Kas jāņem vērā, iesniedzot LIFE projektu? gada LIFE programmas uzsaukumā iesniegto projektu izvērtējums

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Kas jāņem vērā, iesniedzot LIFE projektu? gada LIFE programmas uzsaukumā iesniegto projektu izvērtējums"

Transkripts

1 Kas jāņem vērā, iesniedzot LIFE projektu? gada LIFE programmas uzsaukumā iesniegto projektu izvērtējums

2 Report on Lessons learned after the 2019 call for proposals This Lessons Learned report summarises the European Commission (EC) LIFE 2019 call results, outlining typical weak and strong points among all applications submitted by Latvia both as coordinating and associated beneficiary. In 2019 a total of 37 LIFE project proposals were submitted to the EC 26 of them as Concept Notes in ENV/RE priority area (including 8 as an associated beneficiary). 8 were invited to submit full proposals, 3 proposals were financed by the EC. For the Climate subprogram, 8 full proposals were submitted. Latvia also submitted two Integrated Projects (IP) and a Technical assistance (TA) project. Starting from the 2018 call EC introduced a two-stage application process for traditional projects in the Environment subprogramme. This was done to simplify the application process and evaluation of LIFE traditional projects as well as to ease procedure and fasten feedback for applicants. Two evaluations criteria were developed for Concept Notes (overall quality of the proposal and overall EU added value) and at the evaluation stage the same eligibility criteria than those of the Full Proposal had to be fulfilled. Similarly as in 2018, the Lessons Learned report divided most common comments both positive and negative by evaluation criteria for both stages Concept Note and Full Proposal, also addressing differences between Climate and Environment sub-programmes where relevant. Summarising the weak and strong points, and comparing these with the Lessons Learned for 2018 call report, it was concluded that several issues remain the same (e.g. weak technical and financial quality, poor coherence between actions, costs and goals). Some criteria has slightly improved e.g. specific EU added-value criteria. In addition, the overall understanding of the two-stage approach has improved. The CAP LIFE LAT project produces a Lessons Learned document after each EC LIFE call, assessing strengths and weaknesses of submitted project proposals, and drawing conclusions for future calls. For this purpose, LIFE Help Desk asks applicants to share the evaluation letters they received from the EC; from these then feedback is compiled by evaluation criteria, noting criticisms as well as positive aspects of the projects. All evaluation letters received from applicants, except the ones for Integrated and Technical assistance projects, are included in the Lessons Learned report, regardless of acceptance status. The report is used to facilitate implementation of the CAP LIFE LAT Actions C.1., A.6., and B.2. as well as in Help Desk s everyday work when consulting applicants.

3 LIFE projektu izvērtējums LIFE projektu analīze veikta balstoties uz gada LIFE programmas uzsaukumā no Latvijas iesniegto projektu saņemto vērtējumu. Izvērtējuma mērķis ir noteikt biežāk pieļautās kļūdas un veiksmīgos piemērus un iegūto informāciju izmantot turpmāko projektu kvalitātes uzlabošanā. Gūto atziņu izvērtējums ir noderīgs palīglīdzeklis, lai paaugstinātu pretendentu izpratni par LIFE programmu, kā arī ļauj projektu iesniedzējiem un LIFE Atbalsta vienības speciālistiem labāk sagatavoties LIFE programmas uzsaukumiem. LIFE programma ir Eiropas Komisijas (EK) finanšu instruments vides kvalitātes un klimata pārmaiņu inovatīvu un ilgtspējīgu uzlabojumu veikšanai. LIFE programma Latvijā tiek īstenota kopš 2001.gada un tās ietvaros līdz šim finansējumu saņēmuši 52 projekti. Divpakāpju pieteikšanās sistēma gada uzsaukumā tiek turpināta gadā ieviestā divpakāpju pieteikšanās sistēma LIFE Vide apakšprogrammā. Sistēmas mērķis ir veicināt ideju izplatību un sekmēt kvalitatīvāku projektu pieteikumu sagatavošanu. Divpakāpju pieteikšanās pirmajā posmā eproposal sistēmā jāiesniedz projekta koncepcija 10 lapaspušu garš projekta mērķa, uzdevumu un rezultātu apraksts, ko Eiropas Komisija vērtē pēc diviem kritērijiem (pieteikuma vispārējā kvalitāte un Eiropas Savienības (ES) pievienotā vērtība). Sekmīgākie projektu koncepciju iesniedzēji tiek aicināti iesniegt pilnos projektu pieteikumus. LIFE Klimats apakšprogrammā pieteikšanās LIFE programmas finansējumam ir tradicionālajā, vienpakāpes pieteikšanās sistēmā, iesniedzot uzreiz pilnu projekta pieteikumu eproposal sistēmā. Latvijas iesniegtie projektu pieteikumi LIFE gada uzsaukumā no Latvijas iesniegti 37 projektu pieteikumi (1.grafiks), kas ir par 11 pieteikumiem vairāk kā gadā. Iesniedzēji tika aicināti iesniegt projektus ierastajās vides un klimata apakšprogrammās. LIFE Vide apakšprogrammas jomas: Vide un resursefektivitāte ENV (izstrādāt un testēt tādas metodes, praksi un risinājumus, īstenojot projektus, kas risina vides problēmas (atkritumi, gaiss, ūdens, piesārņojums, resursu efektīva izmantošana, energoefektivitāte u.c.); Daba un bioloģiskā daudzveidība NAT (sniegt ieguldījumu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu īstenošanā, jo īpaši tiešās dabas aizsardzības aktivitātēs (NATURA 2000, sugas un biotopi); Vides pārvaldība un informācija GIE (veicināt izpratnes veidošanu par vides jautājumiem, atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas apmaiņu vides jomā, paplašināt ieinteresēto pušu iesaistīšanos vides politikas īstenošanā).

4 LIFE Klimats apakšprogrammas jomas: Klimata pārmaiņu mazināšana CCM (ieviest risinājumus, pieejas un metodes, kas efektīvi mazina klimata pārmaiņas (samazina kaitīgos izmešus, SEG gāzes, vispārējo temp. paaugstināšanos u.c); Pielāgošanās klimata pārmaiņām CCA (veicināt ES klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas izstrādi un ieviešanu, piedāvājot risinājums klimata pārmaiņu radītajām problēmām (plūdu risks, piesārņojums u.c.); Klimata pārvaldība un informācija GIC (veicināt izpratni un komunikāciju, sekmēt zināšanu apmaiņu klimata politikas jomā) gada uzsaukumā iesniegtie LIFE projekti Tehniskās palīdzības projekti TA Integrētie projekti IP Vides pārvaldība un informācija GIE Daba un bioloģiskā daudzveidība NAT Vide un resursefektivitāte ENV Klimata pārvaldība un informācija GIC Klimata pārmaiņu mazināšana CCM Pielāgošanās klimata pārmaiņām CCA grafiks: 2019.gada uzsaukumā iesniegtie LIFE projekti, gan ar Latvijas partneri kā vadošo iesniedzēju, gan kā projekta partneri. LIFE Klimats apakšprogrammā norādīti pilnie pieteikumi, LIFE Vide apakšprogrammā iesniegtās projektu koncepcijas. LIFE Vide apakšprogrammā gadā no Latvijas iesniegtas 26 projektu koncepcijas, 18 no tām ar Latvijas partneri kā vadošo (apakšprogrammā GIE 2 koncepcijas, ENV 13 koncepcijas, NAT 3 koncepcijas). Būtisks pieaugums vērojams iesniegto koncepciju skaitā, kur Latvijas iesniedzējs startēja kā projekta partneris gadā LIFE Vide apakšprogrammā tika iesniegtas divas šādas koncepcijas, savukārt gadā 8 koncepcijas. Astoņas koncepcijas tika apstiprinātas un to iesniedzējiem tika lūgts sagatavot pilnus projektu pieteikumus. Trīs projekti ieguva finansējumu, divi no tiem ar Latvijas partneri kā vadošo. LIFE Klimats apakšprogrammā gadā iesniegti astoņi pilni projekta pieteikumi, kas ir divas reizes vairāk kā gadā (t.sk. trīs projekti, ar Latvijas partneri kā vadošo). Trīs projekti iesniegti jomā Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM), viens projekts jomā Pielāgošanās klimata pārmaiņām

5 (CCA) un četri projekti Klimata pārvaldība un informācija (GIC). Šī dokumenta sagatavošanas laikā, neviens no iesniegtajiem projektiem netika apstiprināts gada uzsaukumā Latvija iesniedza arī divus LIFE programmas integrētos projektus. LIFE integrētie projekti ir plaša mēroga projekti ar kuriem īsteno nacionālas stratēģijas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 pārvaldības, ūdens, gaisa, atkritumu apsaimniekošanas, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām jomās un kurus piesaka minēto nacionālo stratēģiju ieviešanas kompetentās iestādes. Latvijas kompetentās iestādes iesniedza vienu integrētā projekta pieteikumu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas uzlabošanai, otru uzlabotu projekta pieteikumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem pilsētās. Integrētie projekti arī tiek iesniegti divpakāpju sistēmā, sākumā iesniedzot projekta koncepciju. Abas Latvijas iesniegtās koncepcijas tika apstiprinātas un iesniedzēji tika aicināti iesniegt pilnu projekta pieteikumu, no kuriem viens tika noraidīts, bet otrs dabas integrētais projekts apstiprināts. Līdzīgi kā gadā, arī gadā tika iesniegts un apstiprināts arī viens LIFE tehniskās palīdzības projekts, kura mērķis ir palīdzēt sagatavot integrētā projekta pieteikumu. Tehniskās palīdzības projektu piesaka par integrētā projekta sagatavošanu atbildīgā kompetentā iestāde. Projektu pieteikumu iesniedzēji Vērtējot gada iesniegto koncepciju un pilno projektu pieteikumu iesniedzēju loku (t.sk. vērtējot projekta partnerības), redzams, ka nevalstiskās organizācijas piedalījušās 8 no 37 projektiem, komersanti piedalījušies 17 projektu pieteikumu sagatavošanā, savukārt zinātniskās institūcijas iesaistījušas sešu projekta ideju sagatavošanā. Pašvaldības, kā partneris vai vadošais partneris, darbojušās pie trīs projektu ideju sagatavošanas, savukārt valsts institūcijas vai tām atvasinātas iestādes piedalījušās 8 projektu pieteikumu iesniegšanā. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, turpina palielināties komersantu iesaiste projektu pieteikumu sagatavošanā (12 pieteikumi gadā, gadā, gadā), it sevišķi, ja salīdzina ar laiku pirms tika uzsākts CAPLIFELAT projekts, kura viens no mērķiem ir palielināt projektu iesniedzēju dažādību, piemēram, iesaistot LIFE programmā vairāk komersantu. Līdzīgs ir palicis zinātnisko institūciju pieteikumu skaits (2017. gadā 5 pieteikumi, gadā 7 pieteikumi, gadā 6 pieteikumi), kā arī nevalstisko organizāciju iesaiste gada LIFE programmas uzsaukumā iesniegto projektu pieteikumu izvērtējums Vides apakšprogrammā iesniegto projektu koncepcijas (GIE, ENV, NAT) Analīzei izmantotas gada Latvijas pretendentu iesniegto projektu koncepciju izvērtējuma vēstules, kas saņemtas pēc projektu vērtēšanas Eiropas Komisijā. Komentāri gan pozitīvi, gan negatīvi apkopoti diviem vērtēšanas kritērijiem:

6 Projekta koncepcijas vērtēšanas kritērijs Kritērijs Nr. 1: Vispārējā pieteikuma kvalitāte Kritērijs Nr.2: ES pievienotā vērtība Minimālais nepieciešamais punktu skaits Maksimālais punktu skaits Kopējais punktu skaits: Kritērijs Nr.1: Vispārējā pieteikuma kvalitāte Šai kritērijā tiek vērtēta koncepcijas kvalitāte domas skaidrība, projekta iekšējā loģika un tehniskā saskaņotība, kā arī tas, cik detalizēti un precīzi izskaidrota situācija / konkrētā vides problēma pirms projekta ieviešanas. Tāpat tiek novērtēta projekta sekmīgas ieviešanas iespējamība, kā arī indikatīvā izmaksu efektivitāte jeb ieguldīto līdzekļu atdeve problēmas risināšanā kopumā (no angļu val. value for money). Kam vērtētājs pievērš uzmanību? Sekmīgā projekta pieteikumā jābūt iekļautam labi pamatotam situācijas aprakstam, kas precīzi un, ja iespējams, kvantitatīvi apraksta risināto vides problēmu. Jābūt skaidri redzamai sasaistei starp problēmu/draudiem, projekta mērķi/iem, kā arī projektā plānotajām aktivitātēm un to rezultātiem. Projekta aktivitātēm jābūt pamatotām, tām jāvirza projekts uz mērķa sasniegšanu. Aktivitātēm jābūt skaidri un saprotami aprakstītām. Skaidri jāatbild arī uz jautājumu kā, kur, kad un kurš ieviesīs konkrēto aktivitāti. Arī rezultātiem jābūt skaidri aprakstītiem un izmērāmiem. Izvērtējot koncepcijā iekļauto informāciju, vērtētājs vērtē arī to, vai iesniedzēja rīcībā ir pietiekami tehniskie līdzekļi, kompetence, ekspertīze (t.sk. analizējot iesaistītos partnerus). Iesniedzējam jānorāda, kā tiks novērsti iespējamie trūkumi kapacitātē un zināšanās, ja tādi pastāv. Tāpat jāsniedz informācija un pamatojumus par projektā izvēlētajiem partneriem. Vērtētājs novērtē arī projekta izmaksu efektivitāti, salīdzinājumā ar citiem projektiem, kas realizēti šajā jomā. Kritērijs Nr.2: ES pievienotā vērtība Šai kritērijā tiek vērtēts projekta plānotais ieguldījums LIFE programmas mērķu sasniegšanā, projekta paredzamā ietekme, kā arī projekta rezultātu ilgtspēja. Kam vērtētājs pievērš uzmanību?

7 Koncepcijā ir jāietver informācija, kas ļauj izprast projekta ieguldījumu LIFE prioritārajām jomām noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā (definēti LIFE regulas 10., 11. un 12. pantā). Tāpat jābūt saprotamam, vai projekts atbilst rīcībpolitikas prioritātēm, kas tiek norādītas katra uzsaukuma Vadlīnijās projektu pieteicējiem. Tiek vērtēts šī ieguldījuma apjoms un kvalitāte. Vērtētājs vērtē arī projekta paredzamo ietekmi kāds būs projekta ieguldījuma apmērs un ieguldījuma kvalitāte Eiropas Savienības vides politikas ieviešanā un/vai veidošanā. Vērtēts tiek arī projekta devums konkrētu dabas/vides problēmu risināšanā, kam jābūt konkrētam, reālistiskam un skaitliski izmērāmam. Tiek izvērtēta projekta rezultātu ilgtspēja vidējā termiņā un ilgtermiņā. Jāapraksta, kā tiks nodrošināta projekta darbību turpināšana un tām nepieciešamā finansējuma piesaiste pēc projekta beigām. Ilgtspējas kontekstā tiek vērtēta arī projekta darbību atkārtojamība un tālāknododamība. Vērtējot Latvijas iesniedzēju saņemtos novērtējumus, redzams, ka liela daļa no koncepcijām, kuras nesaņēma uzaicinājumu iesniegt pilnu projekta pieteikumus, tomēr ir pārsniegušas minimālo nepieciešamo punktu skaitu (15) un savu sniegumu varētu uzlabot nākamajos uzsaukumos. Salīdzinoši daudz ir arī tādu koncepciju, kas saņēmušas no 9-14 punktiem, kuru kvalitāte un plānotā projekta ideja tikai daļēji atbilst LIFE prasībām. Bieži šādās koncepcijās projekta ideja ir nepietiekami pamatota vai nesamērīgi dārga, tomēr attīstot projekta sagatavošanas prasmes un rūpīgāk izvērtējot LIFE prioritātes, atsevišķas projekta idejas būtu nozīmīgas un nākotnē varētu tikt iesniegtas atkārtoti. Tomēr ir arī atsevišķas koncepcijas, kur redzams, ka to iesniedzēji nav ievērojuši LIFE pamatprasības, ir ļoti pavirši aizpildījušas pieteikuma anketu, kas rezultējas ar izteikti maz saņemtiem punktiem (2-7 punkti). Kritēriji LIFE Vide apakšprogrammas koncepcijām Kritēriji Trūkumi pieteikumos Pozitīvās vērtības Nr.1: Vispārējā pieteikuma kvalitāte - Nepietiekami detalizēti aprakstīta esošā situācija, trūkst pamatdatu, nepietiekams problēmas pamatojums - Esošā situācija aprakstīta haotiski, iekļauts pārāk daudz savstarpēji nesaistītu datu un informācijas, bez skaidra fokusa - Saikne starp projekta mērķiem un aktivitātēm vai nu nepietiekama, vai nav skaidri aprakstīta, nav norādīta aktivitāšu savstarpējā saistība un rezultātu indikatori - Nav saprotams projekta mērogs, mērķis, kā arī partneru ieguldījums - Ir iekļauts skaidrs, saprotams un ar datiem pamatots situācijas apraksts - Ir iekļauta informācija par projekta uzsākšanai nepieciešamo tehnisko sagatavošanas darbu statusu - Gaidāmie rezultāti skaidri definēti, izmērāmi, tiek norādītas bāzes vērtības - Partneru izvēle pamatota, uzdevumi skaidri izplānoti un izskaidroti - Projekta partneriem ir pietiekama pieredze

8 - Projekta iekšējā loģika nav pārliecinoša, jo trūkst fokuss uz konkrētu problēmu - Trūkst esošo risinājumu analīzes un izvērtējuma - Eksistē līdzīgi projekti, un pieteikumā nav izskaidrots, kāpēc esošās metodes nevar izmantot Latvijā - Nav skaidrs plānotā risinājuma tehniskās gatavības stāvoklis (ENV C2M projektiem) - Projekts nešķiet gatavs ieviešanai, jo pārlieku liela daļa aktivitāšu tiek veltīta sagatavošanās aktivitātēm, izpētei, plānošanai un struktūras izveidei / nav pietiekami detalizēta infomācija par prototipu (ENV), lai sapratu projekta tehnisko gatavību - Atsevišķām projektā plānotajām uzsākšanas aktivitātēm (piem., zinātniskās literatūras izpētei) būtu jābūt veiktai jau pirms projekta iesnieguma iesniegšanas - Aktivitātes aprakstītas vispārīgi, nav sasaiste ar aplūkoto problēmu, sniedz nepietiekamu pienesumu mērķa sasniegšanā - Paredzēts veikt darbības, kas nedod skaidru pienesumu projekta mērķu sasniegšanai, reizē tiek minētas problēmas, kurām projekts nepiedāvā risinājumu - Projekta mērķa sasniegšana nešķiet reāli iespējama (pietrūkst sagatavošanās aktivitātes, vai jau esoši risinājumi, ko demonstrēt) - Nav atrisinātas zemes īpašumtiesības, uz kuras plānots realizēt projekta aktivitātes - Nav skaidrs kādas atļaujas būs jāiegūst, lai veikto projektā plānoto, un cik laika tas prasīs - Projekta partneru kompetences savā starpā saderīgas un ļauj ticēt, ka īstenotājiem pietiek kapacitātes projekta īstenošanai - Skaidri zināma mērķauditorija, precīzi aprakstīta un labi parādīta tās saistība ar projekta mērķiem - Skaidri aprakstīta projekta ilgtspēja, izplānota aktivitāšu turpināšana pēc projekta - Plānotās konkrētās projekta aktivitātes skaidri sasaistās ar komunikācijas un rezultātu izplatīšanas aktivitātēm - Aktivitātes ir labi pamatotas - Aktivitātes ir reālistiskas, projekta partneri ir atlasīti, kā arī labi aprakstīti projektā paredzamie riski un to novēršanas vai samazināšanas iespējas. Finanses: - Projekts novērtēts kā saimnieciski izdevīgs - Izmaksas pamatotas, loģiski saistītas ar projekta mērķiem - Izmaksu aprēķins labi pamatots - Vērtējot kontekstā ar ieguvumiem dabai, izmaksu efektivitāte vērtējama kā augsta - Ieinteresēto pušu iesaiste nepilnīga / pārlieku šaura, bieži vien iesaistot

9 tikai rezultātu izplatīšanas posmā, nevis sagatavošanās vai īstenošanas posmos - Projekta partneriem pietrūkst pieredze, kapacitāte un zināšanas vides jautājumos - Kaut arī projektā ir plānota partnerība, noteikts, ka visas aktivitātes ieviesīs koordinējošais saņēmējs, kas liek apšaubīt partnerību - Pietrūkst informācijas par partneru pieredzi un zināšanām - Projekta koncepcijas izstrādē nav iekļautas visas iesaistītās puses - Projekta partneri ir atlasīti prasmīgi un ir nepieciešami projekta īstenošanā, bet tiem trūkst pieredze ar konkrētiem problēmjautājumiem vai nav aprakstīts, ko tie projektā darīs - Projekta īstenotāju lomas neskaidri sadalītas, nepietiekami precīzi aprakstītas un nerada ticību, ka atbildīgie partneri spēs savas lomas izpildīt atbilstošā kvalitātē - Daļa no īstenošanas aktivitātēm pēc būtības ir sagatavošanās aktivitātes - Projekta rezultāti atbilst plānotajām aktivitātēm, tomēr tie nav kvantitatīvi vai taustāmi (t.sk., piemēram, projekta auditorijas uzvedības maiņa GIE projektos) - Rezultātu apraksts galvenokārt atkārto aktivitātes aprakstu - Projekta dizains ir vāji attīstīts, jo plānotās aktivitātes neļaus sasniegt projekta mērķi - Nav aprakstīta risku mazināšanas stratēģija - Nav aprakstīta BREXIT ietekme (kur attiecināms)

10 - Vāji izvērtēti iespējamie riski, netiek izplānotas alternatīvas rīcības neparedzētiem gadījumiem - Sniegts aktivitāšu apraksts tikai par daļu no projekta īstenošanas laika (piem. projekts ilgst 5 gadus, bet aprakstīts kas tiks darīts tikai pirmajos 2 gados) - Nepietiekami iesaistīti politikas veidotāji - Projekta ilgums nesamērīgs ar mērķi un veicamajām aktivitātēm - Nav skaidrs, kas no projektā plānotā rada jaunas zināšanas ES mērogā (demonstrējumu projekts) Finanses: - Izmaksas ir pārāk augstas un projekta ietekme uz problēmas risināšanu ir pārāk neliela, tāpēc lielais finanšu resursus ieguldījums nav adekvāts - Dažas no aktivitātēm tiek neprecīzi izvērtētas, tiek ieplānots neatbilstoši liels vai nepietiekams budžets, kas liek domāt, ka aktivitāte nav pietiekami izvērtēta - Projekta plānotais ilgums nav pamatots; tas ir pārāk garš, kā arī neprecīzi ir novērtēti nepieciešamie finanšu resursi, kas samazina projekta kvalitatīvas ieviešanas iespējas - Neprecīzi aprēķināts EK ieguldījums - Pārāk lielas personāla izmaksas, kas nav pamatots - Pārāk lielas izmaksas pamatlīdzekļiem - Plānotās prototipa izmaksas ir augstas un nav izskaidrotas - Iekļautas aktivitātes, kas saistītas ar infrastruktūras vai zemes iegādi, kas nav skaidri sasaistītas ar projekta

11 mērķi un netiek pienācīgi aprakstītas aktivitāšu aprakstā - Projekta budžetā nav iekļauts partneru līdzfinansējums - Projekta aprakstā nav pamatojums vai norādes uz zemes iegādi, bet tas paredzēts budžetā Kritērijs Nr. 2: ES pievienotā vērtība - Nesniedz norādi uz Eiropas līmeņa politikas dokumentu, kura ieviešana tiks sekmēta, realizējot projektu - Nav redzama projekta idejas sasaiste ar ES vides politiku, projekta fokuss saglabāts šaurs, nav informācija par ietekmi uz saistītajām nozarēm - Netiek piedāvāts mehānisms, kā veicināt projekta rezultātu integrāciju nacionālos un ES mēroga vides politikas plānošanas dokumentos - Plānota ierobežota politikas veidotāju dalība projektā, kas samazina iespējas, ka projekta rezultāti tiks nodoti tālāk - Nepietiekama sasaiste ar nacionāla mēroga politikas dokumentiem - Netiek nosaukti konkrēti vides ieguvumi, nav noteikta projekta precīza auditorija (GIE projekti), tāpēc ir grūti novērtēt projekta ietekmi - Projekts tiecas demonstrēt inovatīvu pieeju ES mērogā, tomēr pieteikumā netiek sniegts pašreizējās situācijas apraksts ES mērogā (tikai vietējā mērogā) - Nav taustāmu (t.sk. piemēram, uzvedības maiņa) projekta rezultātu - Vides ieguvumi (vai konkrētās sugas, dzīvotnes utt. ieguvumi) nav konkrēti aprakstīti - Nav aplūkots kā pārnest projekta rezultātus un nodrošināt - Norādītas sinerģijas ar dažādām ES direktīvām, tai skaitā arī netieši saistītās jomās - Plānotā ideja palīdz sasniegt konkrētu vides politikas mērķi - Atbilstošās iestādes iesaistītas gan kā projekta partneri, gan kā ieinteresētās personas - Pieteikumā norādītas saistības ar citām politikas nozarēm un iespējām integrēt rezultātus citās nozarēs - Pārliecinoši atbilst LIFE programmas prioritātēm, kā noteikts LIFE regulas pantā - Projekta rezultātu izplatīšana ir pamatota un daļa projekta rezultāt var tikt izplatīti ārpus Latvijas. - Projekts atbilst izvēlētajiem LIFE prioritārajai tēmai - Koncepcija demonstrē konkrētu, reālistisku un izmērāmu projekta rezultātu ietekmi - Projekta plānotā ietekme vērtējama kā ambicioza un būtiska, bez tam projektam ir izteikta ES pievienotā vērtība, jo tas ietekmētu prioritāro sugu aizsardzības statusu - Projekta ilgtspēja ir pārliecinoša, jo projektā ir

12 atkārtojamību (klasiska iezīme maza mēroga projektiem) - Plānotie rezultāti ir nozīmīgi, bet nav redzams kā tos sasniegt ar aprakstītajām aktivitātēm - Ņemot vērā izvēlēto partneru struktūru (komercsabiedrības), kā arī iepriekšējo pieredzi (nav pierādāma pieredze darbā ar vides jautājumiem), nav ticamība, ka projekta rezultāti būs ilgtspējīgi un aktivitātes tiks turpinātas pēc projekta beigām - Nav skaidri aprakstīta projekta ilgtspēja, nav aktivitātes projekta ideju tālāknododamībai un atkārtojamībai - Nav iekļauti konkrēti soļi, kā projekta ideju komercializēt (C2M projektiem) un nodrošināt tā ekonomisko dzīvotspēju (e.g. tirgus izpēte, licencēšana, investīciju plāns) - Nav skaidrs, kurš pēc projekta beigām pārņems un turpinās uzturēt projekta rezultātus / demonstrējumus iesaistītas iestādes, kas atbildīgas par politikas veidošanu un plānotas likumdošanas iniciatīvas aktivitātes - Projekta mērķis un rezultāti ir pietiekami saskanīgi ar ES prioritātēm - Kaut arī šāda informācija nav sniegta koncepcijas aprakstā, projekts atbalsta xx direktīvas ieviešanu - Plānotie vides ieguvumi ir skaidri un skaitliski aprakstīti - Projektā iekļautas plāns projekta rezultātu uzturēšanai un izplatīšanai Vides un Klimata apakšprogramma pilnie projekta pieteikumi LIFE-Vide apakšprogrammas projekti, kuri saņem pietiekami augstu vērtējumu koncepcijas fāzē, tiek aicināti iesniegt pilnu projekta pieteikumu, kas tiek vērtēts padziļināti, pēc līdzīgiem kritērijiem, kā gada uzsaukuma pilnie Vides apakšprogrammas projekti. LIFE-Klimats apakšprogrammā tiek iesniegts uzreiz pilns projekta pieteikums. Klimata apakšprogrammas vērtēšanas kritēriji lielākoties sakrīt ar Vides apakšprogrammas vērtēšanas kritērijiem (izņemot III un V kritēriju, atšķirības skat. sadaļā atšķirīgie vērtēšanas kritēriji Klimata apakšprogrammā). Vērtēšanas kritērijs I Tehniskā saskaņotība un kvalitāte Tiek vērtēti projektā paredzētie pasākumi, to skaidrība, pamatotība, ilgtspēja un izpildes potenciāls. Projektos jābūt skaidri aprakstītai esošajai situācijai, risināmajai problēmai, ieplānotajām aktivitātēm jābūt savā starpā loģiski saistītām un ar izmērāmiem, pamatotiem rezultātiem. Šajā kritērijā iekļauta arī projekta iesniedzēju tehniskās bāzes, zināšanu un vispārīgā kapacitāte, vērtējot

13 partneru nepieciešamību un rezultātu tālāko izmantošanu. Vērtēta arī spēja izpildīt projekta uzdevumus ieplānotajā laika grafikā. Vērtēšanas kritērijs II Finansiālā saskaņotība un kvalitāte (t.sk. izmaksu efektivitāte) Kritērijā tiek izvērtēts projekta budžets un tā atbilstība paredzētajām aktivitātēm un sasniedzamajiem mērķiem, kā arī novērtēts, vai projektā paredzēta finanšu līdzekļu efektīva izmantošana. Vērtē projekta budžeta atbilstību LIFE programmas nosacījumiem un specifiskajiem noteikumiem, kas aprakstīti LIFE Tipveida dotāciju līguma vispārīgajos nosacījumos. Vērtēšanas kritērijs III ES pievienotā vērtība: atbilstība LIFE-Vide apakšprogrammas specifiskajiem mērķiem un ieguldījums to sasniegšanā Kritērijā tiek vērtēts projekta ieguldījumu LIFE-Vide prioritārajām jomām noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā (definēti LIFE regulas 10., 11. un 12. pantā). Izvērtē, cik nozīmīgs un kvalitatīvs ir projekta plānotais rezultāts (t.sk., ieguvumi videi/dabai) LIFE regulas sasniedzamo mērķu kontekstā. Projekta plānotais rezultāts tiek salīdzināts ar aprakstīto situāciju pirms projekta uzsākšanas. Sniedzot vērtējumu, tiek ņemtas vērā tikai tās aktivitātes/rezultāti, kas ir atzīti par sasniedzamiem (skat. vērtēšanas kritēriju I un II). Vērtēšanas kritērijs IV ES pievienotā vērtība: ilgtspēja (atkārtojamība un tālāknododamība, ilglaicība) Katram projektam jāiekļauj stratēģija projekta rezultātu atkārtojamībai un/vai tālāknododamībai. Tiek izvērtēts, vai projekta rezultāti tiks pielietoti arī ārpus projekta ietvara, vai projektā izstrādāto produktu vai metodi pārņems citas ieinteresētās personas, vai metodes iespējams kopēt un atkārtot citur, vai notikušas sarunas ar iespējamiem sadarbības partneriem, kas pārņemtu projekta rezultātus utt. Plānotajām darbībām jābūt efektīvām un jāpierāda, ka tās nodrošinās rezultātu ilgtspēju. Tiek vērtēta gan vidēja termiņa, gan ilgtermiņa projekta spēja rezultātus uzturēt un nodot tālāk. Vērtēšanas kritērijs V ES pievienotā vērtība: atbilstība projekta tēmai ENV prioritārajā jomā iesniegtajiem projektiem iespējams iegūt papildpunktus, ja tie īsteno LIFE regulā un LIFE daudzgadu darba programmā (DDP) noteiktās tematiskās prioritātes un attiecīgi tajās ietilpstošas projektu tēmas (5 punkti). Ja veiksmīgi pierādīts, ka projekta galvenais elements ir jauns, līdz šim ES neieviests, ir iespējams iegūt vēl 5 punktus. NAT un GIE projektiem papildu 10 punkti tiek piešķirti, ja tie pilnībā realizē kādu no LIFE DDP noteiktajām tematiskajām prioritātēm un attiecīgi tajās ietilpstošās projektu tēmas. Vērtēšanas kritērijs VI Sinerģija, daudzfunkcionalitāte un integrācija (max 8 punkti), zaļais iepirkums (max 1 punkts), citu ES programmu projektu rezultātu tālāka izmantošana (max 1 punkts), Transnacionalitāte (max 4 punkti) Sinerģija, daudzfunkcionalitāte, integrācija: Vērtē projekta daudzpusību, vai ieplānotās aktivitātes nesīs papildu ieguvumus arī citās jomās, kas nav projekta tiešie mērķi, tai skaitā vides, dabas un

14 ekonomijas un sociālās jomās. Tiek arī izvērtēts, vai kāda aktivitāte neradīs jaunu vides vai dabas problēmu, vai nekaitēs kāda LIFE programmas mērķa īstenošanai. Zaļais iepirkums: Papildpunkts iegūstams, ja projektā tiek pielietots zaļā iepirkuma princips. Rezultātu tālāka izmantošana: Citu ES fondu vai programmu rezultātu integrēšana LIFE projektā, ja tie saistīti ar projekta mērķiem. Transnacionalitāte: Ja sadarbība starp vairākām ES valstīm veicina projekta lielāku ietekmi vai citādi ir nepieciešama projekta īstenošanā. Punktu sadalījums pa kritērijiem Vides apakšprogrammā: Vērtēšanas kritērijs Maksimālais punktu skaits (minimālais nepieciešamais punktu skaits) I II III IV V VI 20 (min 10) 20 (min 10) 20 (min 10) 15 (min 8) 0 vai 5 vai 10 Minimālais nepieciešamais kopējais punktu skaits (summējot I,II,III un IV kritēriju) Kopējais maksim ālais punktu skaits Pirmie četri kritēriji ir t.s. pamatkritēriji, kuriem tiek norādīta arī minimālā sasniedzamā vērtība. Projekta vērtējumam jāsasniedz katra kritērija minimālā nepieciešamā vērtība, kā arī summāri jāsasniedz vismaz 50 punkti pirmajos četros kritērijos. V un VI ir t.s. bonusa kritērijs. Atšķirīgie vērtēšanas kritēriji Klimata apakšprogrammā Klimata apakšprogrammas vērtēšanas kritēriji lielākoties sakrīt ar Vides apakšprogrammas vērtēšanas kritērijiem; tematiskas atšķirības ir tikai kritērijā Nr. III un kritērijā Nr. V, t.i.: Vērtēšanas kritērijs III* ES pievienotā vērtība: atbilstība LIFE-Klimats apakšprogrammas specifiskajiem mērķiem un ieguldījums to sasniegšanā Šai kritērijā tiek vērtēts projekta ieguldījumu LIFE Klimats prioritārajām jomām noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā (definēti LIFE regulas 14., 15. un 16. pantā). Izvērtē, cik nozīmīgs un kvalitatīvs ir projekta plānotais rezultāts (t.sk., ieguvumi videi/klimatam) LIFE regulas sasniedzamo mērķu kontekstā. Projekta plānotais rezultāts tiek salīdzināts ar aprakstīto situāciju pirms projekta uzsākšanas. Sniedzot vērtējumu, tiek ņemtas vērā tikai tās aktivitātes/rezultāti, kas ir atzīti par sasniedzamiem (skat. vērtēšanas kritēriju I un II). Vērtēšanas kritērijs V* ES pievienotā vērtība: atbilstība projekta tēmai Šai kritērijā ir iespējams iegūt 10 punktus. 5 punkti tiek piešķirti, ja projekts skaidri un nepārprotami atbilst LIFE DDP 4. punktā noteiktajām Klimata pasākumu politikas jomām (skat. arī vadlīniju

15 2.nodaļā). Otri 5 punkti iegūstami par nepārprotamu atbilstību vienai no darba jomām, kas noteiktas vadlīniju 2.nodaļā (skat. vadlīniju punktu). Punktu sadalījums pa kritērijiem Klimata apakšprogrammā: Vērtēšanas kritērijs Maksimālais punktu skaits (minimālais nepieciešamais punktu skaits) I II III* IV V* VI 20 (min 10) 20 (min 10) 20 (min 10) 15 (min 8) Minimālais nepieciešamais kopējais punktu skaits (summējot I,II,III un IV kritēriju) Kopējais maksim ālais punktu skaits Pirmie četri kritēriji ir t.s. pamatkritēriji, kuriem tiek norādīta arī minimālā sasniedzamā vērtība. Projekta vērtējumam jāsasniedz katra kritērija minimālā nepieciešamā vērtība, kā arī summāri jāsasniedz vismaz 50 punkti pirmajos četros kritērijos. V un VI ir t.s. bonusa kritērijs. Atziņas no 2019.gada LIFE programmas uzsaukuma iesniegto pilno projektu izvērtējuma Astoņi no iesniegtajiem projektiem ir pārsnieguši minimālo nepieciešamo kopējo punktu skaitu 50 punktus. Četri no šiem projektiem ieguvuši finansējumu. Seši projekti minimālo nepieciešamo punktu skaitu nav sasnieguši. Analizējot saņemtās izvērtējuma vēstules no EK, vērojamas līdzīgas iezīmes kā koncepciju izvērtējumos, t.sk., piemēram: - Projekta pieteikums sagatavots nekvalitatīvi, nav sniegtas atbildes uz visiem vadlīnijās noteiktajiem jautājumiem. Pietrūkst iekšējas loģikas projekta aktivitātes, budžets, un mērķi savā starpā ir vāji savienoti; - Ieguldījuma apmērs un ieguldījuma kvalitāte ES vides politikas ieviešanā un/vai veidošanā nav pietiekama; - Projektu izmaksas ir pārāk augstas vai nav iespējams novērtēt to atbilstību, jo trūkst pamatdatu (projekta bāzes dati un kvantitatīvi rezultāti); - Trūkst precīza pamatojuma projekta nepieciešamībai statistika, dati, esošā nozares rīcībpolitika, projekta nepieciešamība norises vietā; - Projekta devumu konkrētas dabas/vides problēmas risināšanā nevar līdz galam novērtēt (pietrūkst dati vai konkrētības aprakstos). Nav norādīti vai ir norādīti tikai atsevišķi vides ietekmes novērtēšanas indikatori, kas neļauj pienācīgi izvērtēt projekta nozīmību; - Atsevišķos gadījumos joprojām nesamērīgi daudz budžeta un aktivitāšu tiek ieplānotas sagatavošanās posmam, priekšizpētei, zinātniskajām aktivitātēm;

16 - Atsevišķos gadījumos projektā veidotā partnerībā iztrūkst kāds būtisks partneris, vai kādam no partneriem nav pierādīta pietekama pieredze, zināšanas vai kapacitāte. - Politikas veidotāju dalība projektā tiek plānota ierobežota, kas reizēm samazina projekta ilgtspēju un iespēju, ka projekta darbības noritēs saskaņā ar esošajām rīcībpolitikas ievirzēm un rezultāti būs ilgtspējīgi. - Tikai daļa no projekta ieviešanas riskiem ir novērtēta un paredzamais risinājums ir nepilnīgi izstrādāts. Vienlaikus joprojām projektiem nereti tiek izteikta atzinība gadījumos, kad veiksmīgi aprakstīta esošā situācija, iekļaujot vietējās rīcībpolitikas prasības, norādītas sinerģijas ar dažādām ES direktīvām, tai skaitā arī netieši saistītās jomās. Atsevišķām koncepcijām uzslava saņemta arī par to, ka koncepcija demonstrē konkrētu, reālistisku un izmērāmu projekta rezultātu ietekmi, veiksmīgi apraksta projekta uzsākšanas situāciju lokāli un ES mērogā. Pozitīvi izcelti ir arī gadījumi, kad projekta ilgtspēja ir pārliecinoša, jo projektā, piemēram, ir iesaistītas iestādes, kas atbildīgas par politikas veidošanu vai ieviešanu. Tiem projektiem, kuriem iekļauta pietiekami detalizēta informācija par bāzes datiem un citu pieejamo pamatojumu projekta nepieciešamībai, kā arī kam veidota plaša, pamatota partnerība ar dažādu nozaru pārstāvjiem, izteikta atzinība un šie projektu pieteikumi saņēmuši labāku novērtējumu. Salīdzinoši labāks vidējais novērtējums izvērtējuma vēstulē, kas bija pieejams, ir vērtēšanas kritērijā IV ES pievienotā vērtība: ilgtspēja (atkārtojamība un tālāknododamība, ilglaicība). CAPLIFELAT projektu rakstītāju pasākumos īpaši uzsvērta ES pievienotās vērtības kritērija nozīmība, tomēr joprojām ir gadījumi, kad ES pievienotā vērtība: ilgtspēja netiek pietiekami skaidrota un pamatota. Kopumā skatoties izvērtēšanas kritērijus, viszemāk vidēji novērtētais kritērijs ir vērtēšanas kritērijs II Finansiālā saskaņotība un kvalitāte (t.sk. izmaksu efektivitāte). Kritērijā izvērtētā projekta budžeta atbilstība paredzētajām aktivitātēm un sasniedzamajiem mērķiem nereti novērtēta kā nepamatota vai redzams, ka projektā paredzētā finanšu līdzekļu izmantošana nebūs efektīva. Daudzi no projektiem maksimālo vērtējumu ir saņēmuši V kritērijā ES pievienotā vērtība: atbilstība projekta tēmai, jo sevišķi NAT projekti. ENV apakšprogrmmā ir iesniegti projekti, kas specifisku jomu nav norādījuši un punktus šai kritērijā nav saņēmuši, līdz ar ko ievērojami zemāks ir arī kopējais saņemtais punktu skaits. Kopumā jāsecina, ka atsevišķās apakšprogrammās, piemēram, LIFE Daba un Bioloģiskā daudzveidība, kopējā projektu sagatavotības kvalitāte pēdējos gados ir augusi. Projekti, kas ir kvalitatīvi sagatavoti un saņēmuši relatīvi augstu novērtējumu (piemēram, 69 punktus) netiek finansēti un jāsniedz atkārtoti. Savukārt ENV jomā plānots finansēt projektu, kas saņēmis 66 punktus. Pirmo reizi Latvijā plānots apstiprināt GIE projektu. Ierasti GIE projektu izvērtējumos bija redzams, ka pieteikumā trūkst informācijas, kas ļautu spriest par izmērāmiem projekta rezultātiem, t.sk.

17 piemēram, ietekmi uz auditorijas uzvedības maiņu ilgtermiņā. Joprojām kritiku projekti saņem par to, ka to fokuss ir pārāk lokāls un maznozīmīgs Eiropas kontekstā. Savukārt ENV projektiem, kuru tehniskā sagatavotība, kā minēts iepriekš, bieži ir slikta, tiek īpaši uzsvērts gan tas, ka ir pārāk daudz laika un resursi nepieciešami priekšizpētes jautājumiem (piemēram, sagatavošanās laiks aizņem 18 mēnešus), gan tas, ka pieteikumā nav sniegta pietiekama informācija par prototipa tehnisko sagatavotību, kas nereti liedz pilnvērtīgi novērtēt arī citas aktivitātes un to kvalitatīvas ieviešanas iespējamību. Tāpat joprojām problēmas vērojamas budžeta sastādīšanā, t.sk. LIFE principu ievērošanā (pamatlīdzekļu attiecināmība, infrastruktūra, utt.). Nepietiekama rūpība tiek piešķirta arī V un VI kritērija iestrādei un skaidrošanai pieteikumā, jo bez punktiem šai kritērijā praktiski nav iespējams konkurēt ar citiem projektiem ES, sevišķi, ja pārējo sadaļu sagatavošanā arī ir atsevišķi nepietiekami skaidroti aspekti, kas potenciāli varētu tikt risināti revīzijas fāzē. Klimata apakšprogrammas projektiem (4 iesniegti ar Latvijas partneri kā vadošo), tikai viens projekts varētu būt potenciāli apstiprināts (revīzijas fāze). Izvērtējuma vēstules ir pieejamas tikai par daļu no projektiem; redzams, ka 50 punktu barjeru ir izdevies sasniegt trīs projektiem (par diviem nav pieejama informācija). 3 projekti ir saņēmuši mazāk par 50 punktiem (45, 34 un 17). Vēstulēs iekļautie būtiskākie negatīvie komentāri ir redzami tabulā nodaļas sākumā. Vairumā projektu vājās vietas ir tehniskā un finanšu kvalitāte. Līdzīgi turpinās tendence, ka projekti nepietiekami atbilst politikas prioritātēm, kas tiek norādītas LIFE regulā, DDP, kā arī paskaidrotas uzsaukuma Vadlīnijās projektu pieteicējiem. Ieteikumi nākamajiem uzsaukumiem LIFE gada uzsaukumā no Latvijas iesniegti par 11 pieteikumiem vairāk kā gadā, kas vērtējams kā pozitīvs sasniegums. Salīdzinoši ar gadu, arī gadā stabils pieteikumu vairākums saglabājas Vides un resursefektivitātes prioritārajā jomā. Par 50% palielinājies Klimata apakšprogrammā iesniegto projektu skaits (kopā iesniegti astoņi pieteikumi). Astoņi projekti kopā iesniegti arī Vides un Klimata pārvaldība un informācija apakšprogrammā (četri katrā). Stabili turējies integrēto un tehniskās palīdzības projektu iesniegumu un arī sekmības rādītājs gadā LIFE atbalsta vienība organizēja apmācības projektu rakstītājiem, kā arī tika rīkoti atsevišķi semināri katrai prioritārajai jomai. Tika organizēts seminārs ar EASME (Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu aģentūra) pārstāvi; tika organizēti projektu rakstītāju semināri apakšprogrammām, kopīgi semināri visiem interesentiem par budžeta sastādīšanas, komunikācijas jautājumiem, LIFE projekta iepirkumiem, kā arī sniegtas individuālas konsultācijas. Kā ierasts LIFE atbalsta vienība nodrošināja iespēju tematisko pasākumu laikā uzdot konkrētus jautājumus speciālistiem ne tikai no LIFE atbalsta vienības, bet arī specialistiem no VARAM, NEEMO, kā arī pieredzējušiem LIFE projektu rakstītājiem un ieviesējiem Latvijā LIFE programmas mentoriem. Kaut arī tika nodrošināta plašāka iespēja savlaicīgām un tematiskām konsultācijām, pēc izvērtējuma rezultātiem un apstiprināto projektu skaita redzams, ka projekta iesniedzēji ne vienmēr ir

18 izmantojuši iespēju saņemt konsultācijas, vai izmantojuši konsultācijās saņemto informāciju projekta pieteikuma kvalitātes uzlabošanai. Kopumā redzams, ka daļa iesniedzēju labāk izprot divpakāpju pieteikšanās sistēmu un rūpīgi gatavo arī projekta koncepciju. Tai pat laikā ir redzama arī tendence, kur iesniedzējs iesniedz vienkāršotu idejas uzmetumu, lai novērtētu tās aktualitāti projekta vērtētāju acīs (bieži ar mērķi nākamajā gadā sagatavo kvalitatīvāku pieteikumu). Šādos gadījumos saņemtais punktu skaits ir neliels. Tāpat arvien vairāk redzamas starptautiskas projektu partnerības, kas reizē pilnveido arī Latvijas iesniedzēju kapacitāti un zināšanas par LIFE programmu, sevišķi, ja projekta vadošais iesniedzējs ir pieredzējusi LIFE institūcija. Saņemtās izvērtējuma vēstules no vērtētajiem nav būtiski mainījušās t.i. kaut arī atsevišķos rādītājos vidējais piešķirtais punktu skaits pieaug, saturiski tiek uzsvēti vieni un tie paši trūkumi lielākajai daļai pieteicēju trūkst kvantitatīvas informācijas par risināmo problēmsituāciju un ne vienmēr projektu iekšējā loģika ir pietiekami izstrādāta vai aprakstīta. Tehniskās un finanšu kvalitātes kritēriji turpina būt būtiskākās vājās puses Latvijas projektiem: trūkst informācijas par esošajiem datiem, aktivitātes plānotas pavirši, budžetos pieļautas kļūdas un trūkst pamatojumu izmaksām, kā arī projekta pieteikumā nav iekšējas loģikas projekta mērķis tikai daļēji saistās ar aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. ES pievienotās vērtības kritēriju vērtējumos vērojams, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies. Kopumā jāņem vērā, ka, darbojoties LIFE atbalsta vienībai, joprojām redzams liels skaits pieteicēju, kas iesniedz projektu pirmo reizi un kam nav iepriekšēja pieredze. Nereti ENV jomā iesniedzēja pamatdarbība nav saistīta ar vides jomu, līdz ar to ir sarežģīti aprakstīt un pamatot risināmo vides problēmu, kaut arī pēc būtības tā tiktu projektā risināta. Joprojām ne visi iesniedzēji apzinās, ka LIFE programma ir salīdzinoši sarežģīta un, lai veiksmīgi tajā startētu, nepieciešams veltīt laiku un resursus. Nākamajā gadā, jārēķinās, ka tiks izstrādāta jauna DDP, kā arī notiks citas izmaiņas LIFE programmā, kas būs pastiprināti jāskaidro iesniedzējiem.