LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI

Transkripts

1 LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI

2 Latvenergo koncerns ir vērtīgākais enerģētikas uzņēmums* un viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā. Latvenergo darbojas visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. SATURS Vadības ziņojums 3 Nozīmīgi fakti un notikumi 4 Īsi par Latvenergo koncernu 6 Latvenergo koncerna galvenie rādītāji 7 Darbības vides raksturojums 11 Finanšu rezultāti 21 AS "Latvenergo" galvenie rādītāji 22 Paziņojums par vadības atbildību 23 Formulas 24 Izmantotie saīsinājumi Nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati** 25 Peļņas vai zaudējumu aprēķins 25 Visaptverošo ienākumu pārskats 26 Pārskats par finanšu stāvokli 27 Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā 28 Pārskats par naudas plūsmām 29 Finanšu pārskatu pielikums FINANŠU KALENDĀRS Latvenergo konsolidētie un AS "Latvenergo" gada pārskati Starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par gada 3 mēnešu periodu (nerevidēti) Starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par gada 6 mēnešu periodu (nerevidēti) Starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par gada 9 mēnešu periodu (nerevidēti) KONTAKTI INVESTORIEM E-pasts: investor.relations@latvenergo.lv Mājaslapa: ATRUNA Finanšu pārskatā ir ietvertas arī nākotnes prognozes. Šādas prognozes ietver riskus, nenoteiktības un citus svarīgus faktorus, ko Latvenergo koncerns nekontrolē, un tādēļ faktiskie rezultāti nākotnē var atšķirties no rezultātiem, kādi izteikti vai netieši norādīti nākotnes prognozēs. Pārskats ir sagatavots latviešu un angļu valodā. Jebkādu pretrunu vai nesakritību gadījumā pārskata latviešu valodas versija ir noteicošā. * Atbilstoši Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10 ** Finanšu pārskati ietver Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" finanšu informāciju un ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 2 no 50

3 Nozīmīgi fakti un notikumi Zemākas elektroenerģijas cenas gadā elektroenerģijas spot cenas gan Ziemeļvalstīs, gan arī Baltijā bija zemākas nekā gadā, kas saistīts gan ar Ziemeļvalstu hidrobilances uzlabošanos, gan zemāku elektroenerģijas pieprasījumu siltāku laikapstākļu un Covid-19 ietekmē. Pārskata gadā Latvijā elektroenerģijas spot cena bija par 26 % zemāka nekā gadā. Elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES par 23 % lielāka gadā Latvenergo koncerns savās ražotnēs saražoja GWh elektroenerģijas, kas ir par 13 % mazāk nekā gadā. Daugavas HES izstrāde ir par 23 % lielāka, ko noteica netipiski zema pietece gadā. Pielāgojoties elektroenerģijas tirgus apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam, elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" TEC pārskata gadā sasniedza GWh, kas ir par 39 % mazāk nekā gadā. Pārskata gadā saražotas GWh siltumenerģijas, kas ir par 8 % mazāk nekā gadā. To ietekmēja siltāki laikapstākļi. Latvenergo darbojas visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā gada 10. jūnijā pārvades aktīvi tika nodalīti no Latvenergo koncerna Atbilstoši Ministru kabineta gada 8. oktobra lēmumam pārvades aktīvi 694,3 miljonu EUR vērtībā gada 10. jūnijā tika nodalīti no Latvenergo koncerna, nododot visas AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) akcijas 222,7 miljonu EUR vērtībā Ekonomikas ministrijai. Līdz ar pārvades aktīvu nodalīšanu tika nodotas arī visas LET saistības. EBITDA pieaug par 14 % milj. EUR 774,1 278,8 115, ,9 IEŅĒMUMI EBITDA PEĻŅA AKTĪVI gadā koncerna ieņēmumi ir par 8 % jeb 67,5 miljoniem EUR mazāki nekā gadā. Tos negatīvi galvenokārt ietekmēja zemākas elektroenerģijas tirgus cenas un mazāka elektroenerģijas izstrāde, kā arī mazāki sadales segmenta un siltumenerģijas ieņēmumi. Koncerna EBITDA ir par 14 % jeb 35,3 miljoniem EUR lielāka nekā gadā. To pozitīvi galvenokārt ietekmēja zemākas elektroenerģijas un dabasgāzes iepirkuma cenas, kā arī lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES. Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā pārdotas 6,4 TWh elektroenerģijas Elektroenerģijas klienti Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā pārdotas 516 GWh dabasgāzes Dabasgāzes klienti Latvenergo investīcijas sekmē kvalitatīvu un drošu energoapgādi klientiem Kopējais investīciju apjoms gadā ir 168,9 miljoni EUR. No tām 69 % veikti tīklu aktīvos. Tāpat turpinām Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta īstenošanu, pārskata gadā šajā projektā investējot 18,5 miljonus EUR. Aptuveni 1/3 no mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma ir pārdota ārpus Latvijas gadā uzsākta darbība Lietuvas elektroenerģijas mājsaimniecību tirgū. Līdz pārskata gada beigām noslēgti jau vairāk kā 13 tūkstoši līgumu. Dabasgāzes pārdošanas apjoms mazumtirdzniecības klientiem ir par 70 % lielāks nekā gadā. Tāpat turpināta attīstība arī citu mazumtirdzniecības produktu un pakalpojumu pārdošanā Baltijas valstīs saules paneļi, Elektrum Apdrošināts, elektroauto uzlāde, kā arī turpināta e- veikala izaugsme. AS "Latvenergo" atkārtoti saņem balvu par labākajām investoru attiecībām AS "Latvenergo" jau otro reizi ir ieguvusi balvu par labākajām investoru attiecībām starp visiem obligāciju emitentiem Nasdaq Baltic biržu regulētajos tirgos Baltijas valstīs. Šis apbalvojums apliecina Latvenergo atbildīgu attieksmi pret ieinteresētajām pusēm arī sarežģītos Covid-19 pandēmijas un ekonomiskos apstākļos. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 3 no 50

4 Īsi par Latvenergo koncernu Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un līdz gada 10. jūnijam arī pārvades aktīvu nomu. Ražošanas un tirdzniecības segments Aptver elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Baltijas valstīs un elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS "Latvenergo" un kurā ietilpst piecas meitassabiedrības. Visas AS "Latvenergo" akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvenergo koncerna darbība no gada 10. jūnija ir organizēta divos darbības segmentos: ražošana un tirdzniecība; un sadale. Dalījums veikts, pamatojoties uz koncerna iekšējo organizatorisko struktūru, kas veido pamatu darbības rezultātu regulārai uzraudzīšanai, pieņemot lēmumus par segmentam piešķirtajiem resursiem un novērtējot tā darbības sniegumu. No komerciālā viedokļa katru darbības segmentu vada atšķirīgi. Sadales segments Nodrošina elektroenerģijas sadales pakalpojumu Latvijā. AS "Sadales tīkls" ir valsts lielākais sadales sistēmas operators un aptver aptuveni 98 % Latvijas teritorijas. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārvades aktīvu nomas segments Nodrošina pārvades sistēmas aktīvu 330 kv un 110 kv elektropārvades līniju, apakšstaciju un sadales punktu iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram. Pārvades aktīvu nomas maksu aprēķina atbilstoši SPRK apstiprinātai metodikai. Atbilstoši Ministru kabineta (MK) gada 8. oktobra lēmumam pārvades aktīvi gada 10. jūnijā tika nodalīti no Latvenergo koncerna. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 4 no 50

5 Īsi par Latvenergo koncernu Latvenergo koncerna stratēģija Latvenergo koncerna stratēģija laika periodam no līdz gadam paredz: nostiprināt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu tirgus pozīciju mājas tirgos (Baltijā), vienlaikus apsverot ģeogrāfisku un/ vai produktu/ pakalpojumu ekspansiju; attīstīt sinerģijai ar tirdzniecību adekvātu un koncerna vērtību palielinošu ģenerācijas portfeli; attīstīt klientu vajadzībām atbilstošu, funkcionālu, drošu un efektīvu tīklu. Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu ir noteikti arī Latvenergo koncerna finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir iedalīti trīs grupās rentabilitāte, kapitāla struktūra un dividenžu politika. Izvirzītie finanšu mērķi ir noteikti, lai nodrošinātu: ambiciozu, bet reizē sasniedzamu rentabilitāti, kas ir samērojama ar Eiropas enerģētikas nozares salīdzināmo uzņēmumu vidējiem rādītājiem un nodrošina biznesa riskam atbilstošu atdevi; optimālu, nozarei atbilstošu kapitāla struktūru, kas ierobežo iespējamos finanšu riskus; adekvātu dividenžu politiku, kas ir atbilstoša plānotajai investīciju politikai un izvirzītajam kapitāla struktūras mērķim. Mērķa grupa Rādītājs gads Rentabilitāte Pašu kapitāla atdeve (ROE) > 6 % Kapitāla struktūra Neto aizņēmumi pret pašu kapitālu < 50 % Neto aizņēmumi pret EBITDA < 3 Dividenžu politika Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa > 80 % Ņemot vērā Latvenergo koncerna noteiktos attīstības virzienus, AS "Latvenergo" gadā ir apstiprinājusi Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Stratēģiskās attīstības programma ir veidota, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi, iesaistoties jaunos attīstības virzienos. Savukārt efektivitātes sadaļa paredz koncerna procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju, lai ilgtermiņā uzturētu koncerna rentabilitāti, ņemot vērā sagaidāmo izmaksu kāpumu inflācijas ietekmē. Plānotās efektivitātes programmas ieguvums sasniedz 40 miljonus EUR. Tas ir apjomīgākais koncerna optimizācijas plāns pēdējā desmitgadē, kura īstenošana ļaus ilgtermiņā palielināt koncerna vērtību un saglabāt konkurētspēju atvērtā tirgū un mainīgā enerģētikas nozarē. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 5 no 50

6 Latvenergo koncerna galvenie rādītāji Latvenergo koncerna darbības rādītāji Pārdotā elektroenerģija GWh Mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija 2) GWh Vairumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija 3) GWh Mazumtirdzniecībā pārdotā dabasgāze GWh Elektroenerģijas izstrāde GWh Siltumenerģijas izstrāde GWh Darbinieku skaits Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Latvenergo koncerna finanšu rādītāji Ieņēmumi * milj. EUR 774,1 841,6 838,8 881,2 885,7 EBITDA 1)* milj. EUR 278,8 243,5 281,9 497,7 347,3 Peļņa milj. EUR 115,8 94,4 76,0 322,0 130,6 Aktīvi milj. EUR 3 366, , , , ,2 Pašu kapitāls milj. EUR 2 127, , , , ,7 Neto aizņēmumi (koriģēts) 1)* milj. EUR 555,9 570,7 505,4 496,7 529,0 Investīcijas milj. EUR 168,9 229,4 220,6 243,8 200,7 Latvenergo koncerna finanšu koeficienti Neto aizņēmumi / EBITDA (koriģēts) 1) 2,0 2,2 1,8 1,0 1,6 EBITDA rentabilitāte 1) 36 % 29 % 34 % 56 % 39 % Pašu kapitāla atdeve (ROE) 1) 5,3 % 4,1 % 2,9 % 12,2 % 5,8 % Aktīvu atdeve (ROA) 1) 3,2 % 2,5 % 1,8 % 7,7 % 3,5 % Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE) (koriģēts) 1)* 4,2 % 3,4 % 2,5 % 6,4 % 5,1 % Neto aizņēmumi pret pašu kapitālu (koriģēts) 1) 26 % 25 % 22 % 17 % 22 % *Finanšu rādītājos un finanšu koeficientos ir izkļauta pārtraucamā darbība (pārvades sistēmas aktīvi) - sk. finanšu pārskatu 18. pielikumu 1) Formulu saraksts pieejams pārskata 23. lappusē 2) Iekļaujot saimniecisko patēriņu 3) Tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 6 no 50

7 janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept okt nov dec janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept okt nov dec Darbības vides raksturojums Latvenergo koncerna darbību un rezultātus ietekmē dažādi globāli un reģionāli darbības vides faktori, ieskaitot elektroenerģijas un dabasgāzes cenas gadā energoresursu cenas ietekmēja mazāks pieprasījums siltāku laikapstākļu un Covid-19 pandēmijas ietekmē: Nord Pool sistēmas cena samazinājusies par 72 %, bet Latvijā par 26 %; dabasgāzes cenas (Front Month) GASPOOL un TTF tirdzniecības zonās bija vidēji par 35 % zemākas nekā pirms gada. Zemākas elektroenerģijas cenas gadā Nord Pool reģionā cenas ietekmēja gan lielāka atjaunīgās elektroenerģijas izstrāde, gan zemāks pieprasījums siltāku laikapstākļu un Covid- 19 ietekmē EUR/MWh Nord Pool elektroenerģijas cena Latvija Somija Zviedrija (SE4) Kopējais Baltijas elektroenerģijas patēriņš gadā samazinājās par 2,4 %, salīdzinot ar gadu, un tas sasniedza 27,4 TWh. Patēriņa kritumu Baltijas reģionā veicināja siltāki laikapstākļi, kā arī izsludinātie ārkārtējās situācijas ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ. Hidroelektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs bija par 15 % (+29,8 TWh) augstāka, bet vēju staciju izstrāde Nord Pool reģionā pieauga par 29 % (+13,9 TWh), salīdzinot ar gadu. Nord Pool sistēmas vidējā cena gadā bija par 72 % mazāka nekā pagājušā gadā un sasniedza 10,88 EUR/MWh. Esošās starpsavienojumu jaudas starp Ziemeļvalstīm nesniedza pilnīgu cenu izlīdzināšanos starp Baltijas un Ziemeļvalstu reģioniem, līdz ar to elektroenerģijas cenu starpība starp Baltijas valstīm un citiem Nord Pool reģioniem pieauga. Cenu starpība Latvijai ar Zviedriju (SE4) palielinājās līdz 8,21 EUR/MWh, bet ar Somiju līdz 6,03 EUR/MWh (2019. gadā attiecīgi 6,48 EUR/MWh un 2,24 EUR/MWh). Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs būtiski neatšķīrās. Elektroenerģijas cenas un pieprasījuma kritums samazināja elektroenerģijas izstrādi Baltijā par 6 %, tai sasniedzot 14,8 TWh, tajā skaitā Latvijā 5,4 TWh, Lietuvā 5,0 TWh un Igaunijā 4,0 TWh. Latvijā izstrādes apjoms bija par 11 % mazāks, bet Lietuvā elektroenerģijas izstrādes pieaugumu par 37 % ietekmēja lielāka izstrāde vēja elektroenerģijas stacijās un hidroakumulējošajā elektrostacijā. Savukārt Igaunijā izstrāde samazinājusies par 28 %, kas izskaidrojams ar to, ka augsto emisijas kvotu cenu un zemāku elektroenerģijas tirgus cenu dēļ Igaunijā būtiski tika samazināts elektroenerģijas izstrādes apjoms degslānekļa stacijās. Baltijā iepirktās elektroenerģijas apjoms no kaimiņvalstīm nav būtiski mainījies, salīdzinot ar pagājušo gadu. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 7 no 50

8 Darbības vides raksturojums Zemākas dabasgāzes cenas Dabasgāze AS "Latvenergo" TEC tiek izmantota kā pamata kurināmais gadā dabasgāzes cenu Eiropā ietekmēja augstākas sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) piegādes, zemāks pieprasījums siltāku laikapstākļu ietekmē un augstāks atjaunīgo energoresursu izstrādes īpatsvars Eiropā. Pārskata gadā GASPOOL (Vācijas dabasgāzes tirdzniecības birža) un TTF (virtuālais dabasgāzes tirdzniecības punkts Nīderlandes dabasgāzes tirgū) dabasgāzes (Front Month) cenas bija vidēji par 35 % zemākas nekā pagājušā gadā. GASPOOL (Front Month) vidējā cena bija 9,7 EUR/MWh un TTF (Front Month) 9,5 EUR/MWh Vidējā dabasgāzes cena Gaspool un TTF tirdzniecības EUR/MWh zonās janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept okt nov dec Dabasgāzes cenas ir saistītas ar naftas produktu cenām, kā rezultātā arī citu energoresursu cenas savstarpēji ietekmē dabasgāzes tirgus dinamiku gadā Covid-19 epidēmijai pasaulē bijusi būtiska ietekme uz ekonomiku, tajā skaitā energoproduktu cenu dinamiku: Brent Crude Futures jēlnaftas vidējā cena gadā bija 43,2 USD/bbl, kas ir par 33 % zemāka nekā gadā, ko galvenokārt noteica zemāks pieprasījums; Ogļu cenas (API2 Rotterdam Coal Futures Cal 21) gadā bija par 19 % zemākas nekā gadā un sasniedza 57,9 USD/t. Ogļu cenas galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazinājums. Eiropā ogļu pieprasījumu samazinājumu ietekmēja zemākas dabasgāzes cenas un augsta atjaunīgo energoresursu izstrāde; Oglekļa emisijas kvotu (EUA DEC.20) vidējā cena pārskata gadā bija par 3 % zemāka nekā gadā, un tā sasniedza 24,5 EUR/t. Eiropā kvotu tirgū cenu samazinājumu ietekmēja ne vien zemāka industriālā aktivitāte, bet arī zemākas izejvielu cenas un par 20 % lielāks emisijas kvotu apgrozījums. Savukārt kvotu cenu augšupvērstu tendenci noteica Eiropas Komisijas paziņojumi par Eiropas Klimata akta jeb "Eiropas zaļā kursa" jaunajiem mērķiem, lai panāktu klimatneitralitāti līdz gadam. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 8 no 50

9 Darbības vides raksturojums Pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšana Eiropā izplatītākais pārvades tīklu sistēmas pārvaldības modelis ir tāds, kurā tīklu aktīvi atrodas pārvades sistēmas operatora īpašumā gada 8. oktobrī Ministru kabinets lēma līdz gada 1. jūlijam veikt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS Augstsprieguma tīkls (AST). Latvenergo koncerna pārvades aktīvu nomas segmenta ieņēmumi gadā bija 4 % no koncerna ieņēmumiem, EBITDA un aktīvi attiecīgi 14 % un 17 % gada 10. jūnijā pārvades aktīvi 694,3 miljonu EUR vērtībā tika nodalīti no Latvenergo koncerna, nododot visas AS "Latvijas elektriskie tīkli" akcijas 222,7 miljonu EUR vērtībā Ekonomikas ministrijai. AS "Latvijas elektriskie tīkli" nodalīšana tika īstenota samazinot AS "Latvenergo" pamatkapitālu, tādējādi tas tika samazināts līdz 612,2 miljoniem EUR. LET 100 % kapitāldaļu tirgus vērtības novērtējumu veica KPMG Baltics AS gada 9. jūlijā, ņemot vērā MK lēmumu par pārvades aktīvu nodalīšanu, AS "Latvenergo" akcionāru sapulcē tika nolemts palielināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu par 178,1 miljonu EUR, ieguldot pamatkapitālā AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un nosakot AS "Latvenergo" pamatkapitālu 790,3 miljonu EUR apmērā. Līdz ar pārvades aktīvu nodalīšanu AST tika nodotas arī visas LET saistības, t.sk. AS "Latvenergo" aizdevumi LET 225 miljonu EUR apmērā. AST aizdevumu atmaksu AS "Latvenergo" veiks trīs daļās, no kuriem 139 miljoni EUR tika atmaksāti jūnijā, bet atlikušo summu vienādās daļās un gadā. Līdz ar pārvades aktīvu nodalīšanu mazināsies arī koncernam nepieciešamais investīciju finansējums pēdējos 5 gados vidējais investīciju apjoms pārvades aktīvos bija 56 miljoni EUR gadā. Par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā gada 17. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu. Likumprojekts paredz svītrot no Elektroenerģijas tirgus likuma normas par garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu veikšanu. Tāpat tajā tiek paredzēts atcelt kārtību, ka izmaksas, kuras radušās publiskajam tirgotājam, īstenojot likumā noteiktās funkcijas, kompensē elektroenerģijas galapatērētāji. Grozījumi var radīt ietekmi uz Latvenergo koncerna pelņu un aktīvu vērtību. Vienlaikus, ņemot vērā Ministru kabineta gada 12. oktobrī pieņemto rīkojumu Nr. 595 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", vidējā obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu (turpmāk tekstā OIK) vērtība no gada 1. janvāra ir par 23 % zemāka 17,51 EUR/MWh. OIK likmes samazinājumam tiek izmantots finansējums, novirzot daļu no AS "Latvenergo" dividendēm. Par izmaiņām AS Latvenergo valdē gada 30. oktobrī AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs pārtrauca darbu AS "Latvenergo". Par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no gada 31. oktobra iecelts valdes loceklis un finanšu direktors Guntars Baļčūns gada 11. novembrī valdes loceklis Uldis Bariss pārtrauca darbu AS "Latvenergo". Valdē darbu turpina arī tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs. Savukārt gada 6. novembrī par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecelts Arnis Kurgs, bet šī gada 29. janvārī par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecelts Uldis Mucinieks. Abi pagaidu valdes locekļi savus amata pienākumus pildīs līdz valdes pastāvīga sastāva izveidei. Jauni AS "Latvenergo" valdes locekļi tiks izvēlēti konkursa kārtībā gada 7. augustā Moody's atjaunoja AS "Latvenergo" kredītreitinga analīzi, saglabājot AS "Latvenergo" kredītreitingu investīciju pakāpes Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, tai skaitā ņemot vērā elektroenerģijas pārvades aktīvu nodalīšanu. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 9 no 50

10 Darbības vides raksturojums Dividendes Atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., un gadam" AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms gadā (par pārskata gadu) ir ne mazāk kā 98,2 miljoni EUR (t.sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis), gadā (par pārskata gadu) ne mazāk kā 87,7 miljoni EUR (t.sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis), un gadā (par pārskata gadu) ne mazāk kā 71,0 miljons EUR (t.sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis). Faktisko AS "Latvenergo" dividenžu apmēru nosaka AS "Latvenergo" akcionāru sapulce pēc auditētā gada pārskata apstiprināšanas, izvērtējot iepriekšējā gada pārskata rezultātus. AS "Latvenergo" dividendes tiek izmantotas arī kā finansējuma avots valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", tādējādi nodrošinot mazāku obligātā iepirkuma komponenti. Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji ir pietiekami, lai veiktu dividenžu izmaksu. Koncerna aktīvi gada 31. decembrī sasniedz 3,4 miljardus EUR, bet pašu kapitāls pārsniedz 2,1 miljardus EUR. Par Covid-19 ietekmi uz Latvenergo koncerna darbību Latvenergo koncerns pastāvīgi vērtē Covid-19 izplatības ietekmi un īsteno pasākumus klientu un darbinieku drošībai, kā arī nodrošina atbilstošu darba režīmu stratēģiski svarīgos objektos Daugavas HES, AS "Latvenergo" TEC un AS "Sadales tīkls" objektos. Baltijā ieviestie ierobežojošie pasākumi, lai mazinātu Covid-19 izplatību, samazināja tautsaimniecības aktivitāti, ietekmējot arī elektroenerģijas patēriņu. Latvijā elektroenerģijas patēriņš gadā ir samazinājies par 2,2 %, un to noteica gan Covid-19 izplatība, gan arī siltāki laikapstākļi. Pārskata gadā vīrusa izplatībai nav būtiskas ietekmes uz Latvenergo koncerna sniegto pakalpojumu nodrošinājumu. turpina nodrošināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecības un sadales pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību visiem klientiem. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 10 no 50

11 Finanšu rezultāti gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 774,1 miljonus EUR, kas ir par 67,5 miljoniem EUR jeb 8 % mazāk nekā gadā. To galvenokārt ietekmēja: par 30,1 miljoniem EUR mazāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas, ko pamatā noteica zemākas elektroenerģijas tirgus cenas un par 13 % mazāks saražotās elektroenerģijas apjoms. Papildus arī siltāku laikapstākļu un Covid-19 ietekmē samazinājās elektroenerģijas patēriņš Baltijā par 2,4 %; par 23,7 miljoniem EUR mazāki ieņēmumi no sadales sistēmas pakalpojumiem, samazinoties sadalītās elektroenerģijas apjomam un sadales sistēmas pakalpojuma tarifam; kā arī par 14,1 miljonu EUR mazāki siltumenerģijas pārdošanas ieņēmumi siltāku laikapstākļu dēļ. Latvenergo koncerna finanšu rādītāji Ieņēmumi milj. EUR 774,1 841,6 67,5 8 % EBITDA milj. EUR 278,8 243,5 35,3 14 % Peļņa milj. EUR 115,8 94,4 21,4 23 % Aktīvi milj. EUR 3 366, ,9 498,1 13 % Latvenergo koncerna EBITDA pārskata gadā ir par 14 % lielāka nekā gadā, un tā sasniedza 278,8 miljonus EUR. To pozitīvi galvenokārt ietekmēja zemākas enerģijas iepirkuma cenas un par 23 % jeb 480 GWh lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES gadā vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā bija par 26 % mazāka nekā gadā. Negatīvi EBITDA ietekmēja mazāki sadales segmenta ieņēmumi. Koncerna peļņa pārskata gadā sasniedza 115,8 miljonu EUR gada 31. decembrī neto aizņēmumi pret pašu kapitālu ir 26 % (2019. gada 31. decembrī 25 %), bet neto aizņēmumi pret EBITDA 2,0 (2,2). Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji ir labāki nekā vidēji nozarē. Ņemot vērā, ka gada 10. jūnijā pārvades aktīvi tika nodalīti no Latvenergo koncerna, salīdzinošie rezultāti veidoti, pārvades segmenta darbību atspoguļojot kā pārtraucamo darbību (skatīt pārskatu 18. pielikumu) MEUR 56,5 EBITDA dinamika 19,0 2,2 9 % Aktīvi, % Ražošana un tirdzniecība ,5 278,8 54 % 3,367 MEUR Sadale Pārējie Ražošana un tirdzniecība Sadale Pārējie 2020 LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 11 no 50

12 Segmenta % īpatsvars Latvenergo koncernā Ražošana un tirdzniecība 57 % EBITDA Ieņēmumi 60 % EBITDA 57 % Aktīvi 38 % Darbinieki 27 % Ražošanas un tirdzniecības segments pēc ieņēmumiem un EBITDA ir lielākais Latvenergo koncerna darbības segments. Lielāko daļu jeb 89 % no ražošanas un tirdzniecības segmenta ieņēmumiem veidoja elektroenerģijas pakalpojumu un dabasgāzes tirdzniecības ieņēmumi, bet 11 % siltumenerģijas ieņēmumi gadā segmenta ieņēmumus ietekmēja par 30,1 miljoniem EUR mazāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas, ko galvenokārt noteica zemākas elektroenerģijas tirgus cenas un par 13 % mazāka elektroenerģijas izstrāde. Tāpat segmenta ieņēmumus negatīvi ietekmēja elektroenerģijas patēriņa kritums Baltijā par 2,4 % siltāku laikapstākļu un Covid-19 ietekmē un par 14,1 miljonu EUR mazāki siltumenerģijas pārdošanas ieņēmumi siltāku laikapstākļu dēļ. Savukārt segmenta EBITDA pozitīvi ietekmēja zemākas enerģijas iepirkuma cenas un par 23 % jeb par 480 GWh lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES. Pārskata gadā saražotais elektroenerģijas apjoms ir GWh, kas atbilst 66 % no mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas (2019. gadā 75 %). Latvenergo klientiem pārdoto elektroenerģijas apjomu iespējams veidot lielāku nekā koncerna ražošanas apjoms. Tas ir iespējams, cenu risku vadībā papildus piesaistot elektroenerģijas finanšu instrumentus un, izmantojot koncerna ražošanas aktīvu elastību, operatīvi mainot elektroenerģijas piegādes avotu starp biržu un izstrādi savās elektrostacijās. Tādējādi tiek īstenots gan Darbības rādītāji Pārdotā elektroenerģija GWh % Mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija * GWh % Vairumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija ** GWh % Mazumtirdzniecībā pārdotā dabasgāze GWh % Elektroenerģijas izstrāde GWh % Daugavas HES GWh % TEC GWh % Liepājas ražotnes un mazās stacijas GWh % Siltumenerģijas izstrāde GWh % TEC GWh % Liepājas ražotnes GWh % Finanšu rādītāji Ieņēmumi milj. EUR 473,0 517,9 45,0 9 % EBITDA milj. EUR 159,9 103,3 56,5 55 % Aktīvi milj. EUR 1 263, ,4 96,8-7% Investīcijas milj. EUR 40,6 32,8 7,7 24 % * iekļaujot saimniecisko patēriņu ** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool saražotās elektroenerģijas pārdošanas peļņas potenciāls, gan klientiem nepieciešamās elektroenerģijas iepirkuma izmaksu samazināšanas iespējas un mazināta Latvenergo koncerna pakļautība tirgus cenu svārstību riskam. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 12 no 50

13 janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept okt nov dec janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept okt nov dec Ražošana un tirdzniecība 57 % EBITDA Ražošana Pārskata gadā Latvenergo koncerns bija lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijā, saražojot 29 % no kopējā Baltijā izstrādātā elektroenerģijas apjoma. Latvenergo savās elektrostacijās ir saražojis GWh elektroenerģijas un GWh siltumenerģijas GWh Daugavas HES un AS "Latvenergo" TEC izstrāde 4,8 TWh 4,2 TWh Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES, salīdzinot ar gadu, ir par 23 % lielāks, un tas ir GWh. Salīdzinoši lielāku Daugavas HES izstrādi ietekmēja netipiski zemā ūdens pietece Daugavā gadā. Vidējā ūdens pietece Daugavā gadā bija 500 m 3 /s, bet pagājušā gadā tā bija 401 m 3 /s. No atjaunīgajiem energoresursiem izstrādātā elektroenerģija koncernā veidoja 60 % (2019. gadā 42 %) Daugavas HES TEC No atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvars veido 60 % Elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" TEC pārskata gadā ir GWh, un tas ir par 39 % mazāk nekā gadā. AS "Latvenergo" TEC darbība tiek pielāgota elektroenerģijas tirgus apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam. Optimāli kombinējot AS "Latvenergo" TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgum, kas vēsturiski ir Eiropas zemāko cenu reģions gadā saražotās siltumenerģijas apjoms ir samazinājies par 8 %, salīdzinot ar gadu, ko galvenokārt ietekmēja siltāki laikapstākļi un zemāka elektroenerģijas tirgus cena. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 13 no 50

14 Ražošana un tirdzniecība Tirdzniecība gadā Latvenergo koncerns ir saglabājis stabilas pozīcijas Baltijas elektroenerģijas tirgū, vienlaikus turpinot aktīvi paplašināt darbību jaunos biznesa segmentos, uzsākot darbību Lietuvas elektroenerģijas mājsaimniecību tirgū. Latvenergo enerģētikas komersants, kas darbojas visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Kopējais Baltijas valstu elektroenerģijas patēriņš pārskata gadā ir samazinājies par 2,4 %, salīdzinot ar gadu. To ietekmēja siltāki laika apstākļi, kā arī izsludinātie ārkārtējās situācijas ierobežojumi saistībā ar Covid-19 daudzviet pasaulē, t.sk. Baltijas valstīs gadā Latvenergo koncerns saviem klientiem Baltijā pārdeva 6,4 TWh. Aptuveni 1/3 no mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma ir pārdota ārpus Latvijas. Latvenergo koncerna pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir 4,2 TWh, Lietuvā 1,2 TWh un Igaunijā 0,9 TWh. Latvenergo koncerna kopējo elektroenerģijas klientu portfeli veido aptuveni 740 tūkstoši klientu, t. sk. ārpus Latvijas 49 tūkstoši klientu. Atveroties Lietuvas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgum, līdz gada beigām ir noslēgti jau vairāk kā 13 tūkstoši līgumu gadā par 70 % pieaudzis Latvenergo koncerna pārdotās dabasgāzes apjoms mazumtirdzniecības klientiem, un tas ir 516 GWh. Dabasgāzes pārdošanas apjoma pieaugums ir novērojams visās Baltijas valstīs, ko ir veicinājusi pozitīvā klientu skaita dinamika it īpaši Latvijas mājsaimniecību un Lietuvas biznesa klientu segmentos. Kopējais dabasgāzes klientu skaits Baltijā pārskata gada beigās bija 13,5 tūkstoši, no kuriem 12,1 tūkstotis bija mājsaimniecības gadā turpināja attīstīties arī citu mazumtirdzniecības produktu pārdošana Baltijas valstīs. Baltijā noslēgti vairāk kā 600 līgumi par saules paneļu uzstādīšanu, tādējādi noslēgto līgumu skaits ir gandrīz dubultojies, salīdzinot ar gadu. Līdz pārskata gada beigām kopējā Latvenergo koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā ir sasniegusi 6,3 MW, no kuriem 79 % ir uzstādīti klientiem ārpus Latvijas gadā Elektrum ir uzsācis divu saules paneļu parku izbūves projektus Lietuvā un Igaunijā ar kopējo jaudu 1,75 MW. Elektrum Apdrošināts klientu portfeli Baltijā veido gandrīz 100 tūkstoši klientu, turpinot stabilu izaugsmi. Arī e-veikals turpina attīstīties, un kopējais pirkumu skaits gadā pārsniedz darījumu. Kopš elektroauto uzlādes tīkla atklāšanas gada augustā līdz gada beigām publiskajā uzlādē Elektrum mobilās lietotnes klienti veikuši vairāk nekā uzlādes 120 MWh apmērā. 57 % EBITDA LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 14 no 50

15 Ražošana un tirdzniecība 57 % EBITDA Obligātais iepirkums Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam publiskā tirgotāja funkcijas Latvijā veic AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". OI izdevumi* publiskajam tirgotājam tiek kompensēti, Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem maksājot OIK, kuras apmēru, pamatojoties uz OI izmaksām, apstiprina SPRK. Vidējā OIK no gada 1. janvāra ir samazināta par 23 % Finanšu rādītāji OI komponentes ieņēmumi milj. EUR 148,5 151,2 2,8 2 % OIK samazinājums valsts atbalsts energoietilpīgiem uzņēmumiem milj. EUR 3,0 6,2 3,2 52 % OI izdevumi* milj. EUR 151,3 151,3 0,1 0 % t. sk. koģenerācija milj. EUR 43,2 54,0 10,8 20 % t. sk. atjaunīgie energoresursi milj. EUR 107,4 96,8 10,6 11 % * OI izdevumi obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas un garantētās jaudas maksājumi par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, no kuriem ir atskaitīti ieņēmumi no iepirktās elektroenerģijas pārdošanas Nord Pool biržā un ieņēmumi par ražotāju atmaksāto atbalstu, un pieskaitītas obligātā iepirkuma balansēšanas izmaksas. Ministru kabinets gada 12. oktobrī pieņēma rīkojumu Nr. 595 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai". Atbilstoši rīkojumā noteiktajam vidējais OIK apmērs samazinājās par 23 % no 2,268 EUR centiem/kwh līdz 1,751 EUR centam/kwh, sākot ar gada 1. janvāri. Finansējums OIK likmes samazinājumam tiks iegūts, šim mērķim novirzot daļu no AS "Latvenergo" dividendēm. OI izdevumi, salīdzinot ar gadu nav mainījušies, un gadā tie sasniedza 151,3 miljonus EUR. OI izdevumi koģenerācijas stacijām ir samazinājušies par 20 %, savukārt atjaunīgajiem energoresursiem tie ir pieauguši par 11 % gadā AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veica valsts budžeta līdzekļu maksājumus energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 3,0 miljonu EUR apmērā (2019. gadā 6,2 miljonu EUR), tādējādi samazinot tiem maksājamo OI komponenti. Lēmumu par OI komponentes maksājumu samazinājumu energoietilpīgiem uzņēmumiem pieņem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 15 no 50

16 Segmenta % īpatsvars Latvenergo koncernā 38 % Sadale EBITDA Ieņēmumi 37 % EBITDA 38 % Aktīvi 54 % Darbinieki 57 % Sadales segments pēc aktīviem ir lielākais Latvenergo koncerna darbības segments gadā segmenta ieņēmumi, salīdzinot ar gadu, ir samazinājušies par 7 %, un tie ir 296,3 miljoni EUR. Savukārt segmenta EBITDA ir samazinājusies par 15 % un sasniedz 106,1 miljonus EUR. Ieņēmumu un EBITDA samazinājumu ietekmēja par 4 % mazāks sadalītās elektroenerģijas apjoms siltāku laikapstākļu un Covid-19 ietekmē, kā arī vidējā sadales tarifa samazinājums no gada 1. janvāra par 5,5 %. Darbības rādītāji , % Sadalītā elektroenerģija GWh % Sadales zudumi GWh % SAIFI Skaits 2,3 2,7 0,3 13 % SAIDI Minūtes % Finanšu rādītāji , % Ieņēmumi milj. EUR 296,3 319,7 23,4 7 % EBITDA milj. EUR 106,1 125,1 19,0 15 % AS "Sadales tīkls" labās prakses piemērs klientu apkalpošanas risinājumiem Eiropā Aktīvi milj. EUR 1 803, ,4 121,7 7 % RAB milj. EUR 1 595, ,2 124,9 8 % Investīcijas milj. EUR 87,3 95,1 7,8 8 % AS "Sadales tīkls" kopš gada īsteno darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, kuras ietvaros tiek veikta procesu pilnveidošana, personāla, transportlīdzekļu un bāzu skaita samazināšana. Efektivitātes programmas ietvaros ir plānots samazināt AS "Sadales tīkls" strādājošo skaitu par aptuveni 800. Līdz gada 31. decembrim programmas ietvaros AS "Sadales tīkls" darbavietu skaits ir samazināts par vairāk nekā 650. Pārskata gada beigās uzņēmumā uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju apjoms pārsniedz 850 tūkstošus, kas ir aptuveni 3/4 no kopējā AS "Sadales tīkls" klientu elektroenerģijas skaitītāju skaita. AS "Sadales tīkls" veiktie pasākumi efektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros ir nodrošinājuši vidējā sadales tarifa samazinājumu no gada 1. janvāra par 5,5 %. Pārskata gadā sadales sistēmas aktīvos veiktas investīcijas 87,3 miljonu EUR apmērā, kas ir par 8 % mazāk nekā gadā. Segmenta aktīvu vērtība gada beigās ir 1 803,1 miljoni EUR. Sadales investīciju mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un drošu energoapgādi un samazināt plānotu un neplānotu bojājumu izraisīto elektroenerģijas piegādes pārtraukumu biežumu un ilgumu, kā arī nodrošināt atbilstošu sprieguma kvalitāti. Veiktās investīcijas sadales tīkla modernizācijā ir paaugstinājušas sadales pakalpojuma kvalitāti, tajā skaitā mazinot piegādes pārtraukumu skaita indeksa (SAIFI) un elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilguma indeksa (SAIDI) rādītājus gadā SAIFI bija 2,3 reizes, bet SAIDI 219 minūtes. Pēdējo piecu gadu laikā SAIFI ir samazināts par 26 %, savukārt SAIDI par 24 %. AS "Sadales tīkls" sniedz elektroenerģijas sadales pakalpojumu vairāk nekā 800 tūkstošiem klientu. Pārskata gadā ievērojami pieaugusi AS "Sadales tīkls" klientu apmierinātība, un Eiropas sadales sistēmas operatoru apvienība E.DSO atzinusi uzņēmumu par labās prakses piemēru klientu apkalpošanas risinājumiem Eiropā. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 16 no 50

17 Pārvades aktīvu noma gada 10. jūnijā pārvades aktīvi tika nodalīti no Latvenergo koncerna Finanšu rādītāji Ieņēmumi milj. EUR 17,6 40,0-22,5 56 % EBITDA milj. EUR 16,6 39,8 23,2 58 % Investīcijas milj. EUR 28,9 87,4 58,5 67 % Atbilstoši Ministru kabineta gada 8. oktobra lēmumam pārvades aktīvi gada 10. jūnijā tika nodalīti no Latvenergo koncerna (vairāk informācijas skatīt Darbības vides raksturojumā). Līdz gada 10. jūnijam segmenta ieņēmumi un EBITDA sasniedza attiecīgi 17,6 miljonus EUR un 16,6 miljonus EUR. Pārvades aktīvu noma bija regulēts darbības segments. Pārvades segmenta ieņēmumus aprēķināja atbilstoši SPRK apstiprinātai metodikai. Līdz gada 10. jūnijam pārvades sistēmas aktīvos veiktās investīcijas sasniedza 28,9 miljonus EUR. No tiem 17,9 miljoni EUR tika ieguldīti projektā Trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 17 no 50

18 Investīcijas Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms gadā ir 168,9 miljoni EUR, kas ir par 60,6 miljoniem EUR jeb 26 % mazāk nekā gadā. Investīciju apjoma samazinājumu ietekmē par 58,5 miljoniem EUR mazākas investīcijas pārvades aktīvos. Investējot videi draudzīgos projektos, gadā Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 18,5 miljoni EUR. Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu, būtisks investīciju apjoms ir ieguldīts tīklu modernizācijā. Pārskata gadā investīciju apjoms tīklu aktīvos bija 69 % no kopējām investīcijām. No kopējā investīciju apjoma 28,9 miljoni EUR tika ieguldīti pārvades sistēmas aktīvos. Investīcijas tīklu aktīvos 2/3 no kopējā apjoma Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programma paredz veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju, lai nodrošinātu videi drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību un efektīvu ūdens resursu izmantošanu. Līdz gada 31. decembrim programmas ietvaros ekspluatācijā nodoti 6 rekonstruētie hidroagregāti. Latvenergo koncerns pakāpeniski turpina veikt 5 nerekonstruēto Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanu. Programmu plānots īstenot līdz gadam, un tās kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 200 miljonus EUR. Līdz pārskata gada beigām līgumu ietvaros veiktās investīcijas ir 184,6 miljoni EUR. Rekonstrukcija nodrošinās hidroagregātu darbību vairāk nekā 40 gadus. Būtiskākais investīciju projekts Investīcijas, 2020 MEUR Beigu termiņš 17 % 7 % 24 % Daugavas HES rekonstrukcija 184, ,9 MEUR Ražošana un tirdzniecība Sadale Pārvades aktīvu noma Investēts līdz Plānotās investīcijas līdz projekta beigām 52 % Pārējie LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 18 no 50

19 Finansēšana un likviditāte Investīciju projektu finansēšanu Latvenergo koncerns veic no pašu līdzekļiem un ārējā aizņemtā ilgtermiņa finansējuma, kas tiek regulāri un savlaicīgi piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos. Savlaicīgi plānota aizņemtā finansējuma piesaiste ir būtiska optimālas aizdevumu refinansēšanās riska vadības nodrošināšanai, kā arī aizdevumu pamatsummu atmaksu veikšanai saistošajā termiņā gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrēts AS "Latvenergo" trešās obligāciju piedāvājuma programmas pamatprospekts, atļaujot izteikt obligāciju publisko piedāvājumu. Obligāciju piedāvājuma programmas kopējais apjoms nominālvērtībā ir līdz 200 miljoniem EUR, un obligāciju dzēšanas termiņš līdz 10 gadiem. Obligācijas plānots emitēt zaļo obligāciju formātā, par ko ir izstrādāts AS "Latvenergo" Zaļo obligāciju satvars. Ārējais eksperts CICERO Shades of Green AS "Latvenergo" Zaļo obligāciju satvaru ir novērtējis ar augstāko vērtējumu Tumši zaļš, norādot uz plānoto projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem, kā arī uzņēmuma labu pārvaldību un caurskatāmību. Latvenergo atkārtoti saņem balvu par labākajām investoru attiecībām Pēc pārskata gada beigām gada 3. februārī AS "Latvenergo" jau otro reizi ieguva balvu par labākajām investoru attiecībām starp visiem obligāciju emitentiem Nasdaq Baltic biržu regulētajos tirgos Baltijas valstīs. Piešķirot balvu par labākajām investoru attiecībām, birža īpaši ir novērtējusi detalizēti un kvalitatīvi sagatavotos MEUR Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskatus, informatīvu un investoriem draudzīgu mājas lapu, kā arī savlaicīgu informācijas atklāšanu gada 31. decembrī koncerna aizņēmumi ir 743,2 miljoni EUR (2019. gada 31. decembrī 882,7 miljoni EUR), kas ietver aizņēmumus no komercbankām un ārvalstu investīciju bankām un zaļās obligācijas 100 miljonu EUR apmērā. Ārējā finansējuma piesaistes avoti ilgtermiņā ir mērķtiecīgi diversificēti, tādējādi izveidojot sabalansētu finansējuma piesaistes avotu īpatsvaru kopējā aizņēmumu portfelī gada 31. decembrī visi aizņēmumi ir eiro valūtā. Ilgtermiņa aizņēmumu vidējais svērtais atmaksas periods ir 4,2 gadi, kas ir tādā pašā līmenī kā pirms gada; vidējā svērtā efektīvā procentu likme (kopā ar procentu mijmaiņas darījumiem) ir 1,4 % (2019. gada 31. decembrī 1,5 %). Tāpat ir nodrošināti saistību segšanai pietiekami kredītu apkalpošanas rādītāji (parāda seguma attiecības rādītājs 1,6). Latvenergo koncerna aizņēmumu atmaksas grafiks Kopējie aizņēmumi gada 31. decembrī 743,2 miljoni EUR Aizņēmumi Zaļās obligācijas Atmaksāts pārskata periodā Latvenergo koncerna esošajos aizņēmumu līgumos visi noteiktie finanšu rādītāju ierobežojumi gadā ir ievēroti gada 7. augustā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir atjaunojusi AS "Latvenergo" kredītreitinga analīzi, saglabājot AS "Latvenergo" kredītreitingu nemainītu investīciju pakāpes Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu. Savukārt gada 11. februārī, Moody's veica AS "Latvenergo" kredītreitinga periodisko pārskatīšanu. Reitings Baa2 ir nemainīgi stabils jau sesto gadu pēc kārtas, apliecinot Latvenergo koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 19 no 50

20 Finanšu risku vadība Latvenergo koncerna darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskiem, kredītriskam un likviditātes, un naudas plūsmas riskam. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības politika ir veidota tā, lai samazinātu šo risku potenciāli negatīvo efektu uz finanšu rezultātiem. Finanšu risku vadības ietvaros Latvenergo koncerns izmanto finanšu risku kontroles un veic risku ierobežošanas pasākumus, samazinot risku atvērtajās pozīcijās. a) Tirgus riski I) Cenas risks Cenas risks var negatīvi ietekmēt Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, ja tiek novērota ražošanas ieņēmumu samazināšanās vai arī nesaskaņotība starp mainīgajām tirgus cenām un fiksētajām mazumtirdzniecības cenām. Galvenie avoti, kas Latvenergo koncernu pakļauj cenu riskam, ir mainīgās elektroenerģijas tirgus cenas Nord Pool biržā Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos un dabasgāzes cena TEC kurināmā vajadzībām. Koncerna finanšu rezultātus var negatīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenas svārstības, kas atkarīgas no laikapstākļiem Ziemeļvalstīs, resursu cenām pasaules tirgos, kā arī lokālu faktoru (ūdens pieejamības un gaisa temperatūras) iespaids uz elektroenerģijas ražošanas iespējām. Pieprasījuma piedāvājuma faktoru un sezonālu svārstību dēļ dabasgāzes cenas izmaiņas var negatīvi ietekmēt starpību starp fiksētajām mazumtirdzniecības cenām līgumos ar klientiem un TEC mainīgajām ražošanas izmaksām. Cenu riska ierobežošanai Latvenergo koncerns izmanto ilgtermiņa fiksētu cenu piegāžu līgumus ar klientiem, elektroenerģijas atvasinātos finanšu instrumentus un dabasgāzes piegādes par fiksētām cenām. Cenu riska ietekme uz ražošanu tiek slēgta pakāpeniski, līdz kārtējā gada sākumam veicot % no plānotā elektroenerģijas izstrādes apjoma. Tālāku riska aizvēršanu ierobežo Daugavas HES izstrādes sezonālais raksturs. II) Procentu likmju risks Procentu likmju risks Latvenergo koncernā galvenokārt rodas no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, radot risku, ka finanšu izmaksas koncernā būtiski palielinās, pieaugot atsauces likmei. Aizņēmumiem no kredītiestādēm galvenokārt ir mainīgā procentu likme, kas veidojas no 6 mēnešu EURIBOR un pievienotās likmes. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības politika nosaka, ka vidējās fiksētās likmes īpatsvars aizņēmumu portfelī (ņemot vērā atvasināto finanšu instrumentu un emitēto obligāciju efektu) jāuztur virs 35 %, bet vidējais fiksētās likmes periods robežās no 1 līdz 4 gadiem. Ņemot vērā noslēgtos procentu mijmaiņas darījumus un emitētās obligācijas ar fiksēto procentu likmi, gada 31. decembrī 38 % no aizņēmumiem ir nofiksēta procentu likme, un vidējais fiksētās procentu likmes periods ir 1,6 gadi. III) Valūtas risks Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā funkcionālā valūta gada 31. decembrī visi Latvenergo koncerna aizņēmumi ir eiro, un pārskata gadā Latvenergo koncernam nebija investīciju, kuras būtu pakļautas vērā ņemamam valūtas riskam. Gadījumos, kad būtu nepieciešama valūtas riska ierobežošana, Finanšu risku vadības politika nosaka valūtas nākotnes maiņas darījumu slēgšanu. b) Kredītrisks Kredītrisks tiek pārvaldīts Latvenergo koncerna līmenī. To galvenokārt rada nauda un naudas ekvivalenti, atvasinātie finanšu instrumenti un noguldījumi bankās, pircēju un pasūtītāju parādi. Pircēju un pasūtītāju parādu kredītriska koncentrāciju samazina plašais Latvenergo koncerna klientu skaits, jo koncernam nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz kādu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu partneru grupu. Kredītrisks saistībā ar naudu un īstermiņa noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu un instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus izvēlētos izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu risku zaudēt finanšu līdzekļus. Pārskata gadā noteiktie kredītlimiti nav pārsniegti, un Latvenergo koncerns nesagaida būtiskus zaudējumus līdz ar kredītriska iestāšanos. c) Likviditātes un naudas plūsmas risks Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska ierobežošanas mērķis ir uzturēt atbilstošu naudas un naudas ekvivalentu daudzumu vai nodrošināt atbilstošu finansējumu, izmantojot banku piešķirtās kredītlīnijas, lai pildītu savas esošās un paredzamās saistības, kā arī lai kompensētu naudas plūsmas svārstības, kas radušās dažādu finanšu risku ietekmē gada 31. decembrī Latvenergo koncerna likvīdie aktīvi (nauda un noguldījumi īstermiņa depozītos līdz 3 mēnešiem) sasniedz 100,7 miljonus EUR (2019. gada 31. decembrī 115,7 miljoni EUR), savukārt likviditātes koeficients ir 1,5 (2,1). Latvenergo koncerns nepārtraukti uztur koncerna naudas plūsmas un likviditātes prognozes, kas sastāv no pieejamo aizņēmumu un naudas, un naudas ekvivalentu kopējā apjoma izvērtējuma. LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 20 no 50

21 AS "Latvenergo" galvenie rādītāji AS "Latvenergo" darbības rādītāji Pārdotā elektroenerģija GWh Mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija 2) GWh Vairumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģija 3) GWh Mazumtirdzniecībā pārdotā dabasgāze GWh Elektroenerģijas izstrāde GWh Siltumenerģijas izstrāde GWh Darbinieku skaits Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) AS "Latvenergo" finanšu rādītāji Ieņēmumi milj. EUR 386,4 437,5 435,2 EBITDA 1) milj. EUR 198,4 112,7 160,9 Peļņa milj. EUR 155,6 101,2 212,7 Aktīvi milj. EUR 2 760, , ,1 Pašu kapitāls milj. EUR 1 747, , ,8 Neto aizņēmumi (koriģēts)* 1) milj. EUR 548,5 562,1 494,9 Investīcijas milj. EUR 51,0 48,3 41,4 AS "Latvenergo" finanšu koeficienti Pašu kapitāla atdeve (ROE) 1) 8,4 % 5,1 % 9,7 % Neto aizņēmumi / pašu kapitāls (koriģēts) 31 % 29 % 25 % EBITDA rentabilitāte 1) 51 % 26 % 37 % * Izkļauta pārtraucamā darbība (pārvades sistēmas aktīvi) - sk. finanšu pārskatu 18. pielikumu 1) Formulu saraksts pieejams pārskata 23. lappusē 2) iekļaujot saimniecisko patēriņu 3) tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" GADA NEREVIDĒTIE SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI 21 no 50