Māksla nezaudēt un māksla pelnīt Seminārs Zemnieku Saeimas biedriem

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Māksla nezaudēt un māksla pelnīt Seminārs Zemnieku Saeimas biedriem"

Transkripts

1 Māksla nezaudēt un māksla pelnīt Seminārs Zemnieku Saeimas biedriem 2014 Vita Būde-Gaile, Dzīvnieku veselības un labturības speciāliste, piena fermu auditore.

2 Fakti Pasaulē ~122 milj. sl. g. fermu 363 miljoni slaucamo govju Vidējais govju skaits fermā: 3 Vidējā ražība: 2100 kg

3 Fakti Latvijā slaucamo govju (pārraudzībā) Izvietotas 5200 ganāmpulkos. 4,7% piensaimniecības vadītāju ir augstākā lauksaimnieciskā izglītība. 24,5% vadītāju vidējā profesionālā. Top 100-tā piensaimniecība pēc govju skaita: gads 3400 kg gads 3600 kg gads 3600 kg gads 4300 kg gads 4700 kg

4 Piena-lopbarības attiecība (income over feed cost) Laikā no gadam P:LB = ~ gadā P:LB = jūlijā P:LB = Vēsturiski pierādījies: P:LB<2.0, nozare nav pelnoša! (by Jim Paulson, University of Minnesota)

5 Kā iet Latvijā? P:LB 24 kg/govs 0,25 /kg LB izmaksas/govs /d = 3.00 LB izmaksas/kg = 0,13 0,25:0,13 = 1,92 1,92<2.0, nozare nav pelnoša!

6 Cik daudz man jāslauc? Kg cena x saražotie kg =... 0,20 x 40 = 8,00 0,20 x 25 = 5,00 Barības izmaksas nedrīkst pārsniegt pusi no piena pašizmaksas!

7 Kur es atrodos? Kā man izdodas? Kā noskaidrot to, kas būtu uzlabojams? 1. izmērīt 2. novērtēt Informāciju izmantot, lai uzlabotu rezultātu! VISS, KAS IR IZMĒRĀMS, IR KONTROLĒJAMS! REZULTĀTS = IEŅĒMUMI! IEŅĒMUMI = REZULTĀTS!

8 Ko var un ko nevar ātri uzlabot Ēdināšana Atražošana Veselība Ģenētika Ēkas Menedžments Pat viens uzlabojums izmaina rezultātu!

9 Sāciet ar: Ēdināšanu Atražošanu Veselību Skaitīšanu Sāciet ar sevi! Ekonomiski veiksmīgākie ganāmpulki ražo kg no govs gadā.

10 Mērķis Vai jūsu mērķis ir definēts? Vai par jūsu mērķi ir informēti darbinieki un ģimenes locekļi? Vai esat izveidojuši pasākumu plānu nekrīzes situācijai?

11 Kā atrast caurumus maisā? Rēķinot! Cik izmaksā manas vienas augstražīgas govs ēdināšana dienā? Samaziniet (barības) izmaksas un palieliniet izslaukumu!

12 Produktivitāte atkarīga no: Sausnas uzņemšanas Atražošanas darba Tesmeņa veselības Slaukšanas reižu skaita dienā Ģenētikas

13 Sausnas uzņemšana svarīgākais faktors ceļā uz izdevīgu piensaimniecību Kāpēc jārunā par sausnu? Mērķis: > 23 kg

14 KOPĒJAIS BARĪBAS APJOMS SAUSNA Barības līdzekļu sastāvs ŪDENS PELNI MAKROELEMENTI MIKROELEMENTI Hlors fosfors sērs kalcijs nātrijs magnijskālijs Dzelzs varš cinks kobalts mangāns jods - selēns ORGANISKĀS VIELAS OGĻHIDRĀTI TAUKI NE- STRUKTURĀLIE STRUKTURĀLIE TAUKSKĀBES Pentozes Heksozes (glikoze, fruktoze) saharoze maltoze CIETE Celuloze Hemiceluloze PEKTĪNS LIGNĪNS Glicerīdi tauki, vaski KOPĒJAIS PROTEĪNI (olbaltumvielas) OLBALTUMVIELAS PROTEĪNS Ne-olbaltumvielu slāpeklis UREA, NH3 Aminoskābes, Peptīdi, polipeptīdi

15 Palielinot sausnas uzņemšanu par 1 kg dienā: kg piena! Svarīgi jautājumi: Cik izmaksā 1 kg barības (sausnas) 1 kg piena ražošanai?

16 Palieliniet sausnas uzņemšanu! + 1 kg sausnas = +3 kg piena! ja vien: šajā sausnas kg enerģijas un proteīna attiecības Tas nozīmē 2:1, jeb 2 kg graudu : 1 kg rapsis

17 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Iespēja atpūsties Parasti: 10 to 14 st./dienā Katra papildus stunda: + 1 kg piena Fakti: Darba diena: 5-6 st. ēšanai (vidēji 11 x dienā) 2-3 st. gaidīšanai/staigāšanai/socializēšanai/meklēšanās 1/2 st. dzeršanai st. slaukšanai un gaidīšanai uz slaukšanu. Cik labi ir organizēta jūsu govju darba diena?

18 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Barības kvalitāte (pļaušanas laiks, uzglabāšana) Mitruma līmenis un kokšķiedras kvalitāte ātri, blīvi, noslēgti barības devas uzbūve

19 Fakti Jo labāka skābsiena kvalitāte (E un P), jo mazāk graudu un proteīna piedevu būs jāizmanto!

20 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Ēdināšanas paņēmieni - TMR vai dalīta biežums ēdiniet vairākas reizes dienā! piestumšana 3-5% atlikums silē piekļuve, frontes garums (katri 15 cm 0,8 kg piena!) Taču: Jūsu ieņēmumi un zaudējumi atkarīgi no BIE!

21 Barības izmantošanas efektivitāte un vidējā laktācijas diena /3.5% EKP (124 ganāmpulki, 2010) Vidējā laktācijas diena BIE = izslaukums/sausna (kg) Optimāli diena Iespējamas atšķirības dažādās saimniecībās 21

22 Fakti Jo labāka BIE mazāk kūtsmēslu, N un P saražo. Uzlabojot BIE par 0,1 peļņā + 0,7 EUR/govi

23 Ieņēmumi virs izmaksām: (105 ganāmpulki) USD/litrs Laktācijas diena Nir & Rosen, 2013 Optimāli ieņēmumi: laktācijas dienā 23

24 ////

25 Kas regulē laktācijas dienu? Pareizi organizēts un optimāls atražošanas darbs. Indikators = Grūsnības Indekss (PR)

26 Vidējā laktācijas diena. Mērķis: 160 līdz 170 Katra diena virs 160. laktācijas dienas samazina izslaukumu par 0,08 kg no govs dienā. Piemērs: 100 govis, 8000 kg Vid. laktācijas diena = 25 dienas 25 d. x 0.08 kg/d. x 365 d x 100 govis = kg kg x 0,25 = zaudēts, t. i. - jūs slaucat par 9 govīm mazāk nekā ēdināt! Ja piena cena 0,18 = zaudēts

27 Katras 10 dienas palielina izslaukumu par 0,540-0,77 kg no govs dienā. 0,6 kg x 50 govis x 30 d. X 0,25 = 225 /mēnesī

28 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Guļvietas iekārtojums = ērtības Ūdens pieejamība (vislētākā barība, vislētākās zāles) 4 līdz 5 L => 1 litru piena Kvalitāte Sazemējums

29 Fakti: Govis uzņem ūdeni ~14 x dienā % no uzņemtā 1 stundas laikā pēc slaukšanas. Govis vēlas dzert ātri: līdz 15 litriem/45 sek. Vēlamā T C. Labprāt padzeras no lielākas virsmas, vienlaikus ar citām govīm. Jānodrošina, lai 10% dzīvnieku var padzerties vienlaikus.

30 Pedometri AfiAct II piesietajai turēšanai!

31 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Noskaidro kāds ir govju komforts! Nav labi, ja:

32 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Pazīmes, kas norāda uz sliktu komfortu: Traumas Dīvainas pozas

33 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Ventilācija Ieteikumi: - izslaukums sāk kristies, ja < 5 o vai > 21 o C - karstuma stress > 25 o C Atpūšas guļus par 2,5 stundām mazāk! 1. Jaudīgi ventilatori, mazs ātrums Novietojums: uzgaidāmā zāle, slaukšanas zāle, virs barības galda, virs guļvietām, 30 o leņķī. 2. Aizkari.

34 Kas ietekmē sausnas uzņemšanu? Iespēja paust uzvedību Fakti: Nodalot pirmpienes atsevišķā grupā kg sausnas Katra pārgrupēšana: 2-5% piena kritums. Pārblīvēts: ietekme uz atsevišķiem dzīvniekiem, ne uz visu grupu: lielāka konkurence, vairāk nospiesto govju (pirmpienes, slimās, nesen atvestās, nesen atnesušās). Rangā augstākās govis cieš mazāk! Rangā zemākās govis: mazāk atpūšas, pieaug klibums!

35 Produktivitāte atkarīga no: Sausnas uzņemšanas Atražošanas darba Tesmeņa veselības Slaukšanas reižu skaita dienā Ģenētikas

36 Slikts atražošanas darbs rada zaudējumus Garš starpatnešanās intervāls (pieaug zemas produktivitātes dienu skaits). Pieaug brāķēšana & nepietiek pirmpieņu. Pieaug izmaksas par darbaspēku. Pieaug veterinārās izmaksas. Pieaug apsēklošanas izmaksas. Pieaug govju kondīcija.

37 Galvenie rezultāta indikatori Apaugļošanās Indekss (CR) Meklēšanās noteikšanas Indekss (HDR) Grūsnības Indekss (PR) Servis perioda garums Starpatnešanās intervāls Apsēklošanas reižu skaits/grūsnību Telīšu apsēklošanas vecums Pirmā atnešanā (vecums) Cietstāves perioda garums Laktācijas garums

38 1. Servis perioda garums 2. Starpatnešanās intervāls 3. Apsēklošanas reižu skaits/grūsnību 4. Telīšu apsēklošanas vecums 5. Pirmā atnešanā (vecums) 6. Cietstāves perioda garums 7. Laktācijas garums

39 Galvenie rezultāta indikatori Apaugļošanās indekss (CR) Cik % no visām apsēklotajām govīm ir palikušas grūsnas? Vidēji industrijā ~ 30% (mērķis 34%). Formula: Grūsno govju skaits : apsēklošanas procedūru skaits Meklēšanās noteikšanas indekss (HDR), jeb neapsēklošanas risks (IR) = Cik govis no tām, kurām būtu jāmeklējas, tiek pamanītas? Bet cik labi sistēma atpazīst govis, kuras meklējas? Vidēji industrijā ~ 50% nosakot vizuāli (mērķis 80%). Apsēklojama govs = jebkura tukša, vesela, negrūsna govs

40 Grūsnības indekss (PR) svarīgākais indikators! Cik ātri sistēma nodrošina grūsnības iestāšanos? Vidēji industrijā ~17% (mērķis 22%). Formula: Meklēšanās noteikšanas indekss x apaugļošanās indekss HDR x CR= PR 50% x 34% = 17% Tas nozīmē, ka 17% govju paliek grūsnas pirmā cikla laikā, kopš nozīmēšanas apsēklošanai; t.i. pēc 3 cikliem tikai mazāk par pusi būs grūsnas!

41 Kas ietekmē atražošanas rezultātu? Nogaidīšanas perioda ilgums 1. apsēklošanas reize HDR, jeb meklēšanās noteikšanas indekss apsēklošanas reižu skaits uz katru grūsnību embriju izdzīvošanas spēja, aborti ēdināšana govju veselība klibums, infekciju profilakse

42 Kas ietekmē atražošanas rezultātu? Ēdināšana un apetīte pēc atnešanās Fakti: Ja ketonvielu līmenis saglabājas augsts pirmajās nedēļās pēc dzemdībām tikai 25% no apsēklošanām būs rezultatīvas, bet servisperiods pagarināsies par dienām!

43 Vienas dienas papildizmaksas Cik izmaksā novēlota apsēklošana? 8,0 6,7 5,3 4,0 2,6 1,3 Grūsnības indekss Maksimāli 243 dienas De Vries, 2006 Servis periods

44 Ja starpatnešanās periods ir: 420 dienas Grūsnības Indekss (PR) ~13-16% dienas - Grūsnības Indekss (PR) ~16-18%

45 Produktivitāte atkarīga no: Sausnas uzņemšanas Atražošanas darba Tesmeņa veselības Slaukšanas reižu skaita dienā Ģenētikas

46 Tesmeņa veselība Vide: mitruma līmenis, karstums, organisks piesārņojums Slaukšanas procedūra: iekārtas Veselība: ēdināšana, mītne, klibums.

47 Tesmeņa veselība Mērķis < Piemērs. 100 govis; kg; vid. SŠS SŠS Zaudēts piens % , , , , ,3 100 x x 2.3% = kg kg x 0,25 = kg x 0,18 = gadā t.i. jūs slaucat par 2 govīm mazāk, nekā ēdināt!

48 Mastīta izmaksas Atkarīgas no izslaukuma un piena cenas = Piemērs: 30 kg - 40 kg 50 - zaudēts piens ierobežojumu dēļ 15 - zāles 15 - ārsts 10 - papildus darbs

49 Klīnisks mastīts mērķis < 10% laktācijā Piemērs. 100 govis; 20% govju saslimst ar mastītu (1.7 gadījumu mēnesī). Samazinot uz pusi - 10% 10 govis x 80 = 800 ietaupījums

50 Slaukšanas biežums 3x slaukšana palielina izslaukumu: litri dienā. Rezultāts apšaubāms, ja apgrūtināta nokļūšana līdz slaukšanas zālei! Slaukšana 4x dienā (< 30. laktācijas dienai).

51 Produktivitāte atkarīga no: Sausnas uzņemšanas Atražošanas darba Tesmeņa veselības Slaukšanas reižu skaita dienā Ģenētikas

52 Mītnes un būves vai mītnes ir atbilstošas guļvietas, to noslogojums cietstāvošu govju turēšana telīšu turēšana barības uzglabāšana kūtsmēslu uzglabāšana, krātuves

53 Darbinieku skaits Šobrīd: Mērķis: mazākajās saimniecībās 1/50 lielajās saimniecībās 1/75

54 Kopsavilkums Veiciet barības devas kalkulāciju un iztīriet no liekā. Likvidējiet mazražīgās un slimās govis. Nepaturiet atražošanai telītes, kuras bijušas slimas ar plaušu slimībām. Uzlabojiet sausnas uzņemšanu un apetīti. Uzturiet optimālu vidējo laktācijas dienu (mērķis ap 170. dienu).

55 Caurumi maisā? Pārbaudiet proteīna avotus. Novērsiet barības zudumus uzglabāšanas laikā (30-10%). Novērsiet barības zudumus izņemšanas laikā. Novērsiet barības zudumus izēdināšanas laikā (mērķis <0-2%).

56 Caurumi maisā? Aprēķiniet, cik izmaksās ārstēšana un cik dienās govs par to samaksās. Samaziniet neproduktīvo dienu skaitu cietstāves garums (mērķis <60 dienas) pirmā atnešanās mēnešos. Samaziniet barības izmaksas un palieliniet izslaukumu!

57 Caurumi maisā? Plānojiet sagatavot augstas kvalitātes rupjo lopbarību jau tagad! Atturieties no liekiem pirkumiem! Visu uzmanību atražošanai! Neekonomējiet uz telīšu veselību! Konsultējieties!

58 Caurumi maisā? Kontrolējiet cietstāvošu govju kondīciju. Mazāk brāķējiet atražošanas dēļ. Samazinot atražošanas dēļ brāķējamo govju skaitu jūs varēsiet parevidēt mazražīgo govju rindas.

59 Bezmaksas konsultācijas: mob