Ar vējbakām stacionēto bērnu hospitalizācijas un komplikāciju biežuma un ilguma izmaiņas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 12 gadu laika periodā

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Ar vējbakām stacionēto bērnu hospitalizācijas un komplikāciju biežuma un ilguma izmaiņas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 12 gadu laika periodā"

Transkripts

1 Ar vējbakām stacionēto bērnu hospitalizācijas un komplikāciju biežuma un ilguma izmaiņas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 12 gadu laika periodā Olga Šušenačeva 1, Dace Zavadska 2 Rīgas Stradiņa universitāte, Latvija susenaceva@gmail.com 1 Medicīnas fakultāte, 2 Pediatrijas katedra Kopsavilkums Darba mērķis. Noskaidrot hospitalizācijas biežumu, lietoto terapiju, komplikāciju biežumu un smagumu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) stacionētiem vējbaku slimniekiem laika periodā no 23. līdz 214. gadam. Materiāls un metodes. Pētījums ir retrospektīvs; tajā tika izmantoti dati no 62 BKUS pacientu medicīniskajām kartēm bērniem, kuriem tika noteikta diagnoze vējbakas un herpes zoster. Datu analīzei izmantota SPSS Statistics, MS Excel 213 datorprogramma un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Rezultāti. Pēc vējbaku vakcīnas ieviešanas Nacionālajā imunizācijas programmā 28. gadā ir reģistrēts vējbaku slimnieku skaita samazinājums no 6953 gadījumiem 23. gadā līdz 2396 gadījumiem 214. gadā (p =,28) un ir paaugstinājies imunizācijas līmenis pret vējbakām: no 48,1% 28. gadā līdz 84,5% 214. gadā. Pēc 28. gada vējbaku slimnieku stacionēšanas gadījumu skaits BKUS statistiski ticami nav mainījies (p =,684), taču ir samazinājies gadījumu skaits vecuma grupā no 1 līdz 3 gadiem laika posmā no 23. līdz 27. gadam vidējais gadījumu skaits bija 12,4, savukārt no 28. līdz 214. gadam vidēji 8,7 gadījumi. Vecuma grupā no 12 līdz 18 gadiem laikā posmā no 23. līdz 27. gadam vidē jais gadījumu skaits bija 5,8, bet no 28. līdz 214. gadam vidējais gadījumu skaits gadā samazinājās līdz 4,7. Ir mazinājies vējbaku slimnieku stacionēšanas ilgums (p =,42): 23. gadā vidējais dienu skaits bija 5,24, savukārt 214. gadā vidēji 3,21 diena. Vējbaku komplikāciju biežums stacionēto bērnu vidū nav mainījies (p =,52). Secinājumi. Kopējais ar vējbakām BKUS hospitalizēto bērnu gadījumu skaits nav mainījies, tomēr ir mazinājies šis skaits atsevišķās vecuma grupās. Vējbaku komplikāciju biežums palicis nemainīgs, taču ir samazinājies vidējais stacionārā pavadīto dienu skaits. Vējbaku vakcīnas ieviešana Nacionālajā imunizācijas programmā saslimstības situāciju Latvijā ir ietekmējusi pozitīvi: ir samazinājies gadījumu skaits un incidence. Atslēgvārdi: vējbakas, herpes zoster, vakcinācija. 24 ZRaksti / RSU

2 Ievads Vējbakas ir ļoti izplatīta un kontagioza infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Katru gadu pasaulē reģistrē ap 6 miljoniem saslimšanas gadījumu. Vīruss izraisa akūtu slimību vējbakas un saglabājas nervu ganglijos kā latenta infekcija. Imūnsupresijas laikā vīruss var aktivizēties un klīniski manifestēties kā herpes zoster [1, 2]. Vējbaku infekcijas izplatīšanos ir grūti kontrolēt, jo pacients kļūst kontagiozs stundas pirms klīnisko simptomu parādīšanās [2, 1366]. Vējbaku infekcija var būt bīstama imūnkompromitētiem pacientiem, jaundzimušajiem un seronegatīviem pieaugušajiem, kuriem slimība var noritēt smagi, ar komplikācijam un pat izraisīt nāvi. Tomēr šīs slimības izplatību var ierobežot ar vakcināciju. Kopš gada ASV ir uzsākta rutīnas vakcinācija pret vējbakām bērniem no 12 mēnešu vecuma [3, 274]. Vairākos ASV veiktos pētījumos ir pierādīta vakcīnas efektivitāte. Vakcīna par 8 85% mazina saslimstību [4, 157] un 95% gadījumu pasargā no smagām infekcijas izpausmēm [3, ; 4, 155]. Saslimstības, komplikāciju biežuma un mirstības samazināšanos novēro visās vecuma grupās, tai skaitā bērniem, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem un vēl nav vakcinēti. Tas liecina par vakcinācijas netiešo aizsardzību [2, 1371]. Vakcinējot pret vējbakām, tiek samazināts herpes zoster attīstības risks turpmākās dzīves laikā [4, 155; 5, 1466; 6]. Neviens bērns nav pasargāts no imūnsupresīvu stāvokļu attīstības dzīves laikā, tomēr ar vakcināciju viņus var pasargāt no dažādu infekciju, tai skaitā vējbaku, izraisītām smagām komplikācijām un nāves. Latvijā pēdējo 12 gadu laikā vējbaku gadījumu skaits bija vidēji 5273 gadījumi, tātad 234,7 gadījumi uz 1 iedzīvotāju. No tiem vidējais stacionēšanas gadījumu skaits Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) katru gadu ir 48,82 gadījumu. Vakcinējot Latvijas bērnus pret vējbakām, tiek samazinātas arī valsts izmaksas gan par stacionāro, gan ambulatoro pacientu aprūpi. Darba mērķis Darba mērķis bija noskaidrot vējbaku slimnieku hospitalizācijas biežumu, lietoto terapiju, komplikāciju biežumu un smagumu laika periodā no 23. līdz 214. gadam Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionētiem bērniem. Materiāls un metodes Pētījumā tika iekļauti laika posmā no 23. gada līdz 214. gada septembrim (ieskaitot) BKUS stacionētie bērni ar diagnozi vējbakas B1 (B1. B1.9) un herpes zoster B2 (B2. B2.9) un analizētas stacionāra pacientu medicīniskās kartes. Pavisam tika izskatīti 62 gadījumi, no tiem 565 gadījumos diagnoze bija vējbakas un 37 gadījumos herpes zoster. Visi izskatītie gadījumi tika sadalīti divās grupās: 1. grupa (pirmsvakcinācijas grupa) visi gadījumi no 23. gada līdz 27. gadam; 2. grupa (pēcvakcinācijas grupa) visi gadījumi no 28. līdz 214. gadam, respektīvi, pēc vakcīnas iekļaušanas vakcinācijas kalendārā. Starp abām grupām tika salīdzināts vējbaku un herpes zoster slimnieku skaits, stacionēšanas ilgums, komplikāciju skaits un smagums. Katrā grupā vējbaku slimnieki tika sadalīti šādās vecuma grupās: jaundzimušie (līdz 28. dzīves dienai), zīdaiņi (no 29. dzīves dienas līdz viena gada vecumam), mazbērni (1 3 gadi), pirmsskolas vecuma bērni (3 7 gadi), agrīnā skolas vecuma bērni (8 12 gadi) un vēlīnā skolas vecuma bērni (12 18 gadi). Analizējot herpes zoster gadījumus, visi pacienti tika sadalīti šādās vecuma grupās: zīdaiņi (līdz 1 gada vecumam), bērni vecumā no viena līdz divpadsmit gadiem un bērni, kas ir vecāki par 12 gadiem. Analizējot vējbaku slimnieku stacionēšanas ilgumu, lietoto terapiju un komplikācijas, visi gadījumi tika sadalīti šādās vecumgrupās: zīdaiņi un jaundzimušie (līdz viena gada vecumam), bērni vecumā no viena līdz divpadsmit gadiem un bērni, kas ir vecāki par 12 gadiem. Iegūtie dati tika apstrādāti, izmantojot SPSS un Microsoft Excel programmatūru. ZRaksti / RSU 25

3 Rezultāti No Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) pieejamiem statistikas datiem tika iegūta informācija par reģistrēto vējbaku gadījumu skaitu Latvijā no 23. līdz 214. gadam (sk. 1., 2. att.). Pēc SPKC statistikas datiem kopš vakcīnas ieviešanas Nacionālajā imunizācijas programmā 28. gadā ir novērojams saslimšanas gadījumu skaita samazinājums no 6953 gadījumiem 23. gadā līdz 2396 gadījumiem 214. gadā (p =,28). Vakcinēto bērnu skaits kopš 28. gada ir pieaudzis no 48,1% 28. gadā līdz 84,5% 214. gadā. Turklāt 214. gada laikā vakcinācijas līmenis, salīdzinot ar 213. gadu, ir paaugstinājies par 1,3% (sk. 3. att.). Pētījuma ietvaros tika izskatīti 62 gadījumi: 565 vējbaku gadījumi un 37 herpes zoster gadījumi. Pacientiem vecuma grupā līdz viena gada vecumam netika konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar herpes zoster, vecuma grupā no viena līdz divpadsmit gadiem 25 gadījumi (vidēji divi gadījumi gadā), un vecuma grupā > 12 gadiem 12 gadījumi (vidēji viens gadījums gadā). Vidējais ārstēšanās dienu skaits stacionārā vecuma grupā no viena līdz divpadsmit gadiem bija divas dienas, bet bērni, kuri ir vecāki par 12 gadiem, stacionārā pavadījuši vidēji vienu dienu. Antivirālā terapija tika parakstīta 29 herpes zoster slimniekiem. Vislielākais vējbaku slimnieku skaits ir pirmsskolas vecuma grupā: no 23. gada līdz 28. gadam (ieskaitot) šajā vecuma grupā bija 13 gadījumi un no 29. gada līdz 214. gadam (ieskaitot) 124 gadījumi; kopā 254 gadījumi. Vismazākais saslimšanas gadījumu skaits ir jaundzimušo vidū: divpadsmit gadu laikā divi gadījumi. 1. attēls. Vējbaku slimnieku skaits salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu Latvijā no 23. līdz 214. gadam Chickenpox case rate and birthrate in Latvia Gadījumu skaits, n Jaundzimušo skaits Vējbaku slimnieku skaits 2. attēls. Vējbaku slimnieku skaits Latvijā laikposmā no 23. līdz 214. gadam Incidence of chickenpox in latvian residents years ,3 Gadījumu skaits uz 1 iedzīvotāju, n ,22 271,67 3,14 277,91 36,27 223,2 164,43 147,87 19,82 141,12 119, ZRaksti / RSU

4 3. attēls. Pret vējbakām vakcinēto bērnu skaits (%) laika posmā no 28. līdz 214. gadam Latvian resident chikenpox vaccination level in % Vakcinēto bērnu skaits, % ,3 8,9 84,5 74,5 77,2 64,6 48, Mazbērnu vecuma grupā ar diagnozi vējbakas tika stacionēts 121 bērns. Netika novērota atšķirība gadījumu skaitā pirms un pēc vakcinācijas ieviešanas: laikposmā no 23. līdz 27. gadam 61 gadījums un laikposmā no 28. līdz 214. gadam 6 gadījumi. Skolas vecuma grupā, saskaitot kopā agrīnā un vēlīnā skolas vecuma bērnus, no 23. līdz 214. gadam tika stacionēti 19 bērni: 46 bērni no 23. gada līdz 28. gadam un 46 bērni no 29. gada līdz 214. gadam (sk. 1. tab.). Vecuma grupā līdz vienam gadam vidējais stacionēšanas ilgums bija 3 dienas, savukārt vecuma grupā no vienam līdz divpadsmit gadiem un bērniem, kuri ir vecāki par 12 gadiem, vidējais stacionēšanas ilgums bija 4 dienas (sk. 2. tab.). 1. tabula. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionēto vējbaku slimnieku skaits dažādās vecuma grupās no 23. līdz 214. gadam Vecuma grupa Chickenpox patient admission rates in Children s Clinical University Hospital years Kopējais slimnieku skaits < 1 gads gadi gadi gadi gadi < 1 mēnesis Kopā tabula. Vidējais vējbaku slimnieku stacionārā pavadīto dienu skaits atkarībā no vecuma no 23. līdz 214. gadam Mean hospital length in Children s Clinical University Hospital years Vecuma grupa < 1 gads 7, 4,67 2,67 1,67 2,8 3,4 2,33 3,33 3,1 3,43 2,13 4, 1 12 gadi 4,6 4,46 3,79 3,52 3,73 3,21 3,44 3, 3,38 4,26 3,2 2,65 > 12 gadi 4,14 1,6 2,88 4, 5,14 3,57 3,25 5,67 2,92 3,25 3,67 3, Vidējais dienu skaits 5,24 3,57 3,11 3,6 3,89 3,39 3, 4, 3,13 3,64 3, 3,21 ZRaksti / RSU 27

5 BKUS vējbaku slimnieku stacionēšanas gadījumu skaits statistiski ticami nav mainījies (p =,684), taču ir samazinājies gadījumu skaits vecuma grupā no 1 līdz 3 gadiem: laika posmā no 23. līdz 27. gadam vidējais gadījumu skaits bija 12,4, savukārt laikposmā no 28. līdz 214. gadam vidējais gadījumu skaits bija 8,7. Laikposmā no 23. līdz 27. gadam vecuma grupā no 12 līdz 18 gadiem vidējais gadījumu skaits bija 5,8, bet no 28. līdz 214. gadam samazinājās līdz vidēji 4,7 gadījumiem gadā. Ir mazinājies vējbaku slimnieku stacionēšanas ilgums (p =,42): 23. gadā bija vidēji 5,24 dienas, bet 214. gadā samazinājās līdz vidēji 3,21 dienai. Saslimušajiem bērniem vecuma grupā līdz vienam gadam antibakteriāla un / vai antivirāla terapija bija nepieciešama 32% gadījumu (n = 25) (antibakteriālā terapija 15 gadījumos, antivirāla terapija 8 gadī jumos, abas 2 gadījumos); vecuma grupā no viena līdz divpadsmit gadiem 42% gadījumu (n = 177) (antibakteriāla terapija 129 gadījumos, antivirāla 35 gadījumos, abas 13 gadījumos); bērniem, kuri ir vecāki par 12 gadiem, terapija bija nepieciešama 61% gadījumu (n = 37) (antibakteriāla terapija 12 gadījumos, antivirāla terapija 2 gadījumos, abas 5 gadījumos). Vecuma grupā līdz vienam gadam komplikācijas attīstījās 39% gadījumu (n = 31); bērniem no viena līdz divpadsmit gadiem 52% gadījumu (n = 217); bērniem, kas ir vecāki par 12 gadiem, 43% gadījumu (n = 28) (sk. 3. tab.). Visbiežāk sastopamās komplikācijas zīdaiņu vecumā bija sekundāra ādas infekcija un ar respiratoro sistēmu saistītās komplikācijas, bērniem līdz 12 gadu vecumam respiratorās sistēmas, ādas un mīksto audu sekundāras infekcijas, neiroloģiskas komplikācijas (sk. 4. att.). Divpadsmit gadījumos bērniem vecumā no viena līdz divpadsmit gadiem bija konstatēts vējbaku hepatīts. Bērniem, kas ir vecāki par 12 gadiem, visbiežākās komplikācijas bija sekundāra ādas infekcija un respiratoras komplikācijas. 3. tabula. Komplikāciju biežums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionētajiem vējbaku slimniekiem laika posmā no 23. līdz 214. gadam In Children s Clinical University Hospital hospitalized patient complications in time period Gadījumu un komplikāciju skaits Gadījumu skaits, n Komplikāciju skaits, n Komplikāciju skaits, % attēls. Komplicētu vējbaku gadījumu skaits Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionētiem bērniem atkarībā no vecuma grupas un komplikāciju veida In Children s Clinical University Hospital hospitalized patient complications depend of age in % Pacientu skaits, % ,8 56,9 48,6 Nav 2, 16,5 1,8 Respiratorās sistēmas komplikācijas 25,2 21,5 23,1 Ādas un mīksto audu infekcijas 2,5 2,6 1,5 2,5 1,7 1,5,,7, Neiroloģiskas komplikācijas Reaktīvais hepatīts Hemorāģiskais vaskulīts Komplikācija Līdz 1 gada vecumam No 1 līdz 12 gadu vecumam Vecāki par 12 gadiem 28 ZRaksti / RSU

6 Diskusija Latvijas Nacionālajā imunizācijas kalendārā plānveida vakcinācija pret vējbakām tika ieviesta 28. gadā. Kombinētā vakcīna (MMRV) Priorix tetra ir licenzēta lietošanai bērniem no 1 līdz 12 gadu vecumam. Universāla vakcinācija pret vējbakām ir rekomendēta šādās Eiropas valstīs: Kiprā, Vācijā, Latvijā, Luksemburgā, savukārt Spānijā un Itālijā tā ir ieviesta atsevišķos reģionos. Septiņpadsmit Eiropas valstīs pret vējbakām tiek vakcinētas riska grupas [7, 2]. Valstis, kurās vakcīna tiek lietota universāli, ir ievērojami samazinājusies vējbaku incidence, komplikāciju un hospitalizācijas biežums, kā arī nāves gadījumu skaits visās vecuma grupās gan vakcinētajā, gan nevakcinētajā populācijā. Ņemot vērā, ka ir samazinājies saslimšanas gadījumu skaits zīdaiņiem un jaundzimušajiem, relatīvi palielinājies vidējais slimnieku vecums inficēšanās brīdī. Arvien plašāk lietojot vējbaku vakcīnu, atklājās izlaušanās slimība (angl. breaktrough disease), kas attīstās ~ 15% imunizēto pacientu, bet izpausmes ziņā tā ir vieglāka nekā dabiskā vējbaku infekcija [3, 277]. Izlaušanās slimība tās ir vējbakas pacientam, kas ir vakcinēti > 42 dienas pirms izsitumu parādīšanās un kuru izraisa dabiska vējbaku vīrusa infekcija [8, 778]. Ja izsitumi parādās 7 14 dienas pēc vakcinācijas, tā ir dabiska infekcija [3, 277]. ASV skolās, kur vakcinācija bērnu vidū sasniedza 96 1%, tika reģistrēti izlaušanās slimības uzliesmojumi [3, 277]. Šo slimību novēroja 7 17% vakcinēto bērnu, kas liecina, ka viena vakcīnas deva nav pietiekami efektīva. Pirmo vakcīnas devu bērniem ievada 15 mēnešu vecumā, pēc tam otro devu var ievadīt pēc 4 mēnešiem vai jebkurā vecuma periodā līdz 6 gadiem. Rezultātā vakcinētiem indivīdiem ļoti paaugstinājas anti varicella antivielu titri, kas korelē ar vakcīnas efektivitāti [3, ]. Divu devu vakcinācijas režīms pasargā no smagām slimības izpausmēm 97 1% gadījumu, un izlaušanās slimības risks ir zemāks, nekā saņemot tikai vienu vakcīnas devu [3, 277; 2, 1371]. Tāpēc gadā Amerikas Imunizācijas pielietošanas un padomdošanas komiteja (The Advisory Committee on Immunization Practices) un Amerikas Pediatru akadēmija (The American Academy of Pediatrics) mainīja vakcinācijas režīmu no vienas uz divām vakcīnas devām bērniem, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem, pusaudžiem un pieaugušajiem, kas ir varicella zoster vīrusa seronegatīvi [3, ]. Tiek rekomendēts ievadīt abas vakcīnas devas bērniem, pirms viņi sāk apmeklēt skolu vai pirmsskolas iestādi [3, ]. Šajā pētījumā novērots, ka lielākā daļa stacionēto bērnu ar diagnozi vējbakas nav imūnkompromitēti. Tomēr gandrīz pusei pacientu vējbakas norit ar komplikācijām un ir nepieciešama medikamentoza terapija un stacionēšana, kas savukārt palielina valsts izmaksas. Kopš vakcīnas ieviešanas Nacionālajā imunizācijas programmā pagājuši nepilni 7 gadi, tāpēc, lai izteiktos par vakcīnas efektivitāti, pētījums būtu vēl jāturpina. Tomēr jau šobrīd vērojamas izmaiņas vējbaku gadījumu incidencē un stacionēto bērnu skaita samazinājums visās vecuma grupās. Daudzu iemeslu dēļ vidēji par vienu dienu samazinājies arī vidējais stacionēšanas ilgums visās vecuma grupās. Veicot pētījumu, nepilnīgi aizpildītās dokumentācijas dēļ bieži nebija atrodami dati par stacionēto bērnu vakcinācijas stāvokli. Nākotnē būtu arī jānoskaidro, kādai daļai vakcinēto bērnu attīstās izlaušanās slimība. Secinājumi Kopējais ar vējbakām hospitalizēto bērnu skaits Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nav mainījies, tomēr ir mazinājies gadījumu skaits atsevišķās vecuma grupās. Vējbaku komplikāciju biežums palicis nemainīgs, taču ir samazinājies vidējais stacionārā pavadīto dienu skaits. Vējbaku vakcīnas ieviešana Nacionālajā imunizācijas programmā saslimstības rādītājus Latvijā ir ietekmējusi pozitīvi ir samazinājusies vējbaku incidence. ZRaksti / RSU 29

7 Changes in Hospitalisation and Duration in Chickenpox cases Hospitalised at Children s Clinical University Hospital during a 12-years Period Abstract Chickenpox is an extremely contagious infectious disease with a worldwide spread. Each year chickenpox cases are registered in Latvia with the mean annual incidence rate of per 1. persons. In 28, chickenpox vaccination was introduced into the Latvian National immunisation calendar. The aim of the study was to determine the incidence, number of complications and length of hospital stay in children of different age groups at Children s Clinical University Hospital (CCUH) between 23 and case notes of children hospitalised at CCUH with diagnosis of chickenpox and 32 cases with diagnosis herpes zoster were analysed in this retrospective study. Data were processed using SPSS Statistics and MS Excel 213 software. After the introduction of chickenpox vaccination into the National Immunisation programme in 28, a reduction in the number of disease cases from 6953 in 23 to 2396 in 214 (p =.28) was noted, along with an increase in chickenpox immunity levels from 48.1% in 28 to 84.5% in 214. There was no statistically significant reduction in CCUH chickenpox patient admission rates (p =.684). However, mean annual number of cases in 1 3 y.o. age group has decreased from 12.4 (23 27) to 8.7 (28 214). Mean annual number of chickenpox cases in y.o. group was 5.8 in 23 27, and it has decreased to 4.7 in Mean hospital length of stay has also decreased from 5.24 days in 23 to 3.21 days in 214 (p =.42). Frequency of chickenpox complications among hospitalised children has not changed (p =.52). Overall number of patients admitted to CCUH with chickenpox has not changed; however, reduction of number of cases in specific age groups has been noted. Frequency of chickenpox complications has not changed, although the mean length of hospital stay has reduced. Introduction of chickenpox vaccina tion into the National Immunisation programme has positively influenced chickenpox morbidity situation in Latvia in terms of reduction in number of cases and incidence. Keywords: chicenpox, herpes zoster, vaccination. Literatūra 1. Longo D. L., Kasper D. L., Fauci A. S., et al. Harrison s internal medicine. 18 th ed. New York: McGraw-Hill, 212. Pp ECDC Preliminary guidance. Varicella vaccine in the European Union. Stockholm: ECDC, Cohen J., Powderly W. G. Infection disease. London: Mosby, 21. Pp Marin M., et al. Advisory Committee on Immunization Practices, Centers for Disease Control and Prevention (CDC). Prevention of varicella: recommendations of the Advisory Committee on Immunization Practices (ACIP). Morbidity and Mortality Weekly Reports // Recommendations and Reports, 27; 56 (RR4): Oxman M. N. Zoster vaccine: Current status and future prospects // full (sk ). 6. Red book th ed. American Academy of Pediatrics, 212. Pp Kliegman R. M., St. Geme J. W. III, Behrman R. E., et al. Nelsons textbook of pediatrics. 19 th ed. Philadelphia: Elsevier, 211. Pp Hay W. W., Levins M. J. Current diagnosis and treatment pediatrics. 21 th ed. New York: McGraw-Hill, 212. Pp ZRaksti / RSU

BĒRNU VECUMA UN CITU RISKA GRUPU PERSONU VAKCINĀCIJA Praktiskas rekomendācijas

BĒRNU VECUMA UN CITU RISKA GRUPU PERSONU VAKCINĀCIJA Praktiskas rekomendācijas BĒRNU VECUMA UN CITU RISKA GRUPU PERSONU VAKCINĀCIJA Praktiskas rekomendācijas Bērnu vecuma un citu riska grupu personu vakcinācija: Praktiskas rekomendācijas. 1. versija, 2019. [Apstiprinātas LR Veselības

Sīkāk

Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas

Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas https://www.printo.it/pediatric-rheumatology/lv/intro Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija 2016 2. DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas formas? JIA pastāv dažādas formas. Tās parasti izdala,

Sīkāk

HIV infekcijas izplatība

HIV infekcijas izplatība Aktualitātes HIV profilaksē un ārstēšanā. Sociālo darbinieku iespējas. Seminārs sociālo dienestu darbiniekiem 2019. gada 25. aprīlis Inga Bulmistre «Baltijas HIV asociācija» Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline

Sīkāk

Zinātniskie raksti 2017

Zinātniskie raksti 2017 Kardioķirurģisko pacientu D vitamīna līmenis un tā ietekme uz ārstēšanas rezultātu Pēteris Stradiņš 1, 2, Kristiāns Meidrops 2, 3, Paula Zviedre 4, Maija Mukāne 5, Lita Jēkabsone 5, Renārs Erts 6 peteris.stradins@stradini.lv

Sīkāk

ZOSTAVAX, INN-shingles (herpes zoster) vaccine (live)

ZOSTAVAX, INN-shingles (herpes zoster) vaccine (live) I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS ZOSTAVAX pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijas pagatavošanai ZOSTAVAX pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijas pagatavošanai pilnšļircē shingles

Sīkāk

INTERNĀ MEDICĪNA Akūta peritonīta biežums, ārstēšanas iznākums peritoneālās dialīzes pacientiem divu gadu laikā vienā peritoneālās dialīzes centrā Ilz

INTERNĀ MEDICĪNA Akūta peritonīta biežums, ārstēšanas iznākums peritoneālās dialīzes pacientiem divu gadu laikā vienā peritoneālās dialīzes centrā Ilz Akūta peritonīta biežums, ārstēšanas iznākums peritoneālās dialīzes pacientiem divu gadu laikā vienā peritoneālās dialīzes centrā Ilze Puide, Anda Stoļarova 1, Viktorija Kuzema 2, Inese Mihailova 3, Aivars

Sīkāk

State of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO

State of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO State of Health in the EU Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO Valstu profilu sērija Valstu profili ir kodolīgs, politikas veidošanai svarīgs

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Rotarix, INN-Rotavirus vaccine, live

Rotarix, INN-Rotavirus vaccine, live I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Rotarix pulveris un šķīdinātājs iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai Rotavīrusa vakcīna, dzīvā 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Pēc izšķīdināšanas

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - petnieciba2011iv.ppt

Microsoft PowerPoint - petnieciba2011iv.ppt Pamatnostādnes pētījuma veikšanai un ziņojuma sagatavošanai Doc.I.Vīberga 2011.gads Sieviete ar grāmatu. Pablo Picasso. 1 Kas ir pētniecība? Zinātniskā pētniecība ir sistemātiska, kontrolēta, empīriska

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - IRASA APHP CONSENSUS UZ no ppt [Read-Only] [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - IRASA APHP CONSENSUS UZ no ppt [Read-Only] [Compatibility Mode] Primārs hiperparatireoidisms. Asimptomātisks hiperparatireoidisms. 4 th Consensus Statement: Guidelines for the management of asymptomatic primary hyperparathyroidism Ingvars Rasa LOKMSA prezidents Mob.

Sīkāk

VALSTS SABIEDĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBIDLĪBU „BĒRNU KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA” DARBĪBAS PĀRSKATS PAR 2006

VALSTS SABIEDĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBIDLĪBU „BĒRNU KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA” DARBĪBAS PĀRSKATS PAR 2006 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Bērnu klīniskā universitātes slimnīca PĀRSKATS par 2018. gadu SATURS VALSTS SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU BĒRNU KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA VALDES ZIŅOJUMS...

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp Studiju programmas raksturojums 2015./2016. a 1. uzdevumi. Programm Studiju programmas. 1. Sagatavot. 2. N. 3. N 1 2. 4. V. 5., balstoties noteikt izm Studiju programmas uzdevumi. 1.. 2. V ir. 3. Nodro.

Sīkāk

Tuberkuloze T uberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis.

Tuberkuloze T uberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Tuberkuloze T uberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze

Sīkāk

Tuberkuloze

Tuberkuloze Tuberkuloze Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ATBALSTA CENTRS VISIEM KURUS SKAR HIV/AIDS HIV infekcija apdraudoša aktualitāte LV. Ārstēšanās pieejamības veicināšana sociāli atstumtajām riska grupām RD LD konference Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā

Sīkāk

Microsoft Word - Elosalic 1mg_50mg_g ziede_ZA_ _C

Microsoft Word - Elosalic 1mg_50mg_g ziede_ZA_ _C ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Elosalic 1mg/50 mg/g ziede 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ziedes grams satur 1 mg mometazona furoāta (Mometasoni furoas) un 50 mg salicilskābes (Acidum

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Latvijas Nacionālais rīcības plāns

Latvijas Nacionālais rīcības plāns Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006) 2 Saturs Izmantotie saīsinājumi... 5 IEVADS... 6 1.sadaļa. Galvenās tendences un izaicinājumi... 7 1.1.Nabadzības

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VPP_seminārs_ _LAB

Microsoft PowerPoint - VPP_seminārs_ _LAB 9.2 apakšprojekts: Vīrusinfekciju veicinātu autoimūno sistēmas slimību imunoģenētiskā izpēte, jaunu diagnostikas un terapijas pieeju izstrāde PĒTĪJUMI LABORATORIJĀ Dr.med. Modra Murovska IL-10 un IL-12

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk

Rektora rīkojums

Rektora rīkojums RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE Reģistrācijas Nr. 90000013771 Dzirciema 16, Rīga, LV-1007, Latvija Tālr. 67409230, fakss 67471815 E-pasts: rsu@rsu.lv, www.rsu.lv REKTORA RĪKOJUMS 21.01.2019 Rīgā Nr. 5-1/32/2019

Sīkāk

Gadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437

Gadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437 III pielikums Grozījumi attiecīgos zāļu informācijas apakšpunktos un punktos Piezīme: Šie grozījumi attiecīgos zāļu informācijas punktos un apakšpunktos ir pārvērtēšanas procedūras gala iznākums. Zāļu

Sīkāk

Draft_projectDoctor v3_Final

Draft_projectDoctor v3_Final Iekšējo un ārējo faktoru ietekme uz SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» saimnieciskās darbības rezultātiem 2016.gada 24.februārī 1 2016.gada 26.janvāris K. Smilgas kungam SIA «Rīgas Austrumu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu

Sīkāk

Primāru imūndeficītu klīnisks skrīnings

Primāru imūndeficītu klīnisks skrīnings Primāru imūndeficītu klīnisks skrīnings Dr. Arina Lazareva VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 2015 Ievads Imūndeficīti tiek iedalīti tādos, kas skar specifisko

Sīkāk

Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and

Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and LATVIJAS ŠĶIRNES SPORTA UN BRAUCAMĀ TIPA VAISLAS ĶĒVJU IZMĒRU ANALĪZE 25 GADU PERIODĀ (1988-2013) ANALYSIS OF MEASUREMENTS OF LATVIAN WARMBLOOD AND LATVIAN HEAVY WARMBLOOD BROODMARES IN 25 YEARS PERIOD

Sīkāk

Ruta_1

Ruta_1 Projekta pētniece Ruta Kaupe 19.10.2018., Rīga Mutes dobuma sekrēta testu pilotprojekts personu, kuras injicē narkotikas (PKIN), grupā HIV izplatība Latvijā PKIN grupā HIV izplatība personu, kas injicē

Sīkāk

PowerPoint Template

PowerPoint Template ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko

Sīkāk

Astra Zviedre SERUMA CITOKĪNU PĀRMAIŅAS AKŪTA APENDICĪTA UN AKŪTA MEZENTERIĀLA LIMFADENĪTA GADĪJUMĀ BĒRNIEM Promocijas darbs medicīnas doktora zinātni

Astra Zviedre SERUMA CITOKĪNU PĀRMAIŅAS AKŪTA APENDICĪTA UN AKŪTA MEZENTERIĀLA LIMFADENĪTA GADĪJUMĀ BĒRNIEM Promocijas darbs medicīnas doktora zinātni Astra Zviedre SERUMA CITOKĪNU PĀRMAIŅAS AKŪTA APENDICĪTA UN AKŪTA MEZENTERIĀLA LIMFADENĪTA GADĪJUMĀ BĒRNIEM Promocijas darbs medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai Specialitāte bērnu ķirurģija Darba

Sīkāk

Poulvac E. Coli

Poulvac E. Coli I PIELIKUMS VETERINĀRO ZĀĻU APRAKSTS 1 1. VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMS Poulvac E. coli liofilizāts suspensijas pagatavošanai izsmidzināmai vakcīnai vistām un tītariem vai lietošanai ar dzeramo ūdeni vistām

Sīkāk

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi

Sīkāk

Sistēmas Sarkanā Vilkēde Versija DIAGNOZE UN ĀRSTĒŠANA 2.1 Kā tā tiek diagnosticēta? SSV

Sistēmas Sarkanā Vilkēde Versija DIAGNOZE UN ĀRSTĒŠANA 2.1 Kā tā tiek diagnosticēta? SSV https://www.printo.it/pediatric-rheumatology/lv/intro Sistēmas Sarkanā Vilkēde Versija 2016 2. DIAGNOZE UN ĀRSTĒŠANA 2.1 Kā tā tiek diagnosticēta? SSV diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz simptomu kopumu

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Komplementa sistēma

Komplementa sistēma Latvijas neiroimunologu asociācija 2016.g. 5.oktobris Inese Mihailova Viruses Influenza A HIV Herpes simplex 2 SARS-CoV Ip et al. (75) Fungi Aspergillus fumigatus Neth et al. (15) Candida albicans Saifuddin

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

KURSA KODS

KURSA KODS Lappuse 1 no 5 KURSA KODS Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā (ja kursu docē krievu, vācu vai franču valodā) Studiju programma/-as, kurai/-ām tiek piedāvāts

Sīkāk

MRI pārbaudes saraksts MED EL CI un ABI modeļiem Mi1200 SYNCHRONY Mi1200 SYNCHRONY PIN Mi1210 SYNCHRONY ST...1 Mi1200 SYNCHRONY ABI Mi1200 SYNCHRONY P

MRI pārbaudes saraksts MED EL CI un ABI modeļiem Mi1200 SYNCHRONY Mi1200 SYNCHRONY PIN Mi1210 SYNCHRONY ST...1 Mi1200 SYNCHRONY ABI Mi1200 SYNCHRONY P MRI pārbaudes saraksts MED EL CI un ABI modeļiem Mi1200 SYNCHRONY Mi1200 SYNCHRONY PIN Mi1210 SYNCHRONY ST...1 Mi1200 SYNCHRONY ABI Mi1200 SYNCHRONY PIN ABI...2 Mi1000 CONCERTO Mi1000 CONCERTO PIN SONATA...3

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude

Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude J. Valeinis 1 1 Latvijas Universitāte, Rīga 12.marts, 2010 Valeinis Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude p. 1 of 22 Ievads I. Pamatelementi matemātiskajā

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija VALSTS PĀRBAUDĪJUMU NORISE 2017./2018.MĀCĪBU GADĀ Juta Upīte, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece juta.upite@svg.lv 2017 NOTEIKUMI PAR VALSTS PAMATIZGLĪTĪBAS STANDARTU (MK Nr.468) 23. Valsts

Sīkāk

2. pielikums Rīgas Stradiņa universitātes Kvalitātes rokasgrāmatai Aktualizēta gada 26. jūnija Senāta sēdē, protokols Nr. 2-1/ RĪGAS STR

2. pielikums Rīgas Stradiņa universitātes Kvalitātes rokasgrāmatai Aktualizēta gada 26. jūnija Senāta sēdē, protokols Nr. 2-1/ RĪGAS STR 2. pielikums Rīgas Stradiņa universitātes Kvalitātes rokasgrāmatai RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES PAKĻAUTĪBU STRUKTŪRSHĒMA Satversmes sapulce Akadēmiskā šķirējtiesa Senāts Rektors* Studējošo pašpārvalde

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk

Dimensionālā pieeja Latvijas klīniskā personības testa izstrādē

Dimensionālā pieeja Latvijas klīniskā personības testa izstrādē Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE apakšprojektu par nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēti un sloga samazināšanu 4. posma pārskata seminārs, 2017.

Sīkāk

Gardasil 9, INN-Human Papillomavirus 9 valent Vaccine (Recombinant, adsorbed)

Gardasil 9, INN-Human Papillomavirus 9 valent Vaccine (Recombinant, adsorbed) I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

Sīkāk

Infanrix hexa, INN-Diphtheria (D), tetanus (T), pertussis (acellular, component) (Pa), hepatitis B (rDNA) (HBV), poliomyelitis (inactivated) (IPV) and

Infanrix hexa, INN-Diphtheria (D), tetanus (T), pertussis (acellular, component) (Pa), hepatitis B (rDNA) (HBV), poliomyelitis (inactivated) (IPV) and I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Infanrix hexa, pulveris un suspensija injekciju suspensijas pagatavošanai. Difterijas (D), stingumkrampju (T), garā klepus (acelulārs komponents) (Pa), B hepatīta

Sīkāk

VMF klīnikas stratēģija.docx

VMF klīnikas stratēģija.docx Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārās klīnikas stratēģija 2013.-2020. gadam [decembris, 2012] Jelgava Stratēģijas saturs Kopsavilkums... 3 1. Esošā situācija... 3 1.1. Ekskurss pagātnē...

Sīkāk

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš

Sīkāk

1000 nieres transplantācijas operāciju pieredze Latvijā. Rafails Rozentāls P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Transplantācijas centr

1000 nieres transplantācijas operāciju pieredze Latvijā. Rafails Rozentāls P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Transplantācijas centr 1000 nieres transplantācijas operāciju pieredze Latvijā. Rafails Rozentāls P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Transplantācijas centrs Orgānu transplantācija ir viena no sarežģītākajām

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

Microsoft Word - Terbisil 250mg tabl doc

Microsoft Word - Terbisil 250mg tabl doc LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM TERBISIL 250 mg tabletes (terbinafinum) Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Lineārā algebra I 5.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Mavenclad, INN-cladribine

Mavenclad, INN-cladribine I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS MAVENCLAD 10 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena tablete satur 10 mg kladribīna (cladribinum). Palīgvielas ar zināmu iedarbību Viena

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

Microsoft Word - Dermovate cream ung

Microsoft Word - Dermovate cream ung ZĀĻU APRAKSTS 1 ZĀĻU NOSAUKUMS Dermovate 0,5 mg/g krēms Dermovate 0,5 mg/g ziede 2 KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Aktīvā viela ir klobetazola propionāts (Clobetasolum). 1 g krēma vai ziedes satur

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

Darba tēma: Субклинтческие отторжения почечных трансплантатов

Darba tēma:   Субклинтческие отторжения почечных трансплантатов RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE Vadims Suhorukovs PUNKCIJU BIOPSIJAS LOMA NIERES TRANSPLANTĀTA PATOLOĢISKO STĀVOKĻU DIAGNOSTIKĀ (SPECIALITĀTE TRANSPLANTOLOĢIJA) PROMOCIJAS DARBS Kopsavikums Darba zinātniskais

Sīkāk

8

8 7. Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par nodarbināto veselības

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr

State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr Wohnort aktuelles Datum Ihre ZINSPILOT-Kundennummer

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

Testosterone Art. 31

Testosterone Art. 31 II pielikums Zinātniskie secinājumi un pamatojums reģistrācijas apliecības nosacījumu izmaiņām, un detalizēts paskaidrojums par zinātniskā pamatojuma atšķirībām no PRAC rekomendācijām 33 Zinātniskie secinājumi

Sīkāk

UBAC

UBAC I PIELIKUMS VETERINĀRO ZĀĻU APRAKSTS 1 1. VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMS UBAC emulsija injekcijām liellopiem 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena deva (2 ml) satur: Aktīvās vielas: Streptococcus

Sīkāk

OWASP Top 10 Latvijā Biežākās drošības problēmas 4mekļa lietojumos Agris Krusts, IT Centrs, SIA

OWASP Top 10 Latvijā Biežākās drošības problēmas 4mekļa lietojumos Agris Krusts, IT Centrs, SIA OWASP Top 10 Latvijā Biežākās drošības problēmas 4mekļa lietojumos Agris Krusts, IT Centrs, SIA 28.03.2019 Par mani Agris Krusts, SIA IT Centrs dibinātājs, drošības konsultants Drošības audi= un tes=,

Sīkāk

KSS un sievietes

KSS un sievietes Sieviete ap 50 un + kardiologa praksē Dr. Sandis Sakne Paula Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas Centrs Potenciālie riski sievietēm bīstamie mīti Kardiovaskulārais risks sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem

Sīkāk

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI Ministru kabineta noteikumi Nr.279 Noteikumi par kārtību, kādā persona saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā, un prasībām

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Limenradis-07.indd

Limenradis-07.indd 5 Lai cik laba būtu veselības aprūpe, tā neizārstēs absolūti slimu sabiedrību. Krišnamurti GARĪGĀS SLIMĪBAS LIELBRITĀNIJĀ UN AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS Bērnu garīgās veselības tēma tagad bieži parādās

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU Valsts asinsdonoru centra 2017. gada darbības plāns APSTIPRINU Valsts asinsdonoru centra direktora p.i. S.Zaharāne (personiskais paraksts) 2017. gada 23.janvārī Nr. Pasākums Sagaidāmais rezultāts / rādītājs

Sīkāk

Microsoft Word - 3.cet_parsk_INK_kor_ar_pielik_KOR_FINAL

Microsoft Word - 3.cet_parsk_INK_kor_ar_pielik_KOR_FINAL Paziņojums par vadības atbildību Mēs, SIA Rīgas Dzemdību nams valde un galvenā grāmatvede paziņo, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti

Sīkāk

SIA Siguldas slimnīca VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA

SIA Siguldas slimnīca VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA SATURA RĀDĪTĀJS: N. p. k. Nosaukums Lpp. 1. Kopsavilkums 2. Slimnīcas pašreizējās darbības raksturojums 3. Veselības tūrisms kā obligāts priekšnoteikums Siguldas slimnīcas

Sīkāk

Korupcijas apkarošanas bilance – notiesājoši spriedumi

Korupcijas apkarošanas bilance – notiesājoši spriedumi Domnīca PROVIDUS Korupcijas iztiesāšanas statistika 2004-2016. gadā 1. tabula. Panti no Krimināllikuma 24. nodaļas Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana

Sīkāk

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem

Sīkāk

Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv

Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārvaldām aprūpi, ja uzskatāms, ka kāds pavada savas dzīves

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mākslas terapijas muzejā programma personām ar demenci subjektīvās labizjūtas uzlabošanai Darba autors: Darba vadītāja: Darba konsultanti: Diāna Serga Rudīte Terehova, Mg.psych. Nana Žvitiašvili, Dr. habil.

Sīkāk

8

8 7. Obligātās kartes aizpildīšanas kārtība autoservisā Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par viņu stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, lai nodarbinātie ilgstoši

Sīkāk

Līgums Nr. par medicīnisko apaugļošanu Rīgā 201_. gada sievietes vārds uzvārds Personas kods: Deklarētā dzīvesvieta: turpmāk tekstā Sieviete, un partn

Līgums Nr. par medicīnisko apaugļošanu Rīgā 201_. gada sievietes vārds uzvārds Personas kods: Deklarētā dzīvesvieta: turpmāk tekstā Sieviete, un partn Līgums Nr. par medicīnisko apaugļošanu Rīgā 201_. gada sievietes vārds uzvārds_ Personas kods: Deklarētā dzīvesvieta: turpmāk tekstā Sieviete, un partnera vārds uzvārds_ Personas kods: Deklarētā dzīvesvieta:

Sīkāk

Rīga, gada 4. februāris PIEDĀVĀJUMS NMS ELPA piedāvā iegādāties Vācijas ražotāja KERN svarus, kas paredzēti izmantošanai ārstniecības iestādēs.

Rīga, gada 4. februāris PIEDĀVĀJUMS NMS ELPA piedāvā iegādāties Vācijas ražotāja KERN svarus, kas paredzēti izmantošanai ārstniecības iestādēs. Rīga, 2016. gada 4. februāris PIEDĀVĀJUMS NMS ELPA piedāvā iegādāties Vācijas ražotāja KERN svarus, kas paredzēti izmantošanai ārstniecības iestādēs. Visi svari atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

Pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.407 Pulmonālās hipertensijas biedrība (organizācijas nosaukums) (organizācija

Pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.407 Pulmonālās hipertensijas biedrība (organizācijas nosaukums) (organizācija Pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.407 Pulmonālās hipertensijas biedrība (organizācijas nosaukums) 40008181693 (organizācijas reģistrācijas numurs) Iepriekšējā gada darbības pārskats

Sīkāk

Microsoft Word - L.A.T., 2015.

Microsoft Word - L.A.T., 2015. N. p.k. Programmas nosaukums 1. Pirmais Baltijas kanāls 2. NTV Mir Baltic 3. REN TV Baltic RETRANSLĀCIJAS ATĻAUJAS Nr. RR - 39 pielikums Retranslējamo programmu saraksts Tematiskā ievirze Valoda Izplatīšanas

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU APSTIPRINU Valsts asinsdonoru centra direktora p.i. A. Daugavvanaga Valsts asinsdonoru centra 2017. gada darbības plāns aktualizēts 02.08.2017. Nr. Pasākums Sagaidāmais rezultāts / rādītājs Izpildes laiks

Sīkāk

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem   “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”    1.grupa un grupa - 31. Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»

Sīkāk

2.2/20 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Eiropas Reģionālās attīstības fonds Prioritāte: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākums: Zinātne, pētniecība un at

2.2/20 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Eiropas Reģionālās attīstības fonds Prioritāte: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākums: Zinātne, pētniecība un at 2.2/20 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Eiropas Reģionālās attīstības fonds Prioritāte: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākums: 2.1.1. Zinātne, pētniecība un attīstība Aktivitāte: 2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai

Sīkāk

Microsoft Word - GP_zinojums_2015.docx

Microsoft Word - GP_zinojums_2015.docx Valsts Ieņēmumu dienesta Vidzemes priekšpilsētas teritoriālajai iestādei ZIŅOJUMS pie 2015. gada pārskata 1. Organizācijas nosaukums un juridiskā adrese LATVIJAS HEMOFILIJAS BIEDRĪBA Tomsona 1915, Rīga,

Sīkāk

LV

LV I pielikums Zāļu nosaukumi, zāļu forma(s), stiprums(-i), lietošanas veids(-i), pieteikuma iesniedzējs(-i) un reģistrācijas apliecības(-u) īpašnieks(-i) dalībvalstīs 1 Dalībvalsts ES/EEA Reģistrācijas apliecības

Sīkāk