Eiropadome 2013

Transkripts

1 LV Eiropadome GADA FEBRUĀRIS

2

3 Eiropadome GADA FEBRUĀRIS

4 Šo publikāciju izstrādājis Padomes Ģenerālsekretariāts. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, gads ISBN doi: /77480 ISSN Eiropas Savienība, gads Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots. Printed in Belgium Iespiests uz ekoloģiski tīra papīra

5 Satura rādītājs Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja (Herman Van Rompuy) pārskats par Eiropadomes darbu gadā Ceļā uz atlabšanu 5 Spēcīgāka eurozona 6 Izaugsme un nodarbinātība 10 Savienības loma pasaulē 15 Demokrātija un savstarpējā atkarība 19 Gaidāmā atjaunotne 23 Eiropadomes secinājumi un valstu vai to valdību vadītāju deklarācijas 25 3

6 4 Eiropadome, gada decembris.

7 Ceļā uz atlabšanu gads Eiropai bija pārejas gads brīdis pēc tam, kad ir pārlaists bargs negaiss, tomēr pirms vēl ir izklīduši paši tumšākie tā mākoņi. Sāka atmaksāties ilgie un nogurdinošie ugunsgrēku dzēšanai veltītie pūliņi gada gaitā spriedze tirgū mazinājās, un mēs varējām droši sacīt, ka finanšu krīzes radītie eksistenciālie draudi tagad pavisam noteikti ir atstāti pagātnē. Tomēr mūsu valstis tika ierautas dziļā ekonomikas krīzē, no kuras tām joprojām nav izdevies izkļūt, un lielākās bažas šajā sakarā ir saistītas ar nodarbinātību un izaugsmi. Tāpēc savā darbā mēs galvenokārt koncentrējāmies uz to, lai paātrinātu virzību uz ekonomikas atlabšanu. Pārskatā Eiropadome gadā ir aprakstīts iestādes pērnajā gadā paveiktais. Visu pagājušo gadu viens no vadītāju darba kārtības galvenajiem jautājumiem nepārprotami bija cīņa par nodarbinātību. Tomēr vienlaikus mēs turpinājām nostiprināt ekonomisko un monetāro savienību ar jauniem pasākumiem banku savienības sakarā, vienojāmies par ES budžetu atlikušajam šīs desmitgades laikposmam un pievērsāmies stratēģiskajām attiecībām gan ar globālajiem partneriem, gan kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībām ar Ukrainu. Mūsu iestāde pie viena sarunu galda pulcē Eiropas Savienības augstākos vadītājus: 28 valstu vai to valdību vadītājus, Komisijas priekšsēdētāju un Eiropadomes priekšsēdētāju. Mūsu uzdevums ir noteikt Savienības stratēģisko virzību. Mēs nosakām politiskās prioritātes un uzņemamies atbildību krīzes situācijās. Katras sanāksmes sākumā notiek domu apmaiņa ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. ES augstais pārstāvis piedalās visās diskusijās, kas skar ārlietas, un reizēs, kad apspriežam ar ekonomiku saistītus jautājumus, mums regulāri pievienojas Eiropas Centrālās bankas vadītājs. Eiropadomes sanāksmes ir pasākumi, kuros notiek intensīvs darbs un tiek pieņemti lēmumi; vienlaikus tie ir daļa no procesa, un pat tikai ierosinājums šādu sanāksmi rīkot liek sākt gatavošanos un darbošanos visā Savienībā gadā, nomainoties valdībai Bulgārijā, Čehijas Republikā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā un Slovēnijā, mēs gan savā pulkā uzņēmām jaunus kolēģus, gan atvadījāmies no līdzšinējiem. Pavisam tika sarīkotas sešas oficiālas Eiropadomes sanāksmes un viens eurozonas samits šis ritms vien jau liecina par to, ka esam nonākuši mierīgākos ūdeņos. Gada vidū mēs ar prieku sveicām Horvātiju kā divdesmit astoto Savienības dalībvalsti, savukārt ar citām šā reģiona valstīm, tostarp Serbiju, mēs esam gatavi risināt sarunas. Un tas liek atcerēties otru mūsu kopējo mērķi, proti, mēs strādājam visi kopā ne vien Eiropas iedzīvotāju labklājības labad, bet arī tādēļ, lai Eiropas valstīs nostiprinātu mieru. 5

8 Spēcīgāka eurozona gadā galvenais mērķis bija ne vairs nosargāt eurozonas stabilitāti, bet gan panākt, lai Savienībā kopumā sāktos ekonomikas atlabšana, turklāt tas notiktu pēc iespējas drīz. Tas nozīmēja darbošanos vienlaikus četrās frontēs. Pirmā bija finanšu stabilitātes saglabāšana lai gan pašu spēcīgāko krīzi mēs bijām pārdzīvojuši, tomēr, gadam ritot, mums vēl aizvien nācās saskarties ar situācijām, kad bija nepieciešama ātra rīcība, jo īpaši saistībā ar Kipras banku sistēmu. Otrajā frontē darbs bija vērsts galvenokārt uz mūsu ekonomiskās un monetārās savienības pamatu turpmāku nostiprināšanu. Trešajā frontē uzdevums bija uzlabot mūsu ekonomikas noturību, koncentrējoties uz tādiem jautājumiem kā publisko finanšu stabilitāte un lielāka konkurētspēja. Savukārt ceturtajā un pēdējā frontē, kura bija īpaši aktuāla sociālās spriedzes dēļ, mēs ar tūlītējiem un mērķtiecīgiem pasākumiem vērsāmies pret bezdarbu. Šāda bija kopējā stratēģija, kas visu gadu bija pamatā Eiropadomes locekļu pieņemtajiem lēmumiem ekonomikas jomā. Dažbrīd mēs lielāku uzmanību pievērsām kādam vienam konkrētam elementam, citubrīd citam, tomēr mēs gādājām par to, lai neviens no tiem netiktu pamests novārtā. Visi vadītāji pilnībā apzinās, ka itin visi elementi ir savstarpēji saistīti un ka īstermiņa pasākumus nevar skatīt atrauti no ilgtermiņa pasākumiem. Piemēram, viss darbs, ko esam ieguldījuši banku savienības izveidē tā mērķis ir ne vien nostiprināt monetārās savienības arhitektūru, bet situācijā, kad dažās valstīs grūtības iegūt kredītu kavēja ekonomikas atlabšanu, tas kļuva par neatņemamu sastāvdaļu mūsu cīņā par nodarbinātību. Banku jautājuma risināšana Kad gada jūnijā Eiropadome nolēma, ka no atsevišķām valstu banku sistēmām ir jāpāriet uz banku savienību, mēs zinājām, ka šis būs process, kuram būs nepieciešami vairāki posmi. Virzība no nenoturīga sākuma punkta uz stabilu beigu punktu zināmā mērā ir kā tilta būvniecība. Banku savienības veido trīs daļas: iesaistīto banku uzraudzība, grūtībās nonākušu banku noregulējums un garantijas, kas attiecas uz klientu noguldījumiem. Uzraudzības jautājumā mēs patlaban esam nonākuši ļoti tuvu tilta otram galam. Noslēdzot izveides posmu, gada beigās Daniela Nuī (Danièle Nouy) tika iecelta par vienotā uzraudzības mehānisma valdes vadītāju, savukārt Eiropas Centrālā banka kā nākamais uzraudzītājs uzsāka visu banku iepriekšēju veselības 6 Pie sarunu galda Eiropadomē.

9 pārbaudi. Vienotais uzraudzības mehānisms būs izveidots un sāks darboties gada novembrī. Politiskā ziņā galvenais uzdevums gadā bija panākt vienošanos par banku noregulējumu. Ja banku uzraudzība kļūst par Eiropas mēroga pasākumu, banku bankrota jautājuma risināšanu vienkārši nevar atstāt valstu pārziņā gada pēdējā sanāksmē mēs bijām sev noteikuši stingru termiņu, proti, vienošanās par noregulējumu ir jāpanāk līdz gada beigām. Lai arī šo jautājumu risināja galvenokārt finanšu ministri, Eiropadome rūpīgi uzraudzīja visu procesu, panākto izvērtējot gandrīz visās Eiropadomes sanāksmēs gada decembrī arī šoreiz vēlu vakarā pirms Eiropadomes sanāksmes finanšu ministri vienojās par vienoto uzraudzības mehānismu, tostarp par vienoto noregulējuma fondu. Turpmākais līdz Eiropas Parlamenta pašreizējā likumdošanas cikla beigām gada pavasarī būtu jāpanāk galīgā vienošanās ar Eiropas Parlamentu. Attiecībā uz klientu noguldījumu aizsardzību decembrī tika panākta vienošanās par jaunu direktīvu, ar kuru visās dalībvalstīs tiks nodrošinātas saskaņotas noguldījumu garantiju sistēmas. Tātad visās trijās jomās tilti ir vai nu gatavi, vai arī šobrīd top, un drīz vien mēs būsim gatavi tos šķērsot. Paveiktā darba nozīmīgumu turklāt tikai astoņpadsmit mēnešos kopš lēmuma izveidot banku savienību nevajadzētu novērtēt par zemu. Eurozonai šis ir lielākais lēciens uz priekšu kopš paša euro izveides; un pēc ES mērauklas notikumi risinās gaismas ātrumā. Budžeta jautājumu apspriešana Lai pārvarētu finanšu krīzi, galvenais uzdevums bija apvaldīt valstu parādus un deficītus. Kopš gada dažādos veidos ir stiprināti fiskālie noteikumi, un jo īpaši eurozonas valstis ir sākušas intensīvāk koordinēt savus budžeta ciklus. Šim darbam ir bijusi nebūt ne maza nozīme, atjaunojot uzticēšanos publiskajām finansēm, un tas uzskatāmi atspoguļojas ienesīguma starpībās, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājušās. Laikā no līdz gadam valstu deficīti eurozonā vidēji ir samazinājušies vairāk nekā uz pusi. Fiskālā konsolidācija nekad nav bijusi pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību. Tomēr gada pavasarī debates par mūsu 28 valstu ekonomiku kopējo budžeta stratēģiju bija saspringtas. Tomēr pēc manām un visu Eiropadomes locekļu domām debates par jautājumu taupīgums vai izaugsme bija un ir kļūdaina dilemma. Kurš gan varētu būt pret ekonomikas izaugsmi, tomēr parādu krīzes problēmu nav iespējams atrisināt, audzējot valsts vai privātā sektora parādu. Principā dažām valstīm nebija citas izvēles, kā vien atjaunot savu finansiālo uzticamību. Patiesās debates un tās notika mūsu marta un jūnija sanāksmēs bija par to, kad un kādā secībā konsolidācijas centienus īstenot. Katra valsts pati izvēlas īsto ātrumu un līdzsvaru sava deficīta un parāda mazināšanai, tomēr ir svarīgi, lai tā vienmēr ņemtu vērā to, kā tās rīcība ietekmē visas pārējās. Mūsu kopīgajos ES noteikumos tieši ir paredzēts, ka valstis var koncentrēties 7

10 uz strukturāliem, nevis tikai nomināliem fiskāliem mērķiem. Kā mēs vēlreiz uzsvērām martā pastāv iespējas, un tās ir atrodamas vai nu Stabilitātes un izaugsmes paktā, vai arī fiskālajā paktā, kas stājās spēkā gada 1. janvārī. Svarīgāks par ātrumu ir virziens. Marta un jūnija sanāksmēs vadītāji apsprieda arī ekonomiskās un monetārās savienības sociālo dimensiju, piemēram, izceļot to, ka liela nozīme ir rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā. Mēs uzsvērām, ka ir vajadzīgs konstruktīvs sociālais dialogs. Jūnija Eiropadomē mums uz laiku pievienojās Eiropas sociālie partneri un tas notika pirmo reizi vēsturē, kuri pārstāv lielus uzņēmumus un MVU, sabiedriskos pakalpojumus un arodbiedrības. Ekonomikas reformu veicināšana Eiropas pusgada ietvaros vadītāji regulāri dalījās savā pieredzē par to, kā īstenot sarežģītas ekonomikas reformas. Reformas noris visā Eiropā jo īpaši valstīs, kuras visvairāk izjūt krīzes spiedienu, un pirmie rezultāti ir acīmredzami. Tas, ka izaugsmes tempu pieaugumu lielā mērā nosaka eksports, ir laba zīme, ka konkurētspēja uzlabojas. Tas ir pozitīvs jaunums visiem. Krīzes apstākļos mums tapa skaidrs, ka vienā valstī notiekošais var ietekmēt visus. Valstu izvēle veikt reformas vai korekcijas netiek pieņemta vakuumā ikvienai valstij ir kaimiņi, tirdzniecības partneri un valūtas partneri. Tā kā jo īpaši eurozona nav tikai atsevišķu sastāvdaļu summa, savstarpējā atkarība ir svarīga. Pasākumiem, kas konkrētā valstī, atsevišķi ņemot, varētu šķist loģiski, plašākā kontekstā varētu nebūt tieši tāda pati ietekme. Svarīgi ir izvērtēt kopainu, un tieši šādam nolūkam pastāv Eiropadome. Gada gaitā, strādājot pie ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanas, mēs esam apsprieduši jaunus līdzekļus valstu ekonomikas reformu veicināšanai. Viens ceļš ir veidot partnerattiecības starp valstu valdībām un ES iestādēm nolūkā stimulēt reformas izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tā kā šī arvien vēl bija neapzināta joma, jūnijā mēs noteicām principu kopumu (piemēram, nepieciešamību pēc spēcīgas līdzatbildības valstu līmenī) un vienojāmies par mērķiem. Mūsu sanāksmē decembrī vadītāji uzsāka diskusiju un vienojās par partnerattiecību veidu tās būtu balstītas uz savstarpējām līgumattiecībām un saistītiem solidaritātes mehānismiem, taču nespēja panākt vienprātību visos aspektos. Tādēļ Eiropadome pie šā jautājuma atgriezīsies gada rudenī. Dažas Eiropadomes sanāksmes ir ievērojamas ar to, ka tās nav notikušas. Šajā sakarā uzmanības vērta bija pagājušā gada finanšu nestabilitāte Kiprā. Ņemot vērā, ka tās banku sektoru ietekmēja notiekošais Grieķijā, valsts vairākus mēnešus atradās uz vērienīgas finanšu krīzes sliekšņa. Norūpējušies valstu un valdību vadītāji atstāja minēto lietu finanšu ministru rokās. Kad gada martā satricinājumi beidzot sākās, eurozonas ministri ar Kipras valdību vienojās par glābšanas pasākumu kopumu desmit miljardu euro apmērā. Dažas dienas vēlāk parlaments Nikosijā noraidīja minētās vienošanās noteikumus, kas būtu ietekmējuši gan pašmāju ietaupījumu īpašniekus, gan arī bagātus ārvalstu noguldītājus, un tas noveda politiskā strupceļā un izraisīja nenoteiktību. Es izvēlējos izvairīties no tāda Kipras krīzes risinājuma, kas būtu saistīts ar pilnas Eiropadomes sasaukšanu dažu stundu laikā. Palikdams ciešā saskarē ar citiem locekļiem, es Briselē sarīkoju sanāksmi ar jauno Kipras prezidentu Niku Anastasiadi (Nicos Anastasiades), Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju un Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektori. Tieši šādā sastāvā pēc delikātām apspriedēm visas dienas ilgumā mēs svētdien, 24. martā, īsi pirms pusnakts panācām risinājumu. Tad minēto vienošanos apsprieda un apstiprināja finanšu ministri. 8

11 Eiropas Savienībai šis nebija spožākais mirklis. Tomēr finanšu tirgi uz to reaģēja diezgan piezemēti. Bija skaidrs, ka pārmērīgas nepastāvības posms ir pagājis. Acīmredzot vēstījums, ka Eiropas vadītāji darīs visu nepieciešamo, lai sargātu finanšu stabilitāti, ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Trīs mēnešus vēlāk apstiprinājums par Latvijas pievienošanos eurozonai no gada janvāra bija vēl viens apliecinājums, ka ekonomiskajai un monetārajai savienībai uzticas. Apspriedes Eiropadomē. 9

12 Izaugsme un nodarbinātība Gada izskaņā beidzot atgriezās izaugsme pamazām, toties pa īstam. Taču starp izaugsmes atsākšanos un nodarbinātības atgūšanos ir dabiska laika nobīde. Tāpēc ātrāka darbvietu radīšana palika Eiropadomes pirmā prioritāte gadā. Cīņa par darbvietām Pārāk daudzās valstīs pieci lēnas izaugsmes vai recesijas gadi ir atstājuši postošu ietekmi uz nodarbinātību. Vadītājiem pēdējos gados ir tapis pavisam skaidrs, ka bezdarbs visā Savienībā ir kopīga problēma, un tās apkarošana ir kopīga atbildība ekonomiska, sociāla, politiska. Tas sevišķi attiecas uz jaunatnes bezdarbu, kurš ir sasniedzis nepieņemami augstu līmeni, tā izšķērdējot talantu un enerģiju traģiskos apmēros. Nodarbinātības pasākumi, protams, pirmkārt, ir valstu valdību atbildība. Taču Eiropadomē mēs nodrošinājām, ka valstu pasākumu atbalstam ir pieejami ES līdzekļi. Februārī mēs šim konkrētajam mērķim iedalījām ievērojamus naudas līdzekļus Savienības nākamajā septiņu gadu budžetā EUR 6 miljardus (kas pieauga līdz EUR 8 miljardiem, iesaistoties Eiropas Parlamentam). Lielākā daļa minēto naudas līdzekļu kļūs pieejami līdz gadam. Ar šo Jaunatnes nodarbinātības ierosmi visvairāk cietušajām valstīm palīdzēs izvērst garantijas jauniešiem shēmas pasākumu virkni, lai panāktu, ka katrs jaunietis saņem labu darba, izglītības vai stažēšanās piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas vai darba zaudēšanas. Tā kā Somijā un Austrijā šādas shēmas jau ir veiksmīgi īstenotas, aprīlī visas dalībvalstis apņēmās izstrādāt garantijas jauniešiem rīcības plānus pie sevis. Prezidenti un premjerministri cieši sekoja šīm norisēm, tostarp konferencēs par jauniešu nodarbinātību, ko kancleres Merkeles (Merkel) aizgādībā rīkoja jūlijā Berlīnē un prezidenta Olanda (Hollande) aizgādībā novembrī Parīzē. Visa gada garumā vairākās Eiropadomes sanāksmēs līderi vienojās par ES mēroga pasākumiem: veicināt profesionālo izglītību, kvalitatīvas māceklības vai pārrobežu mobilitāti ar EURES nodarbinātības portāla un programmas Erasmus+ starpniecību, kā arī iesaistīt visus partnerus kā skolas, sociālās organizācijas un vietējās pašpārvaldes, tā arī lielus un mazus uzņēmumus. No marta līdz decembrim mēs sastrādājāmies ar Eiropas Investīciju banku finanšu sadrumstalotības novēršanā vājās ekonomikās un MVU piekļuves kredītresursiem uzlabošanā. Desmit miljardu euro kapitāla palielinājums, par kuru Eiropadome bija lēmusi gadā, ļāva bankai palielināt kreditēšanas apjomus par 38 procentiem, kas gadā sasniedza 62 miljardus EUR no kā tika finansēti projekti izaugsmei un nodarbinātībai visā Savienībā. Konkurētspēja digitālajā laikmetā Jauni konkurenti, novecojoša sabiedrība, deindustrializācija, tehnoloģiskās revolūcijas... Šādas problēmas skar ikvienu mūsu valsti lielākā vai mazākā mērā, tomēr bez izņēmumiem. Ar vai bez euro, Savienībā vai ārpus tās šie jautājumi ir jārisina. Tādēļ es stingri iestājos par to, lai ikkatrā Eiropadomes sanāksmē spēcīgs uzsvars tiktu likts uz Eiropas konkurētspēju. Mūsu valstis nedrīkst aizmirst par atsevišķu tūlītēju problēmu pamatā esošajām ilgtermiņa tendencēm. Aplūkosim, piemēram, augstās enerģijas cenas, kas ir milzīga nasta uzņēmumiem un patērētājiem visā Eiropā. Bez reāla Eiropas vienotā enerģijas tirgus mūsu dalībvalstis diezin vai spēs veiksmīgi konkurēt 10

13 Paziņojums presei pēc Jaunatnes nodarbinātības konferences gada novembrī Parīzē. Vadītāji un par nodarbinātības jautājumiem atbildīgie ministri Jaunatnes nodarbinātības konferencē gada jūlijā Berlīnē. 11

14 2013. gada pirmais pusgads, kad ES Padomes prezidentvalsts rotācijas kārtībā ir Īrija. tādā pasaulē, kur Eiropa neizbēgami kļūs par vienīgo kontinentu, kas ir atkarīgs no enerģijas importa slānekļa gāzes revolūcija ASV ir tikai viens no faktoriem, kas ievērojami mainījis situāciju. Attiecīgi maijā Eiropadome šim jautājumam veltīja veselu sanāksmi, pieņemot lēmumus par šķēršļu mazināšanu enerģētikā, enerģijas izvēles iespēju paplašināšanu un enerģijas izmaksu mazināšanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Ne tikai enerģētikā, bet arī pārāk daudzos citos vienotā tirgus sektoros vērojami trūkumi. Starp tiem minami pakalpojumi, digitālā ekonomika, telesakaru sektors un transporta infrastruktūra visās minētajās jomās daudz ko dotu barjeru nojaukšana. Lai vairāk sekmētu ieguvumus uzņēmumiem, vienotā tirgus noteikumiem vajadzētu būt neapgrūtinošiem un mērķim piemērotiem šādu atziņu par saprātīgu atzīst visi Eiropadomes vadītāji, un to mēs gada gaitā atgādinājām vairākkārt. Vienoto noteikumu mērķis tieši ir mazināt birokrātiskus šķēršļus; kad mums to izdodas īstenot pareizi, tad 28 noteikumu kopumus aizstāj ar vienu. Tātad vienlīdzīgi apstākļi visiem. Paradoksālā kārtā, ja runa ir par tiešsaistes un telesakaru ekonomiku, Eiropa aizvien ir pamatīgi sadrumstalots tirgus. Savulaik mēs visos digitālās jomas aspektos bijām priekšā visai pasaulei, tagad mūsu ekonomikas ir palikušas iedzinējos. Bažas šajā sakarā ap sarunu galdu valdīja oktobrī mūsu digitālajā Eiropadomes sanāksmē. Mēs vienojāmies par vairākiem pasākumiem, lai panāktu kontinenta savienotību un veicinātu pozīciju atgūšanu digitālajā jomā, kas būtu liels ieguvums uzņēmējiem. Līdztekus infrastruktūrai un regulējumam šeit liela nozīme ir prasmēm nākotnē viss darbs vismaz daļēji būs digitāls, un līdz gadam Eiropā varētu būt neaizpildītu vakanču IT jomā. Tā oktobrī mēs dubultojām resursus digitālajai apmācībai (vai pārkvalifikācijai) un aizsākām digitālo darbvietu koalīciju visas ES mērogā. 12

15 2013. gada otrais pusgads, kad ES Padomes prezidentvalsts rotācijas kārtībā ir Lietuva. Tā paša samita laikā vadītāji uzsvēra nepieciešamību mūsu sabiedrībā veicināt inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes un sekmēt to, lai pētījumi un idejas tiktu pārvērstas komerciāli veiksmīgos pasākumos pasaules mērogā. Sagadījās tā, ka nedēļu iepriekš Eiropas Patentu iestāde Minhenē bija nosvinējusi savu četrdesmito gadadienu un jaunā vienotā ES patenta ieviešanu tas bija ilgi gaidīts izrāviens, kuram pateicoties drīz vien samazināsies inovācijas izmaksas visā ES. Ieguldījumi nākotnē Eiropas Savienības galvenais rīks, īstenojot kopīgu rīcību izaugsmei un nodarbinātībai, ir tās triljonu euro lielais budžets. Budžetus piešķir uz septiņiem gadiem, un gada ziemā mums bija jālemj par budžetu laikposmam līdz gadam. Kaut arī apmēru ziņā budžets salīdzinājumā ar valstu budžetiem ir ierobežots (tas veido 1 % no mūsu kopējā IKP), jo tas galvenokārt ir ieguldījumu budžets, tas tomēr var ievērojami ietekmēt izaugsmi. Parasti trīs galvenos jautājumus cik tas ir liels, no kurienes nāks nauda un kur tā tiks tērēta uzdod Eiropadomes vadītāji. Divās īpaši šim jautājumam veltītās sanāksmēs, proti, ievadsanāksmē gada novembrī un izšķirošā, nepārtrauktā samitā visas diennakts ilgumā gada februārī (ilgākais manā mūžā), es kā starpnieks panācu galīgo vienošanos starp līderiem. Protams, katrs no viņiem centās nodrošināt vislabākos nosacījumus savai valstij un pilsoņiem, kas ir pilnīgi leģitīmi. Tomēr man būtiski bija tas, ka mums izdevās panākt labu vienošanos Eiropai kopumā atjaunotu, reāli īstenojamu budžetu, kurā galvenais uzsvars ir uz visspiedīgākajām vajadzībām un kurš vērsts nākotnē. Lai minētā vienošanās tiktu panākta, februārī bija vajadzīga visu 27 vadītāju vienprātīga piekrišana, laikā, kad visās mūsu valstīs jostas bija jāsavelk ciešāk. Tāpat kā visur citur Eiropā, uzsvars lielā mērā bija jāliek uz to, lai paveiktu vairāk, iztērējot mazāk naudas, un lai 13

16 nodrošinātu, ka katrs euro tiek izlietots tur, kur tas var dot vislielāko atdevi. Taču bija ļoti svarīgi nepalaist garām iespēju dot maksimālu impulsu nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai visā kontinentā. Ar Eiropas Komisijas un tās prezidenta Žozē Manuela Barrozu (José Manuel Barroso) ievērojamu līdzdalību mēs galu galā panācām 40 % palielinājumu inovācijai un konkurētspējai, tūlītējus pasākumus bezdarba apkarošanai un nosargājām starptautisko attīstības palīdzību no samazināšanas. Galīgo vienošanos ar Eiropas Parlamentu ministru Padomes prezidentvalsts Īrijas vadībā panāca līdz vasarai, kas ļāva izmantot līdzekļus no budžeta perioda paša sākuma. Fiskālās konsolidācijas laikā, kad publiskais finansējums ir nonācis zem spiediena, taisnīgums pilsoņiem kļūst arvien svarīgāks. Tomēr ik gadu Eiropā milzīgas summas pazūd, jo notiek izvairīšanās un krāpšana nodokļu jomā. Pēc vairākiem valsts līmeņa skandāliem izveidojās neierasts impulss, kas maija sanāksmē ļāva mums pastiprināt cīņu šajā delikātajā jautājumā. Sarunu dalībniekiem nebija šaubu, ka tikai vienota rīcība ļautu uzvarēt globālajā cīņā pret izvairīšanos un krāpšanu nodokļu jomā, un šo vēstījumu dažas nedēļas vēlāk izteiksmīgi pauda Deivids Kamerons (David Cameron), uzņemot G8 sanāksmi Lohērnā (Lough Erne). Pārmaiņas uzņem savu gaitu, un es esmu pārliecināts, ka jaunajā gadā tās nesīs jaunus panākumus. 14 Eiropas Patentu iestādes izveides 40. gadadiena, gada oktobris, Minhene.

17 Savienības loma pasaulē Eiromaidans Nav šaubu, ka no Eiropas viedokļa nozīmīgākie notikumi norisinājās gada beigās Kijevā neatkarības laukumā Maidans. Novembrī pirms ES samita ar mūsu austrumu kaimiņvalstīm Viļņā mēs bijām ļoti tuvu tam, lai ar Ukrainu parakstītu asociācijas nolīgumu, kas šo valsti politiskā un ekonomiskā ziņā tuvinātu Eiropai. Viļņas samitā, kas tika sagatavots ciešā sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti Lietuvu, mēs guvām ievērojamus panākumus attiecībā uz līdzīgiem nolīgumiem ar Gruziju un Moldovu. Bet Ukrainas vadība pēdējā brīdī no šā procesa izstājās, tā vietā dodot priekšroku ciešākām attiecībām ar Krieviju lēmums, kas visā valstī izraisīja ļoti plašus protestus gada sākumā tas noveda pie dziļas politiskās krīzes un pie tā, ka saasinājās vardarbība un tika nonāvēti cilvēki. Brīdī, kad rakstu šīs rindas un kad joprojām nav skaidrs, kāds būs Ukrainas turpmākais politiskais liktenis, Eiropas piedāvājums veidot ciešāku saikni joprojām ir spēkā. Priekšnosacījumi tam bija gandrīz izpildīti. Ukrainas tauta ir drosmīgi un skaidri paudusi savu vēlmi dzīvot brīvā, neatkarīgā un vienotā valstī, kurai ir cieša saikne ar Eiropas Savienību. Laiks ir tās pusē. Kopīga atbildība Nedaudz pārspīlējot, jāsaka, ka pirms pieciem gadiem Ukrainu uzskatīja par valsti, kas ir svarīga tikai Austrumeiropai; šodien visu valstu vadītāji sākot ar Portugāli un beidzot ar Nīderlandi vai Īriju labi apzinās, ka notikumi Kijevā ir jautājums, kas skar mūs visus. Tāpat visi tagad saprot to, ka nemieri Ziemeļāfrikā ietekmē ne tikai Itāliju, Maltu vai Spāniju, bet arī visu Eiropu. Eiropadomes februāra sanāksmē Arābu pavasara otrajā gadadienā valstu vai to valdību vadītāji izvērtēja atbalstu, ko Eiropa sniegusi, lai attiecīgajā reģionā notiktu pāreja uz demokrātisku iekārtu. Nesenie notikumi Ēģiptē valstī, kuru pats apmeklēju gada janvāra sākumā, ir vēlreiz parādījuši to, cik grūta var būt šādas pārejas īstenošana. Kopīgas kaimiņattiecības, kopīga atbildība. Arī kopīgas robežas nozīmē kopīgu atbildību. Nekad tas vēl nav bijis tik nepārprotami kā pēc traģiskā notikuma oktobra sākumā, kad Vidusjūrā pie Lampedūzas krastiem bojā gāja simtiem patvēruma meklētāju. Minētais notikums satrieca Eiropas sabiedrību. Drīz pēc tam notika valstu vai to valdību vadītāju sanāksme, un tajā mēs aicinājām apņēmīgi rīkoties, lai novērstu cilvēku bojāeju jūrā. Lai panāktu, ka šādi traģiski notikumi vairs neatkārtojas, Eiropas Savienībai ir jāturpina strādāt ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai novērstu nelikumīgas migrācijas plūsmu galvenos cēloņus, pamatojoties uz trim principiem: novēršana, aizsardzība un solidaritāte. Lai izstrādātu turpmākus pasākumus, Eiropadomes decembra sanāksmē tika apspriests Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas ziņojums. Maijā es viesojos kandidātvalstī Turcijā un uzaicināju tās premjerministru Erdoganu (Erdogan) apmeklēt Briseli. Turcijas aicinājums veidot stabilas attiecības ar Eiropas Savienību bija nepārprotams. Pat ja kopš tā laika iekšējā situācija valstī brīžiem ir bijusi saspringta, pievienošanās sarunas kurās rudenī atklāja jaunu sadaļu joprojām ir svarīgs stimuls reformām. Starptautiskas sanāksmes gadā mūsu uzmanība visu laiku bija vērsta uz dramatisko situāciju Sīrijā sākot ar debatēm par ieroču embargo, kuras notika pavasarī, un beidzot ar procesu, kura rezultātā gada beigās notika Miera konference 15

18 Ženēva II (Geneva II). Kad Sanktpēterburgā noritēja G20 valstu sanāksme, gaisotne brīžiem bija saspringta; pēc tam 28 valstu ārlietu ministri Viļņā pieņēma stingru kopīgu nostāju. Savienība saglabāja apņēmību ievērot politiska risinājuma principu. Mēs vēlreiz apliecinājām to, ka Eiropas Savienība pilnā mērā atbalsta ANO centienus izbeigt neciešamo vardarbību un panākt, lai visas puses iesaistītos sarunās. Veiksmīgs sarunu iznākums varētu pat sekmēt vispārēju pozitīvu attīstību reģionā jautājums, kam Savienības vārdā pievērsos savā runā ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē septembrī. Bet pagaidām Eiropas Savienība joprojām ir galvenā humānās palīdzības sniedzēja Sīrijai ar kopējo finansējumu vairāk nekā EUR 2,6 miljardu apmērā, un tā stingri atbalsta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju saistībā ar Sīrijas ķīmisko ieroču krājumu iznīcināšanu. Tas, ka Eiropā ir uzlabojies ekonomikas stāvoklis, ir jūtams arī ārpusē. Pirmoreiz kopš gada eurozona vairs nebija viens no G8 vai G20 valstu sanāksmju apspriestajiem jautājumiem. G20 valstu samitā septembrī Sanktpēterburgā euro jautājumu gandrīz pat nepieminēja. Kad jūnijā Lohernā notika G8 valstu sanāksme, kopā ar prezidentu Obamu mēs sākām sarunas par transatlantisko brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas ir daudzsološs un svarīgs solis, pateicoties kuram, iespējams, rastos simtiem tūkstošu darbvietu abos Atlantijas okeāna krastos. Eiropas Savienība drīz noslēgs vienošanos arī ar Kanādu un strādā pie nolīgumiem ar Vjetnamu, Indiju, Indonēziju, Mercosur valstīm un Japānu. Eiropadome rūpīgi izvērtēja sūdzības par ASV izlūkdienesta darbībām un ar tām saistītās bažas par datu aizsardzību, kuras parādījās gada laikā. Šo jautājumu sīki apspriedām oktobra sanāksmē un uzsākām kopīgu ierosmi attiecībā uz divpusējām sarunām ar ASV, kurās var piedalīties visas dalībvalstis gada janvārī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības samits Santjago (Čīlē), kas atrodas Andu kalnu pakājē, pulcēja desmitiem valstu vai to valdību vadītājus. Gada gaitā notika divpusēji samiti, kuros Eiropas Savienība tikās ar Krieviju sarežģītas attiecības, kuras sīki apspriedām Eiropadomes marta sanāksmē, kā arī ar Ķīnu, Japānu, Dienvidāfriku, Brazīliju, Korejas Republiku un citiem stratēģiski svarīgiem partneriem. Aizsardzība Eiropadomes pēdējā sanāksme gadā galvenokārt bija veltīta aizsardzības jautājumam gan drošības, gan rūpniecības un nodarbinātības aspektiem. Kopš gada tā bija pirmā reize, kad šo jautājumu padziļināti apspriedām šajā līmenī. No mūsu valstīm sagaida, ka laikā, kad ir plaši izplatīta budžetu ierobežošana, tās uzņemsies lielāku atbildību par drošību mūsu plašajā reģionā gada decembra sanāksmē mēs uzsākām sagatavošanas darbus trijās jomās: aizsardzības spējas, aizsardzības rūpniecība un mūsu kopīgās ES operācijas. Pēc sākotnējas viedokļu apmaiņas ar NATO ģenerālsekretāru mēs vienojāmies par konkrētiem pasākumiem visās trijās jomās. Apspriedēs centāmies galvenokārt noskaidrot, kā un ar kādiem līdzekļiem tās dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties, varētu labāk sadarboties aizsardzības līdzekļu jomā, proti, saistībā ar tādu līdzekļu izstrādi, ieguvi, izmantošanu un uzglabāšanu kā bezpilota gaisa kuģi, sistēmas degvielas uzpildei lidojumā vai nākamās paaudzes satelītsakari. Ilgtermiņa ieguldījumi var palīdzēt dot impulsu, kas veicinātu jauninājumus un tehnoloģiju attīstību un sniegtu arī citas priekšrocības, jo īpaši nodarbinātības jomā. Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā mūsu mērķis bija panākt labāku un ātrāku rīcību, kad kopīgi iesaistāmies militārās un arī civilās misijās, un uzlabot finansēšanas sistēmu. Eiropadome gada jūnijā izvērtēs, kādi konkrēti panākumi būs gūti visos minētajos jautājumos gadā Eiropas Savienība atjaunoja iesaisti Āfrikā. Drošības un attīstības problēmas Sāhelas un Sahāras reģionā tiešā veidā ietekmē arī mūsu drošību. Eiropas Savienība atbalstīja miera uzturēšanas centienus, kas Francijas vadībā tika īstenoti, lai novērstu to, ka varu Mali pārņem teroristi, un lai izbeigtu pilsoņu karu Centrālāfrikas Republikā. Kas attiecas uz pēdējo, mēs ieguldām EUR 50 miljonus Āfrikas miera uzturēšanas misijā un EUR 60 miljonus humānās palīdzības sniegšanā cietušajiem iedzīvotājiem. Decembra sanāksmē Eiropadome lūdza Augstajai pārstāvei Ketrinai Eštonei (Catherine Ashton) izstrādāt plānu ES misijai Bangi gadā. Tas parāda, cik svarīga nozīme ir tam, lai Eiropas valstīm būtu atbilstīgas reaģēšanas spējas un koordinācijas mehānismi lai vajadzības gadījumā mēs varam pildīt savas saistības. 16

19 Samiti un tikšanās ar trešām valstīm. 17

20 Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas valstu vai to valdību vadītāji Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas un ES sanāksmē gada janvārī Santjago, Čīlē. 18

21 Demokrātija un savstarpējā atkarība Iepriekšējie četri, pieci gadi ir atstājuši ievērojamu ietekmi uz Eiropas ideju. Lai izkļūtu no krīzes, bija jāpieņem grūti un nepopulāri lēmumi; šajā procesā arī ES iestādes bija spiestas no jauna izvērtēt savu darbību, lai palīdzētu novērst šādas krīzes atkārtošanos. Tuvojoties Eiropas vēlēšanām gada maijā, mums ir jāatzīst, ka sabiedrības vilšanās attiecībā uz Savienību ir nopietna problēma. Rezultāti un pārliecība Galu galā cilvēkus vislabāk pārliecinās rezultāti: izaugsmes atjaunošana, darbvietu izveide un acīmredzamas pazīmes, kas liecina par to, ka darbs, kuru sabiedrība un valdības atsevišķi un kopīgi kā Savienība iegulda, nav veltīgs. Un, tā kā cilvēkus visā Eiropā visvairāk satrauc tieši bezdarba jautājums, nodarbinātības atjaunošana ir patiesais rādītājs. Šajā sakarībā valstu vai to valdību vadītāji gadā izdarīja visu iespējamo, lai sagatavotos tā sasniegšanai nākamajā gadā. Jebkurā gadījumā cilvēku pārliecināšana par to, ka Eiropa ir daļa no minētā risinājuma, nav tikai ar tautsaimniecību un tās rezultātiem saistīts jautājums. Arī vārdi ir svarīgi. Ir svarīgi būt patiesiem. Viena no patiesībām ir tāda, ka nav ātru risinājumu un ka reformām, kas vērstas uz izaugsmi un darbvietām, ir vajadzīgs laiks. Patiesība ir arī tāda, ka krīzi galu galā var atrisināt, īstenojot pārmaiņas reālajā ekonomikā, nevis ar jauniem finanšu instrumentiem vai atgriešanos pie valstu valūtām. Politiskajiem līderiem ir skaidri jāpasaka, par ko ir runa. Šodien, kad saikne starp lēmumu pieņemšanu Eiropas un valstu līmenī ir tik cieša kā vēl nekad agrāk, šādi vēstījumi nevar nākt tikai no Briseles ; tie nozīmē, ka arī valstu vadītājiem ir jāuzņemas atbildība. Eiropadomes sanāksmēs es bieži mudinu kolēģus savās valstīs aizstāvēt mūsu gūtos panākumus un darīt to ar pārliecību, nevis neizlēmīgi. Jo savā lokā esam vienoti pārliecībā, ka, par spīti sāpēm un grūtībām, Eiropa no krīzes izkļūs spēcīgāka un ar lielāku izturētspēju. Divkāršā leģitimitāte Mūsu demokrātiskajās sabiedrībās gala vārds ir pilsoņiem. Tā kā Eiropas līmenī pieņemti lēmumi ar tālejošām sekām ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi, viņiem jābūt iespējai paust savu viedokli iespējai balsot. Par to, ka brīnumainu risinājumu nav, liecina mūsu Savienības sarežģītā uzbūve, kas pati par sevi atspoguļo lielākoties Eiropas daudzveidību un iekšēju pārbaužu un līdzsvara sistēmu, nevis sliktus nodomus vai uzbūves nepilnības. Starp demokrātiju un savstarpēju atkarību, starp valsts brīvu izvēli un tās dalību Savienībā vienmēr būs spriedze. Ir iespējams uzlabot to, kā mēs risinām šīs spriedzes radītās problēmas. Parāda krīze noteica to, kā Eiropas vadītāji un iestādes ir sadarbojušies pēdējos gados. Tika izstrādāta jauna prakse, attiecības un līdzsvars mainījās, un šajā procesā parādījās jauni jautājumi par kopīgu lēmumu leģitimitāti sabiedrībā. Ņemot vērā minētās krīzes būtību, bija vajadzīgi gan Eiropas, gan valstu līmenī īstenoti politikas pasākumi vai tie būtu kopīgi ES lēmumi, atsevišķu valstu reformas vai valstu nodokļu maksātāju nauda, ko izmanto ar krīzi saistītos Eiropas fondos. Kopumā atbildību par valsts līmenī pieņemtiem lēmumiem uzņemas valstu parlamenti, savukārt par Eiropas lēmumiem kopīgi atbild Eiropas Parlaments un Padome, kuras sastāvā esošie ministri atskaitās savu valstu parlamentiem divkārša garantija, taču divtik sarežģīta. 19

22 Tomēr ierastā kārtība, saskaņā ar kuru pārskatatbildība būtu jāuzņemas tajā līmenī, kurā lēmumi tiek pieņemti un īstenoti, nesniedz visas atbildes. Dažreiz lēmumu politiski pieņem vienā līmenī, bet īsteno citā piemēram, lēmumu gada martā likvidēt kādu banku Kiprā. Šādos gadījumos ir lietderīgi veikt tādu kā divkāršu demokrātisku kontroli. Gan valstu, gan Eiropas līmenī ir vēlme nodrošināt, lai katras valsts ekonomika būtu dzīvotspējīga arī turpmāk. Savienība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais dalībnieks. Taču, domājot par demokrātisku leģitimitāti, ir būtiski novērst neproduktīvu vai nu, vai pieeju vai nu 28 valstu parlamenti ar tikpat daudz veto tiesībām, vai Eiropas Parlaments ar saviem politiskajiem ierobežojumiem. Kad runa ir par ekonomikas jautājumiem, kuriem ir galvenā nozīme valstu politiskajā dzīvē un kuri ir izšķirīgi svarīgi arī kopējās labklājības ziņā, mums ir vajadzīga divkārša leģitimitāte. Tā kā starp abiem leģitimitātes atzariem nevar vienkārši izveidot hierarhiskas attiecības, ir vajadzīgs dialogs un koordinācija starp Eiropas un valstu līmenī īstenotu demokrātiju. Šajā jomā abās vienādojuma pusēs turpmāko gadu laikā var daudz ko uzlabot. Tas palīdzēs nostiprināt sabiedrības atbalstu Savienībai. Eiropas un starptautisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, gaidot valstu vai to valdību vadītāju ierašanos. 20

23 Eiropadomes sanāksmes aizkulises. 21

24

25 Gaidāmā atjaunotne gads būs konsolidācijas un pārmaiņu gads. Pat ja ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām maija beigās Savienībai sāksies jauns politiskais cikls, visa gada garumā ir jāturpina strādāt pie tā, lai veicinātu darbvietu izveidi, stiprinātu eurozonu un uzlabotu konkurētspēju. Ekonomikas atveseļošanās procesam ir jānostabilizējas. Janvārī ir sākusies ES gada budžeta izmantošana, tostarp saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, Erasmus+ un pasaulē lielāko pētniecības programmu Apvārsnis Pavasarī politiskā prioritāte būs līdz pašreizējās leģislatūras beigām pabeigt banku savienības izveidi. Laiku zaudēt nedrīkstēs. Tepat pie mums un pasaulē visa uzmanība būs jāpievērš notikumiem, kas strauji attīstās Ukrainā, kā arī situācijai plašākā Tuvo Austrumu reģionā un ekonomikas stāvoklim pasaulē. Turklāt gadā Eiropā notiks divi kontinentu samiti aprīlī Briselē ar Āfriku un oktobrī Milānā ar Āzijas valstu vai to valdību vadītājiem, un visā pasaulē valstis pieminēs Pirmā pasaules kara sākumu. Politiskā ziņā gada svarīgākais notikums būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas gada maijā. Tas būs laiks savstarpējām pilsoņu debatēm, laiks, lai atskatītos uz akūtās finanšu krīzes gadiem, kurus esam pārcietuši, un laiks, lai plānotu mūsu kopīgo turpmāko rīcību. Aizstāvēt Eiropu tas nekad vēl nav bijis tik svarīgi kā tagad. HERMAN VAN ROMPUY 23

26

27 Eiropadomes secinājumi un valstu vai to valdību vadītāju deklarācijas Eiropadome, gada 7. un 8. februāris 27 Daudzgadu finanšu shēma 30 Eiropadome un Eurosamits, gada 14. un 15. marts 49 Eurosamitu darba organizēšanas noteikumi 53 Eiropadome, gada 22. maijs 55 Eiropadome, gada 27. un 28. jūnijs 58 Eiropadome, gada 24. un 25. oktobris 63 Eiropadome, gada 19. un 20. decembris 69 25

28

29 EIROPADOME, GADA 7. UN 8. FEBRUĀRIS SECINĀJUMI I TIRDZNIECĪBA 1. Ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu sekmēšana ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Šajā ziņā būtisku ieguldījumu var sniegt preču un pakalpojumu tirdzniecība un investīcijas. Tiek lēsts, ka vērienīga tirdzniecības programma ļautu vidējā termiņā panākt izaugsmes kopēju pieaugumu par 2 % un radīt vairāk nekā divus miljonus darbvietu. Lai no tirdzniecības gūtu pēc iespējas vairāk, ES ir jāizveido pareiza iekšējās politikas sistēma, lai atbalstītu konkurētspēju, atvērtu pakalpojumu tirdzniecību, stiprinātu rūpniecisko bāzi Eiropā un sekmētu Eiropas pozīciju globālajās vērtību ķēdēs. 2. Lai labāk izmantotu tirdzniecību kā izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinējspēku, Eiropadome no jauna pauž ES apņēmību sekmēt brīvu, taisnīgu un atvērtu tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot savas intereses, savstarpējības un abpusēja izdevīguma garā. ES tirdzniecības programma veicinās ES standartus un starptautiskā regulējuma konverģenci. ES joprojām pilnībā atbalsta stingru un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Ir ārkārtīgi svarīgi cīnīties pret visa veida protekcionismu, tostarp attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, kas nav saistīti ar tarifiem, nodrošināt labāku piekļuvi tirgum, sekmēt pienācīgus apstākļus investīcijām, tostarp attiecībā uz to aizsardzību, stiprināt un veicināt intelektuālā īpašuma tiesības un atvērt publiskā iepirkuma tirgus. Pašlaik norit darbs ar priekšlikumu par piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem. 3. ES nodrošinās savu tiesību efektīvu un stingru izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, tostarp izmantojot PTO strīdu izšķiršanas sistēmu un attiecīgā gadījumā savus tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Eiropadome gaida nākamo Komisijas ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un investīcijām. 4. ES joprojām ir apņēmusies sekmīgi pabeigt sarunas, kas norit saistībā ar PTO Dohas Attīstības programmu (DAP). Šajā sakarā pūliņi ir jāpieliek visiem sarunu dalībniekiem, jo īpaši lielajām jaunietekmes ekonomikām. Īstermiņā ir svarīgi, lai līdz PTO Ministru konferencei, kas plānota gada decembrī Bali, tiktu panākts progress saistībā ar daudzpusēju nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, kā arī citos DAP aspektos. Šāds progress nāktu par labu pasaules ekonomikai un dotu jaunu impulsu DAP sarunām kopumā. ES ir gatava sadarbībā ar partneriem sākt apsvērt PTO darba programmu laikposmam pēc Bali konferences, tostarp DAP. 5. Ieguldījumu ES izaugsmes programmā var sniegt plurilaterāli un nozaru nolīgumi. ES gaida paredzētās sarunas par pakalpojumiem un to, ka drīzumā tiks pabeigta Informācijas tehnoloģiju nolīguma pārskatīšana. Ir nepieciešams turpmāks progress vides preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizēšanā, kas būtu pozitīvs ieguldījums virzībā uz resursu ziņā efektīvu, videi nekaitīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. 6. Lai arī ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt attīstīt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, tās galvenā uzmanība pašlaik ir pievērsta divpusējo tirdzniecības attiecību attīstīšanai. Tās var sniegt un tām ir jāsniedz pozitīvs ieguldījums šajā daudzpusējā sistēmā. Pamatojoties uz PTO noteikumiem un turpinot padziļināt un paātrināt ar atvērtības veicināšanu saistīto darbu, ES divpusējie nolīgumi palīdzēs pavērt ceļu tam, lai daudzpusējā līmenī gūtu turpmāku progresu. 7. Balstoties uz uzskatāmo progresu, kas pēdējos mēnešos gūts ES divpusējās tirdzniecības programmas ietvaros, visiem centieniem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai panāktu nolīgumus ar galvenajiem partneriem, par prioritāti nosakot tās sarunas, kas sniegs vislielāko labumu no izaugsmes un darbvietu viedokļa. Konkrētāk, Eiropadome: (a) gaida ES un ASV Augsta līmeņa darba grupas nodarbinātības un izaugsmes jautājumos ziņojumu un ieteikumus. Eiropadome aicina Komisiju un Padomi šos ieteikumus bez kavēšanās īstenot pašreizējās prezidentūras laikā. Tā atkārtoti pauž atbalstu visaptverošam tirdzniecības nolīgumam, kurā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, kā panākt lielāku transatlantisku regulējuma konverģenci; (b) gaida, ka pēc sarunu pilnvaru pieņemšanas, kas notika gada beigās, gaidāmajā ES un Japānas samitā tiks uzsāktas sarunas ar Japānu; (c) sagaida, ka ļoti drīz tiks noslēgtas sarunas ar Kanādu; (d) uzsver, ka attiecībā uz Krieviju īstermiņā prioritātei joprojām jābūt tam, lai Krievija izpildītu savas saistības, kas izriet no tās pievienošanās PTO. Sarunās par visaptverošo jauno nolīgumu ir vajadzīgs turpmāks progress; (e) norāda, ka ES darba programma attiecībām ar Ķīnu ir plaša un vērienīga. Īstermiņā prioritātēm vajadzētu būt vērstām uz investīcijām, piekļuvi tirgiem, iepirkumu un intelektuālā īpašuma tiesībām un vajadzētu balstīties uz konstruktīvu un stratēģisku iesaistīšanos. Abas puses ir apņēmušās drīzumā uzsākt sarunas par plašu investīciju nolīgumu; (f) atgādina, ka Eiropas Savienībai svarīgas ir sarunas ar galvenajām jaunietekmes ekonomikām: sarunās ar Indiju ir jāpieliek papildu pūliņi; pēc sarunu pabeigšanas ar Singapūru būtu jāpadziļina tirdzniecības attiecības ar citām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm; ir atzinīgi vērtējama ES un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) apņemšanās strādāt, lai ne vēlāk kā 27

30 2013. gada pēdējā ceturksnī apmainītos ar tirgus piekļuves piedāvājumiem. 8. Eiropadome aicina panākt progresu arī attiecībā uz: II (a) asociācijas nolīgumiem, tostarp padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ar Moldovas Republiku, Gruziju un Armēniju, lai tos pabeigtu līdz Austrumu partnerības samitam Viļņā. Eiropadome atkārtoti apstiprina savu apņemšanos parakstīt nolīgumu ar Ukrainu, pilnībā ievērojot Padomes gada 10. decembra secinājumus; (b) sarunu uzsākšanu par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Maroku un strauju panākumu gūšanu virzībā uz sarunām ar Tunisiju, Ēģipti un Jordāniju; (c) atjaunotas partnerības attīstīšanu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, noslēdzot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS Arābu pavasaris 9. Eiropai un tās Vidusjūras dienviddaļas partneriem ir kopīgs kaimiņreģions, un tos saista kopīgas intereses un problēmas. ES ir pilnībā apņēmusies iesaistīties abpusēji izdevīgā partnerībā, kuras mērķis ir panākt kopīgas labklājības telpu, ciešāku politisko asociāciju un pakāpenisku ekonomikas integrāciju un kuras pamatā ir tādu universālu vērtību ievērošana kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un dzimumu līdztiesība. Pārejā uz demokrātiju svarīga loma ir pilsoniskajai sabiedrībai. Minētās partnerības izveide būtu jāpanāk, izmantojot daudzus un dažādus instrumentus, un tai nepieciešama abu pušu ilgtermiņa apņemšanās. 10. Pēdējos divos gados reģionā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas, un Arābu pavasara rezultātā ir sperti svarīgi soļi ceļā uz demokrātiju. Vairākās valstīs pirmoreiz tika rīkotas demokrātiskas vēlēšanas un tiek pakāpeniski ieviesti svarīgākie demokrātijas pamati. ES stingri atbalsta minētos procesus un aicina valdības, kā arī politiskos un sociālos spēkus attiecīgajās valstīs turpināt centienus, lai veidotu stabilu un labi iesakņojušos demokrātiju, kas sniegtos tālāk nekā vēlēšanu procesi, kuriem vajadzētu būt brīviem un godīgiem, un lai veidotu iekļaujošus procesus, kuru pamatā ir dialogs. 11. Šī pāreja uz demokrātiju prasīs laiku, un tajā jāņem vērā iesaistīto vietējo sabiedrību politiskā un sociālā realitāte, taču pārejas pamatā nepārprotami jābūt cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma veicināšanai un aizsardzībai. Daudzas minētā reģiona valstis vienlaikus saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, kuras ir steidzami jārisina gan tādēļ, lai to tautsaimniecības balstītu uz stabila pamata, kas tai ļautu atlabt, gan tādēļ, lai palīdzētu nostiprināt pāreju uz demokrātiju. 12. Kopš Arābu pavasara sākuma ES ir pilnībā apņēmusies līdzatbildīgi iesaistīties šajā jaunajā partnerībā un ir apņēmības pilna vēl vairāk palielināt savu atbalstu demokrātiskās un ekonomiskās pārejas procesiem reģionā, balstoties uz diferencētu pieeju, saskaņā ar kuru tās valstis, kas demokrātiskās reformas īsteno apņēmīgāk, saņemtu vairāk atbalsta. Tajā ietilpst: (a) palīdzība demokrātiskai pārveidei, pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un vēlēšanu procesu labākai pārredzamībai un efektivitātei, tostarp ar tehnisku konsultāciju sniegšanu un sadarbību un izvēršot vēlēšanu novērošanas misijas; (b) ciešāka sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši ar dialogu par migrācijas, mobilitātes un drošības jautājumiem un veidojot mobilitātes partnerības, kā arī ar atbalstu to problēmu risināšanā, kas saistītas ar tiesiskumu, drošības sektora reformu un robežu pārvaldību; (c) kopīgas ekonomiskās labklājības veicināšana, tostarp sniedzot ieguldījumu makroekonomikas stabilitātē, veicinot ekonomikas reformas un pienācīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, un saglabājot dinamiku attiecībā uz padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, tādējādi vairākkārt palielinot iespējas tirdzniecības apmaiņai un izaugsmei; (d) tieši personiski kontakti, jo īpaši veicinot apmaiņas starp jauniešiem Eiropas Savienībā un dienvidu kaimiņreģionā, it sevišķi programmas Erasmus Mundus ietvaros. Īpaša uzmanība būtu jāvelta jauniešu un sieviešu nodarbināmības veicināšanai. Konkrētāk, Komisija sniegs palīdzību un speciālās zināšanas, lai uzlabotu izglītības un arodmācību kvalitāti, vēl vairāk palielinātu studentu apmaiņas, attīstītu politikas dialogu par izglītību, nodarbināmību un arodapmācību un stimulētu jauniešu apmaiņas; (e) ciešāka sadarbība daudzās un dažādās jomās, kā piemēram, pētniecība, uzņēmējdarbība un MVU, lauksaimniecība, transports, tostarp aviācija un jūras transporta pakalpojumi, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, telesakari, pārvaldes iestāžu spēju veidošana, kultūra, un zināšanu un pieredzes apmaiņa par pārejas procesiem. 13. Lai nodrošinātu, ka ES pieeja ir vispusīga un saskaņota, ar dažām no minētajām valstīm ir izveidotas kopīgas darba grupas. Ir arī svarīgi nodrošināt lielāku sinerģiju un koordināciju starp atbalstu, ko sniedz ES, tās dalībvalstis un citi dalībnieki. 14. Šāda vispārēja pastiprināta iesaistīšanās ir prasījusi papildu līdzekļu nodrošināšanu un makrofinansiālu palīdzību valstīm, kas atrodas pārejas procesā. ES darīs visu, ko spēs, lai atbalstītu reformas un reaģētu uz minēto valstu individuālajām vajadzībām īstermiņā, kā arī vidējā termiņā un ilgtermiņā. EIB tiek aicināta turpināt palielināt atbalstu šajā reģionā veiktām investīcijām privātajā sektorā, infrastruktūrā un saistībā ar klimata pārmaiņām. 15. Tāpat ir jāmeklē jauni veidi, kā ar šīm valstīm, kurās notiek pāreja uz demokrātiju, stiprināt politisko dialogu, tostarp visaugstākajā līmenī, un jāveicina sinerģija ar reģionālām iniciatīvām, piemēram, Savienību Vidusjūrai un dialogu 28

31 5+5. ES arī atbalstīs centienus panākt lielāku reģionālo integrāciju. Eiropadome atzinīgi vērtē paziņojumu par atbalstu ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā. 16. Eiropadome aicina ES iestādes, dalībvalstis un Vidusjūras reģiona partnerus saglabāt centienus un apņēmību augstā līmenī. Tā aicina augsto pārstāvi un Komisiju turpināt pārraudzīt attiecības ar dienvidu kaimiņreģionu. Tā aicina Padomi izvērtēt, cik efektīva ir ES politika un instrumenti saistībā ar atbalstu politiskajai un ekonomiskajai pārejai reģionā, un līdz gada jūnijam sniegt par to ziņojumu. 17. Eiropadome pauž nožēlu par drausmīgo situāciju Sīrijā, kas to valstu vidū, kuru sabiedrības mobilizējās Arābu pavasara laikā, joprojām rada vislielākās bažas. Tā aicina nekavējoties izbeigt vardarbību un pauž bažas par plaši izplatītajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, par kuriem galvenā atbildība gulstas uz Asada (Assad) režīmu. Tā atkārtoti pauž atbalstu kopīgā īpašā pārstāvja Ibrahīmī (Brahimi) centieniem panākt politisku risinājumu. Tā pauž atbalstu Sīrijas iedzīvotāju cerībām un Sīrijas Nacionālajai koalīcijai kā Sīrijas iedzīvotāju leģitīmajiem pārstāvjiem un uzsver, ka ir vajadzīga politiska pāreja uz tādu nākotni, kurā nebūtu Asada un viņa neleģitīmā režīma. ES mobilizēs savus resursus, lai sniegtu visu nepieciešamo palīdzību miera nostiprināšanai un demokrātijas izveidei. Tā turpinās sniegt humāno palīdzību un citu civilo atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem. Šajā kontekstā un ievērojot ārkārtas humanitāro situāciju, Eiropadome pauž gandarījumu par nozīmīgajiem solījumiem, kas pausti līdzekļu devēju konferencē Kuveitā, mudina dalībvalstis un Komisiju vēl vairāk palielināt to attiecīgos ieguldījumus un aicina visas konf liktā iesaistītās puses atvieglot humānās palīdzības piekļuvi. Eiropadome atgādina, ka decembrī tā Padomei uzdeva izskatīt visas iespējas sniegt atbalstu un palīdzību opozīcijai un panākt lielāku atbalstu civiliedzīvotāju aizsardzībai. Šajā sakarībā tā atzīmē, ka Padome savā nākamajā sanāksmē pirms noteiktā termiņa martā izvērtēs un vajadzības gadījumā pārskatīs sankciju režīmu Sīrijai. Mali 18. Atgādinot Padomes 31. janvāra secinājumus, Eiropadome atzinīgi vērtē apņēmīgo rīcību, ko Mali bruņotie spēki, kurus jo īpaši atbalsta Francija, citas ES dalībvalstis un reģiona valstis, veikuši, lai atjaunotu valsts teritoriālo integritāti un Mali valsts varu. ES ir apņēmusies sniegt finansiālo un loģistikas atbalstu, lai paātrināti izvērstu Āfrikas dalībnieku vadītu starptautisku atbalsta misiju Mali. Mali Nacionālās asamblejas pieņemtais pārejas procesa ceļvedis ir ļoti svarīgs solis ceļā uz to, lai Mali atjaunotu demokrātiju, konstitucionālo kārtību un civilu kontroli pār bruņotajiem spēkiem, un tas būtu steidzami jāīsteno. Tas ļauj pakāpeniski atsākt Eiropas sadarbību attīstības jomā, lai ātri reaģētu uz Mali prioritārajām vajadzībām. ES ir gatava palīdzēt ceļveža īstenošanā, tostarp atbalstot vēlēšanu procesu. Ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot iekļaujošu nacionālo dialogu, kas būtu atvērts iedzīvotājiem no ziemeļiem un visām grupām, kas noraida terorismu un atzīst valsts integritāti. Mali iestādēm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus un cīnītos pret nesodāmību. Eiropas apmācības misija, kas tūlīt sāksies, un novērotāju ātra izvietošana palīdzēs sekmēt civilās varas stiprināšanu, ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un veicinot cilvēktiesības. Eiropadome atzinīgi vērtē Atbalsta un turpmāku pasākumu grupas par stāvokli Mali 5. februāra sanāksmes iznākumu, kas deva papildu politisko stimulu ceļveža īstenošanai. III DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 19. Eiropadome panāca vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kas izklāstīta dokumentā 37/13. 29