Tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē
|
|
- Ligita Rubenis
- pirms 3 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā 1
2
3 Pasākuma ieviešanas mērķis Samazināt slāpekļa zudumus, izkliedējot šķidro organisko mēslojumu uz augsnes vai iestrādājot tos augsnē saimniecībās, kurās ir šķidrmēslu un/ vai vircas krātuves vai biogāzes stacijas. Pasākums piemērots augkopības un lopkopības saimniecībām ar graudaugu, kukurūzas un zālāju platībām. Šķidrmēslu iestrādes agregāts. Avots: ZSA arhīva materiāli Pasākuma būtība Laukā izkliedēti kūtsmēsli pēc iespējas ātrāk jāiestrādā augsnē, jo 50 60% amonjaka iztvaiko pirmo divpadsmit stundu laikā. Amonjaka zudumi samazinās, ja šķidrmēslus izkliedē kultūraugu augšanas laikā, turklāt augi nedrīkst būt garāki par 20 cm. MK noteikumi Nr.834 ( ) Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem nosaka, ka pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas iestrādā 24 stundu laikā, šķidros kūtsmēslus un vircu 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus un vircu neiestrādā, ja tos lieto pēc attiecīgā kultūrauga sadīgšanas kā papildmēslojumu. Rudenī šķidros kūtsmēslus, fermentācijas atliekas un vircu lauku mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām, iestrādājot tos augsnē. Mēslojumu ieteicams izkliedēt ar tādu aprīkojumu, kas to iestrādā augsnē nekavējoties, tā novēršot kaitīgo gāzu un smaku izplatīšanās risku. Ieteicams laboratorijā noteikt barības vielu saturu gan kūtsmēslos, gan augsnē un mēslošanas līdzekļu devas aprēķināt atbilstoši augsnes sastāvam un kultūraugu prasībām, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā 2
4 Uz lauka šķidro mēslojumu var izkliedēt vairākos veidos: 1. Pa gaisu, izkliedējot vienlaidus ar deflektorplati. Darba platums m. Parasti izmanto virsmēslojuma iestrādei graudaugiem, zālei un kukurūzai. Šādu tehnoloģiju izmanto 80 90% Latvijas saimniecību. Metodes būtība ir ātri izkliedēt mēslojumu no šķidrmēslu mucas. Aiz mēslojuma mucas veidojas šķidrmēslu kapilārs mākonis, tādēļ metodes būtiskākais trūkums ir amonjaka iztvaikošana, tātad slāpekļa zudumi. Izkliedējot uz zālāja, pļaušana vai ganīšana nav pieļaujama ātrāk nekā pēc 6 nedēļām, turklāt veidojas ļoti nevienmērīgs barības vielu sadalījums. 2. Tieši uz augsni, izmantojot caurulīšu stangu. Būtiskākā priekšrocība šķidrmēsli gandrīz nenokļūst uz lapām un tās tiek pasargātas no apdegšanas karstākos laika apstākļos. Izkliedes agregāti ir uzmontējami aiz šķidrmēslu mucas, bet izkliedēšanu panāk ar stangu palīdzību tieši starp augu rindām un cieši pie augsnes. Šādi veikta izkliedēšana samazina slāpekļa zudumus un arī ietekmi uz vidi. Metode Latvijā mazāk populāra, bet tā ir ļoti ērta un ražīga, ja šķidrmēslu uzglabāšanas vieta atrodas ne vairāk kā 4 km no lauku masīviem. Ja lauku masīvi atrodas tālāk vai ir grūti pieejamās vietās, tad iespējams izmantot pārsūknēšanas sistēmu, izmantojot papildu sūkni vai speciālas starpkrātuves. Šķidrmēslu iestrāde ar cauruļu sistēmu. Avots: SIA Pakavs 3 Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā
5 Mēslu pārsūknēšanai līdz 8 km tiek izmantoti arī stacionārie cauruļvadi, bet tā ir ievērojami dārgāka sistēma. Transportēšanai pa caurulēm ir vairākas būtiskas priekšrocības: mazāk izplatās smakas, tiek saudzēti ceļi, nenoblīvējas augsne, tiek ietaupīta degviela (līdz pat 40% salīdzinot ar transportēšanu ar mucām), mazāks trokšņu līmenis, ātrāka iestrāde (laika ekonomija, īpaši pavasarī), mazāki slāpekļa zudumi, augsts darba ražīgums strādājot 10 stundas dienā, var izkliedēt aptuveni 1200 m3 šķidrmēslu aptuveni 30 ha platībā, kā arī ir iespēja samazināt aizsargjoslu platumu. Mēslojumu ir iespējams sūknēt, ja sausnas saturs šķidrmēslos ir zem 5%, tad caruļvadi neaizsprostosis, pie lielāka sausnas satura ir ieteicams veikt cietās frakcijas separāciju. Cauruļu izvietošanu var apgrūtināt dažādi šķēršļi (ceļi, kaimiņu zeme, ūdenskrātuves u.c.); 3. Lentveida izkliedētāji, kas sastāv no tvertnes, cauruļvadiem, sadalītāja smalcinātāja un stieņa, pie kā tiek montētas izkliedes caurulītes. Šie izkliedētāji mēslojumu izkliedē lentveidā, visa stieņa platumā pa katru caurulīti izkliedējot vienādu mēslojuma devu. Lentveida izkliedētāju uzbūve mainās atkarībā no izkliedēšanas aparāta uzbūves, to darba platums ir robežās no 6 līdz 36 m. Priekšrocība ir mēslojuma vienmērīga izkliede, zemākas slāpekļa (NH3) emisijas nekā izkliedējot vienlaidus ar deflektorplati, iespēja lietot pa augošiem augiem, nenosmērējot tos ar mēslojumu, lielāks izkliedes darba ražīgums un ērtāka manevrētspēja nekā tiešās iestrādes izkliedētājiem, var izmantot arī akmeņainos laukos vai laukos ar īpaši smagu augsni. Taču mēslojumu ir nepieciešams iestrādāt atsevišķi. Slāpekļa zudumu samazinājumu var panākt, šķidrmēslus paskābinot. Paskābinātu šķidrmēslu iestrādes agregāts. Avots: ZSA arhīva materiāli Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā 4
6 Paskābinātu šķidrmēslu iestrādes agregāts cm garā zelmenī. Avots: ZSA arhīva materiāli 4. Tiešās iestrādes izkliedētāji, kas mēslojumu iestrādā tieši augsnē iegrieztās vadziņās ar vai bez vadziņas aizvēršanas. Izkliedētāji var būt ar diskveida iestrādes lemesīšiem vai ar S-veida zariem. Izmanto arumā un rugainē, minimāli slāpekļa zudumi, tiek apvienota mēslojuma izkliede un iestrādāšana, kā arī aramkārtas rušināšana, vienmērīga izkliede, zemas slāpekļa (NH3) emisijas, nav smakas, lielāku mēslojuma devu iespējams iestrādāt, dziļāk apstrādājot augsni. Tomēr ir jārēķinās, ka degvielas patēriņš būs lielāks, nepiemērota tehnoloģija tīrumos ar augošiem augiem, iespējams izmantot rušināmaugiem, tai skaitā stūrēšanai izmantojot GPS navigāciju. Šī ir dārgākā tehnoloģija ar dārgāko ekspluatāciju, jo daudz dilstošo daļu. Mazākām saimniecībām tās iegāde un lietošana nebūs ekonomiski pamatota, taču arī lielām un spēcīgām saimniecībām piemērotāka varētu būt šķidrmēslu injekcijas pakalpojuma pirkšana. Šķidrmēslu un vircas transportēšanai, izkliedei un iestrādāšanai augsnē var izmantot tiešo tehnoloģiju, kur viena un tā pati tehnika mēslojumu gan pārvadā, gan izkliedē, vai pārkraušanas tehnoloģiju, kur pārvadāšanai un izkliedēšanai tiek izmantotas dažādas tehnikas vienības. Biedrības Zemnieku saeima un Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras īstenotā projekta GreenAgri ietvaros ir izstrādātas un iz- 5 Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā
7 mēģinātas videi draudzīgas organiskā mēslojuma apsaimniekošanas metodes un tehnoloģijas un ir izstrādāti ieteikumi kā samazināt augu barības vielu noteces no lauksaimnieciskās darbības teritorijām Baltijas valstīs, vienlaikus saglabājot lauksaimnieku konkurētspēju. Šī projekta īstenošana notiek saskaņā ar HELCOM konvenciju par fosfora un nitrātu piesārņojuma samazināšanu Rīgas jūras līcī un Somu līcī. Detalizēts apraksts par šķidrā mēslojuma izkliedēšanu ar pievienotām izmaksām ir atrodams šeit: uploads/2016/01/greenagri_organiska_ meslojuma_izkliedesanas_tehnologijas. pdf Agregāts šķidrmēslu ievadīšanai augsnes virskārtā. Avots: ZSA arhīva materiāli Joskin SOLODISK XXL Disku inžektors šķidrmēslu iestrādei. Avots: SIA AR AGRO Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā 6
8 Pasākuma ieviešanas izmaksas: Alternatīva nr. 1 Šķidrmēslu transportēšana ar mucu un iestrāde izmantojot inžektorus. Pieņemot, ka pamatmetode paredz šķidrmēslu izkliedēšanu pa gaisu caur sprauslām, vienīgais atsevišķais investīciju objekts ir šķidrmēslu izkliedes inžektors. Komplekta cena, kas sastāv no sakabes, diskiem un izkliedes stangām, ir EUR (SIA ARAGRO), ja nepieciešama transportēšanas muca, tad izmaksas pieaug līdz EUR. Pieņemot, ka izmantotais saimniecības lielums ir 500 ha un iekārtas amortizācijas laiks 6 gadi, tad pasākuma ieviešanas izmaksas ir 25 EUR ha-1. Mēslojuma ietaupījums, samazinot zudumus var būt līdz pat 60%. Pieņemot, ka zudumi veido 40% un slāpekļa deva ir 100 kg ha-1 un slāpekļa tīrvielas cena EUR t-1, tad ietaupījums, kas saistāms ar mēslojuma izmantošanu veido 16,32 EUR ha-1. Pasākuma izmaksas 8,68 EUR ha-1. Alternatīva nr. 2 Šķidrmēslu transpotēšana, izmantojot šļūteņu sistēmu, un iestrāde, izmantojot inžektorus. Šļūteņu sistēma ar iestrādes inžektoriem maksā EUR (SIA Pakavs piedāvātā Mastek 2000 sistēma). Iespējams apstrādāt laukus 2 km attālumā no lagūnas. Pieņemot vidējo lauku platību 11 ha un ir 2 lagūnas 2 km attālumā un amortizācijas periodu 6 gadi, tad šļūteņu sistēmas specifiskās izmantošanas izmaksas veido ap 870 EUR ha-1 gadā. Šo sistēmu izvēlas arvien vairāk saimniecības, būtiskāks priekšrocības ir laika un degvielas ietaupījums. Pēc praktiķu novērtējuma degvielas ietaupījums, salīdzinot ar šķidrmēslu izkliedēšanu ar mucu, ir 3,5 L ha-1, pieņemot, ka vidējā bez akcīzes dīzeļdegvielas cena gadā bija 0,80 EUR L-1 (SIA Lukoil Baltija R), var aprēķināt, ka vidējais ietaupījums no degvielas patēriņa samazinājuma ir 2,80 EUR ha-1. Ir novērtēts, ka laika ietaupījums, ir 6,5 h ha-1 gadā, ņemot vērā traktora izmantošanas darba stundas, 7 Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā
9 kas ietver liešanu, uzpildi, ceļu. Ja pieņem, ka traktora izmantošana ir ārpakalpojums, kas ietver gan tehnikas, gan traktorista pakalpojumus un minimālās izmaksas veido 21,22 EUR h-1 gadā, tad laika ietaupījums veido 137,93 EUR ha-1. Mēslojuma ietaupījums, samazinot zudumus var būt līdz pat 60%. Pieņemot, ka zudumi veido 40% un slāpekļa deva ir 100 kg ha-1 un slāpekļa tīrvielas cena 40,80 EUR t-1, tad ietaupījums, kas saistāms ar mēslojuma izmantošanu veido 16,32 EUR ha-1. Kopumā var secināt, ka pasākuma izmaksas veido 698,20 EUR ha-1. Būtiska šļūteņu izmantošanas priekšrocība ir sociālās izmaksas, kas saistītas ar koplietošanas ceļu izmantošanu, kā arī zemes auglības saglabāšana, ko var ietekmēt augsnes sablīvēšana, kas ir neizbēgama, šķidrmēslu mucas transportējot pa lauku. Šajā gadījumā varētu izmantot kādu no ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanas metodēm, tomēr šai aprēķinā šīs potenciālās izmaksu komponentes netiek ņemtas vērā. Šķidrmēslu iestrāde labības laukā. Avots: ZSA arhīva materiāli Šķidrmēslu iestrāde zālājā. Avots: ZSA arhīva materiāli Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā 8
10 Pasākuma ietekme uz SEG emisiju samazinājumu Dānijā veiktie pētījumi liecina, ka izmantojot disku inžektoru kopējie slāpekļa (NH3 un NH4) zudumi sasniedz 2 3%, bet, izmantojot izsmidzināšanu, slāpekļa zudumi sasniedz 20 35%. Latvijā tiešās iestrādes pakalpojumu sniedzēji zudumus šķidrmēslojuma iestrādē vērtē augstāk 5 7%, bet vienlaikus arī norāda, ka praksē šķidrmēslu izmantošanas efektivitāte vidēji ir zemāka, slāpekļa zudumus novērtējot līdz pat 50%. Iztvaikojušā amonjaka apjomu ietekmē sausnas saturs mēslojumā. Ja tas ir 6%, iztvaikošana no šķidrmēsliem ir aptuveni par 20% lielāka nekā gadījumos, ja sausnas saturs ir 2%. Neņemot vērā augstu slāpekļa zudumu samazināšanas efektivitāti, šķidrmēslu iestrādes tehnoloģijām raksturīgs salīdzinoši augsts slāpekļa samazinājuma diapazons. Pētījumu rezultāti kaimiņvalstīs liecina, ka vidējais samazinājums, izmantojot disku inžektoru ir 70 80%, turpretim, izmantojot caurulīšu stangas, samazinājums ir 35%. Iestrādes efektivitāti var ietekmēt arī iestrādes ātrums, vēja ātrums, augsnes mitrums, nokrišņi, iestrādes laiks (no rīta iztvaikošana ir mazāka nekā pēcpusdienā), kā arī laukā ar 60 cm augstiem augiem, izmantojot caurulīšu stangas, iztvaikošana ir būtiski mazāka. Francijā emisiju aprēķiniem laukos, kur tiek iestrādāts mēslojums, izmanto ietaupījumu 12,3 kg N ha-1 apmērā (intervāls 0 18,4), kas piemērots pavasara sējumiem. Mēslojuma iestrādi kombinē ar pasākumiem: mēslošanas plāni, novilcināta pirmā N iestrāde un inhibitoru izmantošana. 9 Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā
11 PIEZĪMĒM
12 Materiālu sagatavoja Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju Kontaktpersonas: Dr. oec. Kaspars Naglis-Liepa Dr. oec. Dina Popluga Dr. agr. Dzidra Kreišmane
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu
SīkākLV Bio-Energy from the farm
LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu
SīkākMicrosoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis
SīkākLauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017
Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu
Sīkākpres-3
JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākMicrosoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc
SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas
SīkākMicrosoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc
2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju
SīkākBiogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]
Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...
SīkākCOMBISEED
COMBISEED Kombinēta sēklas un mēslojuma sējmašīna ar izturīgu rāmi, kas ražota pēc augstākajiem standartiem drošai un ilgai ekspluatācijai. Demeter Combiseed ir sējmašīna, kas izgatavota pēc visaugstākajiem
SīkākSlide 1
Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas
SīkākPolija
Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
SīkākEnvironment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te
KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Technical, Economical and Ecological Estimation of Up-To-Date Combined Soil Tillage, Fertilising
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākIstockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau
Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākKONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj
KONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj pielādēt konteineru līdz malām, turklāt ātrākā veidā,
SīkākĒkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p
Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas
SīkākBerlingo Berlingo - uzņēmīgu cilvēku labākais draugs Berlingo ir vairākus gadus bijis vislabāk pārdotais komerciālai
Berlingo Berlingo - uzņēmīgu cilvēku labākais draugs Berlingo ir vairākus gadus bijis vislabāk pārdotais komerciālais transporta līdzeklis Igaunijā. Pārdošanas panākumus ir nodrošinājuši Berlingo modeļa
SīkākLDF-24LPP_ieksha.indd
LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera,
SīkākValsts pētījumu programmas Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH) 1.projekta Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriā
Valsts pētījumu programmas Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH) 1.projekta Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām būvēm no vietējām izejvielām 5. nodevums
SīkākIEVADS
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...
SīkākHumilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a
Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un aminoskābju ilgtermiņa krājumus augsnē, kā arī nodrošina
SīkākPowerPoint Presentation
Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA
SīkākThe Finnish Quality Since 1960 SNIEGS LEDUS DROŠĪBA UZ JUMTA Sniega barjeras Jumta laipas Kāpnes Nožogojumi
The Finnish Quality Since 1960 SNIEGS LEDUS DROŠĪBA UZ JUMTA Sniega barjeras Jumta laipas Kāpnes Nožogojumi SOMU PROFESIONALITĀTES TRADĪCIJAS KOPŠ 1960. GADA ORIMA darbības tradīcijas ir aizsākušās jau
SīkākVides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits
Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)
SīkākMicrosoft Word - D-2.8_Biogas_Potential_Latvia_LV.doc
Projekts: BiG>East (EIE/07/214) Biogāzes potenciāls Latvijā. Kopsavilkuma atskaite Projekta rezultāts 2.8 Sagatavota pamatojoties WP2 uzdevumu atskaitēm M.Sc.ing. Ilze Dzene SIA Ekodoma Adrese: Noliktavas
SīkākMicrosoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx
SATURS Projekta izpildītāji......3 Ievads... 5 1. Nezāļu populāciju sastāvs, dominējošās sugas, to izplatības līmenis laukaugu sējumos un stādījumos, izplatību ietekmējošie kultūraugu audzēšanas agrotehniskie
SīkākIEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija
D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas
SīkākPowerPoint Presentation
Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas
SīkākJanis Irbe_resursi un iespejas
Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākGaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša
Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāšanas un transportēšanas rezultātā. Piesārņojuma izplatība
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums
SīkākSCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
SīkākTitle
Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas
SīkākMicrosoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc
SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem
SīkākAPP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē
APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas
SīkākRSU PowerPointa prezentācijas sagatave bez apakšējās sarkanās joslas
M.Sc. Pāvels Sudmalis, RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija 20.10. 2011, Rīga Svarīgākie fizikālie riska faktori autotransporta nozarē 1 Fizikālie riska
SīkākLAUKU MODULIS IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošin
IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošināt uzticamu apgādi ar veselīgu, kvalitatīvu pārtiku, taču lauksaimniecība
SīkākMicrosoft Word - Task_3_2_Report_on_barriers_Latvia_Final_LV.doc
Projekts: (EIE/07/214) Barjeras biogāzes sektora attīstībai Latvijā Projekta atskaite 3.2 M.Sc.ing Ilze Dzene SIA EKODOMA Noliktavas iela 3-3, Rīga LV-1010, Latvija 2008.gada septembris Projektu atbalsta:
SīkākBAXI Premium klases kondensācijas gāzes katls Luna Platinum+ Izvēlies sev labāko! Noņemams vadības panelis ar lielu teksta displeju, iestatījumu un iz
Luna Platinum+ Izvēlies sev labāko! Noņemams vadības panelis ar lielu teksta displeju, iestatījumu un izvēlnes taustiņiem, tiek iekļauts katla komplektācijā Plašs modulācijas diapazons 1 10: samazināts
SīkākInovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L
Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju
SīkākArnis Kalniņš BIOGĀZES RAŽOŠANAS SAIMNIECISKIE UN VIDES IEGUVUMI (rokasgrāmata biogāzes ražošanas iespēju izvērtēšanai) RĪGA 2009
Arnis Kalniņš BIOGĀZES RAŽOŠANAS SAIMNIECISKIE UN VIDES IEGUVUMI (rokasgrāmata biogāzes ražošanas iespēju izvērtēšanai) RĪGA 2009 UDK 621.3+63(035) Ka 281 Arnis Kalniņš Dr. habil. oec., akadēmiķis Biedrība
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
Sīkāk3
IESNIEGUMS GROZĪJUMU IZDARĪŠANAI B KATEGORIJAS PIESĀRŅOJOŠĀS DARBĪBAS ATĻAUJĀ MA13IB0019 SIA Zaļās Zemes Enerģija Veibēni 1, Skrīveru novads, LV-5125 Biogāzes ražotne un koģenerācijas stacija Pasūtītājs:
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākDatu lapa: Wilo-Stratos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 3 4 Rp ½ 0,4 0,8 1,2 Rp 1 m/s 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 Rp 1¼ H/m Wilo-Strato
Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) 1 2 v 3 4 Rp ½,4,8 1,2 Rp 1 m/s,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Stratos PICO 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 Atļautie sūknējamie
SīkākMicrosoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc
1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība
SīkākINFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES
INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES PAR LULUCF DARBĪBĀM 10. PANTU IESNIEGŠANAI EIROPAS
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākVIDE UN LAUKSAIMNIECĪBA Projekts tiek finansēts EEZ finanšu instrumenta gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika"neliela apjo
VIDE UN LAUKSAIMNIECĪBA Projekts tiek finansēts EEZ finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika"neliela apjoma grantu shēmas ietvaros. Līguma Nr. 2/EEZLV02/14/GS/062/002
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības
SīkākSērijas apraksts: Wilo-Yonos PICO Līdzīgs attēlā redzamajam piemēram Modelis Aprīkojums / funkcija Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūvsavienoju
Sērijas apraksts: Wilo-Yonos PICO Līdzīgs attēlā redzamajam piemēram Modelis Aprīkojums / funkcija Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūvsavienojumu, bloķējošās strāvas pārbaudes EC motors un integrēta
Sīkāk/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: , web: KARJERĀ TŪRKALNE
/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT-03116 Viļņa, Lietuva, tel: +370 699 54953, e-mail: info@geobaltic.lt, web: www.geobaltic.lt KARJERĀ TŪRKALNE DOLOMĪTA SPRIDZINĀŠANAS LAIKĀ IZRAISĪTO SVĀRSTĪBU
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
Sīkāk2
2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākMicrosoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]
Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju
SīkākBIOORG EMO
BIOTEHNOLOĢIJA LAUKSAIMNIECĪBĀ EFEKTĪVA AUGSNES DZĪVĪBAS DARBĪBA vērtīgi un efektīvi preparāti ekoloģiskajām un konvencionālajām saimniecībām PRODUKTS Šķidrie organiskie mēsli BIOORG VH ir koncentrēts,
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba
Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības
Sīkākpub
I 5 GADI Nr. 61 (13.04.2010) SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs INFORMATĪVAIS IZDEVUMS 2005. gada 12. aprīlī tika sagatavots izdevuma Lauku Lapa pirmais numurs. Ir pagājuši 5 gadi un
SīkākSanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi
Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro2000 1. Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi - Poraini apakš apmetumi/ gaisa poru apmetumi - Reversīvie
SīkākNotekūdeņu siltuma atgūšana Titel der Präsentation Ersteller der Präsentation Datum 1
Notekūdeņu siltuma atgūšana Titel der Präsentation Ersteller der Präsentation Datum 1 Silto notekūdeņu avoti Notekūdeņi: veļas mazgātuves, dzīvojamās mājas, peldbaseini/ sporta kompleksi ķīmiskās tīrītavas,
SīkākPrezentacja programu PowerPoint
EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.
SīkākUntitled
1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas
SīkākMicrosoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2
SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākMischen Dosieren AME
Industrial Solutions Sajaukšana un dozēšana ELEKTRONISKĀS SAJAUKŠANAS UN DOZĒŠANAS SISTĒMAS Ļoti ērti vadāmas Visaugstākā procesa uzticamība Universālas uzklāšanas iespējas Sajaukšanas un dozēšanas sistēmas:
SīkākPresentation title
Tehniskās ekspertīzes un diagnostikas dienests Daudzdzīvokļu ēku elektrotīklu testēšana Uģis Skopans, Dienesta vadītājs 23.01.2014, Jūrmala Saturs Elektrotīklu pieļaujamās slodzes noteikšana Elektroinstalācijas
SīkākTitle
Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
SīkākSIA ARHITEKTES INĀRAS CAUNĪTES BIROJS Cēsu ielā 26-13, Rīgā, tel. Nr , mob. tel. Nr , e pasts: Reģ.Nr. 50
SIA ARHITEKTES INĀRAS CAUNĪTES BIROJS Cēsu ielā 26-13, Rīgā, tel. Nr. 67379209, mob. tel. Nr. 29173009, e pasts: caunites.birojs@gmail.com, Reģ.Nr. 50003496771, būvkomersanta reģ.nr. 0242-R PASŪTĪTĀJS:
SīkākMicrosoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc
Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
Sīkākž˙
D.Blumberga, I.Dzene, T. Al Sedi, D.Rucs, H.Prasls, M.Ketners, T.Finstervalders, S.Folka, R.Jansens Biogāze ROKASGRĀMATA 1 Autori: Dagnija Blumberga, Ilze Dzene, Teodorita Al Sedi (Teodorita Al Seadi),
SīkākRīgā, 2019.gada. Vispārīgā vienošanās Nr. par notekūdeņu dūņu utilizāciju un transportēšanu (iepirkuma identifikācijas Nr.RŪ-2019/43) SIA Rīgas ūdens,
Rīgā, 2019.gada. Vispārīgā vienošanās Nr. par notekūdeņu dūņu utilizāciju un transportēšanu (iepirkuma identifikācijas Nr.RŪ-2019/43) SIA Rīgas ūdens, reģ. Nr. 40103023035, tās valdes priekšsēdētājas Dagnijas
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
Sīkāk«Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats»
Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats Rūta Bendere Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju
SīkākDinamiskā Blīvēšana DC
Dinamiskā Blīvēšana DC Dinamiskā Blīvēšana DC Strona główna Tehnoloģijas Dinamiskā Blīvēšana DC Dinamiskās Blīvēšanas (DC) tehnoloģiju, kas zināma arī kā dinamiskās konsolidācijas metode, izgudroja un
SīkākKomisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina
L 191/26 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 23.7.2009. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina
SīkākMicrosoft Word - MK632_1.DOC
Apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 (grozījumi ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.632) Programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku
SīkākIedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā
2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākBild 1
Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas
SīkākSaimniecību un uzņēmumu grāmatvedības uzskaites datu veidlapā uzrāda informāciju par lauksaimniecisko darbību, pamatojoties uz
Konfidencialitāte: Iesniegšana, termiņi: Pilnvarojums datu savākšanai: Palīdzība: I vai īpašnieka vārds, uzvārds Uzņēmējdarbības forma SUDAT saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības dati par 2013. gadu SUDAT
SīkākParskatsParKvotamAtbrivosanas2009
Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2009. gadā I. ZiĦas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds AS Rēzeknes siltumtīkli 1.2. adrese Rīgas iela 1, Rēzekne, LV 4601 1.3. tālruħa
SīkākPDFP8NGRYUBVT.0.doc
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
SīkākDatu lapa: Wilo-TOP-Z 30/10 (1~230 V, PN 10, RG) Raksturlīknes Maiņstrāva H/m v 0 0,5 1 1,5 2 2,5 3 min. Wilo-TOP-Z 30/10 1~230V - Rp 1¼
Datu lapa: Wilo-TOP-Z 3/1 (1~23 V, PN 1, RG) Raksturlīknes Maiņstrāva H/m 9 8 7 6 5 4 3 v,5 1 1,5 2 2,5 3 Wilo-TOP-Z 3/1 1~23V - Rp 1¼ m/s Atļautie sūknējamie šķidrumi (citi šķidrumi pēc pieprasījuma)
SīkākDrives, PLC and automation products for all needs
BU Drives and Controls, May Frekvenču pārveidotāji visām vajadzībām. Slide 1 Biznesa struktūra piedziņa un vadība Pielietojuma nozares HVAC Pārtikas rūpniecība Dzērienu industrija Tīrais un netīrais ūdens
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākRīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris
Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Piesārņojuma izkliedes datormodeļa izstrāde Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai Ventspi
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Piesārņojuma izkliedes datormodeļa izstrāde Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai Ventspilī ietvaros Projekta atskaite Rīga, 2011. gada jūlijs
Sīkāk