Microsoft PowerPoint - 1_2_EirPol_Bol_2009 [Compatibility Mode]

Transkripts

1 Eiropas kopējā augstākās izglītības politika (I) Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas nepieciešamība un tās pamatprincipi Prof. Andrejs Rauhvargers, informācija par Eiropas kopējo politiku pieejama

2 K p c vajadz ga kop ja augst k s izgl t bas politika Eirop? Cēloņi: - Eiropas vēlme saskaņot augstākās izglītības sistēmas - Eiropas savienības paplašināšanās - vienota darba tirgus veidošanās - Eiropas augstākās izglītības konkurētspēja - konkurence par studentiem pasaules tirgū un - transnacionālā izglītība Eiropā

3 Kas veido Eiropas kop jo augst k s izgl t bas politiku? Valstu kolektīvie lēmumi: Bolo as deklar ciju parakst ju o valstu ministru tik an s ES m rog - ES Padome un ES izgl t bas ministru ikgad j s tik an s, Starptautisk ās organizācijas: Eiropas padome UNESCO Eiropas savien ba Augstskolas Kopējo politiku reāli ievieš pašas augstskolas, šo darbību Eiropas mērogā koordinējot caur EUA

4 Eiropas kop j s politikas etapi diplomu atzīšanas jautājumu risināšana un Lisabonas konvencija no Lisabonas konvencijas līdz Boloņas deklarācijai, Boloņas procesā sasniegtais un vadlīnijas līdz gadam

5 Augst k izgl t ba Eirop g. sistēma Dalījums 1. grāds 2. grāds Austrija Vienslāņa 4-6 g. universitātes un Fachochschulen -- Magister vai Diplom Vācija Vienslāņa 4-6 g. Beļģija (FR) Divslāņu 2+2-4g. (1.starppak.) Beļģija (NL) Divslāņu (1.starppak.) universitātes un Fachochsch Universitātes Hautes Ecoles Universitātes Hogescholen -- Diplom Staatsprüfung (Magister) Candidat (starppakāpe, ne bakalaurs) Kandidaat (starppakāpe, ne bakalaurs) DEA, DES Licentiaat

6 Augst k izgl t ba Eirop g. sistēma dalījums 1. grāds 2. grāds Francija 4 slāņu, var izd. divslāņu 3+1 Bināra Universitātes Grandes Ecoles License (+DEUG) Maitrise (DEUA) Itālija Vienslāņa 5 g Pseidobināra (māksla, tehniskās zin. -- Dottore di laurea Spānija Vienslāņa 5 g Unitāra -- Licenciatura Portugāle Vienslāņa Univ. un Istituto Grieķija Viensl. 4-5 (U) 3-4 (TEI) Politechnico Licenciatura (ar starpgrādu) Bachelerato Mestrado Univ. un TEI -- Ptychio Ptychio Šveice Divslāņu Universitātes un Fachhochsch. License Diplom FH Diplom

7 Augst k izgl t ba Eirop g. sistēma 1. grāds 2. grāds Dānija Divslāņu 3+2 Univeritātes koledžas Bachelor Profes.kvalif. Candidatus Zviedrija Divslāņu 3+1 Unitāra Kandidatsexamen Magisterexamen (yrkesexamen) Norvēģija Divslāņu Universitātes Høgskoler Cand mag. Høgskolekand. Candidatus Candidatus Somija Viensl. 5-6/ divslāņu 3+2 Universitātes AMK. (Kandidatti) AMK tutkinto Maisteri Islande Divslāņu 3+2 Universitāte, Prof.augstsk. Bachelor Prof. kval. Kandídatspróf Master

8 Augst k izgl t ba Eirop g. sistēma Dalījums 1. grāds 2. grāds Lielbritānija Divslāņu 3(4)+2 Unitāra Bachelor Bachelor hon. Master Īrija Divslāņu 3(4)+2 Universitātes Tehnol. Inst. Bachelor Bachelor hon. 2 vai 3 g dipl. Master Igaunija Divslāņu (3)4+2 Universitātes Augstskolas Baccalaureus Prof. AI dipl. Magister Latvija Divslāņu (3)4+2 Bināra progr. līmenī Bakalaurs Prof. AI dipl. Maģistrs Lietuva Divslāņu 4+2 vienslāņa 5-6 Unitāra Bakalauras Prof. dipl. Magistras

9 Polija Augst k izgl t ba Eirop g. sistēma dalījums 1. grāds 2. grāds Vairāk kā divslāņu Universitātes/ Profes. augstsk Licencjat (3) Inzynier (4-5) Magister (6) Čehija, Vienslāņa (5) Unitāra Diploms Slovākija Vienslāņa (5) Unitāra Maģistrs, inženieris Slovēnija Serbija/ Melnk.A Vienslāņa 4-6 Pseidodivslāņu 5+2 Unitāra Diploms Unitāra Bakalaurs (5) Maģistrs 2 Horvātija Pseidodivsl Bināra: Universitātes profes. koledža Diploms (4-5) Zinātņu maģistrs (2) Bosnija Pseidodivsl Unitāra Pirmais grāds (4-6) Maģistrs (2)

10 Tendences I b tisk k s atzi as P t jums par da konver jo os virzienus Eiropas valstu augst k s izgl t bas sist mu reform s Eirop ir tendence uz pirmsdiploma/ p cdiploma divsl u studiju strukt ru ar bakalaura un ma istra gr diem (bet ne oblig ti uz modeli) rakstur gie gr di subgr ds (2 gadi), bakalaurs 3(4), ma istrs (5) un doktors (~ 8) irtnei starp akad misko un profesion lo augst ko izgl t bu ir tieksme izpl st

11 Izglītības sistēmu tipi Uzņemšana doktora studijās A tips B tips A tips A tips B tips B tips Vienslāņa unitāra sistēma Vienslāņa bināra sistēma Divslāņu unitāra sistēma Divslāņu bināra sistēma

12 P c Lisabonas konvencijas parakst anas Lisabonas konvencijas sagatavošana, valstu faktiskā vienošanās par diplomu atzīšanu, Eiropas reģiona Diplomātiskā konference Lisabonas konvencijas parakstīšana Francijas, Itālijas, Lielbritānijas un Vācijas ministri paraksta Sorbonnas deklarāciju Konsultācijas ES un starpvalstu līmenī, pētījums Tendences un studiju struktūras augstākajā izglītībā valstu ministri paraksta Boloņas deklarāciju

13 Valstu sadarb ba veidojot Lisabonas konvenciju par d ja vald b m, ka nepiecie ama t l ka darb ba Sorbonnas dekl ar cija gada 25. maijs Parakst t ji: Francija, It lija Lielbrit nija un V cija, virziens uz Eiropas augstākās izglītības harmonizāciju modelis nav skaidri pieminēts, bet... Sorbonnas deklarācija izraisa apjukumu daļa to izsmej, daļa ļoti vēlas pievienoties, bet - pārveidotam variantam Eiropas Universitāšu Asociācija ar Eiropas Komisijas atbalstu veic pētījumu Tendences un studiju strukt ūras augstākajā izglītībā, autori Prof. Gijs Haugs un Jete Kir šteina

14 Akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības attiecības Eiropā

15 Bolo as deklar cija gada 18. j nijs, paraksta 29 valstis Lai nodro in tu Eiropas pilso u mobilit ti un nodarbin m bu Lai veicin tu Eiropas konkur tsp ju Taj pa laik respekt jot Eiropas daudzveid bu

16 Bolo as deklar cija gada 18. j nijs, paraksta 29 valstis Vienotas Eiropas augst ākas izglītības telpas izveide līdz gadam Galvenās tēzes: izprotamas un salīdzināmas grādu sistēmas radīšana (t.sk. izmantojot Eiropas vienoto Diploma pielikumu) divu ciklu (bakalaura-maģistra) studiju sistēmas veidošana, kurā jau pirmajam grādam jābūt izmantojamam Eiropas darba tirgū, ECTS izmanto šana kredītu uzkrāšanai, tajā skaitā mūžizglītībā,

17 Bolo as deklar cijas galven s t zes (II) Studentu, mācībspēku un zinātnieku reālas mobilitātes nodrošināšana Eiropas sadarbība kvalitātes nodrošināšanā, lai Eiropas valstis atzītu cita citas veikto kvalitātes vērtējumu Eiropas dimensija studiju programm ās Sociālā dimensija

18 Bologna action lines: Set in 1999 Degree system Quality assurance Transparency Credit systems Recognition Employability Student/staff Mobility Added later Third (doctoral) cycle Social dimension Global/ intern. openness Qualifications frameworks Lifelong Learning Student-centred learning 29 contries started,19 countries joined later

19 Bolo as deklar cij nosprausto m r u sasnieg anai nepiecie ams: piln b p riet uz diviem - bakalaura un ma istra l me iem, ieviest Eiropas kred tpunktu sist mu (ECTS) un Diploma pielikumu, iedibin t Eiropas m roga sadarb bu augst k s izgl t bas kvalit tes nodro in an, atrisin t joproj m past vo s diplomatz anas probl mas, rast risin jumus, k atz t m izgl t bas rezult tus, nov rst praktiskos r us mobilit tei rast risin jumus soci laj m probl m m

20 T l ka att st ba No pras bas p c caurskat m bas un absolventu nodarbin m bas izriet p reja uz studiju rezult tos/ kompetenc s balst tu izgl t bu No pras bas p c sal dzin m bas, mobilit tes un diplomatz anas veicin anas izriet nepiecie am ba veidot kvalifik ciju ietvarstrukt ras Ja izmanto studiju rezult tu pieeju, var veidot efekt vu kvalit tes nodro in anu augstskolu iek ien

21 Ik p c diviem gadiem Eiropas ministri tiekas, lai: - no jauna apstiprinātu procesa mērķus, - izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus un - noteiktu vadlīnijas nākošajam periodam. Starplaikos darbojas Boloņas peocesa starptautiskā darba grupa gada ministru tikšanās notika martā Budapeštā un Vīnē, nākoša būs gadā Bukarestē

22 Rekomend cijas un secin jumi par bakalaura gr diem, Helsinki, g. Bakalaura kopsauc ja sast vda as: kopējais apjoms ir 180 līdz 240 ECTS ( LV) kredītpunkti jeb 3-4 gadi bakalaura studiju būtiskai sastāvdaļai ir jābūt patstāvīgas mācīšanās prasmju apguvei (mūžizgl.) var iegūt gan universitātēs, gan profesionāli orientētās augstskolās programmas ar atšķirīgu orientāciju un profiliem, lai nodrošinātu daudzveidīgās individuālās, akadēmiskās un darba tirgus vajadzības konkrētās kvalifikācijas specifiskā orientācija un profils, kā arī sasniedzamie studiju rezultāti (learning outcomes) jāietver tās nosaukumā un jāizskaidro Diploma pielikum ā Secinājumi par bakalaura grādiem Rektoru padomes mājaslapā

23 Bakalaura gr du atbilst ba darba tirgum - da ai bakalaura programmu j b t orient t m uz konkr t m profesij m, - cit m galvenok rt j sagatavo studenti t l k m studij m un v l kai ieejai darba tirg - VIS M programm m j ietver transvers l s prasmes un kompet ences - da s discipl n s, kur profesion iem ir pa as pras bas, bakalaura gr ds var neb t pietiekams darba tirgum - j veido patst v gus bakalaura t ipa gr dus, kas pa i orient ti uz darba tirgus vajadz b m

24 Nepiecie amie papildpas kumi Jāveido saprātīgi pārejas mehānismi no bakalaura uz maģistra programmām Nav pietiekami reformēt tikai struktūras. Eiropas līmenī j nodro ina no bakalaura un ma istra sagaid mo galveno kompeten u caurskat m bu un sal dzin m bu.

25 Gr du sist mu att st ba Eirop p c Bolo as deklar cijas

26 Vieno an s par Bakalaura gr du Bakalaura gr du var ieg t universit t s un cit s augstskol s Visiem bakalauriem ties bas stud t ma istrat r Bakalaurs nedr kst b t tikai starppak pe, kam j b t ar izgl t bas un nodarbin m bas j gu pa am par sevi. Kred tpunktu apjoms ECTS (3-4 pilna laika st udiju gadi) Bakalaura nodrbin m bu nodro ina vai nu konkr tas profesijas apguve vai bakalaura l me a pamatrasmes

27 Eiropā sastopamās maģistra grāda funkcijas augstākās izglītības "pabeigšana, "pēcdiploma" grādi pēc garajām programmām sagatavošanās doktorantūrai, profesijas ieguve pēc bakalaura grāda, šaurāka specializācija, relatīvi tuva blakus virziena apguve, atšķirīga studiju virziena apguve Eiropas dimensijas pievienošana izglītībai

28 Vieno an s par ma istra gr du Ma istra programm uz em ar atz tas augstskolas pie irtu bakalaura gr du Ma istra gr du var ieg t universit t s un cit s augstskol s Ma istra gr ds sniedz kompet ences nodarbin m bai un zin tniskajam darbam Ma istra gr da ieguv jiem ir nepiecie am s studiju un pētnieciskās iema as, lai tie sp tu autonomi un liel m r pa i sav vad b turpin t studijas, k ar iesaist ties zin tnisk darb b

29 Vieno an s par ma istra gr du Visiem ma istriem ir ties bas stud t doktorant r Kred tpunktu apjoms ECTS (no tiem ne maz k k 60 kred tpunktu ma istra l men ) Ieg t ma istra gr da veids neierobe o ma istru form l s ties bas

30 Zieme valstis Dānija 80-to gadu beig s s ka gadu bakalaura +2 gadu ma istra (humanit raj s zin tn s 3). Tagad visās discipl n s. Zviedrija ECTS (3+1 gadi) - nesader ar p r jo Bolo as valstu sist m m. Nesen ieviests Magisterexamen med ämnesbredd. (profesion lais ma istrs). Norvēģija p riet uz sist mu, tagad visās augstskol s vien di gr di. Papildus 120 ECT S ma istram ir ar divi ECTS ma istru veidi starptautiskais un pieredz balst tais Somija p riet uz stu 3+2 sist mu, kur bakalaurs b s patst v gs gr ds, nevis starpstadija. Ir profesion lie bakalauri, pagaid m nav ma istru. Islande past v kop gada, tagad iet uz 3+2

31 Rietumeiropa Itālija 3+2 laurea + laurea specialistica, paral li past v 1. un 2. l me a ma istra gr di, kuri nav divsl u strukt ras sast vda a Spānija diploma 3 gadi, licenciatura v l 2 gadi, bet tas ir garo studiju iedal jums da s nevis divasl u strukt ra. Ma istra gr di ir, bet nav valsts atz ti. Francija p riet uz 3+2+3, ievie ar license professionelle, b s ar divu veidu Mastere. Maitr îse nav ma istrs Nīderlande p riet uz bakalaura ma istra strukt ru universit t, bet tas ir 3+1, nevis 3+2, profesion laj s augstskol s at auts akredit t ar ma istra programmas, Vācija virz ba no 5 gadu Diplom uz 3+2, jaunos gr dus var akredit t gan universit tes, gan Fachhochschulen.

32 Centr leiropa Ungārija p rejiet no 5 gadu program m uz 3+2, uz ma istra programm m var pieteikties ar profesion lo augstskolu bakalauri (3-4), notiek l ni Polija, ehija, Slov kija divsl u sist ma nav popul ra studentu vid, probl mas ar ievie anu. Biju s Dienvidsl vijas valstis daudz kur ma istrs ir pēc garaj m 5-6 gadu programm m, vairums ap gadu s ku as veidot bakalaura-ma istra sist mas

33 Some overoptimistic beliefs 1. When all countries ratify the LRC, recognition in Europe will become easy 2. When all countries provide the information on institutions and qualifications, recognition in Europe will become easy 3. When all countries introduce quality assurance, recognition in Europe will become easy 4. When all countries introduce outcomes-based qualifications frameworks, recognition will become automatic 5. When all countries include institutional recognition procedures among the issues covered by quality assurance, recognition will improve.