PR_NLE_MembersECA

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "PR_NLE_MembersECA"

Transkripts

1 Eiropas Parlaments Sesijas dokuments A8-0003/ ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli (C8-0401/ /0819(NLE)) Budžeta kontroles komiteja Referents: Indrek Tarand RR\ docx PE v02-00 Vienoti daudzveidībā

2 PR_NLE_MembersECA SATURA RĀDĪTĀJS Lpp. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS PIELIKUMS. EVA LINDSTRÖM DZĪVES APRAKSTS PIELIKUMS. EVA LINDSTRÖM ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM... 5 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA PE v /16 RR\ docx

3 EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS par priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli (C8-0401/ /0819(NLE)) (Apspriešanās) Eiropas Parlaments, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0401/2017), ņemot vērā Reglamenta 121. pantu, ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0003/2018), A. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; B. tā kā Budžeta kontroles komiteja gada 11. janvāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti, 1. apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli; 2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm. RR\ docx 3/16 PE v02-00

4 1. PIELIKUMS. EVA LINDSTRÖM DZĪVES APRAKSTS Izglītība 1983 Bakalaura grāds ekonomikā, uzņēmējdarbības ekonomikā, statistikā un ekonomikas vēsturē, Stokholmas Universitāte Amati un norīkojumi Kopš gada Uzņēmējdarbības un inovācijas ministra Mikael Damberg valsts sekretāre Labklājības nozares uzņēmumu īpašumtiesību prasību izmeklēšanas vadītāja Ģenerālrevidente Finanšu ministrijas budžeta direktore Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Citi amati Zviedrijas Transporta administrācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ziemeļvalstu Investīciju bankas Kontroles komitejas priekšsēdētāja Finansinspektionen (Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes) valdes locekle Zviedrijas Veselības un aprūpes pakalpojumu analīzes aģentūras valdes priekšsēdētāja Nationalmuseum konsultatīvās padomes locekle Zviedrijas Fiskālās politikas padomes priekšsēdētāja vietniece Försäkringskassan (Zviedrijas sociālās apdrošināšanas aģentūras) konsultatīvās padomes locekle Eva Lindström Consulting AB priekšsēdētāja Svenska Spel AB valdes locekle PE v /16 RR\ docx

5 2. PIELIKUMS. EVA LINDSTRÖM ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM Profesionālā pieredze 1. Lūdzu, miniet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija. Man ir vairāk nekā 25 gadu pieredze ar aizvien lielāku atbildību publisko finanšu un revīzijas jomā, tostarp veicot uzraudzības un pārvaldības pienākumus. Pieredze, ko guvu, strādājot Zviedrijas Valsts revīzijas birojā, Zviedrijas Finanšu ministrijas Budžeta departamentā, Zviedrijas Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijas valsts sekretāres amatā un dažādu Zviedrijas valsts aģentūru valdēs, ir devusi man plašas un dziļas zināšanas publisko finanšu pārvaldības un revīzijas jomā, kā arī labas vadības prasmes. Kopš gada: valsts sekretāre Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā. Šajā amatā, darbojoties kā politiski iecelta augstākā amatpersona, kas pēc dienesta pakāpes seko valdības ministram, esmu atbildīga par rūpniecības jautājumu un valsts uzņēmumu pārvaldību. Esmu arī administratīvi atbildīga par ministrijas ikdienas darba koordināciju un pārvaldību. Pildot valsts sekretāres pienākumus, esmu bijusi atbildīga par darbu saistībā ar Zviedrijas valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modeļa uzlabošanu. Cita starpā esmu aktīvi darbojusies ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jomā, tostarp iekļaujot programmu gadam valsts uzņēmumu pārvaldībā. Svarīgs valdības mērķis ir paaugstināt valsts uzņēmumu portfeļa vērtību, kas tika sasniegts, man strādājot valsts sekretāres amatā. Pildot valsts sekretāres pienākumus, ministra vadībā esmu arī bijusi atbildīga par Zviedrijas valdības rūpniecības iniciatīvu Viedā rūpniecība. Rūpniecības nozare ir būtiski svarīga Zviedrijas ekonomikai, bet, lai tā saglabātu savu vietu inovācijas un globālo procesu jomā, ir vajadzīga modernizācija. Šim nolūkam esmu uzņēmusies vadību tādas Zviedrijas rūpniecības stratēģijas izveidē, kas ir vērsta uz digitalizāciju, ilgtspēju, cilvēkkapitālu un pētniecību : ģenerālrevidente Zviedrijas Valsts revīzijas birojā (VRB). Kā ģenerālrevidente es dažādos laikos biju atbildīga par lielāko daļu politikas jomu, kurās darbojas VRB, ieskaitot gan finanšu, gan arī lietderības revīziju. Pēdējos divus gadus ģenerālrevidentes amatā es biju VRB administratīvā vadītāja. Kad tiku iecelta par ģenerālrevidenti, VRB bija tikko izveidots tā bija jauna, no valdības neatkarīga iestāde, kas ir tieši atbildīga Zviedrijas Riksdāgam. Šajā posmā es palīdzēju izveidot jauno VRB, tostarp izstrādājot procesus, procedūras un revīzijas sistēmas, kā arī oficiāli noformējot darba attiecības ar Riksdāgu un tā komitejām. Zviedrijas Valsts revīzijas biroju pārvalda trīs ģenerālrevidenti, kurus ieceļ Zviedrijas Riksdāgs. Ģenerālrevidenti kopīgi lemj par to, kā savstarpēji sadalīt revīzijas jomas, un tad katrs ģenerālrevidents lemj par veicamajām revīzijām un to, kā tas darāms un kādi secinājumi ir jāizdara attiecīgajā atbildības jomā. Visu trīs ģenerālrevidentu neatkarību aizsargā konstitūcija, un Zviedrijas VRB ir daļa no Zviedrijas Riksdāga centrālās kontroles varas. Aģentūra nodrošina Riksdāgam koordinētu un neatkarīgu valsts finanšu revīziju. Šis uzdevums ir unikāls, jo Zviedrijas VRB ir vienīgā iestāde, kas var veikt visu RR\ docx 5/16 PE v02-00

6 valsts finanšu revīziju. VRB veic revīziju visās izpildvaras struktūrās, un tā ir neatkarīga organizācija, kas atbild Riksdāgam. VRB veic gan lietderības, gan finanšu revīziju. Turklāt iestāde veicina parlamentārās kontroles pilnvaru un demokrātijas attīstību citās valstīs, pildot VRB starptautisko funkciju. Kad strādāju Valsts revīzijas birojā, tas aktīvi piedalījās arī Starptautiskajā Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (INTOSAI) un tam bija būtiska loma augstāko revīzijas iestāžu starptautisko standartu (ISSAI) izstrādē. Birojam bija īpaši svarīga nozīme INTOSAI pieņemto finanšu revīzijas standartu izstrādē. Līdz gadam VRB vadīja INTOSAI Profesionālo standartu komiteju, un birojs ir arī vadījis Finanšu revīzijas apakškomiteju : budžeta direktore un Budžeta departamenta vadītāja Zviedrijas Finanšu ministrijā. Šajā amatā es biju atbildīga par valsts budžeta procesa kvalitātes nodrošināšanu un budžeta sarunu vadīšanu ar nozaru ministrijām, kā arī par departamenta darbiniekiem, kuru skaits tolaik bija aptuveni 80 cilvēku. Mani pienākumi arī ietvēra ar valsts budžeta un ES budžeta revīziju saistītu jautājumu risināšanu. Kā budžeta direktore es biju atbildīga arī par jauna budžeta procesa īstenošanu, kas tika ieviests, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti pēc Zviedrijas finanšu krīzes 20. gs. 90. gadu sākumā. Budžeta departaments atbild par valdības darba vadīšanu un koordinēšanu saistībā ar centrālās valdības budžetu un par budžeta politiku, regulēšanu un izpildes kontroli. Budžeta departamentu vada budžeta direktors, un pašlaik tam ir septiņas nodaļas. Departamenta centrā ir nodaļas, kas kopā ar nozaru ministrijām risina visus jautājumus, kuriem ir ietekme uz budžetu vai ekonomiku. Šīs nodaļas arī uzrauga, kā nozaru ministrijas sagatavo savus priekšlikumus. Lai noteiktu, vai sabiedriskā darbība tiek veikta efektīvi, šīs nodaļas analizē darbības mērķus un rezultātus. Īpaša nodaļa Budžeta departamentā atbild par centrālās valdības ieņēmumu un izdevumu apkopošanu un modeļu izstrādi. Šī nodaļa arī strādā ar izdevumu prognozēm un atbild par finanšu pārvaldības jautājumiem. Vēl viena svarīga nodaļa Budžeta departamentā ir ES budžeta nodaļa, kas nodarbojas ar visiem jautājumiem, kuri saistīti ar ES budžetu, tostarp revīziju un budžeta izpildes apstiprināšanu : direktore un nodaļas vadītāja Zviedrijas Finanšu ministrijas Budžeta departamentā. Es biju vadītāja nodaļā, kas atbild par jautājumiem izglītības, sociālā nodrošinājuma un labklājības nozarē. Tas kopumā veidoja pusi no valsts budžeta. Šajā laikā es palīdzēju panākt lielus ietaupījumus un īstenot strukturālās reformas pēc Zviedrijas finanšu krīzes 20. gs. 90. gadu sākumā. Papildus šiem amatiem esmu darbojusies vairāku Zviedrijas valsts aģentūru valdēs. Zviedrijas Fiskālās politikas padomes locekle, vēlāk priekšsēdētāja vietniece ( ). Zviedrijas Fiskālās politikas padome ir valdības aģentūra, kas tika izveidota gada 1. augustā. Padomē ir seši locekļi, un tai palīdz sekretariāts, kurā ir pieci darbinieki. Padomes kompetencē ir sniegt neatkarīgu novērtējumu par valdības fiskālo politiku. Padomes uzdevums ir pārbaudīt un novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti fiskālās un ekonomiskās politikas mērķi, kurus ierosinājusi valdība un par kuriem lēmumu pieņēmis Zviedrijas Riksdāgs. PE v /16 RR\ docx

7 Zviedrijas Veselības un aprūpes pakalpojumu analīzes aģentūras valdes priekšsēdētāja ( ). Es kļuvu par valdes priekšsēdētāju, kad aģentūra sāka darbību, tāpēc biju atbildīga par procesu un procedūru izstrādi. Laikā, kad biju valdes priekšsēdētāja, aģentūra publicēja ap 25 ziņojumiem, kuros analizēta Zviedrijas veselības aprūpes nozare un sniegti ieteikumi politikas jomā. Aģentūras uzdevums ir stiprināt pacientu un lietotāju pozīciju, analizējot veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumus no pacientu un iedzīvotāju perspektīvas. Tas ietver veselības un aprūpes pakalpojumu analīzi, kā arī pārskatu par to, cik efektīvas ir valdības saistības un darbības šajā jomā. Zviedrijas Veselības un aprūpes pakalpojumu analīzes aģentūra palīdz arī Zviedrijas valdībai, sniedzot konsultatīvu atbalstu un ieteikumus, lai paaugstinātu valsts vadīto iestāžu darbības un pārvaldības efektivitāti. Atbalsta pētījumu ekspertu grupas (EBA) priekšsēdētāja vietniece ( ). Es biju EBA valdes locekle, kad tā tikko sāka darbību, tāpēc piedalījos aģentūras izveidē un palīdzēju izstrādāt tās procedūras. EBA ir valdības komiteja, kuras uzdevums ir novērtēt un analizēt Zviedrijas starptautisko palīdzību attīstības jomā. EBA kompetencē ir pasūtīt pētījumus un organizēt seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar Zviedrijas attīstības sektoru. Ekspertu grupā ir apvienojušies vairāki komitejas locekļi, kas regulāri tiekas, lai apspriestu un pasūtītu pētījumus par palīdzību attīstības jomā. Vēl viens EBA uzdevums ir pieņemt pieejamās zināšanas un pētījumus par starptautisko palīdzību attīstības jomā un veicināt to izmantošanu attīstības politikā. EBA novērtējumi un analīzes galvenokārt attiecas uz vispārējiem jautājumiem Zviedrijas attīstības palīdzības jomā, nevis uz individuāliem atbalsta projektiem. Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes Finansinspektionen valdes locekle ( ). Aģentūras uzdevums ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti, kā arī nodrošināt patērētāju efektīvu aizsardzību. Finansinspektionen pilnvaro, uzrauga un kontrolē visus uzņēmumus, kuri darbojas Zviedrijas finanšu tirgos. Tā kopumā uzrauga gandrīz divus tūkstošus uzņēmumu, tostarp bankas un citas kredītiestādes, vērtspapīru un fondu pārvaldības sabiedrības, biržas, apstiprinātās tirdzniecības vietas un darījumu starpniekiestādes, kā arī apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas brokerus un savstarpējās palīdzības biedrības. Finansinspektionen vada valde, kas atbild par iestādes darbībām. Valde lemj par galvenajiem un svarīgākajiem jautājumiem, tādiem kā jauni noteikumi, sankcijas un darbību plānošana. Zviedrijas Publiskā sektora ekonomikas ekspertu grupas (ESO) valdes locekle ( ) un priekšsēdētāja ( ). ESO uzdevums ir paplašināt un padziļināt zināšanu bāzi, kas pieejama turpmākajiem ekonomiskās un fiskālās politikas lēmumiem. To galvenokārt nodrošina, uzdodot pētniekiem un iestādēm veikt pētījumus, kas tiek publicēti ESO publikāciju sērijā un ESO tīmekļa vietnē. ESO darba raksturīga iezīme ir neatkarība, t. i., visas darbības tiek veiktas neatkarīgi no politiskiem apsvērumiem. ESO pilnvaras ir formulētas vispārīgi, sniedzot valdei plašas iespējas patstāvīgi lemt par jautājumiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība. Tajā pašā laikā par ESO ziņojumos ietvertajiem secinājumiem atbild tikai to autori. 2. Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi? Jaunā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja izveide. Kā viena no pirmajiem ģenerālrevidentiem es piedalījos jaunā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja izveidē RR\ docx 7/16 PE v02-00

8 2003. gadā. Tā bija pilnīgi jauna struktūra, kas atbildīga Zviedrijas Riksdāgam. Atbildības par valsts revīzijas iestādi nodošana no valdības Riksdāgam ir jautājums, par ko Zviedrijas Riksdāgs dažādos kontekstos diskutēja jau kopš 20. gs. 80. gadiem. Tomēr gadā Riksdāgs izveidoja komisiju, pievēršoties jautājumam par to, kā revīzijas iestādei varētu garantēt pēc iespējas lielāku neatkarību tās darbībās. Savā ziņojumā komisija ierosināja, lai valsts revīzijas iestāde turpmāk atbild tieši Riksdāgam gada decembrī Riksdāgs vienbalsīgi apstiprināja priekšlikumu izveidot jaunu Zviedrijas VRB jeb Riksrevisionen, ko vadīs trīs ģenerālrevidenti. Zviedrijas VRB tika izveidots gada 1. jūlijā, apvienojot Riksdāga un Valsts revīzijas aģentūras revidentus, kā neatkarīga iestāde, ko kontrolē Zviedrijas Riksdāgs. Ārējās revīzijas reforma, kas Zviedrijā tika īstenota gadā, bija svarīgs solis, lai nodrošinātu valdības līdzekļu neatkarīgu revīziju saskaņā ar Limas deklarāciju. Galvenās ārējās revīzijas iestādes iepriekšējo statusu (t. i., valdības pakļautībā) varētu daļēji izskaidrot ar Zviedrijas administratīvo tradīciju, kas ietver salīdzinoši lielu autonomiju, kāda ir Zviedrijas valsts aģentūrām attiecībā uz valdību. Tomēr šīs sistēmas nepilnības ar laiku kļuva acīmredzamas, un Riksdāgā bija plaša vienprātība par labu reformai. Neraugoties uz to, VRB jaunā loma kā neatkarīgai iestādei, ko kontrolē Zviedrijas Riksdāgs un kas ir pilnvarota revidēt ne tikai valdības aģentūras, bet arī pašu valdību, bija pilnīgi jauns elements Zviedrijas konstitucionālajā struktūrā, neiztiekot bez sākotnējām problēmām. Biroja darbības pirmajos gados mums ar kolēģiem bija jāpieliek lielas pūles, veidojot aktīvu dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī pārskatot, ko lietderības revīzija nozīmē Zviedrijas kontekstā. Šā procesa divi galvenie elementi bija lielāks uzsvars uz pārskatatbildību un stingrāka kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Lai to panāktu, bija jābalstās uz biroja darbinieku plašo pieredzi, kā arī jāpārskata veids, kā tika veikts revīzijas darbs, jo īpaši lietderības revīzijas jomā. Iespēja piedalīties procesā, lai šī vēsturiskā pāreja uz starptautiskajām neatkarības un pārskatatbildības normām būtu veiksmīga, ir sniegusi man ļoti īpašu praktisku pieredzi jauna konstitucionālā pīlāra izveidē. Es uzskatu, ka tas ir viens no maniem lielākajiem profesionālajiem sasniegumiem. Šodien VRB ir Zviedrijas valsts pārvaldes sistēmas neatņemama daļa, kas darbojas neatkarīgi un efektīvi, nodrošinot augstas kvalitātes revīzijas ziņojumus. Budžeta konsolidācija 20. gs. 90. gados. Vadot Finanšu ministrijas Budžeta departamenta nodaļu, kas atbild par jautājumiem izglītības, sociālā nodrošinājuma un labklājības nozarē, man bija svarīga loma vajadzīgo taupības pasākumu īstenošanā, lai panāktu valsts budžeta līdzsvaru pēc finanšu krīzes 20. gs. 90. gadu sākumā. Pēc ekonomikas lejupslīdes 20. gs. 90. gadu sākumā, kad centrālās valdības parāds pāris gadu laikā divkāršojās, valdība gadā izstrādāja fiskālās konsolidācijas programmu. Tā ietvēra skaidri noteiktu mērķi līdz, vēlākais, gadam stabilizēt parāda procentuālo daļu no IKP. Šī konsolidācijas programma, kas pirmajā gadā sasniedza aptuveni EUR 5 miljardus un laikposmā no līdz gadam EUR 12 miljardus, balstījās uz ievērojamiem samazinājumiem apvienojumā ar būtisku nodokļu palielinājumu. Programma bija apzināti intensīvāka īstenošanas sākumposmā, lielāko daļu pasākumu koncentrējot perioda sākumā, lai parādītu Zviedrijas valdības apņemšanos un atjaunotu finanšu tirgu uzticēšanos tās spējai atrisināt problēmas. Konsolidācijas programma bija veiksmīga, un mērķi tika sasniegti. Šīs programmas rezultātā gūtais neto uzlabojums valsts finansēs gada periodā pārsniedza 12 % no IKP. Pēc gadā piedzīvotā budžeta deficīta 11 % apmērā no IKP gadā Zviedrija PE v /16 RR\ docx

9 sasniedza pārpalikumu 2 % apmērā no IKP. Es uzskatu, ka mana svarīgā loma budžeta konsolidācijas procesā šajā Zviedrijas ekonomikai grūtajā laikā ir ievērojams karjeras sasniegums. Šodien Zviedrijas valsts finanses ir stabilas, ekonomika ir pilnībā atlabusi un izaugsmes rādītāji pašlaik ir spēcīgi. Jaunās budžeta procedūras īstenošana. Pēc lejupslīdes un tai sekojošajiem smagajiem lēmumiem par taupības pasākumiem Zviedrija nolēma budžeta procedūru pilnībā mainīt. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, tika ieviesti vairāki procesi procedūras stiprināšanai un augšupējas budžeta veidošanas novēršanai. Pamatideja bija nodrošināt skaidri lejupēju budžeta procesu. Kopējos izdevumus nevarēja noteikt, saskaitot dažādās preferences, bet tie jābalsta uz visaptverošu ekonomisko novērtējumu. Šim nolūkam tika ieviesti vairāki kvantitatīvie mērķi un ierobežojumi. Jaunā procesa galvenie komponenti bija neto aizdevumu pārpalikuma mērķis, izdevumu maksimālā robeža un līdzsvarota budžeta prasība vietējās valdības sektoram. Lielākā daļa šo lēmumu tika pieņemti pirms manas iecelšanas budžeta direktores amatā. Tomēr, kad biju budžeta direktore, man bija jāpārliecinās, ka jaunie noteikumi tiek īstenoti pareizi un uzmanība tiek koncentrēta uz mērķi nākotnē nodrošināt stabilu procesu. Šajā laikā izveidotais process ar dažām izmaiņām joprojām tiek izmantots, un tas mums ir kalpojis labi. Zviedriju tās stingro noteikumu dēļ starptautiskā līmenī bieži uzskata par labu piemēru, un kopš Zviedrijas valsts finanšu ieviešanas tās ir pastāvīgi uzlabojušās. Piedalīšanās šo jauno procedūru īstenošanā ir svarīgs profesionāls sasniegums. 3. Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un multilingvistiskās organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī? Svarīga darba daļa, strādājot par ģenerālrevidenti Zviedrijas Valsts revīzijas birojā, bija dalība Eiropas Revīzijas palātas kontaktkomitejā gadā Zviedrija organizēja komitejas sanāksmi, kuru es vadīju. Es augstu novērtēju sanāksmes telpas un kontaktu veidošanas iespējas, ko nodrošina komiteja. Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt komitejas darbu, lai nodrošinātu labu sadarbību starp ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un Eiropas Revīzijas palātu. Veicot valsts sekretāres pienākumus Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā, es dažkārt ministra vietā pārstāvēju Zviedrijas valdību Eiropadomes Konkurētspējas padomes (COMPET) sanāksmēs. Kā politikas veidotāja Padome cenšas uzlabot ES konkurētspēju un stiprināt izaugsmi. Pildot šo uzdevumu, tā aptver dažādas politikas jomas, tostarp iekšējo tirgu, rūpniecību, pētniecību un inovāciju, kā arī kosmosu. Pirms tam, veicot kopīgu uzdevumu ar Ziemeļu Ministru padomi un gadā, es strādāju Oslo un Kopenhāgenā. Uzdevums ietvēra ar Ziemeļvalstu tirdzniecības politiku saistīto izmaksu un ietekmes analīzi apģērbu un tekstilizstrādājumu tirgū. Vēl viena svarīga starptautiska pieredze bija dalība ESAO vecāko budžeta ierēdņu darba grupā, kamēr biju vadītāja Finanšu ministrijas Budžeta departamentā. Darba grupa tiekas reizi gadā, lai aplūkotu galvenos budžeta veidošanas jautājumus un attiecīgās politikas iespējas, un veic analīzi un pētījumus par visiem budžeta veidošanas jautājumiem, ietverot budžeta veidošanas sistēmu pārskatīšanu, īpašu budžeta sistēmu aspektu salīdzinošo analīzi un visaptverošas datubāzes uzturēšanu. RR\ docx 9/16 PE v02-00

10 Turklāt es biju Ziemeļvalstu Investīciju bankas (ZIB) Kontroles komitejas priekšsēdētāja vietniece un vēlāk priekšsēdētāja. Kontroles komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka ZIB darbības tiek veiktas saskaņā ar statūtiem, un būt atbildīgai par ZIB gada pārskatu revīziju. ZIB ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starptautiska finanšu iestāde. Tā finansē projektus, kas uzlabo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konkurētspēju un vidi. 4. Vai Jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro? Nekad neesmu ieņēmusi amatu, kuram piemēro apstiprināšanas procedūru. 5. Kuri no Jūsu iepriekšējiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu? Lai es tiktu iecelta vadošos amatos Zviedrijas Finanšu ministrijā, kā arī valsts aģentūru valdēs, bija vajadzīgs Zviedrijas valdības lēmums. Tomēr šie amati ir civildienesta ierēdņa līmenī. Turklāt pašlaik esmu valsts sekretāre Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā. Zviedrijas pārvaldes sistēmā valsts sekretārs ir par ministriju atbildīga politiski iecelta augstākā amatpersona, kas tieši pakļauta valdības ministram un pēc dienesta pakāpes seko tūlīt aiz viņa. Atšķirībā no ministriem valsts sekretāri nav valdības locekļi. Valsts sekretārs atšķirībā no ministra galvenokārt nodarbojas ar ministrijas ikdienas darba organizēšanu un vadīšanu, kā arī nodrošina valdības politikas efektīvu īstenošanu. 6. Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā? Pirmkārt, man bija svarīga loma, pieņemot lēmumu par to, kā organizēt jaunizveidotā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja (VRB) darbu, tostarp lēmumu par lietderības revīzijas procesa jauno struktūru. Kā viena no pirmajiem ģenerālrevidentiem es piedalījos jaunā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja izveidē gadā. Tā bija pilnīgi jauna struktūra, kas atbildīga Zviedrijas Riksdāgam. Zviedrijas VRB tika izveidots gada 1. jūlijā, apvienojot Riksdāga un Valsts revīzijas aģentūras revidentus, kā neatkarīga iestāde, ko kontrolē Zviedrijas Riksdāgs. VRB izveide ietvēra darba organizēšanu, darbinieku pieņemšanu, jaunu ziņošanas veidu ieviešanu un jaunas pārvaldības kultūras radīšanu. Attiecībā uz lietderības revīzijas jauno struktūru es aktīvi iesaistījos jaunā procesa, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ar revidējamām pusēm īstenotā dialoga veidu, komunikācijas stratēģijas un jaunu attiecību ar dažādām Riksdāga komitejām izveidē. Tādējādi, piedaloties šajā procesā, man bija būtiska loma lēmumu pieņemšanā par to, kā izstrādāt svarīgu revīzijas mehānismu, lai kontrolētu valdības līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas galu galā veicina demokrātisko pārskatatbildību un uzticēšanos publiskajam sektoram. Otrkārt, es gribētu uzsvērt jaunā budžeta procesa īstenošanu, kad biju budžeta direktore, ko minēju jau iepriekš. Kā ikvienā politiskā organizācijā galīgos lēmumus politiskā līmenī pieņēma valdība un Riksdāgs. Tomēr manai organizācijai un man bija būtiska nozīme, nodrošinot politisko lēmumu izpildi, un tam bija liela ietekme uz Zviedrijas ekonomiku un valsts finansēm. Treškārt, manā pašreizējā valsts sekretāres amatā Uzņēmējdarbības un inovācijas PE v /16 RR\ docx

11 ministrijā man ir bijusi svarīga loma, pieņemot lēmumu par Zviedrijas valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modeļa pilnveidošanu. Tas ietver vairākas politiskas pārmaiņas, tostarp i) lielāku nodokļu pārredzamību, ii) valdēs pieprasītā dzimumu līdztiesības līmeņa precizēšanu, iii) ilgtspējīgas uzņēmējdarbības politikas un programmas gadam integrēšanu korporatīvajā pārvaldībā un iv) precizētu valžu atbildību par iekšējo kontroli, riska pārvaldību un atbilstību. Visas šīs pārmaiņas kopā veicina valsts uzņēmumu labāku darbu, un, man pildot valsts sekretāres pienākumus, valsts uzņēmumu portfeļa vērtība ir būtiski pieaugusi. Neatkarība 7. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgi. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē? Neatkarība, godprātība, objektivitāte un profesionalitāte ir revidentu pamatprincipi un Eiropas Revīzijas palātas uzticamības priekšnosacījums. Neatkarības princips ir ļoti skaidri pausts Līgumā (286. pantā), kur noteikts, ka Revīzijas palātas locekļus izraugās no personām, kas savā valstī darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs (..). Viņu neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai, un tas, ka, pildot pienākumus, Revīzijas palātas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus. Ja tikšu iecelta par Eiropas Revīzijas palātas locekli, es ievērošu ES tiesību aktos un Revīzijas palātas locekļu ētikas pamatnostādnēs un rīcības kodeksā izklāstītos principus un noteikumus un nodrošināšu atbilstību tiem. Tas nozīmē, ka es nelūgšu un nepieņemšu nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus un atturēšos no jebkādas darbības, kas nav savienojama ar Revīzijas palātas locekļa pienākumiem vai novestu pie neatkarības zaudēšanas, vai tiktu uzskatīta par tādu. Turklāt es centīšos saglabāt ne tikai faktisko, bet arī šķietamo neatkarību, kas nozīmē, ka, pat ja noteiktas saistības atbildīs noteikumiem, es tās neuzņemšos, ja tās jebkādā veidā varētu radīt šaubas par manu neatkarību. 8. Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Ne man, ne maniem tuviem radiniekiem nav nekādu uzņēmējdarbības vai finansiālu interešu vai citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar maniem turpmākajiem pienākumiem Revīzijas palātā. 9. Vai Jūs esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Jā, es atklāšu visas savas finansiālās intereses un citas saistības saskaņā ar Revīzijas palātas locekļu rīcības kodeksu, lai šo informāciju varētu publiskot. 10. Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju. RR\ docx 11/16 PE v02-00

12 Nē, es neesmu iesaistīta nevienā tiesas procesā. 11. Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju. Pašlaik un pēdējos trīs gadus esmu valsts sekretāre Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā. Zviedrijas pārvaldes sistēmā valsts sekretārs ir par ministriju atbildīga politiski iecelta augstākā amatpersona, kas tieši pakļauta valdības ministram un pēc dienesta pakāpes seko tūlīt aiz viņa. Atšķirībā no ministriem valsts sekretāri nav valdības locekļi. Valsts sekretārs atšķirībā no ministra galvenokārt nodarbojas ar ministrijas ikdienas darba organizēšanu un vadīšanu, kā arī nodrošina valdības politikas efektīvu īstenošanu. 12. Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēta, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā? Es neieņemu nevienu vēlētu amatu un pašreiz nepildu amata pienākumus nevienā politiskajā partijā. Ja tikšu iecelta, es atkāpšos no visām pašreizējām funkcijām, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību. Pilnvaru laikā es neuzņemšos nekādas funkcijas vai pienākumus, kas varētu radīt interešu konflikta situāciju vai kuru dēļ varētu tikt uzskatīts, ka šāda situācija var rasties. 13. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts? Saistībā ar nopietniem pārkāpumiem vai krāpšanu Zviedrijā es rīkotos tāpat kā saistībā ar šādiem gadījumiem jebkurā citā dalībvalstī. Uz visām dalībvalstīm attiecas vienādi budžeta disciplīnas un finanšu pārvaldības principi. Ja rastos aizdomas par krāpšanu, es ievērotu Revīzijas palātas noteiktās procedūras un par šo gadījumu ziņotu OLAF. Pienākumu izpilde 14. Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot? Pareizas finanšu pārvaldības kultūra ir labas pārvaldības daļa, ko raksturo budžeta apropriācijas, kas tiek izmantotas saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Es gribētu to papildināt ar likumības, pārredzamības, godprātības un skaidras pārskatatbildības ķēdes principiem kā vienlīdz svarīgām publisko resursu pareizas finanšu pārvaldības iezīmēm. Iekšējās kontroles sistēmu kvalitāte ir labas pārvaldības neatņemama daļa, un tā ir būtiska visās organizācijās. Šajā saistībā COSO principi ļoti labi apraksta to, kā ikviens efektīvas iekšējās kontroles sistēmas komponents palīdz īstenot struktūras uzdevumus. Šie komponenti ir šādi: 1) kontroles vide, 2) riska novērtējumi, 3) kontroles darbības, 4) informācija un komunikācija un 5) uzraudzība. Šajā kontekstā Eiropas Revīzijas palātai kā ārējam revidentam Eiropas Savienībā ir būtiski PE v /16 RR\ docx

13 svarīga loma efektīvas pārskatatbildības nodrošināšanā ES līmenī. Tai ir unikāls stāvoklis un iespēja sniegt Eiropas Parlamentam objektīvu informāciju un pārliecību par šiem jautājumiem. Manā izpratnē Revīzijas palātas gada pārskats ir ES pārskatatbildības ķēdes pamatelements. Esmu dzirdējusi, ka tas daudzreiz ir ticis uzlabots, lai to padarītu būtiskāku un lietderīgāku, un tam ir bijusi liela nozīme Komisijas veiktās ES budžeta pārvaldības pakāpeniskā uzlabošanā. Vēl viens svarīgs aspekts ir tāds, ka Revīzijas palātas statistikas revīziju varētu papildināt ar revīziju, kas balstīta uz risku, proti, revīzijas objektu izvēle tiek balstīta uz analīzi par to, kurās jomās varētu rasties problēmas vai pārkāpumi. Šāda pieeja varētu palīdzēt Revīzijas palātai īstenot pareizas finanšu pārvaldības kultūru, efektīvi izmantojot tās resursus un nodrošinot, ka problēmām, kas radušās konkrētās jomās, tiek pievērsta pienācīga uzmanība. 15. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu? Tas ir ļoti svarīgs aspekts, nodrošinot ES budžeta izpildes demokrātisku pārraudzību. Revīzijas palātas ziņojumu ietekme ir atkarīga no Eiropas Parlamenta turpmākās rīcības saistībā ar tiem. Es uzskatu, ka Revīzijas palātai un tās revidentiem, saglabājot neatkarību, ir aktīvi jāieklausās Eiropas Parlamenta vajadzībās un jānodrošina, ka Revīzijas palātas sagatavotie ziņojumi ir lietderīgi un atbilst Parlamenta deputātu prasībām. Lai to panāktu, ir vajadzīgs ciešs dialogs un regulāri kontakti starp Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu. Viena šā procesa daļa ir regulāra viedokļu apmaiņa un Eiropas Parlamenta agrīna iesaiste Revīzijas palātas plānošanas darbā. Esmu dzirdējusi, ka Revīzijas palāta ir skaidri norādījusi, cik svarīgi ir veicināt labu sadarbību, ieceļot īpašu locekli, kas atbild par iestāžu savstarpējām attiecībām. 16. Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā? Lietderības revīzija kopumā ne tikai sniedz pievienoto vērtību, bet veido arī finanšu revīzijai vajadzīgu papildinājumu. Revīzijas palātas veiktajam darbam lietderības revīzijas jomā ir svarīga nozīme, kas var radīt vērtību plašam ieinteresēto personu lokam, jo īpaši Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, un galu galā, protams, Eiropas iedzīvotājiem. Pēc manām domām, svarīgākā pievienotā vērtība, ko sniedz lietderības revīzija, ir tas, ka tā garantē neatkarīgu, objektīvu un ticamu kontroli par ES budžeta izpildi un tā nodrošinātajām vērtībām Eiropas Savienībai. Visbeidzot, lai nodrošinātu pārskatatbildību un iegūtu ES iedzīvotāju uzticēšanos, ir jāpārliecinās, ka ES līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi. Lai sasniegtu šo mērķi, Revīzijas palātas ziņojumiem ir jābūt būtiskiem, savlaicīgiem un ļoti kvalitatīviem. Ieteikumiem ir jābūt konkrētiem, bet ne pārāk detalizētiem, kā arī RR\ docx 13/16 PE v02-00

14 konstruktīviem un tālredzīgiem, lai palīdzētu likumdevējiem un izpildvaras iestādēm. Lai nodrošinātu uzlabojumus turpmākajās ES finansētajās programmās, ir būtiska arī strukturēta un sistemātiska revīzijas ieteikumu izpildes kontrole. 17. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju? Es atzīstu, ka valsts revīzijas iestādes ir Revīzijas palātas partneri. Tomēr dažādu iemeslu dēļ valsts revīzijas iestādēm un Revīzijas palātai ir jāstrādā vairāk vai mazāk atsevišķi. Tāpēc ciešākas sadarbības iniciatīvas patiešām rada problēmas, tomēr es uzskatu, ka ir arī iespējas, kā mūsu darbu uzlabot, mācoties vienam no otra. Kā minēju iepriekš, kamēr biju ģenerālrevidente Zviedrijas Valsts revīzijas birojā, es piedalījos arī Revīzijas palātas kontaktkomitejā. Mans iespaids no šīs pieredzes ir tāds, ka patiešām ir iespējas, kā veidot ciešāku sadarbību. 18. Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai? Labam ziņojumam ir jābūt pārliecinošam, būtiskam, savlaicīgam, uzticamam un skaidram. Ir arī svarīgi efektīvi izmantot tabulas, grafikus un vizuālos materiālus, lai sniegtu lasītājam skaidrāku priekšstatu. Viens svarīgs mērķis, kas noteikts Revīzijas palātas stratēģijā gadam, ir jautājums par personāla resursu labāku pielāgošanu dažādiem produktiem. Manuprāt, tas ietver arī palīdzību revidentiem, meklējot pareizo pieeju, valodu un formulējumu, lai sagatavotu skaidrāku vēstījumu, ko var labāk saprast. Es uzskatu, ka skaidras revīzijas rokasgrāmatas, apmācība un kvalitātes kontrole ir svarīgi aspekti Revīzijas palātas ziņošanas pilnveidošanā. Vēl viens mērķis ir uzlabot ziņojumu apkopošanu, lai Revīzijas palātai būtu attiecīgajam tematam vajadzīgais produkts. Attiecībā uz jautājumu par to datu precizitātes pārbaudi, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai, Revīzijas palāta atkarībā no konteksta var izmantot gan padziļinātās, gan arī horizontālās revīzijas. Piemēram, sniedzot vispārējā stāvokļa apskatus, Revīzijas palāta var nodrošināt dažādu veidu salīdzinošo novērtēšanu un salīdzināmu informāciju par šiem jautājumiem. Kopā ar atbilstības un lietderības revīzijām Revīzijas palātai ir vajadzīgie instrumenti, lai sniegtu plašākus ziņojumus, piemēram, par ģeogrāfiskajām tendencēm un to analīzi, un tādējādi nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību Eiropas Parlamentam. Plašākā nozīmē Revīzijas palāta nevar tieši pieprasīt dalībvalstīm uzlabot Komisijai iesniegtos datus. Tieši Komisija ir atbildīga par dialogu ar dalībvalstīm jautājumā par datu kvalitātes uzlabošanu. Revīzijas palātas kompetencē ir kontrolēt, lai Komisijas un dalībvalstu veiktais datu uzlabošanas darbs būtu atbilstošs standartiem un efektīvs. Citi jautājumi 19. Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs? PE v /16 RR\ docx

15 Jā. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta un jo īpaši Budžeta kontroles komitejas cieņa, paļāvība un uzticēšanās man ir svarīga, lai veiktu Revīzijas palātas locekles pienākumus. RR\ docx 15/16 PE v02-00

16 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA Virsraksts Atsauces Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē Referenti Iecelšanas datums Revīzijas palātas locekļu daļēja nomaiņa Zviedrijas kandidāts 14085/2017 C8-0401/ /0819(NLE) CONT Indrek Tarand Izskatīšana komitejā Pieņemšanas datums Galīgais balsojums +: : 0: Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Bart Staes, Indrek Tarand, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller Brian Hayes, Marian-Jean Marinescu Norbert Erdős, Wolf Klinz, Sven Schulze, Lieve Wierinck Iesniegšanas datums PE v /16 RR\ docx

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Latvijas Pilsoniska alianse

Latvijas Pilsoniska alianse Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

CL2011Y0224LV _cp 1..1

CL2011Y0224LV _cp 1..1 02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis

Transatlantiskā tirdzniecības un  ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.11.2011 SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Regulai, ar ko groza Regulu

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentvalsts Pastāvīgo pārstāvju komiteja Gatavošanās Konkurētspējas

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

COM(2018)324/F1 - LV

COM(2018)324/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas

Sīkāk

2016. gada pārskats

2016. gada pārskats Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada

Sīkāk

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion LV 2019 Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā Informatīvais apskats 2019. g. jūnijs 2 Saturs Punkts Kopsavilkums I-IX Ievads 01-07 Sniegums Eiropas Savienībā 01-02 Kohēzija 03 Šā informatīvā apskata mērķis

Sīkāk

PR_COD_2app

PR_COD_2app Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0300/2016 18.10.2016 ***II IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par grozījumu

Sīkāk

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2008. gada 21. janvārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2006/0197 (COD) 15647/1/07 REV 1 EIT 23 EDUC 215 RECH 395 COMPET 406 CODEC 1334 TIESĪBU AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats:

Sīkāk

AM_Ple_NonLegReport

AM_Ple_NonLegReport 21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 27.6.2014. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. martā (OR. en) 6621/17 FIN 133 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts Budžet

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. martā (OR. en) 6621/17 FIN 133 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts Budžet Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 8. martā (OR. en) 6621/17 FIN 133 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts Budžeta komiteja Aplēse par Eiropadomes un Padomes izdevumiem

Sīkāk

PR_COD_1amOther

PR_COD_1amOther EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 2011/0901B(COD) 5.3.2013 ***I ZIŅOJUMA PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

Rīgā

Rīgā APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

PR_COD_1amOther

PR_COD_1amOther EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Sesijas dokuments 10.7.2013 A7-0252/2013 ***I ZIŅOJUMS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot

Sīkāk

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA APSTIPRINĀTI ar 25.05.2018. AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA S T A T Ū T I JAUNĀ REDAKCIJA Valmiera 2018 1. Firma

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

AM_Ple_Rules

AM_Ple_Rules 7.12.2016 A8-0344/343 Nr. 343 Isabella Adinolfi, Fabio Massimo Castaldo, David Borrelli 4. nodaļa 167. pants 1. punkts Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par Parlamenta priekšsēdētāja

Sīkāk

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai 2018. gada aprīlis 1. Vispārīgi norādījumi par abu veidņu aizpildīšanu 1 Lauki

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

2015 Finanšu pārskats

2015 Finanšu pārskats 2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

untitled

untitled ISSN 1830-5008 LV PADOMES ĢENERĀLSEKRETARIĀTS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments ATSAUCES TEKSTI 2009. GADA DECEMBRIS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments 2009. GADA DECEMBRIS Paziņojums Par

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

Es esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs

Es esmu vadītājs –>  es esmu profesionāls vadītājs BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota C 355/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.12.2010. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk