Edmunds Račinskis, putnu eksperts Sertifikāts Nr. 148 (Dabas aizsardzības pārvalde) Izsniegts , derīgs līdz Rīgā, E

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Edmunds Račinskis, putnu eksperts Sertifikāts Nr. 148 (Dabas aizsardzības pārvalde) Izsniegts , derīgs līdz Rīgā, E"

Transkripts

1 Edmunds Račinskis, putnu eksperts Sertifikāts Nr. 148 (Dabas aizsardzības pārvalde) Izsniegts , derīgs līdz Rīgā, ER/ SIA Eirokonsultants Elizabetes iela 2-406, Rīga, LV-1010 ATZINUMS Par Lielā Rustūžu purva ornitoloģiskajām vērtībām un plānotās saimnieciskās darbības paredzamo ietekmi uz tām 1. Biotopu grupa, suga vai sugu grupa, par kuru sniedz atzinumu Savvaļas putni. 2. Dati par pētāmās teritorijas apsekošanu Teritorija apsekota dabā divas reizes gada ligzdošanas sezonas laikā: laikā no 05:49 līdz 14:32 kājām noiets 14,5 km garš maršruts (Edmunds Račinskis, turpmāk ER ) un laikā no 05:30 līdz 12:49 kājām noiets 8,1 km garš maršruts (Dāvis Ūlands 1, turpmāk DŪ ) Limbažu novadā, Viļķenes pagastā, Lielajā Rustūžu purvā (turpmāk Rustūžu purvā ; zemes vienības kadastra apzīmējums ). Abi apsekojumi bija vērsti uz purva putnu faunas izpēti diennakts gaišajā laikā, ar uzsvaru uz īpaši aizsargājamo putnu sugu populāciju apzināšanu. Purva izpēte naktī un tam piegulošo mežu ornitoloģiskā inventarizācija nav veikta, līdz ar to ziņas par naktī aktīvajām un tipiskajām meža putnu sugām Rustūžu purva kompleksā ir nepilnīgas. Tomēr atzinuma vajadzībām veiktais teritorijas apsekojums ir uzskatāms par pietiekami aptverošu, telpiski reprezentatīvu un ir veikts ornitoloģiskai izpētei optimālos sezonas un diennakts laikos, kā arī ļoti labos laika apstākļos. Apsekošanas laikā veikti vizuālie putnu novērojumi, izmantojot binokli Leica Ultravid 10x42 (ER) / Nikon Prostaff 7s 10X42 (DŪ), putnu balsu klausīšanās, putnu dzīvotņu stāvokļa novērtējums, veicot zīmīgāko vietu fotofiksāciju un aprakstīšanu lauka piezīmēs, kā arī maršruta un novērojumu punktu kartēšana. 1 Ornitologs, dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā, biotopu eksperta asistents DAP projektā Dabas skaitīšana (asistenta apliecības Nr. 680).

2 Maršruti un punkti reģistrēti ar GPS ierīci Garmin Oregon 600 (ER) / viedtālruni LG D620r (atbalsta GPS un GLONASS sistēmas) ar Locus Map Pro aplikāciju (DŪ). Teritorijas apsekošanas maršrutu kartes iekļautas 1. attēlā. Fotofiksācija veikta ar Panasonic DMC-FZ100 kameru un planšetes Getac T800 iebūvēto kameru (ER; attēli 2. pielikumā) / fotokameru Nikon D810 ar mm objektīvu (DŪ; attēli 3. pielikumā). Fotogrāfijas piesaistītas koordinātām ar Lightroom Classic CC 7.4 un QGIS 3.1 palīdzību (DŪ). Apstākļi abās apsekošanas reizēs bija piemēroti darba veikšanai : maršrutu sākot +3 C, skaidrs, mierīgs praktiski bezvējš, zemo mākoņu nav, augstie <20%, ap 11:00 līdz vieglām/mērenām brāzmām pieņemas vējš, debesis saglabājas skaidras, visa diena ir saulaina, beidzot iet ir +16 C : no rīta ap +10 C, dienas gaitā iesila līdz +25 C, ļoti maza mākoņainība, vējš BF2-3, putnu dziedāšanas aktivitāte un dienas plēsīgo putnu izlidojumu aktivitāte bija augsta. Kā papildu ziņu avots par Rustūža purvā agrāk konstatētajām īpaši aizsargājamām putnu sugām izmantots portāls Dabasdati.lv, atlasot un lejupielādējot visus līdz reģistrētos novērojumus pilnā datu tabulas veidā ar ģeogrāfiskajām koordinātām (izmantoti atzinuma 7. nodaļā). 1. attēls. Atzinuma sagatavošanai veikto apsekojumu GPS maršruti: ar melnu nepārtrauktu līniju (ER), ar raustītu līniju (DŪ). Dzeltenā robeža apzīmē kūdras krājumu aprēķina robežu paredzētajai darbībai. 2

3 3. Teritorijas aizsardzības statuss Rustūžu purvs atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, neitrālajā zonā. 4. Atzinuma sniegšanas mērķis Atzinums sagatavots pasūtītāja uzdevumā konstatēt, vai no putnu sugu un dzīvotņu aizsardzības viedokļa kūdras ieguve derīgo izrakteņu atradnē Rustūžu purvs Limbažu novada Viļķenes pagastā ir pieļaujama un, ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem. 5. Vispārīgs pētāmās teritorijas apraksts Rustūžu purvs atrodas Limbažu novadā, Viļķenes pagastā, tā kopējā platība ir 572 ha 2. Atzinuma sagatavošanai apsekotā kūdras krājumu aprēķina poligona platība (robežas 1. attēlā) ir 477,63 ha. Purva teritorijas lielāko daļu aizņem dabisks (aktīvs), neskarts augstais purvs ar raksturīgu veģetāciju, mitruma režīmu un mikroreljefu. Tajā pārstāvētas ciņu-liekņu, ciņu un grēdu-liekņu reljefa formas ar atklātam un pārmitram sūnu purvam raksturīgām lāmām un slīkšņām (sk. attēlus 2. un 3. pielikumā). Tās izvietotas kupolveida purviem raksturīgos koncentriskos lokos, un labi redzamas arī internetā pieejamās ortofoto kartēs un satelītattēlos. 6. Piegulošās teritorijas raksturojums Rietumos, ziemeļos un austrumos Rustūžu purvu ieskauj salīdzinoši šaura mežu josla, kas atdala purvu no apkārtējās mozaīkveida lauku ainavas. Uz dienvidiem purva malas meži turpinās plašākā mežu masīvā. Uz Z-ZR pāri autoceļam V141 atrodas Toļļu purvs mazāks augstais purvs (platība 159,75 ha), kura lielākā daļa (112,7 ha) iznomāta kūdras ieguvei Konstatētās īpaši aizsargājamās putnu sugas 7.1. Kopsavilkums Ornitoloģiskās izpētes lauka apsekojumu laikā gadā Rustūžu purva kompleksā konstatētas 16 Latvijā īpaši aizsargājamās putnu sugas. Kopā ar portālā Dabasdati.lv līdz reģistrētajiem putnu novērojumiem, Rustūžu purvā un tiešā tā tuvumā (purvmalas mežos) sastapto īpaši aizsargājamo putnu sugu skaits sasniedz 21 sugu (1. tabula, 2. attēls). Turpmāka apsekošana piemērotos sezonas un diennakts laikos šo sarakstu varētu papildināt ar citām īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, pūcēm. Atkārtoti teritorijas apsekojumi papildinātu arī līdz šim konstatēto sugu izplatības kartes ar jaunām atradnēm un dotu papildu ziņas par ligzdojošo populāciju lielumiem. 2 Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes gadam, 2. pielikums ( bas_joma/?doc=25287) 3 3

4 Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi (salīdzinošos rādītājus sk. apakšnodaļā 7.2). Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas (1. tabula) un izcilas kvalitātes dzīvotnes dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu (pēc visām pazīmēm atbilstošs ES nozīmes biotopam 7110*: aktīvi augstie purvi, sk. fotoattēlus atzinuma 2. un 3. pielikumā). 1. tabula. Rustūžu purvā un tam piegulošajos mežos sastaptās īpaši aizsargājamās putnu sugas Nr. Sugas nosaukums Aizsardzības Citas Populācijas statuss 5 maršrutā maršrutā ziņas 6 vērtējums 1 Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus ĪA, PD, ML 1 pāris 2 Ķīķis Pernis apivorus ĪA, PD 0-1 pāris 3 Zivjērglis Pandion haliaetus ĪA, PD, ML 1 pāris 4 Niedru lija Circus aeruginosus ĪA, PD 0-1 pāris 5 Mazais ērglis Aquila pomarina ĪA, PD, ML 0-1 pāris 6 Mežirbe Bonasa bonasia ĪA*, PD >1 pāris (1-10 p.) 7 Rubenis Tetrao tetrix ĪA*, PD Mednis Tetrao urogallus ĪA*, PD, ML 1 9 Dzērve Grus grus ĪA, PD 3-5 pāri 10 Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria ĪA, PD 4-7 pāri 11 Purva tilbīte Tringa glareola ĪA, PD 5-10 pāri 12 Meža balodis Columba oenas ĪA, ML 13 Vakarlēpis Caprimulgus europaeus ĪA, PD >1 pāris (1-10 p.) 14 Baltmugurdzenis Dendrocopos ĪA, PD, ML 1 pāris (1-3 p.) leucotos 15 Trīspirkstu dzenis Picoides ĪA, PD, ML 1 pāris (1-3 p.) tridactylus 16 Melnā dzilna Dryocopus martius ĪA, PD 1-5 pāri 17 Pelēkā dzilna Picus canus ĪA, PD 1-5 pāri 18 Brūnā čakste Lanius collurio ĪA, PD 1-5 pāri 19 Lielā čakste Lanius excubitor ĪA 2-4 pāri 20 Sila cīrulis Lullula arborea ĪA, PD 21 Mazais mušķērājs Ficedula parva ĪA, PD 3-10 pāri Pavisam Treknā drukā un ar pelēku fonu izceltas purva dzīvotnēm raksturīgās sugas, kam atzinuma apakšnodaļā 7.2 iekļauti individuālie apraksti un kartes ar zināmajām novērojumu vietām. Tā kā mežaudzes ap purvu atrodas gk. ārpus kūdras krājumu aprēķina robežām, tās šī atzinuma sagatavošanas ietvaros nav speciāli apsekotas. Līdz ar to meža putnu sugām kartes ar gadījuma rakstura novērojumiem nav gatavotas. 5 LV īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi Nr. 396), EK Putnu direktīvas 1. pielikuma suga, LV mikroliegumu suga (MK noteikumi Nr. 940). 6 Portālā Dabasdati.lv līdz reģistrētie novērojumi, kā arī Aigara Kalvāna personīgais ziņojums par zivju ērgļu ligzdošanu pie Rustūžu purva gada vasarā. 4

5 Abu minēto šauri specializēto putnu sugu ierobežotās un sarūkošās (Keišs et al ) izplatības, kā arī dzelteno tārtiņu ligzdojošās populācijas samazināšanās (Ķerus ) kontekstā Rustūžu purvs ir jāvērtē kā sugas metapopulāciju ilgstpējai nozīmīga, ļoti labā stāvoklī esoša saudzējama populāciju atradne. Tās atrašanos ārpus Natura 2000 teritoriju tīkla var uzskatīt par vēsturisku pārpratumu, projekta EMERALD 9 laikā nekonstatējot Rustūžu purva ornitoloģisko nozīmību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu augsto kvalitāti. 2. attēls. Īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apļiem , ar četrstūriem ) un senākas ziņas no portāla Dabasdati.lv (trīsstūri, un ). 7 Keišs O., Ķuze J., Dekants A Long-term population changes of high-bog avifauna in Latvia. - Environmental and Experimental Biology (2018) 16: Ķerus V Latvijas ligzdojošo putnu stāvokļa pārmaiņas laikā no līdz gadam. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai bioloģijas nozarē, Latvijas Universitāte, Rīga. 9 Projekts Latvijas Īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD / NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu ( ). 5

6 7.2. Purva, purva salu un purvaino mežu dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu apskats Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus Atzinuma sagatavošanai veiktajās ekspedīcijās konstatēts vienu reizi , kad ziemeļu gulbju pāris novērots pie lietotas ligzdas uz mazas akača saliņas purva DA daļā (3. attēls). Ligzdojošās populācijas vērtējums: 1 pāris. 3. attēls. Ziemeļu gulbju izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā ( ). 6

7 Zivjērglis Pandion haliaetus Novēroti virs purva abu gada apsekojumu laikā: 1 īp. lidojumā virs purva ZR daļas, kur nolaidās pēc materiāla ligzdai un aizlidoja Z-ZR virzienā ar zaru nagos , 2 īp. riņķoja virs purva D daļas (4. attēls). Pārbaudot 5. maija novērojuma vietas apkārtni, apmēram 260 m ārpus atzinuma teritorijas robežas, mežā uz ZR no purva atrasta apdzīvota zivjērgļu ligzda (A. Kalvāns). Arī Rustūžu purvā ir šīs sugas ligzdošanai piemērotas vietas, piemēram, ar dabisku mežu apaugušas minerālzemes salas purva vidus daļā (4. un 5. attēls), kur var uzstādīt mākslīgās ligzdas šai sugai. Ligzdojošās populācijas vērtējums: 1 pāris ar zināmu ligzdu tiešā purva tuvumā. Pāra putni regulāri uzturas purva teritorijā. Ligzdošanas sezonas laikā no 1. marta līdz 15. augustam 500 m rādiusā ap ligzdu ieteicams ievērot saimnieciskās darbības miera periodu, izvairoties no cilvēka radītiem traucējumiem. 4. attēls. Zivjērgļu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar melno apli , ar četrstūri ), kā arī gada vasarā atrastā apdzīvotā ligzda (baltais aplis; A. Kalvāna ziņas) ar 500 m buferjoslu (baltā pārtrauktā līnija). Ar baltiem krustiņiem apzīmētas trīs mežainas minerālzemes saliņas, kas ir piemērotas zivjērgļu ligzdām. 7

8 5. attēls. Kartes tuvinājums ar zivjērgļu ligzdām piemērotām mežainām minerālzemes saliņām Rustūžu purva vidusdaļā pie iežmaugas starp ZR kupolu un DA atklāto purva daļu. 8

9 Rubenis Tetrao tetrix Putni vai to klātbūtnes pēdas purvā novērotas abu gada apsekojumu laikā (6. attēls). Aptuvens vietējās populācijas vērtējums: 3-10 riestojoši. 6. attēls. Rubeņu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apļiem , ar četrstūriem ). 9

10 Mednis Tetrao urogallus Sugas klātbūtne konstatēta vienu reizi , kad purva atklātajā daļā atrasti medņa mēsli. Potenciāli piemērotas dzīvotnes ar priežu dominanci mežaudzēs un sausākās purvmalas joslās sastopami teritorijas DA-A daļā (7. attēls). Sastopams vismaz 1 putns, taču riesta klātbūtnes konstatēšanai un vietējās populācijas lieluma noteikšanai būtu jāveic mērķtiecīgi purvmalas mežaudžu apsekojumi agri pavasarī. 7. attēls. Medņu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apli ) un sugai piemērotāko mežaudžu un purvaino mežu vietas (ar krustiņiem). 10

11 Dzērve Grus grus Dzērves novērotas purvā abu gada apsekojumu laikā, vismaz trīs iespējamos pāru ligzdošanas iecirkņos (8. attēls). Vietējā populācija var būt nedaudz lielāka, tāpēc piesardzīgs skaita vērtējums Rustūžu purvam: 3-5 pāri. 8. attēls. Dzērvju izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apļiem , ar četrstūriem ). 11

12 Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria Suga konstatēta Rustūžu purvā gan abu gada apsekojumu laikā, gan senāk. Pēc portāla Dabasdati.lv ziņām, divi pāri purva A daļā novēroti (A. Kalvāns) un 3-5 putni ligzdošanai piemērotā biotopā atzīmēti (A. Avotiņš). Arī gadā vietēji dzeltenie tārtiņi gan dziedoši putni, gan pāri ar uztraukuma uzvedību novēroti lielākoties purva A daļā, kas ir klajāka un slapjāka (9. attēls). Ligzdojošās populācijas vērtējums: 4-7 pāri, no tiem 3-5 pāri purva austrumu daļā. 9. attēls. Dzelteno tārtiņu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apļiem , ar četrstūriem ) un senākas ziņas no portāla Dabasdati.lv (trīsstūri). 12

13 Purva tilbīte Tringa glareola Novērota Rustūžu purvā abu gada apsekojumu laikā, kā arī senāk. Pēc portāla Dabasdati.lv ziņām, viena purva tilbīte ar mazuli redzēta purvā , kad kopējais ligzdojošo pāru skaits šeit novērtēts kā 3 pāri (A. Kalvāns), un 3-6 putni atzīmēti (A. Avotiņš). Arī gadā vietējas purva tilbītes gan dziedoši putni, gan pāri ar uztraukuma uzvedību novērotas purva A daļā, kas ir klajāka un slapjāka (10. attēls). Aptuvens ligzdojošās populācijas vērtējums gadā: 5-10 pāri, visi zināmie purva austrumu daļā. 10. attēls. Purva tilbīšu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apļiem , ar četrstūriem ) un senākas ziņas no portāla Dabasdati.lv (trīsstūri). 13

14 Lielā čakste Lanius excubitor Abos gadā veiktajos Rustūžu purva apsekojumos novērotas lielās čakstes ligzdošanai piemērotos biotopos gan dziedoši putni, gan pāri (11. attēls). Aptuvens ligzdojošās populācijas vērtējums: 2-4 pāri. 11. attēls. Lielo čakstu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar apli , ar četrstūriem ) 8. Citas vērtības Atzinuma teritorija noteikti vērtējama arī no aizsargājamo biotopu klātbūtnes un kvalitātes viedokļa, datu pieejamības robežās izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb Dabas skaitīšana ( /16/I/001) datus. 14

15 9. Labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas prasības Divas no astoņām īpaši aizsargājamām putnu sugām, kas augstāk apskatītas 7.2. apakšnodaļā, ir izceļamas kā prioritāras Rustūžu purva aizsardzības statusa kontekstā - dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria un purva tilbīte Tringa glareola. Abām sugām raksturīgas izteikti specifiskas prasības pēc ligzdošanai piemērotām dzīvotnēm (dabiski, klaji un slapji augstie purvi), ierobežota izplatība ( attēls) un salīdzinoši mazas ligzdojošās populācijas valstī (2. tabula). Rustūžu purvā ligzdojošo pāru skaita īpatsvars no visas valsts populācijas šīm sugām ir augsts attiecīgi, 1,5% un 1,2% (2. tabula). Salīdzinoši, purva pilnā platība (572 ha) veido 0,009% no valsts kopējās teritorijas un tikai 0,08%-0,2% no Latvijas purvu kopējās platības 10. Rustūžu purvs ir pielīdzināms vai pat vērtīgāks par citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi, ne tikai pēc kopējās putnu sugu daudzveidības, bet arī pēc abu prioritāro sugu populāciju lielumiem un dzīvotņu kvalitātes, par ko liecina augstais pāru īpatsvars uz platību (salīdzinošos rādītājus sk tabulā un attēlā). Purva galvenās ornitoloģiskās vērtības koncentrējas purva DA atklātajā daļā, kuras platība pārsniedz 2/3 visas purva platības. Teritorijas ornitoloģiskās nozīmības un šauri specializēto purva putnu sugu ekoloģisko prasību kontekstā var secināt, ka Rustūžu purvā paredzētā darbība atstātu neatgriezenisku nelabvēlīgu ietekmi uz dzelteno tārtiņu un purva tilbīšu ligzdojošajām populācijām. Vērtējot Rustūžu purvu kā veselu un vienotu ekosistēmu, vismaz abu prioritāro putnu sugu reģionālās un nacionālās populācijas un to dzīvotņu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai šī sugu atradne būtu saglabājama dabiskā, nepārveidotā stāvoklī. Neiejaukšanās dabiskajos procesos ir atzīta par labāko pieeju maz ietekmētu augsto purvu aizsardzībai (Priede ). Pētāmās teritorijas robežās un abu prioritāro putnu sugu kontekstā (18. attēls), visaugstvērtīgākā un obligāti saudzējamā Rustūžu purvā ir tā austrumu daļa. Tajā sastopamas aptuveni 3/4 no Rustūžu purva dzeltenajiem tārtiņiem un visa zināmā purva tilbīšu populācija. Kūdras ieguve purva DA atklātajā daļā nebūtu apvienojama ar šo populāciju saglabāšanu. Ja kūdras ieguvi tomēr plānotu purva ZR daļā, kur purva kupols ir augstāks un sausāks, tad iežmaugā starp abām purva daļām būtu jāveido droša un ilgmūžīga hidroizolācijas siena, lai novērstu purva ZR daļas hidroloģiskā režīma izmaiņu negatīvo ietekmi uz DA daļas hidroloģisko režīmu un vispārējo ekoloģisko stāvokli. Minētajā iežmaugā saglabājama mežaina minerālzemes sala 12 (pie X: , Y: ; sk. arī 4. un 5. attēlu), kā arī meža nogabali iežmaugas D malā 13 un purvs vismaz 100 m rādiusā ap tiem. Ņemot vērā Rustūžu purva salīdzinoši augsto dabiskuma pakāpi un nenozīmīgo nosusināšanas ietekmi (lielākais grāvis, kas no D gala iesniedzas purvā, ir sens, pilnībā aizaudzis ar sfagniem un dabiski neitralizēts; sk attēlu 2. pielikumā), tā saglabāšana dabas aizsardzības interesēs attaisnotos arī ekonomiski, neprasot lielus ieguldījumus dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai. Augstās kopējās putnu sugu daudzveidības kontekstā Rustūžu purvs un tam blakus esošie meža nogabali jāvērtē kā potenciāls vismaz vietējas vai reģionālas nozīmes biocentrs. Tā novietojums ainavā, ļoti labi saglabāta purva ciešā saikne ar kvalitatīvām meža putnu dzīvotnēm nozīmē, ka ekosistēma šeit veido vienotu, augstvērtīgu purva un meža putnu dzīvotņu kompleksu. 10 Pēc Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta gada 1. janvāra datiem Latvijā ir 2431 km 2 purvu jeb purvi aizņem 3,8% no Latvijas teritorijas. Latvijas Kūdras ražotāju asociācija ziņo, ka purvi Latvijā aizņem ap 6900 km 2 jeb 10,7% no valsts teritorijas (Latvijas purvu karte, 11 Priede A. (red.) Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 4. sējums. Purvi, avoti un avoksnāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda. 12 SIA Rīgas meži Katrīnas mežniecības 48. kvartāla 15. nogabals. 13 SIA Rīgas meži Katrīnas mežniecības 48. kvartāla 20., 22., 23., 24., 25. nogabals. 15

16 12. attēls. Ligzdojošo dzelteno tārtiņu izplatība Latvijā laikā no līdz gadam (5x5 km kvadrātu tīkls, Latvijas ligzdojošo putnu atlants, Latvijas Ornitoloģijas biedrība; attēls. Ligzdojošo dzelteno tārtiņu izplatība Latvijā laikā no līdz gadam (portāls Dabasdati.lv; Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība ). 16

17 14. attēls. Ligzdojošo purva tilbīšu izplatība Latvijā laikā no līdz gadam (5x5 km kvadrātu tīkls, Latvijas ligzdojošo putnu atlants, Latvijas Ornitoloģijas biedrība; attēls. Ligzdojošo purva tilbīšu izplatība Latvijā laikā no līdz gadam (portāls Dabasdati.lv; Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība ). 17

18 2. tabula. Ligzdojošo dzelteno tārtiņu un purva tilbīšu skaita vērtējumi Latvijā un Rustūžu purvā. Sugas nosaukums Pāru skaits Latvijā 14 Pāru skaits Rustūžu purvā Pāru min. maks. vid. min. maks. vid. īpatsvars 15 Dzeltenais tārtiņš ,5 1,5% Purva tilbīte ,5 1,2% 3. tabula. Ligzdojošo dzelteno tārtiņu skaita vērtējumi (pāros) Rustūžu purvā un dažos purvu saglabāšanai izveidotos dabas liegumos Latvijā. Vieta min. maks. vid. Platība 16 Rangs pēc pāriem Ziņu avots / Piezīmes Melnā ezera purvs Neligzdo Aklais purvs 2 2 2, DA plāns (2011) Rožu purvs 4 6 5,0 1010,2 5 DA plāns (2011) Rustūžu purvs 4 7 5, Šis atzinums Palšu purvs 5 6 5,5 620,1 4 DA plāns (2014) Aizkraukles purvs un meži 5 7 6, DA plāns (2011) Cenas tīrelis 5 8 6, DA plāns (2005) Laugas purvs , DA plāns (2017) 4. tabula. Ligzdojošo purva tilbīšu skaita vērtējumi (pāros) Rustūžu purvā un dažos purvu saglabāšanai izveidotos dabas liegumos Latvijā. Vieta min. maks. vid. Platība 17 Rangs pēc pāriem Ziņu avots / Piezīmes Aklais purvs Neligzdo Melnā ezera purvs 4 8 6, DA plāns (2011) Rožu purvs 5 7 6,0 1010,2 5 DA plāns (2011) Aizkraukles purvs un meži 6 8 7, DA plāns (2011) Rustūžu purvs , Šis atzinums Palšu purvs ,0 620,1 2 DA plāns (2014) Laugas purvs , DA plāns (2017) 14 National Summary for Article 12 ( ), Latvia Vietējās populācijas vidējais lielums, izteikts procentos no nacionālās populācijas vidējā. 16 Dabas liegumiem - kopējās ĪADT platības, nerēķinot atsevišķi, cik no tām ir purva biotopi. 17 Dabas liegumiem - kopējās ĪADT platības, nerēķinot atsevišķi, cik no tām ir purva biotopi. 18

19 16. attēls. Ligzdojošo dzelteno tārtiņu populācijas vidējo rādītāju (pāros, X ass) salīdzinājums Rustūžu purvam un vairākiem īpaši aizsargājamiem purviem, attiecībā pret tos ietverošo dabas liegumu un Natura 2000 vietu kopējo platību (hektāros, Y ass). 17. attēls. Ligzdojošo purva tilbīšu populācijas vidējo rādītāju (pāros, X ass) salīdzinājums Rustūžu purvam un vairākiem īpaši aizsargājamiem purviem, attiecībā pret tos ietverošo dabas liegumu un Natura 2000 vietu kopējo platību (hektāros, Y ass). 19

20 18. attēls. Abu prioritāro putnu sugu izplatība Rustūžu purvā gadā veikto apsekojumu laikā (ar melniem apļiem , ar četrstūriem ) un senākas ziņas no portāla Dabasdati.lv (trīsstūri). Dzelteno tārtiņu atradnes apzīmē simboli ar zilu apmali, bet purva tilbīšu atradnes ar sarkanu. Edmunds Račinskis M. Biol., putnu eksperts Atzinums sastādīts divos eksemplāros uz divdesmit lappusēm, neieskaitot trīs pielikumus, kas ir šī atzinuma neatņemama daļa: 1. pielikums. Kartogrāfiskais materiāls; 2. pielikums. Apsekotās teritorijas attēli gada 5. maijā (foto Edmunds Račinskis); 3. pielikums. Apsekotās teritorijas attēli gada 3. jūnijā (foto Dāvis Ūlands). 20