Briselē, gada 22. jūnijā

Transkripts

1 Briselē, gada 22. jūnijā Procedūra, kuras rezultātā tiks pieņemts lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārvietošanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Līdztekus Eiropadomei (50. pants), kas notika gada 22. jūnijā, 27 dalībvalstu vai to valdību vadītāji apstiprināja pielikumā izklāstīto procedūru, kuras rezultātā tiks pieņemts lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārvietošanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības; procedūras pamatā ir Eiropadomes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja priekšlikums. 1

2 PIELIKUMS Procedūra, kuras rezultātā tiks pieņemts lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārvietošanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības 1. Ievads Pašlaik Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Banku iestāde (EBI) atrodas Apvienotajā Karalistē, un abu aģentūru mītnes vieta ir Londona, Canary Wharf. Tā kā Apvienotā Karaliste saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu ir paziņojusi Eiropadomei par savu nodomu atstāt Savienību, abas Apvienotajā Karalistē esošās aģentūras ir jāpārvieto uz citām atrašanās vietām Savienības teritorijā. Šajā piezīmē ir izklāstīts process, ko mēs iesakām izmantot nolūkā panākt pārējo 27 dalībvalstu lēmumu par to, kur būtu jāatrodas abu aģentūru mītnes vietām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Šis process ir specifisks šai konkrētajai situācijai un neveido precedentu aģentūru izvietošanai turpmāk Procesa vispārējie principi Lēmums par abu aģentūru nākamo mītnes vietu būtu jāpieņem, pamatojoties uz godīgu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu ar organizētu aicinājumu iesniegt piedāvājumus, balstoties uz konkrētiem objektīviem kritērijiem (sk. 3. punktu). Visām ieinteresētajām dalībvalstīm ir iespēja vēlākais līdz gada 31. jūlijam iesniegt savu piedāvājumu uzņemt vienu vai abas aģentūras. 1 Šī procedūra neietekmē ne primāro tiesību aktu piemērojamos noteikumus, ne lēmumus, kas jau pieņemti par Savienības aģentūru un citu struktūru mītnes vietām. PIELIKUMS 2

3 Komisija izskatīs piedāvājumus, kuri līdz minētajam termiņam būs saņemti no dalībvalstīm, un sniegs par tiem novērtējumu, pamatojoties uz noteiktajiem nesvērtajiem kritērijiem. Šā novērtējuma mērķis ir nodrošināt informāciju lēmumu pieņemšanas procesam. Lēmums tiks pieņemts balsošanas procesā (sk. 6. punktu), kura rezultātu dalībvalstis iepriekš apņemas ievērot. Lai abas aģentūras varētu raiti un savlaicīgi pārvietot, mērķis ir lēmumu par jaunajām mītnes vietām pieņemt gada rudenī. Ir paredzēts, ka lēmums tiks pieņemts Vispārējo lietu padomes (50. pants) ietvaros gada novembrī. 3. Kritēriji Abu aģentūru pārcelšanas kritēriji pēc analoģijas balstās uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem pieņem lēmumu par aģentūras mītnes vietu un kuri ir izklāstīti 6. punktā kopīgajā paziņojumā un vienotajā pieejā par decentralizētajām aģentūrām, īpašu uzmanību pievēršot faktam, ka abas aģentūras jau pastāv un ka vitāli svarīga ir abu aģentūru darbības nepārtrauktība, kas ir jānodrošina. Līdztekus objektīviem kritērijiem kopīgajā paziņojumā ir minēta arī vēlme nodrošināt ģeogrāfisko sadalījumu un mērķis, par kuru līderi vienojās gadā un apstiprināja gadā, proti sadalot nākotnē izveidojamo citu aģentūru mītnes vietas, dot prioritāti valstīm, kuras pievienojas. Lai arī šis process attiecas uz pārvietošanu, nevis uz jaunu aģentūru izveidošanu, minētās līderu vienošanās gars būtu jāņem vērā. PIELIKUMS 3

4 Tāpēc piemēro šādus kritērijus. 1) Pārliecība, ka aģentūru var izvietot mītnes vietā un ka tā var sākt darboties dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības Šis kritērijs jo īpaši attiecas uz piemērotu biroju telpu savlaicīgu pieejamību, lai izstāšanās dienā aģentūra varētu sākt darboties jaunajā vietā. Tam būtu jāietver nepieciešamā loģistika un pietiekama telpa birojiem, sanāksmju telpām un ārējam arhīvam, efektīvi telekomunikācijas un datu glabāšanas tīkli, kā arī atbilstīgi fiziskās un IT drošības standarti. 2) Vietas pieejamība Šis kritērijs attiecas uz lidojumu savienojumu pieejamību, biežumu un ilgumu no visu ES dalībvalstu galvaspilsētām uz lidostām tuvu mītnes vietai, sabiedriskā transporta savienojumu pieejamību, biežumu un ilgumu no šīm lidostām uz mītnes vietu, kā arī izmitināšanas iespēju kvalitāti un kvantitāti. Jo īpaši kritērijs ietver spēju turpināt aģentūras pašreizējo sanāksmju apjomu un intensitāti. 3) Piemērotu izglītības iestāžu esamība aģentūras darbinieku bērniem Šis kritērijs attiecas uz daudzvalodu un uz Eiropu orientētas izglītības pieejamību, kas var apmierināt pašreizējo darbinieku bērnu vajadzības pēc izglītības iestādēm, kā arī uz spēju apmierināt vajadzības pēc izglītības iestādēm arī nākotnē. 4) Bērnu un laulāto atbilstīga piekļuve darba tirgum, sociālajam nodrošinājumam un veselības aprūpei Šis kritērijs attiecas uz spēju apmierināt gan pašreizējo, gan nākamo darbinieku bērnu un laulāto vajadzības pēc sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes, kā arī uz iespēju pieejamību piedāvāt viņiem darbu. PIELIKUMS 4

5 5) Darbības nepārtrauktība Šis kritērijs ir būtisks, ņemot vērā aģentūras sniegto pakalpojumu kritisko raksturu un tāpēc vajadzību nodrošināt darbības nepārtrauktību pašreizējā augstajā līmenī. Kritērijs attiecas uz laikposmu, kas nepieciešams, lai izpildītu četrus iepriekš minētos kritērijus. Cita starpā tas attiecas uz spēju ļaut aģentūrām saglabāt un piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus no attiecīgajām nozarēm, jo īpaši gadījumā, ja ne visi pašreizējie darbinieki izvēlētos pārcelties. Turklāt tas attiecas uz spēju nodrošināt raitu pāreju uz jaunajām atrašanās vietām un tādējādi garantēt aģentūru darbības nepārtrauktību, kurām pārcelšanās laikā būtu jāturpina darboties. 6) Ģeogrāfiskais sadalījums Šis kritērijs attiecas uz vēlmi nodrošināt aģentūru mītnes vietu ģeogrāfisko sadalījumu un uz mērķi, ko valsts vai valdību vadītāju līmenī sanākušie dalībvalstu pārstāvji noteica gada decembrī un apstiprināja gadā. Šīs piezīmes pielikumā ir pievienotas faktu lapas par katru no abām aģentūrām, kurās ir izklāstītas konkrētās vajadzības saskaņā ar katru no minētajiem kritērijiem. PIELIKUMS 5

6 4. Uzņemšanas piedāvājumi Lai nodrošinātu godīgu un pārredzamu procesu, piedāvājumiem piemēro šādus noteikumus un prasības: Vispārēji noteikumi 1) Katra dalībvalsts var piedāvāt uzņemt vienu vai abas aģentūras, bet tā var piedāvāt tikai vienu piedāvājumu uz aģentūru. Visos piedāvājumos būtu jāuzrāda, kuru aģentūru dalībvalsts piedāvā uzņemt un kurā vietā. 2) Dalībvalstij piedāvājumā būtu jāatspoguļo 3. punktā minētie kritēriji un saistībā ar katru kritēriju jāprecizē piedāvātie nosacījumi. Konkrēti piedāvājumos būtu jānorāda, kā dalībvalsts paredz nodrošināt tās aģentūras darbības nepārtrauktību, kuru tā piedāvā uzņemt. 3) Visos piedāvājumos būtu jānorāda, ka dalībvalsts apņemas minētos nosacījumus apstiprināt mītnes nolīgumā 2 ar attiecīgo aģentūru. Minētais nolīgums būtu jāparaksta, pirms aģentūra tiek izvietota jaunajā mītnes vietā. 4) Visi piedāvājumi uzņemt vienu vai abas aģentūras jāiesniedz rakstiski Padomes ģenerālsekretāram, un to kopijas Komisijas ģenerālsekretāram. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir gada 31. jūlijs. 5) Dalībvalstis, kas jau ir iesniegušas piedāvājumus uzņemt vienu vai abas aģentūras, tiek aicinātas līdz minētajam termiņam vēlreiz apstiprināt savu izteikto ieinteresētību, un, ja iepriekš minētie kritēriji to sākotnējos piedāvājumos nav atspoguļoti, tās tiek aicinātas piedāvājumus attiecīgi papildināt vai atjaunināt. 2 Sk. Komisijas pamatnostādnes, kurās izklāstīti standarta noteikumi ES decentralizēto aģentūru mītnes vietu nolīgumiem: PIELIKUMS 6

7 6) Visus piedāvājumus, kuri līdz minētajam termiņam būs saņemti no dalībvalstīm, publicēs Eiropadomes tīmekļa vietnē, izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm. 7) Kopā ar piedāvājumu dalībvalstis var iesniegt ierakstītu īsu videomateriālu, norādot saiti uz dalībvalsts tīmekļa vietni. Šādas saites līdztekus piedāvājumiem publicēs Eiropadomes tīmekļa vietnē. Konkrēti aspekti, kas jāatspoguļo piedāvājumā Piedāvājumos būtu detalizēti jānorāda, kā tiek atspoguļoti minētie seši kritēriji, un būtu jāprecizē piedāvātie nosacījumi. Konkrēti piedāvājumos būtu jānorāda turpmāk minētais: a) dalībvalsts plāns attiecībā uz to, kad un kā pārvietošanai būtu jānotiek un kā šis plāns nodrošinātu, ka aģentūra turpina darboties; b) telpas, kas tiktu piedāvātas nomāšanai vai nodotas aģentūras rīcībā, un kā šīs telpas atbilstu konkrētajām aģentūras vajadzībām, kas norādītas faktu lapā; 3 c) finanšu noteikumi par to, kā aģentūra šīs telpas izmanto, jo īpaši precizējot to, vai dalībvalsts nomu apmaksātu noteiktu vai nenoteiktu laiku; d) noteikumi par ēkas apsaimniekošanu, tostarp uzlabošanu un turpmākiem paplašinājumiem, ja vajadzīgs; 3 Ja piedāvātās pastāvīgās telpas nebūs laikus pieejamas, lai aģentūra Apvienotās Karalistes izstāšanās dienā varētu sākt darboties jaunajā vietā, piedāvājumā būtu jāprecizē, kādas pagaidu telpas tiek piedāvātas un ar kādiem noteikumiem, kad un kā tiktu nodrošināta turpmākā pāreja uz galīgajām telpām un kurš segs papildu pārcelšanās izmaksas. PIELIKUMS 7

8 e) jebkādi speciāli nosacījumi, kas piedāvāti attiecībā uz visām izmaksām un mērķorientētām infrastruktūrām; un f) jebkādi pabalsti, ko aģentūrai un/vai tās darbiniekiem piešķirtu papildus tiem, kuri izriet no 7. protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti. 5. Piedāvājumu izskatīšana Komisijā Komisija izskatīs visus līdz minētajam termiņam saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz sešiem objektīvajiem kritērijiem, kas minēti 3. punktā, kā arī uz 4. punktā izklāstītajiem konkrētajiem aspektiem. Komisija apspriedīsies ar aģentūrām par tehniskām prasībām. Attiecībā uz katru aģentūru Komisija izvērtēs, cik lielā mērā katrs piedāvājums atbilst kritērijiem un kā tajā atspoguļoti noteiktie konkrētie aspekti. Vēlākais līdz gada 30. septembrim Komisija Padomes ģenerālsekretāram iesniegs piedāvājumu novērtējumu izplatīšanai dalībvalstīm un arī darīs to publiski pieejamu. 6. Lēmuma pieņemšanas un balsošanas process Lēmuma pieņemšanas procesa pamatā ir 5. iedaļā minētais novērtējums. Pirms tā notiks politiska diskusija, ko rīkos starp dalībvalstu pārstāvjiem, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu. Šī diskusija tiks detalizēti sagatavota Pastāvīgo pārstāvju komitejas (50. pants) līmenī un notiks līdztekus Vispārējo lietu padomei (50. pants) oktobrī. Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmeņa sagatavošanas laikā Komisija mutiski iepazīstinās ar piedāvājumu novērtējumu. Dalībvalstīm, kas ir iesniegušas vienu vai vairākus uzņemšanas piedāvājumus, tiks dota iespēja īsi izklāstīt savu piedāvājumu (maksimāli trīs minūtes). Līdztekus Eiropadomei (50. pants) oktobrī prezidējošās dalībvalsts premjerministrs par ministru diskusiju informēs 27 valstu vai to valdību vadītājus. PIELIKUMS 8

9 Lēmumu pieņems balsojot, līdztekus Vispārējo lietu padomei (50. pants) novembrī. Balsošanai iesniegs visus piedāvājumus, izņemot tos, kurus attiecīgās valstis būs atsaukušas. Balsošanas procesam vajadzētu līdzināties tam, kāds izmantots lēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) pārvietošanu, proti, iznākums panākts balsošanā, kuru veido secīgas balsošanas kārtas un kura notiek aizklāti, un kurā visām 27 dalībvalstīm ir vienāds balsu skaits. Tomēr konkrētie noteikumi par balsošanas kārtām ir koriģēti, ņemot vērā to, ka gaidāms ļoti liels skaits piedāvājumu un ir jānodrošina, lai procedūras beigās tiktu pieņemts lēmums. Pirmajā balsošanas sesijā balsos par Eiropas Zāļu aģentūru. Dalībvalsts, kas tiks izraudzīta Eiropas Zāļu aģentūras uzņemšanai, nevarēs kandidēt uz Eiropas Banku iestādes uzņemšanu. Tāpēc, ja minētā dalībvalsts ir iesniegusi piedāvājumu uzņemt arī Eiropas Banku iestādi, tās piedāvājums balsošanas procesā par Eiropas Banku iestādi netiks ņemts vērā. Dalībvalsts, kas tiks izraudzīta Eiropas Zāļu aģentūras uzņemšanai, varēs piedalīties balsošanā par Eiropas Banku iestādi. Pirmā balsošanas kārta Pirmajā balsošanas kārtā katrai dalībvalstij ir viena balss, kas sastāv no sešiem balsošanas punktiem, no kuriem trīs punkti jāpiešķir tam piedāvājumam, kam tiek dota priekšroka, divi punkti piedāvājumam, kuru dalībvalsts uzskata par otro labāko, un viens punkts piedāvājumam, ko dalībvalsts uzskata par trešo labāko. Lai balsojums būtu derīgs, minētajā veidā ir jābūt piešķirtiem visiem sešiem balsošanas punktiem. Ja piedāvājums iegūst trīs balsošanas punktus no vismaz 14 dalībvalstīm un tādējādi 14 dalībvalstis tam dod priekšroku (14 dalībvalstis vienam un tam pašam piedāvājumam piešķir trīs punktus), minēto piedāvājumu uzskata par izraudzīto piedāvājumu. Ja neviens piedāvājums neiegūst trīs balsošanas punktus no vismaz 14 dalībvalstīm, tie trīs piedāvājumi, kas ieguvuši lielāko punktu skaitu, nonāk otrajā balsošanas kārtā. Ja lielāko punktu skaitu iegūst vairāk nekā trīs piedāvājumi, tad visi piedāvājumi, kas ieguvuši vienādu lielāko punktu skaitu, nonāk otrajā balsošanas kārtā. PIELIKUMS 9

10 Otrā balsošanas kārta Otrajā balsošanas kārtā katrai dalībvalstij ir viena balss (kas sastāv no viena balsošanas punkta), ko tā var atdot vienam no trim (vai vairāk) piedāvājumiem, kuri izvēlēti otrajai balsošanas kārtai. Ja piedāvājums iegūst 14 balsis vai vairāk un tādējādi par to ir nobalsojis vairākums, to uzskata par izraudzīto piedāvājumu. Ja neviens piedāvājums neiegūst 14 balsis vai vairāk, tie divi piedāvājumi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, nonāk trešajā balsošanas kārtā. Ja trīs (vai vairāk) piedāvājumi iegūst vienādu balsu skaitu, tie visi nonāk trešajā balsošanas kārtā. Trešā balsošanas kārta Trešajā balsošanas kārtā katrai dalībvalstij ir viena balss (kas sastāv no viena balsošanas punkta), ko tā var atdot vienam no piedāvājumiem, kuri izvēlēti trešajai balsošanas kārtai. Piedāvājumu, kas iegūst lielāko balsu skaitu, uzskata par izraudzīto piedāvājumu. Vienāda balsu skaita gadījumā lēmumu pieņem prezidentvalsts, lozējot starp vienādu balsu skaitu ieguvušajiem piedāvājumiem. Izlozēto piedāvājumu uzskata par izraudzīto piedāvājumu. Lēmumi Lēmumus par jaunajām aģentūru mītnes vietām, kuru pamatā būs balsošanas procesa iznākums, apstiprinās Vispārējo lietu padomes (50. pants) ietvaros. PIELIKUMS 10

11 Pamatojoties uz to un ņemot vērā šo lēmumu īpašo raksturu un kontekstu, Komisija nekavējoties sagatavos tiesību aktu priekšlikumus, lai grozītu 7. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), un lai apstiprinātu jauno mītnes vietu Regulā (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Padome un Komisija apņemas minētos tiesību aktu priekšlikumus apstrādāt prioritārā kārtā. Pielikumi: 1. Faktu lapa par Eiropas Zāļu aģentūru 2. Faktu lapa par Eiropas Banku iestādi PIELIKUMS 11

12 Faktu lapa par Eiropas Zāļu aģentūru PIELIKUMA I PIELIKUMS 1. EMA UZDEVUMS 4 Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), decentralizēta ES aģentūra, darbu sāka gadā. EMA uzdevums ir izvērtēt un uzraudzīt cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles, pamatojoties uz drošuma, iedarbīguma un kvalitātes kritērijiem, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību ES. EMA pati neveic pētniecību (nekādus laboratorijas darbus, testus ar dzīvniekiem vai klīnisko izpēti), nedz arī ražo zāles. EMA saņem pieteikuma dokumentāciju un informāciju no dažādiem avotiem, piem., nozares pārstāvjiem, dalībvalstīm, veselības aprūpes speciālistiem, pacientiem. Tās uzdevums ir koordinēt to dalībvalstu zinātniskās ekspertu zināšanas un resursus, kuras novērtē šo zinātnisko informāciju "komiteju" formātā, un sniegt zinātniskus atzinumus. EMA balstās uz savām iekšējām ekspertu zināšanām, ko nodrošina tās personāls, kā arī uz ārējām zinātniskām ekspertu zināšanām, ko nodrošina. EMA galvenās darbības ir šādas: nodrošināt vienotu veidu inovatīvu zāļu izvērtējumam Eiropas Savienībā, tādējādi izvairoties no izvērtēšanas dublēšanās dalībvalstīs (centralizēta procedūra); uzraudzīt visu ES reģistrēto zāļu drošumu visā to aprites ciklā; stimulēt pētniecību un inovāciju, sniedzot zinātniskos ieteikumus un norādījumus zāļu izgatavotājiem; 4 Jāatgādina, ka EMA ir izveidota ar Regulu (ES) Nr. 726/2004, kurā ir izklāstīta tās darbības joma, uzdevumi un pilnvaras. PIELIKUMA I PIELIKUMS 12

13 koordinēt pārbaudes, lai pārbaudītu atbilstību labai ražošanas, klīniskajai un laboratorijas praksei; uzturēt IT dienestus, lai īstenotu ES politiku un tiesību aktus farmācijas jomā. 2. OBJEKTĪVIE KRITĒRIJI 1. kritērijs. Pārliecība, ka aģentūru var izvietot mītnes vietā un ka tā var sākt darboties dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības (adekvāta biroju loģistika) Galvenie skaitliskie rādītāji (2015) EMA ir 890 personāla locekļi. EMA rīkoja 564 sanāksmes ar apmēram apmeklētāju un organizēja 4273 telekonferences. EMA ir biroju telpas m² platībā, tostarp: o 250 m² liela pieņemšanas zona ar piekļuves iespēju personām ar invaliditāti, kā arī ar tuvumā esošu adekvātu drošības struktūru; o piekļuves kontroles sistēma un videonovērošanas sistēma (CCTV); o konferenču telpas, kurās ietilpst: dažāda izmēra sanāksmju telpas 6000 m² platībā (5 telpas ar sēdvietām, 2 telpas ar 35 sēdvietām un 10 telpas ar 4 24 sēdvietām) ar interneta 4G pieslēgumu, audio un video konferenču aprīkojumu, apraides un ierakstīšanas iekārtām un balsošanas sistēmu katrā sēdvietā, viena norobežota zāle 500 m² platībā un vēl viena zāle 50 personām; abās zālēs ir darbgaldi/darbstacijas un noliktavas, auditorija apmēram 300 cilvēkiem; PIELIKUMA I PIELIKUMS 13

14 o m² biroji un atvērtā plānojuma telpas ar ietilpību 1300 biroju darbstacijām; o adekvātas iekšējo sanāksmju telpas; o augstas kvalitātes IT iekārtas, piemēram, centralizēts nepārtrauktas energoapgādes avots, WiFi visās telpās, tehniskās telpas, galvenā un sekundārā aprīkojuma telpas, IT veidošanas telpas un IT noliktavas. EMA darbībai ir nepieciešams telesakaru tīkls ar augstas jaudas digitālo tīklu un ātrgaitas savienojamību. EMA ir vajadzīgs galveno un dublējuma datu centrs pēcavārijas datu atguvei; abiem centriem ir jābūt pieejamiem no EMA telpām, izmantojot ātrgaitas un lieljaudas internetu vai optiskās šķiedras pieslēgumu. Piemēro drošības un operatīvos IT standartus. EMA arhivēšanas iekārtas uz vietas un ārpusē: EMA pašreizējā ārējā arhīva platība ir 600 m² un augstums 9 m. Uz vietas EMA ir arhīva telpa apmēram 30 m² platībā, kā arī stāva reģistra telpas 1. stāvā un stāvā, katra 5 m² platībā. 2. kritērijs. Vietas pieejamība Galvenie skaitliskie rādītāji (2015) EMA balstās uz zinātniskajām ekspertu zināšanām, ko nodrošina eksperti visā ES. EMA koordinē 7 zinātnisko komiteju darbu, ko atbalsta 34 darba grupas un konsultatīvās grupas, kuras tiekas regulāri, daudzos gadījumos reizi mēnesī. Gandrīz visas šīs sanāksmes apmeklē delegāti no visām Savienības dalībvalstīm, kā arī dažos gadījumos delegāti no Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējām valstīm un citām trešām valstīm. PIELIKUMA I PIELIKUMS 14

15 apmeklētāju (valstu kompetento iestāžu personāls, zinātnieki, pacienti, veselības aprūpes speciālisti, nozares pārstāvji), tostarp 4000 trešo valstu apmeklētāju, kam jāveic starpkontinentāli lidojumi (ASV, Japāna, Koreja u. c.), ieradās aģentūrā uz sanāksmēm, kas ilgst līdz 4 dienām. Tika rezervētas naktis viesnīcās; maksimālais vienā dienā nepieciešamo istabu skaits viesnīcās kritērijs. Piemērotu izglītības iestāžu esamība aģentūras darbinieku bērniem Galvenie skaitliskie rādītāji EMA ir 890 personāla locekļi (2015) gada septembrī izglītības iestādes apmeklēja 648 EMA personāla bērni vecumā no 0 līdz 18 gadiem (117 mazbērnu novietnes/dienas aprūpes centrus, 96 pirmsskolas izglītības iestādes, 231 pamatskolu, 149 vidējās izglītības iestādes un 55 augstākās izglītības iestādes/universitāti). Aģentūras darbinieku valstspiederība (2015) Austrija 1,69% Beļģija 2,70% Bulgārija 2,02% Horvātija 0,45% Kipra 0,34% Čehijas Republika 3,03% Dānija 1,35% Igaunija 1,12% Somija 1,24% Francija 12,58% Vācija 6,40% Grieķija 5,73% Ungārija 4,04% Īrija 2,25% Itālija 12,36% Latvija 1,01% Lietuva 1,57% Luksemburga 0,00% Malta 0,11% Nīderlande 1,57% Polija 6,40% Portugāle 5,51% Rumānija 3,26% Slovākija 3,03% Slovēnija 0,45% Spānija 10,67% Ziedrija 2,13% Apvienotā Karaliste 6,63% Cita 0,34% 17% 9% 22% Statistika par vecuma grupām (2015. gada 31. decembris) 5% 1% 3% % < >60 EMA darbinieku bērnu vecuma grupas (2016. gada 14. jūlijs PIELIKUMA I PIELIKUMS 15

16 4. kritērijs. Bērnu un laulāto atbilstīga piekļuve darba tirgum, sociālajam nodrošinājumam un veselības aprūpei Apmēram 55 % EMA darbinieku ir partneris (laulībā vai reģistrētās partnerattiecībās). Veselības aprūpes pakalpojumi ir vajadzīgi 890 EMA darbiniekiem un paplašinātas ģimenes locekļiem. 5. kritērijs. Darbības nepārtrauktība Darbības Galvenie skaitliskie rādītāji (2016) EMA ieteica 81 dažādas zāles tirdzniecības atļaujai, tostarp 27 jaunas aktīvās vielas (t. i., vielas, kas Eiropas Savienībā iepriekš nav bijušas reģistrētas zāļu sastāvā), kā arī 11 jaunas veterinārās zāles tirdzniecības atļaujai; sešas no šīm zālēm satur jaunu aktīvo vielu. EMA saņēma 84 PRIME (prioritāro zāļu) pieteikumus, kas ir jauna shēma, kura nodrošina agrīnu un pastiprinātu atbalstu zālēm, kurām ir potenciāls apmierināt pacientu neapmierinātās vajadzības. Kopējais saņemto pieteikumu skaits sākotnējam izvērtējumam bija 114. EMA saņēma 118 paziņojumus no farmācijas uzņēmumiem par atsauktajiem produktiem. EMA saņēma 672 pārbaužu pieprasījumus attiecībā uz labu ražošanas praksi un 121 attiecībā uz labu klīnisko praksi. EMA saņēma 1843 informācijas pieprasījumu. PIELIKUMA I PIELIKUMS 16

17 Budžets (2017) Personāls Galvenie skaitliskie rādītāji (2017. gada budžets) Pagaidu darbinieki Administratori (AD): 340 Asistenti (AST): Līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti Līgumdarbinieki (II IV grupa): 158 Norīkotie valstu eksperti: Darbinieki ir specializējušies un pieredzējuši ārsti, farmaceiti un veterinārārsti, kā arī jurisprudences un finanšu jomas eksperti. PIELIKUMA I PIELIKUMS 17

18 Faktu lapa par Eiropas Banku iestādi PIELIKUMA II PIELIKUMS 1. EBI UZDEVUMS 5 Eiropas Banku iestādi (EBI) izveidoja gada 1. janvārī kā daļu no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas, un tā pārņēma visus Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas esošos pienākumus un uzdevumus. EBI ir decentralizēta ES aģentūra, kas strādā, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību Eiropas banku nozarē. Tās vispārējie mērķi ir saglabāt finanšu stabilitāti ES un aizsargāt banku nozares integritāti, efektivitāti un pienācīgu darbību. EBI galvenais uzdevums ir palīdzēt izveidot Eiropas vienotu noteikumu krājumu banku nozarē, kura mērķis ir nodrošināt vienotu saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu finanšu iestādēm visā ES. Iestādei ir svarīga loma arī uzraudzības prakses konverģences veicināšanā, un tai ir pilnvaras izvērtēt riskus un apdraudējumus ES banku nozarē. Iestādei ir svarīga loma arī uzraudzības prakses konverģences veicināšanā, lai nodrošinātu prudenciālo noteikumu saskaņotu piemērošanu. Visbeidzot, EBI ir dotas pilnvaras izvērtēt riskus un apdraudējumus ES banku nozarē, izmantojot jo īpaši regulārus riska izvērtējuma ziņojumus un Savienības mēroga stresa testus. EBI pilnvaras ietver arī šādus citus uzdevumus: izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktus; 5 Jāatgādina, ka EBI ir izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, kurā ir izklāstīta tās darbības joma, uzdevumi un pilnvaras. PIELIKUMA II PIELIKUMS 18

19 pieņemt lēmumus, kas adresēti atsevišķām kompetentām iestādēm vai finanšu iestādēm ārkārtas situācijās; veikt starpnieka funkcijas, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos; darboties kā neatkarīgai padomdevējai struktūrai Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai; uzņemties vadošu lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū. 2. OBJEKTĪVIE KRITĒRIJI 1. kritērijs. Pārliecība, ka aģentūru var izvietot mītnes vietā un ka tā var sākt darboties dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības (adekvāta biroju loģistika) Galvenie skaitliskie rādītāji (2016) EBI ir 189 personāla locekļi. Uz vietas strādā ārštata darbinieki. EBI ir biroju telpas 2345 m² platībā, sanāksmju telpas 841 m² platībā, noliktavas, drukāšanas telpa un citas dienesta telpas 774 m² platībā un pieņemšanas zona un vestibils 190 m² platībā, kopā 4150 m². Darbinieki strādā atvērtā plānojuma birojā. EBI kopumā ir 24 sanāksmju telpas, tostarp 3 lielas sanāksmju telpas (līdz 68 personām), 17 vidējas sanāksmju telpas (līdz 28 personām) un 4 mazas sanāksmju telpas (2 personām). EBI ir 2 ārēji izmitināti datu centri, kas pašlaik ir izvietoti Apvienotajā Karalistē, ar visiem infrastruktūras elementiem (serveri, tīkls, glabāšana utt.) un aprīkojumu, kas pieder ārējam pakalpojumu sniedzējam, kurš to pārvalda. PIELIKUMA II PIELIKUMS 19

20 2. kritērijs. Vietas pieejamība EBI regulas panta otrajā daļā attiecībā uz mītnes nolīgumu ar uzņēmēju dalībvalsti ir skaidri minēts kritērijs par "piemērotiem transporta savienojumiem". Galvenie skaitliskie rādītāji (2016) EBI ir noorganizējusi 340 pasākumus (sanāksmes, darba semināri, semināri, publiskas uzklausīšanas utt.), kas ir apmēram 44 sanāksmes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopējais sanāksmju dalībnieku skaits ir palielinājies par 588 dalībniekiem, un kopīgais skaits ir dalībnieki. Minētie apmeklētāji vidēji 1 nakti palika viesnīcā, tādējādi gandrīz naktis gadā tika rezervētas viesnīcās. EBI saviem darbiniekiem organizēja apmēram 700 misijas, no kurām liels vairākums bija Eiropā un prasīja gaisa transporta izmantošanu. 6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (OV L 331, , 12. lpp.) PIELIKUMA II PIELIKUMS 20

21 3. kritērijs. Piemērotu izglītības iestāžu esamība darbinieku bērniem EBI regulas 74. panta otrajā daļā attiecībā uz mītnes nolīgumu ar uzņēmēju dalībvalsti ir skaidri minēts kritērijs par "daudzvalodu, uz Eiropu orientētām apmācībām". Galvenie skaitliskie rādītāji (2016) EBI ir 189 personāla locekļi. Kopumā viņiem ir 130 bērni, no kuriem 39 apmeklē bērnudārzus, 77 bērni apmeklē pamatskolas/vidusskolas, un 14 studē universitātēs. Kas attiecas uz ģeogrāfisko līdzsvaru, EBI darbinieku valstspiederība ir atspoguļota grafikā (attiecīgie dati par gadu) Valstspiederība (kopējais darbinieku skaits 169) Itālija Vācija Spānija Francija Apvienotā Grieķija Polija Portugāle Slovākija Rumānija Beļģija Īrija Lietuva Igaunija Ungārija Bulgārija Kipra Dānija Nīderlande Luksemburga Slovēnija Zviedrija Austrija Čehijas Somija Latvija Malta 4. kritērijs. Bērnu un laulāto atbilstīga piekļuve darba tirgum, sociālajam nodrošinājumam un veselības aprūpei Galvenie skaitliskie rādītāji (2016) Apmēram 50 % EBI darbinieku ir precējušies. Veselības aprūpes pakalpojumi ir vajadzīgi 189 EBI darbiniekiem un paplašinātas ģimenes locekļiem. PIELIKUMA II PIELIKUMS 21

22 5. kritērijs. Darbības nepārtrauktība Darbības Galvenie skaitliskie rādītāji (2016) EBI izdeva: 19 pamatnostādnes; 11 īstenošanas tehniskos standartus; 15 regulatīvus tehniskos standartus; 23 atzinumus/konsultācijas; 34 publicētus ziņojumus; 2 ieteikumus; 1 salīdzinošo izvērtējumu; 1 pārredzamības testu; 42 konsultāciju dokumentus; 2 diskusiju dokumentus. EBI noorganizēja 24 apmācības kompetentajām iestādēm. PIELIKUMA II PIELIKUMS 22

23 Budžets (2017) Personāls Galvenie skaitliskie rādītāji (2017. gada budžets) Pagaidu darbinieki Administratori (AD): 123 Asistenti (AST): Līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti Līgumdarbinieki (III IV grupa): 33 Norīkotie valstu eksperti: Personālam ir zināšanas ekonomikā, tieslietās, statistikā, biznesa administrācijā utt. PIELIKUMA II PIELIKUMS 23