TĒZES. Starptautiskā zinātniskā konference gada aprīlis Rīga, Latvija

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "TĒZES. Starptautiskā zinātniskā konference gada aprīlis Rīga, Latvija"

Transkripts

1

2 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Starptautiskā zinātniskā konference gada aprīlis Rīga, Latvija TĒZES

3 UDK 06 Ilgtspējīga attīstība un tiesiskums turbulentā biznesa un politiskajā vidē. Sustainable development and rule of law in a turbulent business and political environment. Starptautiskā zinātniskā konference, gada aprīlis, Rīga: Tēzes. Rīga: Juridiskā koledža, lpp. Krājumā iekļautas tēzes ziņojumiem, kas tika nolasīti Juridiskās koledžas rīkotajā gadskārtējā starptautiskajā zinātniskajā konferencē Starptautiskās zinātnes nedēļas un Latvijas Juristu dienu ietvaros. Konferencē, kas veltīta Baltijas valstu dibināšanas simtgadei, analizētas ilgtspējīgas attīstības un tiesiskuma problēmas mūsdienu turbulentajā biznesa un politiskajā vidē Latvijā un Baltijas reģionā. Literārā redaktore: Anita Rudziša Vāka dizains, makets: Anita Rudziša ISBN Juridiskā koledža Tēžu autori

4 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT PRIEKŠVĀRDS Trīs Baltijas valstis Latvija, Lietuva un Igaunija gadā svin savu simtgadi kopš to dibināšanas gadā. Taču šis ir ne tikai svinību laiks, bet arī periods, kad analītiski pievērsties padarītajam un runāt par darāmo. Jāpatur arī prātā, ka Baltijas valstīm ir ne tikai kopīga vēsture, bet arī līdzīgi attīstības mērķi mūsdienās un līdzīgi nākotnes nodomi un plāni. Baltijas valstu zinātnieku un augstskolu mācībspēku sadarbība notikusi visos laikos, bet īpaši aktīva tā kļuvusi pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanas gadā. Aizvadītajos 25 gados īstenoti gan kopīgi pētījumi, gan studentu apmaiņa, gan vieslekcijas un notikušas daudzas jo daudzas kopīgas konferences. Juridiskā koledža šogad rudenī atzīmēs savas dibināšanas 18. gadadienu. Tas nozīmē, ka sasniegta pilngadība, ne tikai pēc gadu skaita, bet arī pēc padarītā. Koledžas panākumi nav iedomājami bez ciešas sadarbības ar partneriem kā Latvijā, tā arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijā mēs regulāri sadarbojamies ar Rīgas Stradiņa universitāti, Baltijas Starptautisko akadēmiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centru, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu, arī daudzām citām augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām. Lietuvā mūsu ciešākais sadarbības partneris ir Utenas koledža, kuru vada Dr. iur. Gintautas Bužinskas bijušais Lietuvas Republikas tieslietu ministrs. Mums ir arī sadarbības līgums ar Mikolas Romeris universitāti Viļņā, kuras profesors Dr. habil. iur. Viktoras Justickis ir regulārs viesis mūsu koledžā un tās konferencēs. Tas pats sakāms par profesoru Dr. iur. Ando Lepu no Igaunijas, kurš mums regulāri sūta savas publikācijas un piedalās visās mūsu rīkotajās konferencēs. Gadskārtējā starptautiskā zinātniskā konference šajā gadā notika Starptautiskās zinātnes nedēļas un Latvijas Juristu dienu ietvaros. Tās uzmanības centrā ilgtspējīgas attīstības un tiesiskuma problēmas mūsdienu turbulentajā biznesa un politiskajā vidē. Konference, kas veltīta Baltijas valstu dibināšanas simtgadei, tika rīkota sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centru, Latvijas 3

5 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu, Utenas koledžu, Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, Latvijas Juristu biedrību. Konferences pirmajā dienā tika nolasīti 14 studentu un koledžas absolventu ziņojumi, kuri publicēti Juridiskās koledžas Zinātnisko rakstu gada krājumā. Savukārt, otrās dienas ziņojumu tēzes piedāvājam šajā krājumā. Tā pirmajā daļā ir mūsu viesu no ASV, Igaunijas, Lietuvas, Turcijas un Latvijas ziņojumu tēzes. Paši ziņojumi konferencē bija plaši un saturīgi, raisot jautājumus un diskusijas. Šī krājuma otrajā sadaļā ievietotas Juridiskās koledžas docētāju sagatavotās tēzes. Koledžas mācībspēku atsaucība un interese bija tik liela, ka ne visi tika pie vārda konferencē, taču viņu nepateiktais lasāms šeit piedāvātajās tēzēs. Juridiskās koledžas vārdā vēlos izteikt vislielāko pateicību mūsu partneriem no ASV, Lietuvas, Igaunijas un Turcijas, kā arī no Latvijas, kuri piedalījās konferencē un sniedza brīnišķīgus ziņojumus. Tāpat paldies koledžas docētājiem, kuru sagatavotie materiāli papildinās studiju procesu un pilnveidos tā kvalitāti. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis, Juridiskās koledžas direktors Rīgā, gada aprīlī 4

6 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT FOREWORD The three Baltic States Latvia, Lithuania and Estonia in 2018 celebrate their centenary together, as they were founded in But this is not only a time of celebration, but also a period of analytical focusing on what has been done, and talking about what has to be done. It must also be borne in mind that the Baltic States have not only a common history, but also similar development goals today and similar intentions and plans for the future. The cooperation of scientists from the Baltic countries and academics has always been there, but it has became especially active after the restoration of Latvia's, Lithuania's and Estonia's independence in Over the past 25 years, there has been joint research and student exchanges, arranged guest lectures and numerous conferences. The College of Law this autumn marks the 18 th anniversary since its foundation. It means that it has attainded maturity, not just concer ning its number of years, but because of the work done. The success of the College would not have been possible without close cooperation between partners in Latvia, Lithuania and Estonia. Our long term partners are the Riga Stradiņš University, the Baltic International Academy, the Baltic Centre for Strategic Studies of the Latvian Academy of Sciences, the Economics Institute of the Latvian Academy of Sciences, as well as many other higher education and scientific institutions. Whereas, in Lithuania, our closest partner is the Utena University of Applied Sciences, headed by Dr. iur. Gintautas Bužinskas former Lithuanian Minister of Justice. We also have a colaboration agreement with Mykolas Romeris University in Vilnius, whose professor Dr. habil. iur. Viktoras Justickis is a regular guest in our auditoriums and conferences. The same can be said about the professor Dr. iur. Ando Leps of Estonia, who regularly sends his publications and participates in all of our conferences. The Annual International Scientific Conference was held under the framework of the International Science Week and Latvian Lawyers' Days. It focussed on the issues of sustainable development and the rule of law in today s turbulent business and political environment. The conference was 5

7 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES devoted to the centenary of the founding of the Baltic States. The conference was organized in co-operation with the Riga Stradiņš University, the Baltic Centre for Strategic Studies of the Latvian Academy of Sciences, the Economics Institute of the Latvian Academy of Sciences, the Utena University of Applied Sciences, the University of Latvia Academic Library, and the Latvian Lawyers' Association. On the first day of the conference 14 college students and graduates reports were delivered, which had been published in the College of Law Collection of Scientific Papers In turn, the thesis of the reports deli ve red on the second day, we offer in the present collection. The first part of the collection contains the theses of our guests from the USA, Estonia, Lithuania, Turkey and Latvia. The reports at the conference were extensive and meaningful, raising questions and discussions. The second part of this collection provides the theses prepared by the lecturers of the College of Law. The responsiveness and interest of the college lecturers was so great, that not everyone could take the floor at the conference, therefore the thesis of their reports are published in this collection. On behalf of the College of Law, I would like to express our most gratitude to our partners from the USA, Lithuania, Estonia and Turkey, as well as from Latvia, who attended the conference and presented wonderful reports. Also, thanks to the college lecturers whose contribution will improve the study process and upgrade its quality. Riga, April 2018 Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis, College of Law 6

8 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT SATURS KONFERENCES VIESU TĒZES Jānis Bolis (USA) How to prepare for mediation: a practical guide Kā sagatavoties mediācijai: praktiski padomi...13 Gintautas Bužinskas, Aliona Siniciene (Lithuania) Labour dispute settlement procedure in Lithuania and its influence on the flexibility of labour relations Darba strīdu risināšanas procedūra Lietuvā un tās ietekme uz elastīgumu darba attiecībās...15 Ando Leps (Estonia) The Republic of Estonia must fulfil the norms specified in the Constitution, while it is actually defaulting on them Igaunijas Republikai jāpilda konstitūcijas noteiktās normas, kaut gan faktiski tās netiek pildītas...19 Sergen Demirel (Turkey) The effect of climate on people Klimata ietekme uz cilvēku...21 Andrejs Vilks Organizētā noziedzība kā drauds nacionālajai drošībai un tās apkarošanas perspektīvas Organized crime as a threat to national security and prospects for combating it

9 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES 8 JURIDISKĀS KOLEDŽAS DOCĒTĀJU TĒZES Eva Blūma Dokumentu pārvaldības racionāla mehānisma veidošanas nozīme uzņēmuma darbības nodrošināšanā Importance of a rational document management mechanism ensuring the running of a comapany...29 Inta Dobele Nodokļu sistēma: ceļā uz pārmaiņām Tax system: on the path to change...31 Judīte Jakubāne Procesu vadības teorētiskie un praktiskie aspekti uzņēmējdarbībā Theoretical and practical aspects of process management in business...33 Tālavs Jundzis Baltijas valstu jautājums Apvienoto Nāciju Organizācijā padomju okupācijas laikā An Issue of Baltic States in the United Nations during Soviet Occupation...36 Elita Kazakēviča Iemesli un risinājumi studentu problēmām eksakto mācību priekšmetu apguvē Reasons and solutions for students problems in learning exact subjects...39 Jānis Klieders Uzņēmuma vērtības kā ilgtspējas dzinējspēks Company s values as a driving force of sustainability...41 Jurijs Kudrins Mūsdienu un tuvās nākotnes informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Modern and near-future Information and Communication Technologies...43

10 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Modris Laicāns Siltuma maksu sadalīšana daudzdzīvokļu mājās Allocation of heat costs in apartment buildings...46 Intra Lūce Koledžu misija, vīzija un vērtības Mission, vision and values of colleges...48 Alda Malnača Dzimuma maiņa un ar to saistītās tiesiskās attiecības Gender reassignment and the connected legal relations...50 Ruta Mekša Tiesības uz dzīvību cilvēktiesību konstitucionālā garantija The right to life is a constitutional guarantee of human rights...52 Normunds Pauders Viltus ziņu, sociālo tīklu un televīzijas ietekme, Google Suite, tēla veidošana interneta vidē The effect of fake news, social networks and television, domains, reputation...56 Iveta Puķīte Organizācijas psiholoģiskais klimats, darbinieku psiholoģiskā labklājība un to ietekmējošie faktori An organization s psychological climate, employee s psychological well-being and its influencing factors...58 Sarmīte Reķe Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošana Compliance with the requirements of the Law on the Prevention of Money Laundering from Terrorism and the Financing of Terrorism for Tax Consultants and Outsourcing Accountants...61 Anda Rezgale Mārketings un jaunā ekonomika Marketing and new economy

11 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES Andris Saulgozis Lietu interneta (IoT) attīstība Latvijā drošības un juridiskie aspekti Development of the Internet of Things (IoT) in Latvia security and legal aspects...68 Indra Sloka Drošības prasības, veicot apsaimniekošanu izglītības iestādē Safety requirements for management at an educational institution...70 Aigars Sniedzītis Pienākuma pierādīt un iesniegt pierādījumus tiesiskais regulējums un problemātika Legal framework and issues of the burden of providing proof and providing evidence...72 Arta Šneidere-Kalvīte Psiholoģiskais terors darba tiesiskajās attiecībās Psychological terror in labor relations...74 Iveta Štrausa Policijas kompetence vardarbības draudu novēršanā un pagaidu aizsardzībā pret vardarbību The competence of the police in regards to violence, threats and temporary protection against violence

12 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT KONFERENCES VIESU TĒZES 11

13 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES 12

14 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Jānis Bolis, BA, JD, Dr. h. c. iur. USA HOW TO PREPARE FOR MEDIATION: A PRACTICAL GUIDE KĀ SAGATAVOTIES MEDIĀCIJAI: PRAKTISKI PADOMI Keywords: mediation, mediation session, mediator. Atslēgvārdi: mediācija, mediācijas sesija, mediators. Mediation is an out of court procedure where a mediator helps disputants reach agreement on terms acceptable to both. The mediator is not a judge; he or she is only a facilitator. This means that the disputants do most of the work by disclosing their interests and discussing possible solutions. Therefore, you must be prepared. Here is what to do. Arrive with carefully organized documents. Whatever the subject, there will most likely be documents. The failure to bring all relevant documents will only prolong the process. 1. Prepare yourself to control your emotions. Mediation is nothing more than a controlled negotiation, and strongly exhibited emotions will not help. 2. You should negotiate, not argue. Do not revisit the past. Look and discuss only the future. 3. Select a mediator carefully. There are all kinds of mediators. The one you select should have two qualities: someone you can like and respect and who is also familiar with the subject matter. 4. Prior to the mediation, consult an attorney. You should know your rights before you begin. 5. If the issue is money, as it often is, do a careful analysis of what would be a satisfactory settlement amount. Do not shoot from the hip. 13

15 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES 6. Before you arrive, carefully list all the issues that concern you. There is nothing sacred about mediation all relevant issues can and should be put on the table. 7. You will be asked to state your case. Carefully prepare your verbal presentation. 8. If your matter involves another person who will not be with you at the mediation session, discuss the matter with him or her ahead of time and obtain that person s agreement to settle. 9. If you seek a money settlement research your opponent s financial ability to pay prior to the mediation session. 14

16 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Gintautas Bužinskas, Dr. iur. Utena University of Applied Sciences, Lithuania Aliona Sinicienė, Lecturer Utena University of Applied Sciences, Lithuania LABOUR DISPUTE SETTLEMENT PROCEDURE IN LITHUANIA AND ITS INFLUENCE ON THE FLEXIBILITY OF LABOUR RELATIONS DARBA STRĪDU RISINĀŠANAS PROCEDŪRA LIETUVĀ UN TĀS IETEKME UZ ELASTĪGUMU DARBA ATTIECĪBĀS Keywords: labour law reform, labour disputes, a labour disputes commission. Atslēgvārdi: darba tiesību reforma, darba strīds, darba strīdu komisija. 1. The Labour Code of the Republic of Lithuania (hereinafter LC) came into force 1 July 2017, except for some provisions related to the regulation of the temporary employment contracting. The strategic objective of the new LC is to create a national regulatory mechanism that is in line with contemporary market conditions and to give impetus to the development and transformation of legal relationships between employees and employers in order to maximize the legitimate expectations of all the actors and guarantee social cohesion among different groups of society. It can be stated that the achievement of the established goals was not successful to their full extent, as tripartite cooperation was not very successful at the time of the discussion of the draft LC, there was a lack of broader discussion, delay in the accompanying legislation, and the proposals were not based on the responsibility of the parties of social partnership for the integrity of the system. 2. Most of the polemic arose regarding the new types of employment contracts, work and rest time regulation, wages and some other novels. The 15

17 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES draft of the Institute of Labour Disputes has passed the stage of discussions without substantial changes. This circumstance can be explained by the fact that the fundamental reform of this institute began much earlier, i.e., 1 January 2013, when the Labour Dispute Commissions (hereinafter LDCs) were established in Lithuania under territorial divisions of the State Labour Inspectorate. It can be stated that that reform has proved successful and has passed a public test for trust. This is evidenced by numerous studies conducted by the State Labour Inspectorate and by the initiation of amendments to the LC. 3. Therefore, two stages can be distinguished in the current development of the Labour Disputes Institute: From to ; From to present. Significant features of the first phase include the following: 12 LDCs were established by almost imperceptibly assigning to their competence all individual labour disputes. The formation of LDC s composition was based on the principle of cooperation of the social partnership parties, labour inspectors were appointed as the chairmen those were the lawyers with practical work experience, the LDCs also allowed employers to apply. The key challenges in the second phase were the ones related to the appointment of all disputes over the law to LDCs. Such a step of the legislator was determined by the success of LDCs during the first phase of the reform. Essentially, there was no criticism from either the associate organizations of employers or trade unions, the number of appeals and the number of dissolved judgments of the LDCs remained small and stable (about 5%), while the number of LDCs increased to LDCs were worried about the challenges resulting from the extension of their competencies after 1 July 2017 it was unclear how many cases regarding dismissal would be considered as unlawful, how many cases regarding compensation for non-material damage suffered, how many cases there would be related to the violation of non-competition clauses, cases imposing fines when LDCs or court decisions or rulings were not executed. However, the time has shown that such cases are not numerous, e.g., in 2017, LDC No 3 of Vilnius City investigated 12 cases regarding the recognition of dismissal as unlawful and 1 case regarding violation of a noncompetition clause. The situation is similar in other LDCs: 18 commissions investigated about 160 cases of unlawful dismissal, and 16

18 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT in total LDCs investigated 6566 applications. In 2013, 12 LDCs addressed only 4734 applications. Thus, currently LDC deals with labour disputes regarding the law, except the following: regarding the refusal to conclude an employment contract with the head of a legal entity, the legality of the termination of the employment contract with the head of a legal entity, as well as the non-execution / improper execution of civil rights and obligations by the head of a legal entity (Article 105(2) of LC); disputes concerning the law and relating to strike or lockout (Article 251(1) of LC, Article 260(1) of LC) these labour disputes are directly heard by the court. 5. To ensure the flexibility of employment legal relations, a very significant is the finalization of an employment case in a court settlement. This principle is mentioned in Article 214(1) of LC. Article 226(5) of LC obliges LDCs to offer parties reaching an acceptable agreement and a court settlement. Court settlement does not only resolve the dispute but, in principle, a conflict itself, and, therefore, LDCs truly offer the parties to the dispute to consider concluding court settlement. Court settlement is the result of about 15% of the cases investigated in Lithuania per year, in % of all cases analyzed. Why is it such a percentage? It is determined by the nature of most cases, which are disputes regarding the recovery of unpaid wages and they represent about 90% of all labour disputes. When wage is not paid, the conclusion of court settlement from the employee side always means the refusal of the part of his/her rights guaranteed by the law a legally expressed consent to wait for the compensation or refusal of penalties, and it is, therefore, unfair to offer a worker a court settlement. Court settlement is not approved if its content conflicts with imperative provisions of the law or the public interest. Another factor that determines the number of court settlements available is the provision of the law that a labour dispute may be considered in the absence of a party or parties if they were not duly informed about the hearing. When a party is not present at the hearing, it is essentially impossible to help the parties to settle the dispute peacefully, i.e., by a court settlement. 6. Thus, it can be concluded that labour law reform has given a tangible impetus to the flexibility of labour relations. The increasing number of labour disputes testifies to the fact that employees do not tolerate employers 17

19 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES lawlessness and those who, due to their low qualifications, difficult social status and simple fear of the courts, would never apply to the court, gain courage and address LDCs. The number of applications submitted by employers is slightly increasing as well. Thus, their trust in LDCs is also increasing. In addition, the reform has a significant impact on the national financial market. During the recovery in favour of employees amounted to EUR, in favour of employers EUR; in the first half of 2017, decisions were taken on the recovery in favour of employees amounting to ,12 EUR and in favour of employers 78337,18 EUR. 18

20 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Ando Leps, Dr. habil. iur., prof. Estonia THE REPUBLIC OF ESTONIA MUST FULFIL THE NORMS SPECIFIED IN THE CONSTITUTION, WHILE IT IS ACTUALLY DEFAULTING ON THEM... IGAUNIJAS REPUBLIKAI JĀPILDA KONSTITŪCIJAS NOTEIKTĀS NORMAS, KAUT GAN FAKTISKI TĀS NETIEK PILDĪTAS... Keywords: legitimus, Constitution, the President of the Republic of Estonia, Assembly of Elders. Atslēgvārdi: leģitimitāte, konstitūcija, Igaunijas Republikas prezidents. Annotation: Legitimacy (from lat. legitimus) is a political and legal concept, meaning a positive attitude of the inhabitants of the State, large groups of public opinion to institutions existing in a particular State or country, recognition of their legitimacy. The lower the level of legitimacy, the more the power will rely on the might of coercion. But the recent presidential elections of the Republic of Estonia have not been legitimate. The President of the Republic of Estonia, Ms. Kersti Kaljulaid, was not elected under the Constitution of the Republic of Estonia and Riigikogu (Parliament of Estonia) Election Act, but on the basis of vote of the Riigikogu s Assembly of Elders, which community the Constitution of the Republic of Estonia and the Riigikogu Election Act do not know... That non-juridical community was supervised, with exorbitant zeal by Speaker of Riigikogu Eiki Nestor, who is supposed to be expressly vigilant as regards the precise fulfilment of juridical norms. But E. Nestor unfortunately lacks such education and his literacy also falls short of norm. I remember the time when I was sitting in Riigikogu and when Nestor was continuously whiling away his time in cafe at a beer table... It was thanks to the so-called 19

21 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES concoction of Socialists that E. Nestor could continue as Chairman of Riigikogu and Kersti Kaljulaid would become President of the Republic of Estonia, which provided an opportunity to grossly violate the Constitution of the Republic of Estonia. I`m of the opinion that another Chairman of Riigikogu would not have fallen so low. 1 On 27 September 2016 the so-called Riigikogu s Assembly of Elders made a proposal to Kersti Kaljulaid to stand for presidency of the Republic of Estonia. A question suggests itself, why to her specifically? In 3 October 2016 Kersti Kaljulaid was elected (essentially appointed), in the first round of the Riigikogu presidential elections the President of the Republic of Estonia. The investiture took place on 10 October She was a person absolutely strange to the predominant majority of the people of Estonia... I repeat, an absolutely strange person. There is a wide-spread opinion, not fully groundless, that the present President had been already earlier, in the summer of 2016, appointed President of the Republic of Estonia under the decision of Freemasons, by the decision of the so-called bricklayers?! What shall we make of it? A justified question suggests itself, what sort of a state is the Republic of Estonia? What are we, totally nonplussed, to make of it? What sort of a country is the Republic of Estonia, after all? Is it altogether a state? On the website presenting the female presidents of the world, Worldwide guide to women leadership, her name was indicated as early as 03 September 2016, i.e. over one month before the elections. Her name was written Kersti Kaljulai, with the last letter [d] missing. She was curiously titled President elect. She was kept on the site even on 03 October 2016 in the morning. 2 Consequently, the new President of the Republic of Estonia had already been selected as President of the Republic before the so-called election by Riigikogu s Assembly of Elders?! To preclude such an awkward situation further on, and because the people are a sovereign under Constitution, only the people should be entitled to elect President. Moral: Juridical laws must not be raped, as is the custom in our state, most unfortunately. 1 See also: Leps A. Reflections and Remembrances of a Pupil University of Tartu. Tallinn, pp uus-estonian-president-oli-valitud-juba-enne-valimisi. (Resource viewed ). 20

22 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Sergen Demirel, Student Amasya University, Turkey THE EFFECT OF CLIMATE ON PEOPLE KLIMATA IETEKME UZ CILVĒKU Keywords: climate conditions, cold-climate, warm-climate, psychology, emotions. Atslēgvārdi: klimatiskie apstākļi, auksts klimats, silts klimats, psiholoģija, emocijas. 1. Do climate conditions in the region play a major role in making peoples choices of places to live, preferences of food, the way they think or how they react and feel? Apart from food, beverages, clothing, and general needs, behaviors and emotions of people completely change according to the climate. The attitudes, behaviors and emotions of people are directly proportional to the climate in the region. People who grow up in hot weather conditions often have a warm, comfortable and shabby appearance on the outside, while the people who grow up in harsh climates often have a solid, dull and serious profile. After spending a few months in Riga, Latvia, I realized that people who visit this kind of cold-climate countries are often think it is impossible to communicate with local people when they approach with a prejudiced attitude. It was not true for me, a lot of people I met in Riga were friendly and helpful when you spoke with them. This is the prejudice of appearance people need to break first. Bad weather conditions have a major role on Turkish people s emotions and behaviors. Weather affects them very negatively and increase of fighting and arguing rates can be seen easily in hot weathers. No one wants to spend their time outside while getting constraint by the weather. One of the biggest similarities between Turkey and Latvia if it is either hot or cold - the weather can be annoying for everyone. 21

23 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES People living in harsh climates constantly struggle with weather conditions, changing their life plans according to weather conditions, and indirectly limiting their social lives are the negative features of cold climate. Also, studies have provided evidence that mortality rates increase by 15% on an average winter day than on an average summer day. Besides the direct causes of death, such as hypothermia, influenza and pneumonia there are also indirect ways of death such as accidents, deaths and injuries from falls and carbon monoxide poisoning. 1 The majority of people who live in warm and comfortable climatic conditions seem to prefer to spend their time outside during the day, while the people who live in cold weather conditions are rushing home to feel safe and warm. People living in a warm climate are much more socially active than people living in a cold climate. Hot weather conditions and convenient and good for all kinds of social activities. Travelling, outdoor sports, sunbathing on the beach and swimming. There are also various sports activities to do in cold weather for people who like to be outside and have fun in wintertime, such as snowboarding, ice climbing, freestyle skiing etc. 2 No matter if the weather is either bad or good, people always look for ways to have a good time and not constrained by weather. 2. People have very different opinions about the effects of the climate on emotions, quality of live etc., for example: Well, I don t know if that is true or another stereotype, but if you take a look at another feature of the differences between the countries then we can see that where the weather is better the quality of live is worse, and, on the other hand, the richest societies are in the cold weather countries... Countries like Norway, Sweden, Finland, Canada, Japan, Denmark come to mind, and other examples that we do not need to mention now... and if we take a look at the nicest countries to spend holidays, for example all the countries in South and Central America or the Asia paradises, we can see that they are generally more poor. Isn t that true, or is it just a wrong thought? or, Weather affects mood and memory. On a sunny day, everything looks hopeful. The bright sun lights up the meadow. The azure sky puts you in a good mood. A sunny day is the opposite of rain. A rainy day and overcast day always makes people feel upset easily. Generally, most people in hot countries are optimistic. Although the weather is dull, the people seem happy. So, I think the most people are happier in hot countries. 3 22

24 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT In conclusion, I would like to point out that climate plays a big role in people s social lives, preferences, psychology and emotions, and that climate shapes the people s life either positively or negatively. 1 Climate effects on human health. html. (Resource viewed ). 2 Mental health effects of climate change. PMC /. (Resource viewed ). 3 Are peope happier in hot countries. viewtopic.php?t= (Resource viewed ). 23

25 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES 24 Andrejs Vilks, Dr. iur. Rīgas Stradiņa universitāte ORGANIZĒTĀ NOZIEDZĪBA KĀ DRAUDS NACIONĀLAJAI DROŠĪBAI UN TĀS APKAROŠANAS PERSPEKTĪVAS ORGANIZED CRIME AS A THREAT TO NATIONAL SECURITY AND PROSPECTS FOR COMBATING IT Atslēgvārdi: darbības plāns, organizētā noziedzība, organizētās noziedzības novēršana un apkarošana, nacionālā drošība. Keywords: action plan, organized crime, prevention and combating organized crime, national security. 1. Organizētās noziedzības jēdzienam ir daudzveidīgas pieejas un definējumi, to etimoloģiskā kontekstā izprotot kā noziedzīgo nodarījumu kopumu, ko ir izdarījusi stabila, vairāk nekā divu personu organizēta grupa ar kopēju mērķi veikt noziedzīgos nodarījumus. Tomēr, ir jāatzīst, ka organizētā noziedzība ir ne tikai atbilstošu noziedzīgu nodarījumu kopums, bet arī izteikti negatīva sociāli politiska un krimināltiesiska rakstura parādība. Tās esamības forma nav saistīta ne tikai ar organizēto kriminālo grupējumu reģistrēto un latento noziedzīgo nodarījumu kopumu, bet gan ar noturīgo sociāli pozitīvo sabiedrisko un individuālo vērtību deformāciju, kas ir drauds normālai sabiedrības attīstībai. 2. Organizētā noziedzība, ņemot vērā tās eksistenciālās formas (krimināli tendēto personu grupas un apvienības), ir pastāvīgi tendēta pielāgojoties sociālajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem, tehnoloģiskajiem un citiem apstākļiem. Tā izteikti strauji modificējas, izmantojot jaunās situācijas un apstākļus, arī krīzes periodus, lai gūtu neierobežotu peļņu un palie-

26 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT linātu jebkura veida ietekmi uz nacionālo un transnacionālo vidi. Organizētā noziedzība parāda ilgtspējīgas, noturīgas attīstības iezīmes. Mainīgā, pastāvīgā transformatīvā vidē, apskaužama noturība ir organizētajai kriminalitātei. Turbulentie politiskie, ekonomiskie un tiesiskie procesi vistiešākā veidā sekmē arī organizētās kriminalitātes attīstību. 3. Eiropas Komisijas oktobrī publicētājā ziņojumā par transnacionālo organizēto noziedzību (White Paper on Transnational Organised Crime) tiek atzīts, ka transnacionālo organizēto noziedzīgo grupu darbības sfēru paplašināšanos nosaka trīs būtiskākie faktori: 1) nelikumīgo preču un cilvēku tirdzniecības mobilitāte; 2) institucionālie un politiskie notikumi pasaulē; 3) moderno tehnoloģiju attīstība. Pašreiz, kā atzīst starptautiskā organizācija Walk Free, 40,3 miljoni cilvēku ir mūsdienu verdzības upuri visā pasaulē, kas, tai skaitā, ir saistīts ar transnacionālo organizēto kriminālo struktūru aktivitātēm. Pasaules ekonomikas zaudējumi tikai no kibernoziedzības, pēc ekspertu atzinumiem, gadā varētu sasniegt divus triljonus USD. 4. EK gada 2. martā apstiprināja Eiropas Padomes darbības plānu cīņā ar transnacionālo organizēto noziedzību gadam, kur tiek atzīts, ka transnacionālā organizētā noziedzība apdraud tiesiskuma nostiprināšanu, deformē demokrātiskas sabiedrības attīstības pamatprincipus, destabilizē ekonomiski finansiālo sistēmu. Organizētā noziedzība un tās transnacionālās formas kļūst aizvien izteiktāks drauds nacionālajai un starptautiskajai drošībai. Organizētie kriminālie formējumi no nosacīti tradicionāliem piramīdveidojumiem ir evolucionējuši visaptverošās universālās tīkla struktūrās. 5. EK gadā apstiprinātajā plānā tiek atzīts par nepieciešamu sasniegt sekojošus mērķus: starptautiskās sadarbības tiesiskās bāzes pilnveidošana; organizētās noziedzības apkarošanas tiesisko instrumentu harmonizācija; policijas un tiesu iestāžu sadarbības veicināšana kopējā Eiropas telpā. Plānā tiek atzīmēti būtiskākie praktiskās darbības virzieni: starptautiskās sadarbības tīklu attīstība; speciālo izmeklēšanas metožu pilnveidošana; liecinieku aizsardzība un sadarbības stimulācija; plašākā sadarbība ar privāto sektoru; noziedzīgi iegūto aktīvu atgriešana. 6. Latvijas Republikas Ministru kabinets gada 6. martā ap - stiprināja Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 25

27 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES gadam. Plāna mērķis ir aktivizēt ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizētu noziedzību. Mērķa īstenošanai noteikti sekojoši darbības virzieni: veidot vienotu valsts pārvaldes institūciju nodarbināto izpratni un zināšanas par prioritārajām organizētās noziedzības darbības jomām un ietekmi (apdraudējuma līmenis, tendences, dinamika, struktūra) uz valsts ekonomiskajām (finanšu) interesēm un iedzīvotāju drošību; paaugstināt tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitāti organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritārajās jomas, t.sk. pilnveidojot sadarbību ar citām institūcijām un sabiedrību. 7. Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna gadam apstiprināšana praktiskā aspektā nosaka to, ka tiks nostiprināta organizētās noziedzības, tai skaitā kibernoziegumu apkarošanas struktūru kapacitāte, pastiprinot to personālsastāvu, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju, pilnveidojot tehnoloģisko un metodoloģisko nodrošinājumu, būtiski palielinot finansējumu. Var pieļaut, ka plāna īstenošanas rezultātā palielināsies sabiedriskā un nacionālā drošība. 26

28 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT JURIDISKĀS KOLEDŽAS DOCĒTĀJU TĒZES 27

29 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES 28

30 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Eva Blūma, Mg. sc. Juridiskā koledža DOKUMENTU PĀRVALDĪBAS RACIONĀLA MEHĀNISMA VEIDOŠANAS NOZĪME UZŅĒMUMA DARBĪBAS NODROŠINĀŠANĀ IMPORTANCE OF A RATIONAL DOCUMENT MANAGEMENT MECHANISM ENSURING THE RUNNING OF A COMPANY Atslēgvārdi: dokumentu pārvaldība, dokumentu pārvaldības sistēma, dokumentu pārvaldības process. Keywords: document management, systems of document management, process of document management. 1. Institūcijām atbildību par dokumentu pārvaldību nosaka katras valsts likumdošana, tomēr mūsdienu uzņēmējdarbības vidē notiekošo straujo ekonomisko, sociālo un tehnoloģiju izmaiņu dēļ, kuras ietekmē institūciju darbību, sakārtota darba organizācija, tai skaitā dokumentu pārvaldība, pieder pie vadības līmeņa procesiem, ieņemot tikpat nozīmīgu vietu kā stratēģiskā plānošana un kvalitātes vadība. Ja dokumentu sistēma ir strukturizēts datu kopums, kas satur datus par publisko dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, glabāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu, tad apgrūtināta dokumentu pārvaldība var veicināt institūcijas administratīvo nespēju Pētījuma, kura mērķis ir identificēt galvenos dokumentu pārvaldības trūkumus un iespējamos pilnveidošanas virzienus darba organizācijā Latvijas institūcijās, rezultāti liecina, ka institūcijās Latvijā dominē tādas dokumentu pārvaldības problēmas kā palēnināti dokumentu apstrādes un saskaņošanas procesi, novecojuši informācijas apmaiņas mehānismi, dokumentu vienotas krātuves un uzskaites trūkums, lielas dokumentu kopēšanas un fiziskas pārvadāšanas izmaksas, nespēja kontrolēt konkrētā dokumenta atrašanos un kustību ceļu uzņēmumā. 2 Precīza dokumentu pārvaldības mehānisma esamība Latvijā vēl joprojām netiek pietiekami novērtēta kā joma, kurā iespējama institūcijas materiālo un cilvēkresursu ekonomija. 3 29

31 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES 3. Institūcijas sekmīgai attīstībai ir nepieciešams ievērot dokumentu veidošanas, apstrādes un tālākās virzības kārtību. Dokumentu pārvaldības iespējas ir vērstas uz institūcijas darbības atvieglošanu, operatīva darba nodrošināšanu un efektivitātes kāpināšanu. Tāpēc ir vajadzīgas dinamiskas un pielāgojamas sistēmas, kuras ir piemērojamas gan atsevišķa uzņēmuma, gan katra darbinieka individuālajām vajadzībām. Institūcijas pāreja uz elektronisku dokumentu un biznesa procesu vadības sistēmu var samazināt darbības pašizmaksu un paaugstināt darbinieku produktivitāti Lai institūcija spētu veiksmīgi risināt pamatdarbības jautājumus, viens no priekšnoteikumiem ir labi pārskatāmas dokumentu pārvaldības sistēmas izveide. Šajā sistēmā tiek identificēti dokumenti, noteiktas atbildīgās personas un pārvaldīti lietvedības un arhīva procesi. Izveidotajai sistēmai jāatbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, tai jābūt pārskatāmai, efektīvai un viegli lietojamai tādai, lai spētu mobili reaģēt uz ārējās un iekšējās vides izmaiņām. Kā procesa efektivitātes novērtēšanas kritērijus ir iespējams izmantot: operatīvo darbības veikšanas ātrumu, pārskatāmību, elastīgumu un kontrolējamību jeb konkrētā dokumenta atrašanās vietas un izpildes stadijas noteikšanas precizitāti. 5. Dokumentu pārvaldības sistēmu ieviešana, integrēšana un ik dienas pielietošana ir nesaraujami saistīta ar dokumentārā mantojuma digitalizācijas procesu un elektroniskajiem dokumentiem, kā arī ar to ārējās integrācijas iespējām. Lai arī ir pieejama virkne e pakalpojumu un valstī ir relatīvi augsts interneta lietotāju skaits, jau radīto e pakalpojumu potenciāls ne vienmēr tiek izmantots pilnībā iedzīvotāji un uzņēmēji nereti joprojām izvēlas procedūras veikt klātienē, norādot, ka administratīvās procedūras mēdz būt sarežģītas, savukārt, e pakalpojumi fragmentēti. 5 1 Arhīvu likums (pieņemts )// Latvijas Vēstnesis. Nr. 35 (2010, 3.marts). 2 Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana: Pētījums par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē. Kopsavilkums. attistibu_nakotne_kopsavilkums.pdf. (Resurss apskatīts ). 3 Ozoliņa-Ozola I. Cilvēku resursu vadīšanas efektivitātes novērtēšanas problēmas. (Resurss apskatīts ). 4 Leikums T. Vienotu dokumentu vadības sistēmu pamatprincipu izstrāde valsts pārvaldes iestādēm: Promocijas darba kopsavilkums. information-technologies/toms_leikums_promocijas_darba_kopsavilkums2015_llu_ ITF.pdf. (Resurss apskatīts ). 5 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes gadam. varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/infsab/. (Resurss apskatīts ). 30

32 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Inta Dobele, M. paed., M. oec. Juridiskā koledža NODOKĻU SISTĒMA: CEĻĀ UZ PĀRMAIŅĀM TAX SYSTEM: ON THE PATH TO CHANGE Atslēgvārdi: nodokļi, iekasējamība, lietderība, vienkāršošana. Keywords: taxes, chargeability, utility, simplification. 1. Nodokļu sistēmas veidošanās. Finanšu sektora attīstības plānā gadam kā Latvijas valsts stiprā puse ir izcelta vienkāršā un konkurētspējīgā nodokļu sistēma. Tam apstiprinājums ir Pasaules bankas novērtējums gadā nodokļu regulējumā starp OECD valstīm Latvijai piešķirta 3. vieta. Ikdienas lietotājam nodokļu sistēmu valstī grūti nosaukt par vienkāršu biežo izmaiņu un apjoma pieblīvētības dēļ. T.s. jumta likums Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā pirmo reizi atjaunotajā valstī tika izdots gadā (9 nodokļi, 22 panti) gadā Saeima apstiprināja likumu jaunā versijā Par nodokļiem un nodevām. Tas ir aktuāls vēl šodien (15 nodokļi, 118 panti, 92 grozījumi) gadā 91% no visiem nodokļu ieņēmumiem deva tikai 4 nodokļi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (29%), pievienotās vērtības nodoklis (28%), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (22%), akcīzes nodoklis (12%). Tātad pārējie 11 nodokļi deva tikai 9% no nodokļu ieņēmumiem, bet to uzskaitei, administrēšanai tiek patērēti gan valsts, gan uzņēmēju finanšu resursi. Vai nebūtu lietderīgi pārskatīt nodokļu daudzveidību? 2. Nodokļu normatīvo aktu hierarhija. Katram nodoklim ir savs daudzpakāpju regulējums: likums, to papildinoši Ministru kabineta noteikumi, Valsts ieņēmuma dienesta metodiskie materiāli (nu jau arī video versijās), vēstules, uzziņas u.c. Piemēram, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli pašreizējā versijā (pieņemts gadā, ar 59 grozījumiem) ir ļoti apjomīgs tiesību akts, 14 Ministru kabineta noteikumi, 25 dažādi metodiskie materiāli: gan par dzīvokļu izīrēšanu, iznomāšanu, gan par iedzīvo- 31

33 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES tāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības, gan par ārvalstīs dzīvojošiem rezidentiem, gan par valstī strādājošiem nerezidentiem u.tml. Nodokļa ieturēšana, administrēšana ir ļoti niansēta, smagnēja. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim tiek piemērotas dažādas likmes: 20%, 23%, 15%, 10%. Kādu nodokļa režīmu izvēlēties, kurš būtu visizdevīgākais, zinot, ka nodokļu sistēma mainīsies līdz gadam? Uzņēmējiem jāražo, jāsniedz pakalpojumi nevis jādzīvo neziņā par to, kas atkal mainīsies, kā optimizēt uzņēmuma izmaksas. Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir ieguldījusi lielu skaidrojošo darbu: iknedēļas raidījumi televīzijā Nodokļu labirinti; saziņa elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), bezmaksas semināri un konsultācijas VID nodaļās, pārskatāma VID mājaslapa ar dažādām datu bāzēm un informējošiem materiāliem, piemēram, par vidējo atalgojuma apmēru konkrētās profesijās u.c. Nodokļu smagnējuma dēļ daudz neskaidrību, bet ir arī pozitīvas iestrādes nodokļu administrēšanā, piemēram, mikrouzņēmuma nodoklis (skaidrs regulējums, vienkārša deklarācijas aizpildīšana, atskaites periods ceturksnis). 3. Dažādie termini. Darba likums nosaka darbinieka un darba devēja attiecību tiesisko regulējumu, kas likumā tiek skaidroti sekojoši: darbinieks fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt, likums Par valsts sociālo apdrošināšanu, izmantojot to pašu definējumu, darbinieku nosauc par darba ņēmēju. Vai šie sinonīmi vajadzīgi? Runājot par darba algas aprēķināšanu, grāmatvedis lieto terminu darba ņēmējs, juristi nesaprot tāda termina jau sen vairs nav, to nomainījis cits termins darbinieks. Līdzīgu sinonīmu ir daudz: darba alga, atlīdzība, atalgojums, darba samaksa u.c. 4. Informācijas izkliedētība. Ja darba devējs meklē informāciju, piemēram, par autoratlīdzību, tā atrodama likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 3., 8., 9., 15., 17. pantos, kā arī likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 1., 14., 16., 20., 22., 23. pantos. Ja nepieciešamo informāciju meklē citos, kompaktākos avotos, tā var būt nepilnīga, subjektīva. Finanšu ministres D. Reiznieces-Ozolas intervijā (raidījumā Krustpunkts Latvijas Radio 1) š. g. 7. februārī kā lozungs izskanēja frāze: Šinī gadā Valsts ieņēmumu dienestam jākļūst par katra uzņēmēja labāko draugu. Taču gadā uzsāktās nodokļu reformas mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību, veicināt iekšzemes kopprodukta izaugsmi, sekmēt ekonomisko izrāvienu un nodokļu reforma ir līdzeklis, kas šobrīd jau kļuvis par galveno mērķi izprast nodokļu sistēmu. 32

34 SUSTAINABLE DEVELOPMENT AND RULE OF LAW IN A TURBULENT BUSINESS AND POLITICAL ENVIRONMENT Judīte Jakubāne, Mg. oec. Rīgas Tehniskā universitāte, Juridiskā koledža e-pasts: PROCESU VADĪBAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE ASPEKTI UZŅĒMĒJDARBĪBĀ THEORETICAL AND PRACTICAL ASPECTS OF PROCESS MANAGEMENT IN BUSINESS Atslēgvārdi: vadīšana, process, procesa vadīšana, biznesa procesa vadīšana, procesa vadīšanas retrospekcija, procesu vadīšanas modelēšana. Keywords: leadership, process, process management, business process management, process retrospection, process management modelling. 1. Valsts labklājības pamatā ir uzņēmējdarbība, kas nodrošina darba vietas, produkcijas ražošanu un pakalpojuma sniegšanu. Uzņēmējdarbības dibināšanas kvantitatīvais rādītājs nenodrošina valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Latvijā pašreizējos uzņēmējdarbības apstākļos arvien vairāk uzņēmumu meklē veidu, kā izdzīvot ekonomikas mainīgos apstākļos. Uzņēmējiem pastāv vairākas izvēles iespējas, taču vislabākais veids, kā uzlabot situāciju, ir izmantot biznesa procesu vadību, kas ļauj paaugstināt organizācijas darbības efektivitāti un samazināt izmaksas. Biznesa procesa vadība ir vienlīdz noderīga gan ražotājam, gan pakalpojumu sfērā strādājošam uzņēmumam, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm budžeta taupīšanas apstākļos. Darba efektivitāte ir tieši proporcionāla kārtībai, kas valda uzņēmumā. 2. Pēc autores domām, uzņēmējdarbības rentabilitātes paaugstināšanai vai izdzīvošanai lielos un mazos uzņēmumos noteicošie faktori ir: preču pasūtījuma biežuma pieaugums; nepieciešamība pēc pastāvīgas informācijas apmaiņas; ātra lēmuma pieņemšana; 33

35 ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN TIESISKUMS TURBULENTĀ BIZNESA UN POLITISKAJĀ VIDĒ: KONFERENCES TĒZES nepieciešamība ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām; vietējo un starptautisko konkurentu darbība; cikla ilguma samazināšanās pieprasījuma apmierināšanai. Līdz ar to liela nozīme uzņēmējdarbības attīstībā ir tieši uzņēmuma (biznesa) procesu vadībai. Katrā uzņēmumā ir savi nosacījumi un kritēriji efektīvai procesu vadībai, bet ir vienota nostāja apmierināts klients. 3. Process tiek definēts kā savstarpēji saistītu vai savstarpēji mijiedarbojošos aktivitāšu kopums, kas pārveido resursus rezultātā. Citiem vārdiem sakot, biznesa procesi ir metodes, soļi un aktivitātes, kādas uzņēmums veic, lai nodrošinātu savu darba rezultāta (pievienotās vērtības) radīšanu. Visiem procesiem ir jābūt saistītiem ar organizācijas mērķiem un jābūt veidotiem tā, lai tie pievienotu vērtību. Procesu vadība sākas ar izpratni par biznesa procesiem, tālāku šo procesu optimizāciju un darba efektivitātes palielināšanu. Efektīva procesu vadība ir pamats jebkura uzņēmuma konkurētspējai. 4. Kāda ir procesa būtība? Procesu var definēt izmantojot WfMC Terminology & Glossary skaidrojumu 1 biznesa procesa reprezentācija formā, kas nodrošina tā automātisku modelēšanu un apstrādi darba plūsmas pārvaldības sistēmā. Procesa apraksts sastāv no saišu un aktivitāšu diagrammas, kritērijiem, kas nosaka procesa sākumu un beigas, un individuālām aktivitātēm (dalībnieki, saistītie datu, IT resursi u.tml.). Savukārt, Roberta Rusela un Bernards Teilors (Roberta Russell un Bernard W. Taylor) 2 norāda, ka process ir veicamās funkcijas vai sistēmas, kas ieejā (input) un izejā (output) transformējas, radot vērtību. Citiem vārdiem sakot, process ir savstarpēji saistītu vai savstarpēji mijiedarbojošos aktivitāšu kopums, kas pārveido ieguldījumu rezultātā No minētajiem pētījuma piemēriem var secināt, ka procesu vadīšanu nevar definēt viennozīmīgi, tas ir atkarīgs no uzņēmuma darbības nozares, sfēras un darba metodēm. Piemēram, ražošanas uzņēmuma procesa organizācija būs pakļauta standartizācijai, pielietojot darba plūsmas stingri kontrolējamā secībā, savukārt, pakalpojuma uzņēmuma procesa vadīšana var būt mainīga un elastīga, pamatojoties uz konkrētu situāciju un konkrētu klientu vajadzību apmierināšanu. 6. Pēc autores domām, biznesa procesi ir metodes, soļi un aktivitātes, kādas uzņēmums pielieto, lai nodrošinātu savu darba procesu no sākuma līdz beigām, to atkārtojot, izmainot un uzlabojot, pielietojot visa veida 34