ilgst die as. S iega segas iezu s a sas iegt pat. Taču pa asti s ā stās līdz o ežās, tu klāt iezāka s iega sega pa asti eidojas fe uā a. u. dekādē u a ta.dekādē. Pēdējās des itgadēs, iespēja s, glo ālo kli ata pā aiņu iespaidā, o ē oja a s iega segas ēlāka pat tikai ja ā ī eidoša ās, taču pa asa ī tā tu as ilgāk. Zie ā aldošie i DR D ēji, et asa ā R DR ēji. Do i ē ēji a elielu āt u u 2 līdz m/s. Rude s ē ešos i o ē oja as ēt as, kad ēja āt u s a sas iegt līdz m/s Kli atisko apstākļu u faktoru ietek e uz tautsai ie ī u Kli ata pā aiņas daudzējādi ietek ē iofizikālos p o esus, kas i lauksai ie ī as sistē u pa atā, u dažādos ES eģio os šīs sekas a ūt ga pozitī as, ga egatī as. Kli atisko apstākļu a iā ijas ietek ēs ūde s esu su pieeja ī u, kaitēkļus u sli ī as, augs es, u ezultātā ūtiski ai īsies lauksai ie ī as u lopkopī as apstākļi. Iespēja s, ka tu ākajā laikā lauksai ie ī u ai āk ietek ēs ekst e ālu eteo oloģisku pa ādī u iežu s u i te sitāte, u ok išņu sezo ālās iz aiņas. Kopš gadsi ta sāku a ekst e ālu kli atisko pa ādī u iespaidā pie ē a,.gada sausums un vasaras karstums, un 2007.gada pavasara sausums,.gada ude s pā ē īgais mitrums) laukaugu ažas s ā stī as i palieli ājušās. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 28

29 Ekst e āli kli atiskie apstākļi e tikai egatī i ietek ē ikgadējo p oduk iju, et tie a oda īt opiet us ojāju us i f ast uktū ai, tādējādi adot ie ē oja us eko o iskus zaudēju us. Tas, kādi ūs lauku sai ie ī u ieņē u i, i atka īgs a ī no pasaules tirgus un politiskā atbalsta, jā ēķi ās jo lielāka i iespēja ī a, ka aža ūs slikta, jo esta ilāks ūs to lauksai ieku eko o iskais stā oklis, ku us ska ekst e ālas kli atiskas pa ādī as. Adaptā ijas pasāku i oza u lī e ī i apzi āt azaizsa gātos apga alus u oza es, un iz ē tēt, kādas i ajadzī as u izde ī as kultū u u šķi ņu aiņai atka ī ā o kli atiskajā te de ē at alstīt pēt ie ī u lauksai ie ī as jo ā u iz ēģi āju us, ku u ē ķis i tādu kultū u selek ija u šķi ņu iz eide, kas isla āk pie ē otas jau ajie apstākļie DABAS VĒRTĪBAS... Bioloģiskā daudzveidī a u tās ozī īgākās teritorijas Mežs i akstu īgs Lī ā u novada ainavas elements. Tajā ides eidotāji u o ga iskās ielas uzk ājēji ežā i kokaugi. Mežs i ekoloģiski sta ila ekosistē a, kas od oši a līdzs a otu ides sagla āša os. No ada eži i daudz eidīgi, un to izplatī u osaka laika gaitā eiktā il ēka sai ie iskā da ī a. Purvi i ozī īga Lī ā u o ada ai a as sastā daļa u sastopa i isā o ada te ito ijā. Plašākās pu u te ito ijas at odas Je sikas u Rožupes pagastā. Tie i liela ozī e da as daudz eidī as sagla āša ā. Pu os i agāta augu u dzī ieku alsts, sastopa as daudzas etas augu u dzī ieku sugas. Pu us apd aud to iz a toša a kūd as iegu ei, osusi āša a, eit ofikā ija u atse išķos gadīju os a ī ugu sg ēki. Lauksai ie ī as ze ē i ūtiska lo a ioloģiskās daudz eidī as sagla āša ā Lat ijā. To osaka ga da as apstākļi eljefs, daudz eidīgi it āji, eze i u upes, ga a ī ze ā lauksai ie ī as i te sitāte ie ē oja ās platī ās pēdējos gados. Lauksai ie ī as ze es i sta ptautiski ozī īgs iotops ig ējošie put ie, īpaši dzē ē u zosī. Bioloģisko daudz eidī u sa azi a Sos o ska lat āņa izplatī a. Saskaņā a Lat ijas ides ģeoloģijas u eteo oloģijas centra un Da as aizsa dzī as pā aldes datu āzēs pieeja o i fo ā iju, Lī ā u o ada te ito ijā pil īgi ai daļēji atrodas t īs īpaši aizsargāja as da as teritorijas dabas liegums Gaiņu pu s, dabas liegums Lielais Pelečā es pu s un dabas liegums Dubnas paliene, kā a ī ai āki mikroliegumi, dižkoki u ietējās ozī es ĪADT. Gaiņu pu s i a ī iekļauts Ei opas ozī es aizsa gāja o te ito iju tīklā NATURA Liegu s iz eidots, lai aizsa gātu augsto pu u, ku ā sastopa i pā it i apšu el alkšņu eži, kas i aizsa gāja s Ei opas ozī es iotops, kā a ī ē zu u skujkoku eži u lielas ez eža pu a platī as, kas i eta ai a a Lat ijā. Šeit sastopa ās ozī īgākās put u sugas i dzē e, kuitala un dzelte ais tā tiņš. Da as liegu a a izst ādāts da as aizsa dzī as plā s, u a spēkā esošu i di iduālo u iz a toša as noteikumu. Lielais Pelečā es pu s a ī i NATURA 2000 teritorija. Tai izst ādāts da as aizsa dzī as plā s gadam. Purvu ieskauj eži, ku ligzdo dažādu sugu dzeņi. Pu s u tā apkā t e i iz ila put u aizsa dzī as te ito ija, sastopa as a ī tādas aizsa gāja as put u sugas kā el kakla gā gale, el ais stā ķis, peļu klijā s, ed is, u e is, azais ē glis, pļa as lija u.c. Pu ā ko statētas put u sugas, o ku ā is az kā ligzdojošas ai iespēja as ligzdotājas, kā a ī ES Biotopu di ektī as sugas: lielais t ito s u zi gskā eņu zile ītis (Dabas aizsardzī as plā a dati, 2016). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 29

30 Pā skats pa ozī īgākajā da as ē tī ā Lī ā u o adā edza s ka tē.attēlā..att. Da as pa at es galve ie ele e ti u īpaši aizsargāja ās da as teritorijas Līvā u novadā (Vektordati: Envirotech GIS Latvija 10.2, 2014; datu āze Ozols, Lī ā u o adā, at ilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 940 Noteikumi pa ik oliegu u iz eidoša as u apsai iekoša as kā tī u, to aizsa dzī u, kā a ī ik oliegu u u to ufe zo u oteikša u, iz eidoti ik oliegu i sekojošās sugā : ed i, el aja stā ķi, pa astaja plaka staipek i, eža silpu e ei u lapu koku ežu iotopam. Lī ā u o adā VAS Lat ijas alsts eži te ito ijā oteikti di i ik oliegu i edņu riesta ik oliegu s a platī u, ha, ufe zo as platī a ha u ik oliegu s īpaši aizsa gājamai sugai Tu ku pagastā i fo ā ija a pu li ēja a sa ied ī ai. Je sikas pagastā Je sikas aleja ha platī ā i da as pie i eklis, kas at odas valsts aizsa dzī ā kopš.gada. Nopiet a p o lē a, kas izplatīta ai ākās ietās Lī ā u o adā jo se išķi Je sikas pagastā ga A eļu, Lī ā os pie Lī ā u pilsētas o ežas iepretim SIA Astarte Nafta, kā a ī daž iet Rožupes pagastā, ir i azī ā suga Sos o ska lat ā is, kas deg adē ai a u, azi a te ito ijas ioloģisko daudz eidī u u a sa u dedzi ošo sulu i a ī īsta s il ēka. Die žēl Pašreizējās situā ijas raksturoju s 30

31 Lī ā u o adā esošo lat āņu aizņe to te ito iju īpaš ieki pā s a ā a eikuši egulā us šī auga apka oša as pasāku us. Lat āņu p o lē a īpaši tika uzs ē ta a ī Je sikas pagasta darba g upā pagastā i ha lat āņu Dabas objekti un ainavas No adā at odas ai āki alsts aizsa dzī ā esoši dižkoki. Lī ā u o ada do e ir oteikusi ai ākus ietējās ozī es dižkokus, kas iezī ēti te ito ijas plā oju ā, u tie tiek oteikti aizsa dzī as u sagla āša as oteiku i. Da as esu su u it īpaši ioloģiskās daudz eidī as sagla āša u gal e okā t od oši a aizsa gāja o te ito iju tīkls NATURA 2000, kā a ī sugu aizsa dzī a ā pus aizsa gāja ā da as te ito ijā. Nozī īgs da as pie i eklis i Je sikas aleja, Sut u pagasta te ito ijā at odas pagasta ozī es dižozols. Rudzātu pagasta te ito ijā, pē iedzī otāju stāstīju a, atrodas divi aizsa gāja i dižkoki Dižozols, kas at odas o Rudzātu ie a centra un Rudzātu dižozols auto eļa Rudzāti Steķi alā. No ada pie il ī u ai o īpaši ē tīgās ai a iskās te ito ijas: ainavu apvidus Lī ā u viļņaine, Ošas polde is, Du as upe, te ito ija pie Fei a kas u Du as sate ē. P asī as o ada īpaši ē tīgo ai a isko te ito iju aizsa dzī ai, ņe tas ē ā Lī ā u o ada te ito ijas plā oju ā, ie o ežojot esadalā o ze es ie ī as platī u dzī oja ai lauku ap ū ei, ha), lauksai ie ī as u ežsai ie ī as te ito ijā ha).... Kopsavilku s par da as vērtī ā Līvā u ovadā Da as te ito ijas Lī ā u o adā akstu o Lat ijas apstākļie ozī īga dažādī a u ioloģiskā daudz eidī a, tās sagla āša ai ozī īgas i a ī lauksai ie ī as ze ju platī as. Gal e ās ioloģiskās daudz eidī as ē tī as o adā at oda as aizsa dzī ai pakļautās pu u te ito ijās. Atse išķu sugu aizsa dzī u od oši a ik oliegu i. I azī ā suga Sos o ska lat ā is atse išķās ietās o adā deg adē ai a u. Vie laikus, šo īd a ē ķtie īgas p og a as lat āņa apka oša ai. Tāpē i epie ieša a ī ī a o ada lī e ī u attie īga sada ī a a i adēto ze ju īpaš iekie. No adā i daudz ai a iski ozī īgu te ito iju u i te esa tu da as o jektu ar lauku tū is a pote iālu PUBLISKĀS TERITORIJAS Daudzdzīvokļu āju iekškvartāli Daudzdzī okļu āju iekšk a tāli Lī ā os tika siste ātiski pā ū ēti kopš.gada projekta Lī ā u pilsētas ielu u daudzdzī okļu āju k a tālu i f ast uktū as uzla oša a ietvaros, ealizējot to kā tās, u projekta Lī ā u satiks es i f ast uktū as tīkla uzla oša a i dust iālo zo u sas iedza ī ai u uzņē ējda ī as ei i āša ai ietvaros, piesaistot ES st uktū fo du līdzekļus. Tādējādi Lī ā u pilsēta i ie īgā pilsēta Lat ijā, ku jau.gadā ija atjaunoti lielākā daļa daudzdzī okļu āju iekšk a tāli, od oši ot at ilstošas stā ietas, apgais oju u, t otuā us, lietus ūde s sa ākša u, apzaļu oša u, ē u otaļu lauku s, kā a ī eļas žā ēša as ietas. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 31

32 Aptaujas ezultāti lie i a, ka lielākā daļa iedzī otāju pozitī i o ē tē iekšk a tālu la iekā toša as da u, tālāko to attīstī u saistot a la iekā totu ē u otaļlauku u iz eidoša u. Vie laikus i jāatzī ē, ka Lī ā u pilsētā un pagastos pastā g austu p o lē a, īpaši, epa eigtās daudzstā u ājas, kas ga deg adē te ito ijas izuālo tēlu, ga a ī ada tiešu īsta ī u il ēkie. Zaļās zo as Lī ā u pilsēta i isai lī i ap ū ēta, u da as ai apzaļu otu ietu tajā a daudz. Izs ē ta Lī ā u pilsētas da as pa at es sagla āša a od oši ās līdzs a u a i dust iālajā pilsētas te ito ijā. Lī ā us die idaust u os ieskauj eži, zie eļaust u os pilsēta o ežojas a lauksai ie ī as te ito ijā, to ē gal e ie da as pa at es st uktū ele e ti ir Dauga as u Du as upes a tajās esošajā salā u pussalā, un upju krastiem. Upju ūdeņi u plašās, lielākoties eap ū ētas, k ast alas eido ozī īgu ek eā ijas esu su pilsētas iedzī otājie..att. Pa orā as skats uz Rīgas ielu (foto: Jā is Magdaļe oks) Nozī īga zaļā te ito ija i pilsētas ežapa ks pie Sta ijas ielas un Fabrikas ielas, pilsētas kapi a apkā tesošajie kokie, kā a ī G ī as eža te ito ija Rīgas ielā pie Je sikas pagasta, kas, aktī i da ojoties ied ī ai Veloklu s Lī ā i, kopš.gada pa azā attīstās par ultifu k io ālu spo ta u atpūtas ietu. Pilsētai ozī īgi da as ele e ti i pa ki, sk ē i, koki u apstādīju i, kas egulā i tiek atjau oti. Krastmalas josla kā Dauga ai, tā Du ai i plaša u daudz eidīga. Visu piek asti a epie ieša s i te sī i izkopt, lai sagla ātu da iskus apstākļus kā p et etu pilsēt ie iskaja e t a. Taču epie ieša s eidot atse išķas la iekā totas vietas (piemē a, pussalā pie Latgales ākslas u a at ie ī as e t a LMAC) ek eā ijas zonas izveide, pā ējā te ito ijā ei ot tikai ai a as eidoša as pasāku us pļauša a, k ū u iz i ša a ). Risi ot k ast alas iz a toša u, jāņe ē ā a ī applūstošās te ito ijas. Iedzī otāju iedoklis pa pilsētu u ie u zaļo zo u i pozitī s. Pa sakoptā šīs te ito ijas uzskata % espo de tu, tu klāt % uzskata, ka zaļās zo as stā oklis uzla ojas. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 32

33 Daļēji ai pil īgi eap ie i oši ē tēju i sakoptī ai i % espo de tu, u tikai % o iņie uzskata, ka stā oklis paslikti ās. Atpūtas vietas pie ūdeņie Lī ā u o adā pašlaik a ofi iālu peld ietu ai la iekā totu atpūtas ietu pie ūdeņie : tikai % aptaujas espo de tu uzskata, ka šādas atpūtas ietas i la ā k alitātē (11.attēls. Iedzī otāju aptauja kā is iežāk iz a totos ūdeņus o āda Dauga u (103 atbildes), Dubnu (42 atbildes), Silavu ezerus (17 atbildes), etāk Jersikas ezeru un Iesalnieku ezeru, il ēki peldas a ī sa os p i ātajos dīķos. Citu ūde stilpju iz a toša a i e ozī īga. Dauga ā se išķi ie ie ītas i ietas pie LMAC (31 atbilde) u Zaķusalā (22 atbildes). 11.att. Ie ie īto atpūtas vietu pie ūdeņie stāvokļa ovērtēju s (iedzīvotāju aptaujas dati Aptaujā daudzi iedzī otāji kā ie u o p io itā ajā ēl ē i izteikuši epie ieša ī u iz eidot la iekā totas atpūtas ietas pie ūdeņie. Tas tiek uzs ē ts ga pie attīstā ajā jo ā, ga epie ieša ajie i f ast uktū as o jektie, ga Lī ā u pilsētas p o lē ā. Ūdeņi kopu ā Lī ā u o adā i s a īgs esu ss a ī aktī ā tū is a attīstī ai. K asti ē tēja i a ī o ap ū es te ito iju attīstīša as iedokļa, jo tie i pie il īga ide tū is a te ito iju eidoša ai. Da a g upās atpūtas ietu t ūku u pie ūde s, īpaši etika uzs ē ts, to ē ai āki pie i ēju i pa šo p o lē u ija gal e okā t attīstā ā pote iāla ko tekstā. Kapsētu teritorijas Lī ā u o adā kopā i kapu te ito ijas: Lī ā os: Pilsētas kapi; Rožupes pagastā: Ge ā u kapi, Mālkal u kapi, Meža ā u kapi, Sk ūz aņu kapi, Mucenieku kapi, Muktupā elu kapi, Ve ti ī ieku kapi, Z i uļo kas kapi, Vil e iešu kapi, Puduļu kapi, Kivlenieku kapi; Tu ku pagastā: D audzes kapi, Veigu u kapi, Sila u kapi, Ve eļu kapi, Ve eļu k ie u kapi, Saliešu kapi, G uguļu kapi, Veigu u kapi; Rudzātu pagastā: Rudzātu kapsēta, Bikau ieku kapsēta, Ve ā Steķu kapsēta, Vidu kapsēta, Eleo o ilas kapsēta, Pu du iešu kapsēta; Pašreizējās situā ijas raksturoju s 33

34 Sut u pagastā: Sut u kapsēta, Kaupa ieku kapsēta, Tilto as kapsēta, Reuto as kapsēta, Šultu kapsēta, Z otiņu se kapi; Je sikas pagastā: Iesal ieku kapsēta, Da a ku kapsēta, Izteku kapsēta, Upe ieku kapsēta, Škapa u kapsēta, Meža kapsēta, Madaliņas kapsēta, Je sikas kapsēta. Pie ai ākā kapsētā i kultū as pie i ekļi. Pēdējo gadu laikā, iz a tojot LEADER programmas un Lī ā u o ada do es azo g a tu p ojektu ko ku su iespējas, ietējo iedzī otāju i i iatī as g upas u e alstiskās o ga izā ijas NVO) i de ušas ie ē oja u ieguldīju u ai āku kapu te ito iju sakopša ā u la iekā toša ā. Vai ākās te ito iālajās darba g upās tika atzī ēts, ka slikto eļu dēļ kapsētā ir e eti g ūti piekļūt. Galve ie se i āju i Daudzdzī okļu iekšk a tāli Lī ā os u pagastu ie os tiek aktī i sakā toti. To ē iedzī otāju aptaujas ezultāti ē š uz a ī u, ka jop ojā i a ī esakā totas te ito ijas u, gal e ais, tajās t ūkst pietieka i k alitatī u otaļlauku u ē ie. Viena no vides p o lē ā Lī ā u pilsētā ir neapsaimniekotie grausti, īpaši, epa eigtās daudzstā u ājas, kas ga deg adē te ito ijas izuālo tēlu, ga a ī ada tiešu īsta ī u il ēkie. Pilsētas te ito ijā i elatī i az zaļo zo u, taču iedzī otāju iedoklis pa to stā okli u uztu ēša u i pā s a ā pozitī s. Iedzī otāji iz a to o ada esu sus u aktī i atpūšas pie ūdeņie. Vie laikus, daudzi no iņie ē š uz a ī u pa la iekā toju a t ūku u ši olūka pie ē otās ietās, et daļa tās uzskata pat pa epie ē otā šāda eida atpūtai. At ilstoši ēstu iskajai apdzī otī as st uktū ai, o adā i daudz kapsētu, daļai o tā pie ed eļi a ap ie i ošā stā oklī, etāk a ī i f ast uktū a kapličas u... Nākot es vajadzī as Apkā tējās ides sakā toša as akti izēša a. Daudzfu k io ālas ek eā ijas u kultū as zo as iz eide dažādā iedzī otāju e u a g upā u i te esē Lī ā os, pussalā starp Daugavu un Dubnu. Atpūtas ietu pie ūdeņie iz eide u la iekā toša a populā ākajās ietās. Iekšk a tālu sakā toša a u la iekā toša a ga pilsētā, ga pagastos. Kapsētu i f ast uktū as sakā toša a pie ed eļi, kapličas, o ādes u... Pa ku u sk ē u sakopša a u la iekā toša a ga pilsētā, ga pagastos. Pagal u ap īkoša a a azo spo ta i f ast uktū u: ā a t e ažie i u.c. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 34

35 III. SOCIĀLĀS VIDES RAKST UROJUMS 3.1. IEDZĪVOTĀJI UN DEMOGRĀFIJA Iedzī otāji i gal e ais resurss, kas osaka Lī ā u o ada so iālo u eko o isko attīstī u. Iedzī otāju skaita ziņā Lī ā u o ads i. lielākais o ads Lat ijā. Taču pastā īgo iedzī otāju skaits Lī ā u o adā i pakāpe iski sa azi ājies no 18 iedzī otājie 1990.gadā līdz iedzī otājie uz 2018.gada sāku u (12.attēls). 12.att. Līvā u novada iedzīvotāju skaita dinamika (PMLP dati) u ekoriģētas prog ozes (AP ) Izskatot.gadā izst ādātos o ada de og āfiskos odeļus Attīstī as p og a a ), edza, ka i īste ojies t.s. i e tais s e ā ijs, kas lie i a, ka fakto i, kas eļauj pieaugt dzi stī ai u palieli a e ig ā iju, i ijuši stip āki, ekā pasāku i de og āfijas uzla oša ai. Ja dabiskaja pieaugu a kopš.gada i eliels palieli āju s, tad e ig ā ija pē.gada i atg iezusies lī e ī, kas ija akstu īgs pe ioda o.gada līdz.gada gada sāku ā 7939 il ēku je,1% o isie o ada iedzī otājie dzī oja Lī ā u pilsētā (pē PMLP datiem). Kopā a iedzī otāju skaita kopējo sa azi āju u ē oja s eliels pilsētas iedzī otāju skaita p opo io āls pieaugu s. Iedzī otāju skaita iz aiņas pa ādītas 3.ta ulā. St aujš iedzī otāju skaita k itu s i ijis uz.gada sāku u Jersikas pagastā % p et.gada lī e i u % p et 2010.gadu, ka ē.gadā i ijis pat eliels pieaugu s. A ī Sutru pagastā u Tu ku pagastā iedzī otāju skaits pēdējos di os gados sa azi ājies ļoti k asi, ka ē Rožupes pagastā u Rudzātu pagastā kritums bijis nedaudz azāks u ie ē īgāks. Lī ā os.gadā i ijis eliels iedzī otāju skaita pieaugums, salīdzi ot a 2015.gadu. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 35

36 3. TABULA Iedzīvotāju skaita proporcija pret 2011.gadu un tās iz aiņas pro e tpu ktos (pp.) Līvā os un novada pagastos (aprēķi āts pē CSP datie Teritorija % % iz aiņa, pp. % iz aiņa, pp. % iz aiņa, pp. Lī ā i 85,9% 84,7% -1,3% 85,0% 0,3% 83,2% -1,8% Jersikas pagasts 80,8% 82,0% 1,1% 72,0% -10,0% 69,2% -2,8% Rožupes pagasts 83,3% 82,1% -1,2% 81,0% -1,1% 79,4% -1,7% Rudzātu pagasts 86,4% 83,7% -2,7% 82,3% -1,4% 80,8% -1,4% Sutru pagasts 84,8% 83,7% -1,0% 79,2% -4,5% 75,1% -4,1% Turku pagasts 80,7% 80,7% 0,0% 76,3% -4,3% 74,2% -2,1% Telpiski o ada iedzī otāji ko e t ējas e tikai Lī ā os un pagastu centros, et a ī azākās apdzī otās ietās, kas iz ietotas gal e okā t ga o ada satiks es eļie (13.attēls). 13.att. Iedzīvotāju izvietoju a telpiskais sadalīju s Līvā u ovadā CSP tautas skaitīša as dati Pašreizējās situā ijas raksturoju s 36

37 Vidējais iedzī otāju lī u s Lī ā u o adā i salīdzi oši eliels gada sāku ā tas bija 19,6 il ēki uz 1 k te ito ijas Latgalē 19 il ēki, Lat ijā 30 il ēki; CSP dati. Gal e ās apdzī otās ietas i Lī ā u pilsēta u ie i pagastu e t os Jau sila as, Rožupe, Tu ki, Rudzāti, Je sika, Upe ieki, Sut i. Reģist ēto laulī u skaits kopš.gada uz āda elielu, et pastā īgu pieaugu a tendenci (14.attēls) tu klāt sekojot ispā ējai te de ei alstī, k asi i sa azi ājies šķi to laulī u īpats a s. Ja.gadā šķi tas tika ga d īz tikpat laulī u, ik oslēgtas, tad 7.gadā šķi to laulī u īpats a s ija azāk ekā puse o oslēgtajā. 80 Laulī u skaita di a ika Līvā u ovadā Noslēgto laulī u skaits Šķi to laulī u skaits 14.att. Noslēgto u šķirto laulī u skaita di a ika Līvā u ovadā (Līvā u ovda dzi tsarakstu odaļas dati) Die žēl, laulī u skaita u sta ilitātes pieaugu a te de e p aktiski eatspoguļojas dzi stī as ādītājos 5.attēls, kam no 2011.gada līdz.gada ija eliels pieaugums, bet 2017.gadā tas atg iezās.gada lī e ī. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 37

38 Mirušo skaits Dzi ušo skaits 120 Dzi stī a Līvā u ovadā zē i meitenes 15.att. Dzi stī a Līvā u ovadā (CSP dati).gadā k asi pieauga i stī a 6.attēls, taču pē ta tā i uz ādījusi.gadā nedaudz sa azi ājās mi ušo ī iešu skaita do i a e, kas 2017.gadā k asi pieauga. Tas ozī ē, ka, pat k asi palieli oties dzi stī ai, iedzī otāju skaits tu p ākajos gados tu pi ās sa ukt, jo iep iekšējo pe iodu zemās dzi stī as ezultātā i iz eidojies jaunu il ēku izt ūku s. Attie īgi tu p ākos gadus ūs azāk ep oduktī ā e u a sie iešu un pote iālo ā iņu. 250 Mirstī a Līvā u ovadā ī ieši sievietes.att. Mirstī a Līvā u ovadā CSP dati) Sie iešu p opo io ālo pā s a u ada ie ē oja i palieli āta ag a e u a g upās o līdz gadie ī iešu i stī a 7.attēls. Sie iešu i stī as pā s a s o ē oja s sie iešu e u a g upās, kas ai s a ep oduktī ais e u s. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 38

39 Mirušo skaits Mirstī a pa ve u a grupā 7.gadā sievietes ī ieši att. Mirstī as sadalīju s pa ve u a grupā.gadā (CSP dati) Kā edza s 18.attēlā, ilgte iņa ig ā ijas saldo i egatī s: iz aukušo skaits sta ili pā s iedz ie au ēju skaitu. Līdz.gada to eidoja gal e okā t e ig ā ija uz ā alstī, ka ē ietējā ilgte iņa ig ā ija, s ā stīda ās ap, euz ādīja izteiktas te de es gadā ai a i ai ījusies, pieauga a ī e ig ā ija alsts iet a os gal e okā t uz Rīgu u citā lielajā pilsētā. To il ēku skaits, ku i atbrauc o ā ze ē gal e okā t atg iežas ag āk iz aukušie, i isu ā pastā īgs, et kopējo ai u ietek ē sa ē ā az. Sat au ošs i kopējo te de ču lūzu s pē.gada, kad e ig ā ija atkal sasniedza tiešaja pē k īzes pe ioda akstu īgos skaitļus. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 39

40 Migrējušo ilvēku skaits 100 Ilgter iņa igrā ija Līvā u ovadā Ā ējā i ig ā ija Ilgte iņa ig ā ijas kopējais saldo Ā ējā e ig ā ija Vietējās ilgte iņa ig ā ijas saldo 18.att. Ilgter iņa igrā ija Līvā u ovadā (CSP dati) Nozī īgu i fo ā iju pa iedzī otāju ig ā iju u tās ēloņie s iedz iedzī otāju aptauja. 19.attēlā edzams, ka puse no aptaujas dalī iekie sa u ākot i ie ozī īgi edz Lī ā u o adā. Vai āk ekā 6% respondentu i izteikuši domu, ka a ētu e ig ēt, u ai āk ekā t ešdaļa aps e iespēju to da īt gadīju ā, ja so iāli eko o iskie apstākļi o adā paslikti āsies. 19.att. Respo de tu plā otā ākot es saistī a ar Līvā u ovadu iedzīvotāju aptaujas dati Dažādās izglītī as lī eņu g upās odo u sadalīju a akstu s i ļoti līdzīgs, taču is iešāk se i a o adu saista iedzī otāji a p ofesio ālo izglītī u iespēja s, iņi ejūtas pietieka i o ili u d oši iz ai ītos ā ējos apstākļos. Sa ukā t, e āka gadagāju a Pašreizējās situā ijas raksturoju s 40

41 il ēkie, piesaiste o ada pastip i ās. No ot as puses, tieši jau ākajā e u a g upā e ie s espo de ts egata ojas e ig ēt uz ā alstī. Iespēja ajā oti ā ijā Lī ā u o ada atstāša ai ir nepietiekams darba samaksas ap ē s 20.attēls. Nozī īgu daļu at ilžu eido a ī ko statēju s pa at ilstoša da a t ūku u ispā, pa eap ie i ošu eselī as ap ūpi u citi ie esli, kas a saistīti a situā iju tieši Lī ā u o adā. 20.att. Iespēja ā otivā ija Līvā u ovada atstāša ai iedzīvotāju aptaujas dati) Attie īgi e ig ā ijas lē u a g ozīša as, ļoti ti a s, a ī ee ig ā ijas oti ā ijai ūtiskākie i tieši da a sa aksas, da a, kā a ī ai āku pakalpojumu pieeja ī as u k alitātes jautāju i. I eap ie i ātī a a ī a eselī as ap ūpes pieeja ī u. Kaut gan kopējā de og āfiskā slodze kopš.gada ir pieaugusi par 9,5% (4.tabula), atšķi ī ā o tipiskās ai as Lat ijā, iep ie i ošs i jau a e u a de og āfiskās slodzes pieaugu s u, pat e augoties uz to, ka i pieaugusi e u a de og āfiskā slodze, kopējais ala ss lē ā ai ās pa la u pi s da aspējas e u a iedzī otāju grupai, kas aktī i veido darbaspējas u pote iālas dzi stī as pieaugu a eze i. Ja tendence turpināsies, tad, e augoties uz paš eizējo situā ijas ela ēlīgo attīstī u, Lī ā u o adā ilgte iņā ūs iespēja s o ē ot de og āfiskās situā ijas ispā ēju uzla oša os. De ogrāfiskās slodzes rādītāji Līvā u ovadā pē CSP datie Gads Kopējā Jauna vecuma Vecuma Jauna vecuma/vecuma , ,60 4.TABULA Lī ā u o ads i ie s o lat iskākajiem Latgales novadiem, ku lat iešu īpats a s pā s iedz divas t ešdaļas isu iedzī otāju skaita. Ga d īz isi pā ējie Lī ā u o ada iedzī otāji pieskaitā i k ie iski u ājošo g upai k ie i, uk aiņi, altk ie i. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 41

42 Iedzī otāju sadalīju s pē izglītī as lī eņa 21.attēls i alstīts ēl uz.gada tautas skaitīša as datie pil ī ā alidēti.gadā, taču i jāie ē o, ka izglītī as lī eņa p opo io ālais sadalīju s te ito ijā ai ās sa ē ā lē i u, iespēja s, ka attēlā edza ās proporcijas diezgan labi atbilst situā ijai.gadā. 21.att. Līvā u ovada iedzīvotāju sadalīju s pē izglītī as lī eņa.gadā CSP Tautas skaitīša as dati Pozitī i ē tēja s augsti izglītotu il ēku lielais īpats a s. Saskaņā a ES otikušie pētīju ie, te ito ijās, ku ās iedzī otāju a augstāko izglītī u p opo ija pā s iedz %, attīstī as p o esi otiek ie ē oja i st aujāk, ekā līdzīgās te ito ijās a iedzī otāju pat nedaudz ze āku izglītī as lī e i. Galve ie se i āju i Iedzī otāju skaits Lī ā u o adā pastā īgi sa azi ās, taču pē k īzes pe iodā edaudz lē āk, ekā gadā. Iedzī otāju skaita iz aiņas seko AP - ap akstītaja i e taja s e ā ija, t.i., eda ojas ekādi jau i, ūtiski fakto i, salīdzi ot a p og ozes izst ādes īdi. Pēdējos gados o ē oja a iedzī otāju skaita sa azi āju a paāt i āša ās. To i noteikusi gal e okā t iedzī otāju e ig ā ija. Visst aujākais iedzī otāju skaita sa azi āju s kopš.gada i ijis Je sikas pagastā. Vis azākais tas i ijis Lī ā os u Rudzātu pagastā. Te ito ijas apdzī otī a ko e t ējas gal e okā t lielāko satiks es eļu tu u ā. Tās idējais lī u s o adā i tipisks Latgalei u pa t ešdaļu azāks ekā alstī idēji. Laulī as fakta ju idiska ostip i āša a az ietek ē dzi stī as ādītājus. Kopš.gada dzi stī a o adā i k itusies, kaut ga pastā īgi aug oslēgto u azi ās šķi to laulī u skaits. Pēdējos gados o adā azi ās i stī a. Vī iešie augstākā i stī a i e u a g upā o līdz gadie, a o āli augsta i i stī a gadus e u ī iešu g upā. Tas ozī ē, ka o adā i daudz ie tuļu sie iešu e u ā o gadie. Visaugstākā sie iešu i stī a i e u a g upā o līdz gadie. Pē elatī i la ēlīgajie pē k īzes gadie ilgte iņa ig ā ija i atg iezusies k īzes ādītāju lī e ī. Atšķi ī ā o k īzes pe ioda, k asi i pieaugusi a ī ietējā e ig ā ija uz itā te ito ijā Lat ijā. Iedzī otāju aptaujas ezultāti kā ie u o gal enajiem Pašreizējās situā ijas raksturoju s 42

43 e ig ā ijas ēloņie o āda ze o atalgoju a lī e i, salīdzi ot a itā alsts daļā. Eko o iski aktī o iedzī otāju e ig ā ija palieli a de og āfisko slodzi uz atlikušajie iedzī otājie. Būtiskākais e ig ā ijas- ee ig ā ijas pote iāls slēpjas da a sa aksas apjo ā. Iedzī otājus iz eļot is ai āk oti ē la āk ap aksāta da a eklēju i. Jau i il ēki de o st ē ie ē oja i augstāku o ilitāti u azāku saistī u a Lī ā u o adu, kas ozī ē, ka de og āfisko ē ķu sas iegša ai ko pe sējošo fakto u da ī ai i jā ūt i zītai tieši uz jau u il ēku ajadzī ā. De og āfisko slodžu p opo ijas iz aiņas ļoti lē i attīstās jauna vecuma grupas palieli āju a i zie ā: pieaug ē u skaits salīdzi āju ā a e u il ēku skaitu. La i izglītotu iedzī otāju daļa kopējā iedzī otāju skaitā tu ojas o ežai, kad šis apstāklis a sākt ei i āt st auju o ada attīstī u i telektuālā kapitāla ko e t ā ijas dēļ. To ē a ti a u datu pa šī p o esa di a iku IEDZĪVOTĀJU DROŠĪBA Nodar i ātī a un bezdarbs Nodar i ātī as rādītāji Noda i ātī as ādītāji o adu g iezu ā ir g ūti a alizēja i, jo pu liskā statistika nesniedz pietieka i detalizētu i fo ā iju pa da a ietu kopējo skaitu. A ī ziņas pa aizņe to da a ietu skaitu i ļoti epil īgas un Latvijas ealitātei eat ilstošas, jo o statistiskās uzskaites i izslēgti azie uzņē u i a st ādājošo skaitu ze. Reāli šādu uzņē u u i lielākā daļa, u daudz iet Lat ijā tieši tie i gal e ie da a ietu adītāji. Tāpē oda i ātī as ādītājie p i ātsekto ā a ūt tikai ilust ējošs akstu s, u se i āju i o tie izda ā i ļoti piesa dzīgi. I fo ā ija pa sa ied isko sekto u i pil ē tīga, un CSP iegūsta ā i fo ā ija ļauj sp iest, ka aizņe to da a ietu skaits Lī ā u o adā pēdējos gados ga d īz a ai ījies. Lielākoties šo sekto u pā stā Lī ā u o ada do e u dažādas tās iestādes. Vaka ču skaits šeit i azs, u kapa itāte jau ie oda i ātajie, tai skaitā o ezda ieku idus, i tu a ullei. B ī ās da a ietas pa asti i saistītas a kādā spe ifiskā zi āša ā u p as ē, un g ūtī ā o adā at ast attie īga p ofila da i iekus. Situā ija p i ātsekto ā i pā āk e oteikta pil īgu datu t ūku a dēļ. Ja kopš.gada o ē oja ā te de e i eāla, tā i ē tēja a egatī i, jo oda i āto skaits p i ātsekto ā dilst, u uz.gada sāku u to jau i ie ē oja i azāk, ekā sa ied iskajā sekto ā st ādājošo. Tas āji a alsts kopējo odokļu āzi u, ūtī ā, a ī sa ied iskā sekto a uztu ēša u. Bezdarbs Lī ā u o adu akstu o augsts ezda a lī e is. Uz 2018.gada ja ā a sāku u tas bija 13,0% no da aspējīgajie iedzī otājie, ka ē alstī kopu ā ezda a lī e is ija tikai, % kas tu ojas da iskaja lī e i % o ežās, et Latgales eģio ā idēji 11,7%. Augstāks ezda a lī e is ija tikai Aglonas, Baltinavas, Ciblas, %, augstākais Lat ijā, Dagdas, Kā sa as, Ludzas, Rēzek es, Viļā u u Zilupes novadā. Tāpē ezda a iz ē tēju a i jā ūt iespēja i ispusīga. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 43

44 Bezda s i gal e ā p o lē a a ī o o ada iedzī otāju iedokļa 55% respondentu iedzī otāju aptaujā a da u saistītus fakto us i i ējuši kā lielāko p o lē u ga pilsētā, gan pagastos. A ī da a iespēju o ē tēju s i diezga pesi istisks 22.attēls). Līdzīgi ispā ējai te de ei, il ēki a ze āku izglītī as lī e i u e āki il ēki da a iespējas ē tē isskeptiskāk. Attīstī ai ļoti īsta s apstāklis i izņē u a situā ija jau u il ēku 25 gadi) e u a g upā, ku da a iespējas kā sliktas ai ekādas ē tē % o iņie je 22 respondenti no 27. Citās e u a g upās ap ie i ošie u eap ie i ošie iedokļi i tu u līdzs a a. 22.att. Darba iespēju Līvā u ovadā ovērtēju s iedzīvotāju aptaujā Kopējā da a iespēju situā ijas attīstī a i pozitī a, jo kopš.gada pastā īgi sa azi ās ga ezda ieku skaits, ga ezda a lī e is p o e tuālā izteiks ē (23.attēls. Lī ā u o ada a akstu īgas ezda a sezo ālās s ā stī as, kas Lat ijas apstākļos lie i a pa āju iesu apkalpoša as sekto u u a ī pa ļoti azu da a ietu skaitu lauksai ie ī ā, augkopī as sekto ā. No ē tējot gal e ās ezda a p o lē g upas, ispi s jāiz eļ ilgstošie ezda ieki tie, ku i a at aduši da u gadu u ilgāk. Lī ā u o adā šī i ļoti liela g upa u uz.gada sāku u eidoja, %. Šī p opo ija tu klāt i sa ē ā ko sta ta.gada sāku ā 57,9%), kas o āda uz ilgstošo ezda ieku skaita pastā īgu sa azi āša os (24.attēls. Apstāklis, ka, azi oties kopēja ezda a, ilgstošo ezda ieku īpats a s a palieli ājies, lie i a, ka daļa ilgstošo ezda ieku to ē a laiku sek īgi tiek iesaistīti da a ti gū. To ē daļa o iņie, iespēja s, i eidojuši daļu ilgte iņa e ig ā ijas: ilgstošo ezda ieku skaits i sa azi ājies diezga p opo io āli e ig ā ijas iz aiņā. Laikā o.gada līdz 2016.gadam novadu i pa etuši il ēki, et ilgstošo ezda ieku skaits sa azi ājies pa. Ja pieņe, ka ezda ieks iz au kopā a ģi e i pa t e i, tad at ilstī a i ga d īz p e īza. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 44

45 23.att. Galve ie ezdar a rādītāji Līvā u ovadā (NVA dati). Par.gada jū iju dati pu li ēti tikai reģio u griezu ā, tāpē attie īgā vērtī a av attēlota. 24.att. Ilgstošā ezdar a gads u ilgāk di a ika Līvā u ovadā (NVA dati) Aplūkojot ezda ieku sadalīju u pē ezda a ilguma (25.attēls), ir redzams, ka da a eklētājiem, ezda a ilgstot līdz gadie, ezda ieka statuss eidzas lielākoties ē ešu u gadu g upā. Tas ozī ē, ka, kaut ga daļai iedzī otāju da u at ast i g ūti, iņi to to ē i sa eklējuši, ai a ī e ig ējuši. Bezda ieku skaits a stāžu gadi u ilgāk i isai pastā īgs, lielākoties tā i so iāli ļoti ela ēlīga g upa, ku a pā tiek o pa alstie u faktiski nemaz e ēlas st ādāt, u uz ku as esa ī u u lielo slogu o ada udžeta o ādīja daudzi sekto ālo u te ito iālo plā oša as darba grupu dalī ieki īpaši pagastos. Pā ējās p o lē g upas i elatī i elielas. Raugoties pa e u a g upā, i ē oja s pastā īgs ezda a lī eņa pieaugu s a vecumu a st auju tā pieaugu u gadu e u a g upā, ka ē.gadā jūta i iz ēlās iedzī otāju g upa a e u u i s gadie.attēls. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 45

46 Bezdar ieku skaits ilgu a grupā 600 Bezdar ieku sadalīju s pē ezdar a ilgu a u tā iz aiņas līdz ē. - ē. 1-3 gadi gadi u ai āk att. Bezdar ieku sadalīju s pē ezdar a ilgu a u tā iz aiņas gada plā oša as periodā (NVA dati) Sie iešu pā s a s ezda ieku idū idēji a liels u k ītas līdz a e u u. Kopu ā uz... Lī ā u o adā ez da a ija sie ietes u ī ieši (NVA dati) att. Bezdarbnieku skaita sadalīju s pa ve u a grupā (NVA dati) Bez da a esošo jau iešu skaits i ie ē oja i sa u is.gada sāku ā no 15 līdz gadu vecumam 46 personas), iņu oda i ātī ai jāpie ē š īpaša uz a ī a ņemot ē ā a ī iņu pesi istisko iedokli pa da a iespējā skatīt iep iekš. Jau ieši i ga da aspēka, ga, kas īpaši s a īgi ilgte iņā, o ada de og āfiskā eze e, taču jau iešie akstu īgās Pašreizējās situā ijas raksturoju s 46

47 o ilitātes dēļ i paaugsti āts isks, ka ezda a situā ijā o adu pa etīs a ī uz to o āda jau iep iekš apskatītie aptaujas ezultāti. Jauniešiem da a iespējas bez darba pieredzes un da a p akšu iespējas i ļoti ie o ežotas. Ja a adek āta alsts at alsta, uzņē ēji ela p āt pieņe jau iešus da a p aksē, jo tas o uzņē ēja p asa papildus uz a ī u, laiku, ieguldīju us. Tāpē Lī ā u o ada dome iesaistās dažādos NVA p ojektos, iz a tojot to piedā ātās iespējas oda i āt iedzī otājus, īpaši, jau iešus. Neliels skaits ezda ieku saņe ap ā ī u tieši pie da a de ēja, šī ap ā ī as fo a i ijusi isefektī ākā, jo visi (!) ap ā ā ie, kas šo ap ā ī u i pa eiguši, i iekā tojušies da ā pusgada laikā. Die žēl, šī g upa i ļoti aza.gadā ap ā ī u pa eiguši ie il ēki uzsākuši. Te jāpie i, ka p ofesio ālās ap ā ī as ieskaitot pā k alifikā iju u k alifikā ijas paaugsti āša u u efo ālās ap ā ī as g upas kopā i eiguši 238 ap ā ā ie, o ku ie tikai je % i at aduši da u sešu ē ešu laikā pē ap ā ī u pa eigša as. Sada ī a a ko k ētie da a de ējie i jātu pi a u jāiz ē š, ik ie iespēja s, plaši, e šoties apt e t isu ī o da a ietu spekt u Materiālā odroši ātī a T ū īgo iedzī otāju skaits o adā kopš.gada pastā īgi u diezga st auji k ītas, tas šajā laikā i sa azi ājies ga d īz eizes (27.attēls) gadā t ū īgās pe so as statuss no adā kopā ija piešķi ts iedzī otājie, et.gadā ija ai s tikai t ū īgā persona. Valsts statistika epu li ē a adzī as iska i deksu o adu g iezu ā, kas i apt e ošāks u o jektī āks ādītājs, u ļauj stā okli salīdzi āt a itā te ito ijā. 27.att. Iedzīvotāju skaits, kuriem piešķirts trū īgās perso as statuss Līvā u ovadā Līvā u ovada So iālā die esta dati Iedzīvotāju fiziskā drošī a Kopējais dzī es ides u sa ied iskās d ošī as lī e is Lī ā u o adā ē tēja s kā ap ie i ošs. Noziedzī as lī e is Lī ā u o adā i ie ē oja i ze āks ekā idēji Latgalē u Lat ijā (5.tabula). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 47

48 Te de ē šai jo ā a kāda oteikta akstu a 8.attēls, pie ē a,.gadā oziedzī as lī e is i ijis ļoti ze s, āka ajā gadā tas pieaudzis ga d īz di kā t, et pē ta atkal ok ities līdz idējai ē tī ai, kas Lī ā u o ada gadīju ā i aptu e i oziedzīgi oda īju i uz iedzī otājie. Noziedzīgo odarīju u lī e is.gadā (CSP dati) 5. TABULA Teritorija Noziedzīgu odarīju u skaits Noziedzīgu odarīju u skaits uz iedzīvotāju Latvija Latgale Līvā u ovads Relatī i ze ais oziedzī as lī e is attie īgi akstu o la u iedzī otāju fizisko d ošī u u i fo ā ija pa to a pada īt o adu pie il īgu jau ā ģi e ē. 28.att. Noziedzīgo odarīju u lī eņa di a ika Līvā u ovadā (CSP dati) Lai ei i āt saskaņotu u koo di ētu sta pi stitū iju sada ī u u īste otu preventī os pasāku us ē u tiesī u aizsa dzī as jo ā,.gada.ja ā a do es sēdē tika apstip i āts Lī ā u o ada ē u tiesī u aizsa dzī as sada ī as g upas oliku s u tās sastā s. Sada ī as g upas iz eidoša as ē ķis i ei i āt saskaņotu u koo di ētu sta pi stitū iju sada ī u u īste ot p e e tī os pasāku us ē u tiesī u aizsa dzī as jo ā. Sta pi stitū iju sada ī as g upa st ādā a ī a jautāju ie pa p e e tī o da u a pusaudžie, ku ā iekļauti pā stā ji o paš aldī as iestādē ā iņtiesas, so iālais die ests, izglītī as pā aldes, kā a ī Valsts poli ijas. Uz edī as so iālās ko ek ijas p og a a tiek iz eidota kopā a ē u u e ākie, u kat a uzde u a p og a ā tiek piesaistīts spe iālists, pie ē a, psihologs, so iālais pedagogs, klases audzi ātājs, ā ī u p iekš eta skolotājs, ā iņtiesa, e āki, alsts poli ija, ai its spe iālists at ilstoši p og a as ē ķi. P og a a tiek izst ādāta a ī ģi e ei. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 48

49 Lī ā u o ada do e ir izvietojusi a ī ideo o ē oša as ka e as dažādās pilsētas ietās u iestādēs, un katru gadu uzstādīto ideoka e u skaits pie iestādē u ides o jektie tiek papildi āts. A.gadu Lī ā u o ada do ē da u uzsāka kā tī ieks. Kā tī ieka gal e ie a ata pie āku i i paš aldī as saistošo oteiku u, pa ku u pā kāpša u pa edzēta ad i ist atī ā at ildī a, izpildes ko t ole, ad i ist atī o p otokolu sastādīša a, piedalīša ās kā tī as u sa ied iskās d ošī as pasāku u eikša ā, sa ied iskās kā tī as uz audzī a paš aldī as ideo o ē oša as sistē as iekā tās, iz aukša a uz otiku u ietā. Kā tī ieks piedalās p ofilaktiskajos iz auku os eidos pa Lī ā u o ada ūde stilpē u itie ides o jektie, ko t olē ielu ti dz ie ī as u o ga izēto ti dz ie ī as pasāku u oteiku u ie ē oša u, piedalās sadzī es atk itu u apsai iekoša as o atī o aktu ie ē oša as u ko t oles iz auku os eidos, kopā a ā iņtiesu u so iālo die estu dodas apsekoša ā pie so iālā iska ģi e ē, lai eiktu klie tu dzī es apstākļu pā audi, kā a ī st ādā a ad i ist atī ajie pā kāpu ie, iz au uz otiku a ietā, ja tiek t au ēta sa ied iskā kā tī a. Šāda štata ie ī a Lī ā u o ada do ē ija epie ieša a, lai pil ē tīgi od oši ātu paš aldī as saistošo oteiku u izpildes uz audzī u u sa ied isko kā tī u. Lī ā os, tāpat kā daudzās itās pilsētās, i aktuāla klejojošo ājdzī ieku suņu u kaķu p o lē a. Dzī ieku aizsa dzī as ied ī a I gato, SIA Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a u iti e tuziasti sa ied iskā kā tā ūpējas pa šie dzī iekie, saņe ot a ī at alstu o paš aldī as, taču klejojošo kaķu ste ilizā ijas p og a as īste oša ai i epie ieša i papildus līdzekļi. Būtiska iedzī otāju fiziskās d ošī as ko po e te i eļu satiks es d ošī a. Kaut ga eļu satiks es egadīju os ēdz ūt iesaistīti a ī t a spo tlīdzekļi, kas te ito iju šķē so t a zītā, to ē t.s. azaizsa gātie eļu satiks es dalī ieki gājēji u iteņ au ēji ga d īz ie ē i ietējie iedzī otāji. Tieši tie eļu satiks es egadīju i CSNg, ku os iņi i ietuši, visbiežāk i a s agā sekā. Šo atgadīju u di a ika kopu ā a iep ie i oša 9.attēls): ja kopējais CSNg skaits līdz.gada i uz ādījis te de i sa azi āties, tad.gadā u.gadā tas i st auji pieaudzis. Tu klāt kopš.gada sta ili pieaug egadīju u skaits a ietušajie u a ojā gājušajie. Aplūkojot CSNg te ito iālo sadalīju u, edza s, ka do i ē Lī ā i, Je sikas u Turku pagasts te ito ijas, ku as šķē so aģist āle A.ta ula. Šeit ko e t ējas a ī egadīju i a ietušajie u ojā gājušajie. Relatī i daudz egadīju u i otikuši a ī Rožupes pagastā, taču tie lielākoties a ijušas tik s agas sekas iespēja s, t a spo tlīdzekļu azāka kustī as āt u a dēļ. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 49

50 29.att. Ceļu satiks es egadīju u skaita di a ika Līvā u ovadā (CSDD dati) CSNg teritoriālais sadalīju s Līvā u ovadā.gadā (CSDD dati) Teritorija Kopā Ar ietušajie Ar ojā gājušajie Lī ā i Jersikas pagasts Rožupes pagasts Rudzātu pagasts Sutru pagasts Turku pagasts Novadā kopā TABULA... Kopsavilku s par iedzīvotāju eko o isko, so iālo u fizisko drošī u Līvā u ovadā Galve ie se i āju i Noda i ātī a o adā p i ātsekto ā pēdējos gados st auji sa azi ās, ka ē sa ied iskajā sekto ā tā i ijusi sta ila is az gadu pe iodā. Tas ozī ē, ka o ads o eko o isko ē tī u adītāja kļūst pa eko pe sētu patē ētāju. Bezda s i o ada ūtiskākā p o lē a ga statistiski. ieta o eigā sta p isā paš aldī ā, ga o ada iedzī otāju iedokļos. Kopu ā tikai % iedzī otāju aptaujas respondentu da a iespējas ē tē kā la as ai ap ie i ošas, et egatī ie iedokļi do i ē jau u il ēku g upā. Bezda a situā ija o adā pakāpe iski uzla ojas, iespēja s, ka tas notiek uz e ig ā ijas ēķi a, jo da a ietu skaits, saskaņā a statistikas datie, nepieaug. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 50

51 Bezda a lī e is isā o adā i līdzīgs, bet elatī i ze s ezda s i Rudzātu pagastā, et edaudz paaugsti āts, salīdzi ot a idējo Rožupes pagastā. Salīdzi ot a.gadu, k asi i sa azi ājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Salīdzi ot a.gadu, ezda a lī e is i k ities isās e u a g upās, izņe ot pi spe sijas e u a, ku tas i pali is ag ākajā lī e ī ai nedaudz pieaudzis. Dzi u u g iezu ā a izteiktas o īdes o da iskās dzi u u p opo ijas o adā. Vie īgi jau u sie iešu idū i edaudz paaugsti āts ezda a lī e is, salīdzi ot a ī iešie. Tas atspoguļojas a ī iedzī otāju aptaujas espo de tu izteiku os. Jau iešu ga a tijas p ojekts ei lielu da u ezda a azi āša ai jau iešu idū, bet reālu da a ietu t ūku s ūtiski azi a p og a as efekti itāti. Iedzī otāju so iālā d ošī a o adā pieaug, t ū īgo iedzī otāju skaits kopš.gada pastā īgi sa azi ās. Vis ai āk t ū īgo iedzī otāju i Tu ku pagastā. Lī ā os šis ādītājs aptu e i at ilst idēja o adā. Sut u, Rožupes u Rudzātu pagastā šis ādītājs i ze idējā. Daļai iedzī otāju a oti ā ijas st ādāt, jo so iālo pa alstu sistē a od oši a iņus at ilstoši iņu ajadzī u lī e i. Fiziskās d ošī as ziņā Lī ā u o ads i la ēlīga te ito ija: oziedzī as lī e is i ie ē oja i ze āks, ekā Latgalē u Lat ijā kopu ā. Taču, e augoties uz to, i k e espo de tu aptaujā o āda uz sa ied iskās kā tī as epietieka o lī e i. Pēdējos gados eļu satiks es egadīju u skaits uz āda pieaugu a te de i kā ispā, tā a ietušajiem u ojā gājušajiem. No azaizsa gāto satiks es dalī ieku iedokļa auto eļš A i gal e ais īsta ī as avots. Nākot es vajadzī as Papildus fi a sēju a piesaiste so iālās i f ast uktū as, pakalpojumu attīstīša ai u darbī as uzla oša ai. La a sada ī as tīkla eidoša as iespēja sta p dažādu so iālo pakalpoju u s iedzējie, NVO. Video o ē oša as ie īkoša a pilsētā, pie izglītī as iestādē u itie ozī īgie o jektie, it īpaši ietās, ko akstu o paaugsti āts sa ied iskās kā tī as pā kāpu u risks. Guļošo poli istu uzstādīša a, spe ifisku ielu ho izo tālo apzī ēju u od oši āša a, uzla ota apgais oju a ie īkoša a pilsētā. Lī ā u o ada paš aldī as poli ijas st uktū as iz eide u tās pastā īgas da ī as od oši āša a IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA Izglītī as sistē as kopējais raksturoju s Līvā u ovadā Pir sskolas izglītī u o adā īste o Lī ā u o ada pirmsskolas izglītī as iestāde Rūķīši ( li e ētas pi sskolas izglītī as p og a as), pirmsskolas izglītī as g upiņas pie skolā o ada pagastos un a ī Lī ā os. No adā kopā.gadā pi sskolas izglītī as iestādi un pi sskolas izglītī as g upiņas ap eklē ē s. Lī ā u o ada vispārizglītojošajās skolās./. ā ī u gadā tiek īste otas li e ētas u ak editētas izglītī as p og a as o tā Rudzātu spe iālajā Pašreizējās situā ijas raksturoju s 51

52 i te ātpa atskolā. Lī ā u o ada astoņās ispā ējās izglītī as iestādēs u ie ā spe iālās izglītī as iestādē 7.gada.septe ī ā ī as uzsāka 88 izglītoja ie, kas i pa 44 izglītoja ie vairāk, ekā pirms 8 gadiem 2009.gada 1.septe ī (30.attēls) izglītoja ie i iesaistīti i te ešu izglītī as apgu ē. 30.att. Vispārējās izglītī as iestāžu dar a galve ie rādītāji (Līvā u ovada Izglītī as pārvaldes dati) A alizējot isu skolu izglītoja o e t alizēto eksā e u idējos ezultātus (7.tabula), edza, ka o ada izglītī as iestādes spēj sagata ot ko ku ētspējīgus jau iešus, jo lielā daļā ā ī u p iekš etu ādītāji i augstāki ekā idēji alstī. Kopš.gada lē ā i sā is pieaugt to a sol e tu skaits, ku i tu pi a izglītī u augstākajās pakāpēs. Ce tralizēto eksā e u vidējie rezultāti 2017.gadā Līvā u ovada Izglītī as pārvaldes dati 7. TABULA Mā ī u priekš ets vidējie rezultāti valstī vidējie rezultāti Līvā u ovadā Mate ātika 34,9% 35,56% Lat iešu aloda 50,9% 55,74% A gļu aloda 59,7% 54,92% K ie u aloda kā s eš aloda 68,6% 73,06% Šeit i ē oja a zi ā a p et u a a skolu eiti ga ādītājie.tabula), kuros novada skolas, izņe ot ļoti sek īgi st ādājošo Rudzātu idusskolu, at odas e isai augstu. Iedzī otāju aptaujas iet a os iedzī otāju ē tēju ā ispā ējās izglītī as k alitāte tiek ē tēta isu ā pozitī i. Īpaši tas attie as uz pa atizglītī u, ka ē attie ī ā uz izglītī as idējo pos u ze āka ē tēju a iedokļu i ai āk. Tiek uzs ē ta k alitatī as izglītī as ozī e jau iešu otu ēša ai o adā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 52

53 Līvā u ovada vidusskolu reitingi 2017.gadā 8.TABULA Skola Draudzīgā ai i āju a fo da reiti gs skolureitings.lv Rudzātu vidusskola Lī ā u 1.vidusskola Lī ā u 2.vidusskola Lī ā u o ada aka a aiņu vidusskola Kopvērtējums Izaugsme Latviešu val. Mate ātika Fizika Vēsture A gļu val. Darbs ar tala tīgajie ēr ie Piezī es:. No pilsētu idusskolā.. No lauku idusskolā.. No azāku tautī u skolā.. Ā pusko ku sa ē tēju s.. Kopā a ā pusko ku sa ē tēju u; ko ku sa iet a os. o ē tētajā.. No lielajā idusskolā.. No azajā idusskolā.. No spe ializētajā skolā. Čet as o ada skolas o septiņā i iekļu ušas Ata Kro valda fo da skolu reiti gā.gadā da ā a tala tīgajie skolē ie, ku ā tiek ē tēti sas iegu i ā ī u p iekš etu oli piādēs u skolē u zi āt iski pēt ie iskajos da os a ots: Lielo skolu g upā i s skolē iem klasēs : Lī ā u. idusskola. ietā šajā eiti gā i ietvertas 89 skolas). Mazo skolu g upā azāk pa skolē ie 9.-.klasēs): Rudzātu idusskola. ietā, Jau sila as pa atskola -. ietā, Lī ā u. idusskola. ietā, šajā eiti gā i ietvertas 148 skolas. No ada izglītī as ko ku ētspējas i dikato s i Lī ā u o ada do es udžeta sa sta pējie o ēķi i pa izglītī as pakalpoju ie 31.attēls. Kopš.gada šo o ēķi u ila e i egatī a, i i u u sas iedzot.gadā, pē ta ila e i pastā īgi uzla ojusies. Tas, kopā a o ē oja o te de i, to ē elie i a pa egatī ā i zī ā Lī ā u o ada izglītī as sistē ā. Profesio ālās ievirzes izglītī u o adā īste o di as izglītī as iestādes: Jēka a G au iņa Lī ā u Mūzikas u ākslas skola u Bē u u jau at es spo ta skola. Lī ā u Bē u u jau iešu e t s i i te ešu izglītī as iestāde. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 53

54 31.att. Līvā u ovada orēķi i ar itā pašvaldī ā par izglītī as pakalpoju ie.gadā (Valsts kases dati) No ada izglītī as iestāžu attīstī u aplie i a iep iekšējā plā oša as pe iodā tajās īste otie i f ast uktū as p ojekti 9.tabula). 9.TABULA Laika periodā o.gada līdz.gada ieskaitot ar Eiropas Savie ī as struktūrfo du u valsts udžeta at alstu realizēto projektu saraksts izglītī as iestādēs Līvā u ovada do es dati Iestāde Lī ā u. idusskola Lī ā u. idusskola u Lī ā u o ada aka a aiņu idusskola Rudzātu idusskola Rožupes pa atskola Jaunsilavas pamatskola Jersikas pamatskola Jēka a G au iņa Lī ā u Mūzikas u ākslas skola PII Rūķīši Projekta nosaukums 1) Lī ā u o ada paš aldī as ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a (ERAF) 2) Lī ā u o ada paš aldī as ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a. kā ta (ERAF) 3) Lī ā u. idusskolas ā ī u ides uzla oša a (ERAF) Lī ā u o ada paš aldī as ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a (ERAF) At alsts ugu sd ošī as pasāku ie paš aldī as ispā ējās izglītī as iestādēs (Latvijas Š ei es sada ī as programma) Rožupes, Je sikas u Jau sila as pa atskolu ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a KPFI Rožupes, Je sikas u Jau sila as pa atskolu ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a KPFI Rožupes, Je sikas u Jau sila as pa atskolu ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a KPFI Lī ā u o ada paš aldī as ēku e e goefekti itātes paaugsti āša a ERAF Lī ā u o ada pi sskolas u i te ešu izglītī as iestāžu i f ast uktū as uzla oša a (ERAF) Pašreizējās situā ijas raksturoju s 54

55 Iedzī otāju aptaujā liela ē ī a tika eltīta dažādu pakalpoju u, tajā skaitā izglītī as pieeja ī as o ē tēju a. O ligātās u i te ešu izglītī as ko po e tē i la s ē tēju s (32.attēls, k itisku iedokļu i sa ē ā az. Pieeja ī ā edaudz atpaliek pi sskolas izglītī a. Taču attie ī ā uz tā izglītī as jo ā, kas a ētu palīdzēt il ēkie ko ku ēt da a ti gū ai pat ļautu pašie kļūt pa da a de ējie, pieeja ī as ē tēju s i ze āks. A ī sekto ālajās u te ito iālajās da a g upās tika u āts pa epie ieša ī u attīstīt o adā izglītī as eidus, lai azi ātu ezda u, attīstītu uzņē ējda ī u u adītu la āk ap aksātas da a ietas. 32.att. Dažādu izglītī as veidu pieeja ī as ovērtēju s Līvā u ovadā (iedzīvotāju aptaujas dati... Pir sskolas izglītī a Lī ā u o ada dome od oši a pi sskolas izglītī as apgu i ē ie o pusot a gada vecuma. Lī ā os tā ir pi sskolas izglītī as iestāde PII) Rūķīši, Lī ā u o ada do es di i āta u pakļautī ā esoša ispā ējās izglītī as iestāde, kas da ojas di ās ēkās: Rīgas ielā 13 ( Rūķīši, 33.attēls) u A otu ielā Pasta iņi, 34.attēls). Pir sskolas izglītī as iestādes Rūķīši statistiskie rādītāji šeit u turp āk ta ulās pie izglītī as iestāžu raksturoju ie Līvā u ovada Izglītī as pārvaldes dati 10.TABULA Periods Audzēkņu skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk. 5-6 g.vec. 95 t.sk. pā ējie pirmsskolas e. ē i 207 Pašreizējās situā ijas raksturoju s 55

56 Pagastos pi sskolas izglītī u od oši a g upas Jau sila as pa atskolā, Rudzātu vidusskolā, Je sikas pa atskolā, Rožupes pa atskolā, Rudzātu spe iālajā i te ātpa atskolā, et pilsētā Lī ā u. idusskolā u Lī ā u. idusskolā. PII Rūķīši īste o ispā ējo pi sskolas izglītī as p og a u: t īs Izglītī as k alitātes alsts die esta li e ētās p og a as. 33.att. PII Rūķīši Rīgas ielā (foto: Jā is Magdaļe oks) 34.att. Pastariņi Avotu ielā (foto: Jā is Magdaļe oks) Pašreizējās situā ijas raksturoju s 56

57 Pi sskolas izglītī as g upās, ku as iz eidotas skolās, i da uzņe ša ai e eidojas, taču tā pastā Lī ā os uzņe ša ai PII Rūķīši un Jaunsilavas pamatskolas jau ākajā pirmsskolas izglītī as g upā. Līdz.gada i dai ija te de e st auji pieaugt (35.attēls. Tā kā e āki ies iegu us ies iedz jau ē a piedzi stot, faktiski i dā uz uzņe ša u pi sskolas izglītī as iestādē i e ai āk kā 5 6 ē i. Taču ģi e ei, ku a Lī ā u o adā iebrauc, u jau ajā ā iņā, ku as sa ē ā āt i ēlas atsākt st ādāt, i p o le ātiski od oši āt ē a at ilstošu pieskatīša u ja ē s i jau āks pa 1,5 gadiem, un nav pieejama auklīte. 35.att. Bēr u skaits ri dā pir sskolas izglītī as iestādē u pir sskolas grupās Līvā u ovadā Līvā u ovada do es Izglītī as pārvaldes dati) Iedzī otāju aptaujā espo de ti uzskata, ka pi sskolas izglītī as iestādes pieeja ī a i apg ūti āta, taču tās k alitāte tiek ē tēta augstu. Ga d īz isi espo de ti, ku ie i ijis iedoklis šajā jautāju ā, pa to i izteikušies pozitī i Vispārējās izglītī as iestādes Vispā ējās izglītī as iestāžu akstu oju u sagata oša ā iz a toti Lī ā u o ada Izglītī as pā aldes s iegtie dati, tāpē atse išķas atsau es uz datu avotiem šajā odaļā pie ie otas tikai tad, ja i fo ā ija iegūta citur. Līvā u 1.vidusskola Lī ā u. idusskola (36. un 37.attēls) ir o ada lielākā izglītī as iestāde. Skolā i klašu ko plekti. Da ojas at alsta pe so āls psihologs, logopēds, so iālais pedagogs, spe iālais pedagogs, skolas āsa, kā a ī pedagogs ka je as ko sulta ts. Skolā ā ās skolē i a ī o itā kopā paš aldī ā. Skolā iz eidota pirmsskolas izglītī as 5-.gadīgo ē u g upa. Lī ā u. idusskola laika pos ā o.gada līdz 2018.gadam ir veikusi lielus ieguldīju us skolas iekšējās ides sakā toša ā: iz e o tēta Lī ā u. idusskolas ēd ī a, Pašreizējās situā ijas raksturoju s 57

58 uz ū ēts peld asei s, pie ū ēta ieglatlētikas a ēža, kā a ī skola ir apgādāta a modernā i fo ā ijas teh oloģijā, ir atjau otas apku es sistē a u ita iekšējā i f ast uktū a. Līvā u.vidusskolas statistiskie rādītāji 11.TABULA Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl. 505 t.sk. 5-6 g.vec. 12 t.sk. pā ējie pi sskolas e. ē i 1 36.att. Līvā u.vidusskola (foto: Jā is Magdaļe oks) Skola iesaistījusies ESF p ojektā N.... / /I/ Ka je as at alsts ispā ējās u p ofesio ālās izglītī as iestādēs u p ojektā N.... / /I/ At alsts izglītoja o i di iduālo ko pete ču attīstī ai, kā a ī p ojektā N.... / /I/ Ko pete ču pieeja ā ī u satu ā iz audzīta kā ie a o pilotskolā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 58

59 Līvā u.vidusskola 37.att. Līvā u.vidusskolas Lai iņas skola (foto: Jā is Magdaļe oks) Līvā u.vidusskolas statistiskie rādītāji Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl. 262 t.sk. 5-6 g.vec. 10 t.sk. pā ējie pi sskolas vec. ē i 2 12.TABULA Skolā (.attēls) i klašu ko plekti, st ādā at alsta pe so āls psihologs, logopēds, so iālais pedagogs, skolas āsa, kā a ī pedagogs ka je as ko sulta ts. Skolā ā ās skolē i a ī o itā paš aldī ā. Lī ā u. idusskola i ie īgā idusskola o adā, ku a piedā ā azāku tautī u izglītī as p og a as: azāku tautī u ispā ējās pi sskolas izglītī as p og a a; pa atizglītī as azāku tautī u p og a a; ispā ējās idējās izglītī as p og a a; ce t alizēto eksā e u ezultāti lie i a, ka pēdējos t ijos gados skolē u zi āša u lī e is i sta ils, u apgu es lī e is p o e tuāli i augstāks ekā ezultāti alstī.gadā skolā, %, alstī, %, et zi āša u lī e is idusskolas pos ā i k ities. Skolai i la s ā ī u līdzekļu od oši āju s ga k ie u, ga lat iešu alodā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 59

60 Ie ē ojot skolē u piep asīju u, pieeja s plašs fakultatī o oda ī u u pul iņu piedā āju s. 38.att. Līvā u.vidusskolas u Līvā u ovada Vakara aiņu vidusskolas ēka (foto: Jā is Magdaļe oks).gadā tika veikti skolas e e goefekti itātes uzla oša as darbi. Pakāpe iski tu pi ās a ī skolas ā ī u telpu uzla oša a,.gadā tika atjaunota aktu zāle, et.gadā ēdi āša as loks. Skola iesaistījusies ESF p ojektā N.... / /I/ Ka je as at alsts ispā ējās u p ofesio ālās izglītī as iestādēs. Līvā u ovada Vakara aiņu vidusskola Lī ā u o ada Vaka a aiņu idusskola.attēls) at odas ie ā ēkā a Lī ā u 2.vidusskolu. Lī ā u o ada Vaka a aiņu idusskola i ie īgā Lī ā u o ada skola a tādu specifiku un piedā ā li e ētas izglītī as p og a as. Līvā u ovada Vakara aiņu vidusskolas statistiskie rādītāji Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / TABULA 2017./. ā ī u gadā skolā i klašu ko plekti, pieejams at alsta pe so āls: psihologs, so iālais pedagogs u pedagogs-karjeras konsultants. Skolā ā ās skolē i a ī o itā kopā paš aldī ā, t.sk. i ā eņi u ez e āku gādī as palikušie. Skolē u skaits i ga d īz e ai īgs. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 60

61 A./. ā ī u gadu Lī ā u o ada Vaka a aiņu idusskolas telpās tika at ē ta Rēzek es Teh oloģiju akadē ijas Lī ā u filiāle, ku ā stude tie i iespēja apgūt pi ā lī eņa p ofesio ālās augstākās izglītī as programmu Mašī ū e../. studiju gadā uzņe ša a otika ēl jau ās p og a ās ū ie ī a studiju ilgu s gadi, iegūsta ā k alifikā ija ū da u adītājs, p og a ēša a u dato tīklu ad i ist ēša a studiju ilgu s gadi, iegūsta ā k alifikā ija pē apgūsta ā oduļa iz ēles p og a ētājs ai dato sistē u u dato tīklu ad i ist ato s. Skola ei ozī īgu so iālo fu k iju u s iedz ūžizglītī as pakalpoju us, tāpat, kā citas novada vidusskolas, piedaloties NVA ESF projektos Atbalsts ezda ieku izglītī ai, Jau iešu ga a tijas, at alsta pasāku os Moti ā ijas p og a a da a eklēša ai u so iālā e to a pakalpoju i../. ā ī u gadā dalī a ESF p ojektā Karjeras atbalsts ispā ējās u p ofesio ālās izglītī as iestādēs. Skolā.gadā tika iz eidota ē u otaļu ista a a ē ķi ei i āt izglītī as pieeja ī u u ā ī u p o esa efekti izā iju jau ajie e ākie. Jaunsilavas pamatskola Skola.attēls) īste o pi sskolas izglītī as p og a u, pa atizglītī as p og a u un spe iālo izglītī as p og a u izglītoja ie ar ā īša ās t au ēju ie. Skolas ā ī u u o ga izato isko da u pozitī i ietek ē tas, ka skolā i iz eidota a ī die akts g upa i te āts. Jaunsilavas pamatskolas statistiskie rādītāji 14.TABULA Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl. 116 t.sk. 5-6 g.vec. 22 t.sk. pā ējie pi sskolas e. ē i 24 Skolā i klašu ko plekti, pieeja s at alsta pe so āls logopēds, psihologs, so iālais pedagogs, skolas āsa, kā a ī pedagogs ka je as ko sulta ts. Skolā ā ās skolē i a ī o itā paš aldī ā..gadā Jau sila as pa atskola piedalījās OECD sta ptautiskajā skolē u o ē tēša as p og a ā. Skola ē tēju u ta ulā at odas k iet i i s OECD alstu idējā ādītāja u a ī i s Lat ijas skolu idējie ādītājie. Skola i UNESCO dalī skola aso iētā skola p ojektā Izglītī a ilgtspējīgai attīstī ai. Skolai i la i u otu īgi pa āku i ā ī u da ā: ķī ijā, a gļu alodā, ājtu ī ā u teh oloģijā, izuālajā ākslā, ate ātikā, lat iešu alodā..gadā tika eikti skolas e e goefekti itātes uzla oša as da i, uzla ojot a ī skolas izuālo pie il ī u. Pie gal e ajā p o lē ā skolā i a a telpu epietieka ī a isā skolas o ga izētajā akti itātē, t.sk. ā pus ā ī u p o esa. I a ī epie ieša i uzla oju i spo ta stadio ā, kā a ī i fo ā ijas teh oloģiju atjau oša a u papildi āša a. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 61

62 39.att. Jaunsilavas pamatskola (foto: Jā is Vaivods) Skola iesaistījusies ESF p ojektā N.... / /I/ Ka je as at alsts ispā ējās u p ofesio ālās izglītī as iestādēs u p ojektā N.... / /I/ At alsts izglītoja o i di iduālo ko pete ču attīstī ai. Jersikas pamatskola Skolā (40.attēls) ir 9 klašu ko plekti, st ādā at alsta pe so āls logopēds, psihologs, so iālais pedagogs, kā a ī pedagogs-ka je as ko sulta ts. Skolā ā ās skolē i a ī o itā paš aldī ā. Padziļi āti ā ī u p iekš etus fakultatī ajās oda ī ās a apgūt a gļu alodā, lat iešu alodā, ate ātikā, ājtu ī ā u teh oloģijās kokapst āde. Jersikas pamatskolas statistiskie rādītāji 15.TABULA Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl t.sk. 5-6 g.vec. 6 - t.sk. pā ējie pi sskolas e. ē i 6 - Skola piedā ā a ī ispusīgas i te ešu izglītī as p og a as: tautas deju kolektī i, ides pēt ieki ekoskolas ides kodeksa īste oša a, okālie a sa ļi, da ī a kokapst ādes interesentiem. Je sikas pa atskola jau gadus ealizē ekoskolas p og a u, un 11 reizes ir Pašreizējās situā ijas raksturoju s 62

63 saņē usi Zaļo ka ogu../. ā ī u gadā skola da ojās kā Mammadaba ēst ie ī a Die idlatgales eģio ā. 40.att. Jersikas pamatskola foto: Jā is Magdaļe oks At odoties Je sikas ēstu iskajā e t ā, skola od oši a apkā tējās kopie as iedzī otājie epie ieša o i f ast uktū u u sa ied isko dzī i: i te eta aidītājs uz skolas ju ta od oši a saka us apkā tējā ģi e ē, da ojas iz auku a i liotēkas punkts un atk itu u šķi oša as lauku s..gadā tika eikti skolas e e goefekti itātes uzla oša as da i, uzla ojot a ī skolas izuālo pie il ī u. Skola iesaistījusies ESF p ojektā N.... / /I/ Ka je as at alsts ispā ējās u p ofesio ālās izglītī as iestādēs. Rožupes pa atskola Rožupes pa atskolas statistiskie rādītāji 16.TABULA Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl t.sk. 5-6 g.vec t.sk. pā ējie pirmsskolas e. ē i 11 - Pašreizējās situā ijas raksturoju s 63

64 Rožupes pamatskola (.attēls) od oši a pi sskolas u pa atizglītī as p og a u apgu i. Skolā i klašu ko plekti, st ādā at alsta pe so āls logopēds, psihologs, so iālais pedagogs, skolas āsa, kā a ī pedagogs-ka je as ko sulta ts. Skolā ā ās skolē i a ī o itā paš aldī ā. Skolas telpās da ojas di as pi sskolas izglītī as g upiņas a ietā, tai skaitā die akts ietā. Visie skolē ie i iespēja iesaistīties Lī ā u Bē u u jau at es sporta skolas BJSS spo ta pul iņā. Vai ākus gadus pē kā tas Rožupes pa atskola jū ijā uzņe Lī ā u o ada Mazpulku o et es dalī iekus. Skola i iesaistījusies ESF p ojektā Nr /16/I/001 Ka je as at alsts izglītoja ajie ispā ējās u p ofesio ālajās izglītī as iestādēs. 41.att. Rožupes pa atskola (foto: Andris Neicenieks).gadā tika eikti skolas e e goefekti itātes uzla oša as da i, uzla ojot a ī skolas izuālo pie il ī u. Vie s o tu ākajā laikā isi ā ie jautāju ie i saistīts a transportu, kas epie ieša s skolē u pā adāša ai. Aktuāls i jautāju s pa spo ta lauku a iz ū i. Jā ei pakāpe iska i fo ā ijas teh oloģiju o aiņa. Jātu pi a da s pie skolas apkā t es la iekā toša as u apzaļu oša as. Rudzātu vidusskola Rudzātu vidusskolas statistiskie rādītāji 17.TABULA Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl t.sk. 5-6 g.vec. 9 - t.sk. pā ējie pi sskolas e. ē i 18 - Pašreizējās situā ijas raksturoju s 64

65 Rudzātu idusskola.attēls) piedā ā pi sskolas izglītī as p og a u, ispā ējās pa atizglītī as p og a u lat iešu ā ī u alodā u ispā ējās idējās izglītī as ispā izglītojošā i zie a izglītī as p og a u. Rudzātu idusskolā darbojas 3-4 un 5-6 gadīgu ē u pi sskolas g upas../. ā ī u gadā skolā i klašu ko plekti, st ādā at alsta pe so āls psihologs, logopēds. Skolā ā ās skolē i a ī o itā kopā paš aldī ā. Skolē u zi āša u lī e is ē tēja s ie ē oja i i s idējā. Tā,./. ā ī u gadā e t alizēto eksā e u ezultāti.ta ulā de a. ietu sta p isā skolā alstī, Valsts ģi āzijas ieskaitot. 42.att. Rudzātu vidusskola (foto: Iveta Dobele) Skolas telpās at odas, un tās i te sī i iz a to sa ied iskais e t s Bied ī a Rudzāti, kas ūpējās pa Rudzātu kultū as dzī i u eko o isko attīstī u, ides sakopša as pasāku ie. Skolā iz ietots a ī Rudzātu saieta a s, ku u iz a to ga skolas izglītojamie un da i ieki, ga isa pagasta iedzī otāji. Skolai iz eidojusies la a u pastā īga sada ī a a FIZMIX grupu..gadā skola jau 5.reizi oo ga izēja da as zi ī u o et i Lī ā u o ada 8.-.klašu izglītoja ie. Da ojas Jau o pēt ieku pul iņš. Skolas skolotāji pa iz ilu da u saņē a Ata K o alda al u alsts ē ogā u Nikode a Ra ā a al u Latgales ē ogā. Skolā da ojas ie a o spē īgākajā Jau sa gu ie ī ā Lat ijā. Regulā i, kopš.gada tiek o ga izētas sta ptautiskās sa e sī as spo ta tū is ā Rudzātu kauss. Rudzātu idusskola spējusi eiks īgi o ga izēt sada ī u a stude tie i i iatī a i ga o skolotājie, ga pašie stude tie, i augsta paši i iatī a p ojektu izst ādē, piesaistot mazos grantus. Skola iesaistījusies ESF p ojektā N.... / /I/ At alsts izglītoja o i di iduālo ko pete ču attīstī ai. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 65

66 Sutru sāku skola 43.att. Sutru sāku skola (foto: Ginta Kraukle) Sut u sāku skolā.attēls) 2017./. ā ī u gadā ija klašu ko plekti, u st ādāja skolotāji. Ņe ot ē ā faktu, ka Sut u sāku skolā st auji sa azi ājās izglītoja o skaits, Lī ā u o ada do e, saskaņojot a Izglītī as u zi āt es i ist iju, pieņē a lē u u a.gada. aiju Sut u sāku skolu slēgt. Tāpē i jāpā do ā pa atjau otās skolas ēkas at ī oto telpu tu p āku iz a toša u. Iespēja s, ka tajā a ētu otikt kādas akti itātes saistī ā a pagasta ēkā iz ietotās Jau iešu ista as da ī u. I la a p akse at ī ojušos skolu telpās īkot dažādas o et es, izī ēt tās p i ātie u koo po atī ie pasāku ie, iesī ā, at ē t ekonomiskas klases akts īt i hosteli u.c. Rudzātu spe iālā i ter ātpa atskola Rudzātu spe iālās i ter ātpa atskolas statistiskie rādītāji 18.TABULA Periods Izglītoja o skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / t.sk kl t.sk. 5-6 g.vec. 8 - t.sk. pā ējie pi sskolas e. ē i 0 - Paš eiz Rudzātu spe iālā i te ātpa atskola.attēls) i ie īgā spe iālās izglītī as iestāde ē ie a ga īgās attīstī as t au ēju ie o adā u tu ākajā apkā t ē. Skola īste o sekojošas izglītī as p og a as: Pašreizējās situā ijas raksturoju s 66

67 spe iālās pi sskolas; spe iālās pa atizglītī as p og a as izglītoja ajie a ga īgās attīstī as t au ēju ie ;.lī eņa p ofesio ālās pa atizglītī as p og a as u i te ešu izglītī as programmas. 44.att. Rudzātu spe iālā i ter ātpa atskola (foto: Iveta Dobele) 2017./2018. ā ī u gadā skolā i klašu ko plekti, st ādā at alsta pe so āls psihologs, logopēds, so iālais pedagogs, spe iālais pedagogs, skolas āsa. Skolā ā ās skolē i a ī o itā 5 paš aldī ā. Izglītoja ie izglītī u iegūst klātie ē lat iešu alodā u at ilstoši spēkā esošajie o atī ajie aktie. Izglītoja ie at odas daļējā alsts apgādī ā. Izglītī as programmu īste oša as u skolas uztu ēša as izde u i tiek fi a sēti o valsts udžeta. Skolai i at ilstošs ap īkoju s u pe so āls, lai ē i a s agie kustī u t au ēju ie a ētu iegūt izglītī u. Skolas pe so āls la ā p ofesio ālā lī e ī od oši a pedagoģiskās, psiholoģiskās u ā st ie iskās ko ek ijas u eha ilitā ijas psihologs, logopēds oda ī as ē ie a ga īgās u fiziskās attīstī as t au ēju ie. Paš eiz skolas aktuālākā p o lē a i ē u skaita sa azi āša ās. Lai ga statistikas dati āda, ka ē u skaits, kuriem i epie ieša a spe iālā izglītī a, alstī esa azi ās, die žēl paš eizējā situā ija izglītī as jo ā ei i a to, ka ē i, kuriem epie ieša a šī izglītī a, ela p āt tiek esti uz pedagoģiski edi ī iskajā ko isijā, u elietde īgi pa ada laiku ispā īgās izglītī as iestādēs, ku ās a li e ētu spe iālās izglītī as p og a u, un kuras espēj od oši āt pat i i ālās p asī as šo p og a u ealizā ijā Profesio ālās ievirzes izglītī as iestādes Jēka a Grau iņa Līvā u Mūzikas u ākslas skola.gadā tika di i āta Lī ā u ūzikas skola,.gadā Lī ā u ākslas skola..gadā otika eo ga izā ija a Lī ā u o ada do es sēdes lē u u Jēka a G au iņa Pašreizējās situā ijas raksturoju s 67

68 Lī ā u Mūzikas skolai tika pie ie ota Lī ā u ākslas skola, iz eidojot Jēka a G au iņa Lī ā u Mūzikas u ākslas skolu (.attēls). Skola piedā ā ūzikas u ākslas p ofesio ālās ie i zes programmas. 45.att. Jēka a Grau iņa Līvā u Mūzikas u ākslas skolas viena no ēkā Raiņa ielā, Līvā os foto: Jā is Magdaļe oks Jēka a Grau iņa Līvā u Mūzikas u ākslas skolas statistiskie rādītāji Periods Audzēkņu skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / TABULA Skolā tiek piedā ātas u ap eklētas 7 ūzikas p ofesio ālās ie i zes p og a as un ie a ākslas p ofesio ālās ie i zes p og a a (vizuāli plastiskā āksla). Audzēkņie tiek piedā āta iespēja iz o āt ūzikas instrumentus. Jēka a G au iņa Lī ā u Mūzikas u ākslas skolas audzēkņu ajadzī ā pieeja a i liotēka. Bi liotēkas k āju ā tiek piedā āts ie ī as dažādu ā ī u ate iālu k āju s, o tā g ā atas, ošu doku e ti u pe iodiskie izde u i. Aptu e i % ākslas skolas eidzēju tu pi a izglītī u ākslas jo ā ita lī eņa skolās. Pēdējos gados audzēkņu skaita i ē oja a te de e edaudz sa azi āties (46.attēls. Liela ozī e audzēkņu skaita iz aiņās i de og āfiskajai situā ijai, sa azi oties iedzī otāju kopēja skaita, sa azi ās a ī audzēkņu skaits. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 68

69 P o lē a i a ī pedagogu sastā a atjau i āša a, bet, lai piesaistītu jau us pedagogus, i epie ieša s lielāks ē ķdotā iju apjo s skolotāju atalgoju a. 46.att. Audzēkņu skaits J.Grau iņa Līvā u Mūzikas u ākslas skolā (Līvā u ovada Izglītī as pārvaldes dati) Līvā u Bēr u u jau at es sporta skola Lī ā u Bē u u jau at es spo ta skola i Lī ā u o ada do es di i āta p ofesio ālās ie i zes izglītī as iestāde, ku a sa ā da ī ā īste o p ofesio ālās ie i zes spo ta izglītī as u inte ešu izglītī as spo ta programmas. Sporta skola darbojas Lī ā u. idusskolas spo ta zāles telpās. P ofesio ālās ie i zes g upās tiek uzņe ti jau ieši o līdz gadu e u a, bet i te ešu izglītī as g upās o līdz gadu e u a. Līvā u Bēr u u jau at es sporta skolas statistiskie rādītāji 20.TABULA Periods Audzēkņu skaits Pedagoģiskās likmes (skaits) 2015/ / / Spo ta skolā da ojas p ofesio ālās ie i zes spo ta izglītī as g upas u i te ešu izglītī as g upas Je sikas pa atskolā, Rožupes pa atskolā u g upiņa 7 gadus veciem ē ie Iepazīsti spo tu, kas dod iespēju ē ie ē tāk u tu āk sa ai dzī esvietai ap eklēt spo ta skolu u sagata ot audzēkņus ā ī u-t e iņu g upā. Kā edza s 47.attēlā, pēdējo di u gadu laikā i ē oja a audzēkņu skaita palieli āša ās, jo i te ešu izglītī as g upās i iespēja sākt spo tot ē ie o gadu vecuma, ku i ēlāk iz ēlas se i te esējošo spo ta eidu u tu pi a ā ī as p ofesio ālās ie i zes spo ta izglītī as g upās. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 69

70 47.att. Audzēkņu skaits Līvā u Bēr u u jau at es sporta skolā (Līvā u ovada Izglītī as pārvaldes dati) Spo ta attīstī u Lī ā os pēdējos gados veicina modernu spo ta āzu elt ie ī a gadā pie Lī ā u. idusskolas tika pā ū ēts skolas stadio s..gadā uz elta Lī ā u. idusskolas ieglatlētikas a ēža,.gadā dažādu spo tu eidu lauku i Lāčplēša ielā 28,.gadā uz elts Lī ā u. idusskolas peld asei s u paga i āta ieglatlētikas a ēža. Ir iz eidojusies ļoti la a sada ī a a Lī ā u. idusskolu. Sporta skolai i pieeja as septiņas spo ta āzes, ku as tiek iz a totas egulā ā t e iņ oda ī ā u sa e sī u o ga izēša ai, tās i ap īkotas a isu epie ieša o i e tā u. Sporta skola o ga izē skolē u spo ta spēles, eģio ālos pasāku us, alsts u sta ptautiskās sa e sī as, kā a ī ir pie edze dažādu spo ta akti itāšu līdzdalī ā u īkoša ā Lī ā u pilsētas spo ta s ētki, skolas sporta eidu i fo atī ie pasāku i, u... Liela uz a ī a i eltīta t e e u tālākizglītī ai. Sporta skolas audzēkņi apgūst a ī spo ta spēļu u sa e sī u tiesāša u. Līvā u Bēr u u jau iešu e trs Ce t s i i te ešu izglītī as iestāde, kas od oši a satu īgu ī ā laika pa adīša u ē ie u jau iešie e u ā o līdz gadie. Ce t s īste o i te ešu p og a as kultū izglītī ā, spo tā, teh iskajā jau adē, ides izglītī ā. Līvā u Bēr u u jau iešu e tra statistiskie rādītāji 21.TABULA Periods Audzēkņu skaits 2015/ / / t.sk kl. 275 t.sk. 5-6 g.vec. 86 t.sk. pā ējie pi sskolas e. ē i 50 Pašreizējās situā ijas raksturoju s 70

71 201./. ā ī u gadā ce t ā st ādāja i te ešu izglītī as skolotāji, izglītī as etodiķi, di ekto a iet ieks izglītī as jo ā u di ekto s /2018. ā ī u gadā tiek īste otas i te ešu izglītī as p og a as: kultū izglītī ā, teh iskajā jau adē, ides i te ešu izglītī ā, itas i te ešu izglītī as programmas 7. Ce t a ealizētās i te ešu izglītī as p og a as ap eklē ē i o isa Lī ā u o ada, tai skaitā o Je sikas, Turku, Sutru, Rudzātu un Rožupes pagasta (22.tabula). Audzēkņu skaits i terešu grupās Līvā u Bēr u u jau iešu e trā Līvā u ovada Izglītī as pārvaldes dati 22. TABULA Izglītī as progra as Mā ī u gads 2015./ / /2018. Kultū izglītī a Teh iskā jau ade Vides i te ešu izglītī a Citas i te ešu izglītī as p og a as Kopā Izglītoja o skaits Audzēkņu skaits i te ešu g upās i lielāks pa izglītoja o kopskaitu, jo daļa audzēkņu ap eklē ai ākas p og a as Vidējā profesio ālā u augstākā izglītī a Sākot a.gada septe i, Lī ā os i pieeja a a ī augstākā izglītī a: filiāli šeit at ē a Rēzek es Teh oloģiju akadē ija kād eizējā Rēzek es Augstskola, ealizējot I lī eņa p ofesio ālās augstākās izglītī as studiju p og a u Mašī ū es spe iālists. Teo ētiskās oda ī as notiek Lī ā u o ada Vaka a aiņu idusskolas telpās, sa ukā t p aktiskās oda ī as Rēzek es Teh oloģiju akadē ijas la o ato ijās Rēzek ē /2019. studiju gadā uzņe ša a notika ēl jau ās p og a ās ū ie ī a studiju ilgu s gadi, iegūsta ā k alifikā ija ū da u adītājs, p og a ēša a u dato tīklu ad i ist ēša a studiju ilgums gadi, iegūsta ā k alifikā ija pē apgūsta ā oduļa iz ēles p og a ētājs ai dato sistē u u dato tīklu ad i ist ato s Mūžizglītī a Tālākizglītī as od oši āša ā ie ē oja u ieguldīju u s iedz Lī ā u o ada e t ālā i liotēka u tās filiāl i liotēkas o ada pagastos, Lī ā u uzņē ējda ī as u at alsta centrs, o ga izējot i fo atī os se i ā us, ap ā ī as, piedā ājot uzņē ējda ī as uzsākša as ko sultā ijas, dažādus iz esa i ku ato a pakalpoju us u.. No adā ūžizglītī as piedā āju u s iedz ied ī a Baltā āja un Multifu k io ālais jau at es i i iatī u e t s K a tāls MJIC K a tāls kā efo ālās izglītī as iestāde, o ga izējot dažādus izglītī as se i ā us. Ikdie ā e t s isu e u u Lī ā u o ada iedzī otājie piedā ā lietde īgi u aktī i pa adīt ī o laiku, od oši ot ap īkotas telpas izglītojošie se i ā ie u ā a spo ta lauku us spo tiskā akti itātē. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 71

72 Lī ā u o ada do e a e e ātu palīdzī u ealizē ai ākus pasāku us studējošo jau iešu at alsta. Vie s o jau iešu oti ātoriem ir Līvā u ovada Stipe diju fo da da ī as od oši āša a a ē ķi at alstīt e tīgu jauniešu izglītī u u udi āt ietējos uzņē ējus ūt so iāli/ko po atī i at ildīgie. Tas tika aizsākts.gadā un pil ī ā tiek fi a sēts o p i āto pe so u līdzekļie. I i iatī as pa atā i stude ti, ku i studē ai plā o studēt ak editētā augstskolā, ku ie i iz ilas sek es, et ie o ežoti ie āku i, ku i i ietējie Lī ā u o ada iedzī otāji. No ada iedzī otāji iz a to a ī Dauga pilī, Rēzek ē, Jēka pilī un citur pieeja ās augstākās u tālākizglītī as p og a as.... Kopsavilku s par izglītī as sistē u Līvā u ovadā Galvenie secinājumi Lī ā u o adā i attīstīti u pieeja i isi o ligātās izglītī as pos i. To k alitāte iedzī otāju idē pā s a ā tiek ē tēta augstu, izņe ot par vidējo izglītī u pa ādās lielāks skaits skeptisku iedokļu. Pē.gada a o ē oja a izglītoja o skaita sa azi āša ās te de e o adā kopu ā, kaut ga epietieka a skolē u skaita dēļ tiek slēgta Sut u sāku skola. Ja adās pē e t alizēto eksā e u ezultātie, skolu da a k alitāte ir nedaudz virs idējās alstī. D audzīgā ai i āju a fo da eidotajā vidusskolu eiti gā, Lī ā u novada vidusskolas atrodas zemu. Izņē u s i Rudzātu idusskola, kas ga d īz isās ē tēju a ko po e tēs ir ar ļoti augstu o ē tēju u. Ne isās skolās i pietieka i aktī s da s a tala tīgajie skolē ie. Uzņē ēji pauž iedokli, ka o adā izglītī as sistē ai epie ieša s defi ēt ē ķus u skaid i pozi io ēt ē tī as, izskaužot e us ste eotipus. Jā ada tāds novada izglītī as sistē as zī ols, lai ta ūtu auto itāte ispi s jau iešu idū. Lī ā u pilsētas idusskolā i epie ieša i da ī as uzla oju i, lai tās a ētu piesaistīt tala tīgos ē us, kaut a ī sek ju ispā ējais lī e is i ijis ap ie i ošs. Dažu pa ata p iekš etu apgu ei Lī ā u 1. idusskolā un Lī ā u. idusskolā, it īpaši, ate ātikai, i eltā a pastip i āta uz a ī a. Izglītī as adī a lielākoties e o āda, ka ā ī u iestādē ūtu da ī as u attīstī as p o lē as, to ē to eiti gi u iedzī otāju aptaujas ezultāti lie i a pa p etējo. A ī sekto ālajās u te ito iālajās da a g upās izska ēja iedokļi pa k alifi ētu pedagogu piesaistes g ūtī ā. Pē.gada Lī ā u o ada izglītī as iestāžu ko ku ētspēja i pastā īgi uzla ojusies, taču ēl jop ojā i edaudz ājākas pa apkā tējo te ito iju izglītī as iestādē. Pi sskolas izglītī as k alitāte Lī ā u o adā tiek ē tēta ļoti la i. Lī ā u o adā tiek piedā āts plašs āksla, ūzika, spo ts u, pē iedzī otāju iedokļie, la i o ē tēts i te ešu u efo ālās izglītī as p og a u kopu s. Spo ta jo a pēdējos gados i st auji paplaši ājusies, ka ē ūzikas u ākslas skolas da ī a i ļoti sta ila u, pē iedzī otāju aptaujas datie, spēj ap ie i āt faktisko piep asīju u. Profesio ālās izglītī as iegūša a Lī ā u o adā i apg ūti āta. Rēzek es Teh oloģiju akadē ijas filiāles at ē ša a Lī ā os i ļoti ozī īgs solis šai i zie ā, taču tikai daļēji isi a šo p o lē u. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 72

73 P i ātpe so as u ietēji uzņē u i la p āt iegulda līdzekļus ilgte iņa p og a ā Stipendiju fonds, kas kat u gadu gūst lielāku atsau ī u, tādējādi veidojot p i ātpe so u un vietējo uzņē u u ilgte iņa sada ī u a paš aldī u studējošo at alstā. Nākot es vajadzī as Pirmsskolas izglītī as iestāžu u pi sskolas izglītī as g upiņu te ito ijas un telpu uzla oša a, ē ie do ātās i f ast uktū as iz ū e u ele e tu atjau oša a. Pasāku i pedagoģiskā pe so āla atjau oša ai, k alifi ētu pedagogu piesaistīša ai un kompetences paaugsti āša ai, kā a ī at alsta pe so āla piesaistīša ai. Telpu uzla oša a u iz ū e at alsta st uktū u u pe so āla ajadzī ā skolās, kā a ī ā ī u ka i etu ode izā ija. Skolu te ito iju la iekā toša a. No e ojušās i fo ā ijas teh oloģijas (IT) i f ast uktū as u īku āzes atjau oša a izglītī as iestādēs. Skolu sporta i f ast uktū as atjau oša a ai tālāka attīstīša a. Bē u p as ju, pie edzes u adošu a attīstīša a a dažādu ko u ikā ijas i st u e tu palīdzī u: o et es, ap aiņas p og a as, se i ā i, ko ku si, meistarklases u.c. Dabas un tehnisko zi ātņu apgu es iespēju paplaši āša a, augstāku lī eņu pieeja ī as od oši āša a VESELĪBAS APRŪPE SIA Līvā u sli ī a Lī ā u o ada e t ālā eselī as u so iālas ap ūpes i stitū ija i paš aldī as kapitālsa ied ī a SIA Lī ā u sli ī a. Sli ī a at odas Lī ā u pilsētas e t ā, tādējādi tā i iegli pieeja a ai u a Lī ā u pilsētas u o ada iedzī otājie 48.attēls). Veselī as ap ūpes pakalpoju u u i f ast uktū as od oši āju u Lī ā u o adā a ē tēt kā ap ie i ošu, taču e pietieka u. SIA Lī ā u sli ī a uzņē u a da ī as st uktū a sastā o 3 pamata odaļā a ulato ās odaļas, sta io ā ās odaļas, so iālās ap ūpes u so iālās eha ilitā ijas odaļas. Uzņē u a paš eizējie gal e ie da ī as eidi i a ulato o u sta io ā o eselī as ap ūpes pakalpoju u s iegša a, kā a ī so iālās ap ūpes u eha ilitā ijas pakalpoju u s iegša a dažādā klie tu g upā : a ulato a u sta io ā a eselī as ap ūpes da ī a; so iālā ap ūpe u iz iti āša a; pā ējā da ī a il ēka eselī as ap ūpes jo ā; medi ī iskā u so iālā eha ilitā ija..gadā uzņē u ā i oda i āti da i ieki, t.sk. se tifi ēti ā sti, ed āsas u āsu palīgi, fiziote apeits, so iālie da i ieki u ap ūpētāji. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 73

74 48.att. Līvā u sli ī a (foto: Jā is Magdaļe oks) Nākot ē SIA Lī ā u sli ī a o ie tējas uz edi ī isko sta io ā o u a ulato o u so iālo pakalpoju u od oši āša u, ē ķtie īgi attīstot edi ī iskās u so iālās ap ūpes u so iālās eha ilitā ijas pakalpoju us t.sk. ge iat ijas, paliatī ās ap ūpes, dzī es k alitātes uzla oša as u aktī as o e oša ās pakalpoju us pieaugušajie, se išķi e āka gadagāju a klie tie, kā a ī paplaši ot eselī as ei i āša as u ode as ag ī ās diag ostikas pakalpoju us isu e u u iedzī otājie pē iespējas tu āk dzī es ietai. A ulatorā nodaļa A ulato ajā daļā tiek eiktas elielas ope ā ijas, s iegti diag ostikas pakalpojumi, ā stu spe iālistu ko sultā ijas, diag ostikas iz eklēju i, da ojas steidza ās edi ī iskās palīdzī as pu kts, uzņe ša as odaļa, ilgstošās so iālās ap ūpes u so iālās eha ilitā ijas odaļa, kā a ī tiek s iegti ap ūpes ājās pakalpoju i. A ulato i pieņe to pa ie tu skaits pēdējos gados āda sta ilu piep asīju u pē ambulatoriem pakalpojumiem, spe iālisti veic ap 9500 pieņe ša ā gadā, kā a ī ei ap a ulato o ope ā iju gadā. A ulato us pakalpoju us s iedz ā sts-ginekologs, endokrinologs, oftalmologs, ķi u gs, ē u u pieaugušo ei ologs, ā sts-radiologs, ult aso og āfijas u e doskopijas spe iālisti, ka diologs, t au atologs, u ologs, otola i gologs, teh iskais o topēds, fle ologs u iti spe iālisti. So iālās ap ūpes u eha ilitā ijas pakalpoju u jo ā sli ī a sada ojas a Lī ā u o ada So iālo die estu, Jēka pils so iālo die estu u.. Saistī ā a so iāleko o isko situā iju o adā, eģio ā u alstī kopu ā ūtiski i palieli ājies u a ī tu āko gadu laikā palieli āsies to iedzī otāju skaits, ku ie i epie ieša i tieši so iālie pakalpoju i u so iālā palīdzī a, kas ap ie ota a p i ā o edi ī isko ap ūpi. SIA Lī ā u sli ī a sa u da ī u plā o attīstīt šajos a os i zie os edi ī as u so iālajā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 74

75 Diagnostikas jo ā SIA Lī ā u sli ī a s iedz fu k io ālās diag ostikas, diag ostiskās adioloģijas, ult aso og āfijas un fibrogastroskopijas pakalpojumus. SIA Lī ā u sli ī a sada ī ā a SIA Ce t ālā la o ato ija iz eidoja ode u la o ato iju, ku a plā o tu pi āt s iegt augsti k alitatī us la o ato iskos pakalpoju us ietējā u eģio ālā ē ogā. No.gada.jūlija Lī ā u sli ī ā iz eidots.lī eņa diennakts steidza ās edi ī iskās palīdzī as pu kts, ku ā pa ie tus pieņe dežū ā sts u ed āsa. SIA Lī ā u sli ī a pe so āls ei a ī edi ī isko aprūpi ājās a ģi e es ā sta u itu spe iālistu osūtīju u. Ņe ot ē ā a ī edza o piep asīju u pē ap ūpes ājās pakalpoju ie, SIA Lī ā u sli ī a oteikti tu pi ās to s iegša u a ī ākamajos gados. SIA Lī ā u sli ī a Uzņe ša as odaļa od oši a plā eida pa ie tu/klie tu uzņe ša u sli ī as odaļās sta io ā ā ap ūpes odaļa u ilgstošas so iālās ap ūpes u so iālās eha ilitā ijas odaļa). Plā eida uzņe ša a sli ī ā otiek a p i ā ās ap ūpes ā sta ai spe iālista osūtīju u, iep iekš telefo iski saskaņojot pa ie ta iestāša ās laiku a attie īgo odaļu. Sta io āra daļa SIA Lī ā u sli ī a sta io ā s spēj ie laikus ap ūpēt 45 pacientus/klientus, at ilstoši gultas vietu skaitam. SIA Lī ā u sli ī a i ie īgā iestāde Lī ā u o adā, ku a s iedz ga p i ā o eselī as ap ūpi, ga seku dā os a ulato os eselī as ap ūpes pakalpoju us sli ī as a ulato ajā daļā, kā a ī od oši a sta io ā o ap ūpi. Kā lie i a sli ī as statistika, sta io ēto pa ie tu skaits pēdējos gados i edaudz sa azi ājies. Aprūpes odaļā is iežāk o āk pa ie ti a si ds u asi s ites sli ī ā, o koloģiskā sli ī ā, kustī u t au ēju ie. Pa ie tu lielākā daļa i gados e i iedzī otāji gal e okā t o Lī ā ie u apkā tējie o adie. Tu klāt odaļa uzņe a ī pa ie tus o itā eģio ālā sli ī ā. Ilgstošās so iālās aprūpes u so iālās reha ilitā ijas odaļa šo īd spēj piedā āt saviem klientiem 30- ietas, ku u ap aksa a tikt eikta eidos: aksā pats klie ts, aksā klie tu tu i ieki, kā a ī uztu ēša os odaļā fi a sē ai līdzfi a sē Lī ā u o ada So iālais die ests ai itu paš aldī u piešķi tie esu si. Nodaļa sa ie klie tie s iedz šādus pakalpojumus: nod oši a ie īt iekus a la iekā totu dzī oja o platī u; apgādā ie īt iekus a eļu, apģē u u apa ie ; o ga izē ie īt ieku edi ī isko ap ūpi; nod oši a at ilstošu ēdi āša u, ņe ot ē ā ie īt ieku e u u u eselī as stā okli; vei so iālās u edi ī iskās eha ilitā ijas pasāku us, at ilstoši kat a klie ta fiziskaja u psihiskaja stā okli. Pri ārā veselī as aprūpe P i ā ās eselī as ap ūpes pakalpoju us.gadā s iedz ģi e es ā stu prakses pieņe ša as pu ktos (23.tabula). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 75

76 23.TABULA Līgu attie ī ās ar Na io ālo veselī as die estu esošie ģi e es ārsti Līvā u ovadā (NVD dati uz ) Ārst ie ī as iestādes nosaukums Ģi e es ārsta vārds, uzvārds Ārsta PVA spe ialitātes nosaukums Ārsta otras PVA spe ialitātes nosaukums Ārst ie ī as iestādes adrese Pa atdar ī as teritorija Reģistrēto pa ie tu skaits/t.sk. ēr i uz Baumane Anita - ģi e es ā sta prakse Anita Baumane ģi e es ispā ējās p akses ā sts pediatrs Rīgas, Lī ā i, Lī ā u nov., LV-5316 Skolas 7-8, Rožupe, Rožupes pag., Lī ā u nov. Lī ā u o ads - Rožupes pagasts, Līvā i 1757/667 Kal iņa Mudīte - ģi e es ā sta prakse Mudīte Kal iņa ģi e es ispā ējās p akses ā sts - Zaļā, Lī ā i, Lī ā u nov., LV-5316 Upenieki, Jersikas pag., Lī ā u nov., LV Lī ā u o ads - Jersikas pagasts, Līvā i 1454/6 Milta Inese - ģi e es ā sta prakse Inese Milta ģi e es ispā ējās p akses ā sts - Zaļā, Lī ā i, Lī ā u nov., LV-5316 Lī ā u o ads - Līvā i 1595/23 Meikališa Olga - ģi e es ā sta prakse Olga Meikališa ģi e es ispā ējās prakses) ā sts - Rīgas -, Lī ā i, Lī ā u o., LV-5316 Lī ā u o ads - Līvā i 1260/511 Stare Mirdza - ģi e es ā sta prakse Mirdza Stare ģi e es ispā ējās p akses ā sts - Zaļā -, Lī ā i, Lī ā u o., LV-5316 Lī ā u o ads - Līvā i 1398/510 "Medi ī as centrs Saule", Sa ied ī a a ie o ežotu at ildī u Ža a La i ska ģi e es ispā ējās p akses ā sts - - Saules 26-, Lī ā i, Lī ā u o., LV-5316 Mie a, Rudzāti, Rudzātu pag., Lī ā u nov., LV-5328 Lī ā u o ads - Rudzātu pagasts, Līvā i 2227/139 Pašreizējās situā ijas raksturoju s 76

77 Pastare- Meikališa I ā a - ģi e es ā sta prakse I ā a Pasta e- Meikališa ģi e es ispā ējās p akses ā sts - Zaļā, Lī ā i, Lī ā u nov., LV-5316 Lī ā u o ads - Līvā i, Turku pagasts, Rožupes pagasts 1427/76 Ruskulis Anatolijs - ģi e es ā sta prakse Anatolijs Ruskulis ģi e es ispā ējās p akses ā sts Raiņa ul ā is, P eiļi, P eiļu o., LV Lī ā u o ads - Sutru pagasts 1609/28 Pašreizējās situā ijas raksturoju s 77

78 Lī ā u o adā ir 2 ā st ie ī as iestādes (NVD, Dati atjau oti.., kas sniedz valsts ap aksātus zo ā st ie ī as eselī as ap ūpes pakalpojumus: SIA SOME zo u higiē a, zo ā st ie ī a Rīgas iela /, Lī ā i, Lī ā u o ads; Valaine Maija ā sta p akse zo ā st ie ī a Zaļā iela, Lī ā i, Lī ā u o ads. Lī ā u o adā i. lī eņa steidza ās edi ī iskās palīdzī as pu kts (NVD dati) Lī ā u sli ī ā, Zaļā ielā, Lī ā i. Veselī as aprūpe ovada pagastos Jersikas pagastā ir ģi e es ā sta p akses filiāle Je sikas eselī as pu kts. Veselī as pu kts iz ietots ad i ist ā ijas ēkas pi ajā stā ā u i pieeja s a ī pa ie tie a kustī u t au ēju ie. Ģi e es ā ste pa ie tus pieņe ie u eizi edēļā, pā ējās die ās iedzī otājus apkalpo se tifi ēts ā sta palīgs. Pa ie tu ap ūpe tiek eikta ā sta da a ietā u epie ieša ī as gadīju os a ī ājas apstākļos. Ja pa ie ta epie ieša a a ulato ā ā st ie iskā palīdzī a, et edi ī isku i dikā iju dēļ iņš espēj ie asties ā st ie ī as iestādē, tiek veikta edi ī iskā ājas ap ūpe. Rožupes pagastā ir pieejama ģi e es ā sta p akses filiāle, kur ģi e es ā sts pieņe ie u eizi edēļā. Ā sta palīgs ģi e es ā sta p aksē st ādā kat u da a die u. Ā sta palīgs a ī s iedz edi ī iskos pakalpoju us Rožupes pa atskolas skolē ie u pi sskolas izglītī as grupu audzēkņie. Rožupes pagastā tiek veikta ājas ap ūpe iedzī otājie. Nepie ieša ī as gadīju ā iedzī otāji iz a to eatlieka ās palīdzī as pakalpoju us. Uz skolu eselī as ei i āša as olūkos au zo ā sts, skolā otiek se i ā i pa eselīgu dzī es eidu. Rudzātu pagasta edpu ktā i pieeja s ģi e es ā sts ie eiz edēļā. Pā ējā laikā edpu ktā st ādā ģi e es ā sta palīgs. Rudzātu pagasts at odas Dauga pils eatlieka ās palīdzī as apkalpoša as zo ā. Nepie ieša ī as gadīju ā eatlieka ās edi ī iskās palīdzī as igādes ie odas o Lī ā ie ai P eiļie. P o lē as sagādā sliktā eļu k alitāte, lai okļūtu līdz pa ie tie īpaši udeņos u pa asa os, tādēļ ieteiku s ūtu šos eļus sakā tot. Āt ajai palīdzī ai i a ī g ūtī as at ast izsauku a ietu, jo tai a pieeja a ūsdie īga a igā ijas sistē a. Uz Rudzātu idusskolu eselī as ei i āša as olūkos au zo ā sts, kā a ī st ādā ed āsa, skolā egulā i otiek se i ā i pa eselīgu dzī es eidu. Vēla s ākot ē uz ietas pagastā od oši āt dažādus eselī as p ofilakses pasāku us. P i ā ās eselī as ap ūpes pakalpoju i Sutru pagastā uz ietas pastā īgi a pieeja i, to ē eizi edēļā tiek od oši āta ģi e es ā sta pieņe ša a pagasta pā aldes ēkā, epie ieša ī as gadīju ā a ī ājas izīte pie pa ie ta, t a spo tu od oši a pagasta pā alde. Tā kā pagasts at odas izde īgā ģeog āfiskā situā ijā, jo tuvu ir P eiļi u Lī ā i, kā a ī la s alsts u paš aldī as eļu tīkls, tad ai u a iedzī otāju a īpašu g ūtī u iz a tot edaudz tālāk esošos pakalpoju us. A ī eatlieka ās edi ī iskās palīdzī as igādes spēj sas iegt pa ie tus opti ālā laikā. Turku pagasta iedzī otājie p i ā ie eselī as pakalpoju i u ap ūpe pieeja a Lī ā os, jo pagastā a telpu, ku ā ā sts a ētu pieņe t pa ie tus, līdz a to ģi e es ā sts e a ealizēt NVD eģist ēto da ī u. Sa ied iskais t a spo ts i pietieka s, lai ē ti aiz auktu uz Lī ā ie. Atse išķās pagasta te ito ijās ga i g ūti sas iedza i pa ie ti, ko gal e okā t ietek ē sliktais eļu stā oklis ela ēlīgos laika apstākļos. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 78

79 Iedzī otāju ap ie i ātī a a p i ā o eselī as ap ūpi o adā i isu ā la a, p etējs iedoklis i azāk ekā % aptaujas espo de tu. Taču sto atologa pieeja ī a un zobu higiē ista pakalpoju i i sliktāk pieejami. Veselī as ap ūpes pakalpoju u k alitāte d īzāk tiek ē tēta kā eap ie i oša 35% iedokļos (49.attēls). 49.att. Ap ieri ātī a ar veselī as aprūpes pakalpoju u kvalitāti Līvā u ovadā iedzīvotāju aptaujas dati espo de ti o āda uz epie ieša ī u attīstīt eselī as ap ūpes sistē u ispā, uzla ojot ga pieeja ī u, ga k alitāti. espo de ti uzskata, ka k alitāte u spe iālistu pieeja ī a i ie a o o ada ūtiskā p o lē ā. Uz to o āda a ī iep iekš a alizētie iedzī otāju e ig ā ijas otī i, ku eap ie i oša eselī as ap ūpe i i ēta kā ie s o tie. Veselī as ap ūpes da a g upas dalī ieki, u ājot pa oza es p o lē ā, is ai āk atsau ās uz iedzī otāju epietieka o aksātspēju kā pakalpoju u k alitātes u pieeja ī as ie o ežojošo fakto u. Cits uzsvars bija a ī uz iedzī otāju i fo ēša u pa dažādie eselī as ap ūpes u eha ilitā ijas jautāju ie. Galve ie se i āju i SIA Lī ā u sli ī a, kas ir lielākā eselī as u so iālas ap ūpes i stitū ija o adā, i od oši āta a telpā u pe so ālu daudzpusīgu eselī as u so iālās ap ūpes pakalpoju u s iegša ai. Pri ā ās eselī as ap ūpe o adā tiek ē tēta kā isu ā pieejama. Iestāžu s iegtā i fo ā ija elie i a pa jo as p o lē ā, ka ē iedzī otāju aptauja ai ākos aspektos pakalpoju u k alitātes o ē tēju s, e ig ā ijas otī i lie i a pa šādu p o lē u pastā ēša u. Kopu ā eselī as ap ūpes sistē as da a k alitāti iedzī otāji o adā ē tē kā zemu. Spe iālistu pakalpoju us, ieskaitot zo ā st ie ī u u zo u higiē u, iedzī otāji ē tē kā apg ūti āti pieejamus. Veselī as ap ūpes sistē as uzla oša a u attīstīša a i i ēta aptaujas espo de tu osaukto iespēja o o ada attīstī as p io itā o i zie u idū. Nākot es vajadzī as SIA Lī ā u sli ī a pakalpoju u spekt a u k alitātes uzla oša a. Mate iāli teh iskās āzes u iekšējās IT i f ast uktū as uzla oša a. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 79

80 SIA Lī ā u sli ī a so iālo pakalpoju u fu k ijas pil ē tīga od oši āša a so iālā iska g upā. Pe so āla k alifikā ijas pastā īga paaugsti āša a, p ofesio ālā pil eidoša ās. Jau u spe iālistu piesaiste, tai skaitā a domes atbalstu. Sli ī as i f ast uktūras atjau oša a, ēkas u te ito ijas la iekā toša a MĀJOKĻU UN SOCIĀLO PAKALPOJUMU NODROŠINĀJUMS Mājokļu odroši āju s pašvaldī ā Lai a ī Lī ā u pilsētai akstu īgs eģio āla ūp ie ī as e t a tēls u.gadsi ta. un 80. gados te uz ū ētas daudzas daudzdzī okļu ājas, to ē lielākajā daļā Lī ā u o ada ap ū es te ito iju i akstu īga tieši i di iduālo āju ap ū e. Daudzdzī okļu ai ākstā u āju ap ū es tips osaka īpašus apsai iekoša as osa īju us, epie ieša ī u pē paš aldī as ko u ālajie pakalpoju ie, iekšpagal a te ito ijas o ga izēša u u la iekā toša u stā ietas, atk itu u ko tei e u iz ietoša a, atpūtas zo as, otaļu lauku i, u... Lī ā u o adā daudzdzī okļu ai ākstā u ājas i iz ū ētas ai ākās ietās gan pilsētā, gan pagastos. Na u apsai iekotājs Lī ā os i SIA Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a (tu p āk LDzKS). Uz... LDzKS apsai iekoša ā i daudzdzī okļu ājas a pagal ie Lī ā u pilsētā a tajās esošajie dzī okļie. Aptuveni % o kopējās LDzKS apsai iekotās dzī oja ā fo da platī as i p i atizēta, pā ējie dzī okļi i ep i atizēti. Taču jāatzī ē fakts, ka dzī oja ā fo da k alitāte i idēja ai ze a, t.i., ga d īz isos paš aldī as dzī okļos epie ieša s e o ts. Kopu ā dzīvojamā fonda stā oklis i paslikti ājies, u ga paš aldī ai, ga p i ātpe so ā t ūkst fi a sēju a āju u dzī okļu atjau oša ai u ode izā ijai. P o le ātiska i a ī dzī oja ā fo da esošā k alitāte e e goefekti itātes ziņā. Līdz pat.gada a silti āta e ie a LDzKS apsai iekoša ā esoša daudzdzī okļu āja izņe ot ie u ēku.gadā, ku tā ija pašu iedzī otāju i i iatī a u akti itāte, tāpē Lī ā u novada dome, līdz a ES st uktū fo du pieeja ī as iespējā e e goefekti itātes jo ā, i uzsākusi aktī u līdzda oša os šī p o esa akti izēša ai o adā: eikti izpētes da i, piesaistīti ā ējie ko sulta ti u.. Kaut gan Lī ā u o ada domes īpašu ā i apjo īgs dzī oja ais fo ds, taču ga d īz isos paš aldī as dzī okļos epie ieša s e o ts. Dzī oja ā fo da od oši āju a lī e is, ze ā u / ai idēji ze ā k alitāte ada a ī d audus sek īgas attīstī as situā ijai, ja paš aldī a do ā pa pastip i ātu da aspēka piesaistīša u o ada. Daļa paš aldī as pā ziņā esošie dzī okļi veido dzī oja o fo du so iālā ajadzī ā. Vai āku sekto ālo da a g upu dalī ieki pie i ēja šāda tipa ājokļu eida epietieka ī u, un šāds iedoklis pa ādās a ī iedzī otāju aptaujās. Aptaujā i ētais ājokļu la iekārtoju a lī e is, ie ē ojot o ada apdzī otī as st uktū u, ē tēja s kā sa ē ā augsts (50.attēls. Vidēji / ājokļu i pieslēgti e t alizētajie ūde s ada u ka alizā ijas pakalpoju ie, kas ozī ē, ka šie pakalpoju i i pieeja i a ī daļai lauku āju, kas at odas tu u pagastu apdzī oju a e t ie. Ga d īz tikpat lielā ājokļu daļā i kopējā ai i di iduālā e t ālapku e. No otras puses, no 316 aptaujas respondentiem skaloja ā tualete i tikai, % ājokļu, kas lie i a pa ietējo ka alizā ijas sistē u epietieka ā kapa itātē ai eat ilstošie isi āju ie, kas, kā iep iekš edza s, ela ēlīgi atsau as uz da as ūdeņu k alitāti. Mūsdie u la iekā toju a iena no Pašreizējās situā ijas raksturoju s 80

81 s a īgākajā ko po e tē ir teleko u ikā iju pakalpoju i, jo iekā toja i a elatī i elielā iz aksā u dažādu teh isko isi āju u eidā pieņe a ā k alitātē pieeja s ga d īz isā alsts te ito ijā, daļēji aizstājot a ī t adi io ālo teh oloģiju TV piegādātāju pakalpojumus. 50.att. Iedzīvotāju aptaujas respo de tu ājokļu la iekārtotī as lī e is iedzīvotāju aptaujas dati Iedzī otāju aptaujā p o lē jautāju u idū ko u ālās sai ie ī as da ī a at odas t ešajā ietā aiz oda i ātī as u atpūtas i f ast uktū as. Vai āk ekā % espo de tu ir neap ie i āti a dažādie ko u ālās sai ie ī as aspektie, is ai āk sniedzot iebildumus par atkritumu apsai iekoša u. Vai āku sekto ālo u te ito iālo darba grupu un a ī iedzī otāju aptaujas se i āju os izska ēja iedoklis, ka dzī oja ā fo da attīstīša a i ie s o pa ata i st u e tie o ada de og āfiskās u eko o iskās situā ijas uzla oša ai So iālo pakalpoju u dar ī a Lī ā u o ada So iālais die ests i Lī ā u o ada domes iz eidota iestāde. Lat ijas Repu likas La klājī as i ist ijas So iālo pakalpoju u s iedzēju eģist ā, kā so iālo pakalpoju u s iedzējs eģist ēta.gada.augustā. So iālais die ests i iestāde, kas o ga izē so iālo da u, s iedz so iālos pakalpoju us u so iālās palīdzī u Lī ā u o adā. K alitatī a so iālā da a eikša a a iespēja a ez sada ī as a itā i stitū ijā u to p ofesio āļie. Klientu so iālo p o lē u isi āša ā So iālaja die esta i iz eidojusies eiks īga sada ī a a alsts, Lī ā u o ada do es iestādē u NVO. Lī ā u o adā, iz ē tējot pe so as ģi e es ate iālos esu sus, piešķi šādus so iālos pabalstus: ga a tētā i i ālā ie āku u lī eņa od oši āju a pa alstu GMI ; dzī okļa pa alstu; pa alstu ā ī u piede u u iegādei; pa alstu eselī as ap ūpei. Lī ā u o adā, eiz ē tējot pe so as ģi e es ate iālos esu sus, piešķi šādus so iālos pabalstus: Pašreizējās situā ijas raksturoju s 81

82 vie eizēju pa alstu ā kā tas situā ijā; pa alstu audžuģi e ei pē oslēgtā līgu a; pa alstu ā e i o atī ajos aktos oteiktajā kā tī ā gadā saskaņā a Lī ā u o ada so iālā die esta īkoju ie piešķi ti pa alsti: ga a tētais iztikas i i u s GMI 206; vienreizējais pa alsts ā ī u līdzekļu iegādei ē ie 94; ap ūpe ājās 42; so iālās ap ūpes pakalpoju u ap aksa: SIA Lī ā u sli ī a 30; pabalsts k īzes situā ijā 28; dzī okļa pabalsti, ēdi āša as izde u u ap aksa ē ie 27; AAPC Rožlejas 24; pa alsts ā e i ik ē eša izde u u segša ai, ja pe so a tu pi a ā ī as 12. Citu eidu pa alsti piešķi ti ļoti elielā skaitā. Kopš.gada GMI saņē ēju skaits i sa azi ājies ap ē a reizes (51.attēls), kaut ga.gadā u.gadā ēl i ijusi o ē oja a pē k īzes situā ijas ietek e. 51.att. Iedzīvotāju skaits, kurie ir piešķirts GMI pa alsts Līvā u ovada So iālā die esta dati Pastā elielas atšķi ī as so iālās palīdzī as lūdzēju idū: pagastos so iālos pa alstus gal e okā t lūdz da spējīgie iedzī otāji ezda ieki, ku ie a sa as sai ie ī as, pe sijas e u a pe so as piep asa dzī okļa u eselī as pa alstus, jau ieši isu, ko piedā ā liku doša a. Gal e ās skaita ziņā lielākās at alstā ās so iālās g upas o adā i ģi e es a ē ie, pe so as ilgstošie ezda ieki ez ie āku ie u īpašu a, pe sijas e u a pe so as a i aliditāti u ez i aliditātes, kā a ī ē i ā eņi u ē i, ku i palikuši ez e āku gādī as. Lī ā u o ada do e.gadā so iālā ajadzī ā, ieskaitot so iālā die esta uztu ēša u u e alstiskā sekto a at alstam, izlietoja, tūkst. EUR. A alizējot Lī ā u o ada So iālā die esta da ī u u iedzī otāju so iālo situā iju, a se i āt, ka paš aldī ā s iedz so iālo palīdzī u, ku a i ē sta uz pa at ajadzī u Pašreizējās situā ijas raksturoju s 82

83 od oši āša u dažādā iedzī otāju so iālajā g upā. Esošie so iālie pakalpoju i i pil eidoja i, epie ieša s iz eidot jau us pakalpoju u eidus, lai azi ātu tādas so iālās p o lē as kā ezda s, a da ī a ģi e ēs, attie ī u u ē u audzi āša as p o lē as, kā a ī uzla otu so ializā ijas u ī ā laika pa adīša as iespējas pe so ā a i aliditāti Kopsavilkums par ājokļie u so iālo odroši āša u Galve ie se i āju i Lī ā u o adā ozī īga p o lē a i dzī oja ās platī as od oši āša a aztu īgajie iedzī otājie, u ūtu ļoti epie ieša s alsts at alsts so iālo dzī oja o āju ū ie ī ai ai pā ū ei. Dzī oja ā fo da od oši āju a lī e is, ze ā u / ai idēji ze ā k alitāte, rada d audus sek īgas attīstī as situā ijai, ja paš aldī a do ā pa pastip i ātu k alifi ēta da aspēka u spe iālistu piesaistīša u o ada. Vie s o p o lē as isi āša as eļie i sada ī a a p i ātsekto u, apzi ot tā ī ī ā esošo tukšo dzī oja o fo du, ko a ētu pā dot ai izī ēt. P i ātsludi āju u po tāli a ši olūka pie ē ots i st u e ts. Pilsētā u isos o ada pagastos da ojas so iālā die esta st uktū as. Kopš.gada GMI saņē ēju skaits o adā i sa azi ājies aptuveni 5 reizes. Tas ko elē a iep iekš ko statēto faktu pa t ū īgo iedzī otāju skaita sa azi āša os. So iālā die esta da i ieku skaits o adā i epietieka s, t ūkst kapa itātes ai āku ozī īgu fu k iju s iegša ai: ājas ap ūpei, psiholoģiskajai palīdzī ai u.t l. pakalpojumiem. So iālie da i ieki papildi a sa as p ofesio ālās zi āša as, ap eklē p ofesio ālās pil eides ku sus, pie edzes ap aiņas se i ā us, p ofesio ālās efekti itātes paaugsti āša ai piedalās supe īzijās. Klie tu dzī es k alitātes epaze i āša ai tiek piedā āti dažādi so iālās palīdzī as pabalstu veidi. Paš eizējā so iālās palīdzī as sistē a e ada so iālās palīdzī as saņē ējie oti ā iju aktī i iesaistīties sa as ate iālās situā ijas uzla oša ā u legālā oda i ātī ā, adot so iālā da a spe iālistie g ūtī as oti ēt klie tus iesaistīties sa u p o lē u isi āša ā. No adā etiek od oši āti pietiekami so iālie pakalpoju i: die as e t s ē ie a i aliditāti; spe ializētās, adošās da ī as pe so ā a i aliditāti; so iālie dzī okļi; so iālās eha ilitā ijas pakalpoju i dzī es ietā. T ūkst fi a sēju s ēkas/telpu e o ta, ku ās ūtu iespēja paplaši āt so iālo pakalpoju u klāstu o ada iedzī otājie AAPC Rožlejas, Rožupes pagastā un/vai so iālie dzī okļi S ilšu ielā, Lī ā os). Pil gadīgā pe so ā t ūkst so iālās eha ilitā ijas pakalpoju u, kas palīdzētu ie ā īties sadzī ot a fu k io ālajie t au ēju ie, atjau otu ai ap ā ītu tā p as ē, kas dažādu apstākļu dēļ i zudušas, palīdzētu il ēka atg iezties da a dzī ē u iesaistīties sa ied iskajās akti itātēs. Nepietieka s teh isko palīglīdzekļu od oši āju s. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 83

84 Nākot es vajadzī as Līdz a ES st uktū fo du pieeja ī as iespējā e e goefekti itātes jo ā, i jātu pi a ē ķtie īgs p o ess daudzdzī okļu ēku e e goefekti itātes p ojektu akti izēša ai o adā. Gal e ās ajadzī as so iālās jo as uzla oša ai tu ākajai ākot ei jāizdala So iālās ājas u die as e t a ģi e ē, ku ā piešķi ts t ū īgā statuss, iz eide plašākas telpas. Bez ta epie ieša s uzla ot sta pi stitu io ālu sada ī u, lai so iālās sfē as pakalpoju u s iedzēji plā otu u ealizētu sa u da ī u saskaņoti u papildi oši. So iālās ap ūpes u so iālās eha ilitā ijas pakalpoju u ko epta pil eidoša a. So iālās ap ūpes spe iālistu p ofilu dažādoša a. So iālā die esta pil ē tīgas u efektī as da ī as od oši āša ai epie ieša s psihologs u is az so iālais da i ieks uz iedzī otājie. So iālā die esta attīstī as ai paplaši āša ās iespējas ākot ē saistā as a da u a klie tie dažādās oti ā ijas paaugsti āša as, p as ju u zi āša u apgu es g upās. Nepie ieša i so iālo pakalpoju u eidi dažādā ē ķa g upā, kas s iegtu iespēju saņe t pē iespējas pil īgāku u ajadzī ā at ilstošāku at alstu p o lē u isi āša ā ē ie u jau iešie o iska ģi e ē u iņu ģi e es lo ekļie, ē ie u jau iešie a uz edī as t au ēju ie, ē ie u jau iešie a fu k io ālie t au ēju ie u iņu ģi e es lo ekļie, u.. iedzī otāju g upā. Daudz eidīgu u k alitatī u alte atī o so iālo pakalpoju u attīstīša a dažādā sa ied ī as g upā pe so ā a dažāda eida i aliditāti, se io ie, ģi e ē a ē ie u... Paš aldī as dzī oja ā fo da u tā stā okļa apzi āša a. Sada ī a a dzī oja o platī u p i ātīpaš iekie pote iālā ī es u pā doša as ti gus oskaid oša ai p i ātsekto ā. Mi i ālo la iekā toju a p asī u oteikša a paš aldī as dzī oja a fo da u tā sakā toša a at ilstoši šo i i ālo p asī u od oši āša ai KULTŪRA UN SPORTS Kultūrvide Latgales ākslas u a at ie ī as e trs Ie ē oja u ieguldīju u o ada kultū ides attīstī ā s iedz Latgales ākslas u a at ie ī as e t s LMAC; 52.attēs. Latgales ākslas u a at ie ī as e t s īste o adošas ides eidoša u, ku ā tiek sagla ātas u attīstītas ēstu iskās t adī ijas, tai skaitā stikla izst ādes, ažoša as t adī iju Lī ā os, kas skatā a ekspozī ijā Lī ā u stikla uzejs stikla pūša as da ī ā u ei i āja palieli ātu ap eklētāju i te esi. Ce t s kalpo kā a ots ga īgu a ijieda ī ai, piedā ā ākslas u a at ie ī as ē tī as u ga īgu attie ī u eidoša u, ai i a tās iz a tot ikdie ā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 84

85 52.att. Latgales ākslas u a at ie ī as e trs (foto: Jā is Magdaļe oks) Sa ā ikdie as da ā LMAC pil eido u attīsta ekspozī ijas A at ieki Latgalē. 20. gs. u Lī ā u stikla uzejs 3.attēls), veic pastā īgu ekspozī ijas papildi āša u a jau ie ekspo ātie, ekspo ātu izpēti, kolek iju iz eidi, te atisku izstāžu eidoša u. 53.att. Līvā u stikla uzejs (foto: Jā is Magdaļe oks Kopš stikla pūša as da ī as iz eides.gadā, LMAC ūpējas pa stikla ažoša as t adī iju sagla āša u u stikla a at ie ī as attīstī u. Iz eidotās stikla pūša as da ī as da ī as ezultātā i atjau ota se ā u Lī ā u o ada akstu īgā stikla izst ādāju u Pašreizējās situā ijas raksturoju s 85

86 ažoša as t adī ija, kā a ī adīts la s pa ats stikla kā Lī ā u t adi io ālā zī ola atjau oša ai u tālākai eidoša ai. LMAC pā stā Latgales ākslu u a at ie ī u a izstāžu, pasāku u u ak iju sta p ie ī u, kā a ī uztu ot ājas lapu ku ā a iepazīties a LMAC akti itātē u piedā āju u. Tiek sagla ātas u attīstītas a ī Lī ā u o ada lietišķās ākslas t adī ijas, popula izēts e ate iālais kultū as a toju s. TLMS Du a da ojas pie edzējušas audējas, u tiek piesaistīti a ie jau i dalī ieki, ku ie odot tālāk sa u a atp as i. LMAC ke a ikas da ī a i atklāta ga tū istie, ga i te ese tie, kas ēlas apgūt šo a atu. LMAC da ī u plā ots attīstīt t īs pa at i zie os: Lī ā u o ada kultū ides attīstī a; tū is a plūs as palieli āša a Lī ā u o adā; stikla izst ādāju u ažoša as p as ju u t adī iju sagla āša a u attīstī a. LMAC u Lī ā u aktī ā tū is a e t a da ī as ezultātā Lī ā u o adā eidojas ozī īgs iesu pieplūdu s. Līvā u ovada Kultūras e trs Vie lai īgi a Lī ā u o adu,.gadā tika iz eidots a ī Lī ā u o ada Kultū as e t s (54.attēls), kas apvienoja kultū as iestādes: ijušo pilsētas kultū as a u tagad Lī ā u o ada Kultū as e t s, Rožupes kultū as a u, Zu dā u Tautas a u u Tu ku tautas namu..gadā, pē ad i ist atī i te ito iālās efo as u, attie īgi, Lī ā u o ada paplaši āša ās, tika pie ie ots Jersikas Tautas nams, Sutru Kultū as a s u Rudzātu Saieta nams. Lī ā u o ada Kultū as e t s KC) ir Lī ā u o ada do es iestāde, kas koo di ē pašda ī as kolektī u da ī u, ūpējas pa kultū as a toju a sagla āša u u t adi io ālo s ētku o isi Lī ā u o adā, īko pilsētas u alsts s ētkus, kā a ī od oši a p ofesio ālās ākslas pieeja ī u isie kultū as iestādes ap eklētājie. 54.att. Līvā u ovada Kultūras e trs (foto: Jā is Magdaļe oks) Pašreizējās situā ijas raksturoju s 86

87 Lī ā u o ada KC da ojas dažādu paaudžu deju kolektī i, ko i, a sa ļi, okālās grupas. Iestāde o ga izē u at alsta tautas ākslas u itu adošo a atie kolektī u da ī u, sagla ā u aizsa gā tautas t adi io ālo kultū u, ei i a tās līdzs a otu attīstī u, p eze tē sa u da u ā pus sa as alsts o ežā, o ga izē teāt u iz ādes u ko e tus, alsts s ētku, kultū ēstu isko u sadzī es t adī iju, kā a ī izklaides pasāku us. Lai od oši ātu k alitatī u u ūsdie u p asī ā at ilstošu Kultū as e t a ēku sa u spēju u ēl ju ealizēša ai kultū as ē tī u apgu ē, kā a ī Latgales kultū as t adī iju sagla āša ai,.gadā, piesaistot ES st uktū fo du fi a sēju u, Kultū as e t a ēka tika pil ī ā pā ū ēta kā a ī iegādāts ap īkoju s..gadā uzstādītā sta io ā ā apskaņoša as sistē a i te sī ās iz a toša as dēļ i olietojusies u teh oloģiski o e ojusi, tāpē ieži ie eat ilst ies āksli ieku teh iskajā p asī ā. Iz auku u skaņoša as apa atū a i da a kā tī ā, taču a ī olietota, jo tiek izmantota gan Lī ā u o ada KC pie ās st uktū ie ī ās pagastu kultū as iestādēs, gan ai āku Lī ā u o ada sada ī as iestāžu ajadzī ā, ga a ī Rožupes ī da as est ādei u ī da as pasāku ie. Skaņu un video projekcijas sistē as epie ieša s atjau ot u ode izēt. Lī ā u o ada KC skatu es gais as ap īkoju s od oši a pasāku us pietieka ā kvalitātē, taču a at ilstošs ūsdie u jau ākajā teh oloģijā u a ī ūtu is az daļēji atjaunojams. Ņe ot ē ā Lī ā u o ada u ikālo u plašo kultū as ēstu i, jāpie ē š lielāka uz a ī a kultū ēstu iskās i fo ā ijas sagla āša ai u odoša ai āka ajā paaudzē. Kultūras e tra teritoriālās vie ī as u to aktivitātes Jersikas Tautas nams.gadā, papildus piesaistot ES st uktū fo du līdzekļus, piedzī oja ie kā šotu zāles atjau oša u, kā iet a os tika uzla ota zāles i f ast uktū a: g īdas klāju s, iegādāti jau i k ēsli, od oši ātas konstrukcijas gaismas teh ikas iz ietoša ai..gadā Je sikas TN tika iegādātas a ī jau as klavieres. Zālē od oši ātas skatītāju sēd ietas. Tautas a ā da ojas ko i u deju kolektī i. Rožupes Kultūras a s sa u da ī u uzsāka 1955.gadā. Na ā i lielā zāle, kas pa edzēta skatītāju ietā. Vasa as sezo ā pasāku i o isi ās Rožupes ī da as est ādē. Tajā i skatu es ieta a iekštelpā, beto ēts segu s skatu es p iekšplā ā, pakāpie i ko a iz ietoša ai est ādes zo ā, soliņi, kas pa edzēti sēd ietā u o o ežota zaļā zo a 1,6 ha platī ā. Rožupes ī da as est āde.gadā, papildus piesaistot ES st uktū fo du līdzekļus, piedzī oja.kā tas pā ū es da us, et i apzi ātas a ī ēl itas ajadzī as. Rožupes ī da as est ādē kat u gadu tiek īkots eģio ālas ozī es kultū as pasāku s Da ču uzika tu festi āls ag āk Kāzu muzikantu saiets), kas otiek kat a augusta ot ajā piektdie ā u pul ē tūkstošie skatītāju. Da ču uzika tu festi āls ir ozī īgs eģio ālas ozī es kultū as pasāku s Lī ā u o adā, ku u a iz a tot kā eiks īgu novada teritorijas ā keti ga u tū istu piesaistes i st u e tu. Sutru Kultūras a a iegādāts jau s lielās zāles skatu es p iekška s, od oši āts papildus apgaismojums un uzlabots skatuves apgais oju s ēģi āju ie. Da ojas sie iešu okālais a sa lis. Kultū as a ā uzņe ap eklētājus u īko pasāku us zālēs deju zālē, kas pie ē ota a ī telpu o ai iesī ā u sa īkoju ie līdz pe so ā, un lielā zāle, ku ā Pašreizējās situā ijas raksturoju s 87

88 i skatītāju ietas. Sutru Kultū as a ā i tei a ā stā oklī esošs kino projek iju ek ā s, kas tajā da ojas jau kopš kultū as a a atklāša as 30. da ī as sezo u. Rudzātu Saieta a a aktu zāle 2010.gadā tika paplaši āta u pā ū ēta. Saieta a ā darbojas ko i, deju kolektī i u teāt a kopa. Saieta a a zālē i 300 sēd ietas ap eklētājie, pieeja a a ī aktie telpa u palīgtelpas Rudzātu idusskolas ēkā. Rudzātu saieta a a āksli ie iskās da ī as kolektī u ek izītu u skatu es tē pu āze i ie a o isla āk od oši ātajā Lī ā u o adā. Turku Saieta nams, papildus piesaistot ES st uktū fo du līdzekļus, projekta ietvaros uz ū ēts 2010.gadā, kād eizējā Tu ku Tautas a a ietā (55.attēls. Vie ā ēkā a Saieta a u da ojas a ī Tu ku i liotēka. Saieta na a zālē i sēd ietas ko e ta u iz āžu ap eklēju a,. stā ā i izstāžu zāle. Tu ku SN da ojas ai āki a atie ākslas kolektī i: folkloras un teāt a kopas, ē u okālais a sa lis Bibliotēkas 55.att. Turku Saieta nams (foto no Lī ā u o ada Ce t ālā i liotēka (56.attēls kopā a filiāl ibliotēkā, tosta p, Rožupes, Sut u, Rudzātu, Jau sila u, Tu ku pagasta, Je sikas ijušo Madaliņas u Rīta i liotēku, eido e t alizētu Lī ā u o ada i liotēku tīklu. D u as i liotēka o.gada.ja ā a tika eo ga izēta, to pā eidojot pa Rožupes i liotēkas ā ējās apkalpoša as pu ktu, kas eizi edēļā Rožupes pagasta Meža ā os D u as i liotēkas apkalpoša as te ito ijā od oši a iedzī otājie iespēju saņe t i liotekā os u i fo ā ijas pakalpojumus. Bi liotēkas ei i a līdz ē tīgu i liotēkas pakalpoju u od oši āša u isie o ada iedzī otājie iespēja i tu āk iņu dzī es ai da a ietai. Lī ā u o adā, salīdzi ot a itā līdzīgā paš aldī ā Lat ijā, i od oši āta ļoti augsta i liotēku pakalpoju u pieeja ī a u Pašreizējās situā ijas raksturoju s 88

89 k alitāte, kas oteikti i ie a o o ada stip ajā pusē. Neskatoties uz iedzī otāju skaita sa azi āju u, ēla s a ī tu p āk sagla āt pagastos esošās i liotēkas, jo tās kalpo kā pagasta kultū as, izglītī as, i fo ā ijas u so iālie e t i. 56.att. Līvā u ovada Ce trālā i liotēka foto: Jā is Vaivods Lī ā u o ada Ce t ālajā i liotēkā.gadā tiek oda i āti da i ieki. Kat ā filiāl i liotēkā st ādāja is az ie s da i ieks Rožupes, Rudzātu u Sut u i liotēkās.gadā a ī ot s da i ieks uz pusslodzi. Reģist ējoties je ku ā Lī ā u o ada i liotēkā, tiek izs iegta Vie otā lasītāja ka te, ku u uz ādot, a izņe t izde u us je ku ā Lī ā u o ada i liotēkā. Bi liotēkas lietošanas i te sitātes ādītājs i ap eklēju u skaits. Saskaņā a Lī ā u novada Ce t ālās i liotēkas datie, kopš.gada izs iegu u skaits i sa ē ā sta ils u a elielā s ā stī ā tu as idēji tūkstošu izs iegu u gadā. Iedzī otāju skaita sa azi oties, to a uzskatīt pa i liotēku da ī as la ā sek ē, jo izs iegu u skaits uz ie u iedzī otāju pieaug. Lī ā u o ada Ce t ālajā i liotēkā uz.gadu tiek piedā āts ie ī u liels i liotēkas k āju s a dažādie osauku ie, o tā g ā atas, audio izuālie doku e ti, ošu doku e ti, elekt o iskie doku e ti, pe iodiskie izde u i osauku i, ka tog āfiskie doku e ti, spēles. U ikāla i i liotēkas eidotā o adpēt ie ī as datu āze Lī ā u o ads, ku ā apkopots viss zi ā ais, kas jebkad ti is pu li ēts pa Lī ā ie u lī ā iešie Sports un aktīvā atpūta Lī ā u o ada iedzī otāji aktī i iesaistās dažādās spo ta akti itātēs ga kā dalī ieki, ga kā skatītāji. Tu klāt spo ta akti itātēs iesaistīto o ada iedzī otāju skaits pēdējo gadu laikā palieli ās, pa ko lie i a a ī pieaugošs spo ta pasāku u skaits. Šāda te de e ē oja a e tikai Lī ā u o adā, et a ī isā Lat ijā. Populā āko spo ta eidu augšgalā Lī ā u o adā pēdējo gadu laikā i volejbols, basket ols, ieglatlētika un futbols. Spo ta u tā i f ast uktū as Pašreizējās situā ijas raksturoju s 89

90 attīstī ai o adā tiek pie ē sta ļoti liela uz a ī a, apzi oties a ī tās ozī i jau iešu piesaistīša ai o ada. Līvā u ovada Multifu k io ālais jau at es i i iatīvu e trs Kvartāls Multifu k io ālais jau at es i i iatī u e t s K a tāls MJIC K a tāls da u uzsāka.gadā kā di u sta ptautisku p ojektu īste oša as ezultāts (57.attēls). Centrs īste o divas paš aldī as fu k ijas: da u a jau at i u spo tu, od oši ot ap īkotas telpas u ā a spo ta lauku us. 57.att. Multifu k io ālais jau at es i i iatīvu e trs Kvartāls (foto: Evija Pastare) I uzsākta ultifu k io ālās t ases ie īkoša a Grīvas ežā slēpoša as, elo u sk ieša as t ases; 58.attēls). Patla a tā ēl a pil ī ā pa eigta, et ai ākie akti itāšu eidie jau iz a toja a..gadā tika iz eidots t ases p ofils, at ežota t ases te ito ija, iz auti koku el i, uzf ēzēta t ases i skā ta, u eikti t ases apgais oju a iz ū es da i apgais oju a ka eļa ie akša a, apgais oju a alstu uzstādīša a u o jekta pieslēgša a elekt oe e ģijas sadales tīkla. T ases iz eides u la iekā toša as da i tu pi ās. Citas ozī īgas te ito ijas, ku ās sako e t ēta spo ta u aktī ās atpūtas i f ast uktū a, i a izglītī as iestādē saistītie spo ta ko pleksi: pie Lī ā u. idusskolas: asei s 9.attēls), stadions (60.attēls, ieglatlētikas a ēža; pie Jaunsilavas pamatskolas: stadions; pie Rožupes pa atskolas: spo ta lauku s, ilitā ā šķē šļu josla; pie Rudzātu idusskolas: stadio s; pie Rudzātu spe iālās i te ātpa atskolas: stadio s. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 90

91 58.att. Grīvas eža daudzfu k io ālās trases shē a (avots: Līvā u ovada sporta u aktīvās atpūtas attīstī as stratēģija ) 59.att. Līvā u. vidusskolas peld asei s (foto: Jā is Vaivods) Pašreizējās situā ijas raksturoju s 91

92 60.att. Līvā u.vidusskolas stadio s (foto: Jā is Magdaļe oks) Kā ozī īgi spo ta i f ast uktū as o jekti i a i a ī pilsētas stadio s U aglī ī, kam epie ieša a pā ū e at ilstoši ieglatlētikas u fut ola stadio a sta da tie, u sporta atpūtas āze Bucenieki Jersikas pagastā, kur 3 volejbola laukumos tiek egulā i īkotas ietējas u eģio ālas sa e sī as. Ga d īz kat ā pagastā (izņe ot Sut u pagastu) ir vismaz ie s plud ales s ilšu olej ola laukums. Sporta/t e ažie u zāle i pieeja a a ī Je sikas sa ied iskajā e t ā/pagasta pā aldē. Lī ā os pa edzēts iz eidot a ī slēpoša as kal u. Īss kopsa ilku s pa o ada spo ta u aktī ās atpūtas i f ast uktū as o jektiem atrodams 24. un 25.ta ulā. Vispārējas ozī es sporta ko pleksi Līvā u ovadā (AP un MJIC Kvartāls dati) 24. TABULA Objekts Lī ā u. idusskola Lī ā u. vidusskola Jaunsilavas pamatskola Jersikas pamatskola Lī ā u pilsētas stadio s Jersikas pagasta sporta komplekss MJIC K a tāls spo ta ko plekss Rožupes pa atskola Rudzātu idusskola Galve ās sporta ūves stadio s, spo ta zāles, vieglatlētikas a ēža, peld asei s spo ta zāle stadio s, spo ta zāle spo ta lauku s, spo ta zāle futbola laukums sporta/t e ažie u zāle, stadions spo ta zāle, dažādu spo tu eidu lauku i fut ols, st īt ols, plud ales olej ols u futbols) sporta laukums, ilitā ā šķē šļu josla stadio s, spo ta zāle Pašreizējās situā ijas raksturoju s 92

93 Rudzātu spe iālā i te ātpamatskola stadions, spo ta zāle Sporta orga izā ijas u aktivitātes Pa spo ta u aktī a dzī es eida popula itāti Lī ā u o adā lie i a lielais spo ta ied ī u skaits:.gadā Lī ā u o adā da ojās spo ta klu i u Lī ā u BJSS sīkāk skatīt pie izglītī as iestādē 49.lpp.. Lielākā daļa Lī ā os esošo spo ta ied ī u od oši a iespēju oda oties a spo tu a ī a atie u lī e ī. Aktī ās atpūtas u ī ā laika akti itātes Lī ā u o adā piedā ā a ī Lī ā u aktī ā tū is a e t s 61.attēls). Ce t ā pieeja s sada ī as pa t e u piedā āts aktī ai atpūtai ode īgs i e tā s: ka oe lai as, elosipēdi, ūjoša as piede u i, ad i to a ko plekts u citi. 61.att. Līvā u aktīvā tūris a e trs (foto: Jā is Magdaļe oks) Kat u gadu Lī ā u o adā tiek o ga izēti daudzi ietēja u sta ptautiska ē oga spo ta pasāku i, tai skaitā a ī sta ptautiska akstu a u o ie tēti uz līdzdalī u il ēkie a īpašā ajadzī ā. Sta p ozī īgākajie sta ptautiskajie pasāku ie i i a i: sēd olej ola il ēkie a īpašā ajadzī ā sa e sī as Lī ā u kauss ; sta ptautiskas sa e sī as o ie tēša ās spo tā Rudzātu kauss. Lī ā u Bē u u jau iešu e t s LBJC egulā i o ga izē Latgales o ada spo ta spēles ē ie u jau iešie ar īpašā vajadzī ā, ku ās piedalās ē i un jau ieši o o ada u itā ietā alstī. Ie ē oja u da u fiziskās akti itātes uztu ēša ā il ēkie a īpašā ajadzī ā Lī ā u o adā ei ied ī as Baltā āja Die as ap ūpes e t s pe so ā a ga īgās attīstī as t au ēju ie DAC. DAC o ga izē izglītojošas, p as ju apgu es u fizisko spēju attīstī as oda ī as ā st ie iskā i g oša a ied ī as Baltā āja telpās, galda spēles galda hokejs, o uss, da ete u... Pašreizējās situā ijas raksturoju s 93

94 Lī ā u o adā liela ē ī a pie ē sta ete ā u spo ta. No ada ko a das egulā i piedalās Lat ijas se io u u ete ā u sa ie ī as o ga izētajās fi ālsa e sī ās, uz ādot ie ē oja us ezultātus. Pēdējos gados attīstās a ī augsto sas iegu u spo ts. Citi ozī īgi sporta i frastruktūras o jekti Līvā u ovadā (AP un MJIC Kvartāls dati) 25. TABULA Objekts St īt ola lauku i Plud ales s ilšu olej ola lauku i T e ažie u zāles Klu u spo ta zāles Skeitparks Ielu i g oša as ie ī es Atklātais hokeja laukums Atklātā slidota a Laivu piestāt e Šautu e G ī as eža daudzfu k io ālā t ase Atraša ās vieta Lī ā os (3), Rudzātos Lī ā os (4), Buceniekos un pie Iesalnieku ezera (Jersikas pag.), Rudzātos Rudzātu pag., Rožupē Rožupes pag., Turkos, Gavartienē, Spā ēs (Turku pag.) Lī ā os (6), Jersikas Lī ā os Lī ā os Lī ā os Rožupes pagasts, p i āts Lī ā os Lī ā os Turku pag. Steķos Pie Lī ā iem... Kopsavilku s par kultūras u sporta i frastruktūru Līvā u ovadā Novada iedzīvotāju u spe iālistu viedokļi Iedzī otāju aptauja sniedza viedokli pa kultū as, spo ta u izklaides akti itāšu pieeja ī u o adā (62.attēls. Tā tiek ē tēta isai augstu, izņe ot NVO akti itāšu ietas u spo ta i f ast uktū u. Pēdējā šķiet pa adoksāla, jo spo ta i f ast uktū a o adā i agātīga u pē sa as k alitātes augstu o ē tēta o aptaujas espo de tu puses egatī o iedokļu su a i ie daži p o e ti. Dažu espo de tu at ildes s iedz ta skaid oju u, ka esošā spo ta i f ast uktū a pieeja a gal e okā t skolu, sporta skolu u klu u dalī iekie, ka ē klu os eiesaistīta u jau ieša statusa eat ilstoša iedzī otāja pieeja i apg ūti āta. Šai ko tekstā pilsētas stadio a U aglī ī atjau oša a i īpaši aktuāla. Sa ukā t, ai āk i izteikta k itika pa i f ast uktū as k alitāti pie izglītī as u kultū as iestādē.attēls. Vis ai āk k itikas attie as uz izklaides iespējā jau iešie, kas šajā so iālajā g upā i ļoti ūtiska dzī es u te ito ijas pie il ī as sastā daļa. Līdzīgi iedokļi izska ēja a ī sekto ālajās u te ito iālajās plā oša as da a g upās. Redza a eap ie i ātī a izteikta a ī pa izklaides iespējā saistī ā sa ied iskās ēdi āša as s iegtajie pakalpoju ie, kaut ga pē aptaujas statistikas ai āk ekā puse espo de tu a to i ap ie i āti. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 94

95 62.att. Kultūras, sporta u izklaides aktivitāšu pieeja ī as vērtēju s Līvā u ovadā iedzīvotāju aptaujas dati Galve ie se i āju i 63.att. Izglītī as, kultūras u so iālo pakalpoju u i frastruktūras ovērtēju s iedzīvotāju aptaujas dati) Kultū ides ē tī u gal e ais gla ātājs u popula izētājs o adā i eģio ālās ozī es Latgales ākslas u a at ie ī as e t s (LMAC). LMAC sek īgi uztu kā t adi io ālās tautas a at ie ī as oza es, tā Lī ā u o ada zī olu: stikla āksli ie isko apst ādi. Lī ā u novada Kultū as e t s a tā filiālē i gal e ais t adi io ālās e ate iālās kultū as esējs u uztu ētājs Lī ā u o adā. No ada i liotēku tīkls i pieeja s u isu ā ap ie i a o ada iedzī otāju ajadzī as kā pē i liotēku tiešajie pakalpoju ie, tā a ī IT se isie. Lasīša as akti itātēs o ē oja s eliels, et pastā īgs pieaugu s. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 95

96 Kultū as i f ast uktū as pieeja ī a u k alitāte tiek ē tēta augstu, et i sniegts viedoklis par kultū as akti itāšu satu u, īpaši uzs e ot apstākli, ka tās az pie ē otas jau iešu audito ijai. Lī ā u o ada Kultū as e t a teh iskā od oši āju a lī e is ļauj īkot ozī īgus, pat alsts ē oga pasāku us. Lī ā u o ada Kultū as e t a u te ito iālo ie ī u infrastruktūru un telpas ir epie ieša s atjaunot, pilnveidot, kā a ī ode izēt tehnisko od oši āju u. Spo ta i f ast uktū a o adā i daudzpusīgi augsti attīstīta u tās k alitāte augstu o ē tēta. Vie laikus, tās pieeja ī a etiek ē tēta augstu, kā ie eslu i ot tās lietotāju epie ieša ī u ūt saistīta a skolā ai spo ta klu ie. Lī ā u o ada iedzī otājie i pieeja a opti āla, et epietiekoša i f ast uktū a, lai nodarbotos a spo tu asa ā u zie ā. Spo ta akti itātes u izpaus es o adā i attīstītas u daudzpusīgas: tautas sports, ete ā u spo ts, augsto sas iegu u spo ts, i alīdu spo ts. Nākot es vajadzī as I fo ēša a pa Lī ā u o adu: pašie u itie. LMAC tēla u piedā āju a attīstī a. LMAC apkā t es te ito ijas la iekā toša a u estētiska attīstīša a. IT i f ast uktū as pil eidoša a. Lī ā u o ada Kultū as e t a u te ito iālo ie ī u da a popula izēša a, tēla eidoša a u ate iāli teh iskās āzes atjau oša a u papildi āša a. Paliekot tukšā skolu telpā, i jā ūpējas pa tajās sa ākto kultū ēstu es ē tī u sagla āša u. I telektuālais i po ts kā ozī īgs i st u e ts kultū as dzī es attīstīša ā. Pussalas starp Daugavu un Dubnu attīstīša a pa ko pleksu kultū as u atpūtas centru. Lī ā u o ada zī ola tālāka attīstīša a u u ikalitātes defi ēša a. Sporta i f ast uktū as tālāka attīstīša a: G ī as ežs, slēpoša as kal s, pilsētas stadio s U aglī ī, pagastu sporta laukumi/stadioni un citi objekti. Spo ta i e tā a o as attīstīša a dažādos o jektos. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 96

97 IV. EKONOMISKĀS VIDES RA KSTUROJUMS 4.1. LĪVĀNU NOVADA FUNKCIONĀLĀS IETEKMES ZONA UN EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA... I stitu io āli fu k io ālās saistī as Lī ā u o ada ad i ist atī ajā e t ā Lī ā os at odas plaši pā stā ēts alsts u paš aldī as iestāžu u uzņē u u tīkls, ku u a iz a tot lakus esošo o adu, citu Latgales un Lat ijas paš aldī u iedzī otāji (26.tabula). 26. TABULA. Līvā u ovadā esošo valsts u pašvaldī as iestāžu u uzņē u u s iegtie pakalpojumi I stitū ija Noda i ātī as alsts aģe tū as P eiļu sekto a Lī ā u sekto s Valsts ieņē u u die esta Latgales eģio ālās iestādes P eiļu i oja Lī ā u filiāle Valsts d ošī as poli ijas Dauga pils eģio ālās odaļas P eiļu g upa u P eiļu ajo a poli ijas pā aldes Lī ā u poli ijas odaļa Pilso ī as u ig ā ijas lietu pā aldes Jēka pils odaļas Lī ā u filiāle Valsts so iālās apd oši āša as aģe tū as klientu apkalpoša as pu kts / o / VAS Lat ijas alsts eži Dienvidlatgales eģio s VMD Dienvidlatgales i s ež ie ī a Sniegtie pakalpojumi Nod oši a iedzī otāju iekā toša u da ā, ap ā ī u, p ofesio ālo o ie tā iju, k alifikā ijas elša u u pā k alifi ēša os, ietējās oda i ātī as p og a as izst ādāša u u īste oša u. Nod oši a VID ad i ist ēto alsts odokļu, ode u u itu alsts oteikto o ligāto aksāju u iekasēša u o ada te ito ijā u ad i ist ēt, uztu ēt efektī u uitas aksāju u iekasēša as sistē u. Vei oziegu u p ofilaksi u od oši a sa ied iskās kā tī as ie ē oša u. Pasu ofo ēša as, saņe ša as/izs iegša as pakalpoju u od oši āša a. Valsts so iālās apd oši āša as pakalpoju u od oši āša a. Apsai ieko ežus idei d audzīgā eidā u at ilstoši kat as te ito ijas apsai iekoša as gal e aja ē ķi, t.sk. izst ādā i di iduālos apsai iekoša as plā us atse išķā te ito ijā ; sagla ā u attīsta uzņē u a aldīju ā esošus sa ied ī ai ozī īgus, kā a ī ek eā ijas, kultū as u ēstu es ides o jektus; ei i a ioloģisko daudz eidī u apsai iekoja os ežos. Ko t olē liku doša as ie ē oša u je ku ā da ī ā edī as, ežsai ie ī a u.. Fu k io ālās ietekmes zona Lī ā u o ads P eiļu o ads Lī ā u o ads Lī ā u o ads Lī ā u o ads Visi lakus esošie novadi Lī ā u o ads Visi lakus esošie novadi Lī ā u o ads Dauga pils, Ilūkstes, K āsla as, Aglo as, P eiļu, Rie iņu, Vā ka as, Jēka pils, Salas, Viesītes, Krustpils un Ak īstes o adi Lī ā u o ads Pašreizējās situā ijas raksturoju s 97

98 I stitū ija AS Lat ijas Gāze Jēka pils iecirknis SIA Latvenergo Austrumu ET P eiļu ETR Lī ā u ie i k is SIA Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a Sniegtie pakalpojumi ežu te ito ijās; od oši a ugu sd ošī as uz audzī u. Nod oši a a da asgāzi daļu Lī ā u o ada iedzī otāju. Vie lai īgi uzņē u s a ī pilnveido d ošī as, piegādes u dato izā ijas sistē as, od oši a iedzī otājus a k alitatī ākie pakalpoju ie. Noda ojas a e e ģijas ažoša u u ti dz ie ī u, od oši a iedzī otājus a elekt oe e ģiju. Nekusta ā īpašu a pā aldīša a u apsai iekoša a; sadzī es atk itu u apsai iekoša a u te ito ijas tī īša a; g a ts u s ilts ka je u izst āde. Fu k io ālās ietekmes zona Lī ā u o ads Lī ā u o ads Lī ā u o ads SIA Lī ā u siltu s Ce t alizētas siltu apgādes od oši āša a. Lī ā u pilsēta SIA Lī ā u sli ī a Lī ā u o ada domes Alte atī ās ap ūpes pakalpojumu centrs Rožlejas Tu ku, Rožupes, Je sikas, Sut u u Rudzātu pagasta pā aldes Lī ā u o ada Ce t ālā i liotēka Lī ā u o ada aka a aiņu vidusskola Rudzātu spe iālā i te ātpa atskola Latgales ākslas u a at ie ī as e t s Lī ā u uzņē ējda ī as u atbalsta centrs Sta io ā o u a ulato o edi ī as pakalpoju u, eselī as ap ūpes, paliatī ās u ilgstošās so iālās ap ūpes pakalpoju u od oši āša a. Īslai īgās so iālās ap ūpes pakalpoju u od oši āša a ē ie u pieaugušajie. Ūde s iegu e, attī īša a u sadale paš aldī as pakalpoju i pagastu te ito ijās. Mode i eģio ālas ozī es i liotēkas pakalpoju i, pie ē oti dažādā e u a g upā t.sk. i fo ā ijas eklēju sistē u un datu āzu pu liska pieeja ī a, i liotekā o, i liog āfisko, faktog āfisko uzziņas, epie ieša ās i fo ā ijas piep asīša a o itā i liotēkā u... Vispā ējās idējās izglītī as pakalpojumi, so iālās i teg ā ijas u ūžizglītī as pakalpojumi. Vispā ējās pa atizglītī as pakalpoju i izglītoja ie a ga īgās attīstī as t au ēju ie,.lī eņa p ofesio ālās pa atizglītī as u i te ešu izglītī as pakalpojumi. Vietēja, eģio āla u sta ptautiska ē oga a at ie ī as attīstī as pasāku i, kultū tū is a akti itātes, a at ie ī as zi āša u, p as ju u t adī iju sagla āša a u attīstī a. Biznesa inkubatora pakalpojumi jaunajiem uzņē u ie t.sk. telpu ī e, ju idiskie, g ā at edī as, i oja u.. pakalpoju i, Lī ā u o ads Visi lakus esošie novadi Lī ā u o ads Visi lakus esošie novadi Lī ā u o ada pagasti Lī ā u o ads Latgale Latvija Lī ā u o ads Latgale Latvija Lī ā u o ads Latgale Latvija Lī ā u o ads Latgale Lī ā u o ads Latgale Pašreizējās situā ijas raksturoju s 98

99 I stitū ija Lī ā u o ada Kultū as e t s Rēzek es Teh oloģiju akadē ija Sniegtie pakalpojumi ei i ot uzņē u u eidoša os, attīstī u u ostip i āša os Lī ā u o adā. Kultū as a toju a sagla āša a u attīstī a, p ofesio ālās ākslas pieeja ī as od oši āša a, t adi io ālo s ētku o ga izēša a, pašda ī as kolektī u da ī as koo di ēša a. Augstākā izglītī a Fu k io ālās ietekmes zona Lī ā u o ads Latgale Lī ā u o ads Latgale Latvija Lī ā u o ads od oši a iedzī otājie isus pa ata pakalpoju us. No ads iekļaujas Latgales u Lat ijas iz esa i ku ato u tīklā, ākslas u a at ie ī as sekto a attīstī ā, kultū ēstu es, kultū as izziņas, da as u aktī ā tū is a p oduktu klāstā. Sa ukā t, novads iz a to eko o iskā t ijstū a lielo pilsētu Dauga pils, Rēzek e u Jēka pils s iegtos pakalpoju us izglītī as augstākās, p ofesio ālās, ūžizglītī as, zi āt iskās pēt ie ī as, sporta un kultū as jo ā. Izst ādājot Lī ā u o ada st atēģisko plā u, i ņe ti ē ā augstāk i ēto pilsētu u Lī ā u o ada lakus esošo te ito iju attīstī as ē ķi, p io itātes, esošie u pote iālie esu si, kas a tikt iz a toti a pusējai sada ī ai a Lī ā u o adu Eko o iskā spe ializā ija Lī ā u o ada plā otā attīstī a kā uzņē ējda ī as, ode o teh oloģiju attīstī as e t s adīs p iekš oteiku us jau u uzņē u u attīstī ai. Lī ā u o ada dome kā st atēģisku p ojektu iz i zījusi Lī ā u i dust iālo zonu pu liskās i f ast uktū as sakā toša u/atjau oša u, kas papildus ei i ātu uzņē ējda ī as attīstī u, t.sk. piesaistītu lakus esošo o adu iedzī otājus sa u iz esu uzsākt tieši Lī ā os. Kūd as pā st ādes p oduktu u kok ūp ie ī as p oduktu ažoša as ziņā Lī ā u o ada ietek es zo a stiepjas Ei opas ē ogā, bet optiskās stikla šķied as p oduktu jo ā i pasaules līde u idū. Latgales st atēģijā pa edzēts, ka Lī ā i i i dust iāla pilsēta Latgales uzņē ējda ī as katalizato s t adi io ālā a toju a u XXI gadsi ta teh oloģiju ap ie oju s. Ņe ot ē ā Lī ā u o ada spe ializā iju u Latgales eģio a kopējās attīstī as te de es, ākot ē s a īgi ūs ostip i āt fu k io ālās saites ar: Dauga pili u Rēzek i i o ā iju u uzņē ējda ī as ei i āša as jo ā, tai skaitā adošo i dust iju attīstī ā, kas alstās uz esošo pie edzi u t adī ijā ; Dauga pili, Rēzek i u Jēka pili loģistikas, t a spo ta u k a u pā adāju u jo ā; P eiļie pā tikas ūp ie ī ā u āj ažoša ā; visā iep iekš i ētajā pilsētā saskaņotas izglītī as sistē as attīstīša ā, lauksai ie ī as u ioloģisko p oduktu ažoša ā, kā a ī tū is ā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 99

100 64.att. Līvā u ovada vēla ā fu k io ālās ietek es zo a eko o ikas profils 65.att. Līvā u pilsētas u katra pagasta pote iālā spe ializā ija ovada ko tekstā... Līvā u i dustriālo zonu attīstī a Ražoša as uzņē u u te ito ijas kopu ā aizņe 138, ha je ga d īz 22% o Lī ā u pilsētas teritorijas (66.attēls). Lī ā u lielākās i dust iālās te ito ijas ie lai īgi i a ī gal e ās p o le ātiskās te ito ijas pilsētā. Tās a uzlūkot kā deg adētās te ito ijas, taču tai pat laikā tās i a ī jau u iespēju u eze es te ito ijas, ku u iz a toša u iespēja s pā do āti attīstīt. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 100

101 66.att. I dustriālo zo u izvietoju s Līvā os I dustriālā zo a Nr. 1 - Līvā u i dustriālā zo a (Fabrikas-Celt ie ī as-stirnu iela); I dustriālā zo a Nr. 2 SIA Līvā u eliorators Baz ī as iela ; I dustriālā zo a Nr. 3 ijušās Līvā u stikla fa rikas teritorija (Zaļā iela); I dustriālā zo a Nr. 4 SIA Līvā u dzīvokļu u ko u ālā sai ie ī a teritorija (Rīgas iela). Līvā u i dustriālā zo a Nr.. Vie a o lielākajā ažoša as uzņē u u te ito ijā i Lī ā u pilsētas i dust iālā zo a Nr.1, kas at odas pilsētas die idaust u u pusē.attēls). Kopējā šīs zo as platī a i aptuveni 102 ha. Padomju laikā Lī ā u i dust iālajā zo ā IZ da ojušies ai āki lieli uzņē u i, oda i ot ai ākus tūkstošus Lī ā u pilsētas u apkā tējo te ito iju iedzī otāju, iz eidojot u attīstot šīs te ito ijas i f ast uktū u u liekot pa atus ažojošajā i dust ijā. Pē eatka ī as atgūša as šajā te ito ijā Lī ā u o ada do e līdz.gada i estī ijas pu liskās i f ast uktū as sakā toša ā a eikusi dažādu ie eslu dēļ, kā dažus o tie i ot te ito iju o ākša u p i ātīpašu ā u fi a siālo līdzekļu t ūku u, te ito ijas at aša os ā pus Lī ā u pilsētas lauku te ito ijā Je sikas pagastā u.t l. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 101

102 67.att. Līvā u i dustriālā zo a Nr.1 (foto: Jā is Mi kēvičs) Sta ijas ielā t a zītiela, kas sa ie o Lī ā us u P eiļus, u i alsts auto eļa P sāku s, kā a ī sa ie ojas a Rīgas t a zīta ielu u Fa ikas ielā, ku as pilda ūtisku fu k iju Lī ā u pilsētas e t ālās daļas sasaistē a Lī ā u IZ u od oši a a ī tiešu ai āku ko e sa tu sas iedza ī u, kā a ī Celt ie ī as ielā, kas i Fa ikas ielas tu pi āju s u od oši a tiešu ai āku ko e sa tu sas iedza ī u, o isi ās i te sī a dažādu eidu t a spo tlīdzekļu u gājēju kustī a. Saka ā a to, ka esošais ielu stā oklis ija eat ilstošs aukša as k alitātes u satiks es d ošī as p asī ā, ija epie ieša s eikt dažādus ielu i f ast uktū as uzla oša as pasāku us. Kopš.gada ir iespēja s piesaistīt ES st uktū fo du līdzekļus, kā iet a os Lī ā u o ada dome veic Lī ā u IZ pu liskās i f ast uktū as atjau oša u Sta ijas ielā, Fa ikas ielā, Celt ie ī as ielā, Sti u ielā u Mazajā sti u ielā, kas at ilst ūsdie u p asī ā. Ar teh iskās i f ast uktū as atjau oša u tiks eikta t a spo ta kustī as uzla oša a uz Lī ā u IZ u deg adētas te ito ijas atjau oša a, od oši ot pe spektī ajai satiks es i te sitātei u sastā a at ilstošu slodžu iztu ī u, satiks es d ošī as lī e i, ides pieeja ī u, gājēju, elosipēdistu u auto au ēju d ošī u. Lī ā us isā pilsētas ga u ā šķērso dzelz eļa lī ija, et Lī ā u dzelz eļa sta ijā i dzelz eļa sliežu eļi, kas pilsētu telpiski atdala o Lī ā u IZ. Jau ai ākus gadus Lī ā u IZ uzņē u u da i ieki, lai āt āk okļūtu da a ietās, šķē soja šo dzelz eļa klāt i aizliegtās ietās, t.sk. lie ot ze ago ie ai a ī kāpjot tie pā i ago u sa ie oju u ietās. Gājēji no Lī ā u die idu u e t ālās daļas iz a to Sta ijas ielas pā auktu i, ei a idēji, k lielu līku u. La ojot situā iju, 201.gadā tika iz ū ēta a ī dzelz eļa gājēju pā eja tilts i s sliežu eļie. Līdz a to i uzlabota Lī ā u IZ sas iedza ī a uzņē u os st ādājošajie darbiniekiem, radot d ošu u ē tu dzelz eļa šķē soju a ietu ne tikai gājējie, et a ī iteņ au ējie, cil ēkie a īpašā ajadzī ā u e ākie a ē u atiņie. Šo īd Lī ā u IZ da ojas ai āku oza u uzņē u i: kokapst āde, loģistika u k a u pā adāju i, etālapst āde, ē eļu ažoša a, pā tikas ūp ie ī a, optisko šķied u ažoša a, Pašreizējās situā ijas raksturoju s 102

103 ekusta o īpašu u pā aldīša a, kūd as apst āde, kā a ī ai āki pakalpoju u s iedzēji u i di iduālā da a ei ēji. To idū i uzņē u i, kas oda i a lielāko skaitu da i ieku Lī ā u o adā. Vai āki o tie i atpazīsta i e tikai Lat ijā, et a ī ā alstīs, u šis fakts uzskatā s pa ie u o p iekš oteiku ie te ito ijas gata ī ai uzņe t jau us iz esa pā stā jus. Neskatoties uz to, ka iesāktie p ojekti, kas saistoši Lī ā u IZ sas iedza ī as u pieeja ī as uzla oša ai, tiks pa eigti ap 2019/2020.gadu, jau uz šo īdi i ē oja a pieaugoša te de e odokļu aksātāju skaitā..gadā sai ie iskās da ī as ei ēju skaits pieauga pa, %, et i di iduālo ko e sa tu skaits pa, %. Pēdējo t iju gadu laikā i audzis a ī atalgoju s. Lielākais pieaugu s % i ko e sekto a uzņē u os a oda i āto skaitu i s il ēkie..gadā o ada eto apg ozīju a īpats a s pa oza ē sadalījās sekojoši: ūp ie ī as oza e: %; lauksai ie ī a: %; t a spo ts u loģistika: %; e e ģētika: %; eža oza e: 7,4%; ti dz ie ī a: 7,3%; ū ie ī a: 5,8%; pā ējās oza es: 11,5%..gadā salīdzi āju ā a iep iekšējo gadu pieauga ekspo ta apjomi: SIA Light Guide Opti s I te atio al iep iekš SIA Z-Light u SIA Ce a Opte optiskās šķied as ažoša a; SIA Lī ā u kūd as fa ika kūd as iegu e ; SIA Aso d o ga isko ķī isko pa at ielu ažoša a ; SIA Daugulis u pa t e i, SIA Mi edo ko dito ejas izst ādāju u ažoša a ; SIA EKO a s guļ ū ju ažoša a. Tu pi ot da u pie šīs te ito ijas sakā toša as, iespēja a ga jau esošo uzņē u u da ī as uzla oša ās u paplaši āša ās, ga a ī jau u uzņē u u u da a ietu iz eide, apt e ot plaša spekt a uzņē ējda ī as i zie us saskaņā a Lī ā u o ada te ito ijas plā oju u gadam. Sta ptautiskie u alsts auto eļi u dzelz eļš, Rīgas, Jēka pils u Dauga pils pilsētu sas iedza ī a, gāzes, elekt opā ades u optisko saka u i f ast uktū a eido p iekš oteiku us ažoša as tu p ākai attīstī ai Lī ā u o adā. Lī ā u IZ st ādājošo da i ieku ē tī ai u zo as sas iedza ī ai o.gada 1.decembra Lī ā u IZ tiek od oši āts a ī sabiedriskais transports. I eiktas a ī dažādas Lī ā u IZ ā keti ga akti itātes, ku u iet a os adītie ā keti ga ate iāli i aktualizējami tu p ākai Lī ā u IZ atpazīsta ī as ei i āša ai u i esto u piesaistei. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 103

104 Līvā u i dustriālās zo as SVID 27.TABULA Stiprās puses Vājās puses Daļēji, bet pieejamas i že ie ko u ikā ijas gāzes ads, elekt oapgāde, teleko u ikā ijas un internets). Pie ed eļa pieeja ī a. Lī ā u IZ uzņē ēju da ī a, neskatoties uz šķē šļie u g ūto eko o isko situā iju. Lī ā u IZ salīdzi oši ē ts iz ietoju s tiešs pilsētas tu u s, dzelz eļa tu u s, sa ie oju s a.šķi as eļu Lī ā i P eiļi P, pieeja as zemes platī as uzņē u u paplaši āša ās ajadzī ā. Paš aldī as eko o iskā akti itāte u kapa itāte līdzekļu piesaistē p ojektu ealizā ijas pie edze. ES st uktū fo du fi a sēju u piesaistes un paš aldī as at alsta ezultātā tiek sakā tota Lī ā u IZ pu liskā i f ast uktū a, t.sk. e t alizētā ūde sapgāde u ka alizā ija. ES st uktū fo du fi a sēju u piesaistes iespējas uzņē ējie. Pieejamas Latgales spe iālās eko o iskās zo as s iegtās iespējas. Dzelz eļa pā ads gājējie, kas sa ie o pilsētas centru ar Lī ā u IZ. Nod oši āts sa ied iskais t a spo ts uz Lī ā u IZ. Pilsētā od oši āta augstākās izglītī as iegu es iespējas k alifi ēta da aspēka od oši āša ai. Iespējas Ā ējo u ietējo i estī iju piesaistes ei i āša a. Paš aldī as saistošo oteiku u izdoša a ekusta ā īpašu a odokļa NĪN) atlaidē zo ā esošajie aktī ajie uzņē ējie u oteiku i pa paaugsti ātu NĪN esakā toto te ito iju īpaš iekie. Paš aldī as u i e sitāšu p i ātā sekto a sada ī a uzņē ējda ī as attīstī ai. P i ātās-pu liskās pa t e ī as projektu attīstī a. I esto u piesaiste pē pu liskās i f ast uktū as sakā toša as p ojektu ealizā ijas. Neap ū ēto ze ju iz a toša a. Ekste sī a ažoša as te ito ijas iz a toša a daudzu gadu ga u ā. Nepietiekama i fo ā ija pa ažoša as ajadzī ā iz a totajā platī ā, ēkā. Ze es ga alu u ēku īpaš ieku lielais skaits, g ūtī as ie oties pa te ito ijas tu p āko iz a toša u. Uzņē u ie t ūkst līdzekļu ēku kapitālaja e o ta, ko u ikā iju sakā toša ai. Kvalifi ēta da aspēka t ūku s a i že ie teh isko izglītī u. Atalgojums Lī ā u pilsētā espēj ko ku ēt a atalgoju u gal aspilsētā. Fi a šu esu su epietieka ī a paš aldī as ze es ga alu e italizā ijai. Draudi Elekt oe e ģijas patē iņa iz e oju a politika. Esošo uzņē ēju akti itātes, da ī as sa azi āša ās. Jau u iz esa akti itāšu e eidoša ās. Lat ijas u Latgales i estī iju ides u tēla euzla oša ās. Uzņē ējda ī as attīstī ai egatī as alsts odokļu politikas iz aiņas. ES fi a sēju a epieeja ī a Lī ā u IZ tu p ākai sakā toša ai. Uzņē u u pā elša ās itu. Nodokļu politikas esta ilitāte, nav stabilas eko o iskās attīstī as. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 104

105 Lī ā u IZ Attīstī as p og a as gadam ietvaros savulaik tika izst ādāti attīstī as s e ā iji: opti istiskais, eālistiskais u pesi istiskais. I pa ats uzskatīt, ka tieši eālistiskais s e ā ijs 68.attēls) ir tas eļš, pa ku u attīstās iz ess u eko o ika šajā te ito ijā. REĀLISTISKAIS SCENĀRIJS 1.uzdevums Lī ā u o ada paš aldī a ei I dust iālās zo as p iekšizpēti (Tehniski ekonomisko pamatojumu) u detālplā oju u kat a ze es īpašu a, epie ieša ī as gadīju ā ei a ī ze es īpašu a uz ē īša u 2.uzdevums Lī ā u o ada paš aldī a sakā to u uzla o pu lisko i f ast uktū u eļus, ko u ikā ijas, kas at ilst augtie sta da tie u ūsdie u p asī ā, epie ieša ai jaudai; uzstāda apgaismoju, o ādes, utt. 3.uzdevums Lī ā u o ada paš aldī a iz eido ģeopo tālu, elekt o isku detalizētu i dust iālās te ito ijas aprakstu (datu āzi), lai uzņē ējie u pote iālajie i esto ie iegli a ētu od oši āt ģeotelpiskās i fo ā ijas pieeja ī u 4.uzdevums Lī ā u o ada paš aldī a ei ē ķtie īgu i dust iālās te ito ijas ā keti gu 68.att. Līvā u i dustriālās zo as attīstī as reālistiskais s e ārijs Sīkāka i fo ā ija pa šo s e ā iju u tā iet a os ei a ajā da ī ā at oda a Attīstī as p og a ā gadam. Kopu ā a ī itā Lī ā u o ada i dust iālajā zo ā i apzi āti epie ieša ie pu liskās i f ast uktū as uzla oju i, tāpē a ī tu p āk tiek plā ots i že ie teh iskās i f ast uktū as attīstī as p o ess, izdalot to atse išķos p ojektos, ņe ot ē ā apstākļus, kas i saistīti a fi a sēju a pieeja ī u o ES st uktu ālajie fo die. Pu liskās i f ast uktū as sakā toša a uzņē ējda ī as ei i āša ai tiek iz i zīta kā p io itā a esošo ko e sa tu da ī as stip i āša ai u jau u piesaistei, kas līdz a to astu uzla oju us a ī daudzos itos Lī ā u o ada so iāleko o iskajos procesos.... Nozī īgākie uzņē u i ovada pagastos Jersikas pagasts SIA Glea, Je sikas čipšu ažotājs. Iegu is. ietu ko ku sa katego ijā Rūp ie iskais dizai s. Šajā katego ijā ap al otie godi āti pa to, ka spējuši adīt e tikai ekspo tspējīgus, et a ī pie il īgus u ūsdie īgus p oduktus; ZS Rietaiņi, SIA Tehe k a as pā adāju u uzņē u i; SIA Latgales ežsai ieks ežizst āde; IU Gospo i ak eņkaļu da ī a; SIA Īpašu i EG dolo īta u šķe u iegu es uzņē u s. Rožupes pagasts SIA Lī ā u kūd as fa ika, SIA Zelta Ze e kūd as iegu e u pā st āde; ZS Jau siliņi k a u pā adāju i; SIA Latgales ulča, SIA Lietau ieki ti dz ie ī a; ZS Jau sk e eļi, SIA Lī ā u ežist ādes sa ied ī a ežizst āde un kokapst āde; Pašreizējās situā ijas raksturoju s 105

106 ZS Zīlītes pā tikas p oduktu pā st āde: žā ē ā olus, spiež ā olu u u ie u sulu, gata o sukādes. Piedalās p og a ā Skolas auglis, apgādājot Lī ā u o ada u tu āko o adu skolas a ā olie. Sutru pagasts SIA Čieku iņi, SIA Buge kok ūp ie ī a; SIA I ga - azu ti dz ie ī a; SIA ANIV lauksai ie ī as teh ikas ti dz ie ī a. Rudzātu pagasts SIA Sai a EKO, Vladisla a Trubena IU namdaru un galdnie ī as izst ādāju u ažoša a; SIA BYUMANI skaņu ie akstu p odu ēša a; SIA Sud aliņas A & I maizes u kūku ažoša a. Turku pagasts AS I te atio al I est e ts elekt oe e ģijas ažoša a; SIA Ga pek i ti dz ie ī a; SIA Biohu ežist āde; SIA Re i a koka izst ādāju u, ko ķa, sal u u pīto izst ādāju u ažoša a; SIA Salika etāla konstrukciju u to sastā daļu ažoša a; SIA Kā lis Vie s lopkautuve UZŅĒMĒJDARBĪBA Kopējā uzņē ējdar ī as vide Līvā u ovadā.gada sāku ā Lī ā u o adā ija eģist ētas ti gus sekto a aktī i uzņē u i t.i., tādi, kas eāli da ojas. To sadalīju s pē lielu a pa ādīts 28.ta ulā. Ta ulā ir redzams, ka aizņe to da a ietu u st ādājošo atlīdzī u CSP statistikā Lī ā u o adā o p i ātsekto a iekļūst tikai astoņi uzņē u i, līdz a to šo statistiku e a iz a tot pa pa atu ietējā lī e ī tādu lē u u pieņe ša ai, kas ska uzņē ējda ī as jomu. Līvā u ovada eko o iski aktīvo uzņē u u sadalīju s pē strādājošo skaita (CSP dati, 2016.) Strādājošo skaita grupa Uzņē u u skaits Kopā TABULA. Uzņē u u eģist a dati pa uzņē u u eģist ēša as di a iku āda, ka o jau a eģist ēto uzņē u u skaits pēdējos gados i azāks ekā lik idēto, kas uzskatā a pa ela ēlīgu tendenci (69.attēls). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 106

107 69.att. Uzņē u u reģistrēša as u likvidēša as di a ika Līvā u ovadā (Lursoft dati) Vis ai āk Lī ā u o adā i eģist ēti ze kopī as p ofila uzņē u i. Liels skaits uzņē u u da ojas eselī ā u so iālajā ap ūpē, ti dz ie ī ā u pakalpoju u s iegša ā. Uzņē u u sadalīju s pē gal e ajie eko o iskās da ī as eidie NACE pa ādīts 29.ta ulā. Līvā u ovada eko o iski aktīvo uzņē u u sadalīju s pē eko o iskās dar ī as jo as (CSP dati, 2016) Eko o iskās dar ī as veids 29.TABULA. Uzņē u u skaits A Lauksai ie ī a, ežsai ie ī a u zi sai ie ī a 453 Q Veselī a u so iālā ap ūpe 139 G Vai u ti dz ie ī a u azu ti dz ie ī a 105 S Citi pakalpojumi 76 C Apst ādes ūp ie ī a 65 M P ofesio ālie, zi āt iskie u teh iskie pakalpoju i 52 F Bū ie ī a 39 H T a spo ts u uzgla āša a 29 L Ope ā ijas a ekusta o īpašu u 22 N Ad i ist atī o u apkalpojošo die estu da ī a 15 R Māksla, izklaide u atpūta 13 I Iz iti āša a u ēdi āša as pakalpoju i 12 J I fo ā ijas u ko u ikā ijas pakalpoju i 11 P Izglītī a 9 K Fi a šu u apd oši āša as da ī as 6 B Iegu es ūp ie ī a u ka je u izst āde 3 D Elekt oe e ģija, gāzes apgāde, siltu apgāde u gaisa ko di io ēšana 3 Pašreizējās situā ijas raksturoju s 107

108 Eko o iskās dar ī as veids E Ūde s apgāde; otekūdeņu, atk itu u apsai iekoša a u sa ā ija Uzņē u u skaits O Valsts pā alde u aizsa dzī a; o ligātā so iālā apd oši āša a 0 T Mājsai ie ī u kā da a de ēju da ī a; pašpatē iņa p eču ažošana U Ā pus te ito iālo o ga izā iju u i stitū iju da ī a 0 Saskaņā a Lu soft s iegto i fo ā iju 30.ta ula, Lī ā u o adā i uzņē u i, ku u apg ozīju s.gadā pā s iedza iljo u ei o. lielāko uzņē u u kopējais apg ozīju s Lī ā u o adā.gadā ija, iljo i ei o. Izteikti līde i i ko dito ejas ažotājs SIA Adugs P odu tio, ka seko optiskās šķied as ažotājs SIA Light Guide Opti s I te atio al iep iekš SIA Z-Light ) ar attie īgi, u, ilj. ei o apg ozīju u. Kopā lielāko uzņē u u apg ozīju s Lī ā u o adā.gadā ija, iljo i ei o. 1 0 Līvā u ovada uzņē u i, kuru apgrozīju s.gadā pārs iedza ilj. EUR (Lursoft dati) 30.TABULA Uzņē u s Apgrozīju s.gadā, EUR Pret 2015.gadu Pret 2014.gadu Pret 2013.gadu SIA Adugs Production % 3,99 reizes nav datu SIA Light Guide Optics International iep iekš SIA Z- Light ) % 52% 47% SIA Zelta Zeme % -3% -29% SIA RNS-D % -67% -70% SIA Adugs % -77% -81% SIA Baltik Sistem % -30% -37% SIA Lī ā u kūd as fa ika % -5% -28% SIA Asond ,13 reizes 11,64 reizes 16,17 reizes SIA Daugulis & Partneri % -1% 3% SIA Granvia ,27 reizes 5,28 reizes nav datu SIA AB Grand ,61 reizes 3,30 reizes 9,86 reizes SIA Latgales ežsai ieks % -22% 20% SIA Sencis % 14% 16% SIA Lī ā u dzī okļu un ko u ālā sai ie ī a % 6% 1% AS International Investments % 17% 2,27 reizes SIA A.T.U. Rosme % -21% -27% SIA Lavtrans % nav datu nav datu SIA Lī Met ,35 reizes 8,07 reizes 13,64 reizes SIA Egles dēls % 64% 2,11 reizes SIA Lī ā u Siltu s % 11% 3% Pašreizējās situā ijas raksturoju s 108

109 Uzņē u s Apgrozīju s.gadā, EUR Pret 2015.gadu Pret 2014.gadu Pret 2013.gadu SIA Čieku iņi % -25% -29% SIA Astar % 10% 22% Laika pos ā o.gada līdz.gada o adā ija ē oja a izteikta uzņē ējda ī as atgūša ās o k īzes, eko o iski aktī o uzņē u u skaita pieaugot ai āk, ekā pa % 70.attēls. 70.att. Tirgus sektora eko o iski aktīvo vie ī u skaita dinamika (CSP dati) Nav ietverts viens tirgus sektora fonds vai odi i āju s. 71.att. Eko o iski aktīvo uzņē u u galve o veidu sadalīju s.gadā (CSP dati) Nav ietvertas ārpustirgus sektora ko er sa iedrī as, tirgus sektora fo di u odi i āju i u pašvaldī u udžeta iestādes. Uzņē ējda ī as fo u idū pā lie i oši do i ē paš oda i ātās pe so as (71.attēls, ko e sa ied ī u i ai āk, ekā ze ieku sai ie ī u. Tas o āda, o ie as puses, uz lielāku uzņē ējda ī as akti itāti pilsētā, o ot as puses uz lauku sai ie ī u dife e ēša os. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 109

110 Lī ā u o ada i izde īgs st atēģiskais iz ietoju s ES ā ējā sausze es (austrumu) o eža, eko o iskie saka i a K ie iju u Baltk ie iju, ē ts iekšējais eļu tīkls u sa ie oju i a Rīgu u pā o ežu eģio ie Pleska a, Sa ktpēte u ga K ie ija, Vite ska Baltk ie ija, Viļņa Lietu a, Va ša a Polija. Lī ā u o adu šķē so st atēģiski ozī īgi, la i attīstīti t a spo ta ko ido i alsts gal e ās auto aģist āles u dzelz eļa lī ijas, aģist ālie da as gāzes u aftas au uļ adi, kas dod izeju Rietu u-aust u u u Zie eļu-dienvidu virzienos. Tas iss a s iegt at alstu uzņē ējda ī as attīstī ai. Kā iedzī otāju aptaujā, tā a ī uzņē ēju da a g upā tika atzī ēts, ka o adā i o ē oja s da aspēka t ūku s, it īpaši, uz augstāku k alifikā iju p asošā da a ietā. Šis apgal oju s a p et u ā a augsto ezda a lī e i u o āda uz di ā eat ilstī ā uzņē ējda ī as kad u sistē ā. Pi kā t, ez da a esošo iedzī otāju k alifikā ija a at ilstoša da a ti gus piep asīju a, et ezda ieku oti ā ija pā k alifi ēties i ze a ai a ī iņie a pietieka as izglītī as, lai spētu to izda īt. Ot kā t, liela daļa uzņē ēju nav gatavi ai espēj aksāt k alifi ētie da i iekie algas, kas ūtu pietieka i oti ējošas spe iālistu pie ili āša ai o itu ie es. Tika i ēta a ī plašākā ē ogā sastopa a p o lē a epie edzējušie jau iešie i esa ē īgas p asī as p et pa edza o da a algu, e o ē tējot sa as eālās p as es u iespējas uzņē u ā šo audu eāli opel īt Ražoša a Lī ā u o ada eko o ika kopu ā akstu oja a a lielāku idēji augstu un augstu teh oloģiju īpats a u ūp ie ī ā, salīdzi ot a itie Latgales o adie. Taču daudz iet to ē sastopa a ze as pie ie otās ē tī as p oduk ijas izlaide. Tiek ē tēts, ka lielāko pote iālu o ada eko o ikas izaugs ei piedā ā ekspo tspējīgas oza es a augstu ai idējo pie ie oto ē tī u, ku ās ie lai īgi i liels oda i āto skaits, kā a ī oza es a ze u oda i āto skaitu, et augstu pie ie oto ē tī u. Lī ā u o adā 10,8% o esošajie uzņē u ie, ka a ze kopī as akstu a pē NACE klasifikato a lauksai ie ī a, ežsai ie ī a u zi sai ie ī a i ažojošie uzņē u i apst ādes ūp ie ī a pē NACE2). Daudzi o Lī ā u o ada uzņē u ie da ojas kokapst ādes jo ā, pā tikas ažoša ā u ū ate iālu ažoša ā. Īpašu ietu ieņe optisko stikla šķied u ažoša a, tā ir ie a o Lī ā u o ada u ikālā ažot ē, kādas a it iet Baltijā - SIA Light Guide Optics International (iep iekš SIA Z-Light ) u Ce a Opte. SIA Light Guide Opti s I te atio al ir a ī uzņē u s, kas lakus ažoša ai a augstu pie ie ot ē tī u u k alifi ētai da aspējai izteiktu uz a ī u velta a ī so iālajai at ildī ai (skat. Izglītī a Stipendiju fonds). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 110

111 Komercpakalpojumi Komercpakalpojums i ie s o uzņē ējda ī as eidie. Ar komercpakalpojumiem gal e okā t oda ojas mazi uzņē u i: % o tie oda i a 1 - il ēkus. Lī ā u o ada eko o iski aktī o uzņē u u sadalīju s pē eko o iskās da ī as eida, kas ei komercpakalpojumus (CSP dati, 2016): veselī a u so iālā ap ūpe 139; vai u ti dz ie ī a u azu ti dz ie ī a 105; p ofesio ālie, zi āt iskie u teh iskie pakalpoju i 52; bū ie ī a 39; t a spo ts u uzgla āša a 29; ope ā ijas a ekusta o īpašu u 22; māksla, izklaide u atpūta 13; iz iti āša a u ēdi āša as pakalpoju i 12; i fo ā ijas u ko u ikā ijas pakalpoju i 11; izglītī a 9; fi a šu u apd oši āša as da ī as 6; citi pakalpojumi Lauksai ie ī a Lauksai ie ī as uzņē u i ze ieku sai ie ī as i isos Lī ā u o ada pagastos. Saskaņā ar VID s iegto i fo ā iju,.gada sāku ā o adā ija, et.gada sāku ā ze ieku sai ie ī as. Pieeja ajā i fo ā ijas klāstā a ziņu pa sadalīju u pagastu g iezu ā. Sai ie ī u skaita lē a sa azi āša ās i o ē oja a ilgākā laika pos ā, u tai i di i gal e ie ie esli. Pi ais i eko o isko apstākļu oteikta ko solidā ija ap spē īgākajā sai ie ī ā. Ot ais i ze ieku sai ie ī u īpaš ieku e u st uktū a. Ve āka gada gāju a īpaš ieki, ka piede sai ie ī a, et kas to ai s espēj apst ādāt, atsa i a sa us īpašu us, u sai ie ī a a to eidz pastā ēt. 76% o isā lauksai ie ī ā iz a toja ā ze ē Lī ā u o adā i a a ze es, ku ās audzē g audaugus u lop a ī as kultū as. Pā ējās platī ās ka tupeļi, dā zeņi, pa isa edaudz pākšaugi. Lauksai ie iskās ze es iz a toša as gal e ie eidi attēloti 72.attēlā. Ja pieņe, ka lauksai ie ī as ze e pā s a ā at odas ze ieku sai ie ī u īpašu ā, tad a ap ēķi āt, ka Lī ā u o ada idējais ze ieku sai ie ī as lielu s i hektā i. Šāda lielu a sai ie ī a jau i pietieka i ko ku ētspējīga u a a ī di e sifi ēt sa as sai ie iskās da ī as iskus, pie ē a, audzējot dažādas kultūras pareizas augsekas ie ē oša ai. Pu liski pieeja ā lauksai ie ī as statistika es iedz ziņas o adu g iezu ā pa augkopī as kultū u sējplatī ā u to ažīgu u, tāpē Lī ā u o ada ze ieku sai ie ī u augkopī as efekti itātes iz ē tēju s a iespēja s. La āka situā ija i a lopkopī as datie.ta ula, ku pieeja i dati a ī pagastu g iezu ā. Redza s, ka ozī īgākā lopkopī as oza e i liellopu tu ēša a ga pie a iegu ei, ga gaļas lopkopī ai. Vis ai āk liellopu i Rožupes pagastā un Rudzātu pagastā. Ap ē am etu tā daļa o tie i slau a ās go is. Izslauku i o ada te ito ijā s ā stās o, līdz, to ā gadā.ta ula, kas i ē tēja i kā idēji augsti u spēj od oši āt pie a lopkopī as eko o iku, ja ie pie a iepi ku a e as netiek nospiestas pā āk ze u. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 111

112 72.att. Lauksai ie ī as ze ju platī u sadalīju s pa lietoša as veidie.gada sāku ā VZD Ze es pārskata dati Cūkkopī a o adā i azāk attīstīta, elielais ūku skaits o āda uz to tu ēša u azo sai ie ī u paš od oši āju a, et pā doša as apjo i, isti a āk, i ie īgi. Vai ākas sai ie ī as tu a ī aitas, et kazu u zi gu ga ā pulki i pā āk azi, lai tie ūtu opiet a eko o iska ozī e o ada ē ogā. No adā eģist ēti ājput i u išu sai es. Lauksai ie ī as dzīv ieku skaits Līvā u ovada pagastos.gada sāku ā (LAD dati) 31.TABULA Pagasts Pagasts Liellopi Cūkas Aitas Kazas Zirgi Jersikas Rožupes Rudzātu Sutru Turku KOPĀ Pie a lopkopī as dar ī as rādītāji Līvā u ovada pagastos (LAD dati) Ga ā pulku skaits 32.TABULA Govju skaits Izslaukums, Tauki Olbaltumvielas uz Vidēji kg % Kg % kg Jersikas , , Rožupes , , Rudzātu , , Sutru , , Turku , , No adā.gada sāku ā ija ioloģiskās sai ie ī as 3.tabula), kas ir 29% no isu ze ieku sai ie ī u skaita. Lat ijas apstākļos tas i augsts ādītājs. Tas apliecina, ka Pašreizējās situā ijas raksturoju s 112

113 Lī ā u o ada ze ieki i o ē tējuši ioloģiskās lauksai ie ī as izde īgu u ga o p oduk ijas k alitātes, ga saņe to tieš aksāju u apjo a iedokļa. Bioloģiskās lauku sai ie ī as Līvā u ovada pagastos.gada sāku ā (LAD dati) Pagasts Bioloģisko sai ie ī u skaits Jersikas 7 Rožupes 36 Rudzātu 23 Sutru 14 Turku 7 33.TABULA Lai a ētu iz ē tēt ioloģiskā sai iekoša as eida ietek es uz idi pozitī o de u u, t ūkst i fo ā ijas pa LIZ platī ā, kas tiek ioloģiski apsai iekotas, espektī i, ioloģiskā sai iekoša as daļa kopējā lauksai ie ī as ze ju platī ās. Lauku saimnie ī as i sa ē ā la i od oši ātas a tā epie ieša o teh iku. Tā idēji uz ie u sai ie ī u i ga d īz t akto i u, t akto u pieka es. Uz kat ā, sai ie ī ā i g audaugu o ākša as ko ai s. Pā ējā teh ika i azākā skaitā, un parasti tās esa ī a i saistīta a kādu oteiktu sai ie ī as spe ializā iju. Lauksai ie ī as tehnika Līvā u ovada pagastos.gada sāku ā (LAD dati) Tehnikas veids Vie ī u skaits Traktori 1171 Traktoru piekabes 668 Graudaugu kombaini 130 Ekskavatori 28 Pašgājēji zāles o ā ēji 28 U i e sālās ašī as 20 Pašgājējiek ā ēji 18 Meža ašī as 15 Lauksai ie ī as pašgājēj ašī as 11 Buldozeri 3 34.TABULA Kat ā pagastā i ai ākas sai ie ī as, ku as i ostip i ājušās un attīstījušās ā pus Lat ijai t adi io ālajā augkopī as u lopkopī as jo ā. Vi k e ze ieku sai ie ī u oda ojas a dā zeņu audzēša u u iškopī u, i ze ieku sai ie ī as, kas oda ojas a augļkopī as p oduktu pā st ādi ai lauksai ie ī as teh ikas ti goša u. Saskaņā a LAD Die idlatgales eģio ālās pā aldes i fo ā iju, Lī ā u o adā.gadā iz aksāti sekojoši gal e ie at alsta aksāju i: zaļi āša as aksāju s, ilj. EUR; Pašreizējās situā ijas raksturoju s 113

114 ie otais platī u aksāju s, ilj. EUR; apgabaliem a spe ifiskie ie o ežoju ie, milj. EUR; atbalsts mazajiem lauksaimniekiem EUR. Vēl papildus tiek saņe ti at alsti pa ag o ides apakšpasāku ie, kā a ī dažādi b ī p ātīgi saistītie at alsti, taču to īpats a s i eliels salīdzi āju ā a pa at aksāju u atbalstu lielumu. Kā ozī īgas p o lē as ze ieku sai ie ī as i sliktos ietējos eļus, kas apg ūti a lauku apsai iekoša u, kā a ī ga p i āto, ga kopējo elio ā ijas sistē u olietoša os, kā ezultātā daļa lauku ieš o pā ē īga it u a. Kā ietējā lī e ī g ūti ietek ēja u fakto u ze ieki, p ota s, i a ī pēkšņus u ep og ozēja us lauksai ie ī as p oduk ijas it īpaši, pie a lopkopī as p oduktu iepi ku a e u sa azi āju us.... Kopsavilku s par uzņē ējdar ī u Līvā u ovadā Galve ie se i āju i Pēdējos gados Lī ā os uzņē u u skaits i sā is sarukt. Iespēja s ir notikusi gal e okā t faktiski est ādājošu uzņē u u slēgša a, jo CSP dati uz āda ie elielu ti gus sekto a eko o iski aktī o ie ī u skaita sa azi āju u, taču a izslēgts, ka o ada eko o isko telpu i pa etuši a ī līdz ta aktī i uzņē u i. No adā do i ē azi uzņē u i, kas ir standarts Lat ijas situā ijai u šādas uz ū es o ada azpilsēta un lauku pagasti). CSP statistiku a iespēja s iz a tot oda i ātī as u atalgoju a statistikas iz ē tēša ā, jo tā p i ātsekto ā sāk darboties o st ādājošo skaita u ai āk, kas ozī ē, ka tikai o o ada uzņē u ie iekļūst šai statistikā. Ze kopī a Lī ā u o adā i do i ējošais uzņē ējda ī as eids. Ražojošo uzņē u u kapa itāte i ie ē oja a, salīdzi ot a ai u u līdzīgas uz ū es o adu Lat ijā. No ada st atēģiski izde īgais ģeog āfiskais o ietoju s: saite sta p Rīgas aglo e ā iju u Latgales eko o isko t ijstū i, i izde īgs loģistikas pakalpoju u attīstīša ai, uz ko o āda a ī aptaujātās kai iņu paš aldī as u alsts iestāžu spe iālisti. Novadā i uzņē u i, ku i eido gan Latvijai, gan Austrumeiropai u ikālu ekonomisko profilu, jo tiek ažoti pasaules lī e ī augsti ko ku ētspējīgi p odukti a augstu pie ie oto ē tī u. Šie uzņē u i a ūt kā sti ulato s itu augstas pie ie otās ē tī as p oduktu ažotāju attīstīša ai Lī ā u o adā, jo o ada eko o iskā telpa i aplie i ājusi šādu uzņē u u dzī otspēju, bet Lī ā u IZ piedā ā ietas u i f ast uktū as pakalpoju us. No adā t ūkst izglītota u k alifi ēta da aspēka, bet no otras puses, pieejamais atalgoju s patla a daudz iet a pietieka s šāda da aspēka piesaistei. Ze ieku sai ie ī u skaits o adā lē ā sa azi ās, taču šī te de e zi ā ā ē ā sta ilizējas, esošajā sai ie ī ā eko o iski ostip i oties. Lauku sai ie ī as isu ā i pietieka i od oši ātas a ze es u teh ikas resursiem. Bioloģisko sai iekoša as eidu piekopj ļoti ozī īga daļa Lī ā u o ada lauku sai ie ī u, kas aplie i a šī sai iekoša as eida eko o isko izde īgu u. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 114

115 4.3. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA Auto eļi, ielas u to oslogotī a Ceļu u ielu tīkli Lī ā u o adu u Lī ā u pilsētu šķē so alsts gal e ais auto eļš Rīga Daugavpils K āsla a Baltk ie ijas o eža Pāte ieki A. Nākošais ozī īgākais i eģio ālās ozī es auto eļš Lī ā i P eiļi P, kā a ī ie sliežu eelekt ifi ēta dzelz eļa lī ija Rīga Daugavpils. Tie od oši a pilsētai u o ada la u sas iedza ī u. Vie a o gal e ajā p o lē ā t a spo ta i f ast uktū as jo ā Lī ā u o adā i auto eļu u ielu klāju u sliktā k alitāte, bet i ēto p o lē u Lī ā u o ada do e siste ātiski isi a ga sa a udžeta iet a os, ga a ī piesaistot ES st uktū fo du fi a sēju u, kas i s a īgs p iekš oteiku s uzņē ējda ī as u tū is a oza es attīstī ai. Valsts eģio ālās ozī es auto eļu Lī ā i P eiļi P iz a to ga Lī ā u o ada iedzī otāji Sut u, Rožupes, Rudzātu pagasta iedzī otāji, lai okļūtu Lī ā os, ga P eiļu o ada iedzī otāji iz aukša ai uz A eļa. Bez ta o ada te ito ijā i ai āki alsts ietējās ozī es auto eļi, kas od oši a satiks es iespējas o ada iekšie ē u saistī u a lakus te ito ijā gadā tika eikta Lī ā u o ada domes auto eļu u ielu pā eģist ā ija alsts eģist ā. Aktualizējot auto eļu tīklu, šo īd eģist ā i iekļauti pagastu auto eļi, pagastu ielas u pilsētas ielas. Kopējais Lī ā u o ada do es pā ziņā esošo auto eļu u ielu kopgarums ir 247,22 km. Pā skats pa ietējas ozī es ielā u auto eļie o adā atrodams 35.ta ulā. 35.TABULA. Vietējas ozī es ielas u eļi Līvā u novadā (Līvā u ovada do es dati uz Teritorija Ar cietu segumu Ielu garums, km Ar grants segumu Bez seguma Ar cietu segumu Ceļu garu s, k Ar grants segumu Bez seguma Kopā, k Lī ā i 38,469 2,783 0, ,577 Jersikas pag. 1,760 1,745 0,145 2,550 25,680 0,510 34,540 Rožupes pag. 2,285 0,168 0,248 3,470 61,180 0,750 68,101 Rudzātu pag. 1,869 0,095 0,000 0,260 38,300 0,250 40,774 Sutru pag. 1,770 0,050 0,110 1,010 29,320 1,380 33,640 Turku pag. 0,260 0,150 0,030 2,020 51,470 1,660 55,590 No ada ielu tīklus eido Lī ā u pilsētas, Rožupes, Rudzātu, Je sikas, Tu ku u Sut u pagasta ielas. Paš eiz kopējais o ada ielu ga u s i,41 km skatīt 35.tabulu). Lī ā u pilsētu, k ga u ā šķē so alsts gal e ais auto eļš Rīga Daugavpils pilsētas o ežās Rīgas iela. Rīgas iela i Lī ā u pilsētas e t ālā iela, ap ku u ēstu iski eidojusies gal e ā pilsētas ap ū e. Tā kā iela ie lai īgi i alsts gal e ā auto eļa A tu pi āju s pilsētas te ito ijā u kalpo a ī t a zīta satiks ei, Lī ā u o ada domei ie ē i ijis s a īgs jautāju s pa satiks es d ošī as lī eņa uzla oša u isā ielas ga u ā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 115

116 Ceļu uzla oša as u uzturēša as fi a sēša a Pēdējo gadu laikā alsts ē ķdotā ija Lī ā u o ada auto eļu uzla oša ai ir nedaudz palieli ājusies 6.ta ula, taču tā ēl jop ojā a pietieka a, lai od oši ātu auto eļu k alitāti. Līdz a to i epie ieša s ast papildus ā ējā fi a sēju a piesaistes iespējas. Laika pos ā o.gada līdz 2018.gadam, pateicoties ES st uktū fo du līdzfi a sēju a u Lī ā u o ada do es pa at udžeta līdzekļu i estī ijā, tika eikti elielu auto eļu pos u kapitālā e o ta da i 7.tabula). 36. TABULA I for ā ija par eļu fo da fi a sē, kas tiek piešķirtas Līvā u ovada do ei Līvā u ovada do es Uzskaites odaļas dati Gads Piešķirtais fi a sēju s, EUR TABULA Laika pos ā o.gada līdz.gadam paveiktie auto eļu pos u kapitālā remonta darbi, piesaistot Eiropas Savie ī as struktūrfo du līdzekļus. Nr.p.k. Projekta nosaukums Veiktās aktivitātes Rudzātu pagasta eļa Steķi-Medņe ka eko st uk ija. kā ta (ELFLA) Lī ā u o ada Rožupes u Tu ku pagasta eļu rekonstrukcija (ELFLA) Sutru pa atskolas pie au a ā eļa u stā lauku a e o ā ija (ELFLA) Lī ā u o ada pagastu eļu pā ū e (ELFLA) Lī ā u o ada Tu ku pagasta eļa Veiguri - Silavas - Ro ež ieki - Gaiņi pā ū e (ELFLA) Lī ā u satiks es i f ast uktū as tīkla uzla oša a i dust iālo zo u sas iedza ī ai u uzņē ējda ī as ei i āša ai (ERAF) Veikta paš aldī as eļa Steķi-Medņe ka pā ū e g a ts segu s. Veikta Dā zu u Skolas ielas elnais segums), eļa Lai a u i-ruše ieki g a ts segu s pā ū e Rožupes pagastā, paš aldī as eļa Lī ā i-aizpu ieši-silasp oģi-daukstes-silavas pā ū e g a ts segu s Tu ku pagastā. Veikta Sut u pa atskolas pie au a ā eļa u stā lauku a atjau oša a. Veikta Lī ā u o ada pagastu eļu pā ū e 12,05 km: Cirsenieki-Iztekas Je sikas pagastā Sutri-K i oki Sut u pagastā Veiguri-Silavas-Ro ež ieki-gaiņi Tu ku pagastā D ēņi-kal ā i-lietau ieki Rožupes pagastā Vilkmugura-Pīļupsala Rudzātu pagastā Veikta Tu ku pagasta eļa Veigu i-silavas- Ro ež ieki-gaiņi pā ū es tu pi āju s, k. Veikta Sporta ielas, A. Pumpura ielas, Avotu ielas pos ā o Saules līdz Meža ielai, Meža ielas, Rožu ielas, Lāčplēša ielas pos ā o Rīgas ielas līdz Lāčplēša ielai, Saules ielas, Zaļās Pašreizējās situā ijas raksturoju s 116

117 Nr.p.k. Projekta nosaukums Veiktās aktivitātes ielas pos ā o Raiņa ielas līdz A otu ielai, A otu ielas pos ā o Saules ielas līdz Rīgas ielai, Ze gales ielas, Liepu ielas u Dzelz eļa ielas pos a, Dzelz eļa ielas pos ā o Rīgas ielas līdz Dzelz eļa ielai, Rūp ie ī as ielas pā ū e. Laika pos ā o.gada līdz 2018.gadam (38.tabula), piesaistot dažādu fo du līdzekļus, Lī ā os ai ākos pos os u ai āku p ojektu iet a os o isi ājās a ī t a zīta ielas Rīgas ielas atjau oša as da i. Nr.p.k. Projekta nosaukums Veiktās aktivitātes Rīgas ielas gājēju iet ju u auktu ju o aļu eko st uk ija pos ā o Rūp ie ī as ielas līdz Ze gales ielai ERAF Lī ā u pilsētas Rīgas t a zīta ielas pos a sakā toša a ERAF Esošo gais ekļu o aiņa uz e e goefektī ie LED teh oloģiju gais ekļie Lī ā u pilsētā (KPFI) 38.TABULA Uz Rīgas ielas pos ā o Rūp ie ī as līdz Ze gales ielai atjau otas gājēju iet es u elo eliņi, iz eidotas gājēju pā ejas, pā ū ētas o auktu es u iz ū ētas ielu apmales, pā ū ēti 3 ielu krustojumi, pā ū ētas 3 autobusu pietu as, uzstādītas epie ieša ais ap īkoju s. Pā ū ēti Rīgas ielas pos i, k (atjaunots brauktuves segums, pā ū ētas brauktuves nomales, iz ū ēta lietus ūde s ka alizā ija, ie īkotas au tekas, iz ū ētas sa ied iskā t a spo ta pietu ietas, pā ū ētas o auktu es, iz ū ēts gājēju- elo eliņš, uzstādītas gājēju d ošī as a je as, iz eidoti ho izo tālie apzī ēju i, uzstādīts luksofors, eļazī es, ie īkotas gājēju pā ejas. Rīgas ielā pos ā o Ro ežu ielas līdz Lāčplēša ielai eikta esošo gais ekļu o aiņa uz e e goefektī ie LED teh oloģiju gais ekļie a kopīgo jaudu, kw. Uzstādītas a ī apgais oju a lī eņa egulēša as ie ī es, kas od oši a tīkla o ito i gu u apgais oju a egulēša u. Gal e okā t patei oties ES st uktū fo du fi a sēju a, auto eļu ū da i tu pi ās a ī.gadā 39.tabula). Saka ā a to, ka pēdējo t īs gadu laikā k asi etiek palieli āta alsts ē ķdotā ija paš aldī u auto eļu uzturēša ai, tad Lī ā u o ada do es pa atuzde u s a esošajie ē ķdotā ijas līdzekļie i od oši āt pagastu eļu uztu ēša u, lai eļi ūtu iz au a i au u gadu ga asa ā, ga zie ā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 117

118 39.TABULA Auto eļu ūvdarbi, kas norisi ās Līvā u pilsētā.gadā, piesaistot Eiropas Savie ī as struktūrfo du līdzekļus. Nr.p.k. Projekta nosaukums Veiktās aktivitātes Pu liskās i f ast uktū as k alitātes uzla oša a Lī ā u i dust iālajā zo ā uzņē ējda ī as attīstī as ei i āša ai (ERAF) Pu liskās i f ast uktū as k alitātes uzla oša a Lī ā u i dust iālās zo as sas iedza ī ai u uzņē ējda ī as attīstī as ei i āša a (ERAF) Lī ā u pilsētas ielas pā ū e uzņē ējda ī as attīstī as ei i āša ai (ERAF) Iedzīvotāju viedokļi Celt ie ī as ielas, Sti u ielas u Mazās Sti u ielas pā ū e, t.sk. ko u ikā ijas. Celt ie ī as ielas pos a, Sta ijas ielas pā ū e, Fa ikas ielas atjau oša a. Dzelz eļa pā ada iz ū e. Dzi a u ielas pā ū e u Kaiju ielas ie kā šota atjau oša a. Ja Lī ā os ai āk ekā ¾ aptaujas respondentu uzskata, ka ielu stā oklis uzla ojas, tad, attie ī ā uz situā ijas ē tēju u pagastos, tā do ā tikai etu tā daļa no respondentiem (73. attēls. Tu klāt, attie ī ā uz pagastie eļu stā okļa o ē tēju s ir kritisks (74. attēls. 73.att. Novada pagastu eļu stāvokļa iz aiņu ovērtēju s iedzīvotāju aptaujas dati Iedzī otāji i i ējuši ko k ētus sakā toja o ielu u eļu pos us, u itus auto eļu i f ast uktū as o jektus. Iedzī otāji atzī ē ie ē oja u p og esu Lī ā u pilsētas ielu sakā toša ā, taču uzs e a ī p o lē as saistī ā a gājēju u iteņ au ēju ajadzī ā do āto i f ast uktū u. Vai āki aptaujas espo de ti i pie i ējuši epie ieša ī u eidot ap Lī ā ie ap ed eļu, kas azi ātu Rīgas ielas t a spo ta oslodzi u t a spo ta t oks i pilsētā, uzla otu satiks es d ošī u. Šāds p iekšliku s i opiet i jāaps e, jo i saistīts a lielā iz aksā u i d auds azajai uzņē ējda ī ai pilsētā, jo sa azi āsies au au ēju skaits, kas izmanto pilsētas eikalus u dažādus pakalpoju us, iepludi ot o ada eko o ikā ūtiskas audas su as Saulk astu pie edze. Ieteiku s ūtu iz a tot e t ālās ielas iespējas tālākai uzla oša ai: ik ie atļauj sa ka ās lī ijas to paplaši āša ai, aktī a u adaptī a satiks es egulēša a, apļ eida k ustoju u iz ū e, ē ti stā lauku i tai skaitā, k a as t a spo ta pie Pašreizējās situā ijas raksturoju s 118

119 pilsētas o ežā u.. Kopu ā figu ē iedoklis, ka eļu jo ā o adā i da īts daudz, taču a pietieka i, lai situā iju p i ipiāli uzlabotu. 74.att. Novada pagastu eļu stāvokļa ovērtēju s iedzīvotāju aptaujas dati Ceļu oslogoju s u ovadā reģistrētie tra sportlīdzekļi Saskaņā a VAS Lat ijas auto eļi datie,.gadā idējā satiks es i te sitāte die aktī uz A eļa Rīgas iela Lī ā os pi s Lī ā ie Rīgas i zie ā ija auto ašī as die aktī, et uz Dauga pils pusi auto ašī as die aktī. Tas ozī ē, ka gal e ā t a spo ta plūs a āk o Rīgas puses. K a as t a spo ta kustī a šajos pos os ija at ilstoši 890 un 586 auto ašī as die aktī. P eiļu i zie ā idējā kustī as i te sitāte ija 881 auto ašī as die aktī, kas aplie i a auto eļa P ie ē oja o ozī i o adā: plūs a pa šo alsts eģio ālās ozī es eļu i salīdzi ā a a kustī u pa alsts gal e o auto eļu Daugavpils i zie ā. 40.ta ulā edza s īss pā skats pa dažāda eida t a spo tlīdzekļu eģist ā iju Lī ā u o adā. Ja eskaita t a zīta kustī u P eiļu u Rīgas-Daugavpils virzienos, tie ir galvenie novada eļu oslogotāji. Vieglie auto o iļi eido % isu t a spo tlīdzekļu pa ka, salīdzi oši daudz i k a as auto o iļi u dažāda eida pieka es, puspiekabes Tilti Līvā u pilsētā ir autotransporta tilts.attēls, kas šķē so Du as upi u at odas Rīgas ielā auto eļa Rīga-Dauga pils k. Tilta ga u s,..gadā tilts tika pā ū ēts. Kustī a pā i tilta o ga izēta di os i zie os pa ie ai joslai. A os i zie os ie īkots gājēju u elot a spo ta t otuā s. Lī ā u pilsētā Du as upi šķē so a ī dzelz eļa tilts. Zaļo ielu un Ve ti ī ieku ielu sa ie o gājēju / elosipēdistu tilts. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 119

120 .att. Autotra sporta tilts pār Du as upi Līvā u pilsētā Rīgas iela (foto: Jā is Magdaļe oks) Rožupes pagastā pā i Du as upei i di i auto tilti u šau sliežu dzelz eļa tilts. Vēl divi tilti i pā i Ošas upei, ie s pā i Su a kas upei u ie s tilts pā i Fei a kai. Rožupes pagastā i t ošu laipas gājēju tilti t īs i pā i Du ai u ie s pā i Ošai. Turku pagastā ir 4 tilti. Ne etas upi šķē so tilti: Turkos ( eļš G eduši Dabari), Zu dā os u S el ējā. Vie s tilts at odas G ugulēs, šķē sojot Atašas upi. Rudzātu pagastā i tilti, ie s tilts at odas Rudzātu ie a e t ā pā i Ošas upei, ot s tilts pā i Sau as upei gadā, ealizējot p ojektu Ošas upes gult es tī īša a, uz ū ēts tilts pā Ošas upi Rudzātu pagasta Ga d i iešos, kā a ī ie īkoti gājēju tiltiņi Rudzātu u Ga d i iešu ie ā. Pā i Dauga ai tilta a, taču satiks i od oši a di as pā eltu es: Lī ā i Dig āja un pā eltu e Du a a (Jersika Dunava), abas atrodas Je sikas pagastā. Pā eltu ju da ī a sa as īpat ī as dēļ e a od oši āt pietieka i augstu satiks es i te sitāti, kāla o ada i āja sasaiste a Dauga as k eiso k astu. Šī sasaiste i s a īga a ī eģio ālā lī e ī. To ē pā eltu es jā o ē tē kā o jektus a augstu tū is a pote iālu u pē iespējas jāsagla ā. Iedzī otāju aptaujā i o ādīts, ka sliktā stā oklī i tilti pā Ošu u Sau u. Kā sekto ālajās u te ito iālajās da a g upās, tā iedzī otāju aptaujā ir viedoklis par tilta ū ie ī u pā i Dauga ai. Taču šis sta p eģio ālās ozī es p ojekts pilsētai ie ai i pā āk dā gs u p asa valsts augstākā lī eņa politisku g i u īste ot šādu p ojektu. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 120

121 Līvā u ovadā reģistrētie uzskaitē esošie tra sportlīdzekļi.gada sāku ā (CSDD dati) 40.TABULA Teritorija Vieglie Kravas Autobusi Motocikli, tricikli Piekabes Kvadricikli Mopēdi Kopā Lī ā i Jersikas pag Rožupes pag Rudzātu pag Sutru pag Turku pag Novadā pavisa Dzelz eļš Lī ā u o adu šķē so dzelz eļa lī ija Rīga-Dauga pils a tālāku tu pi āju u Baltk ie ijas i zie ā. No adā at odas di as dzelz eļa stacijas Lī ā os u Je sikā. Pilsētas e t ālajā daļā iz ietota IV klases sta ija, attālu s līdz tu ākajā ezglu sta ijā K ustpils 29 km un Daugavpils k. Sta ija od oši a p eču u pasažie u il ie u t a zīta kustī u, pasažie u pā adāju us, apkalpo Lī ā u o ada u lakus esošo o adu ūp ie ī as uzņē u us. Sta ijā i sliežu eļi, tajā skaitā ie s gal e ais eļš u pā ijas. Iz ū ējot dzelz eļa gājēju pā eju tiltu i s sliežu eļie, Lī ā u e t s i sa ie ots a Lī ā u IZ, kā ezultātā at isi ātas satiks es d ošī as p o lē as, u adīta d oša u ē ta dzelz eļa šķē soju a ieta. Kā pilsētas ē oga p o lē a paliek ai āku dzelz eļa pā auktu ju k alitāte u šķē soša as ē tī a, un ar dzelz eļa satiks i saistītais t oks is Velotransporta u gājēju kustī as orga izā ija Velot a spo ts Lī ā u o adā i populā s: to izmanto ga d īz / respondentu ispi s, fizisko akti itāšu ajadzī ā, et daudzi o iņie a ī ikdie as lietišķā ajadzī ā (76.attēls). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 121

122 76.att. Velosipēda iz a toša as paradu i ājsai ie ī ās Līvā u ovadā iedzīvotāju aptaujas dati Lī ā u o ada dome ē ķtie īgi ei i a elot a spo ta attīstī u u edz tā ūtisko ozī i ga o ada u pilsētas t a spo ta sistē ā u i f ast uktū ā kopu ā, ga a ī aktī ā tū is a attīstī as ko tekstā. Velot a spo ts od oši a e tikai iedzī otāju o ilitāti, et paaugsti a sa ied ī as at ildī u u apziņu pa epie ieša ī u sagla āt apkā tējo idi, uzlabot eselī u u dzī es k alitāti. Atjau ojot ai pā ū ējot kādu ielas pos u Lī ā u o adā, a ē ķi uzla ot eļu satiks es d ošī u, tiek ū ēti a ī sta da tie at ilstoši elo eliņi (77.attēls lielākoties ap ie otie a gājējie. Jersikas ie ā ie īkots gājēju u elo eliņš auto eļa A- Rīga- Daugavpils pos ā o, 186,03 k ze es odalīju a joslā..gadā tika iz ū ēts apgais ots elo eliņš Jaunsilavas ciema iedzī otāju satiks es d ošī as uzla oša ai, kas ir tu pi āju s jau iz eidotaja elo eliņa uz A eļa u sa ie o Lī ā u pilsētu a Jau sila as pagastu, ku ā lokalizējas ie a o lielākajā o ada lauku pa atskolā. Nepie ieša s a ī tu p āk plā ot šī elo eliņa paga i āju u līdz Jaunsilavas pamatskolai un i di iduālajai ap ū ei Jau sila as ciemā. 77.att. Velo eliņu kopgaru s Līvā u ovadā (Līvā u ovada do es Būv ie ī as u i frastruktūras daļas dati) To ē šajā jo ā ēl i daudz da ā ā, uz ko o āda iedzī otāju aptaujā i ētās eloi f ast uktū as uzla oša as epie ieša ī a, kas oti ētu a ī ai āk izmantot velotransportu. Kaut ga ai u s at ilžu lie i a, ka a ajadzī as/pie adu a to da īt kas ko elē a at ildi, ka 83,4% espo de tu ājsai ie ī ās i sa s autot a spo ts, jūta a daļa at ilžu o āda uz satiks es īsta ī u, elo eliņu u itas eloi f ast uktū as t ūku u. Vienlaikus jāuzs e, ka Lī ā i, attālu u ziņā, ir viegli sasniedzami no jebkuras vietas o adā, braucot ar elosipēdu Sabiedriskais transports Lī ā u o adā i pieeja s auto usu u dzelz eļa sa ied iskais t a spo ts. Pasažie u pā adāju us a auto usie pā s a ā ei SIA Jēka pils auto usu pa ks, SIA Dauga pils auto usu pa ks, AS No deka, kā a ī SIA Daut a s ko pā ijas. Lī ā u o ada te ito iju Pašreizējās situā ijas raksturoju s 122

123 šķē so plašs auto usu a š utu tīkls. No Lī ā iem eizi stu dā ku sē auto usi uz Rīgu ai Dauga pili, etāk uz P eiļie, Rēzek i, K āslavu. Autobusu reisu laiki i saskaņoti a o ada skolu ā ī u stu du laikie, tāpē paš aldī a iegādājas aukša as ka tes skolu skolē ie, tādejādi at alstot auto pā adātājus. Lī ā u autoosta (78.attēls) at odas Rūp ie ī as ielā pilsētas e t ālajā daļā, lakus dzelz eļa sta ijai. Salīdzi oši laba i auto usu kustī a au Rožupes pagastu, Je sikas pagastu, Sut u pagastu u Tu ku pagastu. Šeit ku sē ai āki eisi die ā. SIA Jēka pils auto usu pa ks nodroši a auto usu a š utus Lī ā u pilsētā i zie ā o Gaisa tilta līdz Jau sila u pa atskolai Tu ku pagastā, kā a ī Gaisa tilts Vil īši, u pilsētā uz Lī ā u IZ, Dzelz eļa sta ija Vil īši. Sa ied iskos pasažie u pā adāju us pa dzelz eļu od oši a AS Pasažie u il ie s, kas otiek a š utā Rīga Dauga pils, Lī ā u o ada te ito ijā i di as dzelz eļa sta ijas Lī ā i u Je sika. No Lī ā ie uz gal aspilsētu Rīgu u Dauga pili da a die ās ku sē eisi die ā, et edēļas ogalēs eisi die ā. 78.att. Līvā u autoosta foto: Jā is Magdaļe oks Pietieka i ieži is az eizi edēļā to izmanto vien 16,2% aptaujas respondentu, et ga d īz / o iņie to eiz a to p aktiski e az. Tādējādi a attais ot ekspe i e tālā kā tā ie iesto praksi autobuss pē pasūtīju a, kad eiss tiek od oši āts tikai tad, ja iep iekš i ti is piep asīts. A ī iedzī otāju aptaujā izska ēja tikai atse išķi iedokļi pa sa ied iskā t a spo ta uzla oša as ajadzī ā, tu klāt tie gal e okā t i attie i ā i uz kustī as g afika uzla oju ie pilsētā E ergoapgāde Rožupes u Tu ku te ito iju šķē so di as Dauga pils Rīga i zie a aģist ālās augstsp iegu a elekt olī ijas. Lī iju sp iegu s i kv u kv, te ito ijā i plaši saza ots 20kV augstsprieguma un 0.4kV ze sp iegu a elekt olī iju tīkls a daudzā t a sfo ato u apakšsta ijā. Lī ā u pilsētas patē ētāji tiek apgādāti a elekt oe e ģiju o / kv apakšsta ijas N., ku a piede AS Lat e e go. Apakšsta ija at odas Lī ā u pilsētas aust u u daļā Celtnie ī as ielā. Tajā uzstādīti di i / / kv t a sfo ato i a MVA jaudu kat s. Pa isa apakšsta ijā i astoņi kv fīde i u septiņi kv fīde i. Aizejošais kv tīkls. k ze ē guldīti ka eļi. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 123

124 Pilsētas ko u ālajie patē ētājie elekt oe e ģija tiek pie adīta pa /. kv tīklu, ūp ie ī as zo ai pa kv tīklu. Pilsētas patē ētāji pieslēgti kv EPL LN-21, LN-24, LN-25 un LN-, ku as tālāk apgādā pilsētai pieguļošos pagastus. Pilsētas e t ālajā daļā kv sadales tīkls gal e okā t i ka eļu eidā. Lī ā u pilsētas patē ētāju ai u s elekt oe e ģiju saņe pa. kv sadales tīklu o /. kv t a sfo ato u apakšsta ijā a kopējo jaudu MVA, ku as pieslēgtas aģist ālajā kv EPL. Kopējā Lī ā u pilsētas atļautā uzstādītā) slodze, pie. tk lietotājie, ir 32MW. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 124

125 Gāzes apgāde Da as gāze o.gada tiek padota o aģist ālā gāzes ada Rīga Daugavpils caur gāzes egulēša as sta iju Lī ā i, kas at odas Rožupes pagasta te ito ijā. Gazes ads šķē so Lī ā u pilsētas, Rožupes pagasta un Turku pagasta teritoriju. Nepā t auktu da as gāzes piegādi ūp ie ī as uzņē u ie u iedzī otājie Lī ā u pilsētā u Rožupes pagastā od oši a A/S Gaso. Da as gāzi o e t alizētā gāzes apgādes tīkla Tu ku pagastā a iespēja s iz a tot, tāpē Tu ku pagastā daudzdzī okļu u i di iduālo āju īpaš ieki iz a ti alo u gāzi. Rožupes te ito iju šķē so Dauga pils Rīga aģist ālais gāzes ads ga u ā. Da as gāzes lielākie patē ētāji Lī ā u o adā ez pilsētas e t alizētās siltu apgādes od oši ātāja SIA Lī ā u siltu s i : SIA Biolite ; SIA Daugulis u pa t e i ; SIA Lī ā u sli ī a katlu āja. Rožupes pa atskolas katlu āja da ojas a g a ulā, et iespēja iz a tot gāzi sagla āta kā alte atī ais ku i ā ā eids, od oši oties teh isku kļū ju gadīju iem Sakaru i frastruktūra Mo ilo sakaru tīkli u pārklāju s. Mobilais internets. Lī ā u o ada te ito ija i ap ie i oši od oši āta a saka u ko u ikā ijā. Fiksēto saka u pieeja ī a i tikai pilsētas te ito ijā. Lī ā os i pieeja i isu Lat ijas o ilā tāl uņa saka u ope ato u pakalpoju i. Mo ilo saka u pieeja ī a i atka īga o āzes sta iju to ņu iz ietoju a u ap idus eljefa, līdz a to o adā i apdzī otas ietas, ku saka i i ļoti āji ai to ispā a. I te eta pieeja ī a o adā pilsētā tiek od oši āti dažāda eida pieslēgu i la ā k alitātē optika, DSL, adioli ks, o ilais i te ets u... Lauku te ito ijās i te eta pakalpoju i tiek od oši āti ai u a adioli ka ai o ilā i te eta pieslēgu u veidie. Šo īd otiek SM elekt o isko saka u optiskā t a spo ta tīkla idējā jūdze i f ast uktū as iz eides p ojekta ie ieša a, ku a ezultātā līdz kat a pagasta e t a tiks ie īkots āt gaitas optiskais saka u pieslēgu s, ku u a ēs iz a tot pakalpojumu s iedzēji i te eta pakalpoju u s iegša ai iestādē u iedzī otājie. Visās o ada i liotēkās i iz eidoti pu liskie i te eta pieejas pu kti Kopsavilku s par satiks es i frastruktūru Līvā u ovadā Galvenie se i āju i Novada teritorijas i la i saistītas sa ā sta pā a alsts u eģio ālas ozī es auto eļie, ie laikus tas ada a ī satiks es d ošī as p o lē as o adā u, it īpaši, Lī ā os. Vietējie eļi pagastos e eti i ļoti sliktā stā oklī u e od oši a satiks i a tu esošajā apdzī otajā ietā u i f ast uktū as objektiem. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 125

126 Notiekošie pagastu ietējo eļu e o ta da i i epietieka i eļu i f ast uktū as od oši āša ai. Regulā ie eļu apkopes da i ez eļu segu a atjau oša as zaudē sa u efekti itāti. Lī ā u ielu tīkla stā oklis kopš.gada i ūtiski uzla ojies. Pē ūde ssai ie ī as III kā tas p ojekta ealizā ijas epie ieša s ko pleksi isi āt ielu i f ast uktū as atjau oša u. Lī ā u ap ed eļš kā satiks es d ošī as isi āju s a ētu ūt eko o iski eattais oja s. Jā eklē iespējas paš eizējā isi āju a aksi ālai efekti izēša ai. Tilts pā i Dauga ai i dā gs sta p eģio u ē oga jautāju s, kas isi ā s ilgte iņā u, kā e tikai i f ast uktū as, et a ī politiskas izšķi ša ās o jekts, p asa politisko lo ēša u alsts lī e ī. Vai ākos i zie os o adā i ūtiski uzla oja a elosatiks e. Nepie ieša a iedzī otāju oti ēša a elosatiks es iespēju i te sī ākai iz a toša ai. Vis az pilsētas iet a os tā a ūt ļoti efektī a. Ko pleksi isi ā s jautāju s i U aglīča apkai es te ito ijas satiks e u tās eap ie i ošā saistī a a pā ējā pilsētas daļā, iet e ot ga autosatiks i, ga gājēju u elo i f ast uktū u, ieskaitot a ī tiltu, dzelz eļa pā auktu i u.. Sa ied iskais t a spo ts lielā ē ā i zaudējis sa u ozī i. Satiks ē a attālākajā te ito ijā, ku ās i azs iedzī otāju skaits, i jāpā auda u, sek ju gadīju ā jāattīsta ekspe i e tālas iedzī otāju pā adāša as fo as. Mo ilā telefo a u o ilā i te eta pā klāju s Lī ā os at ilst G datu pā aides sta da ta p asītaja lī e i. Pietieka i augsti datu pā aides āt u i pieeja i a ī lielā daļā o ada pagastu teritorijas, taču tā āt u s ko k ētās ietās i atka īgs no operatora. Nākot es vajadzī as Ielu infrast uktū as uzla oša a Lī ā os: - ielu atjau oša a, tai skaitā auktu ju sakā toša a pē ūde ssai ie ī as attīstī as p ojektu īste oša as; - satiks es d ošī as pasāku i: aizsa g a je as, šķē šļi āt u a ie o ežoša ai, ielu apgais oju a uzla oša a, it īpaši, pie gājēju pā ejā ; - autostā ietu attīstīša a. Ceļ alu o adg ā ju tī īša a u p ofilēša a. Ielu u eļu uzla oša a isos o ada pagastos, a ī eļu i f ast uktū as o jektu stā ietu u.. iz ū e u sakā toša a. Ielu apgais oju a iz ū e ciemu ielās u pie izglītī as iestādē. Ielu apgaismojuma e e goefekti itātes uzla oša a. Velo i f ast uktū as attīstīša a: - velo eliņu iz ū e noslogotajos i zie os u īsta ajās ietās; - velo o ietņu tīkla ie ē oja a paplaši āša a; - atpūtas ajadzī ā do ātu elo eliņu iz eidoša a. Velo a š utu eidoša a tū is a ajadzī ā, to popula izēša a. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 126

127 4.4. KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI Ko u ālo pakalpoju u odroši āša a Līvā u ovadā Ko u ālos pakalpoju us Lī ā u o adā od oši a Lī ā u o ada do es SIA Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a LDzKS), kas ei Lī ā u pilsētas daudzdzī okļu dzī oja o āju apsai iekoša u, ūde s iegu i, uzk āša u u sagata oša u lietoša ai līdz pade ei aģist ālajā ūde s ada tīklā, ūde s piegādi o pade es ietas aģist ālajos u iekšk a tālu tīklos līdz pakalpoju a lietotājie, lietus ūde s u otekūdeņu o adīša u, atk itu u apsai iekoša u. LDzKS pilda Lī ā u o ada domes pasūtīju u zaļo zo u apsai iekoša as ziņā, ņe ot ē ā domes attīstī as plā us, ikgadējos pasāku us, osa īju us u fi a sēju a apjo u. Uzņē u s od oši a ko pleksu issezo as te ito iju uzkopša u, t.sk. sēt ieku pakalpojumus. LDzKS.gadā i oda i āti il ēki Ūde ssai ie ī a Līvā u pilsēta Lī ā os e t alizēto ūde sapgādes sistē u iz a to ap ē a % iedzī otāji. Pilsētas e t alizētās sadzī es u ko u ālo otekūdeņu sistē as kopga u s, k, o tie spied adi i, k, pašte es, k. Pilsētas aģist ālais ūde s ada tīkla kopējais ga u s, k pilsētas te ito ijā. Pē LDzKS datie, uz.. od oši āti ūde s/ka alizā ijas pieslēgu i, ūde sapgāde, ka alizā ija 110. Pašlaik idēji die aktī Lī ā u pilsētas otekūdeņu attī īša as iekā tās NAI tiek o adīti 3 sadzī es otekūdeņi. NAI jauda i 3 /dnn. Lī ā u pilsētā siste ātiski o isi ās ūde ssai ie ī as p ojektu ealizā ija, kuru iet a os tika atjau oti gal e ie aģist ālie ūde s u sadzī es ka alizā ijas tīkli. I di iduālajai ap ū ei sadzī es otekūdeņu pieslēgu i tika piedā āti pā s a ā tikai tiem zemesgabaliem, ku u o ietoju s at adās aģist ālo tīklu tu u ā. Tā ezultātā pilsētas i di iduālās ap ū es ajo ie etika od oši āta iespēja pieslēgties sadzī es otekūdeņu sa ākša as tīkla. Paš eiz sadzī es otekūdeņu sa ākša as tīkls i pieeja s % pilsētas iedzī otājie. Saka ā a to, Lī ā u o ada do e u LDzKS 2017.gadā uzsāka p ojekta Ūde ssai ie ī as pakalpoju u attīstī a Lī ā os, III kā ta KF ealizā iju, iz a tojot līdzfi a sēju u o ES Kohēzijas fo da, o Lī ā u novada domes un LDzKS. P ojekta ē ķis i iz eidot jau us sadzī es ka alizā ijas pieslēgu us Lī ā u pilsētās iedzī otājie, kā ezultātā tiks pa ākts, ka Lī ā u pilsētā sadzī es ka alizā ijas pieslēgu i ūs od oši āti % pilsētas iedzī otājie. Papildus sadzī es ka alizā ijas tīklu iz ū ei tiks a ī iz ū ēts jau s ūde sapgādes tīkls,915 k kopga u ā. Lietus ūde s ka alizā ijas sistē a Lī ā u pilsētā i ļoti epil īga u apt e tikai elielu pilsētas daļu. Ka alizā ijas tīkli pā s a ā i ū ēti.gados, tie i izgatavoti no keramikas au uļ adie. Attī īša as iekā tas i ū ētas.gadā. To p ojektētā jauda i 3 /dnn, u tās ija pa edzētas pilsētas u ūp ie ī as uzņē u u otekūdeņu attī īša ai, tādēļ pēdējā laikā to kapa itāte eat ilda o adītaja otekūdeņu daudzu a. Lī ā os p ojekta Ūde ssai ie ī as attīstī a Aust u lat ijas upju asei os tika uzstādītas jau as u ūsdie īgas otekūdeņu attī īša as iekā tas. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 127

128 .gadā Lī ā os i daudzdzī okļu dzī oja ās ājas a e t alizēto ūde sapgādi, o ku ā tikai ājās % ap ē ā dzī okļos i uzstādīti ūde s skaitītāji. Pā ējās ājas Lī ā os a ūde s skaitītājie i ap īkotas daļēji:.gadā sākās ūde s skaitītāju uzstādīša a u.gadā tika uzstādīti skaitītāji gal e okā t ju idiskajā pe so ā ; līdz.gada ūde s skaitītāju iegādi u uzstādīša u ap aksāja iedzī otāji; sākot a.gadu ūde s skaitītāji Lī ā u pilsētā tika uzstādīti LV-LT pā o ežu programmas projekta I o ati e e-services for water supply a ag e t I o atī i e-pakalpoju i ūde s piegādes adīša ai ak o ī s E- WATER)) ietvaros; šajā pe iodā sākās a ī S a t ete p og a as attāli āto datu olasīša as ie īču uzstādīša a; o.gada līdz.gada ūde s skaitītāji tiek uzstādīti a Lī ā u o ada do es fi a sēju u. Ar esošo ap īkoju u, kas i uzstādīts Lī ā u pilsētas daudzdzī okļu dzī oja ās ājas, tiek iegūts ie o ežots i fo ā ijas klāsts, lai eiktu tūlītējus p e e tī us pasāku us ūde s ada ko u ikā iju ojāju u u elegālu pieslēgu u gadīju os pie ūde s ada, lai gūtu p e īzus ūde s patē iņa ādīju us atšķi īgo skaitītāju eidu ai to eesa ī as dēļ, kā a ī lai eiktu ūde s patē iņa a alītisko p o esu esošās situā ijas iz ē tēša ai t ūku u o ē ša ai ai uzla oju u plā oša ai. Šo īd elekt o iskie pakalpoju i i a ī efektī ākais i st u e ts, kā sa azi āt i ok ātiskos šķē šļus u iz aksas dažādās pu liskās pakalpoju u jo ās. Die žēl līdz ši īdi tieši ko u ālo pakalpoju u sekto a pakalpoju u elekt o izā ija epietieka ā lī e ī i ie o ežoto fi a siālo esu su aps ē u u dēļ, et ņe ot ē ā to, ka tieši ez ko u ālajie pakalpoju ie e a iztikt e uzņē u i, e iedzī otāji, tad i epie ieša s a ī šajā jo ā palieli āt ko pleksu elekt o isko pakalpoju u īpats a u, iz eidojot efektī us elekt o iskos pakalpojumus. Lī ā u o ada do e, saskatot ūde s skaitītāju uzstādīša as ozī īgu u, plā o šādu akti itāšu ealizā iju a ī tu p āk. Bet saka ā a to, ka Lī ā u o ada do ei i ie o ežota fi a šu līdzekļu pieeja ī a, tad šāda eida akti itāte i pa ei a a tikai ilgte iņā, et ā ējos fi a šu esu su piesaistes ezultātā situā ija ūtu uzla oja a īste iņā. Jersikas pagasts Lī ā u o ada do es pā ziņā i e t alizēta ūde sapgāde Je sikas pagasta ie a Upe ieki u Je sikas pa atskolai. Cie a Upe ieki dze a ais ūde s tiek ņe ts o.gadā ie īkotās a tēziskās akas, u u a dziļu s, de its, l/s. Tas apgādā daudzdzī okļu āju, pagasta pā aldes ēku, p i āt ājas u i di iduālo eikalu Pie Ilzes. Jersikas pa atskolai ūde s tiek ņe ts o.gadā ie īkotās a tēziskās akas, dziļu s 205 metri, debits 0,7 l/s. Pēdējos gados lielas p o lē as adīja paaugsti āts dzelzs satu s ūde ī, taču.gada septe ī tika pa eigta atdzelžoša as iekā tas uzstādīša a Upe ieku ie a a tēziskaja u u a, kā a ī ie īkots jau s gaisa ko p eso s, kas padod skā ekli uz aerotenku. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 128

129 .gadā pa Lī ā u o ada do es udžeta līdzekļie uzsāka ūde s ada tīkla pā ū i, ko pil ī ā plā ots pa eigt at ilstoši paš aldī as udžeta iespējā. Apzi āta a ī ūde sto ņa estau ā ijas epie ieša ī a. Upenieku cie ā at odas.gadā uzstādītas BIO 100 tipa NAI ar jaudu 100 m 3 /dnn, ku ā pieslēgtas Lī ā u tipa dzī oja ās ājas, daudzdzī okļu āja, pagasta pā aldes ēka u i di iduālais eikals. Attī īša as iekā tas i o e ojušas, da ojas a epietieka u slodzi. Je sikas pa atskolā o.gada da ojas ioloģiskās attī īša as iekā tas TOPAZ 75 ar o i ālo jaudu m 3 /d, kā a ī eikta otekūdeņu sistē as pā ū e. Rožupes pagasts ES projekta Ūde ssai ie ī as attīstī a Lī ā u o ada Rožupes ie ā ietvaros, Rožupes ie ā isi esošie ūde s u ka alizā ijas tīkli i o ai īti p et jau ie. Kopējais ūde s ada ga u s Rožupes ciemā, k. Pieslēgu u skaits uz.gada.ja ā i Rožupes ciemā. Līdz.gada eigā tiks od oši āti o atī o aktu p asī ā at ilstoši otekūdeņu apsai iekoša as pakalpoju i % u dze a ā ūde s apsai iekoša as pakalpoju i % o Rožupes ie a iedzī otāju. Kopējais ka alizā ijas tīklu ga u s i, k. Rožupes ie ā tam ir 115 pieslēgu u. Rožupes pagastā i ie a otekūdeņu attī īša as iekā ta, kas at odas Rožupes ie ā, un atjaunota.gadā. Vie a o p o lē ā, kas saistā a a ka alizā ijas u ūde sapgādes od oši āju u iedzī otājie i pēdējā laikā sastopa ie da as stihiju laikā adītie elekt oe e ģijas piegādes t au ēju i, tādēļ i iegādāti attie īgas jaudas elekt oģe e ato i. Rudzātu pagasts Ce t alizētā ūde sapgādes sistē a da ojas Rudzātu ciemā. To iz a to aptu e i pagasta iedzī otāji. Ce t alizētās ūde sapgādes tīklu kopga u s i, k. Ūde s ads i odots ekspluatā ijā.gadā. Da ojas di i, u dziļi u u i. Gada jauda ūde s apgādes sistē ai 500 m 3. Aptuveni 95% ūde s ada i o ai ītas au ules. Ir atjaunota dze a ā ūde s sagata oša as sta ija, kas od oši a dze a ā ūde s atdzelžoša u. Tu pi ās da s pie atlikušā ūde s ada au uļu o aiņas. Tas tiek pakāpe iski da īts, kat u gadu paredzot domes udžeta līdzekļus. Ce t alizētā ka alizā ijas sistē a da ojas Rudzātu ciemā. To iz a to aptu e i pagasta iedzī otāji. Ce t alizētās ka alizā ijas tīklu kopga u s, k. Ce t alizētā ka alizā ijas sistē a i odota ekspluatā ijā.gadā. Pagasta te ito ijā darbojās NAI un 2 sūk ēta as, kas ū ētas ēl.gadā. Saka ā a to, ka iekā tas ija olietojušās, un attī īto otekūdeņu k alitāte eat ilda o atī ie,.gadā i uz ū ētas pil īgi jaunas NAI. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 129

130 Sutru pagasts Sut u ie ā e t alizēti ūde i piegādā pagasta pā aldes ēkai, Lī ā u āju tipa ājiņā, i di iduālo dzī okļu u dzī okļu dzī oja ajā ājā. Kopējais ūde s apgādes tīkla ga u s i, k..gadā Sut u pagasta Sut os tika uzstādīta dze a ā ūde s atdzelžoša as sta ija..gadā Lī ā u o ada do e turpināja st ādāt pie e t alizētās ūde sapgādes sistē as attīstī as u ūde s k alitātes uzla oša as..gada eigās tika pa eigta ūde s ada tīklu atjau oša a. Lī ā u o ada do ei pieder 3 ūde sapgādes u u i. Tie i ie īkoti tajos gados, u to dziļu s ir no m. 5-7 gadu pe iodā i pa edza a epie ieša ī a pē ie a papildus dziļu u a, ku u plā ots ie īkot o domes udžeta līdzekļie. Būtiska p o lē a i kūts ēslu u i as eat ilstoša uzk āša a u gla āša a, kas otiek atklātā laukā, e is spe iālās osegtās i u k ātu ēs. Šāda lopu tu ēša as p akse ei i a o ga isko ielu i filt ā iju paze es g u tsūdeņos u ote i uz i sze es ūde sk ātu ē, tādējādi paslikti ot g u tsūde s k alitāti u ei i ot ietējo ūde stilpju piesā ņojumu. Pēdējā laikā a p o lē u saistītās Sut u pagasta ze ieku sai ie ī as i ie īkojušas p asī ā at ilstošas kūts ēslu k ātu es, kas p o lē u azi a, taču ai ākās azās pie ājas sai ie ī ās situā ija jop ojā a ai ījusies. Turku pagasts Tu ku pagasta ie us apkalpo ai āki ūde sapgādes u u i. Jaunsilavās da ojas 95 m u dziļi u u i. Jau sila u ie ā e t alizētās ūde sapgādes u ka alizā ijas sistē as iz eidotas.gadā. Kopējais Jau sila u ūde s ada tīkla ga u s ir 1,617 km..gada ap īlī Jau sila as ūde sapgādes atdzelžoša as sistē ai tika eikta filt ējošā ate iāla k a a s ilšu o aiņa. Kopējais Jau sila u ka alizā ijas tīkla kopga u s, k. Notekūdeņus attī a ioloģiskajās attī īša as iekā tās BIO-50. Jaunsilavas ciema attī īša as iekā tas i o e ojušas, bet pilda sa as fu k ijas ap ie i oši. Turkos ūde s ada tīkla ga u s, et ka alizā ijas tīklu ga u s m. Turku ie a ka alizā ijas tīkli ir o e ojuši, et tā kā iedzī otāju skaits, ku i iz a to ka alizā ijas tīklus, i ļoti azs, to pā ū e nav ekonomiski pamatota..gadā tika pa eigta ka alizā ijas tīklu iz ū e Jau sila as ciema Bē zu u Jau at es ielai. Abu ielu ājsai ie ī as pieslēdzas pie kopējā ka alizā ijas tīkla. Kopējās pro lē as Gal e ās dze a ā ūde s p o lē as: neapsai iekoti u eta po ēti eiz a totie u u i; paze es ūdeņu piesā ņoju u d audi o esa k io ētas otekūdeņu o adīša as; nepil īgs e t alizētās ūde sapgādes tīkls Lī ā os u pagastu lielākajās apdzī otajās ietās; nehe ētiskas i as ed es u k ātu es; note e o lauksai ie ī as ze ē u ūp ie iskā te ito ijā ; na ziņu pa ūde s k alitāti i di iduāli ie ai ājsai ie ī ai iz a toja ās ūde s ņe ša as ietās akās, spi ēs, urbumos. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 130

131 Gal e ās otekūdeņu apsai iekoša as p o lē as: nepietieka s e t alizētās ka alizā ijas sistē as pā klāju s Lī ā os u pagastu ciemos; nehe ētisku k ājējt e tņu iz a toša a p i ātajā sekto ā; nesa k io ēta eattī ītu otekūdeņu o adīša a idē; lietus otekūdeņu attī īša as p o lē a Lī ā os Atkritu u apsai iekoša a Lī ā u o ads iekļaujas Die idlatgales atk itu u apsai iekoša as eģio ā. Lī ā u o adā adušies sadzī es atk itu i tiek t a spo tēti uz Die idlatgales eģio ālo sadzī es atkritumu poligonu Daugavpils novada De e es pagastā. Atk itu u sa ākša a tiek o ga izēta Lī ā u pilsētā u pagastos Rožupe, Tu ki, Sut i, Je sika u Rudzāti. Pilsētā atk itu u apsai iekoša as sistē a iekļaujas daudzdzī okļu ājas a pagal ie, ku atk itu u apsai iekoša a otiek pē fakta pē sa āktā atkritumu daudzuma. Lī ā u pilsētā kopā i ie īkoti dalīto atk itu u sa ākša as pu kti. Gal e ie atk itu u adītāji Lī ā u o adā i ājsai ie ī as %, ūp ie ī as u ko e iālie uzņē u i %, alsts u paš aldī as i stitū ijas u iestādes %. % sastāda elt ie ī as atkritumi. Uzla ojoties kā sa ākša ai, tā uzskaitei,.gadā sa ākto atk itu u daudzu s k asi pieauga, et pēdējos gados tas i diezga sta ils, a elielu sa azi āša ās te de i, kas seko līdzi iedzī otāju skaita sa azi āju a. Atk itu u apsai iekoša as pakalpoju i p i āt ājā Lī ā u pilsētā u o adā tiek s iegti uz atk itu u apsai iekoša as līgu a pamata. Līvā u pilsētā daudzdzī okļu āju iedzī otājie i iz eidoti atkritumu laukumi ar 114 konteineriem 16 punktos. Pie azajā daudzdzī okļu ājā iz ietoti atk itu u sa ākša as ko tei e i. Lī ā u o adā.gada laikā tika sa āktas, to as ešķi otu sadzī es atk itu u u, to as šķi oto uz pā st ādi odoto atk itu u. Tas ozī ē, ka katrs iedzī otājs idēji sa ažoja ap 169 kg atkritumu gadā. Saskaņā a LDzKS s iegto i fo ā iju, līgu us pa atk itu u apsai iekoša u i oslēguši % o Lī ā u pilsētas iedzī otājie. Iedzī otāji atk itu us šķi o diezga aktī i (79.attēls. Vidēju izglītī as lī eņu iedzī otāji i skeptiskāki ai a ī azāk ap ie i āti a šķi oša as i f ast uktū u. Ta i saistī a a i fo ētī as pa atk itu u sai ie ī u paš o ē tēju u, ku ze āka izglītī as lī eņa iedzī otāji uzskata, ka iņi i isla āk i fo ēti kas e ozī ē, ka iņi šķi o pa eizi!, et espo de tu pašk itisku s pieaug līdz a izglītī as lī e i (80.attēls. Augstāk izglītotās g upās ides apziņa i la āk attīstīta, kas izskaid o isze āko skepses p o e tu attie ī ā uz atk itu u šķi oša u. Tā kā ā pus pilsētas tiek sa ākti tikai aptu e i % isu atk itu u, a apgal ot, ka aptaujas ezultāti i pietieka i ti a i attie i ā i a ī uz Lī ā u pilsētu atse išķs o ē tēju s te ito iālā g iezu ā etika eikts. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 131

132 79.att. Savākto atkritu u daudzu s Līvā u ovadā (LDzKS dati) 80.att. Viedoklis par atkritu u šķiroša u dažādās izglītī as lī eņa grupās iedzīvotāju aptaujas dati Galvenie īsta o atkritu u adītāji pē apjo a i uzņē u i, ku i ei ehā isko t a spo ta līdzekļu apkopi, u edi ī as iestādes. Juridisko personu radītos īsta os atk itu us uzgla ā kat a uzņē u a ai iestādes te ito ijā u egulā i odod sa ākša as pu ktos tālākajai utilizā ijai. SIA Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a i oslēgusi līgu u a SIA La pu de e ku izā ijas e t s pa sa ākto īsta o atk itu u utilizēša u. La pas tiek uzgla ātas slēgtā telpā, konteiners tiek iztukšots pē pieteiku a atka ī ā o sa āktā atk itu u daudzu a. Atk itu u apsai iekoša u a ī ovada pagastos od oši a LDzKS. Jersikas pagasta te ito ijā pagasta ājsai ie ī ā, pagasta pā aldei u Je sikas pa atskolai i oslēgti i di iduālie līgu i pa atk itu u iz eša u ie u eizi ē esī. Tāpat i Pašreizējās situā ijas raksturoju s 132

133 iespēja opi kt spe iālus ie eizējus plast asas aisus atk itu u īslai īgai uzgla āša ai. Sākot a.gadu, iedzī otājie i iespēja ez sa aksas odot šķi otos atk itu us (plastmasa, stikls, kartons). Rožupes pagastā i di i atk itu u sa ākša as lauku i Rožupē, ku otiek sadzī es atk itu u šķi oša a. Atk itu u iz eša a pagastā otiek ie u eizi ē esī. LDzKS i oslēgusi atk itu u apsai iekoša as līgu u a Rožupes pagasta ājsai ie ī ā, Rožupes pagasta pā aldi, Rožupes pamatskolu un AAPC Rožlejas. Rudzātu pagastā ir oslēgti līgu i pa atk itu u iz eša u ar 193 pagasta ājsai ie ī ā, Rudzātu pagasta pā aldi, Rudzātu vidusskolu, Rudzātu spe iālo i te ātpamatskolu un uzņē u iem. Atk itu u iz eša u od oši a eizi ē esī. Pagasta iedzī otājie i od oši āta atk itu u šķi oša a. Pieeja i atk itu u šķi oša as lauku i: pie Rudzātu idusskolas, Rudzātu pagasta pā aldes u Rudzātu spe iālās i te ātpa atskolas. Sutru pagastā uz līgu a pa atie tiek apkalpotas ājsai ie ī as, Sut u pagasta pā alde u skola. Daļa iedzī otāju iz a to aisu sistē u, iegādājoties spe iāli t afa ētus maisus. Atk itu u šķi oša a tiek eikta pagasta te ito ijā ietās pie Sutru pagasta ēkas u pie ijušās pamatskolas ēkas. Turku pagastā iz eidoti dalītās atk itu u šķi oša as lauku i Jau sila ās, Tu kos u Zu dā os. I oslēgti līgu i pa atk itu u apsai iekoša u a Tu ku pagasta ājsai ie ī ā, pagasta pā aldi, Jau sila as pamatskolu u uzņē u ie Siltu apgāde Lī ā u pilsētā tiek od oši āta e t alizētā siltu apgāde. To pā auga Lī ā u o ada domes SIA Lī ā u siltu s. A Lī ā u o ada do i oslēgts ilgte iņa līgu s pa siltu apgādes sa ied iskā pakalpoju a s iegša u. Siltu e e ģija lietotājie tiek piegādāta o ie as katlu ājas, ku a at odas Celt ie ī as ielā a, Lī ā os. Katlu ājas kopējā jauda i, MW. Katlu ājā da ojas čet i a šķeldu ku i ā ie ūde s sildā ie katli u ie s a da asgāzi ku i ā s ūde s sildā ais katls. No.gada fe uā a a da asgāzi ku i ā ais katls etiek iz a tots. Siltu e e ģijas ažoša u, sākot a /.gada apku es sezo u, od oši a a šķeldu ku i ā ie katli. Lī ā u pilsētas siltu apgādes sistē as siltu tīklu kopējais ga u s ir m, tai skaitā: paze es siltu tīkli o ūp ie iski izolētā au ulē ; paze es siltu tīkli e au eja os ka ālos 217 m; vi sze es siltu tīkli 1963 m; siltu tīkli pa ēku pag a ie. Ce t alizētās siltu apgādes sistē ai pieslēgtie lietotāji iz ietoti Lī ā u pilsētas te ito ijas dažādās ietās, a os Du as upes k astos. Ce t alizētās siltu apgādes sistē ai pieslēgtas: daudzdzī okļu dzī oja ās ājas u i di iduālās dzī oja ās ājas. Šo āju apku i ā o telpu kopējā platī a ir m 2 % o pilsētas iedzī otājie ; Lī ā u o ada do es pā aldītās je paš aldī as iestādes, tai skaitā do es ēka, kultū as e t s, pilsētas skolas, pirmsskolas izglītī as iestāde, i liotēka, spo ta Pašreizējās situā ijas raksturoju s 133

134 zāles, Lī ā u uzņē ējda ī as at alsta e t s, Mutlifu k io ālais jaunatnes i i iatī u e t s u.. kopā o jekti ; pā ējie ju idiskie lietotāji, tai skaitā eikali, aptiekas, Lī ā u poli ijas ie i k is, VUGD ēka, Lī ā u dzelz eļa sta ija, auto e t s u.. kopā 26 objekti). No Lī ā u pilsētas e t alizētai siltu apgādes sistē ai pieslēgtajie lietotājie % siltu e e ģijas patē ē dzī oja ais sekto s, % udžeta iestādes u % pā ējie ju idiskie lietotāji. Lielākie uzņē u i siltu apgādi pašu ajadzī ā od oši a a sa ā katlu ājā Kopsavilku s par ko u ālo sai ie ī u Līvā u ovadā Galve ie se i āju i Lī ā os ūde s apgādes u ka alizā ijas sistē as i pieeja as lielākajai daļai pilsētas ājsai ie ī u. To ē ozī īgu daļu pilsētas šis pakalpoju s eapt e. Daudzi sistē as ele e ti i olietojušies. Lietus ūde s ka alizā ija Lī ā os i eap ie i oša ga apt e tās platī as, ga sistē as olietoju a ziņā. Pagastos i īste oti daudzi ūde ssai ie ī as sakā toša as p ojekti, to ē daļa o tie līdzekļu t ūku a dēļ a pa eigti. Nozī īga p o lē a i dze a ā ūde s a otu piesā ņoša as iski epa eizi apsaimniekotu u u u, kā a ī eat ilstoši iz ū ētu lauksai ie ī as i f ast uktū as o jektu dēļ. Ūde s apgādes sekto ā i epie ieša s iz eidot efektī us elekt o iskos pakalpoju us, uzstādot elekt o iskos ūde s skaitītājus a datu pā aides iekā tā, tādējādi uzlabojot kopīgu da as esu su pā aldī u u uz audzī u, adot platfo u efektī ai ūde s esu su iz a toša ai, iz a tojot i fo ā ijas teh oloģiju u jau u elekt o isko pakalpoju u pieeja ī u patē ētājie. Lielākā daļa iedzī otāju atk itu us šķi o, e augoties uz to, ka iedzī otāju aptaujā i fo ā iju pa atk itu u apsai iekoša u daudzi o iņie uzskata pa epietiekošu. I di iduālajā sekto ā pā lie i ošs ai āku s ājsai ie ī u tiek apsildīts a koks i, ai iz a tojot elekt oe e ģiju, kas ozī ē šī sekto a ieguldīju u SEG e isiju apjo ā kā e ozī īgu. Iedzī otāju ap ie i ātī a a ko u ālo sai ie ī u ūde ssai ie ī ā i augsta (81.attēls. Tāpat la i tiek o ē tēts ieguldīju s daudzdzī okļu ēku iekšpagal u atjau oša ā. Attie ī ā uz e t alizēto siltu apgādi ē tēju s tāpat ir pozitī s, et daudz o āžu uz pakalpoju a epieeja ī u. Atk itu u apsai iekoša as jo ā o ē oja a iedokļu pola izā ija: i daudz kā ļoti ap ie i ātu, tā eap ie i ātu espo de tu. Iespēja s, ka tas saistīts a pakalpoju a e ie ē īgu pieeja ī u u paša espo de ta i fo ētī as lī e i. I a ī ai āki o ādīju i uz iespējā at ī oties o atkritu ie pu liskajā telpā t ūkst u as ielās u atpūtas ietās. A na u apsai iekoša u lielākā daļa iedzī otāju pā s a ā a ap ie i āti. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 134

135 Nākot es vajadzī as 81.att. Ap ieri ātī a ar ko u ālajie pakalpoju ie Līvā u ovadā iedzīvotāju aptaujas dati Daudzdzī okļu āju stā adu, guļ adu u iekšējo siltu tīklu atjau oša a. Siltu a ažoša as iekā tu pil eidoša a u telpu atjau oša a. Fosilā ku i ā ā pakāpe iska izslēgša a o ku i ā ā ila es u a to saistītie teh iskie pā eidoju i. Citi teh oloģiskie uzla oju i siltu apgādes sistē as efektī ākai u elastīgākai da ī ai. Siltu tīklu uzla oša a u paplaši āša a. Ūde ssai ie ī as o jektu atjau oša a u attīstīša a Jersikas, Sutru un Turku pagastā. Ūde ssai ie ī as tīklu paplaši āša a Lī ā os. Lai od oši ātu da as esu su pā aldī u u uz audzī u epie ieša s ie iest i fo ā ijas teh oloģijas, radot jau u elekt o isko pakalpoju u patē ētājiem. Atk itu u šķi oša as ē tī u pieeja ī a, iekā toju s uzla oša a, ko postēša as lauku a iz ū e. Sti ulu ehā is s pa esto ēku u ū o jektu sakā toša ai ai ojaukša ai TŪRISMS Tūris a vides u i frastruktūras vispārīgs raksturoju s Lī ā u o ads ēstu iski iekļaujas Latgales eģio ā, u Lī ā u o ada tū is a attīstī as i zie i i u tiek eidoti saskaņā a Latgales dzī es idei u telpai akstu īgo tū is u, ku ā gal e ie otei ošie fakto i i az pā eidotā, aute tiskā lauku ide u tās u ikālais kultū as a toju s dažādu tautī u t adī ijas, kultū ēstu iskā a toju a o jekti, īpaša i tu e, ūzika, āksla u a at ie ī a, kas tiek piedā āts saistošā, aute tiskā u adošā eidā. Lī ā u o adā ko k ētu tū is a eidu attīstī u osaka tajā esošie esu si: kultū ide u da as resursi. Tū is a idi Lī ā u o adā osaka di as gal e ās Lī ā u o ada do es st uktū as: Latgales ākslas u a at ie ī as e t s u Lī ā u aktī ā tū is a e t s LATC, kas Pašreizējās situā ijas raksturoju s 135

136 sada ojas a dažādie ietējie, eģio ālie un starptautiskiem partneriem. LMAC ir o ada kultū ēstu es tū is a e t ālais o jekts u kultū as tū is a akti itāšu katalizators. Ce t s da ojas kopš.gada u ieņe ozī īgu ietu e tikai Lī ā u o ada, et a ī Latgales eģio a kultū as dzī ē. Lī ā os, Dauga as k astā, līdzās LMAC, par ES st uktū fo du līdzekļie ir tapis LATC, kas i ie s o tū is a dzī es gal e ajie o ga izētajie Lī ā u o adā. LATC savu da ī u uzsāka.gadā. Lī ā u o ada iesie šajā e t ā tiek s iegta i fo ā ija pa tū is a o jektie u i f ast uktū u ga Lī ā u o adā, ga par citā ietā Lat ijā. LATC ir viens no pastā īgie pa t e ie aktī a dzī es eida u eselīga ī ā laika pa adīša as pasāku u o ga izēša ā, kā a ī i pieeja s tū is a u aktī ās atpūtas i e tā s Tūris a apskates o jekti Latgales Mākslas u a at ie ī as e trs i o ada kultū ēstu es tū is a e t ālais o jekts u kultū as tū is a akti itāšu katalizato s. Ce t s da ojas kopš.gada u ieņe ozī īgu ietu e tikai Lī ā u o ada u Latgales eģio a, et a ī Lat ijas ē oga kultū as dzī ē. LMAC iekā tots ijušajos Lī e hofas uižas īpašu os ijušajā uižas klētī a tai pie ū ēto paplaši āju u. Se ajā uižas klēts ēkā at odas ekspozī ija A at ieki Latgalē. 20. gs, kas sa ie ota a ūsdie īgā stilā eltu e t a daļu, ku ā iz ietota ekspozī ija Lī ā u stikla muzejs, izstāžu zāle, ko fe e ču zāle, stikla pūša as u ke a ikas da ī as, el ju pag a ā Ūde s gale ija, kopā eidojot u ikālu ākslas u a at ie ī as e t a ko pleksu. LMAC plā o u ie ieš pakalpoju us u p oduktus, kas ei i a e t a tieši kā tū is a o jekta attīstī u u iekļauša u Lat ijas u sta ptautiskā tū is a ap itē. LMAC ap eklēju u statistika 82.attēls ilust ē a ī kopējās tū is a te de es Lī ā u o adā, jo centrs i ie s o gal e ajie tū istu gala ē ķie. 82.att. LMAC ap eklētāju skaita di a ika (LMAC dati) Līvā u stikla uzejs i eidots uz ijušās Lī ā u stikla fabrikas kolekciju āzes, un, pē fa ikas aksāt espējas pasludi āša as, stikla kolekcija i Lī ā u o ada domes īpašu s. Stikla muzejs i ie s o populā ākajie tū is a apskates o jektie Lī ā u o adā. Muzeju Pašreizējās situā ijas raksturoju s 136

137 ik gadu ap eklē idēji iesu. Tas i u ikāls a Baltijā ie īgo stikla izst ādāju u kolek iju, kas ažota Lī ā u stikla fa ikā pie dažādie īpaš iekie u sa ied iskajā iekā tā ai āk nekā si ts gadus ilgā laika pe iodā o.gada līdz.gada. Lī ā u stikla uzejs u stikla pūša as da ī a i ie s o populā ākajie tū is a apskates o jektie Latgales eģio ā. Muzeja kolek ijā a apskatīt stikla izst ādāju us, sākot o ušķē ājie, se at īgā glāzē u pudelē līdz pat ode ie stikla t aukie u gais as ķe eņie, ko Lī ā u stikla fa ikā ažoja pēdējos gados, ealizējot dažādos pasaules ti gos. 83.att. Līvā u stikla uzeja ekspo āts foto: Jā is Magdaļe oks Tautas lietišķās ākslas studija Dubna sagla ā u attīsta se ās auša as t adī ijas, pētot Latgalei akstu īgās se ās akstu zī es u ieaužot tās ūsdie īgās tekstīlijās. I gas Sal iņas stikla kausēša as dar ī a izs al i ātas, eatkā toja as, pašu lolotas stikla pē les ai kausēts stikla deko s kā pie iņa o Lī ā ie senas stiklinieku pilsētas. To a pa eikt stikla kausēša as da ī ā a āksli ie es palīdzī u, iep iekš piesakoties. Da ī ā a pasūtīt u iegādāties stikla otas u dažādus kausētā stikla izst ādāju us. Mūsdie u ākslas galerija at alsta isu dis iplī u ākslas p ofesio āļus dzejniekus, ežiso us, ūziķus, dizai e us, fotog āfus, p ozaiķus, zi āt iekus, a hitektus u itus, ku i i ie audzījuši, izdzī ojuši, izdo ājuši, sap atuši u i gata i dalīties. Ar 2013.gadu ir aizsākta a ī te atisko soliņu iz eides t adī ija, kas eido Līvā u pilsētas pastaigu aršrutu u ko plā ots turpi āt: izlīgša as soliņš, spararats, b ī da as viesistaba (84.attēls, deputāta soliņš, skolas sols, pi ts aļļa. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 137

138 84.att. Brīvda as viesista a (foto: Ing ārs Zaļ ežs) Nozī īgu tū is a daļu veido novada dievnami. Līvā u Sv. Miķeļa katoļu az ī a i a hitektū as pie i eklis. Baz ī as elt ie ī a pabeigta 1861.gadā.. Pasaules ka ā stip i opostīta, et ēlāk atjau ota. Baz ī ai i ai āki altā i. Tā i t iju jo u ū a elt e, ku as a hitekto iski ozī īgākie ele e ti i i te je a a hitektū a u az ī as iekā ta..gadā uzstādītas jau as ē ģeles u ie ietotas āksli ieka Šē e ga glez a S. Jā is K istītājs u K usta eļa glez as ā u ākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse). Baz ī a at ē ta ikdie ā. Līvā u luterāņu az ī a az ī as bū da i pa eigti.gadā, et 1933.gada Lieldie ās d audzes lo ekļus pul ēja jau s o zas z a s,. gadu eigās draudze ieguva jau as ē ģeles. Līvā u pareizti īgo Visu svēto az ī a.gadā tika pa eigti elt es ā ējie da i. Pē ka a pe iodā elt e tika izpostīta,.gados tika nojaukts kupols. Atjau oša a sākās.gadā, pē gada tika atjau ots kupols a o iģi ālo sagla āto pi ska a az ī as krustu. No 2004.gada ir atjaunota a ī d audzes da ī a. Jersikas pareizti īgo az ī a i epa asta ga a ēstu i, ga a ko st uk iju. Tā ū ēta XIX gadsi ta sāku ā Odesā, ka a jū ieku u kuģu ū ētāju ga īgo ajadzī u ap ie i āša ai. Baz ī as ā ējā apdare sie as, logu ā ji, ju ta spā es, ju ts, kupola apakša u pats kupols i o dzelzs ai čugu a. Tāpē to dē ē a ī pa Dzelzs az ī u gadā az ī u izjauktā eidā pa dzelz eļu pā eda uz Dauga pili, ku tā at adās līdz.gadam, kad kara resora adī a to olē a ojaukt, jo tā kļu a pa azu ga izo a ajadzī ā. Dzelzs az ī u atkal izjau a u pa dzelz eļu pā eda uz Jersiku. Madaliņas Svētās Marijas Magdalē as Ro as katoļu az ī a atrodas Gospo u sādžā un celta 1828.gadā. Baz ī ā i di as liela fo āta s ētglez as: Viss ētās Jau a as Ma ijas Pastā īgās palīdzētājas s ētglez a, kas i e āka pa az ī u, u S. Ma ijas Magdalē as Pašreizējās situā ijas raksturoju s 138

139 s ētglez a, ku u glez ojis āksli ieks M. D a e s.gadā. Ro āņu stilā eltā az ī a uz ū ēta o laukak eņie. Rudzātu svētā Jēka a Ro as katoļu az ī a at odas Rudzātu ie a e t ā, eļu k ust elēs, pi sāku os az ī a ū ēta.gadā. XIX gs. tā odega, bet 1913.gadā atjaunota. Rudzātu Sv. Kārļa Boro eja katoļu az ī u Rudzātos uz ēla.gadā, et.gadā ēku pā eda uz Et og āfisko ī da as uzeju. Tagadējā koka Rudzātu svētā Jēka a Ro as katoļu az ī a ū ēta.-.gada a g āfa Plāte a-zī e ga at alstu. Baz ī as ū a to i uz ū ēja.gs. 50. gados. Z otiņu Diev ātes Ro as katoļu az ī a ie īkota u ies ētīta.gadā uižas la ī as kaltē..gada septe a pēdējā s ētdie ā p ieste is Ruk a is az ī u ies ētīja u āka ajā s ētdie ā die a ā otika pi ais die kalpoju s. Vēlākos gados az ī a tika pā ū ēta u apšūta a sa ka ajie ķieģeļie. Pado ju a as gados az ī a palika o ā tā, taču, atgūstot eatka ī u, d audzes da ī a i akti izējusies, die a s sakopts u atjau ots gadā d audze a p ojekta līdzekļu palīdzī u iekā toja az ī as pagal u. No šīs d audzes i ā is ēlākais ka di āls Julijans Vaivods. Līvā u ve ti ī ieku lūgša u a s e ti ī ieku kopie a Lī ā os pastā o.gs. sāku a. Kopie as lūgša u a s ija eliela koka elt e Dauga as la ajā k astā, et pē ka a laikā tā odega.. gados lūgša u a s tika uz elts o jau a..gadā ēkas ietu u pusē pie ū ēja z a u to i. D audze sa u a u eatzīst pa tū is a apskates o jektu. Nozī īgi sak ālā tū is a o jekti i a ī krucifiksi azas s ēt ietas eļa alās, kas eido īpašu ietu Latgales kultū idē. Tie nereti i a ī koktēl ie ī as pie i ekļi, kas eido akstu īgo Latgales ai a u. A ī Lī ā u o adā uzstādīti ai āki k u ifiksi: Tu ku pagasta Zepos u Veigu os, u ai āki Rožupes pagastā, tāpat k u ifiksi at odas a ī Je sikā u Rudzātos. A hitektū as pie i eklis i Bū aņu ie a k u ifikss. Rudzātu te ito ijā at odas ai āki se i u ie ē oja i k u ifiksi. Ie ē oja ākais o tie Lā upu k u ifikss. Se kapi u pie iņas vietas ozī īgs a io ālais ēstu iskais a toju s, u Lī ā u o adā to i daudz: Veigu u se kapi, Steķu se kapi, Lāču se kapi, Zu dā u iduslaiku kapsēta, Muktupā elu se kapi, Oškal iešu se kapi, Ģedušu Ga a tī es pilskal s, Je sikas pilskal s, Jersikas senkapi un apmetne. Lī ā u o adā i ai ākas pie iņas vietas: Jēka a G au iņa pie iņas ak e s, Poldera krusts Na io ālo pa tizānu pie iņas ieta, pie iņas ieta II Pasaules ka ā ez ēsts pazudušajie u k itušajie, pie iņas ak e s a io ālajie pa tizā ie Je sikā, pie iņas ak e s ko u istiskā te o a upu ie pie Lī ā u sta ijas, pie iņas ieta ka di āla Julia a Vaivodam Be ā os, Sut u pagastā. Rudzātu pagastā, Tu ku pagastā u Lī ā os i Ot ā pasaules kara ap edīju i - B āļu kapi. Ze ieku sēta Šultes i ie īgais alsts ozī es Latgales tautas a hitektū as pie i eklis Lī ā u o adā at odas Sut u pagastā, elts. gs. eigās. Māja se ī gla ā daudzus muzejiskus elementus - ista ai, klētij, sētai u ijai piede īgus p iekš etus u da a īkus o pagājušā gadsi ta. Tīta as u stelles, kokg iezu ie otātus skapjus u o klūgā liektus sēdekļus, ka apē, tī es u a ī kulstīklas. Kā tū is a apskates o jekts, die žēl, netiek piedā āts. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 139

140 Jersikas pilskalns at odas Dauga as k astā sta p di u st autu g a ā, 9 km aiz Lī ā ie, o Rīgas Dauga pils šosejas. Je sikas Ge ike ā ds o.gada līdz.gada daudzkā t i ēts akstītajos a otos. Je sikas pilskal s ijis.gs. un 13.gs. seno latgaļu Je sikas alsts eko o iskais un politiskais centrs. 13.gs. sāku ā tajā aldīja Vis aldis. Kad Jersiku 1209.gadā ieņē a ā u k ust eši, iņu laupīju ā ez isa ita ija a ī az ī u z a i u s ēt ildes, kas lie i a pa Je sikas k istīgo akstu u. Iz aku i pilskal ā ļauj se i āt, ka ļaudis te dzī ojuši kopš I g.t. p..ē. Pilskal a plaku ā ko statētas ap ū es kā tas. Mazāk stā ajā pilskal a Z alā ie īkots al is. Visapkā t pilskal a at adusies se pilsēta, et lejpus pilskal a Dauga as k astā kapulauks. Pilskal s sa as a e ās aizsa dzī as ū es aļņus ar koka ka e ā ieguva 11.gs. Do āja s, tas sak īt a Je sikas ka aļ alsts ostip i āša os. Mūsdie ās Je sikas pilskal s at odas p i ātīpašu ā, tā ap eklēju s i jāsaskaņo a īpaš iekie. Esot pilskal ā, a apskatīt p et Dauga u ē stā ogāzē augošu daudzžu u u dižliepu a fa tastiskie sakņu eidoju ie, ku as ga i pakļautas e ozijai, u tās ojā a ī uz pilskal a iežogoju ā iz ietotie ze es īpaš ieku lopi. Līvā u at rīvoša as pie i eklis elts ī ī as īņās k itušo lat iešu ka ei ju pie iņai, kuri 1919.gadā ieņē a u at ī oja Lī ā us o lieli iekie. Pa atak e s likts.gada okto ī. Pie i eklis atklāts.gada.jū ijā auto s a hitekts Pā ils D ei a is. Tas sastā ēja o t s aga K ie ijas a ijas pa esta ietokšņa lielga ala sto a u čet pakāpju eto a pa ata. Kopējais pie i ekļa augstu s ija. Pie pie i ekļa piestip i ātajā g a īta plāks ē ija ieg a ēti k itušo Lī ā u at ī otāju ā di..gadā pie i eklis tika ogāzts u pie iņas ieta izpostīta..gadā Lī ā u o ada do e pieņē a lē u u pa At ī oša as pie i ekļa atjau oša u. Atpūtas ko plekss Avotiņš piedā ā atpūtu, iespēju audīt lauku da u, plašu us u o a tiku ka stajā aļļā ku ulā, kā a ī alkas ku i ātas lauku pi ts la u us klusā, skaistā ietā Dauga as k astā. Atpūtas ieta at odas Ci se iekos, Je sikas pagastā. Jersikas pagasta Iesalniekos Olūti ir piedā āju s ezotē ikas ie ītājie : e e ģētiski stādīju i, s ēt i zis, sa u as pa āde ē u to ietek i. Rožupes pagastā i te esa ti i t īs t osēs iekā tie gājēju tiltiņi, ku i sa ie o a us Du as k astus. Rožupes ī da as est āde i populā a atpūtas pasāku u ieta. Īpaši ie ie īts i da ču uzika tu saiets augusta idū. Atpūtas komplekss Krasti piedā ā el o pi ti u pi t ieka pakalpoju us. Viesu ājā i guļ ietas, kā a ī i ke pi ga ājiņas, telšu ietas, aktī ai atpūtai st īt ola lauku s, est āde u te ases dažādie pasāku ie. Tiek piedā āta a ī iespēja akšķe ēt, izbraukt ar laivu pa Dubnas upi. Pār eltuve pār Daugavu Lī ā i Dig āja savieno abus Daugavas krastus un ir istais ākais eļš o Latgales uz Ze gali. Pā eltu e i ļoti ozī īgs satiks es līdzeklis a u upes k astu iedzī otājie ga gājējie, ga auto au ējie u iteņ au ējie. Tā i iespēja saska ties a pagāt i klātie ē, jo šo īd Lat ijā da ojas tikai t īs pā eltu es di as Lī ā u o adā un viena Līgat ē. Daudzie tā i eksotika. Celtu e eidota o k ie u a ijas ate iālie no tankie do āta pontontilta detaļā. Jersikas pagastā pā eltu e Dunava (Jersika Dunava) at odas Stū išķos un sa ie o a us Dauga as k astus u tas i tais ākais eļš uz Du a u, ku a apskatīt pie i ekli plostniekiem vai doties tālāk uz Tade a u, Ru eņie ai Sēliju. Ie ē oja ākie īpaši Pašreizējās situā ijas raksturoju s 140

141 aizsa gāja ie da as o jekti i Je sikas liepu aleja, Dze es kal s, Dzeņu g a a Dze es kal s pilskal s. Dauga as ielejas ai a a Je sikas pagastā i u ikāla ģeoloģiska u kultū ēstu iska pa ādī a. Visglez ai ākās ai a as skatā as tieši Lau os u Kusiņos. Turku pagastā kā dabas apskates objekts i dižozols G ugulēs, ku š at odas Atašas upes k astā. Tā apkā t ē s i, et i. Vēl ie s ie ē oja s alsts ozī es kultū ēstu iskais o jekts Tu ku pagastā i Gedušu pilskal s a aptuveni 750 m 2 virsmas plakuma platī u. Kā objektus a tū is a pote iālu jāpie i a ī: tautas lietišķās ākslas studiju Du a ; I gas Sal iņas stikla kausēša as da ī u; Mūsdie u ākslas gale iju; Lī ā os iz eidoto pastaigu a š utu a te atiskajie soliņie, kas i asp ātīgi veidoti vides objekti par dažādā tē ā. Šis a š uts a ī ākot ē tiks attīstīts u papildi āts a jau ie o jektie Pasāku u orga izēša as iespējas Pasāku u o ga izēša ai Lī ā u o adā pieeja as ietas ga iekštelpās, ga ā ā. Apjo īgākā ieta i Lī ā u o ada Kultū as e trs, kura ēkā i izstāžu zāle, ka e zāle u s i ī u zāle a skatītāju ietā. LMAC telpas ir pie ē otas a ī elielu se i ā u o ga izēša ai. Ko fe e ču zāle i iz ietota e t a jau ajā ēkas ko pusā, ku isas zāles ga u ā i iz ietoti logi a skatu uz ai īgo Dauga as plūdu u. 2 lielo ko fe e ču zāli ē ti a iz a tot līdz -50 il ēkie ko fe e ču, se i ā u u itu p i ātu ai pu lisku pasāku u īkoša ai. Zālē ir pieejams bezvadu i te ets, tā i ap īkota a ūsdie īgu ideo p ojek ijas sistē u. I gaisa ko di io ēša as iekā ta. Lī ā u Uzņē ējda ī as at alsta e t s (LUAC) ir pie ē ota ieta dažādu se i ā u, ko fe e ču u p eze tā iju īkoša ai. Se i ā u īkotājie tiek piedā āta zāle līdz dalī ieku ietā a isu epie ieša o ūsdie u tehnoloģiju ap īkoju u, kā a ī ir pieejams WiFi internets. Turku pagastā.gadā tika uz ū ēts u atklāts Tu ku saieta nams, kas lauku iedzī otājie od oši a iespējas oda oties a pašda ī u u ap eklēt kultū as pasāku us, kā a ī iz a tot i liotēkas pakalpoju us u ez aksas i te etu. Tu ku saieta a a zāles ietilpī a i līdz il ēkie. Saietus u atpūtas pasāku us a o ga izēt Tu ku pagasta pā aldes zālē a ka ī u ietilpī a līdz il ēkie, Je sikas tautas a ā pieeja as telpas dažādu pasāku u o ga izēša ai ietilpī a il ēkie, Rožupes kultū as a ā ietilpī a i il ēki, Rožupes ī da as est ādē (85.attēls, Rudzātu saieta a ā, Sut u pagasta kultū as a ā pie ē ota ieta dažādu lielu pasāku u o ga izēša ai, jo kultū as a s i a ietilpīgu zāli, ku ā pieeja a ga deju skatu e, ga a ī ki o skatīša ās iespējas aktu zāles ietilpī a i il ēki. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 141

142 85.att. Pašdar ī as kolektīvu priekš esu i Rožupes pagasta rīvda as estrādē (foto: Jā is Magdaļe oks) Kat ā pagastā pasāku us iespēja s o ga izēt a ī ī ā da ā. Rudzātu pagastā ie ie īta pasāku a o ga izēša as ieta i Rudzātu pa ks, ku ā iespēja s īkot ga dažādus sa iesīgus pasāku us, ga tū is a sa e sī as, ku os a piedalīties pat līdz dalī iekiem. Nepie ieša ī as gadīju ā pasāku u o ga izēša ai a iz a tot skolu s i ī u zāles. Spo ta pasāku ie pieeja as ai ākas spo ta zāles, spo ta lauku i u stadio i. Bez tam liela daļa asa as sezo as pasāku u otiek pilsētas pu liskajos lauku os, pie ē a, T adī iju lauku ā, Ce t a lauku ā Lī ā os. Nefo āla akstu a pasāku ie pie ē ots iesu a s Krasti u ies ī a Gamma Lauku u aktīvais tūris s Lauki tiek uzskatīti pa ideālu ietu, ku atpūsties o pilsētas ikdie as, jo tu i plašas ek eā ijas iespējas. Populā ākās i tās lauku te ito ijas, ku ās i e tikai pie il īga da a, et a ī kultū ēstu iski o jekti ar iespējā aktī ai atpūtai. Lī ā u o adā i plašas iespējas attīstīt lauku tū is u. Lai pil ē tīgi iz a totu šīs iespējas, epie ieša s pilnveidot u papildi āt jau esošo tū is a i f ast uktū u. Liela lo a lauku tū is a u ekotū is a attīstī ā ir bioloģiskajā sai ie ī ā u to ažotajie p oduktie. Iz a tojot Lī ā u pilsētas kā Latgales ā tu ģeog āfiskās at aša ās p iekš o ī as, ietējo u ā ze ju tū istu skaita pieaugu a te de es Latgalē pēdējo gadu laikā, kā a ī alstoties uz p i ātā sekto a azo ažotāju i i iatī u u ēl i sada oties, Lī ā os.gadā top ūsdie u a at ie ī as tū is a o jekts HANDMADE Latgola. Tas ūs jau s apskates o jekts, azo ažotāju a at ieku ie āku u ai oša as akti izētājs, kā a ī so iāla ē tī a e tikai ietējā ē ogā Lī ā os, et Latgalē. HANDMADE Latgola piedā ās iespēju apskatīt u o ē tēt ūsdie u Latgales a at ie ī as izst ādāju us eālā ājas idē, o ga izēs tū is a au ie us pie ekspo ēto a at ie ī as izst ādāju u da i ātājie, kā a ī piedā ās šo ietu kā ekskluzī u akts īt i. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 142

143 Lī ā u o adā jau i iz eidojušies ai āki t.s. tematiskie ciemi noteiktas teritorijas, kas izma to sa u t adi io ālo eko o isko pote iālu ko ku ētspējīgu p oduktu eidoša ā u kopēja ā keti ga attīstī ā pa oteiktu te atiku. Kā pie ē u a i ēt Sutru pagasta Kažos un Tu ku pagasta Vidssalās Latvijas-Lietu as pā o ežu p ojekta gaitā izveidotos Nākot es ozolu ciemu un Turku pirts ciemu. Vai ākās ietās o adā pieeja as a ī izkoptas pirts tradī ijas u a tā saistītie ituāli: Tu ku pagasta Vidssalās Tu ku pi ts ie s un Sutru pagasta K i oku ie a Latiņos. Lielākie lauku tū is a uzņē u i i : ZS Vidussala (Turku pirts ciems) Tu ku pagastā, SIA LAND Sut u pagastā, kas piedā ā dažādus ioloģiski tī us lauku la u us, iesu āja Saulpu e es, atpūtas ko plekss K asti u atpūtas ieta A otiņš od oši a iesus a akts īt ē lauku te ito ijās. Aktī ākajie Lī ā u o ada iesie i pieeja i i te esa ti velo u laivoša as aršruti, taču tie, die žēl, a a ķēti. Lī ā u o adā iteņ aukša u aktī i popula izē ied ī a Veloklubs Lī ā i, kas tika izveidota 2008.gadā. Bied ī as pā stā ji o ga izē elospo ta sa e sī as u itas a iteņ aukša u saistītas akti itātes ģi e ē, ko a dā u citiem interesentiem ga Lī ā u o adā, ga ā pus tā. Bied ī a a ES u Lī ā u o ada do es līdzfi a sēju u Lī ā os ir izveidojusi sabiedrisko centru un mode u elosipēdu e o tda ī u. Nakts īt es Citi tūris a i frastruktūras o jekti Līvā u ovadā Viesu iz iti āša as pakalpoju i pilsētā u lauku ājās salīdzi āju ā a apkā tējie o adie, ku pēdējos gados ie ē oja i palieli ājies lauku āju skaits iesu uzņe ša ai Lī ā u o adā a pietiekami attīstīti. Šo īd o adā pieeja as 4 akts īt es: vies ī a Gamma, atpūtas ieta A otiņš, iesu āja Saulpurenes u atpūtas ko plekss Krasti. Ēdi āša a Lī ā u o adā t.sk. pagastu te ito ijās i ai āki sa ied iskās ēdi āša as uzņē u i: kafej ī as Gamma, Kalnakrogs, 5. Elements, Sipres, Bordertauna, LaurisK, Burgerhouse, beķe eja Monika, pi ē ija Pizza-Express. Kopu ā šis tū is a oza ei tik ļoti s a īgais pakalpoju s Lī ā u o adā die žēl etiek od oši āts pietieka ā k alitātē. Nepietiekošu u āju sa ied iskās ēdi āša as pakalpoju u attīstī u uzs e i k e espo de tu iedzī otāju aptaujā 86.attēls.... Tūris a i for ā ija u teritorijas ārketi gs Lī ā u aktī ā tū is a e t s i Tū is a i fo ā ijas e t a TIC īt es ieta. TIC i ie otās alsts tū is a i fo ā ijas sistē as ele e ts un darbojas visu gadu, apkalpojot kā ā ze ju, tā ietējos eļotājus. TIC galvenais uzdevums ir infor ēt pa tū is a pakalpoju ie u s iegt palīdzī u tū is a pakalpoju u iz a toša ā. S a īgākās eiktās akti itātes o tā iz eidoša as sāku a i : i fo ā ijas ākša a, apkopoša a, a alīze; tū is a i fo ā ijas s iegša a; tū is a o jektu eklā a; Pašreizējās situā ijas raksturoju s 143

144 dalī a gadskā tējos tū is a gadati gos Lat ijā u Ei opā; tū is a u aktī ās atpūtas i e tā u piedā āša a o a. 86.att. Ap ieri ātī a ar sa iedriskās ēdi āša as pakalpoju ie Līvā u ovadā iedzīvotāju aptaujas dati Lī ā u o ada tū is a p oduktu attīstī a ākot ē jā alsta uz pie ā pa at ē tī ā k alitāti, ilgtspējī u, i di idualizā iju, augstu pie ie oto ē tī u, tū istu iesaisti u pie edzes gūša u. Lī ā u o ada izst ādāta a ī tū is a īzija: Lī ā u o ads i atpazīsta s kā pie il īgs tū is a gala ē ķis, kas od oši a si s īgu ies īlī u u tū istu ajadzī ā at ilstošus, k alitatī us, ilgtspējīgus u aute tiskus tū is a p oduktus a augstu pie ie oto ē tī u, ko ada il ēks a sa ā zi āša ā, p ofesio alitāti u pie edzi Kopsavilkums par tūris a sektoru Līvā u ovadā Galve ie se i āju i Lī ā u o adā i spē īgi e t i, kas a kalpot pa tū is a attīstī as katalizato ie. Uzs ē ta ajadzī a pē Lī ā u uzeja a o adpēt ie ī as attīstīša u. No ada tū is a piedā āju s is az patla a a pietieka i at aktī s ā ze iekie, jo e a ko ku ēt a Rīgas u itu lielāko tū is a e t u ā keti gu. Viņu īpats a s kopējā ap eklētāju skaitā i ie īgs u euz āda ūtiska pieaugu a tendences, %.gadā u, %.gadā. I ai āki tū is a o jekti, kas saistīti a o ada zī olu stiklu. I dust iālā tū is a pote iāls a ētu ūt tas, kas piesaista ap eklētājus o ā alstī. Et og āfiskā un dabas tū is a jo ā Lat ijā i ļoti augsta ko ku e e, to ē LMAC eģio āla ē oga akti itātes ozī īgi ei i a Lī ā u o ada ko ku ētspēju šai jo ā. Zi ā u ietu piedā āju ā a ieņe t a ī sak ālais tū is s. Vie s o ozī īgākajie tū is a o jektie o adā Je sikas pilskal s īpašu a attie ī u dēļ a ap eklētājie pieeja s. Nozī īgs tū is a pote iāls i o ada pā eltu ē pā Dauga u, kā a ī pašai Dauga ai kā atpūtas u izp ie u ūde s a š utu ietai. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 144

145 Lī ā u o adā i ai ākas dažāda ē oga u dažādā gau ē, teh oloģiski la i ap īkotas konferen ē pie ē otas ietas. Taču tās a od oši ātas a at ilstošu iz iti āša as pakalpoju u apjo u u k alitāti. Tū is a sekto a pie ē otu akts ītņu t ūku u uzs e kā iedzī otāju aptaujas respondenti, tā sekto ālo u te ito iālo plā oša as da a g upu dalī ieki. Nozī īgs t ūku s i ēdi āša as pakalpoju u epietieka s piedā āju s, k alitāte u daudz eidī a. Sekto ālajās da a g upās NVO u kultū as jo as pā stā ie ī as uzs ē a tū is a ozī i, to ē uzņē ēju idū attie ī ā p et tū is a attīstī u i o ē oja a skepse tū is s a kalpot tikai kā t.s. dzī es eida uzņē ējda ī a. A ī iedzī otāju aptaujā tū is s kā attīstā ā jo a ie i dojās ie. ietā to pie i ējuši tikai 18 respondenti). Nākot es vajadzī as Novada tū is a zī ola attīstīša a u atpazīsta ī as eidoša a. No ada i dust iālā a toju a atpazīša as, iz a toša as attīstīša as p og a a. Lī ā u stikla kā o ada zī ola ūtiskas ko po e tes sagla āša a, popula izēša a u attīstīša a UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE... I vestī iju vide Lī ā u o ada i estī iju ide stip i eatšķi as o Lat ijas kopējās situā ijas. Uzņē ējda ī as at alsta alstī iz eidoti ozī īgi at alsta pasāku i, ku us daļēji a izmantot a ī Lī ā u o ada uzņē ēji, pie ē a, valsts atbalsta programmas, biznesa inkubators, spe iālās eko o iskās zo as iz eidoša a u iti pasāku i. Aktī u palīdzī u u at alstu uzņē ējie s iedz Eko o ikas i ist ijas Lat ijas I estī iju u attīstī as aģe tū a u Ā alstu i esto u pado e. A ī Lī ā u o ada dome.gadā izsludi āja pirmo grantu p ojektu ko ku su, kas attie i ā s tieši uz azo u idējo uzņē umu atbalstu. S a īgi pie ē st uz a ī u o ada te ito ijas ā keti ga pasāku ie, t.sk. atse išķu te ito iju/ze es ga alu ā keti ga i esto u piesaistei, kā a ī o ada kopēja ā keti ga tū istu u jau u iedzī otāju piesaistei. Vie s o ko k ētie isi āju ie i neapsaimniekoto zemes gabalu (Lī ā u i dust iālajā zo ā datu āzes iz eide, ze es ga alu ap akstīša a u ie ietoša a Lat ijas i estī iju u attīstī as aģe tū as pā audzī ā esošajā I estī iju p ojektu datu āzē, kas palieli ās i fo ā iju pa šī te ito ijā u ei i ās pote iālo i esto u piesaisti. Lī ā u o ads pozi io ē se i kā paš aldī u, ku a eido uzņē ējda ī u u i o ā iju osi ošu idi. Lī ā u o adā i iz eidotas ai ākas uzņē ējda ī as atbalsta sistē as Uzņē ējdar ī as at alsta sistē a Līvā u uzņē ējdar ī as at alsta e trs Lī ā u uzņē ējda ī as at alsta e t s (LUAC) da ojas kopš.gada u i Lī ā u o ada do es st uktū ie ī a. LUAC tika izveidots PHARE 2003 programmas projekta Latgales i že ie teh oloģiju klaste a iz eide ietvaros kā Lī ā u i že ie teh oloģiju u i o ā iju centrs (87.attēls). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 145

146 87.att. Līvā u uzņē ējdar ī as at alsta centrs iepriekš Līvā u i že ierteh oloģiju u i ovā iju e trs) foto: Jā is Magdaļe oks Pirmajos divos gados LUAC da ojās a alsts fi a siālu at alstu, et kopš.gada sāku a saņe ERAF fi a sēju u p ojekta Biz esa i ku ato a Ideju Vies ī a iet a os. LUAC piedalās p ojekta akti itāšu ealizēša ā Lī ā u o adā u Die idlatgales eģio ā, p ojekta koordinato s i Latgales Apa āt ū es teh oloģiskais e t s. LUAC gal e okā t ei iz esa i ku ato a fu k ijas, piedā ājot jau di i ātie uzņē u ie i oja telpas u ko sultatī o at alstu, kā a ī tiek iz o ātas telpas dažādie pasāku ie ko fe e ē, se i ā ie, sa āks ē u ap ā ī u ku sie. At ilstoši Biz esa i ku ato a oliku a uzņē u i, kas a e āki pa di ie gadie, LUAC telpas a iz a tot t īs gadus pē kā tas, tāpē ai ākie uzņē u ie, kas sas ieguši šo te iņu, ija jāpā eļas uz itu ietu. Latgales ākslas u a at ie ī as e trs LMAC paspā ē esošā TLMS Dubna s iedz at alstu ietējie a at iekie, īpaši audējā, od oši ot ietējo a at ieku da oša ās iespējas u izst ādāju u popula izēša u, kā a ī s iedz i fo ā iju pa dalī u dažādos gadati gos, izstādēs Lī ā u o adā, Latgalē, Lat ijā u a ī ā pus tās o ežā. Līvā u ovada do es Nekusta ā īpašu a pārvaldī as u lauku at alsta daļa Nekusta ā īpašu a pā aldī as u lauku at alsta daļa t.sk. s iedz ko sultā ijas u i fo ā iju ZS, pie ājas sai ie ī ā, IU u SIA, kas oda ojas a lauksai ie ī u. Ko sultā ijas lielākoties tiek s iegtas pa Ei opas Sa ie ī as at alstu Lauku attīstī as p og a ās Lauku sai ie ī u ode izā ija, daļēji atu ālo sai ie ī u pā st uktu izā ija, u.., kā a ī par to kā pa eizi ofo ēt atskaites, pieteiku us u iesniegumus tieš aksāju ie, tāpat tiek s iegta i fo ā ija pa ekusta ajie īpašu ie, Pašreizējās situā ijas raksturoju s 146

147 pa ko k ētu sai ie ī u, sagata oti lē u u projekti do ei, kā a ī notiek egulā a komunikācija a Ze kopī as ministriju un LAD. Nekusta ā īpašu a pā aldī as u lauku at alsta daļa o ga izē a ī se i ā us, ap ā ī as, i fo atī ās die as Lī ā os u kat ā Lī ā u o ada pagastā. Pēdējo gadu laikā pē palīdzī as i g iezušies idēji klie tu gadā. Līvā u ovada pašvaldī as u uzņē ēju ko sultatīvā pado e Kopš.gada jūlija Lī ā os da ojas paš aldī as u uzņē ēju ko sultatī ā pado e, kas sastā o uzņē ējie u domes da i iekie. Uzņē ēju ko sultatī ās pado es ē ķis i ei i āt uzņē ējda ī as ides attīstī u un dialogu starp uzņē ēju u ietējo paš aldī u, eiks īgāk akti izēt sa sta pējo sada ī u, la āku uzņē ējda ī as idi o adā u kopīgu p ojektu ealizēša u. Biedrī a Līvā u ovada uzņē ēji Tā i e alstiskā o ga izā ija, kas i di i āta.gadā u ap ie o sa ās i dās Lī ā u o ada uzņē u us. Bied ī as dalī ieku skaits aug, un šo īd tā ap ie o uzņē u us. Bied ī as ē ķi attie ī ā uz uzņē ējda ī as attīstī as ei i āša u Lī ā u o adā ir ar to saistītu pasāku u o ga izēša a, projektu izst ādāša a u īste oša a, uzņē ēju sa sta pējās sada ī as ei i āša a eģio ālā, alstiskā u sta ptautiskā ē ogā, kā a ī o ada uzņē ēju i te ešu pā stā ie ī a u dialoga eidoša a a alsts u paš aldī u iestādē, Lat ijas u sta ptautiskajā o ga izā ijā So iālās uzņē ējdar ī as attīstīša a Ņe ot ē ā alsts u o ada esošo so iāli eko o isko situā iju pēdējos gados, kā jauns uzņē ējda ī as i zie s Lī ā u o adā a ētu attīstīties so iālā uzņē ējda ī a. So iālā uzņē ējda ī a i sai ie iskās da ī as eids, kas, iz a tojot uzņē ējda ī as pamatprincipus, dod sa u ieguldīju u so iālo p o lē u isi āša ā, uzla o ietējās kopie as dzī es k alitāti, dod iespēju il ēkie, ku i dažādu ie eslu dēļ a spējīgi iekļauties t adi io ālā da a ti gū, ūt oda i ātie, uzla o ides k alitāti. So iālās uzņē ējda ī as ūtī a i ei i āt pozitī as so iālās pā aiņas to il ēku dzī ē, kas i so iālā iska g upās: i alīdi, ie tuļie e āki u.c. Lī ā u o adā šo īd so iālā uzņē ējda ī a etiek eikta, jo tikai nesen ir sakā tota egulējošā liku doša a. Maza i a ī sa ied ī as izp at e, kā a ī nepietiekams valsts atbalsts šāda eida da ī ai. To ē ga sekto ālajās da a g upās, ga uzņē ēju u alsts iestāžu spe iālistu aptaujās so iālā uzņē ējda ī a i ēta kā pote iāli ozī īgs Lī ā u o ada attīstī as fakto s.... Kopsavilku s par uzņē ējdar ī as vidi Līvā u ovadā Galve ie se i āju i So iālā uzņē ējda ī a o adā a attīstīta, jo tikai.gada sāku ā šo jo u sāka pa edzēt u egulēt Lat ijas liku doša a. LMAC i a at ie ī u sek ējošs e t s, kas oda ojas a ī a o ada ā keti gu. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 147

148 Nākot es vajadzī as Lī ā u i dust iālās zo as i f ast uktū as tālāka attīstīša a, la āk pielāgojot to jaunu uzņē u u iz ietoša ai u uzņē ējda ī as attīstī as ei i āša ai: telpu, ko u ikā iju pie ed eļu u itas i f ast uktū as sakā toša a uzņē ējda ī as pote iālajā ajadzī ā. Deg adēto te ito iju sa ā ija u sakā toša a. LUAC pakalpoju u tālāka attīstīša a. Jau iešu i fo ēša a pa iespējā iegūt o ada uzņē ējda ī as p ofilam at ilstošu izglītī u u da u. So iālās uzņē ējda ī as u ī p ātīgā da a popula izēša a u attīstī a. Pil eidot sada ī u a uzņē ēju o ga izā ijā. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 148

149 V. PUBLISKĀ PĀRVALDE, PROJEKTI, DOMES UN IEDZĪVOTĀ JU SADARBĪBA 5.1. PĀRVALDES STRUKTŪRA UN FUNKCIJAS Lī ā u o ada dome i o ada pā alde paš aldī a, kas liku ā Pa paš aldī ā, itos o atī ajos aktos u Lī ā u o ada domes Noliku ā oteiktajā kā tī ā od oši a paš aldī ai oteikto fu k iju, doto uzde u u u paš aldī as ī p ātīgo i i iatī u izpildi, ie ē ojot alsts u Lī ā u o ada ad i ist atī ās te ito ijas iedzī otāju i te eses. Lī ā u o ada iedzī otāju pā stā ī u od oši a to ie ēlēts paš aldī as lē ējo gā s do e, kas pieņe lē u us, osaka domes i stitu io ālo st uktū u, le j pa auto o o fu k iju u ī p ātīgo i i iatī u īste oša u u pa kā tī u, kādā od oši a domei deleģēto alsts pā aldes fu k iju u pā aldes uzde u u izpildi, izst ādā u izpilda domes udžetu. Paš aldī as do e at ilstoši ko pete ei i at ildīga pa domes i stitū iju tiesisku da ī u u fi a šu līdzekļu izlietoju u. Lī ā u o ada iedzī otāju i te eses do ē pā stā deputāti, ku us ie ēl uz gadie. Lai od oši ātu o ada do es da ī u u izst ādātu do es lē u p ojektus, Lī ā u o ada do e iz eidojusi t īs pastā īgās ko itejas: tautsai ie ī as ko iteju lo ekļu sastā ā; fina šu ko iteju lo ekļu sastā ā; so iālo, izglītī as, kultū as u spo ta jautāju u ko iteju lo ekļu sastā ā. Atse išķu domes auto o o fu k iju pildīša ai da ojas 12 komisijas un pagastu 5 pagastu valdes (88.attēls). No ada do es lē u u izpildi od oši a izpildi stitū ijas: do es pā aldes da i ieku eidota ad i ist ā ija, domes iestādes, st uktū ie ī as u kapitālsa ied ī as 89.attēls). Kopā Lī ā u o ada domes ad i ist ā ijā 8.gadā st ādā 60 darbinieki. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 149

150 LĪVĀNU NOVADA DOME DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS TAUTSAIMNIECĪBAS KOMITEJA FINANŠU KOMITEJA SOCIĀLO, IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA JAUTĀJUMU KOMITEJA ZEMES KOMISIJA PRIVATIZĀCIJAS UN PAŠVALDĪBAS MANTAS ATSAVINĀŠANAS KOMISIJA DZĪVOKĻU JAUTĀJUMU KOMISIJA VIDES UZRAUDZĪBAS UN KĀRTĪBAS KOMISIJA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS KOMISIJA KULTŪRAS KOMISIJA AR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMI VEIKTO DARĪJUMU UZRAUDZĪBAS KOMISIJA MEDĪBU KOORDINĀCIJAS KOMISIJA SPORTA KOMISIJA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA ADMINISTRATĪVO AKTU STRĪDU KOMISIJA PAGASTU VALDES VĒLĒŠANU KOMISIJA 88.att. Līvā u ovada do es lē ēji stitū iju struktūra Līvā u ovada do es... gada saistošo oteiku u Nr. redak ijā Pašreizējās situā ijas raksturoju s 150

151 LĪVĀNU NOVADA DOMES ADMINISTRĀCIJA (iestāde) DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS IZPILDDIREKTORS IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS UZSKAITES UN FINANŠU DAĻA PLĀNOŠANAS UN ATTĪSTĪBAS DAĻA PERSONĀLA VADĪBAS UN ADMINISTRATĪVĀ DAĻA UZSKAITES NODAĻA FINANŠU NODAĻA JURIDISKĀ NODAĻA LIETVEDĪBAS UN PERSONĀLA NODAĻA SABIEDRISKO ATTIECĪBU UN ĀRĒJO SAKARU DAĻA BŪVNIECĪBAS UN INFRASTRUKTŪRAS DAĻA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDĪŠANAS UN LAUKU ATBALSTA DAĻA INFORMĀTIKAS DAĻA DZIMTSARAKSTU NODAĻA SAIMNIECĪBAS DAĻA CITI DARBINIEKI PAGASTU PĀRVALDES IESTĀDES STRUKTŪRVIENĪBAS KAPITĀLSABIEDRĪBAS 89.att. Lī ā u o ada do es izpildi stitū iju st uktū a Līvā u ovada do es... gada saistošo oteiku u Nr. redakcijā Paš aldī as auto o o fu k iju īste oša ai i iz eidotas šādas paš aldī as iestādes u kapitālsa ied ī as: Lī ā u.vidusskola; Lī ā u.vidusskola; Lī ā u o ada aka a aiņu idusskola; Rudzātu idusskola; Rožupes pa atskola; Pašreizējās situā ijas raksturoju s 151

152 Jaunsilavas pamatskola; Jersikas pamatskola; Rudzātu spe iālā i te ātpa atskola; Jēka a G au iņa Lī ā u Mūzikas u ākslas skola; Lī ā u Bē u u jau iešu e t s; Lī ā u Bē u un jaunatnes sporta skola; Lī ā u o ada pi sskolas izglītī as iestāde Rūķīši ; Lī ā u o ada Kultū as e t s u tā filiāles: - Rožupes kultū as a s, - Rudzātu saieta a s, - Turku saieta nams, - Sut u kultū as a s, - Jersikas tautas nams, Lī ā u o ada Ce t ālā i liotēka u tās filiāles: - Rožupes i liotēka, - Tu ku pagasta i liotēka, - Jau sila u i liotēka, - Rudzātu i liotēka, - Sut u i liotēka, - Je sikas i liotēka, - Rīta i liotēka, Lī ā u o ada Multifu k io ālais jau at es i i iatī u e t s K a tāls ; Latgales ākslas u a at ie ī as e t s; Lī ā u o ada Bā iņtiesa; Lī ā u o ada So iālais die ests; Lī ā u novada Bū alde; Lī ā u o ada Izglītī as pā alde; Lī ā u uzņē ējda ī as at alsta e t s; Alte atī ās ap ūpes pakalpoju u e t s Rožlejas ; SIA Lī ā u dzī okļu u ko u ālā sai ie ī a ; Lī ā u o ada do es paš aldī as sa ied ī a a ie o ežotu at ildī u Lī ā u sli ī a ; SIA Lī ā u siltu s. Iedzī otāju apkalpoša as da a efekti izēša ai do e plā o izveidot vienoto klientu apkalpoša as e t u, kas da ojas pē t.s. ie as pietu as aģe tū as p i ipa. Šajā odelī tiešo ko u ikā iju a iedzī otājie, ku i g iežas do ē a ies iegu ie, uztu spe iāli ap ā īti da i ieki, ku i ies iegu us pē ta odod spe iālistie u at ild a ī pa at ilžu ogādi ies iedzējie. Šis e t s eidoja s a ī e-pakalpoju a eidā. Šāds apkalpoša as p i ips Lat ijā da ojas daudzos novados, un tā efekti itāte i o ē tēta dažādi. Vie kā šās situā ijās o ē tēju s i pat ļoti pozitī s pie ē a, Salaspils Pašreizējās situā ijas raksturoju s 152

153 o ada do es pie edze, et ko pli ētākos gadīju os, kad epie ieša as ko sultā ijas a spe iālistu, šāda eida pakalpoju a o ga izēša a a pā ē sties pa lieku pos u i ok ātijā. Uz to o āda a ī iedzī otāju aptaujas ezultāti 90.attēls). 90.att. Viedoklis par vie as pieturas aģe tūras vajadzī u Līvā u ovadā iedzīvotāju aptaujas respo de tu vērtēju ā. Kā edza s, lielākā daļa pa aģe tū as ajadzī u izsakās pozitī i. Negatī u iedokli i izteikuši u paskaid ojuši 8 respondenti. Daļa espo de tu sat au as pa iesniegumu izskatīša as procesa iespēja o paildzi āša os, i du eidoša os. Respondenti pagastos o āda uz pote iālā piekļu es g ūtī ā, ažā, ka pagastu pā aldēs ai s e a ēs isi āt pat ie kā šus jautāju us BUDŽETS Lī ā u o ada dome, at ilstoši o atī ajie aktie, plā o sa u ikgadējo udžetu un ei tā izlietoju a uzskaiti. Budžeta atskaites tiek ies iegtas Valsts kasei, ku a tās pu li ē ļoti detalizētā lī e ī, tās i iz a toja as isdažādāko a alīžu u o ē tēju u eikša ai. Saskaņā a Lī ā u o ada do es datie,.gadā domes pa at udžeta plā otie ieņē u i ija EUR. Budžets tiek plā ots piesa dzīgi, jo lielākoties udžeta faktiskie ieņē u i i jūta i pā s ieguši plā oto apjo u pat par 10 15%. Izņē u s i ijis tikai 2016.gads. Domes ieņē u us eido gal e okā t odokļu ieņē u i,8%) un transferti no itie pā s a ā alsts udžetie 4,0%, a ī ieņē u i pa domes sniegtajiem pakalpoju ie, %. T.s. e odokļu ieņē u i aksāju i pa dažādu atļauju, li e ču izs iegša u u.t l. u iti, kopēji edefi ēti ieņē u i kopā eido tikai 0,68% udžeta (91.attēls). Pašreizējās situā ijas raksturoju s 153

154 91.att. Līvā u ovada do es pa at udžeta ieņē u u plā a u tā izpildes dinamika (Valsts kases u Līvā u ovada do es dati) 92.att. Līvā u ovada domes udžeta ieņē u u veidoša ās (Valsts kases dati) No odokļu ieņē u ie ozī īgākais i iedzī otāju ie āku a odoklis IIN, kas tiek saņe ts o Valsts kases sadales ko ta at ilstoši o atī ajos aktos Lī ā u o ada domei oteiktaja īpats a a koefi ie ta kopējos, au Valsts kases sadales ko tu sadalā ajos odokļa ieņē u os. 93.attēlā i redzams, ka laika pos ā o.gada līdz.gada IIN pieaugums ir stabils kā a solūtā, tā elatī ā uz ie u iedzī otāju izteiks ē. Tas i i flā iju apsteidzošos te pos u lie i a pa o ada iedzī otāju la klājī as idējā lī eņa sta ilu pieaugu u. Tas Pašreizējās situā ijas raksturoju s 154

155 IIN, milj. EUR IIN uz vie u iedzīvotāju, EUR o āda ga uz atlīdzī u palieli āša os, ga oda i ātī as situā ijas uzla oša os o adā. Citu odokļu ieguldīju s Lī ā u o ada do es udžeta eidoša ā i daudz azāks. 6,0 5,0 4,0 3,0 2,0 1,0 0,0 Iedzīvotāju ie āku a odokļa ieņē u u dinamika 3,144 3,208 3,664 3,916 4,120 4,669 4,999 4,236 4, plā s Iedzī otāju ie āku a odokļa ieņē u i, ilj.eur Paš aldī as saņe tais IIN uz iedzī otāju, EUR att. Iedzīvotāju ie āku u odokļa di a ika Līvā u ovada udžetā (Valsts kases u Līvā u ovada do es dati) Valsts udžeta transferti.gadā eidoja ai āk ekā pusi no visiem domes ieņē u iem un tāpē i iz ē tēja i sīkāk. Gal e ās šo transfertu komponentes ir aksāju i, kas saņe ti o paš aldī u fi a šu izlīdzi āša as fo da PFIF, ē ķdotā ijas gal e okā t izglītī as iestāžu pedagogu algā un citi transferti. Diag a ā 94.attēlā i pa ādīta šo transfertu ieguldīju u di a ika. Redza s, ka ē ķdotā iju u PFIF aksāju u apjo s i sa ē ā pastā īgs, a elielu pieaugu a te de i. Audzis i a ī PFIF ieguldīju s kopējā udžeta eidoša ā, kas lie i a pa ze u te ito ijas attīstī as i deksa a gu.gadā. ieta o o adie VRAA dati; par 2017.gadu dati ēl a pu li ēti. Citu t a sfe tu gal e o asu eido transferti Eiropas Sa ie ī as politiku i st u e tu u pā ējās ā alstu fi a šu palīdzī as līdzfi a sētajie p ojektie. Šī t a sfe tu daļa i ijusi ļoti ai īga, aksi u u sasniedzot 2013.gadā, kad o adā tika īste ots liels skaits i f ast uktū as attīstī as p ojektu. Kopš tā laika šis līdzfi a sēju a at alsts i sa azi ājies ai āk ekā eižu u i edza ākais ie esls udžeta kopējo ieņē u u sa azi āju a pēdējos gados. Pašu ieņē u u daļa udžetā kaut lē i, et pastā īgi aug. Tas lie i a pa oteiktu o ada eko o iskās patstā ī as uzla oša os u ostip i āša os. Budžeta izlietoju a o ada attīstī as ādītājos i oteiktas di as pa atpozī ijas: i estī iju apjo s do es pa ata i f ast uktū ā u pā aldī as iz aksu daļa pa at udžetā (95.attēls..gadā i ijis i estī iju aksi u s kas saska a attie īgo alsts udžeta t a sfe ta apjo a aksi u u, et pē ta tās i st auji sa azi ājušās. Tas lie i a, ka Lī ā u novada domes iespējas pašai īste ot lielus i f ast uktū as attīstī as p ojektus i ie o ežotas. To apliecina a ī kapitālo izde u u elielā daļa % kopējā udžeta izde u u apjo ā. Vie laikus i jāatzīst, ka o ada pā alde tieši pēdējos gados fu k io ē sa ē ā eko o iski. Pa pieņe a u situā iju tiek uzskatīts šo izde u u apjo s % lī e ī, kas i ijis sas iegts.gadā u.gadā u tiek plā ots.gadā %. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 155

156 94.att. Valsts udžeta tra sfertu ieguldīju s Līvā u ovada udžeta veidoša ā (Valsts kases dati) 95.att. Līvā u ovada domes udžeta izlietoju a pa atrādītāji: pārvaldī as uzturēša a u i vestī ijas Līvā u ovada do es dati Lī ā u o ada udžets ē tēja s kā esa ala sēts.attēls..gadā udžeta defi īts pā s iedza %. Tas i saistīts a šajā gadā īste otajie lielajie i f ast uktū as projektiem, pē ta udžeta defi īts sa azi ājās, bet 2017.gadā jau esot a ga d īz % pā paliku u. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 156

157 96.att. Līvā u ovada domes udžeta izdevu u u udžeta defi īta di a ika (Valsts kases dati) Domes izde u i sadalīju ā pē pā aldī as fu k ijā pa ādīti 97.attēlā. Redzams, ka ai āk ekā t ešdaļa udžeta iet e ot a ī attie īgo ē ķdotā iju tiek izlietota izglītī as sistē as uztu ēša ai. Līvā u ovada domes udžeta izdevu i pē pārvaldī as fu k ijā.gadā, ilj.eur; % 1,51; 8% 1,43; 8% 1,02; 5% 0,94; 5% 0,06; 0% Izglītī a Eko o iskā da ī a 5,06; 26% 9,11; 48% Vispā ējie aldī as dienesti Atpūta, kultū a u eliģija So iālā aizsa dzī a 97.att. Līvā u ovada do es udžeta izdevumi pē pārvaldī as fu k ijā.gadā Līvā u ovada do es dati Pā ējo pa atpozī iju apjo s sa sta pēji a pā āk atšķi īgs. Diag a a pa āda izglītī as sistē as lielo ietek i uz o ada udžetu a iz ē tēt, ka pašas Lī ā u o ada domes ieguldīju s izglītī as sistē as uztu ēša ā i te ešu izglītī a u.. i ap ē a ilj. ei o. Tas i sa ē oja s a do es eko o iskās da ī as apjo u, pie ē a,.gadā, ilj. ei o, ku lielākā daļa i ijuši kapitālieguldīju i, ilj. ei o, kas i tieši ē sti uz o ada attīstī u. Ie ē ojot, ka izde u i izglītī ai i ilgte iņa i estī ija, a apgal ot, ka novada udžets iespēju o ežās i ē sts uz ākot i. Šī pozitī ā te de e pastip i ās, jo Pašreizējās situā ijas raksturoju s 157

158 .gadā eko o iskās da ī as izde u i jau pā s iedz etu to daļu udžeta izde u u u sas iedz ga d īz 5,06 miljonus eiro NOVADA DOMES UN SABIEDRĪBAS SADARBĪBA Par iedzī otāju i fo ēša u, Lī ā u o ada do es da a u lē u u skaid oša u, kā a ī pa sada ī as eidoša u a sa ied ī u Lī ā u o ada do ē at ildīga Sa ied isko attie ī u u ā ējo saka u daļa. Veidojot Lī ā u o ada domes ko u ikā iju a iedzī otājie, pa gal e o k itē iju tiek iz i zīts eidot i fo ētu, līdzat ildīgu u aktī u o ada sa ied ī u, kas aktī i iesaistās lē u u pieņe ša ā, i te esējas pa otiekošo pilsētā u o adā, i pozitī i o ie tēta. Lī ā u o ada do es Sa ied isko attie ī u u ā ējo saka u daļa saskaņā a daļas Noliku u od oši a patiesas u egulā as i fo ā ijas s iegša u dažādā ē ķaudito ijā, eido ietējās pā aldes dialogu u atg ieze isko saik i a iedzī otājie, od oši a i fo ā ijas pieeja ī u pa Lī ā u o ada do es da ī u, pieņe tajie lē u ie, kā a ī ei i a iedzī otāju iesaistīša u lē u u pieņe ša as p o esā..gadā gadā Sa iedrisko attie ī u u ārējo sakaru daļas veiktie pasāku i sa iedrī as i for ēša as jo ā: Izdoti Lī ā u o ada domes i fo atī ā izde u a Lī ā u o ada ēstis u u i. Kat s u u s izdots ekse plā u ti āžā. Laik aksta izplatīša a kat ā Lī ā u o ada ājsai ie ī ā tiek od oši āta a AS Lat ijas Pasts sta p ie ī u. Laik akstā tiek publicēti saistošie noteikumi, atspoguļoti Lī ā u o ada do es lē u i. Pu likā ijas top sada ī ā a Lī ā u o ada do es iestāžu, st uktū ie ī u u kapitālsa ied ī u spe iālistie, kā a ī iedzī otājie. Sagata oti u pā aidīti tele īzijā Vidusdauga as tele īzijas u Latgales eģio ālās tele īzijas sižeti pa Lī ā u o ada aktualitātē. Video sižeti skatā i a ī i te eta iet ē.li a i.l, kā a ī Lī ā u o ada do es p ofilos so iālajos tīklos. Sada ī ā a Lī ā u o ada do es I fo ātikas daļas spe iālistie od oši āta elekt o iskā LED ek ā a da ī a die akts ežī ā pilsētas e t ālajā sk ē ā. Iedzī otāju i fo ēša as olūkos pā skata gadā uz LED ek ā a iz ietoti paziņoju i. Sagata oti u Vidusdauga as tele īzijā pā aidīti aidīju i Lī ā u o ada do e infor ē. Raidīju i skatā i a ī i te eta iet ē kā a ī Lī ā u o ada do es p ofilos so iālajos tīklos fa e ook. o, d augie.l u t itte. o. Regulā i tiek aktualizēta i fo ā ija Lī ā u o ada do es ofi iālajā i te eta iet ē I fo ā ija tiek papildi āta kat u da a die u. I te eta iet ē iedzī otāju ē tī ai da ojas sadaļa Pakalpoju i. Iedzī otājie i iespēja uzdot jautāju u ājaslapas sadaļā Jautāju s do ei u saņe t Lī ā u o ada do es spe iālistu sagata otas at ildes uz iedzī otāja o ādīto e-pasta adresi. Nod oši āta egulā a ko u ikā ija a iedzī otājie so iālajos tīklos: Lai saņe tu atg ieze isko saiti, oskaid otu sa ied ī as iedokli pa Lī ā u o ada domes da u u saņe tu ie osi āju us, 2017.gadā eiktas iedzī otāju aptaujas: Kā Pašreizējās situā ijas raksturoju s 158

159 jūs ē tējat Lī ā u o ada attīstī as te de es?, Kādu Jūs ēlaties edzēt Du as u Daugavas pussalu Lī ā os?, Vai jūs at alstāt ietējās a īzes Lī ā u o ada ēstis izdoša u?, Kā Jūs ē tējat Lī ā u o ada Ce t ālās i liotēkas da u?, Par pieeja o elekt o isko esu su iz a toša u Lī ā u o ada Ce t ālajā i liotēkā, Par Lī ā u peld asei a osauku u, Gada la ākais kultū as pasāku s u Gada otiku s spo tā. Nod oši āta egulā a pu li itāte eģio ālajos edijos: laik akstos Vietējā Latgales A īze, u Latgales Laiks, adio sta ijās Radio u Latgales adio gadā Sa iedrisko attie ī u u ārējo sakaru daļas veiktie pasāku i sa iedrī as iesaistei u ko u ikā ijai ar iekšējā u ārējā auditorijā : Noo ga izēts ko ku ss Topi skaistāks, a s o ads! a ē ķi ei i āt iedzī otāju iesaisti ides sakopša ā, daiļdā zu eidoša ā, Lī ā u o ada atpazīsta ī as ei i āša ā. Lai ei i ātu iedzī otāju i i iatī u u sada ī u dažādu Lī ā u o adā aktuālu jautāju u isi āša ā, Lī ā u o ada do e kat u gadu izsludi a Mazo g a tu p ojektu ko ku su ied ī ā u e eģist ētā iedzī otāju i i iatī as g upā, kat u gadu at ēlot paš aldī as udžetā līdzekļus ši ē ķi. Ko ku sa ē ķis i at alstīt sa ied iski ozī īgu p og a u, p ojektu u pasāku u īste oša u Lī ā u o adā u ei i āt iedzī otāju akti itāti u līdzdalī u aktuālu p o lē u isi āša ā, sek ējot iņu dzī es k alitātes uzla oša os, sada ī ā a do i u e alstiskajā o ga izā ijā..gadā piešķi ts paš aldī as līdzfi a sēju s iedzī otāju i i iatī u īste oša ai. Noo ga izēts ko ku ss Lī ā u o ada uzņē ēju stipe dijas piešķi ša ai Lī ā u o ada jau iešu studijā augstskolās, pā skata gadā stipe dijas piešķi tas stude tie līdz ap ē ā pa kopējo su u ei o. Noo ga izēti pu li itātes u ā keti ga pasāku i Lī ā u pilsētas s ētku iet a os. Sada ī ā a Lī ā u o ada Kultū as e t u oo ga izēts Lat ijas Repu likas Prokla ēša as gadadie as pasāku s. Noo ga izēta ap al oju a Lī ā u o ada do es Atzi ī as aksts, Lī ā u Goda pilso is, Lī ā u o ada domes Gada da i ieks pas iegša as e e o ija dažādu kultū as pasāku u laikā. Iedzī otājie i iespēja saņe t i fo ā iju pa domes darbu daudz eidīgā i fo ā ijas līdzekļu klāstā, ku u idū pā lie i oši līde i i d ukātais laik aksts Lī ā u o ada ēstis u o ada do es ājaslapa (98.attēls. Nozī īga lo a i a ī so iālo tīklu p ofilie u i fo ā ijas ap aiņai sta p pašie iedzī otājie. No azāk izplatītie a otie ūtisks i LED ek ā s pie do es a ī edzot, a pas iegtās i fo ā ijas kodolīgu u u ē tu pieeja ī u isie u je ku ā laikā, eiz a tojot ekādus teh iskos līdzekļus. Jautāti pa ēl i, kādu i fo ā iju ko k ēti iedzī otāju ēlētos ai āk saņe t, pā lie i oši pi ajā ietā i ziņas pa eselī as ap ūpi 99.attēls. Tas a ī ko elē a eselī as ap ūpes o ē tēju u. Pā ējo jautāju u idū izteiktu līde u u atpali ēju a, ie īgi papildus i fo ā iju pa spo ta otiku ie ie eliela daļa espo de tu ēlētos ai āk a ī edzot šīs i fo ā ijas i pietieka i, u tā aizs iedz sa u ē ķaudito iju. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 159

160 98.att. Iedzīvotāju aptaujas respo de tu i for ā ijas avoti par otiekošo Līvā u ovadā 99.att. Iedzīvotāju aptaujas respondentu vēl es attie ī ā uz i for ā iju, ko vajadzētu o pašvaldī as saņe t vairāk Lai saņe tu atg ieze isko saiti u oskaid otu iedzī otāju iedokli pa dažādu paš aldī as s iegto pakalpoju u k alitāti, ai ākas eizes gadā tiek eiktas iedzī otāju aptaujas, ku u ezultātu kopsa ilku i tiek pu li ēti o ada ājaslapā u i fo atī ajā izde u ā Lī ā u o ada ēstis. Šāda aptauja otika a ī Attīstī as p og a as izst ādes iet a os. Aptauja pa ādīja isu ā la u, pat augstu o ada do es da a o ē tēju u (100.attēls. Ga d īz ¾ espo de tu do es da ī u o ē tējuši ļoti la i ai isu ā ap ie i oši. Pašreizējās situā ijas raksturoju s 160

161 Attie ī ā uz plā oša as da u espo de ti i skeptiskāki 101.attēls), et ie ē oja i lielākai iedzī otāju daļai ispā e ija iedokļa pa plā oša u, kas lie i a pa zi ā u i fo ētī as epietieka ī u. 100.att. Līvā u ovada do es dar a u plā oša as dar a ovērtēju s iedzīvotāju aptaujas respo de tu skatīju ā 101.att. Līvā u ovada do es dar a u plā oša as dar a ovērtēju s iedzīvotāju aptaujas respo de tu skatīju ā Ik ie s iedzī otājs a iz a tot iespēju tikties a Lī ā u o ada do es p iekšsēdētāju, p iekšsēdētāja iet ie i vai deputātiem Lī ā u o ada do es telpās vienu reizi nedēļā. Iedzī otājie i iespēja ko u ikā ijai iz a tot deputāta tāl u i pieņe ša as laikā, e- pastu vai Lī ā u o ada ājaslapas sadaļu Jautāju s do ei. Lī ā u o ada do e i dalī ieks ied s sekojošās e alstiskajās o ga izā ijās: bied ī a Latgales eģio a attīstī as aģe tū a ; bied ī a Lat ijas pilsētu sa ie ī a ; bied ī a Lat ijas Paš aldī u sa ie ī a ; bied ī a P eiļu ajo a pa t e ī a ; bied ī a Basketbola klubs RNS-D/Lī ā i ; Pašreizējās situā ijas raksturoju s 161