Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums"

Transkripts

1 Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums Rīga, 2009.gads

2 Saturs 1. Darbības mērķis Normatīvās atsauces Termini, definīcijas un simboli Termini un definīcijas Simboli Apstākļi tuneļos Vispārējie apsvērumi Apstākļi dienā Apstākļi naktī Apgaismojums dažāda garuma tuneļos Tuneļa apgaismojuma aprēķins Apstāšanās redzamības attāluma noteikšana Tuneļa apgaismojuma izvēle Piekļuves zonas spožuma noteikšana Apgaismojuma līmeņa noteikšana tuneļa zonai dienā Spožuma un vienmērības vērtības Tuneļa sienas Apgaismojuma līmeņu noteikšana naktī Ņirboņa Apžilbinājums Apgaismojuma regulēšanas līdzekļi Apgaismojums elektroenerģijas padeves pārtraukumos Luksoforu signāli Aprēķini un mērījumi Aprēķini Mērījumi...14 Pielikums A. Tuneļa dizaina un uzturēšanas ietekme uz tuneļa apgaismojuma aprēķinu A.1 Vadītāja komforts A.2 Tuneļa dizains A.3 Tuneļa uzturēšana Pielikums B. Apgaismojuma sistēmas B.1 Vispārēji B.2 Simetriska apgaismojuma sistēmas B.3 Pretgaismas apgaismojuma sistēmas Pielikums C. Īsu tuneļu apgaismojums dienā C.1 Caurskates indeksa noteikšana C.2 Dienas laika apgaismojuma nepieciešamības noteikšana Pielikums D. Piekļuves zonas spožuma noteikšana ar tiešu mērījumu D.1 Ierīces D.2 Procedūra esošiem tuneļiem D.3 Procedūra no jauna projektētiem tuneļiem Pielikums E. Piekļuves zonas spožuma noteikšana ar režģa metodi Pielikums F. Piekļuves zonas spožuma novērtējums Alfabētiskais rādītājs Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 2

3 1. Darbības mērķis Ieteikumi apgaismojuma projektēšanai 2.daļa:Tuneļu apgaismojums sniedz ieteikumus autotransporta un jauktas satiksmes tuneļu apgaismojuma aprēķinam, kā arī apgaismojuma aspektiem, kas saistīti ar satiksmes drošību, piemēram, izvietojumu, apgaismojuma līmeni un citiem parametriem, ieskaitot dienasgaismu. Tas ir pielietojams visām autoceļu kategorijām, ieskaitot automaģistrāles. Šī apgaismojuma ieteikumu daļa neietver gājējiem vai velosipēdistiem paredzētu pazemes pāreju vai tuneļu apgaismojumu, kas apskatīts 1.daļā Ceļu apgaismojums. 2. Normatīvās atsauces Sekojošie dokumenti ir neatņemama sastāvdaļa šo apgaismojuma ieteikumu izmantošanai. LVS CEN/TR LVS EN LVS EN /AC:2007 LVS EN Ceļu apgaisme 1. daļa: Apgaismes klases izvēle Ceļu apgaisme 2. daļa: Veiktspējas prasības Ceļu apgaisme 3. daļa: Veiktspējas rēķināšana Ceļu apgaisme 4. daļa: Ietaišu gaismotspējas mērīšana 3. Termini, definīcijas un simboli 3.1. Termini un definīcijas attālināšanās zona vaļējā ceļa pirmā daļa tūlīt aiz tuneļa izejas portāla Piezīme. Attālināšanās zona nav tuneļa daļa, bet ir cieši saistīta ar tuneļa apgaismojumu. Attālināšanās zona sākas pie tuneļa izejas portāla caurskates indekss tuneļa izejas redzamās daļas laukuma attiecība pret redzamo ieejas laukumu, skatoties pirms ieejas no apstāšanās redzamības attālumā esoša punkta, izteikta procentos dienas gaismas aizslietnis ierīce, kas laiž cauri daļu no apkārtējās dienas gaismas Piezīme. Dienas gaismas aizslietņus var pielietot tuneļa ieejas zonas apgaismošanai ieeja tuneļa konstrukcijas daļa, kas ir tuneļa segtās daļas sākums vai, ja tiek lietoti dienas gaismas aizslietņi, tad sākot no dienas gaismas aizslietņiem ieejas zona tuneļa pirmā daļa tūlīt aiz tuneļa ieejas līdz pārejas zonai ieejas zonas apgaismojums tuneļa ieejas zonas apgaismojums, kas vadītājiem dod iespēju ieskatīties tunelī, atrodoties piekļuves zonā ieejas zonas spožums vidējais ceļa virsmas šķērsvirziena spožums tuneļa ieejas zonā Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 3

4 ieejas zonas spožuma attiecība ieejas zonas spožuma noteiktā tuneļa punktā attiecība pret piekļuves zonas spožumu iekšējā zona tuneļa daļa, kas atrodas tūlīt aiz pārejas zonas Piezīme. Iekšējā zona sniedzas no pārejas zonas beigām līdz izejas zonas sākumam iekšējās zonas spožums vidējais ceļa virsmas šķērsvirziena spožums tuneļa iekšējā zonā izeja tuneļa segtās daļas beigas vai, ja tiek lietoti dienas gaismas aizslietņi, dienas gaismas aizslietņu beigas izejas zona tuneļa daļa, kurā, dienas laikā, piebraucoša transportlīdzekļa vadītāja redze tiek ietekmēta galvenokārt ar spilgtumu tuneļa ārpusē Piezīme. Izejas zona sniedzas no iekšējās zonas beigām līdz tuneļa izejai kontrasta atklāšanas koeficients attiecība starp ceļa virsmas spožumu pret tuvojošos satiksmi vērstas vertikālas virsmas apgaismojumu 0,2 m augstumā virs ceļa virsmas noteiktā tuneļa punktā pārejas zona tuneļa daļa, kas atrodas tūlīt aiz ieejas zonas Piezīme. Pārejas zona sniedzas no ieejas zonas beigām līdz iekšējās zonas sākumam. Pārejas zonā apgaismojuma līmenis tiek samazināts no līmeņa, kāds ir ieejas zonas beigās, līdz iekšējās zonas līmenim pārejas zonas spožums vidējais ceļa virsmas šķērsvirziena spožums tuneļa pārejas zonā piekļuves zona Daļa no atklātā ceļa tieši tuneļa ieejas ārpusē (priekšā), kas atbilst attālumam, no kura piebraucoša transportlīdzekļa vadītājam jāspēj saskatīt tuneļa iekšpusi piekļuves zonas garums Zona pirms tuneļa ieejas, kas ir vienāda ar apstāšanās redzamības attālumu piekļuves zonas spožums vidējais spožums koniskā redzes laukā, ko aptver 20 o leņķis ar virsotni piebraucoša transportlīdzekļa vadītāja acu skatupunktā, kas vērsts pret tuneļa ieejas centru. Piezīme. Piekļuves zonas spožumu novērtē no apstāšanās redzamības attālumā esoša punkta, brauktuves vai satiksmes joslas vidū pretgaismas apgaismojums apgaismojums ar gaismekļiem, kuru gaismas intensitātes sadalījums tuneļa asij paralēlā plaknē ir asimetrisks un kuru galvenais kūlis tunelī ir vērsts pret tuvojošos satiksmi Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 4

5 projektētais ātrums (Vpr) tehniski un ekonomiski pamatots normatīvs lielums, kurš ir pieņemts, ievērojot vides apstākļus un plānoto ceļa funkciju. Atbilstoši projektētam ātrumam nosaka ceļa plāna un garenprofila robežparametrus simetrisks apgaismojums apgaismojums ar gaismekļiem, kuru gaismas intensitātes sadalījums tuneļa asij paralēlā plaknē ir simetrisks vispārējā vienmērība ceļa virsmas vismazākā spožuma attiecība pret vidējo spožumu vizuālā informācija optiskie un ģeometriskie līdzekļi vadītāju informēšanai par ceļa virzienu tunelī 3.2. Simboli Pielietoti šādi simboli: A tuneļa ieejas perspektīvā skata segmenta laukums; f fotokameras objektīva fokusa garums milimetros (mm); H tuneļa ieejas augstums metros (m); h filmas negatīvā attēla augstums milimetros (mm); k ieejas zonas spožuma attiecība pret piekļuves zonas spožumu; L spožums kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 ); Lin iekšējās zonas spožums kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 ); Lth ieejas zonas spožums kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 ); Ltr pārejas zonas spožums kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 ); Lv ekvivalentais apžilbināšanas spožums kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 ); L20 piekļuves zonas spožums kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 ); LTP caurskates indekss MF gaismekļa (spuldzes un armatūras koeficientu reizinājums) nolietojuma koeficients qc kontrasta atklāšanas koeficients; SD apstāšanās redzamības attālums (m); TI slieksnis (%); t laiks sekundēs (s) U1 garenvirziena vienmērība; Uo ceļa virsmas spožuma vispārējā vienmērība; Vpr projektētais ātrums; i tuneļa ieejas vertikālā projekcija, izteikta grādos ( o ); u tuneļa izejas vertikālā projekcija, izteikta grādos ( o ); i tuneļa ieejas horizontālā projekcija, izteikta grādos ( o ); u tuneļa izejas horizontālā projekcija, izteikta grādos ( o ); H leņķis, ko ierobežo tuneļa augstums, grādos ( ); P attēla leņķiskais augstums grādos ( o ). Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 5

6 4. Apstākļi tuneļos 4.1. Vispārējie apsvērumi Satiksmes apstākļi tuneļos var ievērojami atšķirties no tiem, kas ir pārsvarā uz atklāta autoceļa. Aprēķinot tuneļa apgaismojumu, ir jāievēro šie atšķirīgie apstākļi, sevišķi attiecībā uz satiksmes drošību. Apgaismojuma ierīkošanas mērķis autoceļa tunelī ir plūsmas ātruma, drošības un komforta nodrošināšana tādā pat mērā, kā uz pieejošiem ceļiem. Šo mērķi var sasniegt vizuāli informējot ceļa lietotājus par priekšā esošiem transportlīdzekļiem, brauktuvi, tās stāvokli un iespējamo šķēršļu esamību. Braukšanas komforts ir svarīgs autoceļu tuneļu apgaismojuma kvalitātes aspekts. Nenodrošinot atbilstošus redzamības apstākļus tuneļa ieejā, pastāv iespēja, ka autovadītāji samazinās braukšanas ātrumu šajā posmā. Pēkšņi ātruma samazinājumi pazemina satiksmes caurlaides spēju un var novest pie satiksmes sastrēgumiem, kā arī satiksmes negadījumiem. Pareizi uzstādīts apgaismojums palīdz pārvarēt diskomforta sajūtu tuneļa ieejā vai izejā, tādejādi panākot satiksmes plūsmas vienmērīgumu, uzlabojot satiksmes drošību un palielinot ceļa caurlaidību un braukšanas komfortu. Braukšanas komforta mazināšanos tuvojoties tunelim un braucot pa to, ietekmē ātrums, satiksmes intensitāte, tās sastāvs, kā arī ceļa, tuneļa un to tuvākās apkārtnes plānojums. Tuneļa apgaismojuma klasi un apgaismojuma līmeni ietekmē satiksmes intensitāte, veids un sastāvs. To nosaka saskaņā ar 5. punktu. Piezīme. Informācija par dažādām apgaismojuma sistēmām ir dota pielikumā B Apstākļi dienā Tuneļa apgaismojums, atšķirībā no parasta ceļa apgaismojuma ir nepieciešams arī diennakts gaišajā laikā. Transportlīdzekļa vadītājam ir jāspēj pārskatīt zināmu ceļa posmu savā priekšā, lai parādoties negaidītām situācijām, vadītājs spētu reaģēt un šī ceļa posma robežās apstāties. Ja ceļa posms iestiepjas tunelī, tā iekšienē ir jābūt pietiekami augstam apgaismojuma līmenim, lai saglabātu redzamību. Ja apgaismojuma līmenis tuneļa ieejā vai pašā tunelī būs nepietiekošs, transportlīdzekļa vadītāja orientēšanās tunelī būs apgrūtināta, un veidosies tā saucamais melnā cauruma efekts. Tuvojoties un iebraucot tunelī, vadītāja acis adaptējas tumšākai apkārtnei. Šī adaptācija ir nepārtraukts process, kā rezultātā, ja tunelis ir pietiekami garš, tā tālākajā daļā apgaismojuma līmeni var vienmērīgi samazināt, līdz tas sasniedz konstantu līmeni tuneļa iekšējā zonā. Izbraucot no tuneļa dienasgaismā, acs daudz ātrāk adaptējas augstākam apgaismojuma līmenim. Līdzīgi, ir jāsaglabā redzamība uz aizmuguri, izbraucot no tuneļa, lai atvieglotu drošus manevrus attālināšanās zonā. Tuneļa apgaismojumam ir jābūt pietiekamam, lai: a) izvairītos no melnā cauruma efekta, (situācija, kad straujas apgaismojuma intensitātes maiņas rezultātā vadītājs nespēj orientēties tunelī); b) samazinātu sadursmes iespējamību ar citiem satiksmes dalībniekiem (transportlīdzekļiem, velosipēdistiem vai gājējiem); c) nodrošinātu nepieciešamam reakcijas laikam un attālumam atbilstošu apstāšanās redzamības attālumu (SD) (skat. 5.1); d) sniegtu vizuālo informāciju. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 6

7 4.3. Apstākļi naktī Nakts laikā neeksistē melnā cauruma efekts, jo ārējā spožuma vērtības ir mazas. Saglabājot visas zonas iepriekšējā veidā, tunelī ir vajadzīgs zemāks apgaismojuma līmenis nekā dienā. (Skat. 5.7.) 4.4. Apgaismojums dažāda garuma tuneļos Apgaismojuma aprēķins gariem un īsiem tuneļiem atšķiras no transportlīdzekļa vadītāja iespējas saskatīt caur tunelim tā izeju, no punkta pirms tuneļa ieejas, kura attālums ir vienāds ar apstāšanās redzamības attālumu. Vadītāja spēja redzēt cauri tunelim galvenokārt atkarīga no tuneļa garuma, lai gan to ietekmē arī citi aprēķina parametri (platums, augstums, plāna un garenprofila līknes u.c.). Viens no galvenajiem apgaismojuma projektēšanas kritērijiem ir-vai piebraucošie vadītāji var redzēt transportlīdzekļus, citus ceļa lietotājus vai šķēršļus, kad viņu attālums no tuneļa ieejas ir mazāks vai vienāds ar apstāšanās redzamības attālumu SD (skat. 5.1). Kad tuneļa izeja ir liela daļa no cauri tunelim redzamās ainas, citus ceļa lietotājus un objektus var viegli saskatīt kā siluetus pret gaišāko fonu aiz tuneļa izejas. No otras puses, ja izeju aptver relatīvi liels tumšs fons, kurā var slēpties objekti, ir nepieciešams mākslīgais apgaismojums. Tas notiek situācijās, kad tunelis ir relatīvi garš attiecībā pret platumu, vai arī tunelis ir izliekts tā, ka var redzēt tikai daļu no izejas vai izeju nevar redzēt nemaz. Tuneļiem, kas ir īsāki par 25 m, parasti nevajag apgaismojumu dienā. Lai novērstu ceļa lietotāju adaptācijas problēmas, tuneļiem, kas garāki par 200 m, vienmēr vajadzīgs mākslīgais apgaismojums dienā. Tuneļiem, kuru garums ir 25 līdz 200 m, apgaismojuma nepieciešamību dienā ir jānosaka ar metodi, kas aprakstīta pielikumā C. Ja ir nepieciešams pilnīgs apgaismojums dienā, tam ir jāatbilst prasībām, kas dotas 5. punktā. Ja tuneļiem, kuru garums ir 25 līdz 200 m, nav nepieciešams pilnīgs apgaismojums dienā, tuneļiem, kuru satiksmes intensitāte ir klasificēta kā augsta (skat. 5.2), var nodrošināt ierobežotu apgaismojumu dienā, kad spožuma līmenis tunelī ir zems, un laikā tieši pirms krēslas un pēc ausmas, sevišķi, kad dienas ir apmākušās. Lēmumu par šāda ierobežota apgaismojuma nodrošināšanu pieņem autoceļa īpašnieks. Piezīme. Šim nolūkam var izmantot nakts laika apgaismojumu, kas aprakstīts 5.7. To var kontrolēt ar fotoelementu, kas ieslēdz šo apgaismojumu. Alternatīvi, var izmantot spožuma mērinstrumentu, kā tas aprakstīts piezīmē. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 7

8 5. Tuneļa apgaismojuma aprēķins 5.1. Apstāšanās redzamības attāluma noteikšana Apstāšanās redzamības attāluma SD lielumi jāņem no 1. tabulas, atkarībā no ātruma tunelī. 1. tabula Apstāšanās attālumi dažādiem projektētiem ātrumiem Projektētais ātrums (Vpr) Apstāšanās redzamības attālums (SD) km/h m Tuneļa apgaismojuma izvēle Tuneļa apgaismojuma izvēle ir jāpamato uz jau zināmiem eksistējošiem vai projektētiem tuneļa ekspluatācijas raksturojumiem (jauniem tuneļiem). Galvenie ietekmējošie faktori ir šādi: a) satiksmes intensitāte; b) satiksmes veids un sastāvs; c) vizuālā informācija. Izmantojot 2. tabulu, satiksmes intensitāti klasificē kā augstu, vidēju vai zemu. 2. tabula satiksmes intensitāte Satiksmes intensitātes Satiksmes intensitāte maksimumstundā uz joslu kategorija Vienvirziena satiksme Divvirzienu satiksme Augsta Vidēja. Zema > līdz 1500 <500 > līdz 400 <100 Piemēroto tuneļa apgaismojuma klasi ir jānosaka atbilstoši 1. attēlam, kas ievēro satiksmes intensitātes kategoriju, kā arī to, vai satiksme ir jaukta vai tikai autotransportam. Satiksmes intensitāte Augsta Vidēja Zema Satiksmes veids Tuneļa apgaismojuma klase Jaukta Tikai motorizēta Jaukta Tikai motorizēta Jaukta Tikai motorizēta attēls Tuneļa apgaismojuma klases izvēle Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 8

9 5.3. Piekļuves zonas spožuma noteikšana Lai noteiktu nepieciešamo apgaismojuma līmeni tunelī dienas laikā, vispirms ir jānosaka piekļuves zonas spožums, lai tālāk noteiktu ieejas zonas un citu zonu spožumu (skatīt Attēlu 2). Piekļuves zonas spožuma L20 noteikšanai ir divas metodes. Ja vien iespējams, ir jālieto tiešs mērījums uz vietas, kā aprakstīts pielikumā D. Ja tiešs mērījums nav iespējams, jālieto režģa metode, kā aprakstīts pielikumā E. Provizoriska aprēķina vajadzībām var izmantot L20 novērtēšanas metodi, kas dod pagaidu vērtību, bet to nedrīkst izmantot galīgajam aprēķinam. 1. Piezīme. Priekšroka dodama metodei, kas aprakstīta pielikumā D, sevišķi, ja sagaidāms, ka tuneļa orientācija dos dažādus rezultātus katrai pieejai. 2. Piezīme. L 20 novērtēšanas metode ir dota pielikumā F. 2. attēls Tuneļa apgaismojuma zonas 5.4. Apgaismojuma līmeņa noteikšana tuneļa zonai dienā Ieejas zona Ceļa virsmas spožums ieejas zonai būs atkarīgs no piekļuves zonas apgaismojuma dienā. Ieejas zonas garums ir vienāds ar apstāšanās redzamības attālumu SD. Dienā ieejas zonas spožums Lth ir jānodrošina no ieejas zonas sākuma līdz 0,5 SD attālumam (skat. 2.att.). No 3. tabulas ir jāizvēlas piemērota k vērtība, un jāaprēķina ieejas zonas spožums Lth, izmantojot vienādojumu (5.4). Lth = k x L20 ( 5.4 ) Piezīme. Tā kā ieejas zonas relatīvais lielums redzes laukā ir atkarīgs no piekļuves zonas garuma, kas, savukārt, ir atkarīgs no aprēķina ātruma, k vērtība ir atkarīga no aprēķina ātruma. Turklāt, lai atspoguļotu dažādus satiksmes apstākļus tunelī, k ir atkarīgs arī no satiksmes intensitātes un tipa, kas ietekmē tuneļa apgaismojuma klasi, kā tas parādīts 5.2.

10 3. tabula k vērtības dažādām ātruma robežām un tuneļa apgaismojuma klasēm Tuneļa k vērtība apgaismojuma klase Ātruma robeža 50 km/h - 70 km/h Ātruma robeža 80 km/h km/h Ātruma robeža 110 km/h Sākot no piekļuves zonas, apgaismojuma līmenim ir pakāpeniski un lineāri jāsamazinās līdz vērtībai, kas ieejas zonas beigās ir vienāda ar 0,4 Lth. Apgaismojuma samazināšana sākot no pieejas zonas līdz pārejas zonas beigām var tikt īstenota pakāpienveidīgi, tomēr, spožuma līmenis katrā atsevišķā posmā nedrīkst būt mazāks par vērtībām, kas atbilst pakāpeniskam lineāram posma apgaismojuma samazinājumam (Att. 2) Pārejas zona Pārejas zonā ceļa virsmas vidējais spožums ir pakāpeniski jāsamazina virzienā no ieejas zonas uz iekšējo zonu, un pārejas zonas spožuma vērtības Ltr attiecīgajā posma punktā, nedrīkst būt mazākas kā norādītas Att.3 diagrammā. 3. Attēls.. Spožuma samazināšanās līkne Apzīmējumi 1 Ieejas zonas garums, kur L th ir 100 % = 0,5 SD 2 Apstāšanās redzamības attālumi ieejas (SD) zonā 3 Pārejas zona Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 10

11 Iekšējā zona Ceļa virsmas vidējais spožums Lin iekšējā zonā nedrīkst būt mazāks par vērtību, kas parādīta 4. tabulā atbilstošai tuneļa apgaismojuma klasei. 4. tabula Ceļa virsmas spožums iekšējā zonā (Vērtības kandelās uz kvadrātmetru (cd/m 2 )) Tuneļa apgaismojuma Ātruma robeža klase km/h - 70 km/h Piezīme. Spožuma vērtības 4. tabulā ir nemainīgas vērtības. Vidējais spožums Ātruma robeža 80 km/h km/h Ātruma robeža 110 km/h Izejas zona Tuneļa izejā cilvēka acs augstākam spožuma līmenim adaptējās ļoti ātri un šādas adaptācijas uzlabošanai nav nepieciešams papildu apgaismojums. Apgaismojuma nolūks izejas zonā ir: a) papildu apgaismot un izcelt mazākus transportlīdzekļus, kuri var nebūt saskatāmi aiz lielākiem transportlīdzekļiem, sakarā ar izejas apžilbinājuma efektu; b) nodrošināt vadītājiem, kas atstāj tuneli, pietiekamu redzamību atpakaļskata spoguļos. Šajā zonā ir jānodrošina ceļa spožuma vērtība, kas ir apmēram piecas reizes lielāka par Lin, un zonas garumam metros (m) ir jābūt skaitliski vienādam ar projektēto ātrumu (Vpr) kilometros stundā (km/h). 1. Piezīme. Divvirzienu tunelī ieteicamo spožumu nodrošina ieejas zonas apgaismojums pretimnākošai satiksmei Spožuma un vienmērības vērtības Visām zonām ir jānodrošina vidējās ceļa virsmas spožuma vērtības, kas noteiktas 5.4.1, 5.4.2, un 5.4.4, visā tuneļa brauktuves platumā, ieskaitot apstāšanās joslas ja tādas ir paredzētas. Ceļa virsmas spožuma vienmērība, atbilstošai tuneļa apgaismojuma klasei, nedrīkst būt mazāka par vērtībām, kas dotas 5. tabulā. Vispārējo vienmērību jāaprēķina visam ceļa platumam, t.i., braukšanas joslai(ām) un rezerves joslām, ja tās tunelī ir paredzētas. Vienmērība garenvirzienā jāaprēķina katrai joslai atsevišķi, ieskaitot rezerves joslas, ja tādas ir paredzētas. 2. Piezīme. Pēc aprēķinātā tuneļa apgaismojuma uzstādīšanas var veikt apgaismojuma atbilstības pārbaudi. Nosacījumi mērījumu veikšanai doti 6. punktā. 5. tabula Ceļa virsmas spožuma vienmērība Tuneļa apgaismojuma klase Vispārējā vienmērība Uo Garenvirziena vienmērība U >0,4 >0,4 >0,4 - >0,7 >0,6 >0,6 - Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 11

12 5.6. Tuneļa sienas 4. apgaismojuma klases tuneļiem vidējais tuneļa sienu spožums līdz 2 m augstumam nedrīkst būt mazāks par vidējo ceļa virsmas spožumu atbilstošajā vietā. 2. un 3. apgaismojuma klases tuneļiem vidējais tuneļa sienu spožums līdz 2 m augstumam nedrīkst būt mazāks par 60 % no vidējā ceļa virsmas spožuma atbilstošajā vietā. 1. apgaismojuma klases tuneļiem vidējais tuneļa sienu apgaismojums līdz 2 m augstumam nedrīkst būt mazāks par 25 % no vidējā ceļa virsmas apgaismojuma atbilstošajā vietā Apgaismojuma līmeņu noteikšana naktī Ja tunelis atrodas uz apgaismota ceļa daļas, spožumam tunelī nakts laikā ir jābūt vismaz vienādam ar pienākošā ceļa spožumu, bet ne vairāk kā trīs reizes lielākam par tā vērtību. Ja tunelis atrodas neapgaismota ceļa posmā: a) tuneļiem, kas ir īsāki par 25 m, parasti nevajag apgaismojumu; b) tuneļiem ar garumu 25 līdz 200 m lēmumu par apgaismojuma nodrošināšanu nakts laikā pieņem autoceļa īpašnieks, ievērojot tuneļa apgaismojuma klasi, lietošanas tipu naktī un ekoloģiskus apsvērumus; 1. Piezīme. Tuneļiem ar garumu 25 līdz 200 m, ja ir nodrošināts apgaismojums dienā (skat. 4.4 un pielikumu C), parasti tiek nodrošināts arī apgaismojums nakts laikā. c) tuneļi, kas garāki par 200 m, naktī ir jāapgaismo līdz spožuma līmenim, ne mazākam par 1,0 cd/m 2. Ja tunelim, kas atrodas uz neapgaismota ceļa, ir nodrošināts apgaismojums nakts laikā, lēmumu par apgaismojuma nodrošināšanu uz īsas piekļuves zonas daļas un attālināšanās zonā pieņem autoceļa īpašnieks. Ja šāds apgaismojums tiek nodrošināts, šīs daļas garumam parasti ir jābūt ne mazākam par apstāšanās attālumu SD, kas saistīts ar tuneļa aprēķina ātrumu no 1. tabulas, atskaitot gadījumus, kad šī posma garumu ietekmē citi apstākļi, kā arī ceļa virsmas spožuma vienmērībai jāatbilst 5.tabulā atbilstošajai tuneļa apgaismojuma klasei Ņirboņa Ņirboņas sajūta var izraisīt vadītājiem vizuālu diskomfortu. To izraisa periodiskas spožuma izmaiņas redzes laukā. Šādu efektu var izsaukt braukšana zem nepareizi izvietotiem gaismekļiem pa tuneli vai ieejas zonu ar dienas gaismas žalūzijām. Diskomforta pakāpe ir atkarīga no: a) ņirboņas iedarbības kopējā ilguma; b) kontrasta starp ņirboņas avota spožumu un tā fonu; c) ņirboņas frekvences; d) spožuma izmaiņas ātruma. Ņirboņas efekta samazināšanu līdz minimumam var panākt ja: a) ņirboņas ilgums nav ilgāks par 20 s; b) neapgaismotais posms starp blakusesošiem apgaismotiem laukumiem gaismekļu Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 12

13 rindā ir mazāks nekā gaismekļa apgaismotais posms; c) ņirboņas frekvence ir ārpus 2,5 līdz 15 Hz joslas. Piezīme. Ņirboņas frekvenci var aprēķināt, dalot ātrumu metros sekundē (m/s) ar gaismekļu attālumu metros (no viena centra līdz otram). Piemēram: transportlīdzekļa ātrumam 60 km/st (= 16,6 m/s) un gaismekļu attālumam 4 m ņirboņas frekvence ir 16,6/4 =4,2 Hz Apžilbinājums Apžilbinājums rada redzes traucējumus, samazinot cilvēka acs uztveres spēju. Atkarībā no apžilbinājuma ietekmes ilguma, tiek samazināta spēja uztvert objektus ar zemu,vidēju vai pat augstu kontrasta līmeni. Lai novērstu apžilbinājuma radīto risku, projektējot apgaismojumu, tas ir jāsamazina līdz minimumam.. Apžilbinājuma efektu var izteikt kvantitatīvi ar sliekšņa (TI) palīdzību, ko aprēķina atbilstoši 6.1. Lai apžilbinājuma iespējamību samazinātu līdz minimumam, sliekšņa rādītājam TI ir jābūt: a) mazākam par 15 % tuneļa ieejas, pārejas un iekšējā zonā dienā; b) mazākam par 15 % visām tuneļa zonām naktī. Īsākām ieejas un pārejas zonām šī sliekšņa rādītāja aprēķina metode nav būtiska, jo braucējs var atrasties vienā zonā, tajā pat laikā redzot citu zonu (60 m uz priekšu). Ja ieejas zona ir pietiekami gara, pietiek TI aprēķinu veikt ieejas zonai. Ja tā atbilst ieteicamām TI vērtībām, var pieņemt, ka arī pārējās zonas atbildīs šiem ieteikumiem, ar noteikumu, ka visās zonās ir izmantots viena tipa gaismekļi un optiskā sistēma. TI aprēķina vajadzībā ir jāpieņem, ka tuneļa zonas ir bezgalīgi garas Apgaismojuma regulēšanas līdzekļi Piekļuves zonas spožums mainās līdz ar izmaiņām dienas gaismas apstākļos. Dienā spožuma līmenis ieejas un pārejas zonā ir jāregulē automātiski atbilstoši spožuma līmenim piekļuves zonā. 1. Piezīme. Iespējamas divas sistēmas: spuldžu grupu ieslēgšana/izslēgšana vai to spilgtuma vājināšana. Pirmais ir biežāk lietotais, īpaši gadījumos, pie augsta spožuma līmeņa. 2. Piezīme. Vispraktiskākais risinājums automātiskai regulēšanai ir spožuma mērinstruments ar 20 mērījuma lauku, centrēts uz tuneļa ieeju un novietots apstāšanās redzamības attālumā (SD) tuneļa ieejas priekšā. Praktisku iemeslu dēļ spožuma mērinstruments parasti ir jānostiprina augstāk par vadītāja acu līmeni. Tāpēc, lai instruments dotu pareizu L 20 mērījumu, tas ir jākalibrē pielietojumam specifiskā vietā. Lai izvairītos no nevajadzīgas ieslēgšanās sakarā ar vietējā apgaismojuma līmeņa īslaicīgām izmaiņām, ko izraisa, piemēram, pāri ejoši mākoņi, apgaismojuma ierobežošanas vadības ierīcei ir jābūt ar vairāku minūšu laika aizturi. Ja vadības ierīce izmanto pakāpienveida spožuma līmeņa izmainīšanu, šie pakāpieni ir jāizveido tā, lai tie būtu optimāli, līdz minimumam samazinot elektrības patēriņu (lielāks pakāpienu skaits samazina elektrības patēriņu) un neradot pārmērīgas vadības sistēmas izmaksas. Spožuma vērtību attiecība starp secīgiem pakāpieniem nedrīkst pārsniegt 1:3. Ir jāparedz tuneļa apgaismojuma regulēšanas sistēmas ārkārtas atslēgšanas iespēja. Projekta sastāvā nepieciešams paredzēt visu tehnisko pasākumu kompleksu, kas saistīts ar operatīviem pieslēgumiem pilsētas apgaismojuma elektriskajos tīklos un nodrošinātu standartam atbilstošu apgaismojuma funkcionēšanu dienas un nakts laikā. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 13

14 5.11. Apgaismojums elektroenerģijas padeves pārtraukumos Pastāvīgā elektroenerģijas avota atteikuma gadījumā tunelī apgaismojums jānodrošina ar alternatīvo avotu, lai būtu iespēja nodrošināt minimāli nepieciešamo (avārijas) apgaismojumu un ļautu lietotājiem ar transportlīdzekļiem droši atstāt tuneli. Parasti, daļa no apgaismojuma ir pieslēgta nepārtrauktai barošanai. Vidējam avārijas apgaismojuma līmenim ir jābūt ne zemākam par 10 lx, un kādā no atsevišķām vietām līmenis nedrīkst būt zemāks par 2 lx. Piezīme. Avārijas apgaismojums ugunsgrēka gadījumā šajā standarta daļā nav apskatīts Luksoforu signāli Ja tuneļa apgaismošanai tiek izmantotas oranžās nātrija tvaiku spuldzes (kā augsta, tā arī zema spiediena), un tunelī ir luksoforu signāliekārtas, vadītāji var vizuāli sajaukt šādas spuldzes ar luksofora dzelteno signālu. Lai no šādām situācijām izvairītos, ir rūpīgi jāizvēlas nātrija tvaika spuldžu saturošu gaismekļu, un satiksmes luksoforu izvietojums. 6. Aprēķini un mērījumi 6.1. Aprēķini Tuneļa apgaismojumu, spožuma līmeņus un vienmērības attiecības ir jāaprēķina atbilstoši LVS EN :2003 punktiem 7.1, 7.2, 8.3 un 8.4. Režģa solim aprēķinos ir jābūt ne mazākam kā 1,0m. Aprēķinos jāizmanto spuldžu sākotnējā jauda, kas attiecināta uz 100 stundu ilgu izmantošanu. Aprēķinot spožuma un apgaismojuma vērtības, ir jāizmanto gaismekļa nolietojuma koeficients (MF) 0,7, ja vien nav pieejama detalizēta informācija par gaismekļu nolietojuma koeficentu saistībā ar plānotajām uzturēšanas procedūrām, un nevar aprēķināt precīzāku uzturēšanas faktoru. Piezīme. Aprēķina metodes, ko izmanto LVS EN , ietver uzturēšanas faktoru (MF), kas ir spuldžu uzturēšanas faktora un gaismekļu uzturēšanas faktora reizinājums. Skat. arī pielikumu F. Sliekšņa rādītāju (TI) aprēķina atbilstoši LVS EN :2003 punktam 8.5, izņemot gadījumus, kad sākotnējais vidējais ceļa virsmas spožums ir > 5 cd/m 2, 42. vienādojumā konstante ir jāmaina no 65 uz 95, un ceļa virsmas spožuma vērtība ir jākāpina ar 1, Mērījumi Tuneļa apgaismojuma mērījumi, lai pārbaudītu aprēķinus vai kontrolētu darbību ekspluatācijas laikā ir jāveic atbilstoši LVS EN Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 14

15 Pielikums A. Tuneļa dizaina un uzturēšanas ietekme uz tuneļa apgaismojuma aprēķinu A.1 Vadītāja komforts Transportlīdzekļa vadīšana tunelī vai uz atklāta ceļa būtiski atšķiras. Tam par iemeslu ir ierastās telpiskās uztveres ierobežošana un atraušana no pazīstamām ainām. Sienas var radīt nedrošo sienu efektu, kas neapzināti liek vadītājam atvirzīties tālāk no tām. Vadītāja redzes spējas tunelī var būt ievērojami zemākas nekā uz atklāta ceļa, sevišķi attiecībā uz redzes asumu, kontrasta un attāluma uztveri, perifēro redzi un spēju atšķirt krāsas. Var mainīties laika uztvere: pavadītais laiks šķiet divas reizes garāks nekā reālais laika posms. Lai pārvarētu redzes adaptācijas un tuneļa vides ietekmi uz vadītāju, tiek piemērots papildus spožuma līmenis, tādejādi paaugstinot vadītāja komfortu kopumā. A.2 Tuneļa dizains Projektējot tuneli, ir dizaina aspekti, kas būtiski ietekmē apgaismojumu, īpaši piekļuves un ieejas/pārejas zonās. Materiālu ar samazinātu redzamo virsmu spožumu lietošana šajās zonās, ļauj vienkāršot apgaismojuma sistēmas, samazināt enerģijas patēriņu un uzturēšanas prasības. Jau Tuneļa detālās projektēšanas gaitā būtu jāievērtē izmantojamo materiālu ietekme uz tuneļa apgaismojumu kopumā. Pamatnosacījumi, kuri būtu jāievērtē: A.2.1 Tuvojoties tunelim: a) tuneļa ieejas un ārējās ceļa virsmas, kas konstruētas no tumšiem materiāliem, samazina piekļuves zonas spožumu, un tādā veidā samazina apgaismojuma līmeni piekļuves un pārejas zonā. Piemēram, tuneļa fasāde ar tumšu nelīdzenu virsmu, kuras atstarošanās koeficients būtu mazāks par 0,2; b) tuneļa fasādes konstrukcija un tā tuvākās apkārtnes apstrāde var ierobežot zemas saules ietekmi, kas var būt problēma tuneļiem ar austrumu-rietumu orientāciju, kā arī pēc iespējas samazināt debesu daļu redzes laukā. Piemēram, koki vai citi aizslietņi virs tuneļa ieejas, var samazināt tiešo apžilbinājumu no saules A.2.2 Tunelī: a) visi ceļa elementi (piem. mezgliem, rampām u.c) ir jāiekļauj kopējā tuneļa apgaismojuma shēmā; b) kopējo apgaismojuma risinājuma efektivitāti palielinās gaiša ceļa virsma un gaišas sienas; c) apgaismojums kopā ar ceļa apzīmējumiem un ceļa zīmēm nodrošina vizuālo informāciju. A.2.3 Pie tuneļa izejas: a) sevišķa uzmanība kopējā tuneļa apgaismojuma shēmā ir jāpievērš visiem ceļu mezgliem un/vai rampām tieši pie vai ārpus tuneļa izejas, kā arī no tuneļa izbraucoša vadītāja spējai atpakaļskata spogulī saskatīt transportlīdzekļus, kas vēl atrodas tunelī. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 15

16 A.3 Tuneļa uzturēšana Uzturēšanas faktors (MF,) kas izmantots projekta aprēķinos 6. punktā, attiecas uz gaismekļa un spuldzes fotometriskās efektivitātes nolietošanos ekspluatācijas laikā no jauna stāvokļa līdz sliktākajam pieņemamam stāvoklim. Tas ir spuldzes un gaismekļa uzturēšanas faktoru reizinājums. 6. punktā ieteikta uzturēšanas faktora vērtība ir 0,7. Gadījumā, ja ir iespējams aprēķināt precīzāk uzturēšanas faktoru, Tā vērtība, saistībā ar zināmiem pasākumiem spuldžu nomaiņai un gaismekļu tīrīšanai, var tikt mainīta atbilstoši reālajai gaismekļu veiktspējai.. Sienu apdarei ir nozīmīga loma apgaismojuma efektivitātē, un, lai saglabātu projektēto izskatu, svarīga loma ir sienu un gaismekļu mazgāšanai, kur aktuālais tīrīšanas biežums ir saistīts ar gaismekļa un spuldzes uzturēšanas faktoriem, kas lietoti apgaismojuma līmeņu aprēķinā. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 16

17 Pielikums B. Apgaismojuma sistēmas B.1 Vispārēji Parasti lieto divas mākslīgā apgaismojuma sistēmas; simetrisko, kas nodrošina negatīva un pozitīva kontrasta sajaukumu, un pretgaismas, kas nodrošina negatīvu kontrastu. Piezīme. Trešā sistēma, aizmugures apgaismojums, tiek lietota reti, un nav aprakstīta šajā pielikumā. Termini simetrisks un pretgaismas attiecas uz gaismekļu spožuma sadalījumu, kas tiek lietots šajās divās sistēmās. B.2 Simetriska apgaismojuma sistēmas Simetriskā apgaismojuma sistēma lieto gaismekļus, kuru spožuma intensitātes sadalījumam ir vertikālā simetrijas plakne, kas perpendikulāra tuneļa asij (skat. Attēlu B.1). Simetriskā apgaismojuma sistēmas var nodrošināt labu kontrastu starp objektiem uz ceļa un ceļa virsmu to aizmugurē, kā arī uzlabot citu tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu redzamību. Tā ir veiksmīgs risinājums divvirzienu satiksmes tuneļos, gan ekspluatācijas režīmā, gan arī uzturēšanas operāciju laikā. Piezīme. Simetriskā apgaismojuma sistēmām nav jāņem vērā kontrasta atklāšanas koeficients q r. Attēls B.1 Simetriskā apgaismojuma sistēma B.3 Pretgaismas apgaismojuma sistēmas Pretgaismas apgaismojuma sistēmā lieto gaismekļus, kuru spožuma intensitātes sadalījums ir vērsts galvenokārt pret tuvojošos satiksmi, un rezultātā ir stipri asimetriska (skat. Attēlu B.2). Pretgaismas apgaismojuma sistēmas parasti rada lielāku kontrastu starp objektiem uz ceļa un aiz tiem esošās ceļa virsmas spilgtumu. Piezīme. Pretgaismas apgaismojuma sistēmām parasti lieto minimālo kontrasta atklāšanas koeficienta q r vērtību 0,6. Pretgaismas sistēmai var būt šādi trūkumi: a) tā var nebūt piemērota tuneļiem, kuru ieeju būtiski izgaismo dienasgaisma; b) tā var būt mazāk efektīva tuneļiem ar ļoti intensīvu satiksmi vai tuneļiem ar lielu smagā autotransporta īpatsvaru; c) tā var nebūt piemērota divvirzienu tuneļiem; d) var būt grūtības ar nepieciešamā spožuma sasniegšanu uz tuneļa sienām; e) tā var samazināt vadītāja vizuālo izpratni, skatoties atpakaļskata spoguļos. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 17

18 Attēls B. 2 Pretgaismas apgaismojuma sistēma Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 18

19 Pielikums C. Īsu tuneļu apgaismojums dienā C.1 Caurskates indeksa noteikšana Caurskates indeksu LTP jāaprēķina, izmantojot vienādojumu (attēls C.1), LTP = 100 virsmaefgh virsmaabcd EF FG = 100 (C.1) AB BC EF FG = 100 AB BC kurā A, B, C, D, E, F, G un H ir parādīti attēlā C.1. Caurskates indekss var tikt izteikts arī kā skata leņķu attiecība, izmantojot vienādojumu (attēls C.2), LTP = 100 u u (C.2) i i kurā i, u, i un u, ir parādīti attēlā C Piezīme. Attēlā C.1 attēlotā perspektīvas zīmējuma centrs ir: punkts uz horizontālas līnijas 1,2 m virs ceļa virsmas; braukšanas joslas vidū (ja tiek lietotas vairākas joslas, jānosaka katrai joslai): no 1. tabulas ņemtā apstāšanās redzamības attālumā SD no dienas gaismas ietekmētā šķietami redzamā portāla. 2. Piezīme. Griestus neņem vērā, jo tie parasti nav fons, uz kura var slēpties citi ceļa lietotāji vai šķēršļi. 3. Piezīme. Dienas gaismas iespiešanās saīsina šķietami redzamo tuneļa garumu. Tāpēc, nosakot LTP, lieto šķietami redzamo ieeju un izeju. Šķietami redzamā ieeja parasti ir ievirzīta apmēram 5 m iekšā tunelī un šķietami redzamā izeja- apmēram 10 m tunelī (sk.attēlu C2). Praksē ir grūti novērtēt vai izmērīt ievirzījuma attālumus, taču tie tikuši pieņemti atbilstoši labajai praksei. Attēls C.1 Caurskates indekss Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 19

20 Apzīmējumi 1 Vertikālā plakne 2 Horizontālā plakne Attēls C.2 Skata leņķi Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 20

21 C.2 Dienas laika apgaismojuma nepieciešamības noteikšana C.2.1 Vispārēji Atbilstoši LTP vērtībai, dienā ir jānodrošina šāds apgaismojums: ja LTP < 20 %, ir jānodrošina mākslīgais apgaismojums dienā; ja LTP > 80 %, parasti nav jānodrošina mākslīgs apgaismojums dienā; ja 20 % < LTP < 80 %, mākslīga apgaismojuma vajadzību dienā nosaka saskaņā ar punktu C.2.2. C.2.2 Apgaismojums dienā LTP vērtībām no 20 % līdz 80 % Ja LTP vērtība ir no 20 % līdz 80 %, objektam (automobilis, gājējs vai velosipēdists) ir jābūt novērojamam pret tuneļa šķietami redzamo izeju. Tad vajadzību pēc apgaismojuma dienā ir jānosaka saskaņā ar objekta daļu procentos, ko var saskatīt pret šķietami redzamo izeju. Tuneļiem, kas paredzēti tikai autotransportam, kā objekts ir jāizmanto automobilis. Tam ir jābūt četrstūrim ar platumu 1,6 m un augstumu 1,4 m. Tuneļiem, kas paredzēti jauktai satiksmei, kā objekts ir jāizmanto gājējs vai velosipēdists. Tam ir jābūt četrstūrim ar platumu 0,5 m un augstumu 1,8 m. Novērotāja attālumam garenvirzienā ir jābūt apstāšanās redzamības attālumā SD no šķietami redzamās ieejas. Objekta un novērotāja šķērsvirziena stāvoklim ir jābūt saskaņā ar tabulu C.1 atbilstošajam ceļa tipam. Piezīme. Objekta redzamība divvirzienu tuneļos ir jāaplūko katrā kustības virzienā. Tabula C.1 Objekta un novērotāja šķērsvirziena stāvoklis Ceļa tips Objekta stāvoklis Novērotāja stāvoklis Ar dalītu brauktuvi un drošības joslu Ar dalītu brauktuvi un bez drošības joslas Labā puse, drošības josla Labā puse, 1.josla Ass līnija, 1.josla Ass līnija, 1.josla Mākslīgs apgaismojums dienā ir jānodrošina, ja: a) pret šķietami redzamo izeju var novērot mazāk nekā 30 % no objekta, kas ir automobilis, (skat. Attēlu C.3); vai b) pret šķietami redzamo izeju var novērot mazāk nekā 50 % no objekta, kas ir gājējs/velosipēdists, (skat. Attēlu C.4). Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 21

22 Apzīmējumi 1- Automobilis 1,4m x 1,6m 30% redzamība Attēls C.3 Automobiļa redzamība Apzīmējumi 1- Gājējs/velosipēdists 0,5m x 1,8m 30% redzamība Attēls C.4 Gājēja/velosipēdista redzamība Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 22

23 Pielikums D. Piekļuves zonas spožuma noteikšana ar tiešu mērījumu Piezīme. Visprecīzāk piekļuves zonas L 20 spožums ir nosakāms ar tiešu mērījumu tajā gadalaikā, kad tā vērtība ir maksimāla. Ļoti iespējams, ka šis laiks ir ap vasaras vidu jūnijā, bet ir iespējams, ka apsnigušam tunelim ziemā var būt augstāka L 20 vērtība. D.1 Ierīces D.1.1 Spožuma mērinstruments, optimāli tāds, kas uztver perifērisku 20 redzes lauku (skat. piezīmi), nostiprināts uz trijkāja. Piezīme. Ja nav pieejams spožuma mērinstruments, kas aptver 20 redzes lauku, var lietot mērinstrumentu ar mazāku lauku (piem., 3 vai 1 ), ar noteikumu, ka spožuma mērījumi 20 laukā tiek veikti vairākos punktos un, lai iegūtu L 20, aprēķināts vidējais, kā tas aprakstīts pielikumā E. D.2 Procedūra esošiem tuneļiem D.2.1 Spožuma mērinstrumentu un trijkāji (D.1.1.) jānovieto tunelim pienākošās brauktuves centrā 1,5 m augstumā virs ceļa virsmas un 20 lauks jāvērš pret tuneļa ieejas centru. Mērinstruments un trijkājis jānovieto no ieejas attālumā, kas vienāds ar apstāšanās redzamības attālumu. D.2.2 Mērījumi jāveic vairākās dienās, kad spīd saule. Ir jāiekļauj apstākļi, kad debesīs ir balti mākoņi, sevišķi, ja tie ir mērījuma laukā, jo tie var dot augstāku L20 vērtību. No mērījumiem ir jāizslēdz visas situācijas, kad saule iekļūst 20 redzes laukā, jo šīs situācijas dod ārkārtīgi augstus spožuma rezultātus. Piezīme. Praksē vadītāji tiek galā ar šo situāciju, nolaižot saules aizsargstiklu. D.2.3 Abos tuneļa galos ir jāveic rinda mērījumu ap to laiku, kad tiek sasniegtas maksimālās L20 vērtības, un jāizveido grafiks atkarībā no laika. Piezīme. Iespējams, ka austrumu-rietumu virziena tuneļiem maksimālā vērtība pie austrumu ieejas būs no rīta un pie rietumu ieejas pēcpusdienā. Tomēr, vienmēr nav acīmredzams, kad novērojami maksimumi, un ir jāpievērš uzmanība vai, piemēram, izkliedēta gaisma no dūmakas uz ēnainas nogāzes nedod nozīmīgi augstāku L 20 vērtību citā dienas laikā. D.3 Procedūra no jauna projektētiem tuneļiem D.3.1 Ja tunelis vēl ir jāuzbūvē, L20 mērījumi ir jāveic no vietām, kur būs jaunais ceļš. Spožuma mērinstruments ir jāvērš pret punktu, kurā atradīsies tuneļa ieeja Piezīme. Situācijās, kurās mērinstrumenta novietošanu izvēlētajā vietā apgrūtina reljefs, koki vai kādi citi apstākļi, jāizmanto pēc iespējas līdzīga alternatīva vieta. Ja arī tas ir grūti izdarāms, labāk necensties veikt tiešus L 20 mērījumus, bet lietot metodi, kas aprakstīta pielikumā E. D.3.2 Mērījumi ir jāveic, kā izklāstīts D.2.2. Piezīme. Mērījumus, kas veikti uz vietas, kur tunelis vēl nav uzbūvēts, var būt nepieciešams koriģēt pēc perspektīvās ceļa virsmas uz esošā reljefa, izmērot vidējo spožumu vietai, kur būs ceļš, un salīdzinot ar līdzīgi orientēta ceļa spožumu izvēlētās vietas tuvumā, vai ar piemērotu spožumu no spožuma vērtību tabulas (skat. pielikumu E). Ja novērojama būtiska vērtību starpība, var izdarīt korekciju, aizvietojot ceļa spožumu ar jaunu vidējo vērtību, kura tiek ievērtēta atbilstoši platībai, kas aizņem 20 no redzes lauka. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 23

24 Pielikums E. Piekļuves zonas spožuma noteikšana ar režģa metodi 1. Piezīme. Piekļuves zonas spožumu L 20 var aprēķināt ar režģa metodi, kuru var lietot sākotnējā projektēšanas posmā, vai arī nosakot maksimālo spožumu esošam tunelim. Šajā metodē redzes lauku sadala mazos laukumos, lai katram laukumam varētu piešķirt individuālu spožuma vērtību, un pēc tam aprēķināt visam laukumam vidējo spožuma līmeni. Šī metode ir aptuvena un tās precizitāte ir atkarīga no aprēķinā izmantotajiem atsevišķiem spožuma lielumiem. Izmantojot rasējumus, modeli datorā vai tiešu fotogrāfiju, ir jāizveido tuneļa attēls perspektīvā, kādu to redz no apstāšanās redzamības attāluma SD pirms ieejas. Lai arī kāda metode tiek lietota, novērojuma punktam ir jābūt 1,5 m virs ceļa virsmas brauktuves centrā, un apstāšanās redzamības attālumā SD no ieejas. Piekļuves zonas spožuma noteikšanai esošam tunelim ir nepieciešams acs uztveres zonā ievietot apli, kas aptver 20 no redzes lauka (attēls E.1.). Ja izmanto fotogrāfiju, lai noteiktu leņķisko mērogu, redzes laukā noteiktā attālumā ir jābūt atsauces objektam, piemēram, topogrāfa latai. Esošai tuneļa ieejai augstums H nodrošina piemērotu atsauci, pēc kura kopā ar attālumu SD, no kura izdarīta fotografēšana, ir jākalibrē fotogrāfijas leņķis, izmantojot vienādojumu (E.1). H H = tan 1 (E.1) SD 2. Piezīme. Šis vienādojums dod aptuvenu vērtību. Ja tunelis vēl nav uzbūvēts, un fotogrāfijā nav iekļauts atsauces objekts ar zināmu garumu, attēla leņķisko augstumu jāaprēķina, izmantojot vienādojumu (E.2). h p = 2tan 1 (E.2) 2 f kur: f-fotokameras objektīva fokusa garums milimetros (mm) h-filmas negatīvā attēla augstums milimetros (mm); Izmantojot uzklājumu, uz tuneļa vietas fotogrāfijas atbilstošā mērogā ir jāuzzīmē tuneļa ieeja. Tāpat ir jāpievieno ceļa nomale, atbalstsienas, ceļa zīmju vārti un citi objekti, kas veido galīgo redzes lauku. Rekonstrukcijā ir jāpievērš uzmanība visām izmaiņām ceļa līmenī. 3. Piezīme. Ja tiek nodrošināts, ka galvenie objekti fotogrāfijā ir attēloti aptuveni mērogā, kopējā zīmējuma precizitāte vai neprecizitāte būtiski neietekmēs aprēķinu. L20 aprēķinu no fotogrāfijas, rasējuma vai modeļa datorā veic šādi: a) Jāpievieno redzes lauka robeža, uzklājot apli, kas ierobežo 20, ar centru tuneļa ieejā, no redzes punkta 1,5 m augstumā virs ceļa virsmas, kā parādīts Att. E.1. b) 20 redzes lauku jāsadala segmentos (skat. Att. E.2), un katrs segments jāidentificē ar atsauces numuru vai burtu. Izmantojot uz vietas izmērīto vai tipisko vērtību no tabulas E.1, katram segmentam ir jāpiešķir spožuma vērtība L. c) Jāizveido segmentu tabula (piemērs ir parādīts tabulā E.2), kurā parādīta katra segmenta laukums A, tā spožums L un šo lielumu reizinājums, A x L. Pēc tam, izmantojot vienādojumu (E.3), ir jāaprēķina vidējais spožums L20. L = 20 AL A (E.3) Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 24

25 4. Piezīme. Ieejas un atbalstsienu apdarei var būt nozīmīga ietekme uz piekļuves zonas spožuma vērtību un ieejas zonas apgaismojumu. Tāpēc būtu lietderīgi veikt dažādu apdares veidu un materiālu ietekmes novērtējumu Attēls E.1 Tuneļa ieejas perspektīvas skats ar uzliktu apli, kas ierobežo 20 Apzīmējumi 1- Tuneļa ieejas centrs Attēls E.2 20 redzes lauks, sadalīts novērtējuma laukumos Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 25

26 Tabula E.1 Tipiskas spožuma vērtības Fons Spožums, L cd/m 2 Zeme/smiltis 3500 Zāle 2000 Kalns (klints nobiras) 3500 Celtne (ķieģeļu) 3500 Ieeja (tumša) 1000 Ceļš (asfalta) 4000 Ceļš (asfalta) saulē, vērsts dienvidu virzienā 6000 Ceļš (betona) 8000 Debesis (skaidras) 8000 Debesis (dūmakā, skaidras), redzamas, skatoties dienvidu virzienā Koks 1000 Siena (tumša) 1000 Siena (gaiša) 6000 Piezīme. Šīs vērtības ir vasaras vidum pilnā saules gaismā ar horizontālo apgaismojumu apmēram lx. Ja virsma atrodas ēnā laikā, kad L 20 vērtība ir maksimālā, šīs virsmas L vērtību ir jāreizina ar 0,25. Tabula E.2 Piekļuves zonas spožuma L20 noteikšanas piemērs Segments a Fons Laukums, A Spožums, L Reizinājums A x L cd/m 2 a Debesis (skaidras) b Tumša siena c Tumša siena virs ieejas d Ceļš (asfalta) saulē e Ceļš ēnā f Tumša siena ēnā g Celtne (ķieģeļu) ēnā h Koki i Smilšaini laukumi j c Tuneļa iekšpuse Kopā Vidējais spožums L20 = AL/A = 4060 cd/m 2 a Kā parādīts Attēlā E.2; b Mērvienības laukumam A ir relatīvas, visos dotajos piemēros izmantotās mērvienības var būt jebkādas, kas piemērotas attēla izmēram; c Ja ir jānodrošina apgaismojums dienā īsiem tuneļiem, kuriem izeja ir redzam no apstāšanās redzamības attāluma SD pirms ieejas (skat. pielikumu C), sakarā ar gaismas iespiešanos, tuneļa iekšpusei j būs spožuma vērtība. Šī spožuma vērtība ir jāievieto tabulā E.2 ar negatīvu zīmi, un tā nedaudz samazinās L 20 vērtību. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 26

27 Pielikums F. Piekļuves zonas spožuma novērtējums Izmantojot tuneļu piekļuves zonu piemērus (attēls F.1), var provizoriski iegūt sākotnējo piekļuves zonas spožuma L20 novērtējumu. Tajā ir doti skatu perspektīvu piemēri dažādām tuneļa ieejām, un iespējamā piekļuves zonas spožuma L20 novērtējums. Ir jāizvēlas piemērs, kas vistuvāk atbilst topogrāfijai, un, ievērojot tuneļa ieejas orientāciju, jāatzīmē aptuvenā L20 vērtība. Piezīme. Metodes, kas jāizmanto galīgajā projektā, ir aprakstītas pielikumā D un pielikumā E. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 27

28 160m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 a) Divbrauktuvju ceļš ārpus apdzīvotas vietas ar zemu horizontu 90 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 b) Divbrauktuvju ceļš ārpus apdzīvotas vietas, fonā pauguri 90 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 c) Vienbrauktuves ceļš ārpus apdzīvotas vietas, tunelis izurbts kalna nogāzē 90 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 d)vienbrauktuves ceļš ārpus apdzīvotas vietas ar zemām celtnēm 90 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 e) Pilsētas vai apdzīvotas vietas ceļš ar augstceltnēm un reljefu 50 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 f) Pilsētas vai apdzīvotas vietas tunelis 90 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 g) Pilsētas vai apdzīvotas vietas ceļš ar augstceltnēm tiešā tuvumā 160 m attālums L 20 - braucot uz ziemeļiem cd/m 2 L 20 - braucot uz dienvidiem cd/m 2 h) Pilsētas vai apdzīvotas vietas ceļš ar paaugstinātu atļauto braukšanas ātrumu ar augstceltnēm Att. F.1 Tuneļu pieeju piemēri ar izmantojamām piekļuves zonām. Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 28

29 Alfabētiskais rādītājs A Apgaismojuma līmeņa noteikšana tuneļa zonai dienā... 9 Apgaismojuma līmeņu noteikšana naktī Apgaismojuma regulēšanas līdzekļi Apgaismojuma sistēmas Apgaismojums dažāda garuma tuneļos... 7 Apgaismojums dienā LTP vērtībām no 20 % līdz 80 % Apgaismojums elektroenerģijas padeves pārtraukumos Aprēķini un mērījumi Aprēķinu metodes Apstākļi dienā... 6 Apstākļi naktī... 7 Apstākļi tuneļos... 6 Apstāšanās attālumi... 8 Apstāšanās redzamības attāluma noteikšana... 8 Apstāšanās redzamības attālums... 5 Apžilbinājums Ātrums projektētais... 5 Attālināšanās zona... 3 Attēla leņķiskais augstums... 5 Automobiļa redzamība C Caurskates indeksa noteikšana Caurskates indekss... 3 Caurskates indekss... 5 Ceļa virsmas spožuma vienmērība Ceļa virsmas spožums Ierīces...23 Ieejas zona...13 Ieejas zonas spožums... 3, 5, 9 Iekšējās zonas spožums...4, 5 Izeja... 7, 19, 26 Īsu tuneļu apgaismojums dienā...19 Izeja... 4 Izejas zona... 4, 11 K K vērtības...10 Kontrasta atklāšanas koeficients... 5, 17 Kontrasta koeficients... 4 L Leņķis, ko ierobežo tuneļa augstums... 5 Luksoforu signāli...14 M Mērījumi... 14, 23 N Normatīvās atsauces... 3 Ņirboņa...12 D Darbības mērķis... 3 Dienas gaismas aizslietnis... 3 Dienas laika apgaismojuma nepieciešamības noteikšana E Ekvivalentais apžilbināšanas spožums... 5 F Filmas negatīvā attēla augstums... 5 Filmas negatīvā attēla augstums G Gaismekļa nolietojuma koeficients... 5 Gājēja/velosipēdista redzamība Garenvirziena vienmērība... 5 O Objekta un novērotāja šķērsvirziena stāvoklis...21 P Pārejas zonas spožums... 5 Pārejas zona... 4, 10 Pārejas zonas spožums... 4 Piekļuves zonas garums... 4 Piekļuves zonas spožuma noteikšana... 9, 23, 26 Piekļuves zonas spožuma noteikšana ar režģa metodi...24 Piekļuves zonas spožuma novērtējums...27 Piekļuves zonas spožums... 4, 5, 9, 13, 23, 24 Piekļuves zona... 4 Pretgaismas apgaismojuma sistēmas... 17, 18 Pretgaismas apgaismojums... 4 R Redzes lauka sadalījums...25 I Ieeja... 3 Ieejas zona... 3 Ieejas zonas apgaismojums... 3 Ieejas zonas spožuma attiecība... 4 Iekšējā zona... 4, 11 Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 29 S Simboli... 5 Simetriska apgaismojuma sistēmas...17 Simetrisks apgaismojums... 5 Skata leņķi...20 Slieksnis... 5

30 Spožuma mērinstruments Spožuma mērīšanas procedūra esošiem tuneļiem Spožuma mērīšanas procedūra no jauna projektētiem tuneļiem Spožuma samazināšanās līkne Spožuma un vienmērības vērtības Spožums... 5 T Termini un definīcijas... 3 Termini, definīcijas un simboli... 3 Tipiskas spožuma vērtības Tuneļa apgaismojuma izvēle... 8 Tuneļa apgaismojuma zonas... 9 Tuneļa dizaina ietekme Tuneļa dizains Tuneļa ieejas perspektīva...25 Tuneļa ieejas vertikālā projekcija... 5 Tuneļa izejas vertikālā projekcija... 5 Tuneļa sienas...12 Tuneļa ieejas augstums... 5 Tuneļa ieejas horizontālā projekcija... 5 Tuneļa ieejas perspektīvā skata segmenta laukums... 5 Tuneļa izejas horizontālā projekcija... 5 Tuneļa uzturēšana...16 Tuneļu pieeju piemēri ar izmantojamām piekļuves zonām...28 V Vadītāja komforts...15 Vispārējā vienmērība... 5 Vizuālā informācija...5, 8 Virsmas vispārējā vienmērība... 5 Ieteikumi ceļu projektēšanai. Tuneļu apgaismojums 30

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi

Sīkāk

Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznāji

Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznāji Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta 2015. gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznājiem Latvijā nekad nenoriet? (1 p) Kasiopeja Ērglis Vēršu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Velosipēdisti ceļu satiksmē 2018. gada 11.janvārī, Ādaži Valda Kjaspere, Mag.Ped. Trieciena spēks un iespējamība, ka ies bojā Velosipēdu vadītāju rīcība - veicinošs aspekti CSN izraisīšanā: nepareizi veikts

Sīkāk

Presentation title

Presentation title Tehniskās ekspertīzes un diagnostikas dienests Daudzdzīvokļu ēku elektrotīklu testēšana Uģis Skopans, Dienesta vadītājs 23.01.2014, Jūrmala Saturs Elektrotīklu pieļaujamās slodzes noteikšana Elektroinstalācijas

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Laboratorijas darbi mehānikā

Laboratorijas darbi mehānikā Laboratorijas darbs Nr..1 Elektrisko mēraparātu pārbaude un mērdiapazona paplašināšana Studenta vārds, uzvārds:... Fakultāte, grupa:... Studenta apliecības numurs:... Teorētiskais pamatojums Praksē ne

Sīkāk

Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija

Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Ģeometriski mainīgas un nemainīgas sistēmas Stieņu sistēmu struktūras analīzes uzdevums ir noskaidrot, vai apskatāmā sistēma ir ģeometriski mainīga, vai nemainīga.

Sīkāk

IEVADS

IEVADS SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

Svarīgākais par skolēnu redzi

Svarīgākais par skolēnu redzi «Veselības mācības» stunda par redzi Svarīgākais par skolēnu redzi Saturs Redzes sistēma Redze un dators Sūdzības Redzes režīms Apgaismojums Mācību un darba vietas iekārtojums un ķermeņa pozīcija Redzes

Sīkāk

32repol_uzd

32repol_uzd Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6-5 matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8 klase Pierādīt, ka neviens no skaitļiem

Sīkāk

/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: , web: KARJERĀ TŪRKALNE

/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: ,   web:   KARJERĀ TŪRKALNE /Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT-03116 Viļņa, Lietuva, tel: +370 699 54953, e-mail: info@geobaltic.lt, web: www.geobaltic.lt KARJERĀ TŪRKALNE DOLOMĪTA SPRIDZINĀŠANAS LAIKĀ IZRAISĪTO SVĀRSTĪBU

Sīkāk

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1  redakcija.doc Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.

Sīkāk

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Endoskopijas kabineta aprīkojumam jābūt jaunam, ražotam 2018.gadā, kurš savienojams ar slimnīcā esošo videoendoskopu GIF-Q165 u

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Endoskopijas kabineta aprīkojumam jābūt jaunam, ražotam 2018.gadā, kurš savienojams ar slimnīcā esošo videoendoskopu GIF-Q165 u TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Endoskopijas kabineta aprīkojumam jābūt jaunam, ražotam 2018.gadā, kurš savienojams ar slimnīcā esošo videoendoskopu GIF-Q165 un videokolonoskopu CF-Q165. Nr. p.k. Tehniskie parametri

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

Speckurss materiālu pretestībā 10. lekcija

Speckurss materiālu pretestībā 10. lekcija Speckurss materiālu pretestībā 10. lekcija Balstu reakciju un piepūļu aprēķins izmantojot ietekmes līnijas Ietekmes līnijas dod iespēju aprēķināt balstu reakcijas un iekšējās piepūles šķēlumā, kuram tās

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd

100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS IEVADS ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa pamatā ir divi plaši pazīstami simboli: Eiropas karogs Eiropas Savienības

Sīkāk

Sērijas apraksts: Wilo-Yonos PICO Līdzīgs attēlā redzamajam piemēram Modelis Aprīkojums / funkcija Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūvsavienoju

Sērijas apraksts: Wilo-Yonos PICO Līdzīgs attēlā redzamajam piemēram Modelis Aprīkojums / funkcija Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūvsavienoju Sērijas apraksts: Wilo-Yonos PICO Līdzīgs attēlā redzamajam piemēram Modelis Aprīkojums / funkcija Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūvsavienojumu, bloķējošās strāvas pārbaudes EC motors un integrēta

Sīkāk

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina L 191/26 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 23.7.2009. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Sīkāk

Apgaismes produktu izpārdošanas cenas 2019

Apgaismes produktu izpārdošanas cenas 2019 Ielu gaismeklis 1x250W E40 IP65 HORNET 250S Montāžas metode: No augšas/sāniem Spuldze: Augstspiediena nātrija spuldze Spuldzes turētājs: E40 Nosegvāka materiāls: Plastmass matēts Staba augšas diametrs:

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 transporta plūsmas monitorēšanai Roberts Kadiķis Kārlis Freivalds Multifunkcionāla inteliģenta transporta sistēmas punkta tehnoloģija Nr.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/086 Motivācija Nepieciešamība efektīvāk

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS 1 Detalizēti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI A. Detālplānojuma teritorijas atļautā izmantošana 1. Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju

Sīkāk

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

Valsts pētījumu programmas Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH) 1.projekta Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriā

Valsts pētījumu programmas Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH) 1.projekta Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriā Valsts pētījumu programmas Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH) 1.projekta Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām būvēm no vietējām izejvielām 5. nodevums

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese

Sīkāk

ALBAU SIA V 03 v1 Lapa 1 Lapas 5 Produkta tehniskā datu lapa RAWLPLUG TFIX-8ST Siltumizolācijas stiprinājums Pielietošana: Siltumizolācijas stiprināju

ALBAU SIA V 03 v1 Lapa 1 Lapas 5 Produkta tehniskā datu lapa RAWLPLUG TFIX-8ST Siltumizolācijas stiprinājums Pielietošana: Siltumizolācijas stiprināju Lapa 1 Pielietošana: Siltumizolācijas stiprinājumi ir paredzēti minerālvates un putu polistirola stiprināšanai visās pamatnēs (A, B, C, D, E). APSTIPRINĀJUMI Sertificēti saskaņā ar ETAG 014, ETA-09/0144

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

2012 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums

2012 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums 01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums būs 1 4 no trijstūra ABC laukuma. Analogi no viduslīnijām

Sīkāk

Drives, PLC and automation products for all needs

Drives, PLC and automation products for all needs BU Drives and Controls, May Frekvenču pārveidotāji visām vajadzībām. Slide 1 Biznesa struktūra piedziņa un vadība Pielietojuma nozares HVAC Pārtikas rūpniecība Dzērienu industrija Tīrais un netīrais ūdens

Sīkāk

Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 sk

Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 sk Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 skaitļi. Katru divu skaitļu summa ir lielāka par 4. Pierādīt,

Sīkāk

Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 3 4 Rp ½ 0,4 0,8 1,2 Rp 1 m/s 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 Rp 1¼ H/m Wilo-Strato

Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 3 4 Rp ½ 0,4 0,8 1,2 Rp 1 m/s 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 Rp 1¼ H/m Wilo-Strato Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) 1 2 v 3 4 Rp ½,4,8 1,2 Rp 1 m/s,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Stratos PICO 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 Atļautie sūknējamie

Sīkāk

ISSkiOM_2009_corrected_2010-LV

ISSkiOM_2009_corrected_2010-LV Starptautiskā specifikācija O-ar slēpēm kartēm ISSkiOM 2009 Apstiprināta IOF O-ar slēpēm komisijā 2009.gada augustā Apstiprināta IOF karšu komisijā 2009.gada septembrī Apstiprināta IOF padomē 2009.gada

Sīkāk

Komandu sacensības informātikā un matemātikā Cēsis 2017 Izteiksmes Fināla uzdevumi Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķ

Komandu sacensības informātikā un matemātikā Cēsis 2017 Izteiksmes Fināla uzdevumi Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķ Izteiksmes Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķirīgi viencipara naturāli skaitļi un astoņas aritmētisko darbību zīmes (katra no tām var būt tikai +, -, * vai /). Iekavas

Sīkāk

RSU PowerPointa prezentācijas sagatave bez apakšējās sarkanās joslas

RSU PowerPointa prezentācijas sagatave bez apakšējās sarkanās joslas M.Sc. Pāvels Sudmalis, RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija 20.10. 2011, Rīga Svarīgākie fizikālie riska faktori autotransporta nozarē 1 Fizikālie riska

Sīkāk

3

3 37. teksta pielikums Pārskats Hidroģeoloģiskās izpētes rezultāti objektā Dolomīta atradne Arēni Kalnagrāvīši Ropažu novadā Pārskatu sagatavoja: Oļģerts Aleksāns Hidroģeologs Rīga, 2014. SATURS Ievads...

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas

Sīkāk

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM Iebūvētais virtuves apgaismojums Labs, funkcionāls apgaismojums Funckionāls apgaismojums ir svarīgs jebkurā virtuves interjerā. Ar

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM Iebūvētais virtuves apgaismojums Labs, funkcionāls apgaismojums Funckionāls apgaismojums ir svarīgs jebkurā virtuves interjerā. Ar CEĻVEDIS PIRCĒJIEM Iebūvētais virtuves apgaismojums Labs, funkcionāls apgaismojums Funckionāls apgaismojums ir svarīgs jebkurā virtuves interjerā. Ar labu, vienmērīgu apgaismojumu virs darba virsmas gatavot

Sīkāk

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji

Sīkāk

Eiro viltojumi Latvijā

Eiro viltojumi Latvijā Eiro drošības pazīmes un to pārbaude Andris Tauriņš Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs 5, 10, 20 eiro naudas zīmes 120 x 62 mm 127 x 67 mm 133 x 72 mm Jaunā 5 eiro naudas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Latvijas Universitāte LU 75. zinātniskā konference Sekcija Ģeomātika DRONU / BEZPILOTA LIDAPARĀTU IZMANTOŠANAS TIESISKAIS ASPEKTS Artis Markots ĢIS ražošanas vadītājs SIA METRUM Jomu regulējošie normatīvie

Sīkāk

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx 1 APSTIPRINĀTS akciju sabiedrības "LatRailNet" 2018.gada 11.decembra valdes sēdē prot. Nr. JALP-1.2./71-2018 NOTEIKUMI Rīgā 2018.gada 11.decembrī Nr. JALP-7.6./05-2018 Grozījumi AS "LatRailNet" 2016.gada

Sīkāk

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs juridiskā adrese: Ekspor

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs juridiskā adrese: Ekspor Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs 50103854091 juridiskā adrese: Eksporta iela 15 k-1, Rīga, LV-1045, tel. +371 67329816,

Sīkāk

Noraksts

Noraksts NORAKSTS ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents V.Poķis, tiesneses I.Amona un S.Liniņa Lieta

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas

Sīkāk

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departaments 13.12.2012. Saturs Situācija Paveiktais

Sīkāk

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

8.TEMATS RIŅĶI UN DAUDZSTŪRI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M_10_SP_08_P1 Ar riņķa līniju saistītie leņķi Sk

8.TEMATS RIŅĶI UN DAUDZSTŪRI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M_10_SP_08_P1 Ar riņķa līniju saistītie leņķi Sk 8.TEMTS RIŅĶI UN DUDZSTŪRI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M_10_SP_08_P1 r riņķa līniju saistītie leņķi Skolēna darba lapa M_10_UP_08_P1 pvilkts daudzstūris Skolēna

Sīkāk

ROKASGRĀMATA. SATIKSMES INTENSITĀTES UZSKAITES SISTĒMA Rīgā, gads

ROKASGRĀMATA. SATIKSMES INTENSITĀTES UZSKAITES SISTĒMA Rīgā, gads ROKASGRĀMATA. SATIKSMES INTENSITĀTES UZSKAITES SISTĒMA Rīgā, 2018. gads Rokasgrāmata par satiksmes intensitātes uzskaites sistēmu. Rokas grāmatas izstrādi veica SIA,,PROJEKTS EAE Rokasgrāmatu izstrādāja:

Sīkāk

Simetrija spēlēs Teorija un piemēri, gatavojoties Atklātajai matemātikas olimpiādei 2018./2019. mācību gadā Olimpiādes uzdevumu komplektā katrai klašu

Simetrija spēlēs Teorija un piemēri, gatavojoties Atklātajai matemātikas olimpiādei 2018./2019. mācību gadā Olimpiādes uzdevumu komplektā katrai klašu Simetrija spēlēs Teorija un piemēri, gatavojoties Atklātajai matemātikas olimpiādei 28./29. mācību gadā Olimpiādes uzdevumu komplektā katrai klašu grupai tiek iekļauts algebras, ģeometrijas, kombinatorikas

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

ro41_uzd

ro41_uzd Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 4 OLIMPIĀDE 5 klase 4 Dots, ka a

Sīkāk

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.

Sīkāk

Microsoft Word - Papildmaterials.doc

Microsoft Word - Papildmaterials.doc SATURS DARBĪBAS AR DARBGRĀMATAS LAPĀM... 2 1.1. Pārvietošanās pa lapām...2 1.2. Lapas nosaukuma maiņa...3 1.3. Jaunas darblapas pievienošana...3 1.4. Lapas pārvietošana un dublēšana, lietojot peli...4

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

CEĻU SATIKSMES DROŠĪBA

CEĻU SATIKSMES DROŠĪBA Profesionālas apmācības un izziņas materiāls Grīslis Aivis, Kreicbergs Juris, Šūpols Mārtiņš 3. nodaļa Velosipēdisti un satiksmes drošība Rīgas Tehniskā universitāte Mašīnzinību, transporta un aeronautikas

Sīkāk

skaitampuzle instrukcija

skaitampuzle instrukcija MUZLE SKAITĀMPUZLE UZDEVUMU VARIANTI ARITMĒTIKAS PAMATU APGŪŠANAI. 1. 1. Saliek pamatni ar 10 rindām (pirmajā rindā 1 kauliņš, apakšējā 10 kauliņi). Kauliņus aiz apļiem atstāj tukšus. Skaita kauliņus katrā

Sīkāk

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

RM-9 Radiālās riepas sānu bojājumu remonts CENTECH 1 Pārbaudīt riepu, lokalizēt bojājumu. 2 Marķēt bojājuma vietu riepas iekšpusē un ārpusē. Izņemt sv

RM-9 Radiālās riepas sānu bojājumu remonts CENTECH 1 Pārbaudīt riepu, lokalizēt bojājumu. 2 Marķēt bojājuma vietu riepas iekšpusē un ārpusē. Izņemt sv RM-9 Radiālās riepas sānu bojājumu remonts CENTECH 1 Pārbaudīt riepu, lokalizēt bojājumu. 2 Marķēt bojājuma vietu riepas iekšpusē un ārpusē. Izņemt svešķermeni, ja tāds atrasts. 3 Noskaidrot bojājuma apjomu,

Sīkāk

Datu lapa: Wilo-TOP-Z 30/10 (1~230 V, PN 10, RG) Raksturlīknes Maiņstrāva H/m v 0 0,5 1 1,5 2 2,5 3 min. Wilo-TOP-Z 30/10 1~230V - Rp 1¼

Datu lapa: Wilo-TOP-Z 30/10 (1~230 V, PN 10, RG) Raksturlīknes Maiņstrāva H/m v 0 0,5 1 1,5 2 2,5 3 min. Wilo-TOP-Z 30/10 1~230V - Rp 1¼ Datu lapa: Wilo-TOP-Z 3/1 (1~23 V, PN 1, RG) Raksturlīknes Maiņstrāva H/m 9 8 7 6 5 4 3 v,5 1 1,5 2 2,5 3 Wilo-TOP-Z 3/1 1~23V - Rp 1¼ m/s Atļautie sūknējamie šķidrumi (citi šķidrumi pēc pieprasījuma)

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Ultraplatjoslas (UWB) radaru sensoru signālu apstrāde objektu izsekošanai VPP SOPHIS GUDPILS UWB sensoru (radaru) grupa Rolands Šāvelis Pētnieks Elektronikas un datorzinātņu institūts 1 UWB sensoru signālu

Sīkāk

ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/ /09/IPIA/VIAA/001 Pr

ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/ /09/IPIA/VIAA/001 Pr ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 Projekta 6.posms: 2012.gada janvāris - aprīlis Balvu

Sīkāk

PowerPoint Template

PowerPoint Template ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko

Sīkāk

i30 Fastback Versija Jauda, kw/zs Ātrumkārba Degvielas patēriņi*, l/100 km CO2 izmeši (g/km) Cena EUR ar PVN 1.0 T-GDI Comfort 88/120 6MT 6,0/4,6/5,2

i30 Fastback Versija Jauda, kw/zs Ātrumkārba Degvielas patēriņi*, l/100 km CO2 izmeši (g/km) Cena EUR ar PVN 1.0 T-GDI Comfort 88/120 6MT 6,0/4,6/5,2 Versija Jauda, kw/zs Ātrumkārba Degvielas patēriņi*, l/100 km CO2 izmeši (g/km) Cena EUR ar PVN 1.0 T-GDI Comfort 88/120 6MT 6,0/4,6/5,2 120 19490 1.0 T-GDI Style 88/120 6MT 6,0/4,6/5,2 120 22490 1.4 T-GDI

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

1

1 . Ļ Uzdevumos. 5. apvelc pareizai atbildei atbilstošo burtu. 75 minūtes ir: 0.75 h.5 h. h.5 h. Sešstūra piramīdas skaldņu skaits ir: 6 7 8. Izteiksmes log vērtība ir: -. Nevienādības x 0atrisinājums ir

Sīkāk

Dual TEMP PRO

Dual TEMP PRO Dual TEMP PRO 1 Darbības instrukcija Rezultāta nolasījums 5 Ievietotas zondes nolasījums HACCP pārbaudes gaismas diods (LED) SCAN poga (infrasarkanā) Režīma poga Zondes poga (zondes ievietošanas) Ievads

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi

Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro2000 1. Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi - Poraini apakš apmetumi/ gaisa poru apmetumi - Reversīvie

Sīkāk

1.Vaks_saturs_atskaite

1.Vaks_saturs_atskaite Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais

Sīkāk

Prezentacja programu PowerPoint

Prezentacja programu PowerPoint EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.

Sīkāk

INVESTĪCIJU TERITORIJA Cīrulīšu iela 65 Īpašnieks: SIA Cīrulīšu 65 Kadastra numurs: Platība: 6883 m 2 Teritorijas apraksts: Robežojas ar

INVESTĪCIJU TERITORIJA Cīrulīšu iela 65 Īpašnieks: SIA Cīrulīšu 65 Kadastra numurs: Platība: 6883 m 2 Teritorijas apraksts: Robežojas ar INVESTĪCIJU TERITORIJA Cīrulīšu iela 65 Īpašnieks: SIA Cīrulīšu 65 Kadastra numurs: 4201-007-1624 Platība: 6883 m 2 Teritorijas apraksts: Robežojas ar Cīrulīšu ielu un Kovārņu ielu Uz zemesgabala atrodas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Maǧistra studiju

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Maǧistra studiju 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Maǧistra studiju programma Matemātika Studiju kurss Diskrētā matemātika 5.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju

Sīkāk

Cenu lapaBerlingo1

Cenu lapaBerlingo1 CITROËN erlingo ideāls ceļojumu auto Cenrādis odelis Transmisija Jauda (kw/zs) egviela Vidējais patēriņš CO2 EUR ar atlaidi Līzinga maksājums VTi 100 Live 72/98 6,4 148 13 900 11 900 110 PureTech 110 Live

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

Pamatnostādnes Par pozīciju aprēķināšanu, ko saskaņā ar EMIR veic darījumu reģistri 28/03/2019 ESMA LV

Pamatnostādnes Par pozīciju aprēķināšanu, ko saskaņā ar EMIR veic darījumu reģistri 28/03/2019 ESMA LV Pamatnostādnes Par pozīciju aprēķināšanu, ko saskaņā ar EMIR veic darījumu reģistri 28/03/2019 ESMA70-151-1350 LV Satura rādītājs I. Piemērošanas joma... 3 II. Atsauces uz tiesību aktiem, saīsinājumi un

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

Slaids 1

Slaids 1 Superstatic 449 Statiskais siltumskaitītājs, statiskais dzesēšanas skaitītājs Pielietošana: Kompaktais siltumskaitītājs Superstatic 449 var tikt darbināts ar akumulatoru vai elektrotīklu. Tas tiek izmantots

Sīkāk

Gadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437

Gadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437 III pielikums Grozījumi attiecīgos zāļu informācijas apakšpunktos un punktos Piezīme: Šie grozījumi attiecīgos zāļu informācijas punktos un apakšpunktos ir pārvērtēšanas procedūras gala iznākums. Zāļu

Sīkāk

HORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA Laukuma rekonstrukcija pie Ludzas novada ēkas Raiņa un Stacijas ielau krustojumā. Stacijas iela 38, Ludza LD -1

HORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA Laukuma rekonstrukcija pie Ludzas novada ēkas Raiņa un Stacijas ielau krustojumā. Stacijas iela 38, Ludza LD -1 HORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA LD - GRANĪTA BRUĢA RAKSTS SP LAUKUMA IEKLĀŠANA R 00,00 cm 7 2 4 Tianshan red 4 6 2 4 N 4 GRANĪTA TONĀLS SALIKUMS 4 Granīts G 60 6 Granīts G 60 M=:0 PASŪTĪTĀJS: LUDZAS

Sīkāk

pres-3

pres-3 JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,

Sīkāk

1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus M, ETA 10/0320 sask. ar ETAG 004 Nr.

1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus M, ETA 10/0320 sask. ar ETAG 004 Nr. 1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija 10 1020 CPD 020-024918 Knauf Termo Plus M, ETA 10/0320 sask. ar ETAG 004 Nr. 0115 Knauf Termo Plus M Ārējās siltumizolācijas kombinētā

Sīkāk

suzuki vitara izpardošana-2

suzuki vitara izpardošana-2 Suzuki Vitara GL 127135 127137 127138 127139 127149 Riepas 215 / 60R16 + tērauda diski (pilna lieluma vāciņi) Melns priekšējais režģis Priekšējā bufera rotājums pelēks (vidus) / melns (sāni) Melns spārna

Sīkāk

1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus P, ETA 10/0390 sask. ar ETAG 004 Nr.

1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus P, ETA 10/0390 sask. ar ETAG 004 Nr. 1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija 10 1020 CPD 020-024916 Knauf Termo Plus P, ETA 10/0390 sask. ar ETAG 004 Nr. 0115 Knauf Termo Plus P Ārējās siltumizolācijas kombinētā

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation PILSĒTAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins Maģistrālo ielu shēma un trūkstošie posmi Salu tilta kompleksa rekonstrukcija 1.kārta Salu tilta kompleksa

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude

Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude J. Valeinis 1 1 Latvijas Universitāte, Rīga 12.marts, 2010 Valeinis Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude p. 1 of 22 Ievads I. Pamatelementi matemātiskajā

Sīkāk

bilance lv

bilance lv AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017

Sīkāk

Microsoft Word - kompozicija.doc

Microsoft Word - kompozicija.doc Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola profesionālās ievirzes izglītības programma Vizuāli plastiskā māksla Mācību priekšmeta Kompozīcija programma 1. Mērķi: 1.1 veicināt izglītojamā māksliniecisko, intelektuālo

Sīkāk

Latvijas gada čenpionāta alpīnismā nolikums

Latvijas gada čenpionāta alpīnismā nolikums Latvijas Alpīnistu savienība APSTIPRINU Aiga Rakēviča LAS prezidents Rīgā, 2015. gada 26.februāri NOLIKUMS I MĒRĶIS UN UZDEVUMI 1.1.Popularizēt un veicināt kalnos kāpšanu, alpīnismu; 1.2.Noteikt labākos

Sīkāk