AKCIJU SABIEDRIBA Pasaiieru vilciens" KONSOLIDETAIS GADA PARSKATS

Transkripts

1 AKCIJU SABIEDRIBA Pasaiieru vilciens"

2 SATURS InformAcija par koncerna mites Sabiedribu 3-4 Lpp. VadTbas ziiiojums 5-7 Zilpiums par valdes atbildibu 8 Neatkariga revidenta ziuojums 9-11 Konsolidetais finangu parskats: Konsolidttais apvienoto ienakumu parskats 12 KonsolidEtais parskats par finanku sthvokli Konsolidetais pagu kapitila izmaiiu parskats 15 KonsolidEtais naudas plasmu parskats 16 KonsolidEta finan u plrskata pielikumi 17-45

3 Akciju sabiedribas "Pasalleru vilciens" Informficija par sabiedribu Koncerna mates sabiedribas nosaukums Koncema mates sabiedribas juridiskais statuss Rekistracijas numurs, vieta un datums AS "PasaZieru vilciens" Akciju sabiedriba , Riga, gada 20. septembris Pamatdarbibas veids Pasalieru dzelzcela transports, NACE kods Juridiska adrese VID rekistratas strukturvienibas Turgeieva iela 14, Riga, LV-1547, Latvija Astoiidesmit devitlas Dalibnieks LR Satiksmes ministrija (100%) Padomes sastays Valdes sastays PA rskata gads No gada 30.decembra Sandis Steins (Padomes priek sadatajs) Lita KalniiJa (Padomes locekle) Inta Liepa ( Padomes locekle) No gada 1. janvara 27. septembrim Andris Lubans (Valdes priek sadatajs) Maris Bremze (Valdes loceklis) Mikus Parse (Valdes loceklis) No gada 28. septembra 29. decembrim Andris Lubans (Valdes priek sadatajs) Mikus Parse (Valdes loceklis) No gada 30. decembra Andris Lubans (Valdes priek sadatajs) Mikus Parse (Valdes loceklis) Inga Vagele (Valdes locekle) No gada 14. marta Andris Lubans (Valdes priek sadatajs) Inga Vagele (Valdes locekle) No gada 22. janija Andris Lubans (Valdes priek sadatajs) Inga Vagele (Valdes locekle) Aldis Daugavvanags (valdes loceklis) gada 1. j anvaris 31. decembris Meitas sabiedriba AS VRC Zasulauks" Vienotais registracijas numurs Juridiska adrese : Jfirkalnes iela 15/25, Riga, LV-1046

4 Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" Dalu Tpatsvars: 51% akciju turetdjs AS Pasa2ieru vilciens" Parskata gads: 2016.gada 1.janvaris- 31.decembris Revidenta un atbildips zverinatas revidentes yards un adrese PricewaterhouseCoopers SIA Komercsabiedribas licence Nr. 5, Kr. Valdemara iela Riga, LV-1010 Latvija Atbildiga zverinata. revidente: Ilandra Lejiiia Zverinatd revidente SertifikAts Nr

5 Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" KONSOLIDETA1S GADA PARSKATS VADIBAS ZINOJUMS par AS Pastheru vilciens" koncerna saimniecisko darbibu gada I. Pamatdarbibas veids un darbibas raksturojums Koncerns Pasa2ieru vilciens" tika izveidots gada gada sakuma valsts AS Latvijas dzelzcelr, kurg tobrid bija AS Pasa2ieru vilciens" mates uzhemums, palielinaja AS Pasa2ieru vilciens" pamatkapitalu, veicot mantisko ieguldijumu, tostarp art 51% AS VRC Zasulauks" akcijas gada oktobri notika izmaihas uzhemuma akcionaru sastava un AS Pasa2ieru vilciens" no 100% valsts AS Latvijas Dzelzcel " meitas uzhemuma kluva par 100% valstij piedero u kapitalsabiedribu. Koncerna mates sabiedriba ir 100% valstij piedercas dzelzcela pasa2ieru parvadatajs un sabiedriska transporta pakalpojumu sniedzejs, saskaha ar gada noslegto valsts pasutijuma ligumu gada Mates sabiedribai piederogie vilcieni parvadaja pasa2ierus eetros elektrovilcienu (RTga-Tukums, RTga-Skulte, Riga-Jelgava un RTga- Aizkraukle) un piecos dizejvilcienu (Riga Sigulda Valmiera Lugali, Riga Madona-Gulbene, Riga Krustpils- Rezekne Zilupe, Riga Krustpils Daugavpils un RTga-Dobele Liepaja) ma&utos Latvija. Lai nodroginatu savienojumu ar Igaunijas pasa2ieru parvadataju, Mates sabiedriba veic pasa2ieru parvadajumus art mar ruta LugaIi Valga. Lai nodro inatu pasa2ieru parvadajumus, videji diena linija kurse 22 elektrovilcienu sastavi un 15 dizejvilcienu sastavi. AS,Pasa2ieru vilciens" art veic parvadajumiem nepiecie ama riton sastava urtuffs'anas un kapitala remonta darbus gada Meitas sabiedriba AS VRC Zasulauks" veica dzelzcela ritcaa sastava remontdarbus un tehniskas apkopes saskaha ar noslegtajiem ligumiem ar VAS Latvijas Dzelzcel un citiem pasutitajiem, ka art uzsaka reklamas izvietcaanu Mates sabiedribai piederiaaja rito aja sastava. 2. Saimnieciskas darbibas rezultati Kopuma parskata gada tika nobraukti 5.7 miljoni vilcienu km un parvadati 17.I miljoni pasa2ieru, kas ir par 1.1% vairak neka gada. Fakts, ka pern pirmo reizi devihu gadu laika "Pasa2ieru vilciena" parvadato pasa2ieru skaits ir pieaudzis, skaidri apliecina, ka uzhemuma strategija ir pareiza un masu klienti noverte ieviestos uzlabojumus un novitates. Pasa2ieru skaita pieaugums ir skaidrojams ar gada ieviestajiem, uz klientu verstajiem jauninajumiem. Butiskako pasa2ieru skaita pieauguma dalu nodro inaja zonu tarifu sistemas ievie ana. No pema gada aprija, kad AS Pastheru vilciens" ieviesa zonu tarifus, ITdz gada beigam SabiedrIbas pakalpojumus izmantoja 12 milj. maksas pasa2ieru, kas ir par 2,7% vairak, saltdzinot ar attiecigu laika posmu gada. Ne mazak svarigs ir uzlabotais un sabalansetais vilcienu kustibas saraksts un ekspre a reisu ievie ana. Tapat pasa2ieri augstu verte e-bile u tirdzniecibas interneta un mobilo iert6u aplikacija ievieanu un vienoto bileti braucieniem vilcienos un autobusos Tukuma pilsetas robefas. ArT se i modernized dizejvilcienu sastavi ir devt.81 savu artavu pasa2ieru skaita pieauguma, piesaistot dalu pasa2ieru, kuri Iidz im lielakoties izmantoja privato autotransportu. Sie sastavi ir modernakas milsdienu klientu apkalpcaanas standartiem atbilsto as riton sastava vienibas, kas ir uzhemuma riciba. Lielaku pasa2ieru skaita pieaugumu kaveja gada dregna vasara un visu rudeni ilgu ie verientgie dzelzcela remontdarbi Tukuma virziena. Koncerna kopejie aktivi parskata gada beigas ir EUR , p8u kapitals EUR , p8u kapitala un bilances attiectba 0,27. Koncerns parskata gadu nosledza ar pelhu EUR apmera. Parskata gada beigas valsts pasuttjuma liguma ietvaros PasutTtajs (VSIA Autotransporta direkcija") nebija pilniba norelonajies par publiskas dzelzcela infrastrukturas izmanto anas maksas kompensaciju un par zaudejumu kompensaciju EUR apmera gada 31. decembri Tstermiha saistibas, atskaitot nakamo periodu iehemumu Tstermiha dalu, kuru seg anai nebas nepiecie ama finan u ITdzeklu aizplu ana, bija EUR un parsniedza apgrozamos Iidzekjus par EUR. Istermina saistibu sastava esoais parads EUR apmera par infrastrukturas izmantoanu gada tika segts gada janvari, pec valsts finansejuma sahem anas. Ar parejiem Tstermiha kreditoriem planots nor4inaties no nakamo periodu naudas plusmam. Istermiha aizhemumus no kreditiestadem, kuri izmantoti investiciju finanseanai, planots parkreditet, piesaistot ilgtermiha kreditu. Ilgtermiha kredita ligums noslegts gada 17.maija par kopejo summu 11 milj. EUR ar bazes likmi 3 mene u EURIBOR un pievienoto gada procentu likmi 0.8%, ar atmaksas termihu gada. Nemot vera iehemumu strukturu, kura 68% sastada valsts finansejums un pi6lortas kompensacijas, Sabiedribas darbibas turpinbana liela mera ir atkariga no pieirtajiem lidzekjiem. Koncerna vadiba 5

6 Akciju sabiedribas "Pasalleru vilciens" uzskata, ka noslegtais ligums starp Koncerna mates sabiedribu un Valsti nodroginas pietiekamu naudas plusmu, lai norelinatos ar kreditoru saistibam laika, un Koncerna likviditate nebas apdraudeta gada novembri Bureau Veritas veica AS Pasatieru vilciens" kvalitates parvaldibas sistemas (standarts LVS EN ISO 9001:2009) un Energoparvaldibas sistemas (standarts LVS EN ISO 50001:2012) parsertifikaciju. Parskata perioda Koncerna mates sabiedriba ir ieviesta energopolitika. Galvenie energopolitikas mertci ir energotaupibas attistibas atbalstigana (popularizacijas, izglitoganas, analitiskas, monitoringa, kontroles aktivitates) un energoresursu efektiva pateriqa monitorings. Sabiedribas darbiba versta uz pastavigu savu energoraditaju uzlaboganu, veicot organizatoriskos, ekonomiskos, finangu, tehniskos, tehnolokiskos pasakumus energetisko resursu pateritla samazinaganai un energoefektivu tehnolokiju ievieganai. Parskata sastadtganas bridi ekspluatacija ir nodoti visi 19 modernizetie dizelvilcienu vagoni. Projekts ir realizets lidz gada 20. septembrim, kas lauj saglabat lidz gada 31. decembrim apgiito publisko ltdzfinansejumu tilkst. EUR. Kopejais Koncerna faktiskais kapitalieguldijumu apmers gada 12 menegos sasniedz tfikst. EUR, no kuriem: tiikst. EUR * 19 modernizetie dizelvilcienu vagoni * 36 elektrovilcienu vagonu kapitalie remonti * 12 dizelvilcienu vagonu kapitalie remonti 622 * 2 dizeldzineju kapitalie remonti 345 * Investicijas parejos pamatlidzeklos, t.sk IeguldTjumi Reams iela (vagonu parka) IeguldTjumi remonta cehos Kalna iela 51 - Bijegu tirdzniecibas sistemas modernizacija Manevru lokomotives remonts 40 - Parejie 565 Pabeigto modernizeto dizelvilcienu vagonu finansegana ir izlietoti Kohezijas fonda lidzekli tfikst. EUR un valsts bud2eta lidzfinansejums talcst. EUR, ka art pagu lidzekli ttakst. EUR. 3. Darbinieki Personala planogana notiek, ieverojot pakalpojumu sniegganas apjomu (vilcienu km., vagonu km.), ritoga sastava remontu apjomus, tehnolokiskos procesus, apstiprinato uznemuma organizatorisko strulctaru Koncerna funkciju izpildei un Darba likuma normas par darba un atpiitas laika ieveroganu. videjo darbinieku skaitu gada raksturo sekojogi raditaji: StruktOrvienTba Mates sabiedriba 2016.gads 2015.gads Pasa2ieru parvadajumu departaments Tehniskais departaments Ritoga sastava servisa departaments Finangu departaments Administrativo lietu departaments Parej ie Meitas sabiedriba 9 93 Kopi NAkotnes plani un turpmaka attistiba ArT turpmakajos gados Koncerns piano nodroginat drogus, stabilus un precizus parvadajumus esogajos markutos. Lai turpinatu uzlabot klientu apkalpoganas kvalitati, gogad planots pilniba nomainit bilegu kasu sistemu ar atrdarbrgaku, kas taus samazinat visa veida bilegu iegadei nepieciegamo laiku un nodroginas precizu pasalieru uzskaiti konkretos vilcienos. Tiek planotas talakas darbibas bilegu tirdzniectbas automatu uzstadiganai. Arvien lielaku popularitati iegfist 6

7 Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" ari elektroniska bilete, kuru loti vienkargi un atri var iegadaties AS Pasalleru vilciens" majas lapa vai aplikacija. Tiks turpinats darbs pie elektroniskas bijetes darbibas funkcionalitates paplaginaganas, elektronisko bilegu apmaksai ka starpniekus izmantojot mobilo sakaru operatorus. Savukart no gada 3.aprila dizejvilcienos ir nodroginata iespeja noretcinaties ar noretcinu kartem, tostarp ari bezkontakta kartem. Pec pieprasijuma izverteganas, un, iiemot vera mdsu pasa1ieru ieteikumus un norades, tiks lemts par elektronisko noretcinu iespejas ievieganu ari citos AS Pasalleru vilciens" reisos un margrutos. Planots uzsakt konsultacijas ar publiskas dzelzcela infrastruktdras parvalditaju par jaunu pieturvietu izveidoganu margruta Riga Valga. Biitiskakais risks, kas var ietelcmet Koncema darbibu, ir nepietiekams fmansejums zaudejumu un infrastruktfiras maksas kompenseganai. Lai ari uz parskata sastadiganas bridi valsts ir pilniba noretcinajusies par gadu un daleji par gadu, uz parskata perioda beigam nesaiiemta zaudejumu kompensacija par sabiedriska transporta pakalpojumiem ir 4.3 milj. EUR. Ari gada pasfitito parvadajumu nodroginaganai piegtcirtais fmansejums nav pietiekogs. Tiek planots, ka zaudejumu kompensacijai gada papildus bus nepieciegami tast. EUR, infrastruktfiras maksas kompensacijai tukst. EUR. Lai minimizetu go risku, Koncerna mates sabiedriba ir piesaistijusi kreditliniju AS SEB banka" un AS Danske bank" Latvijas filiale ar pieejamo kopejo limitu 18 milj. EUR, tau tie palielina Koncerna kopejas izmaksas, kuras velak tiek kompensetas no valsts budleta lidzekjiem. Lai optimizetu finangu lidzekju izmantoganu Koncerna ietvaros, ar AS SEB banka" it noslegts grupas konta ligums. Ekspluatejot 2016.gada modernizetos dizelvilcienus, ir konstateti vairaki garantijas remontu gadijumi un pastav risks, ka pilnsabiedriba DMU vilcieni" nespes pilnvertigi izpildit savas garantijas saistibas. Lai minimizetu go risku, AS Pasalleru vilciens" ir savemis garantijas laika nodroginajumu 1.1 milj. EUR apmera (bankas garantija), lai segtu potencialas izmaksas, kas saistitas ar garantijas gadijumiem. Biitiskakais izmaksu postenis Koncerna pejiias vai zaudejumu apr4ina ir maksa par publiskas lietoganas dzelzceja infrastruktikas izmantoganu. Pastav risks infrastruktikas maksas pieaugumam 2018.gada, kas palielinas Koncerna izmaksas un prasis papildus finansejumu valsts bucl2eta, lai kompensetu infrastrulctikas maksas pieaugumu. Koncerna mates sabiedriba, gatavojot 2018.gada prognozes, ir savlaicigi informejusi VSIA Autotransporta direkcija" par o risku. Sabiedribas esogais ritogais sastays ir fiziski un morali novecojis, un pastav risks pasfitijuma liguma pilnai izpildei del rito a sastava bojajumiem. Lai minimizetu go risku, Koncerns rupigi seko ritoga sastava tehniskajam stavoklim un rezerve tiek tureti vairaki sastavi, lai nodroginatu nepartrauktus pasazieru parvadajumus. 5. Notikumi pec parskata sastadilanas datuma Kop parskata gada beigam nav bijugi notikumi, kas bfitiski ietekmetu Koncema finangu stavokli gada 31. decembri. Riga, 2017.gada 3. jalija Valdes priekgsedetajs Andris Lubans Valdes loceklis Inga Vagele Valdes loceklis Aldis Daugavvanags 7

8 ZINOJUMS PAR VALDES ATBILDIBU Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" Koncerna Mates sabiedribas Valde (turpmak teksta Vadiba) ir atbildiga par Koncerna konsolidato finangu parskatu sagatavoganu. Konsolidatie finangu parskati no 12. lidz 45. lappusei ir sagatavoti, pamatojoties uz gramatvedibas ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekgstatu par Koncerna finansialo stavokli gada 31. decembri, to gada darbibas rezultatiem un naudas plusmam. lepriekg minatie konsolidatie finangu parskati ir sagatavoti saskaiia ar Eiropas Savieniba (ES) apstiprinatajiem Starptautiskajiem finangu parskatu standartiem (SFPS), balstoties uz uzigmajdarbibas turpinaganas principu. Konsolidato finangu parskatu sagatavoganas gaita Vadibas piepemtie lamumi un izdaritie novartajumi ir bijugi piesardzigi un pamatoti. Koncerna Vadiba ir atbildiga par atbilstogas uzskaites sistemas nodroginaganu, Koncerna aktivu saglabaganu, ka ari par krapganas un citu Koncerna izdaritu parkapumu atklaganu un novarganu. Vadiba ir art atbildiga par Latvijas Republikas likumdoganas prasibu izpildi. Riga, gada 3. jfilija Valdes priekgsadaajs Andris Lubans Valdes loceklis Inga Vagele Valdes loceklis Aldis Daugavvanags 8

9 pwc NEATKARIGA REVIDENTA ZINOJUMS AS "Pasalieru Vilciens" dalibniekam Zinojums par konsolideta finan4u parskata reviziju Musu atzinums Musuprat, pievienotaja konsolidetaja gada parskata ietvertais konsolidetais finan u parskats, kas atspogulots no 12. lidz 45. lappusei, sniedz patiesu un skaidru prieks'statu par AS "Pasaiieni Vilciens" (Sabiedriba) un tas meitas sabiedribas (kopa `Koncerns') konsolideto finangu stavokli gada 31. decembri un par to darbibas konsolidetajiem finangu rezultatiem un to konsolideto naudas plcismu gada, kas nosledzas gada 31. decembri, saskapa ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finangu parskatu standartiem. Ko mes esam revidejugi Konsolidetais finangu parskats ietver: konsolideto parskatu par finansialo stavokli gada 31. decembri, konsolideto apvienoto iepemumu parskatu par gadu, kas nosledzas gada 31. decembri, konsolideto parskatu par izmaipam pasu kapitala par gadu, kas nosledzas gada 31. decembri, konsolideto parskatu par naudas plfismam, kas nosledzas gada 31. decembri, ka ari konsolideta finangu parskata pielikumu, kas ietver nozimigu gramatvedibas uzskaites principu kopsavilkumu. Atzinuma pamatojums Mes veicam reviziju saskava ar Latvijas Republika atzitajiem Starptautiskajiem revizijas standartiem (SRS). Musu pienakumi, kas noteikti gajos standartos, ir turpmak aprakstiti musu zipojuma sad* Revidenta atbildiba par konsolideta finaau parskata reviziju. Mes uzskatam, ka musu iegiitie revizijas pieradijumi dod pietiekau un atbilstogu pamatojumu musu atzinumam. Neatkariba Mes esam neatkarigi no Koncerna saska4a ar Starptautiskas Gramatveiu etikas standartu padomes izstradata Profesionalu gramatveiu etikas kodeksa (SGESP kodekss) prasibam un revidentu etikas un neatkaribas prasibam, kas ir speka attieciba uz musu veikto konsolideta finangu parskata reviziju Latvijas Republika. Mes esam ieverojugi gajas prasibas un SGESP kodeksa noteiktos parejos etikas principus. Zinogana par citu informaciju Vadiba ir atbildiga par citu informaciju. Cita informacija ietver Vadibas zivojumu, kas sniegts pievienotaja konsolidetaja gada parskata no 5. lidz 7. lappusei, Pazi4ojumu par Vadibas atbildibu, kas sniegts pievienota konsolideta gada parskata 8. lappuse, bet td neietver konsolideto finangu parskatu un musu revidenta zipojumu par to. Musu atzinums par konsolideto finangu parskatu neattiecas uz konsolidetaja gada parskata ietverto citu informaciju, un mes nesniedzam par to nekada veida apliecinajumu, iz4emot to, Ica noradits musu zipojuma sad* Citas zir,zoganas prasibas saskatta ar Latvijas Republikas tiesibu aktu prasibam. PricewaterhouseCoopers SIA, Kr. Vaidemara iela 21-21, Riga, LV-10.10, Latvija, LV T: , F: ,

10 .111- pwc Saisfiba ar konsolideta finangu parskata reviziju musu pienakums ir iepazities ar citu informaciju un, to darot, izvertet, vai gi cita informacija butiski neatgkiras no konsolideta finangu parskata informacijas vai no musu zinaganam, kuras mes ieguvam revizijas gaita, un vai to nesatur cita veida bfitiskas neatbilstibas. Ja, balstoties uz veikto darbu un vemot vera revizijas laika gfrtas ziiias un izpratni par Koncernu un to darbibas vidi, mes secinam, ka cita informacija ir butiskas neatbilsfibas, musu pienakums ir zipot par gadiem apstakliem. Musu uzmanibas loka nav nonacis nekas, par ko gai sakard biitu jaziiio. Vadibas un personu, kuram urticeta Koncerna parvalde, atbildiba par konsolideto finangu parskatu Vadiba ir atbildiga par gi konsolideta finangu parskata, kas sniedz patiesu un skaidru priekgstatu saskapa ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finangu parskatu standartiem, sagatavoganu un par tadu iekgejo kontroli, kadu vadiba uzskata par nepieciegamu, lai nodroginatu konsolideta finangu parskata, kas nesatur ne krapganas, ne kludu izraisitas bfitiskas neatbilstibas, sagatavoganu. Sagatavojot konsolideto finangu parskatu, vadibas pienakums ir izvertet Koncerna speju turpinat darbibu, pec nepieciegamlbas atbilstogi skaidrot apstaklus saisfiba ar Koncerna speju turpinat darbibu un piemerot darbibas turpinaganas principu, ja vien vadiba neplano likvidet Koncernu vai partraukt to darbibu, vai ari tai nav citas realas alternativas Koncerna likvideganai vai darbibas partraukganai. Personas, kuram urticeta Koncerna parvalde, ir atbildigas par Koncerna finangu parskata sagatavoganas parraudzibu. Revidenta atbildiba par konsolideta finangu parskata reviziju Milsu mertds ir iegfrt pietiekamu parliecibu par to, ka konsolidetais finangu parskats kopuma nesatur kiudu vai krapganas izraisitas butiskas neatbilsfibas, un izsniegt revidenta zillojumu, kura izteikts atzinums. Pietiekama parliecla ir augsta limer)a parlieciba, bet to negarante, ka, revizija, kas veikta saskapa ar SRS, vienmer tiks atklata butiska neatbilsfiba, ja tada pastay. Neatbilstibas var rasties krapganas vai kludu rezultata, un tas ir uzskatamas par butiskam, ja var pamatoti paredzet, ka tas katra atsevigtd vai visas kopa varetu ietelunet saimnieciskos lemumus, ko lietotaji piepem, balstoties uz go konsolideto finangu parskatu. Veicot reviziju saskapa ar SRS, visa revizijas procesa gaita mes izdaram profesionalus spriedumus un ieverojam profesionalo skepsi. Mes Identificejam un izvertejam riskus, ka konsolidetaja finangu parskata varetu but krapganas vai kludu del radugas butiskas neatbilsfibas, izstradajam un veicam revizijas procedfiras go risku mazinaganai, ka ari iegustam revizijas pieradijumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstogu pamatojumu musu atzinumam. Risks, ka netiks atklatas krapganas rezultata radugas butiskas neatbilstibas, ir augstaks, neka kludu izraisitam butiskam neatbilsfibam, jo krapgana var ietvert slepenas norunas, dokumentu viltoganu, ar nodomu neuzraditu informaciju, nepatiesi uzraditu informaciju vai iekgejas kontroles parkapumus. Iegfistam izpratni par iekgejo kontroli, kas ir bfitiska revizijas veikganai, lai izstradatu konkretajiem apstakiiem atbilstogas revizijas proceduras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par Koncerna iekgejas kontroles efektivitati. Izvertejam pielietoto gramatvedibas uzskaites politiku atbilstibu un gramatvedibas aplegu un attiecigas vadibas uzraditas informacijas pamatofibu. Izdaram secinajumu par vadibas piemerota darbibas turpinaganas principa atbilstibu, un, pamatojoties uz iegfitajiem revizijas pieradijumiem, par to, vai pastav bfrtiska nenoteikfiba attieclba uz notikumiem vai apstakiiem, kas var radit nozimigas gaubas par Koncerna speju turpinat darbibu. Ja mes secinam, ka butiska nenoteikfiba pastav, revidenta zipojuma tiek versta uzmanlba uz konsolidetaja finangu parskata sniegto informaciju par giem apstakiiem, vai ja gada informacija nav sniegta, mes sniedzam modificetu atzinumu. MUsu secinajumi ir pamatoti ar revizijas pieradijumiem, kas iegfiti lidz revidenta zipojuma datumam. Tomer nakotnes notikumu vai apstaklu ietelune Koncerns savu darbibu var partraukt. 2. no 3

11 pwc Izvertam vispareju konsolideta finangu parskata izklastu, struktfiru un saturu, ieskaitot pielikuma atklato informaciju, un to, vai konsolidetais finangu parskats patiesi atspogulo parskata pamata esogos darijumus un notikumus. iegfistam pietiekamus un atbilstogus revizijas pieradijumus par Koncerna iekjauto sabiedribu finangu informaciju vai uznemejdarbibu Koncerna ietvaros ar mertd sniegt atzinumu par konsolideto finangu parskatu. Mes esam atbildigi par Koncerna revizijas vadibu, parraudzibu un veikganu. nes joprojam esam pilniba atbildigi par masu revizijas atzinumu. Mes zit ojam personam, kuram urticeta Koncerna parvalde, tostarp par planoto revizijas apjomu un laiku un par svarigiem revizijas noverojumiem, ieskaitot butiskus iekgejas kontroles trukumus, kurus mes identificejam revizijas laika. Citas zi4o3anas prasibas saskava ar Latvijas Republikas tiesibu aktu prasibam Papildus tam, saskana ar Revizijas pakalpojumu likumu masu pienakums ir sniegt viedokli, vai Vadibas zipojums ir sagatavots saskana ar Gada parskatu un konsolideto gada parskatu likuma prasibam. Pamatojoties vienigi uz musu revizijas ietvaros veiktajam procedaram, mfisuprat, visos batiskajos aspektos: Vadibas zinojuma par parskata gadu, par kuru ir sagatavots konsolidetais finangu parskats, sniegta informacija atbilst konsolidetajam finank parskatam, un Vadibas zipojums ir sagatavots saskand ar Gada parskatu un konsolideto gada parskatu prasibam. PricewaterhouseCoopers SIA Zverinatu revidentu komercsabiedriba Licence Nr. 5 Ilandra Lejina Atbildiga zverinata revidente Sertifikats Nr. 168 Valdes locekle Riga, Latvija gada 3. julija 3. no 3

12 Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" KONSOLIDETAIS APVIENOTO IENAKUMU PARSKATS PAR 2016.GADU Pielikums letiamumi Pardotas produkcijas raloganas izmaksas 6 ( ) ( ) Bruto pelna Administracijas izmaksas 7 ( ) ( ) Parejie saimnieciskas darbibas iettemumi Pare.* saimnieciskas darbibas izmaksas 9 ( ) ( ) Ilgtermiva finan u ieguldrjumu vertibas norakstbana - (81 856) Finan u ieoamumi Finan u izmaksas 10 ( ) ( ) Pejia / (zaudejumi) pirms uzuemumu ienakuma nodokla ( ) Ugiamumu ienakuma nodoklis un atliktais nodoklis 11 ( ) (93 419) Parskata gada pelna / (zaudejumi) ( ) Attiecinams uz: Nekontrolejogo lidzdalibu ( ) Koncerna Mates sabiedribas akcionariem Parskata gada parajie apvienotie ienakumi Parskata gada apvienotie ienakumi ( ) Attiecinams uz: NekontrolEjogo lidzdalibu ( ) Koncerna Mates sabiedribas akcionariem Pielikumi no 17. ridz 45. lappusei it o finan u parskatu neatiiemama sastavdaja. 12

13 Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" KONSOLIDETAIS PARSKATS PAR FINANk STAVOKLI GADA 31. DECEMBRI AKTIVI ILGTERMINA IEGULDIJUMI Pielikums Pamatlidzekli Nemateriafie ieguldijumi Avansa maksdjumi par pamatlidzekliem Avansa maksdjumi par nematerialiem ieguldijumiem ILGTERMINA IEGULDIJUMI KOPA APGROZAMIE LIDZEKIJI Krajumi Pircaju un pasutitaju paradi un citi debitori Nauda un naudas ekvivalenti APGROZAMIE LIDZEKLI KOPA AKTIVI KOPA Pielikumi no 17. lidz 45. lappusei it go finangu parskatu neatiiemama sastavdaja. 13

14 Akciju sabiedribas "Pasalieru vilciens" PAgU KAPITALS UN SAISTIBAS PA4T KAPITALS Akciju kapitals (pamatkapitals) Parejas rezerves lepriek ejo gadu uzkratie zaudejumi Parskata gada apvienotie ienakumi KONSOLIDETAIS PARSKATS PAR FINANgU STAVOKLI GADA 31. DECEMBRI (turpinajums) Pielikums ( ) ( ) ( ) ( ) Pak' kapitals, attiecinams uz Koncema mates sabiedribas akcionariem Nekontrolejo as lidzdallbas data ( ) PAW KAPITALS KOPA SAISTIBAS ILGTERMINA SAISTIBAS Atlikta nodokia saistibas Aizvemumi no kreditiestadem Citi aiztiemumi Paradi piegadatajiem un darbuziiemejiem Nakamo periodu iepemumi Uzkrajumi ILGTERMINA SAISTIBAS KOPA ISTERMINA SAISTIBAS Aiztiemumi no Icreditiestadem Citi aiztlemumi Uzkratas saistibas Paradi piegadatajiem un darbuziiemejiem un parejie kreditori Nodokji un valsts socialas apdro ina anas obligatas iemaksas Nakamo periodu ieklemumi ISTERMINA SAISTIBAS KOPA SAISTIBAS KOPA PAgU KAPITALS UN SAISTIBAS KOPA Pielikumi no 17. lidz 45. lappusei it o finan u parskatu neattlemama sastavdaja. 14

15 Akciju sabiedribas "Pastheru vilciens" KONSOLIDETAIS PAgU KAPITALA IZMAINU PARSKATS Pamat- Partjas IepriekKejo Parskata Pak' kapitals, Mazakum- PaKu kapitals rezerves gadu gada petua attiecinams uz akcionara kapitals uzkratie Koncema lidzdalibas kopa zaudtjumi mates data sabiedribas akcionariem Uz gada pehia parvietota uz iepriek ajo gadu nesadalito peitm Parskata gada apvienotie ienakumi Mazakumakcionaram izmaksatas dividendes ( ) ( ) ( ) ( ) ( ) ( ) ( ) Uz gada petua parvietota uz iepriekgajo gadu nesadalito pelvu Pdrskata gada apvienotie ienakumi Uz ( ) ( ) (17 583) ( ) Pielikumi no 17. lidz 45. lappusei it o fman u pdrskatu neatiiemama sastdvdaja. 15

16 Akciju sabiedribas "PasaIieru vilciens" Pamatdarbibas naudas plasma KONSOLIDETAIS NAUDAS PLUSMU PARSKATS PAR GADU Pielikums 2016 Ienemumi no prau pardoganas un pakalpojumu sniegganas SaQemtas dotacijas Maksajumi piegaddtdjiem, darbiniekiem ( ) ( ) Pamatdarbibas rezultata satjemta / (izlietota) nauda ( ) Samaksatie procenti 10 ( ) ( ) Saiiemtie procenti 26 Izdevumi UIN maksajumi (66 258) (18 271) Pamatdarbibas neto naudas plasma ( ) Ieguldflanas darbibas naudas plasma Pamatlidzeklu un nemateridlo ieguldijumu iegdde, ieguldijumi ritogd sastava modernizacija un kapitalos remontos ( ) ( ) Ievemumi no pamatlidzekju pdrdoganas Satiemtais ERAF finansejums DVD modernizacija - ( ) Ieguldflanas darbibas neto naudas plasma ( ) ( ) FinansEganas darbibas naudas plasma Kreditlinijas (samazinajums) /izmantota kreditlinija ( ) Izmaksdtas dividendes mazdkuma akciondram ( ) Finansganas darbibas neto naudas plasma ( ) Naudas un tas ekvivalentu neto samazinajums ( ) ( ) Naudas un tas ekvivalentu atlikums parskata perioda sakuma Arvalstu valutu kursu svarstibu rezultats (62) Naudas un tas ekvivalentu atlikums parskata perioda beips Pielikumi no 17. lidz 45. lappusei it go fmangu parskatu neattlemama sastdvdala. 16

17 1. VISPARIGA INFORMACIJA Akciju sabiedribas "Pasa2ieru vilciens" KONSOLIDETO FINAN U PARSKATU PIELIKUMI Koncerna mates sabiedriba AS Pasa2ieru vilciens" ir akciju sabiedriba, kas atrodas Riga, Latvijas Republika, un ir registreta Komercrekistra gada 20. septembri. Koncerna mates sabiedriba AS Pasa2ieru vilciens" ir Koncerna valdoga sabiedriba un to sniedz dzelzcela pasalieru parvadajumus ar elektrovilcieniem un dizelvilcieniem Latvijas iekgzeme un ar tiem saistitus pakalpojumus. Koncerna mates sabiedribas juridiska adrese ir: Turgetieva iela 14 LV-1050, Riga Latvija os finangu parskatus publiceganai ir apstiprinajusi Koncerna mates sabiedribas Valde gada 3. jillija. Konsolidetos finangu parskatus apstiprina akcionaru sapulce, kuru sasauc akciju sabiedribas Pasa2ieru vilciens" Valde pec revidenta atzinuma satlemganas un padomes lemuma par gada parskatu pievemganu. 2. GRAMATVEDIBAS UZSKAITES UN NOVIERTEgANAS PRINCIPI *S' ie finangu parskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zemak minetajiem gramatvedibas uzskaites un noverteganas principiem. Sie principi ir attiecigi pielietoti visiem saltdzinogajiem raditajiem, ja vien nav noradits citadi Gramatvedibas uzskaites un novertt anas principi ie finangu parskati ir sagatavoti saskaqa ar Eiropas Savieniba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finangu parskatu standartiem (SFPS). Nemot yard Eiropas Savienibas apstiprinaganas procedilru, Baja pielikuma ir uzradtti art standarti un interpretacijas, kas nav apstiprinati pierneroganai Eiropas Savieniba, jo giem standartiem un interpretacijam var but ietekme uz Sabiedribas finangu parskatiem nakamajos periodos, ja tie tiek apstiprinati. ie ir pirmie Koncerna finangu parskati, kas tiek sagatavoti saskaiia ar SFPS. Par periodu lidz gada 31. decembrim Koncerna finangu parskati tika sagatavoti saskaiia ar Latvijas Republikas Gada parskatu likumu (GPL). So parskatu sagatavogana tika izmantots SFPS 1 - Starptautisko finangu parskatu standartu pirmreizeja piemerogana, ka tas detalizeti aprakstits 4. pielikuma. Finangu parskati ir sagatavoti, balstoties uz sakotnejo izmaksu uzskaites metodi. Naudas plfismu parskats sastadits pec tiegas metodes. PeWas vai zaudejumu parskats sastadits pec izmaksu funkcijas. Finangu parskati aptver laika periodu no gada 1. janvara lidz 31. decembrim. Lai sagatavotu finangu parskatus saskaiia ar SFPS, Vadiba pamatojas uz zinamam aplesem un pieklemumiem, kas ietekme atsevigtcos parskatos atspogujotos postevu atlikumus, ka art iespejamo saistibu apmeru. Nakotnes notikumi var ietelcmet pipemumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecigas apleses. Jebkada aplegu izmaiiiu ietekme tiek atspogujota finangu parskatos to noteikganas bridi. Lai gan gis apleses ir sagatavotas, balstoties uz visaptverogu Vadibas riciba esogo informaciju par pagreizejiem notikumiem un darbibam, faktiskie rezultati var at4irties no tam. Bfitiski pieqemumi un spriedumi aprakstiti 3. pielikuma. adi jauni un groziti SFPS un interpretacijas stajugas speka gada, bet neattiecas uz Koncerna darbibu un tiem nav ietekmes uz giem finangu parskatiem: 14. SFPS "Normativie atlikto tarifu konti" (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak, nav apstiprinati lietoganai ES); Grozijumi 11. SFPS VienoKanis par sadarbibu" par lidzdalibas dalas iegadi kopiga darbiba (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak); Grozijumi 16. SFPS Pamatlidzekli" un 41. SGS Lauksaimnieciba" par augius nesogiem augiem (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak); Grozijumi 16. SGS Pamatlidzekli" un 38. SGS Nematerialie aktivi" par nolietojumu un amortizaciju (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak,); Grozijumi 27. SGS Atsevi tde fman u parskati" attieciba uz pagu kapitala metodi (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak); 17

18 Akciju sabiedribas "Pasa2ieru vilciens" Grozijumi 10. SFPS Konsolidetie fmangu parskati" un 28. SGS AsociZtie uzpamumi un kopuziiemumi" (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak); Grozijumi 1. SGS Finangu parskatu snieggana" par atkldjamds informacijas snieg anu (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai velak); Ikgadejie uzlabojumi 2014 (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai vela, nav apstiprinati lieto anai ES). Sie grozijumi ietver izmaipas 4 standartos: 5. SFPS "Pardo anai turati ilgtermipa aktivi un pdrtrauktas darbibas"; 7. SFPS Finan u instrumenti: informacijas atkld ana" ar izzieto iem labojumiem 1. SFPS; 19. SGS Darbinieku labumu uzskaite"; 34. SGS Starpposma finan u parskati". Grozijumi 19. SGS Darbinieku labumu uzskaite" attiectbd uz noteikta labuma planiem (apstiprinati lieto anai ES parskata periodiem, kas sdkas gada 1. februdri vai vela). Ikgadejie SFPS uzlabojumi 2012 (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. jaiija vai velak, apstiprinati lieto anai ES parskata periodiem, kas sdkas gada 1. februart vai velak). Sie grozijumi ietver izmaipas 6 standartos: 2. SFPS "Maksajums ar akcijam", 3. SFPS "Biznesa apvieno ana", 8. SFPS "Darbibas segmenti", 16. SGS "Pamatlidzekli" un 38. SGS "Nemateridlie ieguldijumi", un 24. SGS "Informacijas atklaana par saistitajdm pusam". Vairaki jauni standarti un interpretacijas ir publiceti, un tie stajas speka finangu periodos, kas sakas gada 1. janvari vai velak, vai ari nav apstiprinati Eiropas Savienilm: 15. SFPS "levemumi no ligumiem ar pircejiem" (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai velak, nav apstiprinati lieto anai ES); 9. SFPS Finangu instrumenti" (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai velak, nav apstiprinati lieto anai ES). Galvends jauna standarta iezimes ir sekojo as: 9. SFPS ievie jaunu modeli vertibas samazindjuma atziganai - sagaidamo kredit zaudajumu (SKZ, expected credit loss) modelis. Modelim ir tris pakapju pieeja, kas balstds uz izmaipam finan u aktiva kredit kvalitdta salidzinot ar sdkotnajo atzganu. Prakse jaunds prasibas nozimes to, ka sabiedribai finan u aktiva sdkotnejas atzianas bridi bas jaatzist tulttejie zaudejumi, kas bus vienddi ar 12 menegos SKZ, an tad, ja fman u aktivi bus bez vertibas samazind ands pazimem (pirceju un pasutitaju parddiem bas jaatzist to mfda SKZ). Notiekot bfitiskam kreditriska pieaugumam, vertibas samazindjumu mails izmantojot aktiva mfda SKZ, nevis 12 mendu SKZ. Modelis iekjauj operacionalus atvieglojumus lizingam un pirceju un pasfitildju paradiem. Koncerns regulari izvarta debitorus, lai identificetu potencidlus vertibas zaudejumus, ka art tiek parvaldits kreditrisks. 16. SFPS Noma" (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai vela, nav apstiprinati lieto anai ES); Grozijumi 12. SGS "lenakuma nodokji" - atlikta nodokja aktiva par nerealizetiem zaudejumiem atztgana" (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai velak, vel nav apstiprindti lieto anai ES); Grozijumi 7. SGS "Naudas plosmu parskats" - Par atklajamas informacijas sniegganas iniciativu (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai vela, vel nav apstiprinati lieto anai ES). Grozijumi 2. SFPS "Akciju maksajumi" (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai velak, pagaidam nav piepemti ES); Grozijumi 4. SFPS "Apdroginaganas ligumi" - 9. SFPS "Finangu instrumenti" piemerogana 4. SFPS "Apdroginfiganas ligumi" (speka parskata periodiem, kas sdkas gada 1. janvari vai velak, pagaidam nav piepemti ES); 18

19 Akciju sabiedribas "Pasaslieru vilciens" Ikgadejie SFPS uzlabojumi Sie grozijumi ietver izmaiilas 3 standartos: 12. SFPS "Informacijas atklagana par lidzdalibu citos uzvemumos" (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak, pagaidam nav pieiiemti ES). 1. SFPS "SFPS Pirmreizeja piemerogana" (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak, pagaidam nav pieiemti ES), un 28. SGS "Asocietie uzoemumi un kopuzpemumi" (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai vela, pagaidam nav piepemti ES). 22. SFPIK "Priekgapmaksa darijumos ar arvalstu valfitu" (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak, pagaidam nav piepemti ES); Grozijumi 40. SGS "IeguldIjuma Tpaumi" Parklasificaana (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak, pagaidam nav pie1emti ES). Koncerns gobrid izverte iepriekgmineto standartu izmaiju ietekmi uz finangu stavokli un darbibas rezultatiem. Koncerns piano ieviest iepriekgminetos standartus un interpretacijas to speka staganas datums, ja tie tiks apstiprinati ES Darbibas turpinaana gada 31. decembri istermiia saistibas, atskaitot nakamo periodu ievernumu istermi1a daju, kuru segganai nebas nepieciegama finangu lidzeklu aizplagana, bija EUR un parsniedza apgrozamos lidzekjus par EUR. IstermiQa saistibu sastava esogais parads EUR apmera par infrastrulctfiras izinantoganu gada tika segts gada janvari, pec finansejuma savemganas. Ar parejiem istermiiia kreditoriem planots noretcinaties no nakamo periodu naudas plasmam. Istermiia aizigmumus no kreditiestadem, kuri izmantoti investiciju finanseganai, planots dzest, piesaistot ilgtermiva kreditu. Ilgtermiva kredita ligums noslegts gada 17.maija par kopejo summu 11 milj. EUR ar bazes likmi 3 menegu EURIBOR un pievienoto gada procentu likmi 0.8%, ar atmaksas termiiiu gada. Nemot vera ievemumu struktfiru, kura 68% sastada valsts finansejums un piegtcirtas kompensacijas, Koncerna darbibas turpinagana field mera ir atkariga no piegtcirtajiem lidzekliem. Koncerna vadiba uzskata, ka noslegtais ligums starp Koncerna mates sabiedribu un Valsti nodroginas pietiekamu naudas plasmu, lai noretcinatos ar kreditoru saistibam laika, un Koncerna likviditate net:as apdraudeta, tadel darbibas turpinaganas princips ir piemerojams gi finangu parskata sastadigana Arvalstu valutas parvtrtaana Uzskaites un parskatu valuta Koncerna finangu parskatu postelli tiek uzskaititi tas ekonomiskas vides valuta, kura Koncerns darbojas (uzskaites valuta). Finangu parskatu postevi ir uzraditi Latvijas Republikas oficialaja valuta euro, kas ir Koncerna parskatu valuta. Darijumi un atlikumi arvalstu valfitas Visi darijumi arvalstu valuta tiek parre*inati euro pec darijuma dienas sakuma speka esoga Eiropas Centralas bankas publiceta euro atsauces kursa. Ja Eiropas Centrals banka nav publicejusi konkretas arvalstu valfitas euro atsauces kursu, tad gis valfitas parretcinaganai euro tiek izmantots pasaules fmangu tirgus atzita finangu informacijas sniedzeja Financial Times interneta resursa publicetais valatas kurss attieciba pret euro. Monetarie aktivi un saistibas arvalstu valuta parskata gada pedeja diena gada parskata tiek noraditi, tos parretcinot euro saskaiia ar gramatvediba izmantojamo arvalstu valatas kursu pec Eiropas Centralas bankas vai Financial Times publiceta valatas kursa, kas ir speka parskata gada Ode* dienas beigas. Valfitu kursa starpibas, kas rodas no noretciniem valatas, tiek atzitas pelilas vai zaudejumu parskata. Arvalstu valfitu kursi: Arvalstu valuta RUB 64, , Nematerialie ieguldijumi 19

20 Akciju sabiedribas "Pastheru vilciens" Nematerialie ieguldijumi galvenokart sastav no programmaturas licencem. Sakotneji tos atzist iegades izmaksas. Nematerialajiem ieguldijumiem ir noteikts un ierobeiots lietoganas laiks. Turpmak nematerialie ieguldijumi tiek uzraditi iegades vertiba, atskaitot uzkrato amortizaciju un zaudejumus no vertibas samazinaganas. Turpmakie izdevumi tiek kapitalizeti, palielinot esoga nemateriala ieguldijuma vertibu, vai atziti ka atsevigtcs nematerials ieguldijums tikai tad, ja no tiem Koncernam ir sagaidami nakotnes ekonomiskie labumi un gos izdevumus ir iespejams ticami noteikt. Parejie izdevumi tiek norakstiti pekias vai zaudejumu parskata to raganas bricit. Nematerialajiem ieguldijumiem nolietojumu apretcina pec linearas metodes, lai norakstitu to iegades vertibu lietderigas izmantoganas perioda laika un to ieklauj attiectga perioda pehms vai zaudejumu parskata. Pamata nematerialie ieguldijumi tiek nolietoti 5 gadu laika Pamatlidzekli PamatlIdzekli tiek atziti saska0 ar iegades izmaksu metodi, ka aprakstits zemak, atskaitot uzkrato nolietojumu un jebkuru uzkrato vertibu samazinajumu, ja tads ir nepieciegams. Visas pamatlidzeklu kategorijas tiek uzskaititas saskatla ar iegades izmaksu metodi, kur pamatlidzeklus uzskaita to iegades izmaksas, atskaitot uzkrato nolietojumu un uzkrato vertibas samazinajumu, ja tads ir bijis. Iegades izmaksas ieklauj uz pamatlidzekia iegadi tiegi attiecinamas izmaksas. Koncerna pagu izveidoto pamatlidzekiu vertiba sastav no materialu cenas un tiegajam darba izmaksam, ka art jebkuram citam izmaksam, kas tiegi saistamas ar pamatlidzekla nodro ind anu darba stavokli tam paredzetajam martcim, un pamatlidzeklu nojaukganas un aizveganas izmaksam un vietas, kur pamatlidzeklim jaatrodas, atjaunoganu. Tadu datorprogrammu iegades izmaksas, kas ir ciegi saistitas ar iekartas funkcionalitati un nevar tikt no Os atdalitas, tiek kapitalizetas Ica o iekartu sastavdala. Ieguldijumi nomatajos pamatlidzeklos tiek kapitalizeti un atspoguloti Ica pamatlidzekli. Ja atsevigtai pamatlidzeklu sastavdalu lietderigas kalpoganas laiki at4iras, tie tiek uzskaititi ka atsevigtcas pamatlidzeklu sastavdalas. Pamatlidzeklu atlikugas vertibas un lietderigas kalpoganas laiks tiek parskatiti un, nepieciegamibas gadijuma, koriketi katra parskata gada beigu datums. Turpmakas izmaksas tiek ieklautas aktiva bilances vertiba vai atzitas ka atsevigtcs aktivs tikai tad, kad pastav liela varbiltiba, ka ar o posteni saistitie nakotnes saimnieciskie labumi iepludis Koncerna un i postew izmaksas var ticami noteikt. Parejas pamatlidzeklu tekoga remonta un urtureganas izmaksas tiek iekiautas to perioda pekias vai zaudejumu parskata, kura tas ir radugas. Pella vai zaudejumi no pamatlidzeklu izslegganas tiek apretcinati ka starpiba starp pamatlidzekla bilances vertibu un pardoganas rezultata gfitajiem ietiemumiem, un iekiauti attiectga perioda peivas vai zaudejumu parskata. Gadijumos, kad kada pamatlidzekia bilances vertiba ir augstaka par to atgfistamo vertibu, attiectga pamatlidzekia vertiba tiek nekavejoties norakstita lidz to atgastamajai vertibai (skat. 3.pielikumu). Nolietojums Pamatlidzeklu nolietojums tiek apretcinats pec linearas metodes. Nolietojums tiek iekjauts peitias vai zaudejumu parskata. IeguldIjumi nomatajos pamatlidzekjos tiek nolietoti Isakaja no nomas perioda vai lidziga pamatlidzekia lietderigas kalpoganas laika pec lilcmem, kas pielietotas kategorijai, kura ietilpst ieguldijumi nomatajos pamatlidzeklos. Zemei nolietojums netiek apretcinats. Koncerna pamatlidzekliem parskata perioda nolietojuma summa apretcinata, izmantojot linear metodi, piemerojot attiectgajai pamatlidzekiu kategorijai noteilcto nolietojuma likmi: Pamatlidzekli Nolietojuma likme Ekas un bfives 5% Dzelzcela ritogais sastays Atbilstogi katras vienibas kalpoganas laikam Skaitloganas iekartas un to aprilcojums, sakaru lidzekli, kopetaji un to aprikojums 25% Parejie pamatildzekli 20% Pamatlidzeklu apjoms gada beigas tiek parbaudits, veicot inventarizaciju. Nepabeigta celtnieciba 20

21 Akciju sabiedribas "Pasasiieru vilciens" Aktivi, kuri iegddes bridi nav gatavi paredzetajam pielietojumam vai ir uzstadiganas process, ir klasificeti ka "Nepabeigto celtniecibas objektu izmaksas". Nepabeigtds celtniecibas objektu sdkotnejd vertiba tiek palielinata perioda laikd par aizpemumu izmaksam un citdm tiegajam izmaksam, kas saistitas ar attiecigo objektu liclz to nodoganai ekspluatacija. Attieciga pamatlidzekja sdkotnejd vertiba netiek palielinata par aizafemumu izmaksam periodos, kad netiek veikti aktivi nepabeigtas celtniecibas objekta attistibas darbi. Bridi, kad nepabeigtas celtniecibas objekti ir gatavi savam paredzetajam pielietojumam, tie tiek parklasificeti atbilstogd pamatlidzeklu kategorijd un tiek uzsakta nolietojuma apretcindgana. Nepabeigtds celtniecibas objekti tiek regulari noverteti ar mertci noteikt, vai tiem nav vertibas samazinagands pazimes Pamatlidzeklu un nematerialo aktivu vertibas samazinajums Visiem Koncerna sabiedribu pamatlidzekjiem un nemateridlajiem aktiviem ir noteikts lietderigas izmantoganas periods (iziiemot zemi). Aktivu, kas tiek paklauti amortizacijai vai nolietojumam, vertiba tiek parskatita ikreiz, kad notikumi un apstakli liecina par iespejamu to bilances vertibas neatgustamibu. Zaudejumi no vertibas samazindgands tiek atziti vertiba, kas ir starpiba starp aktiva bilances vertibu un to atgastamo vertibu. Atgastamd vertiba ir augstakd no attieciga aktiva patiesds vertibas, atskaitot pardoganas izmaksas, un to lietoganas vertibas. Lai noteiktu vertibas samazinajumu, aktivi tiek sagrupeti, balstoties uz zemdko limeni, kuram var identificet naudas plusmu (naudu ienesogas vientbas). Zaudejumi no vertibas samazindgands tiek atziti peias vai zaudejumu parskata. Zaudejumi no aktivu vertibas samazindgands, kas atziti iepriekgejos periodos, tiek pdrskatiti katra bilances datums, lai noteiktu, vai nepastdv pieradtjumi tam, ka zaudejumi ir samazindjugies vai vairs nepastay. Zaudejumus no vertibas samazinagands atcel, ja ir veilctas izmaipas apleses, kas izmantotas atgastamds summas noteikganai. Zaudejumus no vertibas samazinagands atce1 vienigi tads apmerd, par cik attiecigd aktiva bilances vertiba neparsniedz to bilances vertibu, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteilcta, ja zaudejumi no vertibas samazinagands netiktu atziti Finan u instrumenti Koncerna finangu instrumenti sastav no finangu aktiviem (aizdevumiem un debitoru parddiem un naudas un naudas ekvivalentiem) un fmangu saistibdm (aigiemumiem, parddiem piegaddtdjiem un parejiem kreditoriem). Finan u aktivi Finangu aktivu sastava tiek uzrdcliti debitoru paradi, nauda un naudas ekvivalenti un izsniegtie aizdevumi. Klasifikacija ir atkariga no fmangu aktiva iegddes nolaka. Koncerns nosaka fmangu aktivu klasifikkiju to sdkotnejd atziganas bridi un parskata to klasifikdciju katra parskata datums. Finangu aktivu atztgana tiek partraukta, kad Koncerna ligumsaistibas uz finangu aktivu radito naudas plusmu izbeidzas vai, ja Koncerns nodod finangu aktivu citai pusei, vai art nododot biltiskdkos aktiva riskus un no aktiva sapemamo atlidzibu. Finangu aktivu iegadi un pdrdoganu pamatdarbibas ietvaros uzskaita tirdzniectbas diend, t.i., datums, kad Koncerns nolemj aktivu nopirkt vai pdrdot. Visi Koncerna fmangu aktivi ir neatvasindti finangu aktivi, kas nekotejas aktiva tirgu. Tie ir ieklauti apgrozamos lidzeklos, izpemot aktivus ar atmaksas termipu, kas gardks par 12 menegiem, skaitot no parskata perioda beigdm. Tie, savulcart, ir klasificeti ka ilgtermipa ieguldijumi. Aizdevumi un debitoru paradi Aizdevumi un debitoru paradi ir neatvasindtie finangu aktivi ar filcsetu vai nosakamu maksdjumu grafiku, kuri aktivaja tirgu netiek koteti un kuri netiek tureti tirdzniecibai. Aizdevumi un debitoru paradi ietver pirceju paradus un citus debitorus. Istermina debitoru paradi netiek diskontati. Debitoru paradi un aizdevumi sakotneji tiek atziti patiesajd vertiba un turpmak uzrdditi amortizetajd iegddes vertiba, izmantojot efektivo procentu likmju metodi, atskaitot uzkrajumus vertibas samazinajumam. Uzkrajumi vertibas samazinajumam tiek veidoti gadijumos, kad pastav objektivi pieradijumi, ka Koncerns nevares sapemt paradus pilna vertiba atbilstogi sakotneji noteiktiem atmaksas termipiem. Batiskas debitora finangu gratibas, varbtalba, ka tiks sakta bankrota procedura vai reorganizdcija, ka art malcsdjumu saistibu nepildigana vai parkapumi ir pazimes, ka debitoru paradu vertiba ir samazindjusies. UzIcrdjums vertibas samazinajumam ir starpiba starp aktiva bilances vertibu un aplestds ndkotnes naudas plusmas pagreizejo vertibu, kas noteikta diskontejot ar sdkotnejo, spekd esogo procentu likmi. UzIcrajums vertibas samazinajumam tiek ieklauts atsevigtcd uzkrajumu konta un zaudejumi tiek atziti pelpas vai zaudejumu parskata. 21

22 Akciju sabiedribas "PasaIieru vilciens" Ja nakamaja perioda pec vertibas samazinaganas atziganas zaudejumu summa samazinas un gis samazinajums var but objektivi saistits ar notikumu pec vertibas samazinaganas atzganas (piemeram, uzlabojas debitora kreditreitings), tad iepriekg atzito zaudejumu no vertibas samazinaganas aplese tiek atzita pekias vai zaudejumu parskata. Nauda un naudas ekvivalenti Nauda un naudas ekvivalenti sastav no naudas kase, tekogo bankas kontu atlikumiem un istermiia depozitiem ar sakotnejo termiju, kas mazaks par 90 dienam, un istermiiia augsti likvidiem ieguldijumiem, kurus nepieciegamibas gadijuma var viegli parverst nauda un kas nav paklauti bfaiskam vertibu izmaiiu riskam. Finangu saistibas Finangu saistibu sastava tiek uzraditi aiziamumi, paradi piegadatajiem un parejiem kreditoriem. Kreditori Kreditoru paradus sakotneji atztst to patiesaja vertiba. Turpmakajos periodos kreditoru paradi tiek atspoguloti amortizetaja iegades vertiba, pielietojot efektivo procentu likmi. Kreditori tiek klasificeti ka Istermitia saistibas, ja maksajums terming ir viens gads vai mazak. Ja maksajuma terming ir garaks par vienu gadu, tad kreditori tiek uzraditi ka ilgtermiqa saistibas. Aiznemumi Sakotneji aiztiemumi tiek atztti patiesaja vertiba, atskaitot ar aiz4emumu swmganu saistitas izmaksas. Turpmakajos periodos aingmumi tiek uzraditi amortizetaja iegades vertiba, pielietojot efektivo procentu likmi. Starpiba starp sakiemto naudas lidzeklu apjomu, atskaitot ar airoemumu savemganu saistitas izmaksas, un aizpemuma dzeganas vertibu, tiek pakapeniski ietverta peas vai zaudejumu parskata, izmantojot aingmuma efelctivo procentu likmi. Si starpiba tiek atzita finangu izmaksu sastava. Aiztiemumi tiek klasificeti ka istermitia saistibas, iztiemot gadijumus, kad Koncernam ir neatsaucamas tiesibas atlikt saistibu nokartoganu uz vismaz 12 menegiem pee bilances datuma. Finangu saistibu atzigana tiek partraulcta, kad saistibas pamata esogs pienakums tiek atsaukts, atcelts vai ari tam beidzas termiig Krajumi Krajumi tiek uzskaititi zemakaja no pagizmaksas vai neto pardoganas vertibas. Neto pardoganas vertibu veido normalas Koncerna darbibas gaits noteikta krajumu pardoganas cena, atskaitot krajumu pabeigganas un pardoganas izmaksas. Iegades vertiba tiek noteikta, izmantojot videjo sverto krajumu noverteganas metodi kurinamajam un degvielai un FIFO (pirmais iekga, pirmais ara) metodi parejam krajumu sastavdalam. Nepieciegamlbas gadijuma novecojugo, Lena apgrozijuma vai bojato krajumu vertibas samazinajumam tiek izveidoti uzkrajumi vertibas samazinajumam. Uzkrajumu summa tiek ieklauta pelpas vai zaudejumu parskata Akciju kapitals un maksajumi par valsts kapitala daiu izmantoganu (dividendes) Koncerna mates sabiedribas akciju kapitalu veido parastas varda akcijas. Visas Koncerna mates sabiedribas akcijas ir dematerializetas akcijas. Katras Koncerna mates sabiedribas akcijas nominalvertiba ir viens euro. Koncerna mates sabiedribas akcionaram izmaksajamas dividendes jeb maksajumi par valsts kapitala dalu izmantoganu tiek atspogujotas ka saistibas Koncerna finangu parskatos perioda, kura Koncerna mates sabiedribas akcionars apstiprina dividen1u apmeru. 22