Didaktiskās spēles. Pirmsskolās sāk īstenot pārmaiņas. Ūdens rotaļas un spēles mūzikas nodarbībā. Interesantā lasītmācīšana

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Didaktiskās spēles. Pirmsskolās sāk īstenot pārmaiņas. Ūdens rotaļas un spēles mūzikas nodarbībā. Interesantā lasītmācīšana"

Transkripts

1 Pirmsskolās sāk īstenot pārmaiņas Ūdens rotaļas un spēles mūzikas nodarbībā Integrētā rotaļnodarbība ar literatūras dominanti Interesantā lasītmācīšana Vāka foto: Didaktiskās spēles ISSN

2 Ceturtdiena, gada 11. aprīlis, Nr. 7 (561) Abonēšana , , e-pasts FOTO: Andris Bērziņš Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs uzskata, ka, piemērojot biznesa modeli izglītībā, bērns izglītības iestādei un pašvaldībai būtībā ir kļuvis par ienākumu objektu no mērķdotācijām un no starppašvaldību norēķiniem. IK ILZE BRINKMANE Izglītības un zinātnes ministrijai esam sagatavojuši savu redzējumu par skolu tīkla attīstību un tā veidošanu un pilnveidošanu kopš gada, kad izveidoja Tukuma novadu. Process ir nebeidzams un neapstājas, joprojām domājam, plānojam un lemjam par to, kā uzlabot situāciju. Protams, sekojam tam, kas notiek valstī, un iespēju robežās mēģinām pielāgoties ne bez sāpīgiem lēmumiem un izmaiņām, kad, piemēram, jāslēdz skolas, stāsta Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs. Bērnu skaitam ir tendence augt Pirms 10 gadiem, kad gadā valstī sākās ekonomiskās lejupslīdes izpausmes un būtiski samazinājās mērķdotācija pedagogu darba samaksai, Tukuma novadā tika slēgta Lestenes un Zentenes pamatskola, Jaunsātu pamatskolu pārveidoja par Pūres pamatskolas filiāli, kas darbojas joprojām. Manuprāt, Jaunsātu filiāle ir labs piemērs, kā izdevies skolu laukos saglabāt. Joprojām tur ir sākumskolas klases, kurās mācās 41 skolēns, un darbojas arī bērnudārzs ar vairāk nekā 40 bērniem, norāda N. Rečs. Izglītības pārvaldes vadītājs 0 37 Latviešu tautasdziesma Cena 2,83 EUR atgādina arī, ka gadā Sēmes pamatskola reorganizēta par sākumskolu, un patlaban tā palīdz risināt Tukuma pilsētā aktuālo rindas uz bērnudārza vietām problēmu: Sēmē pirmskolā kopumā uzņemti 106 bērni, no kuriem aptuveni divas trešdaļas Turpinājums 4. lpp. Tagad visi skolām nepieciešamie izglītības e-izdevumi vienuviet! Izvēlies savai skolai vajadzīgo komplektu! Abonē gadam! Lieldienas rītā ziedēj zaļa zālīte; Pats Dieviņš staigāja pa zaļu zālīti. Valsts izglītības politikā vērojama liela pretruna Nosaukums Gads /EUR Pusgads /EUR Skolas Vārds Skolas Psiholoģija Pirmsskolā Izglītība un Kultūra Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītības jomā Vecākiem Aktuālās ikdienas izglītības ziņas tavā e-pastā Kā abonēt žurnālus 2020.gadam Lai abonētu jebkuru no e-izdevumiem vai izdevumu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu atsūtiet maksātāja rekvizītus, izvēlētos izdevumus un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Informācija abonētājiem! Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no gada! Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 270 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru mēnesi tiek papildināta. Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta, to vienkārši var atjaunot ienākot Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: Vairāk informācijas 2

3 Ceturtdiena, gada 11. aprīlis, Nr. 7 (561) Abonēšana , , e-pasts FOTO: Andris Bērziņš Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs uzskata, ka, piemērojot biznesa modeli izglītībā, bērns izglītības iestādei un pašvaldībai būtībā ir kļuvis par ienākumu objektu no mērķdotācijām un no starppašvaldību norēķiniem. IK ILZE BRINKMANE Izglītības un zinātnes ministrijai esam sagatavojuši savu redzējumu par skolu tīkla attīstību un tā veidošanu un pilnveidošanu kopš gada, kad izveidoja Tukuma novadu. Process ir nebeidzams un neapstājas, joprojām domājam, plānojam un lemjam par to, kā uzlabot situāciju. Protams, sekojam tam, kas notiek valstī, un iespēju robežās mēģinām pielāgoties ne bez sāpīgiem lēmumiem un izmaiņām, kad, piemēram, jāslēdz skolas, stāsta Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs. Bērnu skaitam ir tendence augt Pirms 10 gadiem, kad gadā valstī sākās ekonomiskās lejupslīdes izpausmes un būtiski samazinājās mērķdotācija pedagogu darba samaksai, Tukuma novadā tika slēgta Lestenes un Zentenes pamatskola, Jaunsātu pamatskolu pārveidoja par Pūres pamatskolas filiāli, kas darbojas joprojām. Manuprāt, Jaunsātu filiāle ir labs piemērs, kā izdevies skolu laukos saglabāt. Joprojām tur ir sākumskolas klases, kurās mācās 41 skolēns, un darbojas arī bērnudārzs ar vairāk nekā 40 bērniem, norāda N. Rečs. Izglītības pārvaldes vadītājs 0 37 Latviešu tautasdziesma Cena 2,83 EUR atgādina arī, ka gadā Sēmes pamatskola reorganizēta par sākumskolu, un patlaban tā palīdz risināt Tukuma pilsētā aktuālo rindas uz bērnudārza vietām problēmu: Sēmē pirmskolā kopumā uzņemti 106 bērni, no kuriem aptuveni divas trešdaļas Turpinājums 4. lpp. E-žurnāls SKOLAS VĀRDS ir praktisks un ērts e-žurnāls izglītības profesionāļiem. Žurnāls iznāk divas reizes mēnesī e-formātā. Žurnāls veltīts izglītības jautājumiem, kas saistoši gan skolu vadītājiem, gan skolotājiem. Žurnālā var lasīt analītiskus rakstus par aktuālām izglītības problēmām, profesionāļu pieredzi un komentārus, lēmumu skaidrojumus, skolu projektu pieredzi, skolotāju pieredzes materiālus,intervijas ar izciliem skolotājiem, skolu direktoriem, izglītības jomas speciālistiem, rakstus par mūžizglītību, tālākizglītību un iespējām profesionālajā pilnveidē, kā arī ārvalstu pieredzi. Redakcijas dāvana skolotājiem katrā numurā publicējam metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji var praktiski izmantot savā darbā. Žurnāls iznāk divas reizes mēnesī no gada oktobra. E-žurnālā SKOLAS PSIHOLOĢIJA mēs runājam par emocionālo vidi un attiecībām skolā. Par saskarsmi un komunikāciju starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par bērnu uzvedību un skolotāja darbu, sevis iepazīšanu, apzināšanu un izprašanu. Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbild un skaidro aktuālus skolas emocionālās vides jautājumus. Žurnālā var iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm. Žurnāls īpaši noderīgs skolu psihologiem un klašu audzinātājiem. Žurnāls iznāk no gada elektroniskā formātā vienu reizi mēnesī. E-žurnāls VECĀKIEM iznāk divas reizes mēnesī un ir paredzēts pirmsskolas un sākumkolas bērnu vecākiem un skolotājiem. Žurnāla mērķis ir mudināt vecākus turpināt atbildīgi domāt par savu bērnu fizisko un emocionālo veselību, psiholoģiju un skološanās procesiem. Ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! E-žurnālā PIRMSSKOLĀ katru mēnesi var lasīt par aktuālo, kas saistīts ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai. Psihologu ieteikumi, dažādu rotaļnodarbību apraksti, tematisku pasākumu scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli! Žurnāls iznāk no gada vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. IKMĒNEŠA E-IZDEVUMS PAR AKTUĀLĀM NORMATĪVO AKTU IZMAIŅĀM IZGLĪTĪBAS JOMĀ. Tiesību metodiskā materiāla galvenā mērķauditorija ir vispārējās izglītības iestāžu (tostarp pirmsskolu) un profesionālo skolu vadība, sniedzot ikdienas darbu regulējošo normatīvo aktu aktuālo izmaiņu pārskatu par attiecīgajā mēnesī valstī oficiāli publicētajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Galvenās informācijas jomas izglītošana, bērnu tiesības, darba tiesiskās attiecības un drošība, lietvedība un iekšējā dokumentācija, datu aizsardzība, iestādes saimnieciskā darbība un publiskie iepirkumi, Eiropas Savienības fondu un citu projektu atbalsts, amatpersonu atbildība. Izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā iznāk vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. Lieldienas rītā ziedēj zaļa zālīte; Pats Dieviņš staigāja pa zaļu zālīti. Valsts izglītības politikā vērojama liela pretruna Laikraksts IZGLĪTĪBA un KULTŪRA no gada augusta iznāk divas reizes mēnesī elektroniskā formātā. Joprojām laikraksts ziņo par visu, kas svarīgs izglītībā, esot palīgs un atbalsts skolās strādājošajiem skolotājiem, vadībai un administrācijai. E-laikraksta tēmas ietver visas izglītības pakāpes no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, kā arī interešu iglītību un kultūrizglītību. Katrā numurā tiek atspoguļoti gan aktuālie izglītības politikas jautājumi, gan arī skolu praktiskā pieredze, izglītības jomas diskusijas un jautājumi. 3

4 Pirmsskolās sāk īstenot pārmaiņas Andra Ozola Līdz ar jauno mācību gadu Latvijā sākas pakāpeniskas un pēctecīgas pārmaiņas vispārējā izglītībā. 1. septembrī stājās spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas, un pirmsskola kļūst par pirmo posmu vispārējā izglītībā, kurā sāk īstenot pilnveidoto saturu un pieeju, uzsver projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ( Skola2030 ) vadības komanda. Pirmsskolas izglītības obligātais saturs ietver zināšanas, izpratnes un pamatprasmes septiņās mācību jomās (dabaszinātņu, valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes), kā arī vērtības un tikumus, un caurviju prasmes tādā mērā un apjomā, kas nepieciešams veiksmīgai mācību sākšanai pamatskolā. Zināšanas un prasmes pirmsskolā tiek apgūtas integrētā mācību procesā visas dienas garumā. Jaunajās vadlīnijās iestrādātos mācību satura un pieejas principus jau izmēģinājušas 25 pilotpirmsskolas Latvijā. Lai nodrošinātu atbalstu pirmsskolu skolotājiem pilnveidotās pieejas īstenošanā, ir izstrādāti septiņi jauni mācību līdzekļi atbilstoši katrai mācību jomai un pirmsskolas mācību programmas paraugs, kas ir brīvi pieejami digitālajā resursu krātuvē Šī krātuve iecerēta arī kā resursu un informācijas apmaiņas vieta izglītības darbiniekiem informācijai un mācību materiāliem, kā arī lai dalītos pieredzē par mācību darbu un ar idejām, kas noder ikdienas darbā. Foto no: Ventspils PII Varavīksne arhīva I. Barinska:,,Pašlaik skolotājas uztrauc lielais bērnu skaits grupā. Skolotājas būtu priecīgas, ja mācību procesā tiktu iesaistīti divi pedagogi vienlaikus un skolotāja palīgs. Lielais bērnu skaits grupās neļauj veltīt lielāku uzmanību katram bērnam individuāli. Pieredzē dalās žurnāla,,skolas Vārds aptaujāto pilotpirmsskolu vadītājas Balvu pirmsskolas izglītības iestādes,,sienāzītis vadītāja Iveta Barinska:,,Piedalīšanās pilotprojektā,,kompetenču pieeja mācību saturā bija svarīgs solis mūsu pirmsskolas izglītības iestādes tālākajā attīstībā, tas bija izaicinājums gan pedagogiem, gan bērniem un vecākiem. Sākot dalību projektā, visos valdīja bažas, kā būs Skolotājiem bija daudz jāstrādā, lai ikdienas darbā ieviestu jaunas mācību metodes, kas ļautu attīstīt bērnos mācīšanās prasmes visai dzīvei. Savukārt vecākus uztrauca tas, lai pirmsskolā iesāktais darbs tiktu nodrošināts tālāk, apgūstot zināšanas arī skolā. Mums paveicās, 4

5 jo pilotskolu projektā iesaistījās arī Balvu pamatskola, kas nu ir drošs pamats tam, ka ieguldītais darbs jau tiek turpināts. Iesaistoties projektā, visi esam ieguvēji. Šo divu gadu laikā pirmsskolas skolotājas ir kļuvušas radošākas, atraisītākas, iemācījušās plānot savu ikdienas darbu atbilstoši kompetenču pieejas prasībām. Arī bērnu acīs mirdz zinātkāre. Bērni iemācījušies prezentēt savus darbus, mācās izvērtēt savus sasniegumus un izvirzīt mērķus tālākai darbībai. Īpašus šķēršļus projekta realizācijā neizjutām. Pašlaik skolotājas uztrauc lielais bērnu skaits grupā. Skolotājas būtu priecīgas, ja mācību procesā tiktu iesaistīti divi pedagogi vienlaikus un skolotāja palīgs. Lielais bērnu skaits grupās neļauj veltīt lielāku uzmanību katram bērnam individuāli. Esam gandarīti, ka šogad jaunajā mācību gadā skolotāju kolektīvs ir pārliecināts par savu prasmi veidot jauno mācību vidi, pedagogi jau ar lielāku pārliecību plāno darbu mēnesim un rezultātu sasniegšanai izmanto inovatīvas darba formas un metodes. Mūsu pirmsskolas izglītības iestāde ir dalījusies pieredzē kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanā ar citiem Balvu, Baltinavas un Rugāju novada kolēģiem, kā arī piedalījusies metodiskajā apvienībā Daugavpils novada Naujenes pirmsskolas izglītības iestādē un semināros Valmierā un Rēzeknē. Kolēģiem, sākot ieviest pārmaiņas, novēlam būt saliedētai komandai, kas, darbojoties kopā ar bērniem un vecākiem, spēj sasniegt izvirzīto mērķi. Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Ventspils PII,,Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane:,,Ieviešot jauno mācīšanas modeli, sākām ar vides maiņu, izveidojām centrus (vecākajās grupās kopā ar bērniem), pēc tam devām laiku gan bērniem, gan arī skolotājām pierast pie jaunajiem apstākļiem, nesasteidzām ar mācību procesa organizēšanu. Pārmaiņas vidē gan mums, gan bērniem pirmajā laikā ir kā dzīvesvietas maiņa. Nedodot laiku adaptācijai jaunajos apstākļos, palielinās stress, satraukums. Apmēram pēc divām nedēļām sākām plānot mācību procesu, skaidrojot un rādot bērniem, kurā centrā ko var iemācīties, sasniegt. Foto no: Ventspils PII Varavīksne arhīva K. Boitmane:,,Biežāk nekā līdz šīm nācām kopā, apspriedām, dalījāmies, kā kurai grupai iet, ko varam mainīt, kas būtu obligāti jāmaina. Piemēram, secinājām, ka pusotru gadu vecu bērnu grupā mācību gada sākumā ir jāatsakās no temata, par pamata darbību nodefinējot pašapkalpošanās iemaņas un kultūras izpratnes un pašizpausmes jomu, jo bērnam vissvarīgākais šajā posmā ir apzināties sevi un tikt galā ar sevi, savām emocijām un jaunajiem apstākļiem. Vienlaicīgi aprobējām arī plānošanas pirmo variantu, kuru vairākas reizes mainījām, pielāgojām, papildinājām. Pirms sākām pārmaiņas, vairākas skolotājas neticēja, ka būs rezultāts, vairākām bija bažas par bērnu disciplinēšanu, procesa izsekojamību. Biežāk nekā līdz šīm nācām kopā, apspriedām, dalījāmies, kā kurai grupai iet, ko varam mainīt, kas būtu obligāti jāmaina. Piemēram, secinājām, ka pusotru gadu vecu bērnu grupā mācību gada sākumā ir jāatsakās no temata, par pamata darbību nodefinējot pašapkalpošanās iemaņas un kultūras izpratnes un pašizpausmes jomu, jo bērnam vissvarīgākais šajā posmā ir apzināties sevi un tikt galā ar sevi, savām emocijām 5

6 un jaunajiem apstākļiem. Sākot mācību procesu organizēt pa jaunam, piedāvājot bērniem izvēli, vienlaicīgi vienojoties par noteikumiem, secinājām, ka bērni paliek atbildīgāki, atvērtāki, spējīgāki. Disciplinēšanas jautājumu, kuri visvairāk uztraukuši skolotājas, praktiski nebija. Grupās mācību procesa laikā bija novērojama darbīga, klusa atmosfēra. Bērni darbojušies ar aizrautību un interesi. Vecāku sapulcēs informējām vecākus par nepieciešamajām izmaiņām, piedāvājot noskatīties video gan par pašapkalpošanās iemaņu nozīmi (mūsu iestādē bērni ēdienreizēs pašapkalpojas paši, jau sākot no divu gadu vecuma), gan par mācību procesa organizēšanu. Organizējām arī vērošanas stundas vecākiem, piedāvājot vērot ne tikai savu bērnu, bet iziet visas vecuma grupas, lai veidotos sapratne un saikne starp vecumiem. Kopumā ir jūtams vecāku atbalsts un uzticība mums. Ko gribētos novēlēt? Gribēt un nebaidīties! Gribēt strādāt ar bērniem, izprast mūsdienīgu bērnu vajadzības, intereses, būt viņiem līdzās, priecāties par sasniegumiem, izaugsmi. Nebaidīties mēģināt, kļūdīties, mainīt pieeju, neieciklēties uz ieplānoto. Ja neizdodas, kā bija domāts, jāmeklē citi ceļi. Kas der vienam, neder citam. Sadarboties savā starpā, kopā iepazīties ar jauno programmu, būt komandai (gan grupas, gan iestādes ietvaros), ieteikt vienam otram, palabot vienam otru, nekautrēties uzdot jautājumus, ja kaut ko nezina vai neizprot. Kopā vieglāk! Lai izdodas! Iecavas pirmsskolas izglītības iestādes,,cālītis vadītāja Ingūna Lāce:,,Esam iepazinušies ar jaunajiem noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu, sekojam līdzi,,skola2030 aktualitātēm. Saistībā ar pārmaiņām mēs visi mācāmies, pārņemam viens no otra un citiem labo praksi, pozitīvo pieredzi un ejam uz kopīgu vīziju, veidojot produktīvu, daudzveidīgu, ar dažādiem materiāliem nodrošinātu mācīšanās vidi bērnam; domājam, kā, kādā veidā bērni mācās, mainoties savā domāšanā, mainot pedagoģiskās pieejas, metodes, pedagoģiskā darba organizācijas formas. Iestādē pedagogi turpina mācīties izvirzīt mērķus un bērnam sasniedzamo rezultātu, izmantot pedagoģiskās metodes un pieejas tā, lai bērna mācīšanās izrietētu pati no sevis, lai bērnam ir iespēja darīt un domāt un otrādi domāt un darīt, iedziļināties tajās darbībās, kuras konkrētajā brīdī dara, lai bērna mācīšanās būtu pašmotivēta, lai bērnam ir interesanti un bērns priecātos par saviem sasniegumiem. Ir nozīmīgi, lai kompetences, kas iegūtas izjūtās, domāša- Foto no: Ventspils PII Varavīksne arhīva I. Lāce:,,Pedagogi ir jāsagatavo darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām daudzos gadījumos pedagogiem ir sarežģīti risināt radušās dažādās situācijas, jo trūkst zināšanu par metodēm, paņēmieniem, kā ar šādiem bērniem strādāt. 6

7 nā, rīcībā, izpaužas bērna personības attīstībā, vērtībās, vēlmē mācīties, uzvedības veidošanās procesā. Rotaļnodarbībās un bērnu rotaļdarbībās tiek integrēts mācību saturs, daudzveidīgi izmantoti mācību līdzekļi, attīstošās, didaktiskās (arī pašgatavotās) spēles, kopā ar bērniem veikti pētījumi un eksperimenti gan telpās, gan ārā, dabā, gan esam kopā veikuši eksperimentus pasākumos. Mācību procesā tiek ņemtas vērā bērnu izvirzītās idejas un pedagoģiskais process konstruēts tā, lai pedagogs, dzīvojot kopā ar bērniem, kopā mācoties, sniegtu atbalstu, palīdzību bērnam, kopā veidojot katram savu attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem, vidi, dabu un mūsu valsti. Pedagogs gan organizē, gan netieši vada mācīšanās procesu tā, lai bērni apgūtu dažādas praktiskas darbības un tehniskas prasmes, mācītos sadarbības prasmes un attieksmes veidot dialogu, darīt kopā, diskutēt, risināt radušos problēmjautājumu, strādāt kopā pāros vai grupās, lai radītu galaproduktu. Grupas pedagogi, ieklausoties bērnu interesēs, uzdod dažādus jautājumus, rod tematiku, par ko bērni vēlas zināt vai ko nezina, uzdod bērniem jautājumus, lai plānotu rotaļnodarbību saturu un tā īstenošanu. Izglītības iestādē esam iesākuši kopīgu plānošanu, taču nepieciešams laiks, lai katram skolotājam rastos pilnīga izpratne par sadarbību kopīgai plānošanai. Visi mūsu izglītības iestādes pedagogi plāno pēc noteiktas plāna struktūras, plānus raksta elektroniski, internetā,,,one Drive Microsoft izveidotā datu glabātavā. Plāns ir pieejams izglītības iestādes katras bērnu grupas pedagogiem vienlaicīgi un arī vadības komandai. Abi pedagogi kopā pārrunā tematiku un mērķu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus, attīstošās un didaktiskās spēles, arī pašgatavotās spēles, bērnu enciklopēdijas, interneta resursus, interaktīvās tāfeles iespējas, audiomateriālus un videomateriālus, nepieciešamības gadījumā iesaista arī vecākus gan vajadzīgo materiālu papildināšanai, gan informācijas iegūšanai par kādu tēmu kā palīgu bērnam, gan radošajās darbnīcās, dažkārt pieaicina vecākus kā speciālistus konkrētas tematikas izzināšanai. Plānojot izglītojamo darbības, pedagogi izvirza diferencētus uzdevumus to īstenošanai atbilstoši bērnu interesēm, vajadzībām, prasmēm un spējām. Rīta aplī kopīgi tiek izrunāta dienas tematika, sasniedzamais rezultāts, lai bērni patstāvīgi varētu darboties. Skolotājas līdzdarbojas, palīdzot bērniem, kuriem tas ir nepieciešams. Bērni kopā sarunājas, pārrunā veikumu, kas patika, kas izdevās, kas sagādāja grūtības, kāpēc, ko darītu citādi, veidojot atgriezenisko saiti. Katras bērnu grupas skolotāji atsevišķi sadarbojas ar sporta un mūzikas skolotājiem plānošanā un vērtēšanā. Arī atbalsta personāls tiekas regulāri. Daudzos gadījumos būtu nepieciešams skolotājs asistents, skolotājs palīgs vai cits atbalsta personāls, ja grupā, kurā ir daudz bērnu, ir integrēti bērni ar dažādām mācīšanās vajadzībām, lai sniegtu individuālu palīdzību. Pedagogi ir jāsagatavo darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām daudzos gadījumos pedagogiem ir sarežģīti risināt radušās dažādās situācijas, jo trūkst zināšanu par metodēm, paņēmieniem, kā ar šādiem bērniem strādāt. Sapratām, ka izglītības iestādē iepriekš izveidotā bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības sistēma vairs neatbilst pirmsskolas izglītības programmas un jaunā mācību satura mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, tāpēc radās vajadzība veidot jaunu bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības sistēmu. Pašlaik notiek darbs pie šīs vērtēšanas sistēmas izveides, kurā iesaistās visi iestādes pedagogi. Esam atvērta izglītības iestāde un aicinām vecākus vienu divas reizes gadā vai individuāli pēc uzaicinājuma vērot savu bērnu rotaļdarbībās, mācoties, veidojot attiecības, ievērot sava bērna sasniegumus vai jomas, kuras jāpilnveido. Vecākus aicinām uz rotaļnodarbībām izglītojamo grupās, sporta un mūzikas nodarbībām. Daudzi vecāki ir ieinteresēti un atbalstoši. Ar aprobācijas laikā iegūto pieredzi un labās prakses piemēriem, organizējot pieredzes seminārus, meistarklases, atklātās rotaļnodarbības, turpinām iepazīstināt savas iestādes pedagogus, vecākus un citu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus. Savā izglītības iestādē esam pārliecināti, ka mēs visi esam ieguvēji, piedaloties projektā,,kompetenču pieeja mācību saturā. Kolēģiem es vēlētu uzdrošināties. Uzdrošināties mainīties, pamēģināt, nesatraukties par to, ja kļūdās, bet saprast, kā darītu citādi nākamreiz. Lai dzīvespriecīgi, zinātkāri, radoši un mācīties pašmotivēti bērni ir kā atgriezeniskā saite pedagogu priekam un dod gandarījumu pedagoģiskajā darbā! Lai pārmaiņas kļūst par katra skolotāja iespēju personības pašizaugsmei! PS 7

8 Dzejoļi rīta aplim Dana Neilande, Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Esmu sacerējusi dzejoļus,,12 mēneši, kurus izmantoju darbā ar piecus gadus veciem bērniem. Sāku izdomāt un izmantot dzejoļus šajā mācību gadā. Skaitām tos rīta aplī. Mums labi veicas. Ceru, ka noderēs arī citiem. 12 MĒNEŠI SEPTEMBRIS Klāt jau nu ir septembris Zināšanu mēnesis. Bērni dārziņā un skolā Sanāk visi atkal kopā. OKTOBRIS Klāt jau nu ir oktobris Košais rudens mēnesis. Ābols, burkāns, bumbieris Bērniem tas ir jāēd viss. NOVEMBRIS Klāt jau nu ir novembris Dzimšan s dienas mēnesis. Latvija tad svētkus svin, To jau katrs bērniņš zina. DECEMBRIS 1) Klāt jau nu ir decembris Pirmais ziemas mēnesis. Bērni gaida balto sniegu, Tas mums visiem atnes prieku. 2) Klāt jau nu ir decembris Ziemassvētku mēnesis. Ģimenes tad kopā sanāk, Lielā mīlestībā dalās. JANVĀRIS Klāt jau nu ir janvāris Jaunā gada mēnesis. Jaunas domas, jauni darbi, Lai tie visi veicas labi! FEBRUĀRIS Klāt jau nu ir februāris Sirsniņdienas mēnesis. Vecvecākus gaidīsim, Kopā svētkus svinēsim. MARTS Klāt jau nu ir marts To jau zinu pats. Pavasari visi gaida, Saulīte, kad plati smaida. APRĪLIS Klāt jau nu ir aprīlis Ko tas jaunu atnesīs? Sagaidīsim Lieldienas, Ripināsim oliņas! MAIJS Klāt jau nu ir maijs Laukā viss ir skaists. Mammu steigšu samīļot, Gribu visus ziedus dot! Klāt jau nu ir maijs Laukā viss ir skaists. Zeme zied un koki arī, Daudz ko varam kopā darīt! JŪNIJS Klāt jau nu ir jūnijs Kopā visi būsim. Līgo svētkus svinēsim, Jāņu sieru baudīsim. JŪLIJS Klāt jau nu ir jūlijs Saule spoža, dienas gaišas. Jūra atpūsties mūs sauc, Tikai uzmanies, mans draugs. (Pārrunas par drošību pie ūdens.) AUGUSTS Klāt jau nu ir augusts Laiks ir satikt draugus. Bērnudārzs ir īstā vieta, Uzzinu daudz jaunu lietu! PS 8

9 Didaktiskās spēles Linda Gevaļa, Rēzeknes PII,,Namiņš latviešu valodas skolotāja Didaktiskā spēle,,dzīvnieku sudoku Uzdevums: rosināt bērnus rūpēties par dzīvniekiem; attīstīt loģisko domāšanu. Gaita: bērni tiek sadalīti pāros, iedalot viņiem pamatni un attēlus. Bērniem ir jānovieto attēli uz pamatnes tā, lai katrā rindā neatkārtotos dzīvnieka attēls. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. Didaktiskā spēle,,kukaiņi Mērķis: bērni pazīst kukaiņus un ir uzmanīgi saskarsmē ar tiem. Gaita: bērns izveido kukaiņa nosaukumu, piestiprinot knaģus ar burtiem. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. 9

10 Didaktiskā spēle,,mana Rēzekne Mērķis: bērni zina objektus Rēzeknes pilsētā. Gaita: bērni katram attēlam sameklē atbilstošu aprakstu. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. Didaktiskā spēle,,pabaro putniņus Mērķis: bērni zina kopīga skaitļa nozīmi. Gaita: bērns pabaro putniņu ar zirņiem atbilstoši skaitam uz metamā kauliņa. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. Didaktiskā spēle,,mašīnas ceļš Mērķis: bērni prot atlikt atbilstoša skaita priekšmetu. Gaita: bērni atbilstoši skaitam uz metamā kauliņa izveido mašīnas ceļu no dažādiem priekšmetiem. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. 10

11 Didaktiskā spēle,,pogas māja Mērķis: bērni prot orientēties noteiktā telpā. Gaita: bērni palīdz pogai nokļūt līdz mājai. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. Didaktiskā spēle,,pogu ceļš Mērķis: bērni prot atlikt atbilstoša skaita priekšmetu un attīsta pirkstu sīko muskulatūru. Gaita: bērni atbilstoši skaitam uz metamā kauliņa pabīda pogas un izveido ceļu. Pogas ar attēlu ir ieliktas kabatiņā, un kabatiņa tiek aizlīmēta. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. 11

12 Didaktiskā spēle,,transporta šūnas Mērķis: bērni vingrinās lasīt. Gaita: burtu jūklī bērns prot sameklēt trīs transporta līdzekļus un izveido to nosaukumus. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. Didaktiskā spēle,,transporta šūnas Mērķis: bērns zina ciparus līdz 10 un prot ar tiem manipulēt. Gaita: bērns saskaita, cik transporta līdzekļu ir attēlā, un atbilstošam ciparam piesprauž knaģi. Spēli var izmantot gan jaunas vielas skaidrošanai, gan zināšanu un prasmju nostiprināšanai, atgriezeniskās saites ieguvei. Spēli var izmantot dabaszinībās, matemātikā, sociālajās zinībās u. c. 12

13 ATTĒLS un BURTS Attēla vietā uzraksti burtu, ar kuru tas sākas, un izlasi, kāds transporta līdzeklis ir paslēpies! PS 13

14 Interesantā lasītmācīšana Rotaļnodarbības apraksts Pirmsskolas skolotāja Alda Daudze-Kārkliņa, VPII Birztaliņa, Birzgales pagasts, Ķeguma novads Bērnu vecums: 2 3 gadus vecu bērnu grupa. Stundas tēma: dodamies uz pludmali. Stundas mērķis: radīt interesi par burtiem, netiešās lasītprasmes veicināšana, darbojoties ar burtu akmentiņiem. Radīt bērnos emocionālu labsajūtu, prieku, vēlmi iepazīt burtus. Uzdevumi: 1. Veicināt sākotnējās lasītprasmes iemaņas, rosināt pareizi izrunāt skaņas un vārdus. 2. Attīstīt redzes, dzirdes, taustes sajūtu. 3. Kāju, roku pirkstu motorikas aktivizēšana. 4. Rosināt bērnu tēlaino domāšanu, iztēles attīstību. 5. Veicināt sadarbības prasmes. Metodiskie paņēmieni, mācību organizācijas formas: Frontālā metode. Demonstrējums. Sarunas. Pāru darbs. Stundas gaita Stundas posms, laiks Mācību saturs Uzskates, izdales materiāli Metodiskie paņēmieni, mācību organizācijas formas Sasniedzamais rezultāts Komentāri Ievada daļa 3 min. Skan mierīga, relaksējoša mūzika, jūras skaņas. Skolotāja aicina doties pastaigā. Sajūtu celiņš: kastaņi, vilna, pupas, akmentiņi. 1. pielikums. CD atskaņotājs Frontālā. Bērni iet viens aiz otra pa sajūtu celiņu. Skolotājas palīgs palīdz bērniem novilkt apavus, zeķītes. Galvenā daļa 15 min. Uz projektora ekrāna tiek rādīti attēli ar jūras ainavām. Seko uzvedinoši jautājumi: Ko jūs saklausījāt? Ko jūs redzat attēlos? Kādam jābūt laikam, lai varētu peldēties, sauļoties? Projektors, ekrāns, spilveni. Skolotāja dzied, rādot kustības. Demonstrējums. Sarunas. Ieklausās skaņās, apsēžas uz spilveniem. Bērnu atbildes. 14

15 Galvenā daļa 15 min. Peldēties vēl nevar, bet iedomāsimies, ka esam nokļuvuši pludmalē. Paaicināsim saulīti, lai kļūtu vēl siltāk. Skaitāmais pantiņš: Kā spīd saulīte tā, tā, tā. Kā dzied putniņi lā, lā, lā. Dzied, atdarinot kustības. Bērni pūš gaisu uz delnas (auksta skaņa) s, s, s. Siltais vējš (silta skaņa) š, š, š. Saulīte spīd, ir silti, uzpūš vējš. Mēs esam nokļuvuši pludmalē, tur ir daudz smilšu. Vai jūs vēlaties paspēlēties smiltiņās? Trīs bļodas: sarkana, dzeltena, zaļa. Bļodās jūrmalas smiltis ar kvarca gabaliņiem. Skolotāja uzdāvina bērniem puķītes. Papīra puķītes: sarkana, dzeltena, zaļa. Pāru darbs. Kādā krāsā ir puķīte, pie tādas krāsas bļodas bērni iet. Skolotāja palīdz atrast vajadzīgās krāsas bļodu. Rosina ar rokām darboties smiltīs, meklēt dziļāk. Varbūt tur ir kaut kas paslēpts? Ar pirkstiem birdina, iztausta, klausās kā gurkst smiltis. Parādiet, ko jūs atradāt? Vai visi akmeņi ir vienādi? Kas ir uzzīmēts uz tava akmens? Kur mēs tādus esam redzējuši? Jūras akmeņi. Bērni meklē un atrod akmentiņus. Šie ir īpaši brīnumakmeņi, jo uz katra ir jūsu vārda pirmais burtiņš. Uz dažiem izlikts bērnu vārdu pirmais burts no krāsainajām smiltīm. Apskata, kādi izskatās burti. Nosauc, kādā krāsā tie ir. Ar pirkstiņu velk pa burta līniju. Skolotāja un skolotājas palīgs palīdz bērniem atrast akmeni ar sava vārda pirmo burtu. 15

16 Galvenā daļa 15 min. Nobeiguma daļa 2 min. Jūs esat atraduši dārgumu neparastu akmentiņu ar savu burtiņu. Paklausieties, kā skan katrs burts. Jūsu vārdi ir dažādi: Melānija, Māris, Megija, bet sākas ar vienādu pirmo skaņu M. Tāpēc burti pēc izskata ir vienādi. Atvadīsimies no jaukās, siltās pludmales. Par piemiņu katrs paņemiet līdzi akmeni ar savu burtu. Tagad zināsiet, kāds izskatās jūsu vārda pirmais burtiņš. Ja kaut kur tādu sastapsiet, lepni varēsiet teikt:,,tas ir mans burts! Dosimies atpakaļ pa to pašu celiņu, kā atnācām. Bērni cenšas atkārtot skaņas. Paņem akmentiņu ar burtu. Iet pa sajūtu celiņu. Piem., bļoda ir dzeltena un burti ir dzelteni utt. Rezultātu izvērtējums: Šī nodarbība rada emocionālu labsajūtu, prieku, ieinteresē iepazīt burtus un rosina apgūt lasītprasmi turpmāk. Tiek nodrošināta starppriekšmetu saikne nodarbībā iekļauta runas, sensoro prasmju, dabaszinību, kustību aktivitāšu attīstība. Izmantojot informācijas tehnoloģijas, ir radīta iespēja uzskatāmi rosināt iztēli, spēju ieklausīties, salīdzināt. Ejot pa sajūtu celiņu, tiek mobilizēti iekšējie resursi, koncentrēšanās spējas, jo klusums daudziem mūsdienu bērniem ir neierasts, tāpēc ka viņu ikdiena bieži ir piesātināta ar nelietderīgām, emocionālu uzbudinājumu radošām aktivitātēm. Impulsu plūsma, ko bērns saņem, darbojoties smiltīs, vienkārši un dabiski rada apstākļus organisma sistēmā mītošo resursu atmodināšanai. Visi izmantotie materiāli veicina motorikas attīstību, ļauj koncentrēt bērna uzmanību, rosina zinātkāri. Tā kā tauste ir pamats domāšanai, tad ir ļoti svarīgi jau agrā bērnībā attīstīt taustes maņas. Agrīnajā pirmsskolas vecumā bērni gatavojas turpmākajai lasītprasmes apguvei. Izmantotā literatūra: 1. Baiba Brice. Pirkstiņu rotaļas, Izdevniecība RaKa, Diāna Timofejeva. Darbs ar siltajām smiltīm, Māra Zelmene. Mūzika mazajiem, Izdevniecība RaKa, Jūras skati 5. attēls. 5. Jūras skaņas 16

17 Pielikumi Bļodas ar jūrmalas smiltīm Jūras akmeņi, burti no krāsainajām smiltīm Sajūtu celiņš PS 17

18 Ūdens rotaļas un spēles mūzikas nodarbībā Atklātā nodarbība sagatavošanas vecuma bērniem Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas skolotāja Guna Dālmane Mērķis: aktivizēt tēmu ūdens muzikālajā nodarbībā. Uzdevumi: saklausīt un atpazīt ūdens skaņas sadzīvē un dabā; iesaistīties ūdens instrumentu skandēšanā. Nodarbības sākumā sasveicināšanās ar dziesmu Katru rītu kopā nākam. Zāles vidū kastē zem lietussarga paslēptas ūdens pudeles. Bērni min, klausoties dabas un sadzīves skaņās (ieraksts ūdens čalošana un ūdens pudele ), kas varētu būt kastēa. Pēc atminēšanas pārrunā, kāds ir ūdens. Kur to var redzēt dabā un sadzīvē? Audzinātāja parāda ūdens pudeles, kas ir kastē. Skaitot O. Vācieša dzejoli Ūdens fragmentu, tiek iedotas dažas ūdens pudeles bērniem rokās. Kāpēc roka paliek slapja, kad es ķeru caps? (Bērnam iedod ūdens pudeli.) Lai tu sausu atšķirt vari, tāpēc ūdens slapjš. Spēlējot ūdens pudeles, audzinātāja vedina ieklausīties ūdens radītajā troksnī. Bērniem jāizdomā, kā ūdens dziesmu varētu attēlot ar runas zilbēm. Vienojušies par zilbi buļ, audzinātāja nodzied rotaļdziesmas tekstu. Pēc tam iziet rotaļas gaitu, lai katrs tiek spēlēt ar ūdens pudeli. Rotaļdziesma ar ūdens pudelēm Tie bērni, kuriem rokās ir ūdens pudeles, stāv vidū un spēlē tās uz katru zilbi. Pārējie spēlē, ar plaukstām sitot pret celīšiem. Buļ, buļ, buļ, Buļ, buļ, buļ, Varbūt, ka ūdens peļķē tā guļ. Buļ, buļ, buļ, Buļ, buļ, buļ, Varbūt, ka ūdens peļķē tā guļ. 18

19 Tik tā vien, tik tā vien (Tie, kuriem ir ūdens pudeles, skrien apkārt bērniem vai pa iekšpusi.) Ūdens savu dziesmu dzied. Tik tā vien, tik tā vien Ūdens savu dziesmu dzied. (Dziesmas beigās atdod ūdens pudeli citam malā stāvošam bērnam.) Rotaļu atkārto, kamēr visi bērni ir izspēlējuši. Ar ūdeni var radīt dažādas skaņas. Audzinātāja aicina uzspēlēt ūdens orķestri. Spēle ar ūdens pudelēm, kokteiļa salmiņiem, ūdens glāzēm mūzikas pavadījumā Bērni sadalās trīs komandās un izmēģina savu ūdens instrumentu. Zilā spēlēs, ar kociņu piesitot pret ūdens glāzi, sarkanā ar kokteiļu salmiņiem pūtīs burbuļus pudelēs, zaļā komanda purinās ūdens pudeles. Skanot S. Rahmaņinova Itāļu polkai, tiek izspēlēts ūdens orķestris. Bērniem jāieklausās mūzikas maiņā. Dziesma ar krāsainā ūdensfona pavadījumu Bērni apsēžas uz krēsliņiem un noklausās dziesmu Krāsainais lietutiņš (V. Kaminska mūzika, G. Vieru vārdi, atdzejojis V. Ļūdēns). Audzinātāja nodzied dziesmu, spēlējot krāsainās ūdens pudeles vai instrumentu ūdensfonu. Audzinātāja lūdz atbildēt uz jautājumiem: Kādā krāsā bija lietutiņš? Kura ūdens pudeles krāsa ir augstākas skaņas? Kura ūdens pudeles krāsa ir zemākas skaņas? Jāpaņem zem krēsliņiem noslēptie mākonīši un jāizdzied dziesma. Dziedot dziesmu, jārāda attiecīgās krāsas mākonītis. Daži bērni pievienojās ūdensfona spēlē. 19

20 Ļoti, ļoti gribu lietutiņu zilu, lietutiņu zaļu, dzeltenu un sārtu. (2 x) Gaidu, gaidu, nesagaidu lietutiņu zilu, lietutiņu zaļu, dzeltenu un sārtu. (2 x) Ņemšu mākonīšus, nokrāsošu zilus, nokrāsošu zaļus, dzeltenus un sārtus. (2 x) Tad gan, tad gan ieraudzīšu lietutiņu zilu, lietutiņu zaļu, dzeltenu un sārtu. (2 x) Audzinātāja uzdod uzvedinošus jautājumus: Vai jums patīk lietus laiks? Vai patīk lēkāt pa peļķēm? Bet, lēkājot pa peļķēm, dažreiz drēbes un arī bērni paliek netīri. Ko darīsim? Vajadzētu nomazgāties. Kuram patīk iet vannā? Rotaļa Vannasdiena (J. Osmaņa vārdi) Tas, kurš visbiežāk mazgājas vannā, iet vidū. Pārējie bērni nostājas aplī, un audzinātāja noliek vidū leļļu vannu ar rotaļlietām. Audzinātāja aicina paskatīties, kādas rotaļlietas bērni ir atstājuši vannā. 1.Manā vannā daudz ir vietas Saiet visas rotaļlietas. 2.Nenotiek jau bieži tā, Tikai reizi nedēļā. Dziedot dziesmu, bērni teciņiem skrien pa apli ap centrā esošo bērnu. Atkārtojot pirmo pantu, bērni virzās uz apļa vidu un atpakaļ. Visi sauc: Kas tev ir vannā? Centrā esošais bērns izvelk rotaļlietu un parāda. Visi ar plaukstām izplaukšķina vārda ritmu. Tad sastājas aplīšos ( ziepju burbuļos ) tik, cik bija nospēlēti ritma sitieni. Ar palēcienu lec aplīšos un dzied dziesmas otro pantu. Rotaļu atkārtojot, vidū iet cits bērns. Beigās audzinātāja vannā ieliek ziepju burbuļu trauciņu. Un turpina spēli ar ziepju burbuļiem. Spēle ar ziepju burbuļiem Visiem bērniem patīk spēlēties ar ziepēm un ziepju burbuļiem. Skan skaņdarbs Akvārijs (K. Sensāna mūzika). Audzinātāja pūš ziepju burbuļus, un bērni cenšas pūst burbuļus uz augšu, lai tie nenokristu vai nesaplīstu. Pēc skaņdarba saskaita, cik burbuļu ir nesaplīsuši un palikuši gaisā. Audzinātāja parāda, ka vienu burbuli viņa ir noķērusi un ielikusi balonā. 20

21 Spēle ar ūdens balonu Visi bērni nostājas aplī un lēnām pa rokām padod ūdens bumbu (ar ūdeni pildītu balonu) uz priekšu. Jādod uzmanīgi, lai ūdens burbulis neizsprūk ārā. Tiek atskaņots M. L. Laitfuda (Mary Lynn Lightfoot) Dona Nobis Pacem skaņdarbs (var atskaņot arī P. Čaikovska Cukurplūmju Fejas deju no baleta Riekstkodis ). Mūzikas pirmajā daļā ūdens bumba tiek padota pa rokām uz priekšu. Mūzikas otrajā daļā tas, kuram rokās palika ūdens bumba, iet apļa iekšpusē un dejo savu izdomāto deju ar ūdens burbuli. Atkārtojoties pirmās daļas mūzikai, visu sāk no sākuma. Nodarbības beigās pārrunas ar bērniem: kas viņiem šajā nodarbībā patika? Atvadu dziesmiņa Hei, draudziņ, Krāsainais lietutiņš (V. Kaminska mūzika, G. Vieru vārdi, atdzejojis V. Ļūdēns). čau! (M. Bičukas vārdi un mūzika). PS Skaņgrams... Piedāvājam materiālus mūzikas skolotājiem darbam ar bērniem skolās, pirmsskolās un mūzikas skolās: - fonogrammas latviešu un cittautu rotaļām ar ilustrētiem rotaļu aprakstiem; - grāmatas un darba lapas; - raksti par aktuālām tēmām mūzikas nodarbībās. Skaņgrams... Ir izdots jauns mācību materiāls ilustrēta grāmatiņa bērniem- Septiņi stāsti par notiņām. Grāmatas mērķis ir ar nelielu stāstu palīdzību palīdzēt bērniem apgūt notis. To var izmantot bērnudārzu vecākajās grupiņās, skolās un mūzikas skolās. Materiālu var izmantot arī vecāki, strādājot ar bēriem mājās. Grāmatā ir apkopotas 7 pasakas par katru noti. Mājaslapā ir iespējams iegādāties arī darba lapas, ko var izmantot komplektā ar grāmatu. Grāmatu un darba lapas var iegādāties 21

22 Integrētā rotaļnodarbība ar literatūras dominanti (uzsvars uz gaismas galda izmantošanu) Madara Fiņķe, Liepājas PII,,Sprīdītis Bērnu vecums: 5 6 gadi. Izmantotie līdzekļi/materiāli: katram aploksne ar attēliem atbilstoši pasakai, pasakas teksts, kamoliņš, gaismas galds, krāsainas smiltis, kārtas skaitļi (2 x 10), cimdu trafareti, šķēres, krāsu zīmuļi, paraugi ar dažādām rakstu zīmēm, flomāsteri. Nodarbības mērķis: veidot bērniem izpratni par draudzību un sadarbību kā vērtību. Nodarbības gaita: Skolotāja: Šodien runāsim par draudzību un sadarbību. Klausīsimies pasaku un paši to veidosim ar attēliem. Būsim draudzīgi un strādāsim visi kopā kā komanda, kā arī pa pāriem. Zīmēsim ar smiltīm, zīmuļiem un flomāsteriem. Un beigu beigās mācīsimies būt pozitīvi paslavēt sevi un viens otru. Skolotāja lasa tautasdziesmu: Labāk man draugu daudz Nekā daudz ienaidnieku. Draugs draugam roku deva, Ienaidnieks zobentiņu. Skolotāja jautā bērniem: Vai labāk daudz draugu vai ienaidnieku? Kopīgi pārrunā tautasdziesmas nozīmi. Rotaļa,,Kamoliņš Rotaļas dalībnieki sēž aplī. Skolotāja tur kamoliņa galu, sauc kādu piemēru, ko nozīmē draudzība (dalīties, kopā smieties, palīdzēt, pamācīt, iedrošināt, atbalstīt, teikt patiesību), un ripina kādam no bērniem kamolu, pieturot pavediena sākumu. Bērns pietur pavedienu vietā, kur saķer kamoliņu, un turpina pēc skolotājas parauga. (Rotaļas gaitā kamoliņš apļa vidū izveido zirnekļa tīklu.) Rotaļu turpina, līdz bērniem trūkst ideju vai kamēr kamoliņš ir iztīts. 22

23 Rotaļas beigās skolotāja pajautā bērniem, ko visi rotaļas gaitā darīja? (Sadarbojās.) Skolotāja aicina bērnus sēsties ap gaismas galdu. Katram izdala aploksni ar attēliem. Bērni attēlus izņem un noliek sev priekšā uz aploksnes. Klausās pasaku un, kad dzird, ka tiek pieminēts viņa attēls, neko nerunājot, liek to uz gaismas galda, veidojot pasakas ilustrāciju. Skolotāja uzdod jautājumus par pasaku: 1. Ko mums māca pasaka? (būt draudzīgiem kā zvēriem) 2. Kurš bija draudzīgs? 3. Vai zvēri prata sadarboties? Kā? 4. Kas pirmais ieskrēja cimdiņā? Kas otrais? Trešais? Ceturtais? Piektais? Sestais? 5. Vai ievērojāt, kādā krāsā bija vecīša cimdiņš? Skolotāja: Jūsu uzdevums būs vecīša cimdiņu padarīt krāsainu un rakstainu, lai nākamreiz vecītis savu cimdiņu baltajā sniegā varētu pamanīt. Kā dzīvē top krāsaini un rakstaini cimdi? Skolotāja parāda bērniem dažādus adītus rakstainus cimdus un stāsta, ka kā jau katram cimdiņam tiem ir pāris, tie draudzīgi kopā sadarbojas un dara vienu darbiņu. Kādu? (silda rokas) Arī jūs sadarbosieties un veidosiet cimdu pāri. No sākuma sadalīsimies pa pāriem. Katrs izlozē kārtas skaitli un atrod draugu, kuram ir tāds pats kārtas skaitlis. Bērni ar draugu kopā apsēžas pie galdiem. Ar gaišiem krāsu zīmuļiem katrs krāso cimda trafaretu, tad to izgriez un sagriež tam bārkstis. Jāatceras, ka jūs esat pāris un abiem cimdiem pārī jābūt vienā krāsā, tātad abiem pārī jāvienojas. Skolotāja sauc bērnus pa pāriem pie gaismas galda pēc izlozētajiem kārtas skaitļiem, bērni ņem līdzi savus krāsotos cimdus. Uz gaismas galda: Katrs no pāra uz cimda mēģina no smiltīm izbērt kādu rakstiņu pēc skolotājas sagatavotajiem paraugiem. Tad pāris kopīgi izvēlas piecas rakstu zīmes un pārvelk to ēnas uz sava cimda ar flomāsteru. Nobeigums: Kad visi pāri bijuši pie gaismas galda, visi kopā apsēžas aplī blakus savam draugam. Skolotāja uzdod bērniem jautājumus: 1. Kas šodienas darbā bija grūti? 2. Kas bija viegli? 3. Vai izdevās sadarboties ar draugu? 4. Katrs mēģinās savam draugam pateikt kaut ko labu par šodienas kopīgo darbu. 5. Kas tev pašam izdevās? 6. 23

24 Bija skaista, saulaina ziemas diena. Sniegs vēl nebija uzsnidzis, bet viss bija apsarmojis gluži balts. Mežā visas egles vēl bija zaļas. Starp zaļajām eglēm bija arī pa kādam lapu kokam, un tajos pat vēl bija krāsainas lapas. Netālu no meža bija mazs koka namiņš, kurā dzīvoja vecs vecītis. Tuvojoties aukstumam, vecītis nolēma, ka jādodas uz mežu pēc malkas. Viņš silti saģērbās, rokās uzvilka savus baltos cimdus, paņēma cirvi un devās uz mežu. Pa ceļam Vecītim iegribējās aizdegt savu pīpi. Kamēr viņš azotē meklēja pīpi un šķiltavas, viņam izkrita viens cimdiņš. Vecītis to nepamanīja, jo cimds bija gluži balts, tāpat kā apsarmojusī zeme. Vecais vīrs devās uz priekšu meklēt malku. Bēgdama no aukstuma, muša ieraudzīja vecīša cimdiņu, ieskrēja iekšā un sāka no prieka dancot. Pelīte, bēgdama no aukstuma, pieskrēja pie cimdiņa un jautāja: Kas te, cimdiņā, danco? Es, pati mušu ķēniņiene. Bet kas tu esi? Es esmu pelīte pīkstīte. Laid mani pasildīties! Lien un sildies! Pelīte ielīda cimdā, un abas ar mušu sāka dancot. Zaķītis, bēgdams no aukstuma, ieraudzīja cimdiņu, pieskrēja klāt un jautāja: Kas tai cimdiņā danco? Abas dancotājas atteica: Es, muša ķēniņiene, pelīte pīkstīte. Bet kas tu tāds? Es esmu zaķītis baltļipītis. Ielaidiet mani pasildīties! Labi, lien un sildies! Zaķītis ielīda cimdā, un nu sāka visi trīs dancot. Vilks, bēgdams no aukstuma, ieraudzīja cimdiņu un jautāja: Kas tai cimdiņā danco? Es, muša ķēniņiene, pelīte pīkstīte, zaķītis baltļipītis. Bet kas tu tāds esi? Es esmu vilks strupausis. Ielaidiet mani pasildīties! Labi, lien un sildies! Vilks ielīda cimdiņā, un nu sāka visi četratā dancot. Lācis, bēgdams no aukstuma, atrada cimdiņu un jautāja: Kas tur tai cimdiņā danco? Es, muša ķēniņiene, pelīte pīkstīte, zaķītis baltļipītis, vilciņš strupausītis. Bet kas tu tāds esi? Es, pats lielais pinka. Laidiet mani pasildīties! Labi, lien un sildies. Lācis ielīda cimdiņā, un nu visi piecatā sāka pa cimdiņu dancot. Kur bijis, kur ne, atskrēja gailis un iedziedājās: Kikerigū! Dancotāji nobijās un muka no cimdiņa ārā. Visi aizmuka kur nu kurais. Pa šo laiku pie debesīm bija savilkušies tumši sniega mākoņi. Sākumā sāka snigt mazām smalkām pārsliņām, bet tad no debesīm sāka snigt lielas, baltas sniega pārslas. Te no meža biezokņa ar malkas vezumu atpakaļ nāca vecītis un atrada savu cimdiņu. Liels bija vecīša prieks. 24

25 25

26 26