Šis politikas rekomendāciju dokuments tapis semināra Masu mediji cīņā par prātiem un sirdīm Krievijas kaimiņvalstīs rezultātā. Seminārs notika Rīgā 20

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Šis politikas rekomendāciju dokuments tapis semināra Masu mediji cīņā par prātiem un sirdīm Krievijas kaimiņvalstīs rezultātā. Seminārs notika Rīgā 20"

Transkripts

1 Šis politikas rekomendāciju dokuments tapis semināra Masu mediji cīņā par prātiem un sirdīm Krievijas kaimiņvalstīs rezultātā. Seminārs notika Rīgā gada septembrī, un tā ierosinātājs bija Baltijas Melnās jūras alianse. * Atbildes uz Krievijas īstenoto informācijas agresijas politiku Rekomendācijas politikas veidotājiem Baltijas valstīs, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā Krievijas mediju izteiktā klātbūtne kaimiņvalstu tirgos un agresīvās informācijas kampaņas rada draudus Baltijas valstīm, Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Notikumi Ukrainā parādījuši to, kā informācija var tikt izmantota kā ierocis hibrīda karā. Uz informācijas agresijas politiku ir jāatbild, taču šī atbilde nedrīkst būt identiska draudam, tai jābūt balstītai demokrātijas principos. Laikā, kad Krievija atklāj pasaulei savu jauno seju, valstis Krievijas kaimiņu reģionā pūlas stiprināt savu nacionālo drošību. Karš Gruzijā, Krimas aneksija un agresija Austrumukrainā parāda, ka Krievijas jaunā hibrīda kara būtiska pazīme ir informācijas spēka politika, proti, Kremļa naratīvs, kura uzdevums ir dezinformēt, šķelt un mudināt uz konfliktu sabiedrībā. Hibrīda karā tiek likti lietā gan militāri, gan nemilitāri paņēmieni, lai sasniegtu militārus mērķus. Informācija kļūst par ieroci, un tās nesēji televīzija, sociālie tīkli un citi publiskās informācijas kanāli pārtop aktīvos ietekmes aģentos. Baltijas valstīs, Ukrainā un Moldovā ir lielas krieviski runājošas un Krievijas medijus patērējošas kopienas, kuras veido šīs propagandas mērķauditoriju. Kremlis iekļauj šīs cilvēku grupas savā Krievu pasaules (Russkij mir) koncepcijā, kuras pamatā ir tēze, ka ārzemēs dzīvojošos tautiešus - krievus citu no cita atdala mākslīgas robežas, un viņi ilgojas apvienoties. Gruzijā nav lielas krievu valodā runājošas kopienas, tomēr Krievijas propagandas iespaids jūtams gruzīnu valodas medijos, to veicina valsts ekonomikas atkarība no Krievijas biznesa un mediju īpašnieku necaurlūkojamība. Lai gan tas ir grūts uzdevums stāties pretī publisko telpu pārpludinošās informācijas ietekmei, kura nāk no valsts ar stingru varas kontroli pār medijiem un jaudīgu propagandas mašīnu, demokrātiski atbildes soļi ir vitāli svarīgi nākotnes drošībai. Drošība ir galvenais arguments nepieciešamībai stiprināt reģiona demokrātisko mediju vidi. Šai atziņai jākļūst par pamatu finansējuma prioritāšu pārskatīšanai un nacionālo politikas diskusiju fokusa nomaiņai tā vairs nav vienkārši saruna par atbalstu medijiem, bet gan saruna par nacionālās drošības stiprināšanu apstākļos, kad informācija tiek lietota kā ierocis. 1

2 Gan 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara mācības, gan (un jo īpaši) notikumi Ukrainā pierādījuši, ka valdībām uzmanības degpunktā jāizvirza pašām savu naratīvu un vēstījumu spēcīgāka komunicēšana nacionālajām un starptautiskajām auditorijām. Daļa no šiem pūliņiem ir valdības stratēģiskā komunikācija, kas prasa koordinētu komunikāciju un analītiskās kapacitātes stiprināšanu Krievijas informācijas kampaņu monitoringam. Ņemot vērā Krievijas informācijas spēka politikas vērienu, vietēja mēroga pūliņi spert atbildes soļus Krievijas propagandai var būt lemti neveiksmei, un šī atziņa akcentē nepieciešamību pēc reģionālas sadarbības un kopīgiem Eiropas atbildes soļiem. Spēcīga, profesionāla mediju vide ir gan demokrātiskās jaudas apliecinājums, gan atbilde Krievijas informatīvajai ofensīvai. Informācijas kā ierocis gūst sekmes karadarbībā, ja to neatpazīstam. Tāpēc gan politiķu, gan mediju lietotāju zināšanas un izpratne par informācijas pielietošanu hibrīdkarā pašas par sevi stiprina kolektīvo imunitāti pret tās iedarbību. Lai gan pastāv nenoliedzama vajadzība pēc propagandas ietekmes mazināšanas, novēršot problēmas, kuras tai viegli ekspluatēt (citu vidū - iekļaujošas politikas trūkums, nevienlīdzība, korupcija un zema uzticība valsts struktūrām), šis politikas dokumenta kopsavilkums fokusējas uz specifiskām rekomendācijām mediju videi. Krievijas hibrīda karš Pēdējos desmit gados Krievija ir sākusi īstenot jaunu politikas kursu pret tās tuvākajām kaimiņvalstīm. Krievijas valsts politikas dokumenti, piemēram, Ārpolitikas apskats (2007) un Valsts drošības stratēģija (2009) izvirzīja mērķi palielināt informācijas ietekmi stratēģiski svarīgajās bijušās PSRS republikās nolūkā padarīt šīs valstis politiski ievainojamas. Galvenokārt, tomēr ne tikai, tiek uzrunāta krieviski runājošā minoritāte. Jaunā pieeja sevī ietver Krievu pasaules koncepciju, kuras subjekts ir visi tie cilvēki, kas runā krieviski un izjūt piederību krievu kultūrai. Koncepcija ir attīstījusies pēdējo desmitgadu laikā, īpaši pieņemoties spēkā saistībā ar Ukrainas izvēli tuvināties Eiropai. Koncepcijas centrā ir tēze par vienotas krievu civilizācijas eksistenci, kuru šķeļ mākslīgi radītas robežas un apdraud Rietumi ar to svešajām, samaitātajām un norietošajām vērtībām. Koncepcija ietver vīziju par krievu pasaules atkalapvienošanos nākotnē. Šī naratīva intensīva komunicēšana kaimiņvalstīs, kuras izvēlējušās Eiropas - Atlantijas attīstības vektoru, rada tiešus draudus šo valstu drošībai un stabilitātei. Šīs politikas mērķis ir padarīt Baltijas valstis par Eiropas Savienības un NATO vājo posmu. Ukrainā, Gruzijā un Moldovā tas ir mēģinājums novērst Eiroatlantisko integrāciju un nodrošināt šo valstu politisko un ekonomisko sasaisti ar Krieviju. Jaunais hibrīda karš, kuru īsteno Krievija, sākas ar sistēmisku dezinformācijas kampaņu, jaunu naratīvu attīstīšanu un vēstures pārrakstīšanu, piemēram, radot Jaunkrievijas (Novorossija) konceptu, - tā tas bija Austrumukrainas gadījumā. Neviena no šīm aktivitātēm neatbilst ierastiem militāras taktikas parametriem, taču tās visas ir papildinājums militārajai operācijai. Televīzijas kanāli un sociālie tīkli ir kļuvuši par kara instrumentiem, kas tiek izmantoti, lai radītu mērķu sasniegšanai labvēlīgu vidi. Šie rīki tiek likti lietā, lai iesākumā veicinātu iekšējo neapmierinātību konkrētajā sabiedrībā, tad pārvērstu to iekšējā konfliktā, kas tiek uzkurināts no ārpuses vienlaikus, protams, noliedzot jebkādu iesaisti. Papildu elementi šajā politikā ir tādas jaunu dzīvi ieguvušas padomju metodes kā, piemēram, refleksīvā kontrole. Saskaņā ar šo metodi, notiek netieša iejaukšanās valsts lēmumu pieņemšanas procesos, panākot sev 2

3 labvēlīgus, brīvprātīgi pieņemtus lēmumus tās ir operācijas, kuru uzdevums ir ietekmēt valdības nostāju un lēmumus. Informatīvās telpas apdraudētība Krievijas kaimiņvalstīs rada tiešus un akūtus drošības riskus, uz kuriem jāreaģē. Gruzijā un Moldovā Krievijas naratīvs ir jūtami ietekmē nacionālo valodu mediju saturu, tas rada papildus pamatu bažām par neaizsargātību pret refleksīvās kontroles mehānismiem. Konflikti Ukrainā, kas tiek īstenoti saskaņā ar iepriekš minēto scenāriju, rada izaicinājumu demokrātiskām valdībām. Šis karš nesākas ar kara pieteikumu vai ar militāru incidentu, uz kuru iespējams reaģēt politiski vai militāri. Robežšķirtne starp karu un mieru ir ar nolūku padarīta izplūdusi. Ukraina ir iesaistīta karā, kurš nekad nav bijis pieteikts, un kura mērķis ir uzspiest noteiktu ideoloģiju vai uztveres modeli, radīt ievainojamību, kuru var izmantot, lai panāktu politiskus un militārus mērķus. Kamēr uz militāriem draudiem var atbildēt ar militāriem soļiem, tikmēr jaunie hibrīda kara draudi automātiski neizraisa militāru atbildi, taču nevar palikt neatbildēti. Krievija ir daudz investējusi, lai sasniegtu lielu auditoriju caur krievu valodas programmām, kas pārpludina kaimiņvalstis, starptautiskiem televīzijas kanāliem angļu valodā un citās Eiropas valodās. Jaunais Krievijas projekts SPUTNIK, kuram starts dots gadā, paredz pārraidīt saturu 30 valodās 34 valstu teritorijā. Šie kanāli atražo Krievijas naratīvu, dezinformē, maldina un sēj šaubu un nemiera sēklu. Krievijas investīciju apjomam pretī nevar stāties neviena valsts nedz Baltijas reģionā, nedz Melnās jūras reģionā, un tam pretsparu nevar radīt atsevišķas politiskas aktivitātes. Demokrātisko valstu spēju adekvāti atbildēt uz notiekošajiem procesiem ierobežo demokrātijas vērtības, kas nepieļauj cenzūru, ierobežotie resursi sava naratīva stiprināšanai, kā arī globalizētās informācijas telpas atvērtība. Mediju vide Krievijā televīzija ir visietekmīgākais un visplašāk izmantotais ziņu avots, un tas tiek arī plaši patērēts citās valstīs. Krievijas valsts ir konsolidējusi kontroli pār medijiem caur reklāmas budžetu kontroli, īpašumtiesībām, redakcionālās neatkarības mērķtiecīgu iznīcināšanu, redakciju lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu un naratīva kontroli. Mediju brīvības ilūzija valstī joprojām pastāv, un tajā darbojas neliels skaits neatkarīgu mediju. Krievijas televīzijas kanālu retranslācija kaimiņvalstīs, Krievijas valsts kanālu producētā satura pārdošana par zemākām cenām vietējiem krievu valodas kanāliem, kā arī Russia Today un SPUTNIK kanālu palaišana nodrošina intensīvas informatīvās kampaņas īstenošanu sabiedriskās domas ietekmēšanai citās valstīs. Informatīvā telpa Krievijas kaimiņvalstīs ir apdraudēta. Krievijas kanālu vēstījuma izplatība krieviski runājošo vidū ir tik liela, ka zūd kopīgs nacionālais naratīvs. Baltijas valstīs, Ukrainā un Moldovā ir lielas krieviski runājošo kopienas, kuras patērē Krievijas valsts kontrolētos medijus un caur šiem medijiem tiek iekļauti Krievijas naratīvā. Krievijas valsts kontrolēto mediju dominance minēto valstu publiskās informācijas telpā savienojumā ar alternatīva vietējā krievu valodas satura nepietiekamību rada auglīgu augsni Krievijas naratīva pieņemšanai un izplatībai. Finansiālās grūtības veicina to, ka gan krievu, gan nacionālajās valodās raidošie reģiona mediji iepērk programmas Krievijā, jo tās ir lētākas, nekā Eiropas raidorganizāciju programmas. 3

4 Mediju vide katrā no šīm valstīm ir vāja. Dažos gadījumos publiskās informācijas telpa ir sadalījusies pa kopienām, kuru atšķirības pazīme ir ne tikai valoda, bet arī pasaules uzskats, neatstājot vietu vienotai nacionālai sarunai. Sabiedrisko mediju finansējums ir nepietiekams, privātajiem medijiem ir jāsaskaras ar divējādām grūtībām mazs tirgus un tradicionālo finansējuma modeļu izzušana auditorijas mainīto mediju patēriņa paradumu dēļ, priekšroku dodot internetam. Šie procesi ir noveduši pie tā, ka mediji ar grūtībām spēj īstenot savas funkcijas demokrātiskā sabiedrībā. Finansiālās problēmas savienojumā ar nepietiekamu mediju īpašnieku struktūras caurlūkojamību ietekmē žurnālistikas profesionālos standartus, apgrūtinot pētnieciskās žurnālistikas īstenošanu un redakcionālās neatkarības saglabāšanu. Krievijas ekonomiskā ietekme viegli pārtop ietekmē uz mediju saturu, ja mediju īpašnieku struktūra nav caurlūkojama. Sabiedriskās raidorganizācijas tiek finansētas nepietiekamā apjomā, un tās nav spējušas panākt tādu skatīšanas laika daļu, kas būtu salīdzināma ar Krievijas retranslēto kanālu skatīšanās laika daļu krieviski runājošajās kopienās. Igaunijā un Latvijā nacionālās politikas izvēlētie virzieni un ierobežotie resursi likuši valdībām par prioritāti izvirzīt investīcijas valsts valodas saturā, atstājot minimālu vietu krievu valodas raidījumiem. Gruzija eksperimentēja ar atbildes soļiem krievu mediju ietekmes mazināšanai, par nodokļu maksātāju naudu nodibinot kanālu krievu valodā PIK TV, kurš piedāvāja alternatīvu informāciju un iesaistījās arī kontrpropagandas aktivitātēs. Lai gan PIK TV bija relatīvi veiksmīgs projekts, proti, sasniedza ievērojamu auditorijas daļu, tomēr 2012.gadā kanāls tika slēgts. Ukrainā televīzijas tirgū dominē privātie spēlētāji, taču daudzi mediji pieder oligarhiem, kuru uzņēmējdarbība ir necaurspīdīga, un to aptumšo nodokļu izvairīšanās prakse daudzu gadu garumā. Arī Gruzijā privātie mediji dominē tirgū, un arī šajā valstī lielākā to daļa pieder oligarhiem. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatori Eiropā ir pakļauti pretrunīga rakstura spiedienam. No vienas puses, izteiksmes brīvības princips ierobežo soļus, kurus regulatori var spert Krievijas televīziju ietekmes mazināšanai. No otras puses, regulatoriem ir jārūpējas par profesionālo standartu ievērošanu, citu vidū neitralitāti. Regulatori Lietuvā, Ukrainā un Latvijā izvēlējās uz laiku apturēt retranslēto Krievijas TV kanālu raidīšanas tiesības. Šie soļi ir attaisnojami gadījumos, ja notikuši klaji likuma pārkāpumi, taču tie var tikt pakļauti kritikai, jo var tikt uzskatīti par izteiksmes brīvību ierobežojošiem. Pieaugošā interneta un sociālo mediju lietošana rada iespēju dot pretsparu Krievijas mediju ofensīvai. Internets ļauj veidot krieviski runājošo kopienas, kuras meklē profesionālos žurnālistikas standartos balstītu informāciju; turklāt tas ir efektīvs veids plašas auditorijas sasniegšanai. Spēcīgu interneta mediju piemēri atrodami gan Ukrainā, gan citviet. Krievu žurnālisti, kuri nevar strādāt valsts kontrolētos medijos Krievijā, dibina jaunus interneta izdevumus ar bāzi citās valstīs, cenšoties sasniegt auditoriju Krievijā. Taču arī internets ir jaunās kaujas lauks. Internets nepazīst robežu, tam nav nepieciešama licence, ēters vai tipogrāfija. Internetā ir mazāk pašregulācijas standartu, nekā tas ir tradicionālajos medijos. Krievijas informatīvā ietekme tiek īstenota arī ar interneta starpniecību. Krievijas naratīva multiplikācija un pastiprināšana ar anonīmo komentētāju jeb interneta troļļu palīdzību, kuri darbojas valsts finansētu troļļu fermu paspārnē, rada draudus visiem interneta izdevumiem. Troļļošana ietekmē ne tikai krievu valodas portālus Baltijā, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā, bet arī medijus daudzviet Eiropā un ASV, neatkarīgi no valodas. Interneta troļļu līdzdalība publiskajā sarunā izkropļo to, mazinot sarunas kvalitāti un leģitimitāti. Interneta uzraudzība ar mērķi ierobežot izteiksmes brīvību pat troļļu 4

5 izteiksmes brīvību būtu biedējošs scenārijs. Tas nebūtu jādara nevienai demokrātiskai valdībai. Savukārt pašregulācija ir iespēja tiem mediju īpašniekiem, kuriem rūp viņu mediju satura kvalitāte. Rekomendācijas Mediju vides stiprināšana - Radīt jaunu vai nostiprināt esošo alternatīvu krievu valodas satura klātbūtni raidošajos medijos. Reģiona valstīm jāizveido publiskās informācijas telpa, kura ietver to krieviski runājošos pilsoņus un var piedāvāt alternatīvu naratīvu tam, kurš tiek intensīvi propagandēts Krievijas valsts kontrolētajos medijos. Šim krievu valodas saturam jāatbilst visaugstākajiem profesionālajiem standartiem un mediju lietošanas paradumiem konkrētajā auditorijā. Tam jābūt balstītam Eiropas vērtībās. Komunikācija ar krieviski runājošajām kopienām attiecīgajās valstīs, un šo kopienu iesaistīšana, ir panākumu atslēga informācijai ir jāiesaista vietējie iedzīvotāji, jādod viņiem iespēja izteikties un līdzdarboties. Kopienas ir jāiekļauj nacionālajā sarunā. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa reģiona valstu nevar radīt būtisku šāda satura klātbūtni pašu spēkiem, nepieciešama sadarbība ar mērķi nodrošināt spēcīgu, Eiropas vērtībās balstīta krievu valodas saturu raidošajos medijos. Piemēram, šī brīža programmu plānošanas modeļi televīzijā, kur krievu valodas logi tiek ievietoti valsts valodas programmā, nerada pienācīgu konkurenci retranslētajiem Krievijas kanāliem, jo neatbilst esošajiem patēriņa paradumiem. Nacionālajai televīzijai ir jānodrošina daudzpusīga un žanriski daudzveidīga programma ziņas un aktualitātes, sports, izklaide īpaši tam atvēlētā kanālā, lai sasniegtu auditoriju, kas patlaban patērē Krievijas kanālus. Raidorganizācijai ir jābūt arī spēcīgam interneta saturam, lai uzrunātu gados jaunāku auditoriju. Sadarbības modelis jāveido uz ieinteresēto sabiedrisko mediju bāzes, kas sava starpā dalītu izdevumus Eiropas vērtībās balstīta satura iepirkšanai krievu valodā, novirzot lielāko daļu pašu līdzekļu oriģinālraidījumu veidošanai ziņu un informatīvi-dokumentālo raidījumu žanrā. Šis sadarbības modelis jāveido, piesaistot Eiropas partneru finansējumu, tas būtu ieguldījums Eiropas drošībā. Šādu sadarbības modeli patlaban pēta Baltijas valstu sabiedriskie mediji, tas radītu iespēju reģionā izveidot spēcīgu alternatīvu balsi krievu valodā. Sadarbība, kas dotu iespēju palielināt Eiropas vērtībām atbilstoša satura pieejamību, būtu ārkārtīgi nepieciešama gan tām raidorganizācijām Ukrainā, kas ir atteikušās no Krievijā iepirktām programmām, gan raidorganizācijām Moldovā un Gruzijā, kas, finansiālu apstākļu spiestas tās iegādājas. - Mediju īpašnieku caurlūkojamība. Spēcīgai mediju videi nepieciešama caurlūkojamība un atbildīgums. Nav iespējams analizēt interešu konfliktus, identificēt pārmērīgu īpašuma koncentrāciju vai ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, neidentificējot mediju īpašniekus. Baltijas valstīm, Ukrainai, Moldovai un Gruzijai jāsper soļi, lai ieviestu ilgtspējīgu caurlūkojamības mehānismu, pieprasot mediju īpašnieku atklāšanu līdz galīgā labuma guvēja fiziskas personas - līmenim. Īpašnieku atklāšanas prasību īstenošanu jāuzrauga neatkarīgai institūcijai, kuras rīcībā ir pietiekami resursi, lai to nodrošinātu. Mediju īpašnieku caurlūkojamības prasībām ir jābūt 5

6 savstarpēji saskaņotām, lai iegūtā informācija būtu salīdzināma dažādās valstīs. Tādējādi varētu rast priekšstatu par mediju īpašniekiem Eiropas mērogā un to ietekmi uz mediju vidi. - Atbalsts Krievijas alternatīvajām balsīm. Krievijas mediju vides represīvā daba likusi apklust daudziem neatkarīgiem žurnālistiem. Jāatbalsta viņu pūliņi radīt jaunus interneta izdevumus ārpus Krievijas. Reģiona valstīm ir jāīsteno politika Krievijas liberālo mediju piesaistīšanai un pateicīgas vides radīšanai to izaugsmei, piemēram, caur atvieglotu vīzu procedūru, juridisku palīdzību, profesionālo kontaktu veicināšanu. Divi šādi piemēri ir jau atrodami Latvijā bijušie lenta.ru žurnālisti ir nodibinājuši ziņu portālus meduza.io un spektr.lv, kuru pūliņi tiek vērsti uz alternatīvu viedokļu piedāvāšanu patērētājam Krievijā. Meduza.io pozicionējums ir ziņu apkopotājs un satura ražotājs, kurš aktīvi darbojas sociālajos tīklos, ir pieejams internetā un caur mobilo aplikāciju. - Žurnālistu pašregulācija. Interneta ietekme uz tradicionālajiem medijiem, īpaši radot izaicinājumu ilgstoši pastāvējušiem biznesa modeļiem, ir novedusi pie profesionālo un ētikas standartu vājināšanās žurnālistikā. Žurnālistikas standartu noteikšanu un to ievērošanu nevar panākt neviens cits kā tikai paši žurnālisti. - Eiropas fonda izveidošana profesionālas žurnālistikas atbalstam. Šādam fondam ir jābūt pieejamam žurnālistiem no Eiropas valstīm un Austrumu partnerības valstīm, kuras ir pakļautas Krievijas mediju ietekmei. Spēcīgi profesionālie mediji, nevis kontrpropaganda, ir vislabākā atbilde Krievijas informatīvajai ietekmei. Taču tradicionālo mediju ekonomiskie modeļi reģionā izzūd, kā rezultātā mediji tiek vājināti, profesionālie standarti pazeminās, kā arī samazinās sasniegtās auditorijas apjoms. Uz neiejaukšanās principiem balstīts projektu finansējums tiem medijiem, kas atbilst attiecīgām kvalitātes prasībām, palīdzētu tiem sasniegt augstākus profesionālos standartus. Papildu aktivitātes ietvertu profesionālās apmācības, pētniecisko žurnālistiku, sargsuņa aktivitātes, uzlabojumus auditorijas sasniedzamībā un pūliņos radīt jaunus ienākumu avotus. Būtu jādod priekšroka reģionāliem finansējuma modeļiem, nevis vietējiem, tādējādi mazinot uzticamības un politizācijas riskus, ko radītu valdības finansējums privātiem medijiem. Atbalsts mediju kvalitātes paaugstināšanai un mediju neatkarībai ir nepieciešams ne vien tādēļ, lai reģiona mediji spētu pretstāvēt Krievijas mediju ietekmei, bet arī tādēļ, lai reģiona mediji spēj pildīt savu, demokrātiskā sabiedrībā tiem paredzēto lomu. - Pievērst uzmanību troļļu fenomenam. Neviena demokrātiska valdība nedrīkstētu ķerties pie izteiksmes brīvības ierobežošanas internetā. Taču mediju īpašniekiem būtu jābūt ieinteresētiem savu portālu publisko diskusiju un komentāru kvalitātē un leģitimitātē. Tāpēc jāveicina reģionālā diskusija ieinteresēto mediju, mediju analītiķu un cilvēktiesību aktīvistu vidū par stratēģijām, kā mazināt Krievijas interneta troļļošanas fenomena ietekmi. Reģionālā sadarbība draudu novēršanai. - Regulējuma iespēju izpēte. Raidorganizāciju regulējums un licencēšanas kārtība Eiropā paredz izteiksmes brīvību un profesionālo standartu ievērošanu, citu vidū, neitralitāti. Informācijas 6

7 izmantošana ieroča veidā hibrīda karā izmanto izteiksmes brīvības dotās iespējas, bet ignorē profesionālas žurnālistikas standartus. Ir jāveicina Eiropas mēroga diskusija par adekvātiem regulējuma modeļiem ar mērķi piedāvāt rekomendāciju kopumu Eiropas audiovizuālo pakalpojumu regulatoriem. Rekomendācijām jārada konsenss regulatoru starpā un jāpiedāvā vadlīnijas, lai panāktu līdzsvaru starp kontroli, sankcijām par klajiem žurnālistikas standartu pārkāpumiem un pienākumu sargāt izteiksmes brīvību, veicināt viedokļu daudzveidību. Nepieciešama ciešāka regulatoru sadarbība, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību un atbildes soļus gadījumos, kad mediji ir reģistrēti vienā Eiropas valstī, bet raida citā. - Nevalstisko mediju sargsuņu stiprināšana. Medijiem būtu nepieļaujami - un valdībām neefektīvi iesaistīties tiešās kontrpropagandas aktivitātēs, tikmēr NVO varētu spēlēt lielu lomu dezinformācijas atmaskošanā, mediju lietotprasmes uzlabošanā, žurnālistikas standartu monitoringā un analīzē. Piemēram, žurnālistikas studentu izveidotais Ukrainas interneta portāls stopfake.org lieto sociālos medijus un lasītāju mobilizēšanu, lai atmaskotu nepatiesu informāciju par notikumiem Ukrainā. Kremļa mītu atmaskošana un ziņu, kas izplata dezinformāciju, dekonstruēšana dotu ieguldījumu žurnālistu spējā precīzi un patiesi ziņot par notikumiem, tas arī būtu ieguldījums auditorijas mediju lietotprasmē. Eiropas donoru pūliņiem būtu jābūt vērstiem uz atbalstu NVO, kas iesaistītas šādā mediju analīzē, mediju lietotprasmes veicināšanā un skolas izglītības programmu īstenošanā. NVO tīkls, kas nodarbojas ar mediju analīzi un mediju lietotprasmes jautājumiem būtu svarīgs pretsolis, kas gan salīdzinātu un uzrādītu Krievijas naratīva ietekmi reģiona medijos, gan paaugstinātu mediju lietotāju informētību. - Analītiskās kapacitātes atjaunošana. Pēdējos divos gadu desmitos Eiropa pazaudējusi daļu padziļināto zināšanu par Krieviju. Tās ir jāatjauno. Eiropas Savienībai un dalībvalstu valdībām jāpalielina atbalsts pētniecības organizācijām, domnīcām un akadēmiskām institūcijām, lai audzētu Eiropas analītisko kapacitāti, spēju izprast Krievijas politiku un sekot tās attīstībai, tas ietvertu arī Krievijas propagandas monitoringu un šīs politikas izpausmju analīzi Eiropā. Mediju analīze un pētniecība ir pirmais solis, lai identificētu Krievijas naratīva ietekmi reģiona nacionālo valodu mediju vidē. Ja mediju saturu iespējams salīdzināt, tad Krievijas naratīvas, tā ietekme kļūst redzama, tas arī dod iespēju mediju lietotājiem audzēt savu kritiskās domāšanas kapacitāti. - Liela daļa padziļinātas Krievijas politikas izpratnes un analītiskās kapacitātes centru patlaban atrodas Austrumu un Centrāleiropā, tomēr reģiona politikas centri un akadēmiskie prāti turpina atrasties ārpus Eiropas noteicošā domas virziena. Austrumeiropas analītiskajai kapacitātei jābūt iekļautai kopējā Eiropas līmeņa diskusijā par šī brīža drošības izaicinājumiem. Jānostiprina analītiskā un komunikācijas kapacitāte arī valdību līmenī. Valdību stratēģiskās komunikācijas kapacitāte ir izšķirošs faktors spēcīgu nacionālo naratīvu radīšanā, kā arī kopīga Eiropas naratīva attīstībā. Eiropai nepieciešami konsekventi vēstījumi no visiem valstiskajiem spēlētājiem un no visām valdībām. Tiem jābūt vēstījumiem, kurus nodod ne tikai caur 7

8 tradicionālajiem komunikācijas kanāliem un ar tradicionālajām metodēm, bet kas ceļo pa mūsdienīgiem tiešsaistes komunikācijas tīkliem. Šiem vēstījumiem jāatspoguļojas arī darbos, ne tikai jāizskan vārdos. Baltijas valstīm ir pilnā mērā jāizmanto priekšrocības, ko dod NATO iekšienē īstenotie pasākumi stratēģiskās komunikācijas stiprināšanā. Baltijas valstu vadībām ir arī jāmudina Eiropas atbalsta pasākumos Gruzijai, Moldovai un Ukrainai iekļaut stratēģiskās komunikācijas kapacitātes stiprināšanu. *Rekomendācijas apkopoja Vita Tērauda, bijusī Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore, Baltijas Melnās jūras alianses valdes locekle, Latvija. Ieguldījumus snieguši. Ivars Belte, LTV valdes priekšsēdētājs, Latvija; Petro Burkovskiy, Nacionālā stratēģisko studiju institūta pētnieks, Ukraina; Andres Joesaar, Tallinas universitātesmediju studiju asociētais profesors, Igaunija; Ainārs Dimants, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdes priekšsēdētājs, Latvija; Konstantin von Eggert, Komersant radio politikas komentētājs, Krievija; Sarmīte ĒElerte, Baltijas Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja, Latvija; Raphael Glucksmann, bijušā Gruzijas prezidenta President M. Saakashvili padomnieks, Gruzija; Nadine Gogu, Neatkarīgā Žurnālistikas centra izpilddirektore, Moldova; Aleksejs Grigorievs, eksperts post-padomu jautājumos, Latvija; Ruslanas Irzikevicius, The Lithuania Tribune galvenais redaktors, Lietuva; Jānis Kārkliņš, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, Latvija; Dmytro Kondratenko, Kijevas-Mohilas akadēmijas pētnieks, Ukraine; Anton Lisenkov, bijušais LENTA.RU galvenaisredaktor, Krievija; Viktors Makārovs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Parlamentārais sektretārs, Latvija; Diāna Potjomkina, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece, Latvija; Dainius Radzevicius, Lietuvas Radion un televīzijas komisijas loceklis Lietuvas radio un televīzijas žurnālistu padomes valdes priekšsēdētājs, Lietuva; Raul Rebane, žurnālists, stratēģiskās komunikācijas eksperts, Igaunija; Jadwiga Rogoza, Austrumeiropas Politikas Pētniecības centra Krievijas departamenta vecākā pētniece, Polija; Alexander Rondeli, Gruzijas stratēģisko un drošības studiju fonds prezidents un līdzdibinātājs, Gruzija; Gregory Shvedov, Ziņu portāla, Caucasus Knot galvenais redaktors, Krievija; Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta, Latvija. Finansiāli atbalsta: Atbalsta: 8

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums ES programma Radošā Eiropa (2014-2020) Andrejs.Lukins@km.gov.lv www.km.gov.lv/radosaeiropa facebook.com/radosaeiropa @radosaeiropa 05/04/2018, Valmiera ES programma RADOŠĀ EIROPA 2014-2020 - Eiropas Komisija

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību

Sīkāk

Konkursa nolikums

Konkursa nolikums APSTIPRINU Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons Rīgā, 2017. gada 7. septembrī Konkursa Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2017 NOLIKUMS PAMATOJUMS Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

Vietejais_produkts_tirgus_Klepers

Vietejais_produkts_tirgus_Klepers Vietējā produkta virzība tirgū. Veiksmīga mārketinga pamatnosacījumi. Vietējais produkts (Kurzemes zīmols) - Ražots Kurzemē Struņķukrogs, 24.07.2012. Andris Klepers, Dr.geogr. Pakalpojuma komercializācijas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas neizmantotās iespējas un riski Iepirkumu Gada balva 2017 Māra Stabulniece, zvērināta advokāte IGAUNIJA LATVIJA LIETUVA Rīga, 2018.gada 18.janvāris

Sīkāk

AM_Ple_NonLegReport

AM_Ple_NonLegReport 21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012

Sīkāk

Kā rakstīt projektu un piesaistīt finansējumu?

Kā rakstīt projektu un piesaistīt finansējumu? NVO pieejamie finansējuma avoti 2019.gadā 13.02.2019. Saturs Sabiedrības integrācijas politikas prioritātes 2019.-2020.gadā Valsts budžeta programmas (NVO fonds, reģionu programma) Patvēruma, migrācijas

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?

Sīkāk

cert v2

cert v2 Situācija IT drošības jomā Latvijā 23.04.2012, Rīga Baiba Kaškina, Varis Teivāns, Māris Andžāns Par CERT.LV CERT.LV Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Misija: Veicināt IT

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

VSIA LATVIJAS RADIO VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA Rīga, 2019

VSIA LATVIJAS RADIO VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA Rīga, 2019 VSIA LATVIJAS RADIO VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2019-2022 Rīga, 2019 Saturs 1. Kopsavilkums... 4 2. Ievads... 7 3. Situācijas analīze... 7 3.1 Valsts finansējums un Latvijas Radio iemaksas budžetā...

Sīkāk

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā

Sīkāk

NAME :

NAME : STARPTAUTISKĀ INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS ORGANIZĀCIJU KONFEDERĀCIJA TREŠO PERSONU INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA KAS MĒS ESAM UN KO MĒS DARĀM CEOC International ir Eiropas apvienība,

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode] Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konference Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana

Sīkāk

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

VALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina

VALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina VALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina Par spīti organizācijas darbības iekšējiem izaicinājumiem pārskata periodā, LSA aktualizējusi un risinājusi virkni problēmjautājumu,

Sīkāk

DT

DT EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 11.6.2012 1. DARBA DOKUMENTS par ES Hartu pamatprasības plašsaziņas līdzekļu brīvībai visā ES Pilsoņu brīvību, tieslietu un

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8.janvāra rīkojumu Nr. 10 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0054 Profesija Viesnīcu servisa organizators Kvalifikācijas līmenis

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Name/Position

Name/Position Latvijas Republika Saeimas vē l ē šanas 2002. gada 5. oktobris Starptautiskā vē l ē šanu novē rošanas misija Ziņojums par provizoriskiem novērojumiem un secinājumiem Rīga, 2002. gada 6. oktobris 2002.

Sīkāk

Latvijas Pilsoniska alianse

Latvijas Pilsoniska alianse Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna – 2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu 20___. gadā

Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna – 2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu 20___. gadā 2. pielikums Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra rīkojumam Nr. 769 Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017. 2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu

Sīkāk

Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi te

Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi te Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) civilā aizsardzība organizatorisku, inženiertehnisku,

Sīkāk

TA

TA Eiropas Parlaments 2014-2019 PIEŅEMTIE TEKSTI P8_TA(2015)0108 Eiropas kino digitālajā laikmetā Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas kino digitālajā laikmetā (2014/2148(INI))

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 3.2.2015 B8-0000/2015 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

Latvijas Nacionâlâ aizsardzîbas akadçmija Droðîbas un stratçìiskâs pçtniecîbas centrs Sabiedrîbas destabilizâcijas iespçjamîba Latvijâ: potenciâlie na

Latvijas Nacionâlâ aizsardzîbas akadçmija Droðîbas un stratçìiskâs pçtniecîbas centrs Sabiedrîbas destabilizâcijas iespçjamîba Latvijâ: potenciâlie na Latvijas Nacionâlâ aizsardzîbas akadçmija Droðîbas un stratçìiskâs pçtniecîbas centrs Sabiedrîbas destabilizâcijas iespçjamîba Latvijâ: potenciâlie nacionâlâs droðîbas apdraudçjumi Kopsavilkums Redaktore

Sīkāk

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013. gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013.gadu ir izstrādāts ar Eiropas Ekonomikas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro C 282/4 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.8.2017. V (Atzinumi) ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS EIROPAS KOMISIJA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS EACEA/33/2017 2014. 2020. gada programma Eiropa

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

Microsoft Word _Energy_waste_management_LV.docx

Microsoft Word _Energy_waste_management_LV.docx Nostāja Nr. 4 2018. gada 7. jūnijs FICIL nostāja attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku 1. Kopsavilkums Būs vajadzīgs laiks, lai sakārtotu enerģētikas sistēmu, kas pašlaik ir pārejas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Pamācība Erasmus+ rīki Kursu katalogs Mobilitātes iespējas Stratēģiskās partnerības www.schooleducationgateway.eu Vispārēja informācija Šī ir pamācība, kas palīdzēs izmantot School Education Gateway vietnes

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

EU Platform on Diet Physical Activity and Health

EU Platform on Diet Physical Activity and Health 15.03.2005 DIĒTA, FIZISKĀ AKTIVITĀTE UN VESELĪBA EIROPAS RĪCĪBAS PLATFORMA 1. Problēma Eiropas Savienības pilsoņi pārāk maz kustas un pārāk daudz patērē pārāk daudz enerģijas, pārāk daudz kaloriju, pārāk

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt Kas ir komunikāciju kampaņa? Case Study Jauns cilvēks ienāk kafejnīcā un pie galdiņa pamana jauku vientuļi sēdošu meiteni. Ko darīt? Ķerties vērsim pie ragiem, lieki nedomājot? Tas var būt kļūdaini. Taču

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

SA ATŠĶIRAS:

SA ATŠĶIRAS: SA ATŠĶIRAS: Sabiedriskās attiecības ir mēģinājums ar informācijas, skaidrošanas un sakārtošanas palīdzību radīt publisku atbalstu kādai aktivitātei, lietai, institūcijai, kustībai, idejai. Marketings:

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN

Sīkāk

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera,

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija 2019.-2022. Valmiera, 2018 1 SATURA RĀDĪTĀJS 1. ESOŠĀ SITUĀCIJA, DARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS... 3 2. STRATĒĢIJAS

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Apvienotais sociālo zinību un latviešu valodas un literatūras metodisko apvienību vadītāju informatīvais seminārs Ievads medijpratībā Sociālie mediji un digitālā pratība Dr.sc.comm. Līva Brice 21.augusts

Sīkāk

Domnīcas LU ceļš uz izcilību ceļa karte Ceļa karte sastāv no 2016.gada 28.septembra domnīcas LU ceļš uz izcilību ekspertu ierosinājumiem un priekšliku

Domnīcas LU ceļš uz izcilību ceļa karte Ceļa karte sastāv no 2016.gada 28.septembra domnīcas LU ceļš uz izcilību ekspertu ierosinājumiem un priekšliku Domnīcas LU ceļš uz izcilību ceļa karte Ceļa karte sastāv no 2016.gada 28.septembra domnīcas LU ceļš uz izcilību ekspertu ierosinājumiem un priekšlikumiem, lai savā 100 gadu jubilejā LU būtu izcila augstskola.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.12.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. DECEMBRI PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes

Sīkāk

APSTIPRINĀTS: Biedrības Latvijas Aviācijas Asociācija Dalībnieku sapulcē BIEDRĪBAS LATVIJAS AVIĀCIJAS ASOCIĀCIJA STRATĒĢIJA GADA

APSTIPRINĀTS: Biedrības Latvijas Aviācijas Asociācija Dalībnieku sapulcē BIEDRĪBAS LATVIJAS AVIĀCIJAS ASOCIĀCIJA STRATĒĢIJA GADA APSTIPRINĀTS: Biedrības Latvijas Aviācijas Asociācija Dalībnieku sapulcē 20.01.2016 BIEDRĪBAS LATVIJAS AVIĀCIJAS ASOCIĀCIJA STRATĒĢIJA 2016.-2020.GADAM Rīga, 2016.gads SATURS Termini un saīsinājumi...

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

Eiro Latvijā!?

Eiro Latvijā!? Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma Eiropa Pilsoņiem (2014-2020) Vispārēja informācija ES programma Eiropa pilsoņiem (2014-2020) Programmas finansējums 185 468 000 EUR (2014-2020) Programmas dalībvalstis Tiešie

Sīkāk

Ievads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas

Ievads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas Ievads (1) 2011. g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas liecina par to? Kāda ir kopienu struktūra Rīgā? Etniskā

Sīkāk

Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana

Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana ZĪMOLVEDĪBAS NOZĪME Andris Klepers 26.02.2019. Vai es risinu kādu reālu problēmu? Kāds ir mans devums ar biznesu labākai sabiedrībai? PERSONISKĀS VĒRTĪBAS

Sīkāk