LATVIETISwww.laikraksts.com

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "LATVIETISwww.laikraksts.com"

Transkripts

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 19. augustā TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Festivāls Laivā Juglas ezerā. Skat. rakstu 8. lpp. FOTO Lauris Vīksne Četru prezidentu paziņojums Baltkrievija Esam gatavi uzņemties vidutāja lomu Mēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu: 1. Nekavējoties deeskalēt spriedzi un pārtraukt spēka pielietošanu pret Baltkrievijas tautu. Mēs aicinām izbeigt vardarbību un nodrošināt pamatbrīvību, cilvēktiesību un pilsoņu tiesību ievērošanu, tostarp vārda un preses brīvību, kā arī žurnālistu drošību. 2. Steidzami atbrīvot visus aizturētos protestētājus un pārtraukt tālākas vajāšanas. 3. Nekavējoties uzsākt dialogu ar Baltkrievijas sabiedrību. Ieklausīties pilsoņu aicinājumos un ļaut tiem brīvi paust savu viedokli. Ņemot vērā mūsu tautu un katra personisko pieredzi, mēs aicinām organizēt nacionālā izlīguma sarunas, kurās piedalītos valdības un sabiedrības pārstāvji. Šādas sarunas būtu plats solis pretim pilnvērtīgam dialogam ar tautu. Mēs esam stingri pārliecināti, ka dialogs ir labākais veids, kādā noteikt tālāko sabiedrības attīstības kursu, kā arī diskutēt par nepieciešamajām reformām un Baltkrievijas valsts nākotni. Ja Baltkrievijas varas iestādes uz šo Par situāciju Baltkrievijā Apvienotās Baltiešu komitejas un Amerikas Latviešu apvienības paziņojums Svētdien, 9. augustā, Baltkrievijā norisinājās prezidenta vēlēšanas. Jau vēlēšanu kampaņas laikā miermīlīgi protesti, kuros piedalījās ievērojams skaits iedzīvotāju, saskārās ar valdošā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma pretestību vardarbības lietošanu, protestētāju un viņu atbalstītāju, kā arī mediju pārstāvju, novērotāju, opozīcijas kandidātu aizturēšanu. Kā liecina aculiecinieku ziņojumi un mediju reportāžas, pēdējo 24 stundu laikā situācija ir tikai pasliktinājusies. Valdošais režīms demonstrē spēku, ierobežo vārda brīvību un tiesības pulcēties. Apvienotā Baltiešu komiteja un Amerikas Latviešu apvienība ir kopā ar miermīlīgajiem un brīvību alkstošajiem cilvēkiem Baltkrievijā viņu cīņā par demokrātiju un pret diktatūru. Mēs pilnībā atbalstām miermīlīgu pulcēšanos, vēlmi pēc brīvām un godīgām vēlēšanām, kā arī asi nosodām jebkādu spēka lietošanu. Mēs mudinām starptautisko sabiedrību, tai skaitā ASV valdību, turpināt asi vērsties pret jebkādu miermīlīgu protestētāju tiesību ierobežošanu Baltkrievijā, kā arī pieprasīt nekavējoties atbrīvot prettiesiski aizturētos protesta dalībniekus g. 10. augustā aicinājumu atsauksies, Baltkrievija varēs turpināt sadarboties ar starptautisko sabiedrību. Neviena valsts nevar attīstīties un vairot savu labklājību, atrodoties izolācijā. Mēs esam gatavi uzņemties vidutāja lomu, lai panāktu miermīlīgu izveidojušās situācijas risinājumu un palīdzētu Baltkrievijai nostiprināt tās neatkarību un suverenitāti. LV prezidenta kanceleja Saturs Latvijas ziņas...1, 2, 3, 4, 5, 8, 9, 10, 11 Latvieši pasaulē...1, 3, 5, 6, 7, 11, 15 Redakcijā...3 LV prezidenta kanceleja...1 ALA...1 LV prezidents...2 PBLA...3 Ilona Brūvere...4 Vija Rauda...6, 15 Vita Gaiķe... 7, 11 Aiga Leitholde...8 Ints Teterovskis... 10, 11 Guntars Saiva...12, 13, 15 Sēru vēstis...14 Aldis Elberts...14 Datumi...15 Sarīkojumi, ziņojumi...16 Eiro kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums Aglonas svētkos gada 15. augustā Aglonieši! Svētceļnieki! Dārgie draugi! Loba dīna vysim, kas šudiņ Aglyunā iz vītys i attuolynuoti pi ekranim. I Šogad Aglonā viss nav tāpat kā ierasti citus gadus. Aglonas svētki šogad notiek Covid-19 infekcijas ēnā. Ir ierobežotas dalības iespējas klātienē, un daudzi seko svētku norisei attālināti savās mājās, tuvinieku lokā vai draudzēs. Arī man ir neierasti sveikt jūs šodien attālināti un nebūt kopā ar jums klātienē Aglonā. II Es pateicos jums katram par pacietību un izturību šajā sarežģītajā laikā, saskaroties ar Covid-19 infekciju. Bez katra personiskā atbildīguma un pašdisciplīnas sekmīga infekcijas pārvarēšana nebūtu iespējama. Mūsu relatīvi labo stāvokli ir noteikusi mūsu cilvēku pienākuma apziņa, ievērojot noteiktās drošības un piesardzības prasības, radikāli mainot ierastos dzīves paradumus un kopējam labumam pakārtojot savu egoismu un pašlabumu. Šajā laikā mēs visi esam daudz ko mācījušies no jauna, apguvuši jaunas prasmes un tehnoloģiju iespējas attālinātai dzīvei, darbam un arī reliģiskajai praksei. Un pāri visam, es ceru, mēs esam apjautuši to īpašo dārgumu būšanai kopā klātienē ar tuviniekiem, iespējai fiziski satikt draugus un kopā svinēt svētkus. III Pārbaudījumi palīdz labāk nošķirt būtisko no mazsvarīgā, svarīgo no ikdienas steigas un pārejošā. Mums ir dota iespēja šajā pārbaudījumā katram kļūt labākam cilvēkam un visiem kopā par labāku sabiedrību, kurā būtiskas ir cilvēciskas rūpes par kopējo labumu, līdzcilvēkiem un mūsu mīļajiem. Izmantosim šo iespēju gudri un augsim savā cilvēciskumā, katrs sevī un mēs visi kopā! Šeit, šajos svētkos, mēs varam aktualizēt un pārdomāt to, kas mums ir svarīgs. Un padomāsim arī par šo svētku dziļāko jēgu. Kristīgās vērtības ir daļa Latvijas, no latviešu identitātes. Tās ir daļa no Eiropas identitātes, daļa no Eiropas kultūras mantojuma. Tās ir vērtības pašas par sevi, kam ir sava nozīme gan modernās, globālās pasaules, gan mūsdienu Latvijas veidošanā un kas mūsu brīvā, demokrātiskā sabiedrībā tiek respektētas. Pateiksimies par iespēju dzīvot brīvā Latvijas valstī! Pateiksimies par iespēju justies droši Latvijā, par sevi un saviem tuviniekiem! Smelsim šodien Aglonā gan klātienē, gan attālināti iedvesmu un spēku rītdienai! Lai mums tas izdodas un lai nākamgad, augustā, mēs visi atkal varam tikties te, Aglonā, klātienē! Dievs, svētī Latviju! Valsts prezidents Egils Levits Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem vai paziņojumiem. Cena $7 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $51. Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums Aglonas svētkos. Ekrānuzņēmums no YouTube video. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

3 Trešdien, gada 19. augustā Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Latvijā šomēnes plaši atzīmēja Latvijas Padomju Krievijas miera līguma simtgadi. Cits starpvalstu līgums, Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ir labāk pazīstams ne ar šo, tā oficiālo nosaukumu, un pat ne ar abiem īstiem līgumslēdzējiem Hitleru un Staļinu, bet gan ar līguma parakstīju vārdiem PSRS Ārlietu tautas komisāru Vjačeslavu Molotovu un Vācijas Ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu. Bet kurš var nosaukt Latvijas Padomju Krievijas miera līguma parakstītājus, un vēl mazāk to vēlāko likteni? Padomju Krievijas pusē bija divi paraksti. Delegācijas vadītājs un līguma pirmais parakstītājs bija Krimas karaīmu ģimenē dzimušais revolucionārs Ādolfs Joffe. Pēc līguma parakstīšanas viņš nodzīvoja vēl tikai septiņus gadus, jo gada 16. novembrī nošāvās 44 gadu vecumā. Iemesls atbalsts, ko bija sniedzis nežēlastībā kritušajam Leonam Trockim (Leibam Bronšteinam). Joffes sieva un meita pavadīja 20 gadus ieslodzījumā, bet dēlu nošāva gadā. Latvijas pusē bija pieci līguma parakstītāji. Bēdīgas beigas sagaidīja arī Latvijas delegācijas vadītāju, Bauskas apriņķī dzimušo diplomātu Jāni Vesmani. Viņu izsūtīja gada 14. jūnijā, un viņš mira Vjatlagā 64 gadu vecumā gada 13. jūnijā. Otrs līguma parakstītājs no Padomju Krievijas puses bija Polijas ebreju revolucionārs Jakubs Gaņeckis (jeb Haņeckis) Varšavā dzimušais Jakovs Furstenbergs. Divus mēnešus pēc miera līguma parakstīšanas Gaņeckis sāka darbu kā pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis (t.i., vēstnieks) Latvijā. Čeka viņu apcietināja Maskavā g. 18. jūlijā par aizdomām par spiegošanu Polijai un Vācijai. Gaņecki nošāva gada 26. novembrī, un divas nedēļas vēlāk nošāva arī viņa sievu. Latvijas pusē bija vēl četri parakstītāji jurists un politiķis Pēteris Berģis (izsūtīts gada 14. jūnijā; mira 59 gadu vecumā Usoļlagas nometnē g. 21. janvārī); politiķis Ansis Buševics (padomju okupācijas laikā gadā darbojās okupācijas varas Tautas Saeimā. Sākoties Vācijas PSRS karam, bēga uz Krieviju, kur mira g. 10. augustā); Eduards Kalniņš (vēlāk Latvijas kara ministrs; mira 87 gadu vecumā trimdā ASV g. 28. jūnijā); jurists un politiķis Kārlis Pauļuks (vēlāk Latvijas tieslietu ministrs; mira 74 gadu vecumā Latvijā g. 21. janvārī). Tādi ir tie likteņi. GN PBLA nosūta vēstuli Latvijas un Baltkrievijas valstu valdībām Krišjānim Kariņam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1520 Edgaram Rinkēvičam, Latvijas Republikas ārlietu ministram, K. Valdemāra ielā 3, Rīgā, LV 1395 Godātie Ministru prezidenta un ārlietu ministra kungi! Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes un dalīborganizāciju vārdā rakstu jums, lai paustu mūsu bažas par notikumu attīstību Baltkrievijā un vardarbību, kādu prezidenta Lukašenko valdība lieto pret protestētājiem, valsts iedzīvotājiem un preses pārstāvjiem. PBLA rūp arī Latvijas valdības nostāja attiecībā pret Baltkrieviju kā valsti un tajā valdošo režīmu, kas pēc nedemokrātiskām vēlēšanām vardarbīgi vēršas pret savu tautu. PBLA valdes vārdā aicinu Latvijas Republikas valdību un Ārlietu ministriju stingri vērsties pret prezidenta A. Lukašenko režīmu un tā vardarbīgās nostājas īstenotājiem, skaidri un noteikti paust Latvijas valsts un iedzīvotāju nosodījumu notiekošajam mūsu kaimiņvalstī. Mēs nedrīkstam stāvēt malā un klusēt ekonomisku vai politisku apsvērumu dēļ! PBLA valde atzinīgi novērtē Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas ārlietu dienestu centienus palīdzēt nostabilizēt situāciju Baltkrievijā, bet mēs aicinām Latviju ieņemt stingru pozīciju sankciju jautājumā gan pret prezidenta Lukašenko režīma pārstāvjiem, gan pret Lukašenko vadīto militāri rūpniecisko sektoru un paust savu nostāju Eiropas Savienības vadītāju un ārlietu ministru sanāksmēs. PBLA aicina Latvijas valsti noteiktāk atbalstīt demokrātisko opozīciju Baltkrievijā, morāli un, iespēju robežās, materiāli, kā arī aicināt mūsu sabiedrotās valstis darīt to pašu. Uzskatām, ka Latvijai jābūt drosmīgai un neļodzīgai demokrātisko principu paudējai un aizstāvētājai starptautiskajā vidē, jo tikai tā mēs nostāsimies vēstures pareizajā pusē un iegūsim cieņu un pateicību Baltkrievijas tautas acīs. Mēs ticam, ka Lukašenko režīms Baltkrievijā drīz būs vēsturē, līdzīgi kā Janukoviča režīms Ukrainā, un Latvija varēs veidot nākotnes ekonomiskās un politiskās attiecības ar demokrātisku un draudzīgu kaimiņvalsti. Patiesā cieņā, Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde Vasilijam Mihaila d. Markovičam, Baltkrievijas Republikas vēstniekam Latvijas Republikā, Jēzusbaznīcas iela 12, Rīga LV-1050 Godātais vēstnieka kungs, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes un dalīborganizāciju vārdā rakstu, lai izteiktu Latvijas diasporas centrālo organizāciju bažas un neizpratni par Jūsu pārstāvētās valsts vadības un Valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko rīcību, vardarbīgi vēršoties pret demonstrētājiem, mierīgajiem iedzīvotājiem un preses pārstāvjiem pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām. PBLA, pārstāvot tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs, aicina Baltkrievijas Republikas valdību un prezidentu nekavējoties apturēt vardarbību pret savas valsts iedzīvotājiem, tiem, kas domā savādāk un vēlas citādu valsts attīstības ceļu nekā pašreizējā valsts vadība. Mēs lūdzam jūsu valsti respektēt vispārējās cilvēktiesības, kā arī vārda un preses brīvību. PBLA valde atzinīgi novērtē Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas ārlietu dienestu centienus palīdzēt nostabilizēt situāciju Baltkrievijā un mēs aicinām Baltkrievijas vadību ieklausīties starptautiskās sabiedrības balsī! PBLA ļoti vēlas, lai starp Latvijas un Baltkrievijas Republikām saglabājas labas politiskas un ekonomiskas attiecības. Tomēr, ja Valsts prezidents A. Lukašenko neapturēs vardarbību, mēs aicināsim Latviju un tās sabiedrotās valstis rietumu pasaulē ieņemt stingru pozīciju sankciju jautājumā gan pret Valsts prezidenta un valdības pārstāvjiem, gan pret Baltkrievijas militāri rūpniecisko sektoru. PBLA patiesi vēlas redzēt Baltkrieviju kā demokrātisku un draudzīgu Latvijas kaimiņvalsti! Jūs varat veidot valsti labāku, ja ļausit arī citādi domājošiem piedalīties valsts nākotnes veidošanas procesos. Ar cieņu, Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā Vai esi iepazinies ar Dziesmu svētku biedrību? Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris Gaismaspils. FOTO no Ilonas Brūveres personīgā arhīva Sabiedriska organizācija, kura pārstāv trīs Dziesmu svētku pamatnozares Ja ir dziedātāju un dejotāju, plus vēl tie, kas piedalās ar Dziesmu un Deju svētkiem saistītos pasākumos, varētu teikt, ka svētki ir svarīgi un iepriecina latviešus, vienalga, kur viņi dzīvo. Dabīgi visiem, kas piedalās, ir arī savi viedokļi par to, kas bija labi, kas nepatika un kā varētu darīt nākotnē. Nu var jau izteikties arī mēģinājumos vai draugu starpā, bet vai ziniet, ka ir vēl viens veids, kā tie, kas piedalās Dziesmu un Deju svētkos, var izteikties caur Dziesmu svētku biedrību. Vai esat ar to iepazinušies? Pagājušajā nedēļā (Red.:augusta pirmajā nedēļā) bija Dziesmu svētku Dziesmu svētki gadā. biedrības pilnsapulce. Šoreiz tā noritēja ar Zoom palīdzību, kas nemaz nebija kura fiziska vai juridiska persona, kā slikta lieta, jo tā viegli piedalīties varēja arī ārzemju latvieši. Dziesmu svētku kustību. Tā dod iespē- arī organizācijas, kuras ir saistītas ar Ā, bet varbūt Tu vēl neesi iepazinies ar šo biedrību? dziesmu svētkiem, bet, vēl svarīgāk, ju izteikt savu viedokli par bijušiem Tā uzplauka gadā, kad biedrība tika izveidota kā sabiedriska or- Pie kā tad šī biedrība ir piestrādā- arī par iespējamajiem uzlabojumiem. ganizācija, kura pārstāv trīs Dziesmu jusi pēdējos 12 mēnešos? Nu, pie tām svētku pamatnozares korus, dejas un lietām, kas ir svarīgas biedriem, kas pūtēju orķestrus. Tajā var iestāties jeb- ļauj Dziesmu svētkiem ne tikai pastāvēt, bet pilnveidoties nākotnei! Tajā skaitā, kā uzturēt mūzikas stundas Latvijas skolās un specifiskas mūzikas skolas. Svarīgi ir arī tuvināt abus lielos svētkus: skolēnu un jauniešu Dziesmu un Deju svētkus un Vispārējos Dziesmu un Deju svētkus, lai ir viens redzējums un tiekšanās pēc līdzīgiem līmeņiem, panākumiem, iespējām. Kas vēl? Biedrība arī uzsver, ka ir svarīgi, ka tiek izstrādāts un īstenots plāns Dziesmu svētku tradīciju uzturēšanai. Tāpēc Biedrības valdes locekļi Ints Teterovskis un Gints Ceplenieks satiekas ar Kultūras ministru Nauri Puntuli ik pa divām nedēļām. Ir labi, ka ministram ir iespēja dzirdēt, ko Biedrības biedri, Svētku dalībnieki domā, un ne tikai to, ko nākamo Svētku rīkotāji iesaka. Ar to Svētki var tikai kļūt bagātāki! Biedrības skatiens ir plašs. Šoreiz pilnsapulcē Jānis Ozols, arī Biedrības valdes loceklis, pastāstīja par sadarbību ar ES un iespēju uzņemt Europa Cantat festivālu Latvijā gadā. Ja jums interesē uzzināt vairāk par Biedrību, tad apskatiet Dziesmu Svētku biedrības Facebook lapu. Ilona Brūvere Laikrakstam Latvietis FOTO Ilona Brūvere Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu krāsās! Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī E-pasts: Laikraksts Latvietis iznāk jau divpadsmito gadu

5 Trešdien, gada 19. augustā Laikraksts Latvietis 5. lpp. Iepazīstina ar latviešu radītām īsfilmām Uzdevumi publicēti sociālos tīklos Augustā, sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju, Latvijas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacienti iepazīst Latvijā sastopamos dzīvniekus. Sniedzot iespēju Latvijas dzīvniekus iepazīt bērniem Latvijā, kā arī diasporai plašajā pasaulē, daudzveidīgie uzdevumi tiek publicēti Radošās Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džims Henesijs un latviešu aktrise Samira Adgezalova. darbnīcas sociālajos tīklos Facebook un Instagram. Radošās darbnīcas Facebook: RadosasDarbnicasCreativeWorkshops/ Radošās darbnīcas Instagram: darbnicas/ Radošā iniciatīva tiek īstenota pateicoties sadarbībai ar Latvijas Dabas muzeju, kas šogad atzīmē 175. jubileju. Iepazīstam Latvijā sastopamos dzīvniekus kopā! Sintija Bernava Radošās darbnīcas Bērnu slimnīcā vadītāja Veidotas Džeimsa Džoisa Ulisam 11. augusta pievakarē Īrijas vēstniecība Latvijā organizēja pasākumu, lai atzīmētu savstarpējo sadarbību filmu industrijā. Klātesošajiem tika prezentētas divas īsfilmas par rakstnieka Džeimsa Džoisa pasaulslaveno darbu Uliss. Klātesošos uzrunāja un ar kopīgo projektu iepazīstināja Īrijas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs un latviešu aktrise Samira Adgezalova. Pirmā īsfilma A New Day Will Be, ar ko tika iepazīstināti klātesošie, sastāv no virknes īsu fragmentu, kam par pamatu ir Īrijas vēstniecību iesūtītie video no visas pasaules, kas tapis par godu pasaulslavenajam romānam Uliss. Kā atzīst Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džims Henesijs, panākt to, ka īsfilmā pēdējais kadrs ir tieši no Rīgas, ar aktrisēm Antu Aizupi un Samiru Adgezalovu, nav bijis viegli: Video fragmenti tika iesūtīti no visas pasaules: Londonas, Ņujorkas, Tokijas. Neskatoties uz to, ka mūsu resursi bija ierobežoti, kopā ar filmēšanas komandu, tikām galā ar uzdevumu. Galarezultātu Īrijas Ārlietu ministrija novērtēja kā ļoti kvalitatīvu un radošu. Savukārt nedaudz vairāk nekā 7 minūtes īsajā filmā Uliss: Blūma dienas ceļojums redzami romāna Uliss lasījumi Rīgas ielās. Blūma diena Dublinā nav iedomājama bez Džeimsa Džoisa talanta cienītāju došanās ielās, tērpjoties karaļa Eduarda VII laika tērpos un izspēlējot ainas no šī pasaulslavenā romāna. Protams, neiztrūkstoši ir Ulisa lasījumi. Rīga filmēšanai bija īpaši piemērota, jo šeit varēja uzburt Dublinu 20. gadsimta sākumā, par galarezultātu apmierināts ir vēstnieks. Man bija liels prieks iesaistīties projektā, kas Īrijai un pārējai pasaulei var parādīt to, cik kvalitatīva un radoša ir mūsu filmu industrija. Manuprāt, mums ir daudz ideju un spējam atrast veidus, kā tās īstenot arī tad, ja projektā nav iesaistīts ievērojams budžets. Ir prieks, ka to novērtē arī citi, ar mūsu ainu nobeidzot īsfilmu, padarot to par tādu kā odziņu, pieredzē dalās Samira Adgezalova. Filmēšanas procesā piedalījās aktrises Anta Aizupe un Samira Adgezalova, ainās: Edijs Bērziņš, Andrejs Germsons. Kamera Elvijs Pārpucis, gaismas Kristaps Kukainis, redaktors Dāvis Engers. Projekta realizēšanā iesaistījās arī Eugene Downes, Dr. Eamonn McKee, Rua Barron, Will Dunleavy, Ceara Dorman. Īsfilma A New Day Will Be: watch?v=httoq6pmrnm Īsfilma Uliss: Blūma dienas ceļojums: watch?v=44cjlf0yl9i Īrijas vēstniecība Latvijā gada 12. augustā Bērnu slimnīcas pacienti iepazīst Latvijas dzīvniekus Radošās darbnīcas ir brīvprātīgo īstenotas radoši izglītojošas aktivitātes bērniem, kas ārstējas Latvijas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. FOTO Ieva Makare

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā KURSĀ Kursas valodiņa Noslēguma programma Zoom platformā Kursas vasaras skolas neparastā noslēguma programma tiešsaistē Zoom platformā notika sestdien, g. 18. jūlijā, plkst. 11 no rīta pēc Sietlas laika. Programmu atklājot direktore Dr. Indra Ekmane teica ļoti emocionālu runu par Kursu, jauniešiem un šī gada mācību programmu. No Kursas Rietumkrasta Izglītības centrā Šeltonā, redzējām Latvijas karoga pacelšanu, ko veica mūzikas skolotāja Maija Riekstiņa ar mazmeitu Ilzi Riekstiņu. Kursas divu nedēļu mācību programmas galamērķis bija, lai jaunieši ar jauniegūtām latviešu valodas zināšanām katrs uzraksta pasaku, to ilustrē un nolasa Kursas noslēguma tiešsraidē 18. jūlija rītā. Kursas skolotāji Latvijā, Reinis Vējiņš un Dace Melbārde, bija sastādījuši tiesšsaitē integrētu mācību programmu. To papildināja skolotāji Krista Brauere, mācot kā ilustrēt pasaku; Ilze Gaigala, iepazīstinot jauniešus ar latviešu folkloru, un vieslektori, kuri aplūkoja dažādus tematus. Skolotāji Reinis Vējiņš un Dace Melbārde bija veicinājuši pasaku rakstīšanu, iesakot ievadu (,,Reiz dzīvoja...,,,sen senos laikos. ) un arī devuši idejas, paši nolasot kādu pasaku, iztirzājot tematu, dodot paraugus no dzīvnieku valsts un idejas, ko ielikt pasakā - vientulība, skumjas, draudzība, ģimene, saticība, mīlestība, dalīšanās, bet, galvenais, veidot pasaku, izmanojot savu jaunieša pieredzi. Jauniešu pasakās bija gan kaķis, suns, vāvere, bruņurupucis, bērzs, gan arī ragana, garšīgi ēdieni (pīrāgi, rupjmaize) un Jāņi. Zīmējumi bija dažādi gan ar datora palīdzību ļoti profesionāli, gan ar roku zīmēti bija skaists kaķa galvas zīmējums Zippa Čuriskis, ar LEGO gatavoti skati Roberts Ķeniņš Hanters (Hunter) un pat nofotogrāfēts Kursas vadītāji gadā. No kreisās: Indra Ekmane, Dace Melbārde, Reinis Vējiņš. dzīvs bruņrupucis zālē Konors (Connor) Trnavskis! Atkarībā no jaunieša latviešu valodas zināšanām, pasakas bija gan īsas, gan 500 vārdu garas. Arī jaunieši bez iepriekšējām valodas zināšanām uzrakstīja un nolasīja īsu pasaku. Daži piemēri. Stāsts par žirafi, kura nokļuvusi ziemeļos, Liepājā un viņai salst! Kad žirafe ar savu garo kaklu jūrā izglābj Latvijas prezidentu Egilu Levitu, ļaudis uzbūvē žirafei siltu māju! Vilis Zaķis. Lācis un lapsa dzird, ka cilvēki runā par laimi. Kas ir laime? Arī viņi ies pilsētā meklēt laimi, bet nokļūst cirkū sprostā. Beigās abi izbēg, ir atkal mežā, brīvībā un nu abi saprata kas ir laime un kā būt laimīgam! Lilja Purs. Meitene ar sarkaniem matiem vairāk mīl dabu nekā cilvēkus; satiek mežā raganu un tā pārvērš meiteni par lapsu. Lapsa ieguva savu skaisto rudo kažoku un vienmēr ir brīva un grūti notverama. Roana Skaidrīte Glavera (Rowan Skaidrīte Glover). Auduma zaķītis mežā pazaudējis savas skaistās pogas, meža draugi nevar tās atrast, bet tad draugi katrs uztaisa zaķītim jaunas pogas. Ilze Riekstiņa. Varde un muša sadraudzējās Estella Vudsaida (Woodside). Bebrs uzbūvē māju ģimenei un ir laimīgs Kārlis Štolcers. Bruņurupucim garšo zāle Konors (Connor) Trnavskis. Bite meklē draugu, iet no puķes uz puķi, beidzot atrod sarkanu puķi, draugu Anna Vudsaida (Woodside). Jūras kuģa kāmis nonāk pilsētā, meklēt draugus, bet viņš smird pēc zivīm un vāvere, žurka viņu negrib. Beidzot kāmis ir laimīgs, jo meitene viņu aiznes uz Petco veikalu, un nu kāmis ir blakus citām zivīm un kāmjiem Aleksa Dekstera (Alexa Dexter). Zelta bērzs. Vecītis mīlēja dārzu, laistīja puķes un, kad viņš nomira, tur iestādīja bērziņu. Bērzs auga kupls, un pie mazā bērza gāja puišelis Maksis aprunāties ar bērzu, izsūdzēt savas bēdas. Visiem par brīnumu bērzam veidojās zelta lapiņas vai tā bija vecīša dvēsele(?), jo bērzs un Maksis sajuta laimi un mīlestību! Daniels Melbārdis. Bez pasakām bija arī muzikāli priekšnesumi: kokles solo Zippa Čuriskis, klavieru solo Roberts Ķeniņš Hanters un pat virtuālā korā priekšnesums ar dziesmām: Turpinājums 15. lpp.

7 Trešdien, gada 19. augustā Laikraksts Latvietis 7. lpp. Atcerēsimies slavenus latviešus Amerikā! Fotogrāfs rāda sejas bez maskām Līdz 2. augustam Klīvlandē bija skatāma izstāde PROOF: Photography in the Era of the Contact Sheet, kur līdzās citiem izciliem 20. gs. fotogrāfiem skatāmas arī Rīgā dzimušā, vēlāk ASV, Ņujorkā dzīvojušā fotogrāfa Filipa Halsmana (Philippe Halsman) fotogrāfijas. Izstāde vērsta uz stikla plašu apskati, atverot skatītājam fotogrāfijas aizkulises, darba procesu, kura rezultātā radās ievērojamas fotogrāfijas. Filips Halsmans dzimis gadā Rīgā; viņa vecāki bija ebreju tautības. Halsmans Drēzdenē mācījās par elektrisko inženieri, bet tad pārcēlās uz Parīzi, kur izveidoja savu pirmo fotosalonu. Jau tad viņš pārsteidza ar savām fotogrāfijām, kas ar asumu un kontrastu atšķīrās no tā laika maigajām kontūrām portretos. Ar sava drauga Alberta Einšteina palīdzību viņam izdevās izvairīties no nacistu zvērībām Francijā, aizbēgot uz Ņujorku. Tur viņš sāka sadarboties ar vairākiem citiem imigrantu māksliniekiem, ieskaitot Salvadoru Dali, ar ko kopā viņš radīja divas no savām slavenākajām fotogrāfijām Dalí Atomicus (1948) un Voluptas Mors (1951). Filips Halsmans izpelnījies slavu ar dažādu izcilu personību portretiem, ieskaitot aktrises Merilina Monro (Marilyn Monroe) un Odrija Hepbērna (Audrey Hepburn). Filips Halsmans ir izdevis veselu grāmatu ar lēciena fotografijām Philippe Halsman s Jump Book, kurā ievietotas slavenu cilvēku fotogrāfijas, kas uzņemtas lēcienā. Fotogrāfa filozofija: Kad tu lūdz personai lēkt, visa viņa uzmanība ir veltīta lēcienam, un nokrīt viņa maska, atklājot īsto personību. Fotogrāfa darbi parādījās vairākās publikācijās, ieskaitot žurnālus Vogue un LIFE. Viņa darbi glabājas Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, J. Paul Getty muzejā Losandželosā, Indiānapoles Mākslas muzejā un citur. Pašlaik, līdz 6. septembrim, Japānā, Morohashi Modernās mākslas muzejā skatāma izstāde Dalí/Halsman, apskatot abu mākslinieku 37 sadarbības gadus. Ziemeļnieciski blondā aktrise iekaro Holivudu Latvijas vēstniecība ASV savā Fa- cebook lapā nesen atgādināja par latviešu aktrisi Zintu Valdu Ziemeli ( ), skatuves vārdā Cynthia Lynn, kam bija veiksmīga aktrises karjera Holivudā. Zinta Ziemele dzimusi Rīgā, astoņu gadu vecumā kopā ar māti Alisi devās bēgļu gaitās, gadā nonākot ASV, sākumā Ņujorkā gados Zinta pārcēlusies uz Losandželosu. Vispazīstamākā loma viņai bijusi spēlēt Helgas jaunkundzi (Fräulein Helga) pirmajā televīzijas seriāla Hogan s Heroes sezonā. Viņa spēlējusi arī seriālos gadā uzņemta fotogrāfija ar fotogrāfu Philippe Mission: Impossib- Halsman un Marilyn Monroe. le, The Six Million Dollar Man un citos. Viņas vārds iz- šogad žūrijas komisija neesot vērojuskanējis arī sakarā ar to, ka kādu laiku si tikai jauno dāmu skaistumu, bet arī Zinta bijusi tuvās attiecībās ar aktieri inteliģenci. Zinta pārbaudēs godam Marlonu Brando (Marlon Brando). pastāvējusi, sniegdama izsmeļošus pa2000. gadā Zinta kā Cynthia Lynn skaidrojumus par savu latvisko izcels(ar Edward Ansara palīdzību) uz- mi, Latviju, bēgšanu no komūnisma rakstījusi autobiogrāfiju Escape to briesmām un trimdas gaitām brīvajā Freedom. pasaulē. Arī dažādās atjautības pārlūk, ko par Zintu Ziemeli rakstīja baudēs Zinta izrādījusies pārāka par laikraksts Latvija Amerikā gada 61. numurā, rakstā Latvietes karjēra Turpinājums 11. lpp. Holivudā : Ņujorkiete Zinta Ziemelis (skatuves vārdā Cynthia Lynn) jau vairākus gadus likusi tautiešiem priecāties un runāt par savu uzstāšanos vietējos televīzijas raidījumos. Šie pirmie soļi izpelnījušies filmu pasaules ievērību, kādā sakarībā Zinta jau pagājušā mēnesī bija aicināta uz Holivudu, kur tai piedāvātas lomas Metro Goldwyn Mayer filmās. Pagājušā nedēļā notika līguma parakstīšana ar minēto filmu sabiedrību. Uz Holivudu pārcēlusies arī Zintas māte dziedātāja Alise Ziemelis un vecmāmiņa, likvidējot Ņujorkas dzīvokli un radot jaunu mājvietu saulainajā Kalifornijā. Losandželosas un Holivudas laikrakstos jau parādījušies uzlēcošās filmu zvaigznes uzņēmumi. Starp citu, Zinta Ziemelis izraudzīta par Losandželosas preses kluba skaistuma karalieni, kādā godā pirms dažiem gadiem bija arī Marilina Monroe. Kā to ziņo Losandželosas laikraksti, veltīdami Zinta Valda Ziemele, skatuves vārdā sacensību norisei plašus aprakstus, Cynthia Lynn. FOTO The Estate of Philippe Halsman / Laurence Miller Gallery Ik pa laikam internetā vai kur citur ieraugām kādu latvisku vārdu vai ar Latviju saistītu notikumu, kas nu mazliet piemirsts, bet ko trimdas latvieši labi atceras. Ir vērts par viņiem atkal palasīt, atgādināt un pastāstīt citiem. FOTO Publicitātes foto Fotogrāfs un aktrise no Rīgas

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā Dagamba un Tautumeitas Tautumeitas. Sakuļ Juglas ezera ūdeņus Pandēmijas laiks koncertus pārnesa digitālajā vidē un klausītājus pieradināja pie jauniem formātiem piemēram, auto koncertiem. Iedvesmojoties no šī laika aktualitātēm un spēlējoties ar vārda laivā mūsdienu nozīmi, 8. augustā Juglas ezerā notika pirmais crossover jeb starpžanru mūzikas festivāls Baltijā, ko organizēja grupa Dagamba. Klausītāji tika sēdināti laivās (un citos ūdens braucamlīdzekļos), un koncerts tika pārraidīts arī laivā ( live ) internetā. Sestdienas vakars lutināja ar ideāliem laika apstākļiem līdz pat plkst. 21 gaisa temperatūra bija 25 C, pēc saulrieta ap 20 C. Dažādu krāsu, formu un izmēru ūdens braucamlīdzekļi slīdēja pa Juglas ezera spoguļa virsmu cauri ūdensrožu lapām skatuves virzienā. Skatuve bija novietota Brīvdabas muzeja pusē uz sauszemes. Pirmajā festivālā Laivā spēlēja Laima Jansone, grupa Tautumeitas, muzikālu paklanīšanos, ar mērķi iesildīt publiku, veica arī Mazais princis un noslēgumā nodārdēja namatēvi grupa Dagamba. Festivālu atklāja virtuozā koklētāja Laima Jansone. Viņas programmu veidoja gan tautas mūzika, gan arī rokmūzika Scorpion dziesmas versija. Publika ļoti uzmanīgi klausījās bija pati uzmanība. Kā nākamās uz skatuves kāpa Tautumeitas ar temperamentīgu priekšnesumu, ko raksturoja daudzbalsība un ritmiska bagātība, kā arī asprātība dziesmu stāstos. Meiteņu nolūks bija iekustināt publiku uz līdzi dziedāšanu. Vakara pārsteiguma viesi, kā jau ierasts, bija neatkārtojamais Mazais princis. Šis trio tautiskās zināšanas lika vienā laivā ar vēdiskajām un šo viedumu nostiprināja ar plašu auditorijas kritiku izturējušām pop dziesmām šlāgermūzikas estētikā. Īsi, bet ļoti efektīvi laivās sēdošie atplauka plašā smaidā un bija gatavi Dagambas priekšnesumam. Dagamba akadēmiski skolotie mūziķi jau izsenis pārsteiguši ar izdomu un radošumu, asu prātu un asprātību, un izcilu tehniku darbojoties tieši crossover stilistikā. Dagamba ir viena no divām latviešu grupām, kas ir uzstājusies Glastonberijas festivālā un klasiskās mūzikas koncertu noorganizējuši Arēnā Rīga. Tagad tam visam klāt nācis arī festivāls Laivā. Dagambas uzstāšanās laikā Juglas ezeru pārklāja krēsla, kas deva Dagamba jaunais sastāvs. No kreisās: Antons Trocjuks, Dainis Tenis, Valters Pūce, Alise Broka kontrabasiste, kas šajā vakarā tika oficiāli uzņemta grupas sastāvā un Artūrs Jermaks. Grupā vairs nespēlēs Hamids (Hamid Rahbaralam), kurš ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Vācijā. iespēju spēlēties arī skatuves gaismu māksliniekam. Dagamba atskaņoja kompozīcijas no programmām, kur dižgari Bēthovens, Prokofjevs, Čaikovskis satikuši mūsdienu klasiķus Radiohead, Muse un Rammstein. Bet Dagamba joprojām sirdīs ir rokstāri laivas tika sakustinātas! Pacilāti izskanēja arī Oda priekam. Piecas stundas uz Juglas ezera aizritēja ļoti ātri. Neierastais formāts, skaistā apkārtne, izcilie laikapstākļi un, galvenais, ilgas pēc koncertu apmeklēšanas festivālu Laivā padarīja par neaizmirstamu vakaru. Protams, šādam formātam ir savi mīnusi smalkākās drānas laivā nevilksi, un ilgā sēdēšana var kļūt apgrūtinoša, bet, iespējams, tieši šie faktori atkal pievērš klausītāju uzmanību galvenajam mūzikai, kas pārāk ilgi ir bijusi fons. Festivāls Laivā notikšot arī nākamajā gadā. Aiga Leitholde, sabiedrisko mediju portāls lsm.lv Pilns raksts lasāms lv/raksts/kultura/muzika/dagambaun-tautumeitas-sakul-juglas-ezeraudenus festivala-laiva-apskats. a370011/ FOTO Lauris Vīksne FOTO Lauris Vīksne Dagamba. No kreisās: Dainis Tenis, Valters Pūce, Antons Trocjuks; aizmugurē Hamids (Hamid Rahbaralam). FOTO Lauris Vīksne Dagamba. Dainis Tenis. FOTO Lauris Vīksne

9 Trešdien, gada 19. augustā Laikraksts Latvietis 9. lpp. Kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Centrā diriģents Normunds Šnē. FOTO Reinis Hofmanis Sinfonietta Rīga aicina Uz kamermūzikas vakariem Dzintaru koncertzālē Ciklā Vasaras vakara kamermūzika 21. un 27. augustā plkst Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē kamerorķestris Sinfonietta Rīga piedāvā aizraujošu ceļojumu smalko muzikālo attiecību pasaulē. Sešas vīzijas seši esamības portreti. Sešos atšķirīgos sastāvos orķestra mūziķi ielūkosies Sergeja Prokofjeva, Džona Adamsa, Volfganga Amadeja Mocarta, Igora Stravinska un Kloda Debisī mazo formu partitūrās. Cikla pirmajam koncertvakaram, kas klausītājus Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē pulcēs piektdien, Intriģējošs šajā ziņā ir Sinfonietta Rīga koncertvakara programmā iekļautais Kvintets solminorā. Muzikoloģe Inga Žilinska, raksturojot skaņdarbu, teic: Sergeja Prokofjeva eksperiments sacerēt mūziku ceļojošai cirka trupai kā spējš ideju vilnis pārauga darba pasūtītāja Serža Kusevicka ieceres, un jaunradītā, robusti grebtā partitūra izrādījās nederīga baletam, taču ārkārtīgi nozīmīga Prokofjeva stila meklējumos. Atskaņojumā piedalīsies vijolniece Agnese Kanniņa, altists Ivars Brīnums, kontrabasists Viktors Stankevičs, 21. augustā dots apakšnosaukums obojists Pēteris Endzelis un klarnetists Stravinskis, Adamss, Prokofjevs. Mārtiņš Circenis. Eksperiments un pozitīva stūrgalvība krustpunkti, kas zibšņo šī vakara skaņražu partitūrās. 20. gs. baleta un orķestra krāsu revolucionārs Igors Stravinskis gadā publiku šokēja ar negaidītu radošu salto. Nelabvēļi steidza skaņradim pārmest neapdomīgu novēršanos no grodi izkoptā krievu neo-primitīvisma stila, krītot 18. gadsimta manierisma bezgaumībās. Taču vien ar laika distanci kritiķi aptvēra komponista radošos nodomus. Bija atšķirta jauna lapaspuse mūzikas evolūcijas procesā, proti neoklasicisms, bet Stravinska Pūšaminstrumentu oktets jaunajai mūzikas valodai kalpoja par sava veida etalonu. Skaņdarbu Dzintaru publikas priekšā cels flautiste Ilona Meija, klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotisti Jānis Semjonovs un Elza Ozola, trompetisti Jenss Emīls Holms un Edgars Švembergs, kā arī trombonisti Lauris Zvejnieks un Artūrs Bērziņš. Pie diriģenta pults Jānis Stafeckis. Arī otrs 20. gs. mūzikas milzis Sergejs Prokofjevs savu skaņraža spalvu it bieži pieskaņoja dejas ritmiem un ķermeņu valodas plastikai. Trešais šī vakara skaņdarbs pieder joprojām aktīvajam amerikāņu ideju sintezētājam Džonam Adamsam. Pasaulslavenā Kronos kvarteta pasūtījumā Adamss gadā sarakstīja John s Book of Alleged Dances. Sinfonietta Rīga kvartetā pulcēs vijolnieci un orķestra koncertmeistari Martu Spārniņu, vijolnieci Lieni Neiju-Kalniņu, altistu Ivaru Brīnumu, čellistu Kārli Klotiņu. Uz cikla otro koncertvakaru Mocarts, Adamss, Debisī orķestris publiku aicina ceturtdien, 27. augustā. Koncerta programmā trīs meistardarbi kameransambļiem divas dabisku fenomenu apjūsmotas vecmeistaru vīzijas un viens tehnokrātijas slavinājums, ko rosinājis kādas citas radošas personības gars. Džona Adamsa opusu Shaker Loops pilnā orķestra versijā Sinfonietta Rīga klausītāji ir dzirdējuši jau agrāk. Šoreiz skaņdarbu klausīsimies reti sastopamajā pārlikumā stīginstrumentu septetam. Inga Žilinska skaidro: Valodu, ko 20. gs. 70. gados pasaulei piedāvāja amerikāņu minimālisma radītāji, steidza apgūt daudzi. Ilgspēlējošu efektu tā atstājusi arī uz Džona Adamsa pasaules redzējumu, kurš vienā no daiļrades augstākajām virsotnēm apcerējis viļņošanās efektu, ko sapludinājis ar minimālisma cilpošanas paņēmieniem. Septeta atskaņojumā piedalīsies vijolnieki Marta Spārniņa, Anti Kortelainens, Kristiāna Krūskopa, altiste Ineta Abakuka, čellisti Madara Norbūte un Dārta Svētiņa, kontrabasists Jānis Stafeckis. Pie diriģenta pults Normunds Šnē. Gaiša melanholija vasaras izskaņā iemirdzēsies abu vecmeistaru austriešu klasicisma ģēnija Volfganga Amadeja Mocarta un franču impresionista Kloda Debisī skaņu audeklos. Mocarta Pirmajā flautas kvartetā muzicēs flautiste Ilona Meija, vijolniece Madara Gaile, altists Ivars Brīnums un čelliste Māra Botmane. Savukārt Pola Verlēna dzejas vārsmu iedvesmotajā Debisī Mazajā svītā, ko sākotnēji autors radījis atskaņojumam klavierēm četrrocīgi, vēlāk ieguva veiksmīgu un koncertzāļu publikas apjūsmotu orķestrāciju. Sinfonietta Rīga kamermūzikas vakarā šis liriskais šedevrs būs klausāms filigrānā pārlikumā pūšaminstrumentu kvintetam. Atskaņojumā piedalīsies flautiste Ieva Pudāne, obojists Pēteris Endzelis, klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotists Jānis Semjonovs un mežradznieks Artūrs Šults. Koncertcikls tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Koncertu skaņu ierakstu veic Latvijas Radio 3 Klasika. Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs un interneta veikalā. Gints Ozoliņš, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sabiedrisko attiecību vadītājs Rīga,

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā Jauniešu koris BALSIS Uzsāk koncertsēriju Lielupes BALSIS Savu 34. sezonu Jauniešu koris BAL- SIS iesāks ar gadā aizsāktās koncertsērijas Daugavas BALSIS turpinājumu LIELUPES BALSIS! No 27. līdz 30. augustam LIELUPES BALSIS 2020 ietvaros izskanēs 10 koncerti Lielupes abos krastos posmā Bauska Jelgava. Koncertsērija būs lielisks emociju ceļojums vietās, kur kormūzika šodien skan reti vai nav skanējusi vispār. BALSIS klausītājiem sagatavojušas 4 dažādas koncertprogrammas, kurās izskanēs latviešu un ārzemju autoru garīgā un laicīgā mūzika, Raimonda Paula un Ineses Zanderes dziesmu cikls Par Latvijas upēm, kā arī Dziesmu svētku klasika un koristu solo repertuārs. LIELUPES BALSIS ir arī ceļojums, kurā vēršam uzmanību kultūrvēsturiskajam mantojumam, iepazīstam, atgādinam, popularizējam un galu galā - paši izzinām mūsu zemes vēsturi un smeļamies spēku rītdienai. 27. augusts, ceturtdiena koncertsērijas pirmais koncerts Bauskas Pilskalna parka estrādē, kopā ar izcilo dzejnieci Inesi Zanderi, kura īpaši šai reizei būs sagatavojusi savas dzimtas stāstu un dažus jaunus dzejoļus. Koncerta izskaņā kopīgā dziesmā ir aicināti pievienoties visi Bauskas novada koru dziedātāji koncerts pie Bornsmindes muižas ieskandinās Rundāles novada svētkus, kuri norisināsies no 29. augusta līdz 6. septembrim. Bornsmindes muižas kungu māja celta ap gadu un ir pārbūvēta četras reizes; sākotnēji celta kā vienstāva ēka baroka stilā, 19. gs. sākumā pārbūvēta vēlā klasicisma stilā, iegūstot otro stāvu, taču 19. gs. beigās pārbūvēta tā laika populārajā neogotikas stilā un ieguvusi torni. Pēdējā pārbūve notikusi gadā, kad ēka ieguva tās pašreizējo izskatu. Kopš tā laika muižas telpās izvietotas Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes, vēlāk tuberkulozes slimnīca, bet tagad tā ir pamesta topošajā IGO mūzikas un mākslas centrā Ceplis klausītājiem būs iespēja baudīt kora dziedātāju solo programmu savdabīgā, industriālā vidē upes krastā. 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā ciematā Ceplis izveidojās rūpniecisks kompleks, kurš savu darbību turpināja arī padomju laikā līdz 90. gadiem. Kompleksā ietilpst kaļķu dedzinātava, ķieģeļu ceplis, dakstiņu ražotne, krāsns podiņu ražotne, glazēšanas cehs u.c. Līdz pat gadam tas piederēja grāfam Anatolam Līvenam, kurš bijis arī Cepļa vadītājs. 28. augusts, piektdiena Mežotnes pilskalnā un Mežotnes Līgo dārzā (Doktorāta iela 4) būs divdaļīgs koncerts ar pārgājienu pār Lielupes gājēju tiltiņu. Pilskalnā, kā jau senču svētvietai pienākas, skanēs tautiska programma, bet Līgo dārzā BALSIS kuplinās Mežotnes vokālais ansamblis Mēs un vadītāja Liene Gaile koncerts Salgales jaunajā baznīcā. Salgales baznīca būvēta 16. gs., bet jau pēc nepilniem 100 gadiem tās vietā tika uzcelta cita, jo vecā bijusi nolietojusies. Otrajā pasaules karā dievnams tika pamatīgi sabombardēts un pēc tam vairs netika atjaunots. Vēlāk Salgalē uzbūvēta jauna baznīca Salgales evaņģēliski luteriskā baznīca. 29. augusts, sestdiena Staļģenes muižas parkā. Muiža veidojusies 16. gs., taču pašreizējais muižas komplekss izveidots 18. gs. beigās. Šobrīd pils telpās darbojas Staļģenes vidusskola un pagraba telpās Jaunsvirlaukas pagasta novadpētniecības muzejs. Koncertā piedalīsies Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta un Ozolnieku novada Salgales pagasta jauktais koris Svīri un diriģents Farhads Stade Jāņa Čakstes māja Aučos ir Latvijas Valsts pirmā prezidenta dzimtas mājas, kas celtas 20. gs. 30. gados un kopš gada atkal pieder Čakstes dzimtai gadā atjaunotajā kalpu mājā modernā, laikmetīgā formā izstāstīts Jāņa Čakstes un viņa dzimtas likteņstāsts Latvijas vēstures un demokrātijas attīstības kontekstā pie Teteles pamatskolas, kas ir viena no senākajām Ozolnieku un Jelgavas novada skolām. Par tās teju 200 gadu seno vēsturi liecina ne tikai skolai blakus esošais parks, bet arī ap gadu Lielupes krastā būvētais Tetelmindes tornis, par kura celšanu esot divas versijas vieni uzskata, ka tas ticis celts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš bijis barona Frīdriha fon Bēra draugs un bieži braucis kopā ar baronu medībās, bet citi pauž, ka celts tādēļ, ka 19. gs. vidū šajā apkārtnē esot bijušas modē mākslīgas pilsdrupas. 30. augusts, svētdiena koncerts Jelgavas stacijā, kas ir viena no lielākajām dzelzceļa stacijām Latvijā. Celta gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts Oto Dīce) un ir saglabājusies līdz mūsdienām, kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursējis starptautiskais vilciens Nord Express maršrutā Rīga Jelgava Kēnigsberga Berlīne. Šādas būs Lielupes BALSIS 2020, bet nākamgad koncertsērija turpināsies līdz Baltijas jūrai. Jauniešu koris BALSIS un Ints Teterovskis izsaka milzīgu pateicību Bauskas, Rundāles, Ozolnieku un Jelgavas novadiem, Bauskas un Jelgavas pilsētām, Mežotnes, Rundāles, Salgales, Jaunsvirlaukas, Cenu pagastu pārvaldēm par iesaisti koncertsērijas organizēšanā un realizēšanā. Lielupes BALSIS 2020 tiek realizētas, pateicoties Zemgales plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda, Ak- Turpinājums 11. lpp.

11 Trešdien, gada 19. augustā Laikraksts Latvietis 11. lpp. Labklājības rezidenču tīkls Tiešsaistes konference Labklājības rezidences: metodika un pieredze no gada 17. līdz 21. augustam, izmantojot ZOOM un Facebook Vienas nedēļas laikā no 17. līdz 21. augustam mākslinieki, organizatori, sociālās un veselības aprūpes pārstāvji dalīsies pieredzē par sociāli iesaistītu mākslas praksi labklājības rezidencēm kā 3 gadu ilga projekta Labklājības rezidenču tīkls noslēguma pasākumu. Izmantojot pieredzi no konferencēm, mācību vizītēm, ideju laboratorijām un pilot-rezidencēm, šis starptautiskais projekts rezultējas ar visiem pieejamu bezmaksas metodoloģisko publikāciju, kas labklājības rezidenču potenciālajiem organizatoriem un dalībniekiem palīdzēs orientēties labklājības rezidenču procesos. Publikācijas prezentācija ievadīs 5 dienu konferenci, kur runātāji, pārstāvot visas organizācijas, dalīsies savā pieredzē. Saturs būs pieejams izmantojot Zoom un Facebook un vēlāk YouTube. Komunikācija notiks angļu valodā. Labklājības rezidence ir jēdziens, kas apvieno mākslas rezidences un sociāli atbildīgu mākslu. Rezidences ir cieši saistītas ar sociālajām un veselības aprūpes organizācijām, piemēram, aprūpes namiem, slimnīcām, cietumiem vai bērnunamiem u.c. Šādās rezidencēs mākslinieki rada mākslas darbus sadarbībā ar cilvēkiem, kas dzīvo un strādā iepriekš minētā vidē. Kopš gada biedrības Sansusī vadībā piecas organizācijas no Latvijas (Sansusī, Rīgas cirks), no Krievijas (Sortavalas Sociālais un kultūras jauniešu centrs), no Somijas (Piste Kollektiivi) un no Zviedrijas (Resurscentrum för konst (ArtNorth)) ir izveidojušas labklājības rezidenču tīklu un izstrādājušas metodiku labklājības rezidencēm. Projektu ir atbalstījusi Baltijas jūras valstu padome, Ziemeļvalstu Baltijas mobilitātes programma, Somijas Izglītības un kultūras ministrija, Somijas Mākslas veicināšanas centrs, Norbotenas reģions, Nordisk Kulturfond, Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds. Lasīt vairāk: Jānis Laucenieks, koordinators Odrija Fišere, Rīgas cirka rezidenču programmas kuratore gada 13. augustā Jauniešu koris BALSIS Turpinājums no 10. lpp. ciju sabiedrības Latvijas valsts meži finansiālam atbalstam (641,09 EUR). Koncerti ir bezmaksas. Par iespējamiem ierobežojumiem interesēties īsi pirms koncerta norises vietā, kā arī balsis.lv. Seko mums: balsis.lv, twitter.com/choirbalsis, facebook.com/choirbalsis, instagram.com/youthchoirbalsis Klausies mūs: Spotify Youth choir BALSIS Ints Teterovskis Jauniešu koris Balsis. Koncerts no sērijas Daugavas BALSIS. FOTO Jauniešu koris Balsis Koncertu saraksts ērtākai lietošanai 27. augusts ceturtdiena Bauskas Pilskalna parka estrādē kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi un Bauskas novada koristiem pie Bornsmindes muižas IGO topošajā mūzikas un mākslas centrā Ceplis. 28. augusts piektdiena Mežotnes pilskalnā Mežotnes Līgo dārzā (Doktorāta iela 4) kopā ar Mežotnes vokālo ansambli Mēs Salgales jaunajā baznīcā. 29. augusts sestdiena Staļģenes muižas parkā kopā ar jaukto kori Svīri Jāņa Čakstes mājā Aučos pie Teteles pamatskolas 30. augusts svētdiena Jelgavas dzelzceļa stacijā... slavenus latviešus Amerikā! Turpinājums no 7. lpp. amerikānietēm. Preses karalienes gods sagādājis Zintai daudzus piedāvājumus uzstāties televīzijas raidījumos. Vienu no tādiem viņa izmantoja pagājušā nedēļas nogalē, viesodamās Mexico City televīzijā, kur ziemeļnieciskā blondīne tā sajūsmināja meksikāņus, ka kāds rančo īpašnieks jaunajai televīzijas viešņai uzdāvināja dzīvu bulli. Zintu redzēsim arī uz Losandželosas un Sanfrancisko televīziju ekrāniem, jo līgums ar Metro Goldwyn Mayer filmu sabiedrību paredz darbu sākšanu septembrī. Līdz tam gan jaunajai aktrisei darba pilnas rokas, daudzas stundas dienā jāveltī mācībām, piesavinoties filmu aktieriem nepieciešamās tehniskās zināšanas. Daudz kas jau zināms, daudz vēl apgūstams un iegaumējams, lai varētu sākt mēģinājumus Jupitera lampu gaismā, izsakās tagadējā holivudiete Zinta Ziemelis. Viņa sajūsmināta par gūtajiem panākumiem un priecājas, ka varēs tēlot filmās, kāda nodarbība ir daudzu jaunu meiteņu, to starpā arī Zintas, sapnis. Un topošā filmu aktrise vēl piemetina: Māte, un jo sevišķi mana vecmāmiņa, jau no mazotnes mācījušas mani lūgt Dievu. To esmu allaž darījusi, klusībā vienmēr piesaukdama Viņa palīgu. Esmu pateicīga, ka mans ceļš tagad pašķīries, un veltīga nav bijusi svīšana sešus gadus zem Ņujorkas televīzijas spuldzēm. Skatuves darbam biju pieķērusies ar visu sirds degsmi, un tanī saskatu sava mūža piepildījumu. Vita Gaiķe Laikrakstam Latvietis Pirmpublicējums Latvija Amerikā

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā Saules ģimnāzista atmiņas (3) Nepilns gads pēckara Vācijā Otrais turpinājums. Sākums LL608, LL609. No manā rīcībā viņu aizbraukšanas esošajiem materiāliem es savā pusis- nevaru noskaidrot, kad tabā paliku viens. beidzās 4. klases mācību Tēvs regulā- gads un kad sākās ri, reizi nedēļā, nākošais. Iepriekšējais ar pēcpusdienas mācību gads varēja būt sācies gada aprīļa otrajā pusē, jo man, sākot skolu maija sākumā, 1. trimestris jau bija iesācies. Skolas beigšanas gatavības apliecība ir datēta ar gada 20. novembri. Jāsecina, ka vilcienu no Pinebergas atveda pārtiku. Tā kā es tajā laikā biju skolā, tad to ielika manā skapītī. Mani otrie jaunais mācību gads varēja sākties pēc Ziemsvētku brīvlaika gada sākumā Baltijas Universitāti no Hamburgas pārcēla uz Pinebergu. Tā kā tēvs strādāja universitātes mehāniskās darbnīcās, tad arī viņu pārcēla un pierakstīja Pinebergas nometnē. Februārī arī mēs ar māti no Špakenbergas pārcēlāmies uz Pinebergu. Māti pieņēma darbā par saimnieci nometnes virtuvē. Bija arī Pinebergas nometnē ģimnāzija. Tā gan bija krietni mazāka, bet būtu atkritusi braukšana. Es tomēr gribēju turpināt iesāktās mācības Saules ģimnāzijas 5. klasē. Kā to izdarīt? Saules nometnē dzīvoja Abiku ģimene, paziņas no Jēkabpils vācu okupācijas gados. Ar Arvīdu Abiku mātei bija kopīgas teātra gaitas. Meita Dzidra bija mana skolas biedrene no Jēkabpils pamatskolas. Viņa bija pieteikusies Baltā gulbīša akcijā darbam Anglijā un jau pēc dažām dienām atstāja Vāciju. Kā jau tas nometnēs bieži bija, skapji un segas sadalīja istabu divās daļās. Ar Dzidras aizbraukšanu Abiku pusistabā atbrīvojās brīva vieta, kuru piedāvāja man. Es joprojām paliku pierakstīts Pinebergā. Ar nometnes komandanta, mūsu skolas direktora, atļauju varēju Saules nometnē dzīvot nepierakstījies. Varēju arī saņemt pašķidro pusdienu zupu. Pārējā pārtika bija jāatved no Pinebergas, vai arī jāiegūst spekulatīvā ceļā. Pēc kāda laika Dzidra varēja savus vecākus izsaukt uz Angliju. Pēc pusistabas iemīt- Kādreizējā Gēstahtes stacija gadā. nieki uzmanīja, lai tā nepazustu. Piektdienas pievakarē braucu mājās. No Gēstahtes ar vilcienu līdz Hamburgas galvenajai stacijai, tad ar S-bāni uz gala staciju Altonu, pēc tam ar vilcienu uz Pinebergu. Vilcieni bieži bija pārpildīti, nereti bija jāstāv ārpusē uz trepēm. Svētdienas pievakarē atpakaļ uz Gēstahti. Ar vilcienu uz Altonu, ar S-bāni uz Galveno staciju, ar vilcienu līdz Bergedorfam, ar pēdējo autobusu uz Gēstahti gada vasarā ieveda vasaras laiku (varbūt arī gada vasarā, bet to es tik labi neatceros), pagriežot pulksteni 2 stundas atpakaļ. Rezultātā vasaras vidū gandrīz līdz pusnaktij bija gaišs. Mums, atnākušiem no skolas, īsti negribējās sagatavot skolas uzdevumus. Patika vairāk padzīvot ārā. Tā skolas darbiem atlika tikai priekšpusdienas cēliens. Vasaras brīvlaika mums nebija. Nezinu, kurš skolotājs to bija pirmais iesācis, bet domāju, ka tas bija Šmidhens. Pa gaiteni staigājot, satiekot kādu no mūsu klases skolniekiem, vienmēr jautāja: Sīnus no 30 grādiem? Bija jāzina atbilde: viena puse. Kādreiz sekoja skolotāja piebilde: viena puse, plus viena puse, mīnus viena puse, ir viena puse. Tāda gadā izskatījās vieta, kur kādreiz bija Saules nometnes baraka, kurā nepierakstījies dzīvoju gadā. FOTO Guntars Saiva Mēs bijām vecumā starp 17 un 25 gadiem, varbūt, ka kāds bija arī gadu vai divus vecāks. Daļa skolasbiedru bija izstaigājuši kara gaitas. Arī tie no mums, kas nebijām šauteni rokā turējuši, bēgļu gaitas un kara briesmas bijām izbaudījuši, vienā vai otrā veidā. Neskatoties uz vecuma starpībām un kara laika piedzīvojumiem, mēs bijām vienota klase. Varbūt tikai kādi divi vai trīs tā īsti neiekļāvās pārējo vidū. Maizes rieciens visiem skolniekiem bija paplāns. Skolniekiem vieniniekiem, galvenokārt bijušajiem karavīriem, atļāva pa kādām nedēļām divām, ņemt vienu dienu brīvu no skolas mācībām, lai kaut ko piespekulētu dzīves iztikai. Vēl gadā daudziem zēniem tās drēbes, kas mugurā, bija gandrīz vai vienīgās. Bieži pagatavotas no segām, vai savā laikā atnākušas UNR- RA palīdzības saiņos. Tas īpaši attiecās uz bijušajiem karavīriem. Šķiet, ka meitenēm ar drēbēm bija nedaudz vieglāk. Uz skolas izlaidumu gan visi zēni bija saģērbušies uzvalkos. Uz skolu nācām, no skolas gājām, pasituši savu nedaudzo grāmatu paciņu padusēs. Tāda toreiz bija mode. Portfelis, vai kāda īpaša soma, bija tikai nedaudziem. Mūs vienoja vēlēšanās mācīties. Ar maz izņēmumiem nevienu mājās nespieda mācīties. Zinājām, ka Vācijā palikšana nebūs. Gribējām vidējo izglītību iegūt latviešu valodā, lai citur nebūtu jālauzās angļu, spāņu vai kādā citā valodā. Tas nenozīmē, ka mēs bijām ideāli skolnieki. Ja bija iespēja, izmantojam skolotāju vājības. Nedarbi jau vienmēr ir bijuši daļa no skolas dzīves. Tomēr neatceros, ka būtu bijušas kaut cik nopietnas disciplīnas problēmas. Kādreiz ar kādu izdarību mēģi- Turpinājums 13. lpp. FOTO Guntars Saiva

13 Trešdien, gada 19. augustā Laikraksts Latvietis 13. lpp. Saules ģimnāzista atmiņas (3) Turpinājums no 12. lpp. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva nājām izprovocēt arī mūsu direktoru, bet viņš bija pārāk pieredzējis, lai tas izdotos. Bet bija arī priekam un jautrībai ziedots savs laiks. Minēšu tikai klases vakarus. Pāris reizes gadā tādus sarīkoja vācu krodziņā Zaļajā Medniekā (Grüner Jäger) dažus kilometrus aiz Špakenbergas. Par klases himnu bijām izvēlējušies nenoskaidrota autora toreiz un vēl šodien Latvijā populāro mazo dziesmiņu, ko dziedājām ne- Ģimnāzijas izlaidums. Runā direktors Jānis Esers. Pie galda no labās Pedagoskaitāmas reizes: gu padomes sekretārs Valdemārs Švānbergs. Lejā aiz upītes, zied zilas puķītes... Izlaiduma sabiedriskā daļa. Izlaiduma sabiedriskā daļa. Ceturtais no kreisās malas Guntars Saiva, ap vidu ar brillēm pulk. Osis, labajā malā skolotājs Štelmahers. Oficiālajā daļā pēc direktora J. Esera uzrunas no Pedagogu padomes sekretāra V. Švānberga rokām katrs saņēmām savas Gatavības Apliecības. Par savējo biju ļoti priecīgs: Ticības mācībā ļoti labi (5); latviešu valodā ļoti labi (5); angļu valodā labi (4); vācu valodā labi (4); vēsturē labi (4); psiholoģijā un loģikā ļoti labi (5); ģeogrāfijā labi (4); kosmogrāfijā ļoti labi (5); fizikā ļoti labi (5); ķīmijā ļoti labi (5); aritmētikā ļoti labi (5); algebrā FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva Pienāca mācības gada beigas un mūsu pēdējās dienas Saules ģimnāzijā. Vēl bija jāiztur gala eksāmeni latviešu valodā, angļu valodā, analītiskā ģeometrijā un algebriskā analīzē. Gala eksāmenu komisijā bija arī pārstāvji no Lībekas Latviešu ģimnāzijas. Mutiskos eksāmenos bija jāizvelk biļete, jāpastāsta par attiecīgo tematu un bieži jāatbild uz kādiem jautājumiem. Rakstiskos jāatrisina uzdotā problēma, vai jāraksta diktāts Mūsu izlaidums Saules ģimnāzijas trešais, skaitliski bija ļoti liels. Kopā ar mūsu reālo un otru humanitāro klasi bijām 51 skolnieks. Tikai viens skolnieks, Juris Godļevskis, beidza skolu bez tiesībām iestāties universitātē un Ēvalds Višķers nepietiekošu sekmju dēļ ģimnāziju nebeidza gadā Toronto, Kanādā sieva bija satikusi Juri Godļevski. Juris, neskatoties, ka beidza ģimnāziju bez tiesībām iestāties universitātē, bija studējis vai pat beidzis kādu Kanādas Katoļu universitāti. Svarā gan bijis ļoti pieņēmies. Izlaidums notika gada 25. novembrī Saules nometnes YMCA s divstāvu namā. Augšējā stāvā norisinājās oficiālā daļa, apakšējā sabiedriskā. *** FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva Ģimnāziju nobeidzot pietiekami (3); ģeometrijā labi (4); trigonometrijā ļoti labi (5); analītiskā ģeometrijā ļoti labi (5); algebriskā analīzē ļoti labi (5); dabas zinātnēs labi (4); mākslas vēsturē labi (4); zīmēšanā pietiekami (3); rasēšanā labi (4); fiziskā audzināšanā ļoti labi (5). *** Sabiedriskajai daļai Abiturientu vakaram skolnieki izdeva pašu gatavotu avīzīti Negaidītais Viesis Pusnaktī ar sekojošo vārsmu titullapā: Skolnieki, lai iesviķotu, Formē brīvprātīgo rotu. Un nu drīzi te un tur Atskan Gaudeamus igitur. Kad muzikanti cilā ragus Vēl daži sēž un kožļā nagus. Vot kur tā ir štramma meita Kam tā tumši zilā kleita Līdz ko spēlēs pirmo Diksi Lūgšu to uz deju fiksi! Komplimenti birst kā klijas Viņš steidz ieņemt pozīcijas Tā caur briļļu stikliem lūrē Piedod gāzi un tik stūrē. Bet citi pumpē alu, šņabi Līdz kamēr jūt, ka vairs nav labi Un ja vēl grib ko jaunu sākt Tam vecam vajag ārā nākt. Šī vārsma arī izteica sabiedriskās daļas gaisotni, kas lielā jautrībā turturpinājums 15. lpp.

14 14. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 19. augustā Mūžībā aizgājusi Rotas koriste AIJA OZOLS Dzimusi g. 28. maijā Alojā, Latvijā Mirusi g. 13. augustā Melburnā, Austrālijā Dziedot dzimu, dziedot augu, Dziedot mūžu nodzīvoj ; Dziedot mūžu nodzīvoju Sav valodu skandinot. Draudzībā piemin Aina, Nora, Trūdi, Niks Kas var mani aizdziedāti, Kas var mani aizrunāt? Es jau biju to ļautiņu, Dziedātāju, runātāj... t.dz. Mūžības ceļā devusies AIJA OZOLA Mīļā piemiņā Aiju paturēs Elīna, Ēriks, Ilze un Gunārs Nāc, Tu latvju Pestītājs! Latviešu tauta piedzīvoja, ka debesu valstība nāk virs zemes Ir teikts, ka cilvēki vai tauta, kas nezin vai jostu vai pasaku. Agrāk Pāvils rakstīja korintiešiem: Jo citu nemācās no savas vēstures, ir lemti to atkārtot pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus vai piedzīvot atkal. Bieži esmu vaicājis: Kad Kristus. Tādēļ, ka latvieši šo pamatu un dievvārdus izteiktā bija Latvijas pirmā garīgā atmoda? Neesmu un vēsturiskā veidā pieņēma un piedzīvoja, Gundars Ceipe vairs pārsteigts, ka liela daļa mūsu tautiešu to varēja rakstīt: Šie daži gadi bija neparastākie Latvijas vēsturē. Viss kustējās, šķīda zibeņi, pravietojumi, apreibums, ko- nezin. Uldis Ģērmanis savā klasiskajā Latviešu tautas piedzīvojumi apraksta to nodaļā, ko lektīva sajūsma, pat ekstāze, cilvēki bija spēku pārpilni, bērni, sievietes, vīrieši, jaunieši, asaras, nožēlas vaidi, morāles viņš sauc Nu nāk Latvju pestītājs! Viņš to iesāk ar vārdiem: Ap gadu vairākos Vidzemes apgabalos notiek savādas un tikumu nomaiņa, sajūsma pilnīgi, pilnīgi cita realitāte. lietas. Man ļoti patīk šis ievads. Garīga atmoda nav parasta Kas notika? Latvieši tika savienoti ar Jēzu Kristu, kā zars lieta mūsu saprašanā. To, kas notika Latvijā šajā laikā, daudzi šodien sauktu par fanātismu vai galējībām. Šai atmodai vēkiem kļuva par debesu cilvēkiem. Tauta savā sejā sāka nest tauta tika uzpotēta pie dzīvības koka... Latvieši no zemes cil- tad, kā tagad, kad tā notiek, bija liela pretestība, lielā mērā no debesu atspulgu... Pirmo reizi latviešu vēsturē mēs redzam tiem, kuriem bija vara vai teikšana. Ģērmanis turpina: Muižu krogi kļūst arvien tukšāki, bet ļaudis saticīgi, laipnāki un pārliecības un principu dēļ. Bez šādas tautas pieredzes un ga- visaugstāko morāles izpausmi gatavību upurēties savas priecīgāki. Iedomājies, kā tu justos, ja būtu krodzinieks. rīgas tradīcijas nebūtu iespējama Latvijas valsts izcīnīšana. Kas tagad krogu vietā nodarbināja mūsu tautiešus? Latviešu tauta piedzīvoja, ka debesu valstība nāk virs zemes. Ģērmanis turpina: Pirmo reizi latvieši ar sajūsmu piedalās dievkalpojumā. Pirmo reizi viņi tur sajūt prieku, apmiegriešanās pie Dieva vārda ir grūti atrast pareizo ceļu uz priekšu. Dieva kosmiskais spēks mājoja viņos. Bez šādas atziņas un atrinājumu un cerību... Ļaudis sāk justies pašapzinīgāki un Dieva svētība nav garantēta katrai tautai vai cilvēcei. Dievs svētī tautas un cilvēkus, kas uzņem Viņu un klausa Viņa vārdam. drošāki. Kad atskan viņu iemīļotā dziesma Nu nāk latvju Pestītājs, tad daudziem šķiet, ka sākušies labāki un gaišāki laiki. Kā tas bija noticis? Ap gadu Vidzemē ieradās Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasar- Svētīga, tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu. (Psalmi 33:12). tā sauktās brāļu draudzes sludinātāji. Tie bija vienkārši, gā. (Lūkas 11:28). sirsnīgi ļaudis. Viņi mācīja dievvārdus saprotamos un vienkāršos vārdos un mudināja uz labāku un krietnāku dzīvi. kurā mūsu tautai gāja grūti. Lai Dievs palīdz, ka mēs katrs Laiks, kurā mēs dzīvojam šodien, ir līdzīgs tam laikam, Vēsturnieks Gundars Ceipe savā Latvijas 100 gadu jubilejas izdotajā grāmatā Dieva tautas dzimšana. Latvieši. raksta garīgais balsts un mantojums, tādēļ varam tā dziedāt. varam tuvāk ieklausīties un ticēt Viņa vārdam. Tas ir mūsu par šo atmodu: Kas tad galu gala bija tā vēsts, kas uzrunāja; Nāc, Tu latvju Pestītājs, Ko mums Dievs ir dāvinājs, kuri bija tie vārdi, kas tieši trāpīja latviešu sirdī, ka tie vairs Bērns no šķīstas jaunavas, Par ko visi brīnījās. nespēja pretī turēties? Ieklausaties! Jēzus Kristus, Dieva Viņš no debess nolaižas, Cilvēks top un zemojās; Dēls ir LATVIEŠU PESTĪTĀJS. Jēzus teica: ES ESMU ceļš, Kur Dievs grib, tur tam tik iet, Par mums savas as nis liet. patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Viņa silīt spoži spīd, Gaišums naktī bij to brīd ; Mani. (Jāņa 14:6). Apustulis Pāvils savā pēdējā vēstulē brīdināja: Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet Dievam Tēvam mūžīgs gods, Tas pats Viņa Dēlam dots; Viņš vēl tagad uzņem mūs, Spīdēs tam, kas ticīgs būs. uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, Svētam Garam arīdzan Sakām slav un pateikšan. un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. Mācītājs Aldis Mēs nevaram Jēzus vietā likt nevienu citu vārdu vardi, Laikrakstam Latvietis