ESAO vides raksturlielumu pārskati Latvija GALVENIE ATZINUMI 2019

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "ESAO vides raksturlielumu pārskati Latvija GALVENIE ATZINUMI 2019"

Transkripts

1 ESAO vides raksturlielumu pārskati Latvija GALVENIE ATZINUMI 2019

2 ESAO vides raksturlielumu pārskati KAS IR VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI ESAO vides raksturlieluma pārskatos ietverta uz faktiem balstīta analīze un izvērtēta valstu virzība uz to vides politikas mērķiem. Šie pārskati veicina mācīšanos no līdzbiedriem, palielina valdību pārskatatbildību un sniedz mērķtiecīgus ieteikumus, lai palīdzētu valstīm uzlabot vides raksturlielumus. Pārskati ir pamatoti ar plašu ekonomikas un vides datu kopu. Katrs vides raksturlielumu pārskata periods aptver visas ESAO dalībvalstis un atsevišķas partnervalstis. Visi pārskati, kā arī papildinformācija ir pieejami vides raksturlielumu pārskatu vietnē Latvijai ir ievērojamas iespējas virzīties uz zaļāku, zemu oglekļa emisiju ekonomiku, bet tam ir vajadzīgi spēcīgāki cenu signāli, vairāk ekoinovāciju un apjomīgas investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā un pakalpojumos. Anhels Gurija (Angel Gurría) ESAO ģenerālsekretārs PIRMAIS LATVIJAS VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATS Latvija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) iestājās gadā. Pirmajā Latvijas Vides raksturlielumu pārskatā valsts vides raksturlielumi aplūkoti, sākot ar 21. gadsimta pirmās desmitgades otro pusi. Process ietvēra konstruktīvu un savstarpēji bagātinošu politisko dialogu starp Latviju un valstīm, kuru eksperti piedalījās ESAO Vides raksturlielumu pārskatu darba grupā. ESAO izsaka pateicību divu valstu Dānijas un Igaunijas vērtētājiem. Vides raksturlielumu pārskatā sniegti 46 ieteikumi, kurus ESAO Vides raksturlielumu pārskatu darba grupa apstiprināja gada 24. aprīlī. To mērķis ir atbalstīt Latviju centienos padarīt tās ekonomiku videi draudzīgāku un uzlabot vides pārvaldību. Īpašs uzsvars likts uz atkritumiem, materiālu pārvaldību un aprites ekonomiku, kā arī uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

3 Latvija Apskats Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades vidus ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes apstākļos Latvijas vides raksturlielumi un iedzīvotāju labklājība ir būtiski uzlabojušies. Attīstības galvenie virzītājspēki bija saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz vidi un lielās investīcijas, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai panāktu vides konverģenci ar ekonomiski vairāk attīstītām ESAO valstīm. Mežsaimniecība un lauksaimniecība ir visai nozīmīgas no ekonomiskā un sociālā viedokļa, bet tās arvien vairāk ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ar bioloģisko daudzveidību saistīto jautājumu iekļaušanai ekonomiskās attīstības politikā jākļūst par prioritāti. Lai paātrinātu pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku, būs nepieciešamas nozīmīgas investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā, plašāka atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde un spēcīgāki cenas signāli. GALVENIE ATZINUMI LATVIJA GADĀ Iedzīvotāju skaits 1,9 miljoni IKP uz 1 iedzīvotāju (pašreizējā pirktspējas paritāte) USD (ESAO vidējais rādītājs ir USD) Kopējā platība km 2 Iedzīvotāju blīvums 29,9 iedzīvotāji/km² (ESAO vidējais rādītājs ir 35,5) Valūta Eiro (EUR) 1 USD = 0,847 EUR IESPĒJAS Saskaņota ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma Vērienīgi vides nodokļi ES finansējums transportam, enerģētikai un ar vidi saistītai infrastruktūrai Arvien vairāk investīciju vides pētījumiem un vides uzlabošanai Liela un pieaugoša no atjaunojamiem resursiem iegūstamās enerģijas daļa Arvien plašāka atkritumu atkārtota izmantošana Plašs aizsargājamo dabas teritoriju tīkls PROBLĒMAS Vāji oglekļa cenas signāli un liels atbalsts fosilā kurināmā izmantošanai Uzņēmumu mazā vēlme ražot videi draudzīgākus izstrādājumus Pieaugošas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un zemes izmantošanas Maza ēku un transportlīdzekļu energoefektivitāte Nevienāda transporta, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte Pastāvīgs gaisa piesārņojums ar smalkajām daļiņām Nepietiekami stimuli atkritumu rašanās novēršanai un aprites ekonomikas pieejām Arvien lielāks apdraudējums biotopiem un sugām 3

4 ESAO VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI. LATVIJA Vides raksturlielumi pamattendences Dabiskā vide ir nozīmīga tautsaimniecības vērtība. Latvijas meži, mitrāji un jūrmala piesaista daudz tūristu. Galvenās ražošanas un eksporta nozares ir kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Latvijai ir panākumi ekonomikas izaugsmes nošķiršanā no ietekmes uz vidi, kādu, piemēram, rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un lielākā daļa gaisa piesārņotāju. Ir uzlabojusies ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un to pieejamība, tomēr daži vidi ietekmējoši faktori, visticamāk, saglabāsies līdz ar turpmāku ekonomikas izaugsmi un ienākumu kāpumu. ENERGORESURSU STRUKTŪRA UN IZMANTOŠANAS INTENSITĀTE z z Lielu Latvijai nepieciešamās enerģijas daļu, kas turpina palielināties, nodrošina atjaunojamie energoresursi. Tie veido 40 % no primārās enerģijas avotiem un vairāk nekā pusi no elektroenerģijas ražošanas avotiem, un tas ir viens no lielākajiem īpatsvariem ESAO valstīs (1. attēls). saražo hidroelektrostacijas, savukārt elektroenerģijas ražošana no vēja un saules joprojām ir nenozīmīga, kaut arī tai ir ievērojams potenciāls. z No koksnes iegūta biomasa, piemēram, granulas un šķelda, ir galvenais atjaunojamais resurss, kas veido trešdaļu no energoresursu struktūras lielāko īpatsvaru ES. Biomasa galvenokārt tiek izmantota daudzajās koģenerācijas stacijās. Lielāko daļu valsts elektrības Lai gan galaenerģijas patēriņš uz vienu iekšzemes kopprodukta (IKP) vienību ir samazinājies, tas joprojām pārsniedz ESAO valstu vidējo vērtību. Pēdējā desmitgadē ir palielinājies enerģijas patēriņš transporta, rūpniecības un lauksaimniecības nozarē. Mājsaimniecību energopatēriņš ir ievērojami sarucis, bet mājas joprojām ir visai energoneefektīvas un patērē 30 % enerģijas. 1. attēls. Latvija viena no ESAO līderēm atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanā Atjaunojamo energoresursu procentuālā attiecība apgādē ar primāro enerģiju, gads, 10 vadošās ESAO valstis 100% 90% 80% 70% 60% 50% Ģeotermālā 40% 30% 20% Biokurināmais un atkritumi Ūdens 10% Saules/vēja/ cita veida 0% Islande Norvēģija Latvija Zviedrija Jaunzēlande Piebilde. Sadalījumā iekļauta elektrības pārdošana. Avots: IEA (2019), World Energy Statistics and Balances (datubāze). 4 Dānija Somija Austrija Čīle Šveice

5 GALVENIE ATZINUMI SEG EMISIJAS Lai gan no līdz gadam ekonomika pieredzēja izaugsmi par 30 %, uzlabojot energoefektivitāti un vairāk izmantojot atjaunojamos resursus, SEG emisijas tika samazinātas par 1,3 %. Tomēr SEG emisijas no lauksaimniecības palielinājās par aptuveni vienu ceturtdaļu, un ir sagaidāms, ka, izvēršoties lauksaimnieciskajai ražošanai un slāpekļa mēslojuma izmantošanai, šī tendence turpināsies. Līdz ar mežu pastiprināto izciršanu un novecošanu un pļavu pārveidošanu par aramzemi mazinās arī SEG piesaistes spēja. Latvija virzās uz ES gada SEG mazināšanas mērķa sasniegšanu nozarēs, kas ir ārpus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, galvenokārt no transporta, lauksaimniecības, ēkām, mazām rūpnieciskām iekārtām un atkritumiem (2. attēls). Lai sasniegtu gada mērķi un Parīzes nolīguma mērķus klimata pārmaiņu jomā, vēl daudz ir jāpaveic energoefektivitātes uzlabošanā, ilgtspējīga transporta veicināšanā, kā arī lauksaimniecības un zemes izmantošanas radīto SEG emisiju kontrolē. 2. attēls. Latvija, visticamāk, sasniegs ES gada SEG mazināšanas mērķi, bet ne gada mērķi Miljonu tonnu CO 2 ekvivalenta ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kopā 2 Mērķi 2 +17% kopš gada Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF) Kopīgo centienu lēmums (KCL), kopā -6% kopš gada Faktiskās emisijas Paredzētās emisijas Avots: Valsts emisijas, par kurām ziņots Apvienoto Nāciju Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām un ES Siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismam. Turpmākās darbības klimata pārmaiņas Izstrādāt klimata pārmaiņu mazināšanas plānu, kurā noteikts katras ekonomikas nozares ieguldījums SEG emisijas mazināšanā un pakāpeniski sasniedzami arvien augstāki mērķi atbilstoši Parīzes nolīgumā noteiktajiem. Uzlabot zināšanas par pieejamajām mazināšanas iespējām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē. Izvērtēt vietēji ražota biokurināmā un biodegvielas izmantošanas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem, kā arī ieguvumus no tā. 5

6 ESAO VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI. LATVIJA Vides raksturlielumi pamattendences turpinājās GAISA KVALITĀTE z Lai gan gaisa kvalitāte ir uzlabojusies, ietekme uz veselību saglabājas. Kaut arī PM 2,5 smalko daļiņu iedarbība uz iedzīvotājiem vidēji ir mazinājusies, gandrīz 90 % Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti PM 2,5 daļiņu iedarbībai līmenī, kas ir augstāks par Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto vērtību 10 µg/m 3 (3. attēls). Gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību pastiprina iedzīvotāju novecošana, tādi neveselīgi ieradumi kā smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana, kā arī nevienlīdzīga kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība. z PM 10 smalko daļiņu un slāpekļa oksīda NOx robežvērtību pārsniegšana Rīgas pašvaldību pamudināja īstenot vairākas rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai. Pēdējā no tām gadam ir vērsta uz transportlīdzekļu un rūpnieciskās darbības emisiju samazināšanu. Nepieciešams paplašināt un atjaunināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu. z Retāka malkas izmantošana individuālās apkures sistēmās un paaugstinātas tehniskās prasības transportlīdzekļiem ir palīdzējušas samazināt gaisa piesārņotājvielu emisiju, tomēr līdz ar mēslojuma lietošanu ir palielinājušās amonjaka emisijas. Jādara vairāk, Kopš 21. gadsimta lai sasniegtu pirmās desmitgades un vidus slāpekli saturoša gada mērķus mēslojuma patēriņš uz attiecībā uz NO x hektāru lauksaimniecības un amonjaku platības ir palielinājies par un gada mērķi attiecībā uz PM 2,5 daļiņām. vairāk nekā 70 % 3. attēls. Vairākums Latvijas iedzīvotāju joprojām ir pakļauti lielas PM 2.5 daļiņu koncentrācijas iedarbībai PM 2,5 daļiņu iedarbībai pakļautie iedzīvotājie, % 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 90% Latvija gada µg/m³ µg/m³ 11% 64% 25% 49% ESAO gada ŪDENS 0-10 µg/m³ 41% 33% 20% 5% µg/m³ OECD (2019). OECD Environment Statistics (datubāze). 6 z Ūdens resursi ir bagātīgi, taču ūdens kvalitāte virszemes ūdenstilpēs kopumā ir zemāka par ES vidējo ūdens kvalitāti, un par to joprojām arī trūkst datu. Ūdenstilpes galvenokārt ietekmē difūzais piesārņojums no lauksaimniecības, punktveida piesārņojums un morfoloģiskas izmaiņas. Kaut arī sākotnēji slāpekli saturošs mēslojums tika izmantots salīdzinoši nelielā apjomā, arvien plašāka tā lietošana ir radījusi palielinātu slāpekļa pārpalikumu. z ES fondu investīcijas ir nodrošinājušas labu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam gadā gandrīz 82 % iedzīvotāju kanalizācijas sistēmas bija pievienotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pārsvarā ar terciāro attīrīšanu, tomēr 14 pilsētās daļa notekūdeņu tiek attīrīti individuālās iekārtās, kas, iespējams, neatbilst vides aizsardzības prasībām. Kopumā ūdenssaimniecības infrastruktūra noveco un ir sliktā stāvoklī. Turpmākās darbības gaisa kvalitāte un ūdens apsaimniekošana z Uzlabot un paplašināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu. z Uzlabot ar gaisa kvalitāti saistīto rīcību programmu efektivitāti Rīgas reģionā, lai mazinātu emisijas no transportlīdzekļiem, rūpniecības iekārtām un mājsaimniecībām. z Pilnveidot ūdenstilpju monitoringu un novērtēšanu. z Papildus ES finansējumam izmantot valsts publiskās un privātās investīcijas, lai atjauninātu ūdenssaimniecības infrastruktūru. z Nodrošināt autonomo notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām vides jomā.

7 GALVENIE ATZINUMI Vides pārvaldība Latvijai ir centralizēta vides pārvaldības sistēma ar spēcīgu uzsvaru uz sabiedrības līdzdalību. Tiesisko regulējumu, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un dabas aizsardzības jomā, ir stiprinājusi valsts normatīvo aktu saskaņošana ar ES direktīvām, tomēr labas prakses pārņemšana vides jomu regulējošo normatīvo aktu īstenošanā ir bijusi nevienmērīga. IIESTĀŽU SISTĒMA UN TIESISKAIS REGULĒJUMS Institucionālā stabilitāte no gada ir palīdzējusi uzlabot personāla kvalitāti vides aizsardzības iestādēs, kaut arī ticis samazināts amata vietu skaits un finansējums. Pārresoru koordinācijas centrs nenodrošina pietiekamu starpministriju sadarbību vides aizsardzības politikas jautājumos. Izsniedzot atļaujas darbībām ar nelielu ietekmi uz vidi, Latvijā tiek ievērota laba starptautiskā prakse attiecībā uz vidi piemērot standartprasības. Vietējā teritorijas plānošanā dominē attīstības prioritātes, un pašvaldību ilgtspējīgās attīstības stratēģijas uz to netiek tieši attiecinātas. ATBILSTĪBA Pārbaužu skaits kopš gada ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, galvenokārt resursu trūkuma dēļ. Kaut arī ir ieviesta pārbaužu plānošana atkarībā no riska, neatbilstību noteikšana nav uzlabojusies. Vides pārvaldības sistēmu sertifikācija ir kļuvusi biežāka, bet videi draudzīgas uzņēmējdarbības veicināšana joprojām ir epizodiska. DEMOKRĀTIJA Vides ministrija ir izveidojusi vairākas padomdevējas iestādes, lai dažādās politikas jomās iesaistītu profesionālās asociācijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumus un zinātniekus. Sabiedrībai ir gandrīz neierobežota piekļuve informācijai par vidi, bet šai informācijai vajadzētu būt vienkāršāk lietojamai. Turpmākās darbības pārvaldība Stiprināt Pārresoru koordinācijas centra lomu starpministriju sadarbībā. Paplašināt vides inspekciju plānošanu atkarībā no riska, lai uzlabotu neatbilstību noteikšanu un novēršanu. Izstrādāt izpildes nodrošināšanas politiku ar skaidriem administratīvā soda un kriminālsoda samērīgas piemērošanas nosacījumiem un novērtēt to iedarbīgumu. Aktīvāk veicināt normatīvo aktu prasību ievērošanu vides jomā un videi draudzīgu uzņēmējdarbību. 7

8 ESAO VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI. LATVIJA Gadījumu izpēte BALTIJAS JŪRA RĪCĪBA KLIMATA POLITIKAS JOMĀ VIETĒJĀ LĪMENĪ Palielinot energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantošanu, Rīga ir apņēmusies līdz gadam samazināt CO 2 emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 90. gadu līmeni. Tā ir arī izstrādājusi stratēģiju, lai piemērotos hidroloģiskajiem procesiem, kurus pastiprinājušas klimata pārmaiņas, un īstenotu atbilstošus plūdu riska pārvaldības pasākumus. Divdesmit pašvaldības, kurās dzīvo 60 % no Latvijas iedzīvotājiem, ir iesniegušas klimata pārmaiņu mazināšanas plānus saskaņā ar Pilsētu mēru paktu klimata un enerģētikas jomā. Gandrīz visos plānos izvirzīts mērķis samazināt CO emisijas līdz gadam, un tikai vienā līdz gadam.. Liepāja Riga Ķemeru nacionālais parks Jūrmala Jelgava LIETUVA ĶEMERU NACIONĀLAIS PARKS Tas ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, kas aizņem 380 km 2 plašu teritoriju. Parkā ir ap 30 ES prioritāras nozīmes biotopu, kā mitrie meži, melnalkšņu staignāju meži, augstie jeb sūnu purvi un zemie jeb zāļu purvi. Tajā mājo vairākas putnu un savvaļas dzīvnieku sugas, un daudzveidīgās ainavas dēļ tas ir kļuvis par iecienītu apmeklējuma vietu. HYDROPLAN ir parkā nesen īstenots LIFE programmas projekts Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošana. Tas tika izdarīts, ar kūdru piepildot 68 km garus grāvjus un ar aptuveni 500 aizsprostu izbūvi apturot ūdensteci. Tādējādi hidroloģiskais režīms tika atjaunots 5,5 km 2 lielā kopējā platībā ELEKTROMOBILITĀTE Elektromobilitātes attīstības plāns gadam un Alternatīvo degvielu attīstības plāns gadam paredz ieguldīt 8,3 miljonus eiro (tajā skaitā septiņus miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem), lai līdz gadam uz galvenajiem ceļiem ierīkotu 150 uzlādes staciju. To skaits no tikai 13 stacijām gadā ir palielinājies līdz 74 stacijām gadā. Tādi atvieglojumi kā bezmaksas autostāvvietas un mazākas transportlīdzekļa nodevas ir veicinājušas elektrisko transportlīdzekļu pārdošanu gada sākumā Latvijā bija reģistrēts apmēram 550 elektrisko transportlīdzekļu vairāk nekā gadā, kad to bija 200. Tomēr tie veido tikai 0,1 % no kopējā transportlīdzekļu skaita salīdzinājumā ar 1,5 % visā ES 8

9 IGAUNIJA GALVENIE ATZINUMI KRIEVIJAS FEDERACIJA LATVIJA ATKRITUMU POLIMĒRU PĀRSTRĀDE Latvijas uzņēmumi Nordic Plast un Baltija ir galvenie polimēru pārstrādātāji Baltijas reģionā. Latvijā šķirojot tiek savākti un no citām ES valstīm ievesti pārstrādājamie plastmasas atkritumi vieglie plastmasas maisiņi un plēves, cietās plastmasas kārbas un trauki, polipropilēna maisiņi, plastmasas pudeles un pudeļu vāciņi. Lielākā daļa pārstrādāto rūpniecības izejvielu, plastmasas granulu un polietilēntereftalāta (PET) pārslu tiek eksportēts pārstrādei. Gadā saražotās 7000 tonnas pārstrādātās plastmasas granulu tiek pārdotas tādu plastmasas izstrādājumu kā plēve un plastmasas galda piederumi ražotājiem tonna PET pārslu ik gadu tiek pārdota pārtikas iesaiņojuma un šķiedras un plastmasas spriegošanas lenšu ražotājiem. PUBLISKĀ IEPIRKUMA ZAĻINĀŠANA gadā pieņemtajā Publisko iepirkumu likumā noteikts zaļais publiskais iepirkums (ZPI). Savukārt gada Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. ZPI kritēriji ir izstrādāti 21 preču grupai, bet tikai septiņām no tām ZPI ir obligāti piemērojams. Latvijā gadā ZPI daļa kopējā iepirkumā bija palielinājusies līdz 18 %, un tas nav tālu no valdības mērķa sasniegt 20 % līdz gadam. SEZONAS IEBRAUKŠANAS MAKSA JŪRMALĀ Jūras kūrortpilsēta Jūrmala no aprīļa līdz septembrim piemēro sezonālu vietējo nodevu divu eiro apmērā par transportlīdzekļa iebraukšanu tā saucamajā īpaša režīma zonā. Īpaša režīma zona ietver pilsētas centru ar kultūrvēsturiskām ēkām, kā arī atpūtas un kūrorta infrastruktūru. Nodevas mērķis ir ierobežot satiksmi cauri pilsētai un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu gadā tika plānoti gandrīz trīs miljoni eiro lieli ieņēmumi. Tie tiek izmantoti dažādiem mērķiem, arī tūrisma veicināšanai un vides aizsardzībai. 9

10 ESAO VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI. LATVIJA Zaļā izaugsme Pēdējā desmitgadē ilgstošas ekonomikas izaugsmes rezultātā ir palielinājušies ienākumi uz vienu Latvijas iedzīvotāju, tomēr joprojām saglabājas nabadzība, nevienlīdzība un lielas reģionālās atšķirības. Latvijai ir ievērojamas iespējas paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku un vairāk ietverošu mazoglekļa ekonomiku. Lai to panāktu, ir labāk jāizmanto vides nodokļi un nodevas, jāuzlabo ar vidi saistītās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte un jāinvestē novatoriskās iespējās. Attīstības plānošanas periods pēc gada dod iespēju labāk saskaņot vides un ekonomikas attīstības mērķus. CENAS SIGNĀLI Virkne ar vidi saistītu nodokļu un nodevu nodrošina ieņēmumus 3,8 % apmērā no IKP, veidojot vienu no lielākajiem īpatsvariem ESAO valstīs (4. attēls). Lai gan enerģijas un oglekļa nodokļu likmes nesen ir palielinātas, tās kopumā ir zemas un neatspoguļo enerģijas izmantošanas un oglekļa dioksīda emisiju videi nodarītā kaitējuma paredzētās izmaksas. Par trim ceturtdaļām oglekļa dioksīda emisiju, kas rodas, sadegot degvielai, cenas signāls ir zems, vai tām vispār nav noteikta cena (5. attēls). Lielais atbalsts fosilā kurināmā izmantošanai vājina oglekļa cenas signālu un rada energotaupības mērķiem pretēju efektu. Daži kurināmā veidi, ko izmanto apkurei, kā arī lauksaimniecībā, zvejniecībā, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, joprojām netiek aplikti ar nodokli, vai arī tiem piemēro samazinātu nodokļa likmi gadā ikgadējais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis Latvijā tika piesaistīts CO2 emisijām. Tas var veicināt esošo transportlīdzekļu nomaiņu pret transportlīdzekļiem ar ekonomisku degvielas patēriņu, bet var arī vēl vairāk palielināt ar dīzeļdegvielu darbināmo transportlīdzekļu skaitu, tā kaitīgi ietekmējot gaisa kvalitāti pilsētās Nodokļi un nodevas transporta nozarē rada nepareizus stimulus. Starp benzīnu un dīzeļdegvielu ir liela nodokļu starpība, lai gan dīzeļdegvielai ir lielāks oglekļa saturs un lielākas ir arī tās radītā Gandrīz 80 % visu vieglo transportlīdzekļu ir vairāk nekā 10 gadu veci, un vairāk nekā pusei no tiem dzinēji darbojas ar dīzeļdegvielu. vietējā gaisa piesārņojuma izmaksas. Nodokļos par smagajiem kravas transportlīdzekļiem nav ņemti vērā ar vidi saistītie apsvērumi. Kravas automobiļiem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva, bet vieglajām automašīnām ne. Ar nodokli netiek aplikts darba ņēmēja ieguvums no dienesta automobiļa izmantošanas privātām vajadzībām. Dabas resursu nodoklis tiek piemērots par ūdens un dabas resursu ieguvi, ūdens un gaisa piesārņojumu, oglekļa dioksīda emisiju, atkritumu apglabāšanu, iepakojuma materiāliem un videi kaitīgām precēm, piemēram, eļļu, riepām un elektriskajām un elektroniskajām iekārtām. Daudzas, bet ne visas dabas resursu nodokļa likmes laika gaitā ir pielāgotas. 4. attēls. Ieņēmumi no vides nodokļiem ir vieni no lielākajiem ESAO valstīs, ar vidi saistīto nodokļu dotie ieņēmumi procentos no IKP, 10 vadošās ESAO valstis, gada zilie bāri un gada dzeltenie punkti Dānija Slovēnija Latvija Itālija Nīderlande Turcija Somija Grieķija Izraēla Igaunija ESAO 0% 1% 2% 3% 4% 5% 6% Piebilde vai vēlāks gads, par kuru ir dati. Avots: OECD (2019). Environmental policy: Environmental policy instruments. OECD Environment Statistics (datubāze). 10

11 ZAĻĀS INVESTĪCIJAS Valsts un privātās ar vidi saistītās investīcijas lielā mērā balstās uz ES finansējumu. No līdz gadam Latvijai piešķirtais ES finansējums vidēji ir 2,5 3 % no IKP gadā. Aptuveni trešdaļa šī finansējuma bija paredzēta ar vidi saistītām investīcijām un palīdzēja paplašināt un atjaunināt transporta, enerģētikas, kā arī ūdens un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru, tomēr vajadzība pēc investīcijām joprojām ir liela, īpaši lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus lauku rajonos. Latvijai ir garākais dzelzceļa tīkls Baltijas valstīs, bet lielākajai daļai vilcienu ir dīzeļdzinējs. Dzelzceļš ir galvenais kravu pārvadājumu veids, turpretī 80 % pasažieru pārvietojas automašīnās. Autobusu un vilcienu pakalpojumi, nodrošinot satiksmi uz mazapdzīvotām vietām, izmaksā dārgi, un daudzi ceļi ir nedroši un sliktā stāvoklī. Trūkst integrētas sabiedriskā transporta sistēmas, kas savienotu Rīgu ar tās apkārtni, kura turpina izplesties, un piepilsētā ir vairojušies sastrēgumi un piesārņojums. Latvija ir daudz ieguldījusi centralizētās siltumapgādes tīklu atjaunināšanā un ēku siltumefektivitātes uzlabošanā, tā panākot ievērojamu enerģijas ietaupījumu, tomēr vairākums ēku ir daudzīpašnieku 5. attēls. Tikai ceturtdaļai oglekļa dioksīda emisiju oglekļa cena pārsniedz 30 EUR/t CO 2, To emisiju īpatsvars, kuru cena ir vismaz 30 EUR/t CO 2 Portugāle Izraēla Slovākijas Republika Zviedrija Latvija Beļģija Ungārija Japāna Turcija Austrālija Avots: OECD (2018). Effective Carbon Rates % 10% 20% 30% 24% mājas ar zemu energoefektivitāti un vecākas par 25 gadiem. Regulēto tarifu sistēma apvienojumā ar jaudas maksājumiem ir veicinājusi biomasas izmantošanu elektrības un siltuma ražošanai, ļaujot Latvijai pietuvoties gada atjaunojamo energoresursu mērķim, tomēr šī atbalsta sistēma lielo izmaksu un ieviešanas problēmu dēļ ir tikusi apturēta līdz gadam. 6. attēls. Latvija ir pēdējā vietā starp Baltijas jūras reģiona valstīm no transporta infrastruktūras šķietamās kvalitātes viedokļa, Vērtējums Vācija 74 Dānija EKOINOVĀCIJA 70 Zviedrija 65 Polija 56 Lietuva 65 Somija 56 Igaunija 55 Latvija Gandrīz 10 % valsts pētniecības un izstrādes budžeta līdzekļu tiek tērēti ar vidi un enerģētiku saistītai pētniecībai, Latvijai šajā ziņā ierindojoties starp 10 priekšgalā esošajām ESAO valstīm gadā ar vidi saistītu tehnoloģiju patenta pieteikumu skaits sasniedza 13 % no visu patenta pieteikumu skaita, lai gan to kopējais skaits joprojām ir visai neliels. Latvijas tēriņi pētniecībai un izstrādei un novatoriskās iespējas tomēr ir pieticīgi, un uzņēmumu ieguldījumi vides jomā ir mazinājušies. Cenas signāli un finansiāli stimuli pietiekami neveicina privātās investīcijas. Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju Latvijas uzņēmumi mazāk tiecas ražot ekoloģiski tīrāku produkciju. Mazs pieprasījums pēc šādas produkcijas un pakalpojumiem ir galvenais šķērslis to tirdzniecības attīstībai. Avots: WEF (2018), The Global Competitiveness Report GALVENIE ATZINUMI Turpmākās darbības zaļā izaugsme Īstenot vides nodokļu reformu, kas ietvertu retāk piemērojamus atbrīvojumus no nodokļa un atvieglojumus, nodokļu likmes paaugstināšanu enerģijai, CO2 emisijām un gaisa piesārņotājiem, benzīna un dīzeļdegvielas cenu izlīdzināšanu, transportlīdzekļu nodokļu sistēmas uzlabošanu un autoceļu lietošanas nodevas piemērošanu vieglajiem automobiļiem. Palielināt valsts izmaksu lietderību, samazināt atkarību no ES fi nansējuma un pilnveidot fi nansiālo atbalstu uzņēmumu investīcijām vides jomā. Turpināt uzlabot māju energoefektivitāti un paplašināt siltumenerģijas uzskaiti. Apsvērt iespēju ieviest piedāvājumu konkursu atjaunojamo energoresursu atbalstam. Izveidot integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, kas savienotu Rīgu ar apkārtējām pašvaldībām, sekmēt sistēmu transports pēc pieprasījuma mazapdzīvotos lauku rajonos un turpināt paplašināt elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju tīklu. Turpināt palielināt pētniecības un izstrādes fi nansējumu ar vidi saistītai inovācijai un stiprināt pasākumus, ar kuriem tiek stimulēts pieprasījums pēc ekoloģiski tīrākas produkcijas, tehnoloģijām un pakalpojumiem. 11

12 ESAO VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI. LATVIJA Atkritumi, materiālu pārvaldība un aprites ekonomika 21. gadsimta pirmajā desmitgadē atkritumu apsaimniekošanas sistēmas Latvijā tika reorganizētas, un kopš tā laika atkritumu reģenerācija un pārstrāde ir uzlabojusies. Politiskais un tiesiskais regulējums Latvijā ir diezgan pilnīgs un saskaņots ar ES tiesību aktiem, tomēr joprojām paveikts pārāk maz. Atkritumi un materiāli vēl netiek pārvaldīti rentablā veidā, un īstenojamā politika nav pietiekami saskaņota, tomēr attīstības potenciāls ir labs un ar iepriecinošām jaunākajām tendencēm. RESURSU PRODUKTIVITĀTES UZLABOŠANA UN PĀRSTRĀDES VEICINĀŠANA Tautsaimniecības materiālais pamats ir bioloģiskie resursi un būvniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi. Attiecībā uz citiem resursiem un izejvielām valsts ir atkarīga no importa. Galvenais no resursiem ir biomasa, pārsvarā koksnes biomasa, kas veido 58 % no valstī patērētajiem un 70 % no eksportētajiem resursiem. Resursu produktivitāte ir uzlabojusies (par 29 % kopš gada), galvenokārt sociālekonomiskās attīstības dēļ. Tiesa, tās līmenis joprojām ir zems: Latvijā uz tonnu izmantoto materiālu tiek radīta mazāk nekā puse no ESAO valstu vidējās ekonomiskās vērtības. (7. attēls) Atkritumu daudzums ir audzis straujāk nekā ekonomika, kopš gada palielinoties vairāk nekā uz pusi. Ilgu laiku nozīmīga ir bijusi to apglabāšana poligonos, bet attīstās arī alternatīvi atkritumu apstrādes veidi. Pēdējos gados uzsvars ir bijis uz biogāzes un komposta ražošanu, lai bioloģiski noārdāmus atkritumus novirzītu no izgāztuvēm un veicinātu atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju sasniegšanu. Latvija ir galvenais polimēru pārstrādātājs Baltijas reģionā. Kopš gada sadzīves atkritumu daudzums ir palielinājies par 19 %, identiski ar ekonomikas izaugsmi gadā katrs iedzīvotājs vidēji radīja 436 kg sadzīves atkritumu mazāk nekā vidēji ESAO valstīs (524 kg), bet par 37 % vairāk nekā vidēji Latvijā gadā. Kopš ir ieviesta šķiroto atkritumu savākšana un izstrādātas ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, ievērojami ir pieaudzis reģenerācijas īpatsvars no 5 % gadā līdz aptuveni 30 % gadā (vai pat vairāk, ja ņem vērā no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūto biogāzi), tomēr tas vēl arvien ir mazāk nekā vidēji ESAO valstīs (8. attēls). Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa ir veicinājis to, ka gandrīz visi uzņēmumi, kam uz to bija tiesības, ir pievienojušies ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām. Šīs sistēmas kopumā ir ļāvušas sasniegt noteiktos pārstrādes mērķus, bet dažas no tām nav pietiekami labi pārredzamas un saskaņotas. Par to ekonomisko atdevi ir maz informācijas, un iesniegtie dati bieži nav pietiekami kvalitatīvi. 7. attēls. Resursu produktivitāte uzlabojas, bet joprojām ir maza, Latvija, materiālu patēriņš 2016 Koksne Nerūdu minerāli Pārtika, lopbarība Latvija 11% Fosilās enerģijas nesēji 47% 36% 5% Metāli 1100 USD radīts no tonnas patērēto materiālu ESAO Nerūdu minerāli Fosilās enerģijas nesēji Pārtika, lopbarība Metāli Koksne 38% 26% 20% Avots: OECD (2018). Material resources. OECD Environment Statistics (datubāze); Eurostat (2018). Material fl ow accounts (datubāze). 13% 3% 2400 USD radīts no tonnas patērēto materiālu 12

13 No atkritumiem līdz resursiem: ekoloģiskais sadzīves atkritumu poligons Getliņi Rīgas reģiona videi draudzīgs sadzīves atkritumu poligons Getliņi apsaimnieko 40 % visu Latvijā radīto sadzīves atkritumu. No parastas atkritumu izgāztuves tas ir attīstījies līdz modernam atkritumu apstrādes un pārstrādes kompleksam. Pēc šķirošanas pārstrādājami materiāli tiek nosūtīti uz tālāku apstrādi. Bioloģiski noārdāmi materiāli kopā ar atsevišķi savāktiem bioatkritumiem tiek uzglabāti īpaši konstruētās slēgtās šūnās, kurās notiek to pārstrāde anaerobos apstākļos ar paātrinātu biogāzes ražošanu. Biogāze tiek izmantota turpat uz vietas elektrostacijā, lai ražotu gan elektrību, ko piegādā elektrotīklam, gan siltumu paša kompleksa biroja apkurei, ūdens uzsildīšanai, notekūdeņu attīrīšanai, kā arī dārzeņu, zemeņu un ziedu audzēšanai siltumnīcās. Getliņos ik gadu tiek saražoti 20 GWh siltuma, vairāk nekā 30 GWh elektrības un apmēram 500 tonnas tomātu. Atkritumu poligona darbība palīdz ietaupīt tonnu CO 2 emisiju gadā. GALVENIE ATZINUMI ATKRITUMU DAUDZUMA MAZINĀŠANAS UN PĀRSTRĀDES VEICINĀŠANA Pasākumi atkritumu daudzuma mazināšanai un aprites ekonomikas veicināšanai valstī ir uzsākti salīdzinoši nesen, un daudzi uzņēmumi, šķiet, neapzinās ieguvumus, ko tie var dot. Cerīgi attīstās ekoinovācija un jaunas tehnoloģijas. Tiek veicināts zaļais publiskais iepirkums, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem un būvniecībai. Esošie ekonomiskie līdzekļi vēl nav pietiekami stimulējoši, lai mudinātu ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aktīvāk virzīties uz aprites ekonomiku. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa ir pārāk zema, lai segtu pakalpojumu izmaksas un pamudinātu mazināt nešķirotu jauktu atkritumu daudzumu no mājsaimniecībām. Kaut arī nodoklis par atkritumu apglabāšanu palielinās, tas var nebūt pietiekami liels, lai sekmētu pārstrādi. 8. attēls. Panākumi atkritumu reģenerācijā ir jānostiprina, Sadzīves atkritumi, atkritumu radīšana un IKP uz vienu iedzīvotāju, kas parādīts labajā virzienā Tūkstošos tonnu g. = IKP indekss uz vienu iedzīvotāju (labā ass) Apglabāšana (poligonos) Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Reģenerācija (materiāli, enerģija) Biogāzes reģenerācija Piebilde. Reģenerācija attiecas uz reģenerācijai paredzēto daudzumu; g. dati par biogāzes reģenerāciju attiecas uz bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu, kas tiek pārstrādāts anaerobos apstākļos ar biogāzes reģenerāciju. Avots: OECD (2019). Waste: Municipal waste. OECD Environment Statistics (datubāze). Turpmākās darbības atkritumi, materiālu pārvaldība un aprites ekonomika Pārskatīt nodokļus par atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši tās hierarhijai. Uzlabot ražotāju paplašinātas atbildības sistēmu pārredzamību un veicināt investīcijas augstvērtīgā vietējā pārstrādē. Inovācijas un iepirkumu politikā pilnībā integrēt mērķi izveidot slēgtu resursu aprites ciklu un novērst atkritumu rašanos. Uzlabot ar atkritumu un resursu apsaimniekošanu saistītās politikas pārvaldību, padziļinot ministriju sadarbību, pēc kaskādes principa īstenojot valsts atkritumu apsaimniekošanas mērķus vietējā līmenī un izmantojot sinerģiju Baltijas jūras reģionā. Uzlabot informētību par atkritumu un resursu pārvaldību un radīt vienotu sistēmu, kas aptver visus pārvaldības posmus un apstrādes veidus. 13

14 ESAO VIDES RAKSTURLIELUMU PĀRSKATI. LATVIJA Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana Latvija atrodas Baltijas jūras krastā un ir zeme ar lielu bioloģisko daudzveidību un daudzām dažādām ekosistēmām, tādām kā meži, pļavas, piekrastes un purvi, arī kūdras purvi. Latvijā mājo starptautiskas nozīmes sugas, piemēram, mazie ērgļi, melnie stārķi, lūši un vilki, tomēr vairākumam biotopu un sugu nav labvēlīgas aizsardzības statusa, un situācija pasliktinās. Latvija ir viena no nedaudzām ESAO valstīm, kurai nav bioloģiskās daudzveidības valsts stratēģijas. Salīdzinoši liela daļa zemes un jūras teritoriju ir aizsargājama, bet lauksaimniecībā un mežkopībā nav pilnībā integrēti ar bioloģisko daudzveidību saistītie jautājumi. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS STATUSA UN TENDENČU MONITORINGS Dabiskās vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties (9. attēls). Tikai 10 % biotopu ir labvēlīgas aizsardzības statuss. Visvairāk apdraudēti ir mežu, pļavu un kūdrāju biotopi. Lielāko apdraudējumu rada zemes lietošanas veida maiņa, sadrumstalotība, intensīva resursu izmantošana, piesārņojums un lauksaimnieciskās darbības paplašināšanās. 2,6 % no visām zināmajām sugām ir aizsargājamas sugas. 22 dzīvnieku un augu sugas ir iekļautas ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijas mežos mājo ap 8 % visas Eiropas melno stārķu, 24 % mazo ērgļu un 25 % griežu populācijas, tomēr gadu gaitā mežu biotopi ir ievērojami pasliktinājušies. Latvijā nav visaptverošas valstiskas pieejas ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanai un novērtēšanai. Pašlaik īstenojamais sauszemes ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas projekts, kā arī citi atsevišķi speciāli projekti palīdzēs novērst datu trūkumu un papildināt zināšanas par bioloģisko daudzveidību. 9. attēls. Biotopu aizsardzības statuss ir vājš Biotopu skaits Labvēlīgs Nepietiekams Slikts Nav zināms Meži Pļavas Kūdrāji Kāpas Piekrastes biotopi Saldūdens biotopi Kāpas ar sklerofītu krūmājiem Latvijā aizsargājamas ir 18 % sauszemes un 16 % jūras teritoriju, pārsniedzot Aiči gada mērķus attiecībā uz aizsargājamām teritorijām. Akmeņains biotops Avots: EEA (2019). Habitats of European interest (datubāze); Eionet (2019). Reporting under Article 17 of the Habitats Directive 14

15 AR BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS SAGLABĀŠANU SAISTĪTO JAUTĀJUMU INTEGRĒŠANA CITĀS NOZARĒS Uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem balstās tādas nozīmīgas tautsaimniecības nozares kā mežkopība, zivsaimniecība un lauksaimniecība. Tāpat kā lielākajā daļā ESAO valstu, arī Latvijā ar bioloģisko daudzveidību saistītie jautājumi labāk jāintegrē valsts mērķos attiecībā uz citām ekonomikas nozarēm, īpaši ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas izaugsmi. Aptuveni pusi valsts teritorijas sedz meži, veidojot vienu no lielākajiem mežu īpatsvariem ESAO valstīs. Mežiem ir arī nozīmīga ekonomiskā vērtība, tostarp biomasas ieguvei enerģijas ražošanai. 17,5 % mežu ir aizsargājami, un uz aptuveni 14 % mežu attiecas ekonomiska rakstura ierobežojumi, tomēr meža biotopi ir apdraudēti. Lauku putnu populāciju indekss liecina, ka Latvija ir starp trim ESAO valstīm ar lielāko lauku putnu populāciju, un tas nozīmē, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme kopumā ir labvēlīgāka putnu un līdz ar to bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanai nekā vairākumā citu valstu. Kopš gada bioloģiskās lauksaimniecības platības ir palielinājušās gandrīz uz pusi gadā kopējās lauksaimniecības platības īpatsvars bija sestais lielākais ESAO valstīs (10. attēls). 10. attēls. Bioloģiskā lauksaimniecība paplašinās ātri, % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, 10 ESAO valstis, bāri 2016; punkti 2005 Austrija Zviedrija Igaunija Čehijas Republika Itālija Latvija Somija Slovākijas Republika Slovēnija Šveice 0% 5% 10% 15% 20% 25% Piebilde vai vēlāks gads, par kuru ir dati. Avots: OECD (2019). Environmental performance of agriculture - indicators. OECD Agriculture Statistics (datubāze). GALVENIE ATZINUMI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS Latvijā tikušas paplašinātas sauszemes un jūras aizsargājamās teritorijas. Kad gadā tiks izveidots Natura 2000 tīkls, Natura 2000 teritoriju sarakstā tika iekļauta lielākā daļa Latvijas aizsargājamo teritoriju, un pašlaik tās aizņem aptuveni 12 % sauszemes teritorijas (ES tie vidēji ir 18 %). Tā kā pārvaldības plāns ir mazāk nekā 40 % aizsargājamo teritoriju un lielākajai daļai pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu, ir jādara daudz vairāk, lai uzlabotu to efektivitāti. Lai gan valsts finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem gadā ir būtiski palielināts, ir iespējams paveikt vairāk, piesaistot finansējumu no privātā sektora. Līdz šim ir bijušas tikai dažas iniciatīvas saistībā ar zaļo infrastruktūru, un turpmāk jācenšas pastiprināt biotopu sasaisti. EKONOMISKIE PASĀKUMI Galvenais ekonomiskais pasākums bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai ir kompensācija zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās viens no atbalsta maksājumu veidiem par ekosistēmu pakalpojumiem. Tam ir bijusi pozitīva ietekme, veicinot dabas saglabāšanu, bet Latvijai ir jānodrošina, ka šī kompensācija ir pietiekama, lai atbalsta maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem patiešām sasniegtu savu mērķi. Citi ekonomiskie pasākumi ir atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa zemes īpašniekiem noteiktās aizsargājamajās teritorijās, nodoklis par dabas resursu ieguvi un lietošanu komercdarbībai un licences maksa par makšķerēšanu un medībām, tomēr ekonomisko pasākumu piemērošanu varētu paplašināt. Atsevišķs nodoklis netiek piemērots pesticīdiem un mēslošanas līdzekļiem. Turpmākās darbības Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana Izstrādāt bioloģiskās daudzveidības valsts stratēģiju un tās īstenošanas plānu ar pārbaudāmiem mērķiem, skaidriem rādītājiem un pietiekamiem cilvēkresursiem un fi nanšu līdzekļiem. Izstrādāt aizsargājamo teritoriju pārvaldības papildu plānus, lai sasniegtu valsts mērķi, un piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un fi nanšu līdzekļus to īstenošanai. Novērtēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību un ar to zudumu saistītās izmaksas. Nodrošināt, lai nākamā mežsaimniecības politikas stratēģija ietver ilgtermiņa redzējumu par ilgtspējīgu pārvaldību, un izmantot papildu ekonomiskos un brīvprātīgos pasākumus Stiprināt saikni starp atbalstu lauksaimniecībai un ekoloģiskiem raksturlielumiem, piemēram, maksājumus lauksaimniekiem nošķirot no ražošanas prasībām, kā arī efektīvi lietot lauksaimniecībā izmantojamās vielas un veicināt bioloģisko lauksaimniecību, lai sasniegtu valsts gada mērķi

16 Created by parkjisun from the Noun Project ESAO vides raksturlielumu pārskati Latvija 2019 PAPILDINFORMĀCIJA ESAO vides raksturlielumu pārskati. Latvija gadā Pārskats un visi dati ir pieejami Vides raksturlielumu pārskata programma: KONTAKTPERSONAS Nodaļas vadītāja Natālija Žiruāra (Nathalie Girouard) Pārskata koordinatore Ivana Kapoca (Ivana Capozza) Kontaktpersona saziņai Nataša Klaina-Tomasa (Natasha Cline-Thomas) ATTĒLI Visi attēli ir no Shutterstock.com Ne šis dokuments, ne tajā iekļautās kartes neskar nevienas teritorijas statusu vai suverenitāti, starptautiski noteiktās robežas un norobežojumus un nevienas teritorijas, pilsētas vai apgabala nosaukumu gada maijs

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode] Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

Janis Irbe_resursi un iespejas

Janis Irbe_resursi un iespejas Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

Microsoft Word _Energy_waste_management_LV.docx

Microsoft Word _Energy_waste_management_LV.docx Nostāja Nr. 4 2018. gada 7. jūnijs FICIL nostāja attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku 1. Kopsavilkums Būs vajadzīgs laiks, lai sakārtotu enerģētikas sistēmu, kas pašlaik ir pārejas

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas

Sīkāk

2

2 2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA

Sīkāk

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā

Sīkāk

PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava,

PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava, PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA 2010. 2020.gadam ieviešanu Jelgava, 18.02.2015. Saturs Ievads... 6 Ziņojuma I. Daļa. Kopējā stratēģija... 8

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

IEDZĪVOTĀJU CEĻVEDIS EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETĀ Vai Jūs zinājāt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir savs budžets un ka katra ES dalībvalsts tajā veic iemak

IEDZĪVOTĀJU CEĻVEDIS EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETĀ Vai Jūs zinājāt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir savs budžets un ka katra ES dalībvalsts tajā veic iemak IEDZĪVOTĀJU CEĻVEDIS EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETĀ Vai Jūs zinājāt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir savs budžets un ka katra ES dalībvalsts tajā veic iemaksas? Ik gadus tie ir aptuveni 140 000 000 000 kas ietekmē

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Drives, PLC and automation products for all needs

Drives, PLC and automation products for all needs BU Drives and Controls, May Frekvenču pārveidotāji visām vajadzībām. Slide 1 Biznesa struktūra piedziņa un vadība Pielietojuma nozares HVAC Pārtikas rūpniecība Dzērienu industrija Tīrais un netīrais ūdens

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012

Sīkāk

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija 2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Microsoft Word - Task_3_2_Report_on_barriers_Latvia_Final_LV.doc

Microsoft Word - Task_3_2_Report_on_barriers_Latvia_Final_LV.doc Projekts: (EIE/07/214) Barjeras biogāzes sektora attīstībai Latvijā Projekta atskaite 3.2 M.Sc.ing Ilze Dzene SIA EKODOMA Noliktavas iela 3-3, Rīga LV-1010, Latvija 2008.gada septembris Projektu atbalsta:

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only] Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Resursu patēriņa novērtējums

Resursu patēriņa novērtējums LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJA Resursu patēriņa novērtējums LATVIJAS VIDES AĢENTŪRA RĪGA, 24 Saturs Vides ministra priekšvārds...4 Latvijas Vides aģentūras priekšvārds...5 Resursu plūsma... 6 Resursu

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

LV Bio-Energy from the farm

LV Bio-Energy from the farm LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 11. aprīlī (OR. en) 8483/19 ENV 417 ENT 116 MI 366 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 11. aprīlī (OR. en) 8483/19 ENV 417 ENT 116 MI 366 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 11. aprīlī (OR. en) 8483/19 ENV 417 ENT 116 MI 366 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 9. aprīlis Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: Direktors

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 10. decembrī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2012/0288 (COD) 10710/2/14 REV 2 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOK

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 10. decembrī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2012/0288 (COD) 10710/2/14 REV 2 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOK Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 10. decembrī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2012/0288 (COD) 10710/2/14 REV 2 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: ENER 273 ENV 569 CLIMA 66 ENT 137 TRANS

Sīkāk

«Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats»

«Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats» Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats Rūta Bendere Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

Likumi.lv

Likumi.lv Izdevējs: Rēzeknes pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 28 Pieņemts: 23.05.2014. Stājas spēkā: 30.05.2014. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 103 (5163), 29.05.2014. OP numurs: 2014/103.7 Attēlotā

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Template

Template ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo

Sīkāk

1

1 Latvijas Republika PĀVILOSTAS NOVADA DOME Adrese Dzintaru iela 73, Pāvilosta, Pāvilostas novads, LV3466 Tālrunis 63498261, fakss 63484567 APSTIPRINĀTI ar Pāvilostas novada domes 24.11. 2011. lēmumu (prot.

Sīkāk

AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 2012.GADS 2012.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUM

AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 2012.GADS 2012.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUM AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr. 965754 Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 212.GADS 212.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUMI Klasifikācijas kods Rādītāju nosaukums (latos) Pielikums

Sīkāk

L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sa

L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sa L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sapulce Grobiņa, 26.08.2016. Inga Brieze Rīgas plānošanas

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra statistika par 218. gadu 1. Apkalpoto tūristu (pieprasījumu)

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk

L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S G A D A M

L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S G A D A M L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S 2 0 1 4. - 2 0 2 0. G A D A M SATURS Saturs... 2 Saīsinājumi... 4 Ievads... 5 1. Esošā situācija... 6 1.1.

Sīkāk

ParskatsParKvotamAtbrivosanas2009

ParskatsParKvotamAtbrivosanas2009 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2009. gadā I. ZiĦas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds AS Rēzeknes siltumtīkli 1.2. adrese Rīgas iela 1, Rēzekne, LV 4601 1.3. tālruħa

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlamies dzīvot? Un kā mēs aizsargājam savu veselību un tajā

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts: SAISTOŠIE NO

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts:   SAISTOŠIE NO JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI Jūrmalā 2016.gada 16.decembrī Nr. 47 Par Jūrmalas

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar I invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar II invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Presentazione standard di PowerPoint

Presentazione standard di PowerPoint LATVIJA PASAULĒ UN ES (2015, avoti: FAO un Eurostat) ir 13. lielākā zvejas produkcijas un 24. lielākā akvakultūras produkcijas ražotāja ES. (1.000 tonnas) Pasaule ES-28 % pasaule % ES-28 Nozveja 104.635

Sīkāk