E-KURSA VEIDOŠANAS METODISKIE NORĀDĪJUMI

Transkripts

1 2009/0283/1DP/ /09/IPIA/VIAA/ gads jūlijs E-KURSA VEIDOŠANAS METODISKIE NORĀDĪJUMI Pilotversija v.2.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte Mūžizglītības centrs

2 Autori Judrups Jānis Zeidmane Anda Zujevs Andrejs Baltijas Datoru akadēmija Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ITF Matemātikas katedra Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ITF Tālākizglītības nodaļa Pasūtītājs Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Mūžizglītības centrs 2

3 Saturs 1. Ievads E-mācības E- mācību jēdzieni E-mācību vide E-kursu izstrādes soļi E-kursa plānošana E-kursu izstrāde E-kursa noformēšanas principi Darbs ar failiem E-mācību didaktiskie aspekti Vispārīgās didaktikas kategorijas Mācību metodes Mācību procesa vērtēšana E-kursa autortiesības

4 1. Ievads E-kursa veidošanas metodiskie norādījumi domāti pasniedzējiem, kuriem ir neliela pieredze vai vispār tās nav, e-studiju procesā un e-kursu izstrādē. Šis dokuments nav lietotāja rokasgrāmata kādam e-studiju rīkam, bet gan e-kursu izstrādes labākās prakses rekomendācijas. 2. E-mācības 2.1 E- mācību jēdzieni E-mācības- ir plašs jēdziens, kas apvieno informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, izglītības veidus un pieejas, t.sk. arī ietver elektronisko mācību materiālu izstrādi, izplatīšanu un virtuālajā vidē mācīšanās procesa administrēšanu apmācāmo grupai vai individuāli. E-mācīšanās - ir zināšanu iegūšanas veids, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kur apmācāmie aktīvi piedalās mācīšanās procesā ar pasniedzēju vai bez tā. E-mācīšanās ir individualizēta, komplicēta un dinamiska izglītības satura izplatīšana konkrētā laikā, kur apmācāmie un pasniedzēji atrodas virtuālajā telpā. E-mācīšanās uzsver, ka apmācāmiem mācīšanās procesā jābūt aktīviem. E-studijas (e-learning) - pasniedzēja un studenta savstarpējas mijiedarbības veids, izmantojot informācijas tehnoloģijas (piemēram, multimediju kompaktdiskus, apmācību vadības sistēmas, interneta tehnoloģijas, TV, plaukstas datorus, mobilos telefonus u.c.). Vēsturiski no gadā " Tīmeklī balstītā apmācība " termina vietā sāka lietot citu- e- studijas. Šo terminu parasti lieto augstākās izglītības jomā, paplašinot apmācāmo izglītības iegūšanas iespējas. Termini e-mācīšanās un e-studijas pēc semantikas ir vienlīdzīgi. E-kurss (e-course) ir elektroniskais mācību materiāls, kas ir apmācību vadības sistēmas (estudiju vides) sastāvdaļa, vai atsevišķa pakotne, kura ir pieejama visiem apmācāmiem, izmantojot internetu. Kursā apmācāmiem ir pieejama zināšanu paškontrole un komunikācijas iespēja, mācību materiāli, papildu informācija, uzdevumi patstāvīgam darbam u.c. Tālmācība (distance learning)- ir e-studiju veids, kurs apmācāmais un pasniedzējs fiziski ir atdalīti, un komunikācijai izmanto e-studiju vidi vai citu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju. Visus darbus t.sk. arī pārbaudes darbus apmācāmie veic elektroniski. Savukārt pasniedzējs nevis mācā, bet tikai palīdz apmācāmam apgūt zināšanas. Tiešsaistes studijas (online learning)- ir e-studiju veids, kur mācīšanās notiek, izmantojot interneta pieslēgumu. Apmācību vadības sistēma piedāvā apmācāmiem mācīties interaktīvi, 4

5 komunicēt ar pasniedzēju vai savā starpā. Pasniedzēji var vērtēt apmācāmos, kontrolēt un vadīt to darbus, kā arī administrēt mācīšanās procesu. Tīmeklī balstītā apmācība (web-based training)- ir e-studiju veids, kur mācību materiālus meklē, pielietojot resursu meklētāju globālajā tīmeklī (internetā) vai lokālajā tīmeklī (intranetā) ar saitēm uz citiem resursiem, diskusiju grupām, bibliogrāfiju utt. Parasti mācību materiāli ir izvietoti internetā kā elektroniskie materiāli (faili vai teksti). Elektroniskā komunikācija starp apmācāmo un pasniedzēju nav paredzēta, tas notiek tiešā veidā. Datorbalstītā apmācība (computer based training) - mācīšanās, izmantojot multimediju kompaktdiskus vai speciālu programmatūru, kura iepriekš tiek instalēta. Mobilā mācīšanās (m-learning) - mācīšanās, kur tiek izmantots mobilais telefons, plaukstas dators (PDA iekārta) vai abu apvienojums. Mobilajā mācīšanās mācību materiāli var būt izvietoti apmācību vadības sistēmā (e-studiju vidē) vai ir vienkārši izvietoti interneta mājas lapās. Ir iespējas izmantot arī dažādus komunikācijas veidus (tērzēšanas vietas, e-pasts, emuāri u.c.). Jauktā apmācība (blended learning)- apmācāmiem ir jāpiedalās tiešsaistes aktivitātēs, jeb citiem vārdiem tie izmanto e-kursus, kas aizvieto daļu no klātienes mācībām, bet to īpatsvars paliek ievērojams. 2.2 E-mācību vide Ar e-mācību vidi apzīmē visu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu kopumu, kas var tik izmantotas e-mācībām LLU. E-mācību vides kodolu veido Moodle apmācību vadības sistēma tajā tiek sagatavoti un pasniegti e-kursi. Viss darbs Moodle vidē notiek ar Internet pārlūka starpniecību (Internet Explorer vai Mozilla Firefox u.c.). Lietotājs pieslēdzas Moodle serverim, norādot lietotājvārdu un paroli, un piekļūst saviem e-kursiem. Atkarībā no iepriekš piešķirtās lomas, lietotājs e-kursā varēs darboties kā students, vai kā pasniedzējs. Papildus Moodle sistēmai, lietotāji var izmantot programmas e-kursu materiālu veidošanai, interneta tehnoloģijas (e-pasts, Skype, web konferences, Google Docs, emuāri, tērzēšanas vietas u.c.), kā arī saziņas līdzekļus (mobilais telefons, telefons, u.c.). 5

6 2.3 E-kursu izstrādes soļi E-kursa izstrādātāja uzdevums ir izvēlēties tos mācību rīkus, tehnoloģijas un metodes, kas vislabāk atbilst izvirzītajiem mācību mērķiem. Rezultāts var katru reizi izrādīties savādāks, jo to ietekmē vairāki faktori: 1) budžets; 2) mērķauditorija; 3) mācību mērķi; 4) laika ierobežojumi (mācību sagatavošanai un veikšanai); 5) tehniski ierobežojumi; 6) izstrādes grupas pieredze un prasmes; 7) IKT prasmju līmenis; 8) apmācāmo skaits; 9) izmantojamās metodes; 10) utt. E-kursu gatavošana pēc būtības neatšķiras no citu mācību materiālu izstrādes. E-kursa veidotājam ir jāanalizē esošā situācija, jānosaka robi zināšanās, jāizvirza mācību mērķi un jāsagatavo mācību kurss. Šos darbus ieteicams veikt ar saskaņā ar APIIN (angliski ADDIE - Analysis, Design, Development, Implementation) mācību projektēšanas modeļa piedāvātajiem soļiem. APIIN mācību projektēšanas modelis ir populārs e-kursu izstrādes ietvars, ko izmanto mācību materiālu gatavošanā. Modelis iekļauj 5 e-kursa izstrādes soļus, kur katrs ir atkarīgs no iepriekšējā soļa rezultātiem: 1) Analīze turpmākai e-kursa sagatavošanai, izstrādātājs identificē mācību mērķi, uzdevumus, auditorijas prasības, savas zināšanas un citas svarīgas lietas. Analīzes solī jānoskaidro atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir kursa mērķauditorija, kāds ir tās raksturojums? Kādi ir apmācāmo zināšanu robi, kādi tie būs pēc mācībām? Kāds ir pasniedzēja zināšanu līmenis? Kādas mācību metodes un organizācijas formas tiks pielietotas? Kādi ir ierobežojumi (t.sk. arī tehniskie) mācību veikšanai? Kādi ir mācību piegādes ceļi? Kādi ir laika ierobežojumi e-kursa sagatavošanai un mācībām? 6

7 Iegūto informāciju nepieciešams dokumentēt. Tā būs pamats projektēšanai. 2) Projektēšana nosaka mācību mērķus, zināšanu novērtēšanas metodes un rīkus, uzdevumus, mācību vielas saturu, nodarbību plānu un materiālu mēdiju formātu, kā arī materiālu vizuālo noformējumu. Projektēšanas solī tiek aizpildīta e-kursa pieteikuma forma un e-kursa izstrādes plānošanas forma. Projektēšanai jānotiek sistemātiski un detalizēti: Sistemātiski nozīmē secīgi identificēt, izstrādāt un novērtēt plānoto stratēģiju kopumu, kas vērstas uz mācību mērķa sasniegšanu. Detalizēti nozīmē, ka katrs mācību paņēmiens tiek apskatīts/aprakstīts detalizēti. 3) Izstrāde mācību materiālu un aktivitāšu sagatavošana un ievietošana e-kursā. Kursa izstrāde tiek pabeigta ar kursa gatavības pārbaudi. Pasniedzējs pārliecinās, ka kurss atbilst visām prasībām 1. Nepieciešamības gadījumos, pasniedzējs nodod kursu izvērtēšanai un apstiprināšanai e-apmācības ekspertam(iem). Ieteicams kursa vērtēšanai piesaistīt testētājus (kolēģus un studentus), kas varētu novērtēt izstrādātos materiālus un sniegt atsauksmes. 4) Ieviešana apmācāmo nozīmēšana e-kursam un mācību procesa uzsākšana. Ieviešanas solī jānodrošina kursa pasniedzēja (ja viņš nav veidojis e-kursu) un studentu apmācība sekmīgai e-kursa izmantošanai: Pasniedzēja apmācībā ietilpst mācību plāna, mācību rezultātu, pasniegšanas metožu un testēšanas procedūru apguve. Studentu apmācībai jānodrošina, ka viņi spēs izmantot jaunos rīkus - datorprogrammas un aparatūru. Tāpat arī tiek pārbaudīts, vai visa nepieciešamā infrastruktūra ir sagatavota mācībām grāmatas un CD savās vietās, programmatūra uzinstalēta, e-mācību vide darbojas un ir pieejama, apmācāmie ir reģistrēti e-kursam. 5) Novērtēšana novērtēšanas process dalās divās daļas: katra APIIN soļa novērtēšana un apmācāmo darbu novērtēšana, lai noteiktu vai e-kursa mērķis ir sasniegts. Kad kurss ir izveidots, to jāturpina pilnveidot. Iespēja tiešsaistes materiālus regulāri 1 Aprakstīts e-kursu kvalitātes kritēriju dokumentā v

8 atjaunināt ir viena no būtiskākajām priekšrocībām salīdzinot ar drukātiem materiāliem. APIIN soļu novērtēšanas uzdevums ir uzlabot mācību kursu. To var paveikt ar apmācāmo vai konsultanta palīdzību, un saņemt atsauksmes par materiālu vizuālo noformējumu, pielaistajām kļūdām, utt. 8

9 2.4 E-kursa plānošana E-kursa satura plānošana būtiski ietekmē tā efektivitāti, jeb mācību mērķa sasniegšanu. Plānojot kursu nepieciešams apzināties: a) kursa struktūru un tēmu secīgumu; b) izmantojamus tehniskos rīkus un materiālu veidus un to formātus; c) izmantojamas mācību metodes un mācību procesa organizācijas formas. Tabula Nr.1. definē četras kursa plānošanas komponentes: 1) Materiāli- pasniedzējs pats izlemj, kādi materiālu veidi ir piemērotaki kursa saturam. 2) Darbs ar materiāliem- nosaka macīšanās informācijas avotus. 3) Aktivitātes- atspoguļo visas apmācāmo darbības, kuras vēlāk varēs formāli novērtēt. 4) Novērtēšana- galvēnokārt nepieciešama atgriezeniskās saites izveidei, apmācāmo novērtēšanai, kā arī kursa novērtēšanai. Tabula 1. E-kursu plānošanas veidnes raksturojums Saturs Sekcija Materiāli Materiālu veidi: 1. Drukāta grāmata 2. PowerPoint prezentācija 3. Video ieraksts 4. Audio ieraksts 5. Datorekrāna videoieraksts 6. Citi izdales materiāli 7. Datorsimulācija 8. Attēli, grafika 9. Fotoattēli 10. Studentu veidots matriāls 11. Aptauja 12. Tērzēšanas vietas (forumi) 13. Spēle 14. Vārdnīca 15. Bibliotēkas materiāli 1. Internetā brīvi pieejama informācija Darbs ar materiāliem Darbu veidi: Lasīt grāmatu Noskatīties PowerPoint Noskatīties video Noklausīties audio Izlasīt situācijas analīzi Noskatīties datorekrāna videoierakstu Izlasīt matriālus bibliotēkā Izlasīt izdales materiālus Iziet datorsimulāciju Apskatīt attēlus Apskatīt fotoattēlus Izpētīt studentu veidotos matriālus Field work Izpētīt tīmekļa lapas Aktivitātes Aktivitāšu veidi: Grupas diskusijas Īss apkopojums Rezumēt Uzdot jautājumus Atbildēt forumā Izskaidrot jēdzienus Analizēt Situācijas analīze Salīdzināt/pretstatīt Jēdzinu piekārtošana Veb vietnes veidošana Kļūdu analīze Lomu spēle Darbu/projektu sagatavošana Portfolio/rubrikas sagatavošana Novērtēšana Vērtēšanas veidi: 1. Kursa vidus eksāmens 2. Beigu eksāmens 3. Nodaļas testi 4. Tērzēšanas vietu (forumu) vērtējumi 5. Darbu nodevumi 6. Prezentācijas 7. Projekti 8. Pašnovērtējums 9. Portfolio 10. Rubrika 9

10 Plānošanas procesu atvieglo un sakārto plānošanas veidne (Moodle vidē mācību vielu dala pa tēmām vai nedēļām): Saturs Kursa sekcija Materiāli Darbs ar materiāliem Aktivitātes Novērtēšana 1. tēma/nedēļa 2. tēma/nedēļa 3. tēma/nedēļa 4. tēma/nedēļa... Nobeigums (Eksāmens) Izstādājot e-kursu, pasniedzējam rekomendē iekļaut kursa ceļvedi. Tas palīdzēs apmācāmiem izprast kursa mērķi un uzdevumus, vērtēšanas sistēmu un iegūt papildu informāciju par kursu. Kursa ceļvedi vēlams ievietot e-kursa ievadsekcijā kā grāmatu, tīmekļa lapu vai saiti uz PDF failu. Rekomendējamā struktūra kursa ceļvedim: 1) Kursa anotācija- īsa informācija par kursa saturu un mērķuditoriju; 2) Kursa mērķis- īss mērķa apraksts (vienā/divos teikumos); 3) Kursa rezultāti- sagaidāmie rezultāti pēc kursa apgūšanas; 4) Kursa gaitas apraksts- vispārējā informācijas par kursa aktivitatēm, kādas tās ir, cik ilgā laikā pasniedzējs izvērtēs apmācāmo darbus, atbildēs uz jautājumiem, kā apmācāmie tās var izpildīt vai atrast; 5) Komunikācija- apraksts par komunikāciju starp pasniedzēju un apmācāmiem e- kursā. Instrukcijas par vietnēm un formām, kur un kā apmācāmie dalās informācijā ar pasniedzēju (un otrādi), kā arī savā starpā; 6) Kursa struktūra- kursa sadalījums pa tēmām un to īss apraksts; 7) Vērtēšanas sistēma- vērtēšanas metodiku un kritēriju apraksts; 8) Tehniskais atbalsts- e-studiju atbalsta kontaktinformācija; 9) Pasniedzēja kontaktinformācija- e-pasts, telefons, skype vārds, klātienes konsultācijas u.c. 10

11 2.5 E-kursu izstrāde Izmantojot aizpildītu e-kursa plānošanas veidlapu, tiek sagatavoti nepieciešamie mācību materiāli, noformēti atbilstoši izvēlētajam kursa dizainam un ievietoti e-kursā. Moodle vidē e-kursu saturuizvieto atbilstoši divām klasēm: Moodle resursi - atspoguļo statisku informāciju, piemēram, grāmatas, teksta uzrakstus, attēlus un saites uz failiem vai tīmekļa lapām u.c. (skat. tabulu 2.). Moodle aktivitātes - atšķirībā no resursiem, aktivitātes paredz aktīvu studentu darbību mājasdarbu un citu nodevumu iesniegšanu, piedalīšanos saziņā ar citiem kursa dalībniekiem un pašu pasniedzēju, aptauju aizpildīšanu, kārto testus utt. (skat. tabulu 3.). Liela daļa mācību materiāla tiek gatavota un noformēta ārpus Moodle vides. Atbilstošie papildu izstrādes rīki tiek aplūkoti tabulā Nr.4. 11

12 Tabula 2. Moodle resursi Resursa nosaukums Grāmata (Book) Ievietot uzrakstu (Insert a label) Izveidot teksta lapu (Compose text page) Izveidot tīmekļa lapu (Compose web page) Saite uz failu vai tīmekļa vietni (Link to a file or web site) Parādīt mapi (Display directory) Pievienot IMS satura pakotni Paskaidrojums Grāmatas modulis ļauj ērti veidot grāmatas stilā attēlotus vairāku lapu resursus. Iespējams importēt jau gatavas tīmekļa lapas. Iespējams izdrukāt visu grāmatu vai atsevišķas grāmatas nodaļas. Uzraksti kursa sākumlapā, lai paskaidrotu un grupētu saites uz kursa resursiem un aktivitātēm. Uzrakstus veido HTML 2 redaktorā, tie var saturēt formatētu tekstu, attēlus un citus tīmekļa lapu elementus. Veido vienkāršu teksta lapu un kursa sākumlapā izveido saiti uz šo lapu. Var izmantot programmēšanas koda attēlošanai kursā. Veido tīmekļa lapu un kursa sākumlapā izveido saiti uz šo lapu. Lapas saturu veido ar WYSIWYG 3 tipa HTML redaktoru. Jebkura formāta failu iespējams augšupielādēt Moodle kursā un izveidot uz to saiti. Tāpat iespējams norādīt saiti uz iekšēju vai ārēju tīmekļa lapu. Ļauj parādīt kursa failu direktorijas saturu. Šajā gadījumā nav jāveido saites uz katru no failiem, taču failu nosaukumiem jābūt saturīgiem un viegli saprotamiem. Ļauj pievienot IMS 4 pakotnes formātā sagatavotu mācību resursu. 2 Hiperteksta iezīmēšanas valoda 3 "What You See Is What You Get" ir HTML redaktoru veids, kas nozīme- ko redzu to arī dabūšu 4 IMS e-apmācības sistēmu e-kursu metadatu standarts 12

13 Tabula 3. Moodle aktivitātes Aktivitātes Anketa (Survey) Aptauja (Questionnaire) Datubāze (Database) Forums (Forum) Izvēle (Choice) Nodarbība (Lesson) SCORM/AICC Seminārs (Workshop) Paskaidrojums Anketas rīks sniedz iespēju izvēlēties gatavus un pasaulē pārbaudītus vērtēšanas instrumentus, bet nedod iespēju izveidot savu aptauju. Lai izveidotu aptauju ar saviem jautājumiem, jāizmanto Aptaujas rīks. Aptaujas rīks paredzēts viedokļa noskaidrošanai. Tas sniedz iespēju izveidot aptaujas ar saviem jautājumiem. Ir iespējams izveidot gan anonīmas, gan arī ne-anonīmas aptaujas. Datubāzes modulis ļauj pasniedzējam un/vai studentiem veidot, attēlot un meklēt faktiski jebkura veida ierakstus. Ierakstu formāts un struktūra ir brīvi norādāma, ieskaitot attēlus, failus, URL adreses, skaitļus, tekstu u.c. Diskusiju forums kursa dalībniekiem. Ierakstus var skatīt dažādos formātos, tiem var pievienot pielikumus un vērtējumus. Foruma ierakstus iespējams saņemt arī uz e-pastu. Iespējams veikt balsošanu par kādu jautājumu vai veikt vienkāršu aptauju. Nodarbības modulis ļauj vairākas kursa lapas izkārtot dažādos mācību ceļos. Konkrēto ceļu nosaka atbildes, kuras students sniedz uz lapā ievietoto kontroljautājumu vai izvēle starp vairākām pasniedzēja piedāvātajām iespējām. Pievieno kursam SCORM 5 vai AICC standartam atbilstošu e-mācību moduli. Šādus kursus veido ar speciālām programmām, piemēram, CourseLab vai iegādājas no kursu piegādātājiem. Semināra modulis ir paredzēts, lai kursa dalībnieki komentētu un vērtētu citu kursa dalībnieku iesniegtos materiālus. Iespējams norādīt vērtēšanas kritērijus. 5 SCORM e-apmācības sistēmu e-kursu metadatu standarts 13

14 Tabula 3. Moodle aktivitātes (turpinājums) Aktivitātes Tests (Quiz) Tērzēšana (Chat) Uzdevums (Assignment) Vārdnīca (Glossary) Viki (Wiki) Paskaidrojums Izveido testu no jautājumu bankā esošajiem jautājumiem. Tiešsaistes saziņa ar pasniedzēju un citiem kursa dalībniekiem. Ar Uzdevumu pasniedzējs uzdod kursa dalībniekam patstāvīgo darbu, piemēram, iesniegt eseju, veikt pētījumu, sagatavot prezentāciju. Iegūtos rezultātus students augšupielādē faila veidā (Viena faila augšupielāde vai Failu augšupielāde) vai arī ieraksta uzdevumā teksta veidā (Tiešsaistes teksta uzdevums). Iespējams arī pievienot uzdevumus, kas neparedz nekādu iesniegumu no studentu puses (Bezsaistes aktivitāte). Pasniedzējs darbu novērtē un sniedz savus komentārus. Iespējams izveidot terminu vārdnīcu ar skaidrojumiem. Viki paredzēts, lai vairāki cilvēki kopīgi strādātu pie tīmekļa lapu veidošanas, papildinot un rediģējot lapas saturu. Piemērots rīks idejas vai risinājuma formulēšanai un noslīpēšanai. 14

15 Citi e-kursu izstrādes rīki nepieciešami veiksmīgai materiālu sagatavošanai ievietošanai e-kursā. Tabulā 4. ir dots to īss raksturojums un adreses. un Tabula 4. Citi e-kursu izstrādes rīki Rīks Adobe PDF Audacity Biroja programmatūra CourseLab E-pasts Paskaidrojums PDF formātu var izmantot, lai Moodle kursā publicētu lekciju un citus materiālus lasīšanai un izdrukai. PDF failus var izveidot: Microsoft Office 2007 pievienojot bezmaksas Add-ins: Save as PDF OpenOffice eksportē kā PDF. Audacity ir bezmaksas, vienkārša un funkcionāla audio apstrādes programma, kas ļauj veikt audio informācijas montēšanu, piemēram, izgriezt no audio faila tas daļu, salikt divus failus kopā vai mainīt tā formātu. Adrese: Microsoft Office 2003 ir standarta biroja programmatūras pakotne (satur Word, Excel, PowerPoint u.c.). Bezmaksas alternatīva šo failu veidošanai un izmantošanai ir Open Office programmatūra. Adrese: CourseLab ir bezmaksas, vienkārša un funkcionāla e-mācību moduļu izstrādes programma. Izstrādes vide atgādina PowerPoint. Izveidotos moduļus iespējams izmantot no tīmekļa servera vai publicēt SCORM formātā un vēlāk ievietot Moodle vidē kā aktivitāti. Adrese: LLU darbiniekiem tiek nodrošināti e-pasta konti. Apmācāmie un kursu dalībnieki, var izvēlēties kuru e-pasta adresi lietot, to norādot pirmā reģistrācijas reizē Moodle vidē. 15

16 Tabula 4. Citi e-kursu izstrādes rīki (turpinājums) Rīks Picasa Prezi Windows Live Movie Maker YouTube MWSnap CamStudion Paskaidrojums Picasa ir bezmaksas, vienkārša un funkcionāla attēlu apskates, apstrādes un pārvaldības programma. Adrese Prezi interneta serviss, kas ļauj izstrādāt prezentāciju materiālus. Atšķirībā no PowerPoint, Prezi prezentācijas ļauj viegli demonstrēt tēmas pārskatu, kopsakarības un detaļas. Prezentācijas atskaņošanai nepieciešams uz datora instalēt Prezi atskaņošanas programmu vai arī to iespējams darīt tiešsaitē (piemērs). Prezentāciju veidošanu tiešsaistē un atskaņošanu lokāli var veikt bez maksas. Prezentācijas publicēšanai Moodle, nepieciešams to ierakstīt ar ekrānieraksta programmu. Adrese: Windows Live Movie Maker ir bezmaksas, vienkārša un funkcionāla video apstrādes programma. Tā ļauj izveidot mājas kinofilmas un slaidrādes, papildināt tās ar profesionāla izskata nosaukumiem, pārejām, efektiem, mūziku un pat stāstījumu. Adrese: YouTube ir bezmaksas interneta serviss, kas ļauj publicēt video materiālu un noskatīties to ar straumēšanas tehnikas palīdzību (nav nepieciešams failu lejupielādēt uz datora). YouTube publicētus video var ievietot tieši Moodle kursa lapās. Adrese: Ekrānuzņēmumu veidošanas programma (MWSnap, screen capture utility). Adrese: Bezmaksas programma ekrānuzņēmumu veidošanai. Adrese: 16

17 Tabula 4. Citi e-kursu izstrādes rīki (turpinājums) Rīks PrimoPDF ispring Free Testu veidotājs Quiz XML generator Paskaidrojums Bezmaksas programma dažādu dokumentu un failu konvertēšanai PDF formātā. Darbības princips: drukājot dokumentu norāda PrimoPDF virtuālo drukas iekārtu. Adrese: Bezmaksas programma prezentāciju failu (.PPT,.PPS,.PPTX,.PPSX) konvertācijai flash animācijas failu formātā (.SWF). Adrese: Microsoft Word veidne, kas Word programmā ļauj gatavot testa jautājumus. Sagatavotos jautājumus eksportē XML6 failā un tālāk importē Moodle kursa testa jautājumu bankā. Adrese: E-kursa noformēšanas principi Izstrādājot e-kursu, nepieciešams apzināties mērķauditorijas prasības t.sk. arī apmācāmo vecumu. Vairāki zinātniskie pētījumi liecina par krāsu toņu ietekmi uz cilvēka psihoemocionālo sistēmu. Pedagoģiskās psiholoģijas pētījumi liecina par krāsu ietekmi uz mācīšanās procesu dažāda vecuma audzēkņiem. Nepareiza krāsas toņu izvēle mācību materiālam vai telpai var ietekmēt pat līdz 25% apmācāmo mācīšanās spējas 7. Zemāk ir dota tabula par krāsu izvēli dažāda vecuma grupām 8 : Tabula 5. Krāsu izvēle pēc vecuma grupām Jaunieši Vidēja vecuma cilvēki Vecāka gadagājuma cilvēki sarkanā, oranžā, zilā zilā, zaļā, pelēkā, brūnā zaļā un tumšie toņi 6 Paplašināmās iezīmēšanas valoda 7 K. Engelbrecht, The Impact of Color on Learning, Perkins & Will Chicago, Illinois, 2003, 5 pp. 8 E.Ozola, Krāsas uztvere un iedarbība, Jumava, 2006, lpp. 17

18 LLU Moodle vidē pasniedzējs varēs izvēlēties savam kursam piemērotāko krāsas toni no četriem variantiem: Nosaukums Krāsa zaļā gaiši zaļā gaiši zilā oranžā Teksta noformēšanā ir jāievēro šādus vienkāršus likumus: Lietot vienotu teksta un fona noformējumu visā kursā. Tekstam labi jāizceļas uz fona. Izmantot iebūvētos rindkopu stilus: Virsraksts1-6, Parasts, Adrese. Saitēm kursā ir vienots noformējums. Ieteicams izmantot sistēmas noklusēto saišu noformējumu (stils Adrese - pasvītrots, citas krāsas teksts). Būtiskākās vietas materiālā jāizceļ ar treknrakstu (Bold). Terminus un jēdzienus materiāla tekstā izcelt slīprakstā (Italic). Formulām teksta materiālā jābūt numurētām. 2.7 Darbs ar failiem Ļoti bieži e-kursa saturu veido dažāda formāta faili, piemēram prezentāciju dokumenti, PDF dokumenti, attēli, video ieraksti, dokumentu faili (DOC vai DOCX, XLS vai XLSX 9 ) u.c. Lietojot tos kursā, rekomendē ievērot šādus principus: Failu nosaukums/vārds. Neizmantot tukšumus failu vārdos. Ieteicams lietot lielos un mazos burtus vai pasvītrojumus vārdu atdalīšanai, piemēram, BiznesaDatuAnalize.doc vai Biznesa_datu_analize.doc Piezīme: Moodle nepieļauj latviešu burtus failu vārdos un tos automātiski izņem no faila nosaukuma. Failu izvietojums. Loģiski saistītus failus glabāt atsevišķās kursa failu apakšmapēs. Piemēram, katra attēlu galerija savā mapē. 9 DOC, DOCX, XLSX ir Microsoft Office 2007 biroja programmatūras dokumentu paplašinājumi 18

19 Atļautais maksimālais failu izmērs. LLU Moodle serverī kursā atļauts augšupielādēt failus līdz 50 MB. Ja tas netraucē kursa pasniegšanai, kursa iestatījumos ieteicams samazināt kursā atļauto maksimālo failu izmēru. Failu izmērs. Censties samazināt failu izmēru. Attēlus, audio, video failus noformēt izmantošanai tīmeklī mazāka izšķirtspēja, augstāka kompresija, u.c. parametri. Savukārt video/flash failu atskaņošanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt 10 min. un failu izmēram jābūt līdz 50 MB. Failu formāts. Priekšroka tiek dota plaši izplatītiem failu formātiem (piemēram, PDF, HTML, JPG, MPEG, MP3 u.c.). Tas garantē, ka apmācāmiem nevajadzētu rasties problēmām ar materiālu atvēršanu un apskatīšanu. Ieteicams visus dokumentus (DOC, DOCX, PPT u.c.), kas paredzēti apskatei un izdrukai, konveretēt PDF formātā. Speciāla programmatūra. Ja resursa apskatei nepieciešama speciāla programmatūra, resursa aprakstā jābūt norādei, kur programmu iegūt un kā to uzstādīt. Tabula 6. Būtiskākie failu formāti Faila tips Paskaidrojums Nepieciešamā programma RTF Formatēta teksta dokuments, ko varēs apskatīt un rediģēt vairumā teksta redaktoru. Word un PowerPoint ļauj saglabāt dokumentus RTF. Vairums moderno teksta redaktoru. Windows ir bezmaksas WordPad programma. HTML Katra pārlūkā parādīta tīmekļa lapa ir veidota HTML. Moodle ir iebūvēts HTML redaktors, lai veidotu lapas tieši Moodle. Iespējams gatavas HTML lapas augšupielādēt un izmantot kursā. Jebkura pārlūkprogramma. Daži teksta redaktori arī attēlo HTML dokumentus. 19

20 Tabula 6. Būtiskākie failu formāti (turpinājums) Faila tips Paskaidrojums Nepieciešamā programma PDF PowerPoint (PPT) Attēli (GIF, JPG, PNG, PICT, TIFF) Adobe veidots formāts, kas ir ļoti portabls, taču var būt grūtības ar failu izveidošanu. PDF formātu var izmantot, lai Moodle kursā publicētu lekciju un citus materiālus lasīšanai un izdrukai. PDF failus var izveidot: Microsoft Office 2007 pievienojot bezmaksas Add-ins: Save as PDF Microsoft Office 2003 ar bezmaksas PDF printera programmu (NOSAUKUMS) OpenOffice eksportē kā PDF. Populārākā prezentāciju programma. Moodle var viegli publicēt failu, bet problēmas var radīt liela izmēra faili. PowerPoint publicēšanas alternatīvas: Saglabāt kā PDF slaidus vai izdales materiālus. Saglabāt kā RTF tikai Outline, bez attēliem un grafikas. Saglabāt kā flash vai video, lietojot piemēram, ispringfree programmatūru. Ir ļoti daudz attēlu failu formātu. Tikai GIF, JPG un PNG tiek parādīti visos interneta pārlūkos. Acrobat Reader bez maksas lejupielādējama programmas, kas spēj lasīt PDF dokumentus. Adrese: PowerPoint vai PowerPoint viewer. GIF, JPG un PNG tiek parādīti ar pārlūku. Citiem formātiem nepieciešams atbilstoša programma. 20

21 Tabula 6. Būtiskākie failu formāti (turpinājum) Faila tips Paskaidrojums Nepieciešamā programma Audio faili (WAV, MP3, RAM, MOV) Video faili (MOV, WMV, RV) Atkarībā no formāta un kompresijas, audio failiem var būt liels izmērs. Atkarībā no formāta un kompresijas, video failiem var būt liels izmērs. Jāpārliecinās, vai tik lielu failu atļaus augšupielādēt kursā. Alternatīva: Publicēt materiālu YouTube un kursā iekļaut YouTube video objektu vai saiti uz video. MP3 failus var atskaņot ar Moodle iebūvētu atskaņotāju. Citiem formātiem var būt nepieciešams atbilstoša atskaņotāja programma. Studentiem var būt nepieciešama atbilstoša atskaņotāja programma. Viens no universālākajiem atskaņotājiem VLC Media Player Adrese: 3. E-mācību didaktiskie aspekti Didaktika ir pedagoģijas nozare, kas pēta mācību procesa likumības, jeb citiem vārdiem sakot, tā ir mācīšanās un mācīšanas teorija. 3.1 Vispārīgās didaktikas kategorijas. Jebkuras zinātnes galvenos jēdzienus, ap kuriem grupējas mazāk svarīgie, sauc par kategorijām. Vispārīgās didaktikas kategorijas ir mācību process, mācību principi, izglītības saturs, mācību metodes un mācību organizēšanas formas. Lai izveidotu mācību kursu, ir jāapzinās: 1) mācību principus, kas ir didaktisko prasību sistēma, kuru ievērošana var nodrošināt mācību procesa mērķtiecīgu norisi; 2) mācību izziņas raksturu, kas var būt reproduktīvs (atdarinājums), interpretējošs (izskaidrojošs) vai produktīvs (radošs) 3) mācību metodes, kas ir pasniedzēja un apmācāma didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēma, kuras ietvaros apmācāmie apgūst jaunas zināšanas, prasmes, attīsta izziņas spējas. 21

22 4) mācību organizācijas formas, kas ir apmācāmo darbības īpatnības pasniedzējs organizētajās nodarbībās, kuru procesā noris izziņas darbība. 5) Mācību organizācijas formas var būt, piemēram, individuāla, individuāli grupālā forma, grupāla, klašu un stundu sistēma, kā arī Bella un Dž. Lankastera, Manheimas, Daltona vai Trampa plāni. Tāpat ir pazīstamas arī tādas organizācijas formas kā praktikumi un semināri, fakultatīvas nodarbības, mācību ekskursija, mājas darbi, konsultācijas, darbs ar grāmatu. 3.2 Mācību metodes Mācību metodes var sadalīt dažādās grupās, atkarībā no mācību procesa mērķiem. 1) Mācību metožu klasifikācija atbilstoši didaktikas pamatuzdevumiem. a) Zināšanu iegūšanas metodes. b) Prasmju un iemaņu veidošanas metodes. c) Zināšanu izmantošanas un radošas darbības metodes. 2) Mācību metožu klasifikācija pēc informācijas sniegšanas rakstura. a) Verbālās metodes (stāstījums, lekcija, pārrunas ). b) Uzskatāmības metodes (demonstrēšana, ilustrēšana ). c) Praktiskās metodes (vingrinājumi, laboratorijas darbi). 3) Mācību metožu klasifikācija pēc izziņas darbības organizācijas. a) Induktīvā metode - no atsevišķā uz vispārīgo. b) Deduktīvāmetode - no vispārīgā uz atsevišķo. c) Reproduktīvā metode - gatavā veidā formulē faktus, pierādījumus, akcentē uzmanību uz galveno. d) Problēmmeklējumu metode. 4) Mācību metožu klasifikācija pēc skolēnu un mācībspēku kopdarbības veida. a) Monoloģiskās metodes, kurās informācija tiek nodota no pasniedzēja apmācāmam. Tās ir lekcija, demonstrējumi un prezentācijas. Šie materiāli Moodle e-vidē attiecas uz RESURSIEM, savukārt uz AKTIVITĀTĒM var attiecināt dialoģiskās un pētnieciskās metodes. 22

23 1) Dialoģiskās metodes a) Instruktīvas sarunas, kuras mērķis sagatavot apmācāmos praktiskai darbībai un viens no uzdevumiem ir uzsvērt sekojošās darbības iespējamās negatīvās sekas. b) Rosinoša grupa, kuras mērķis ir, izmantojot grupu darbu, nostiprināt pieredzi un parādīt viedokļu dažādību. c) Prāta vētra, kuras mērķis ir radīt netradicionālas idejas vai izveidot pāreju no viena temata uz otru. d) Diskusija, kuras mērķis ir dziļāka problēmas vai jautājuma izpratne un komunikācija, bet uzdevumi ir analizēt, sintezēt un izvērtēt atziņas, kā arī atrast kopīgus risinājumus. e) Lomu spēles, kuras mērķis ir situācijas izpratne, bet uzdevumi ir izpratne par konkrētu situāciju, prasme rīkoties dažādās situācijās, kā arī skolēnu mijiedarbība. f) Kopsavilkums, kuras mērķis ir izpratne par apjēgto, bet uzdevumi ir izveidot pārskatu par apgūto, sistematizēt zināšanas un izcelt būtisko. Apmācāmiem var likt veikt kopsavilkumu, veidojot un aizpildot grafiskos organizatorus: Hirearhijas kurās var attēlot galvenās idejas un detalizētāku pakārtojumu (piemēram, grafiks attēlojums, zirneklis, piramīda). Salīdzinošos kuros apkopo līdzības un atšķirības starp dažādām koncepcijām (piemēram, tabulas, Venna diagrammas). Secības kurās ilustrē parādību, notikumu un procesu hronoloģisko secību. Cikliskos kuros attēlo notikumu virkni, kuriem nav sākuma un beigu. Aprakstošie kuros apraksta objektus un sistēmas(piemēram, zvaigžņveida, Klāstera diagramma. Jēdzieniskos kuros atklāj galvenā jēdziena saistību ar faktiem, pierādījumiem vai pazīmēm. 23

24 2) Pētnieciskās metodes a) Mācību ekskursija, kuras mērķis ir realitātes saikne ar teoriju (ieteicams izveidot darba lapas ar uzdevumu un studējošo vērtējumu). b) Problēmuzdevumi, kuras mērķis ir radoši lietot zināšanas, bet uzdevums ir veicināt radošu domāšanu. Veidojot problēmuzdevumus ir jānodefinē problēma, jānodrošina ar Mācību materiālu, jānodrošina pētniecība, kurā tiek izmantots mācību materiāls, kurā tiek iegūts rezultāts, pēc kura tiek izdarīti secinājumi. c) Semināri, kuras mērķis ir atziņu un problēmu vērtēšana, bet uzdevumi ir pārbaudīt izpratni, novērtēt apgūto un kritiski izvērtēt citu viedokļus. d) Projekti, kuras mērķis ir vispusīga kompetence konkrētā jautājumā, bet uzdevumi ir risinājuma izvēle, teorētiskā pamatojuma izstrāde, analīze un rezultātu novērtējums. e) Situāciju analīze, kuras mērķis ir problēmas analīze un risinājums, bet uzdevums ir analizēt, kā ar stipro pušu un ārējo iespēju palīdzību varētu mazināt draudus un šķēršļus. SITUĀCIJU ANALĪZE -SVIeD Iekšējās izvērtējums Ārējā izvērtējums SPĒKS- iekšējie resursi IESPĒJAS ārējā palīdzība VĀJUMS - trūkumi DRAUDI ārējie šķēršļi Katram pedagogam ir būtiski apzināt dažādās mācību metodes un mācību organizācijas formas, izvēlēties katrai mācību tēmai atbilstošākās un prast šīs metodes pārnest e-mācību vidē. 3.3 Mācību procesa vērtēšana Vērtēšanas mērķis ir mācību norises vadīšana, kas, pirmkārt, pastiprina dalībnieku motivāciju mācīties un, otrkārt, nodrošina atgriezenisko saiti, kas dod apmācāmo kompetences vērtējumu, mācību spēka kompetences vērtējumu, kā arī mācību efektivitātes vērtējumu. 24

25 Vērtēšanas veidi Vērtēšanā arī ir daudz un dažādu aspekti. Vērtēšanu var iedalīt, atkarībā no: 1) Kas tiek vērtēts un ko vērtē: a) Produkts vai process. b) Kursa daļa vai viss kurss. c) Skolēns vai grupa. d) Paredzēts konkrētam apmācāmam vai standarta. 2) Kad vērtē: a) Ievadvērtēšana, kas notiek pirms mācību sākuma (kontroles jautājumi, testi). b) Kārtējā vērtēšana, kas notiek mācību laikā ( mutiskas atbildes, kontroldarbi, testi, praktiskie darbi, laboratorijas darbi). c) Robežvērtēšana, kas notiek pēc lielākas tēmas apgūšanas (kolokviji, semināri, kursa darbi). d) Noslēdzošā vērtēšana, kas notiek mācību kursa beigās ( eksāmens, noslēguma darbi). 3) Kā vērtē a) Kontrole vai paškontrole. b) Rakstiski vai mutiski. c) Neformāli vai formāli. Formālo pārbaudes darbu izveidošana Lai izveidotu formālo vērtēšanu, t.i. vērtēšanu ar pārbaudes darbiem, ir svarīgi izvērtēt 5 būtiskus aspektus: 1) jāveido standartizētas norises (sistēma), lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas parādīt savas iemaņas, lai būtu taisnīgi; 2) domu process jāpārvērš novērojamā uzvedībā (radošo spēju gala produkts), un tikai tad to var izmērīt. Piemēram, bērns lūkojas grāmatā. Kā pārbaudīt vai bērns prot lasīt vai tikai skatās grāmatu? 3) izmantojot nelielu daudzumu no uzvedības paraugiem, mēs spriežam par visām zināšanām. Izvēlētajam paraugam jāaptver svarīgākās studiju programmas daļas un jādod apmācāmam daudzas iespējas apliecināt savu kompetenci. Piemēram, uzdodot jautājumu par 1. pasaules karu, mēs spriežam par skolēna zināšanām vēsturē. 25

26 4) mērīšana, kas dod kvantitatīvu vērtējumu sasniegumiem cik ; 5) novērtējums, kas ir process, kurā mēs kaut kam piešķiram zināmu vērtību. Pārbaudes jautājumu izstrādei, ieteicams izveidot organizatorisko pamatu tabulas veidā, kur 1.dimensija ir paraugs, 2. dimensija uzvedības kompetence (kas katrā tematā jāzina). Katrā tabulas kvadrātā konkrētā uzvedība krustojas ar konkrēto tematu. Mācību spēks nosaka % devu jautājumam, kuri pēc viņa domām attiecas uz šo konkrēto satura izmantošanas kombināciju. Tas palīdz izvairīties no situācijām, kad vienā tematā ir pārlieku daudz jautājumu, citā daudz atmiņas jautājumu, citā - domāšanas jautājumu.vērtējuma beigās nepieciešama interpretācija novērtējumam 10 ballu sistēmā. Paraugi Tabula 7. Vērtēšanas sistēmas piemērs Paraugs 1 Paraugs 2 Paraugs 3 Paraugs 4 Kopā Uzvedības kompetence Faktu, definīciju un principu zināšanas 5% 5% 5% 5% 20% Galveno jēdzienu un apsvērumu izpratne 8% 8% 8% 8% 32% 12% 12% 12% 12% 48% Spējas lietot principus un noteikumus praktiskajās problēmās Kopā: 25% 25% 25% 25% 100% Studējošos var vērtēt, saskaitot iegūto kvantitatīvo vērtējumu vai arī vērtēt relatīvi, atbilstoši kategorijām: 1) sekmes bez palīdzības; 2) sekmes pēc viena pamudinājums; 3) sekmes pēc vairākiem pamudinājumiem; 4) sekmes pēc pārbaudītāja palīdzības, (mājieni un pamudinājumi nav palīdzējuši); 5) nesekmīga atbilde pēc pamudinājumiem un pārbaudītāja palīdzības. 26

27 FORMĀLO PĀRBAUDES DARBU VEIDI SNIEGUMA PĀRBAUDES DARBI PĀRRUNAS VAI ATBILDES UZ VINGRINĀJUMU IZPILDE PROGRAMMĒTIE GRAFISKIE TEKSTA 1.Teksta uzdevumi 2.Izvērstas atbildes formulēšana 3. Īso atbilžu 1.1. Aprēķina 1.2. Problēmu 1.3. Praktiskie 3.1. Atbildes formulēšanas 3.4.Teksts ar izlaidumiem 3.2. Atbilžu izvēles 3.5.Savienošanas uzdevumi 3.3. Vērtējuma izvēles Ieteikumi sastādot atbilžu izvēles jautājumus (3.2.) doti zemāk. Jautājums sastāv no: Jautājuma pamatdaļas, kurai jāsatur visa nepieciešamā informācija, lai uzdevums būtu nepārprotams Atslēgas (1 vai vairākas pareizas atbildes), kurām jābūt neapšaubāmi pareizām Maldinātāji, kuriem jābūt neapšaubāmi nepareiziem piemēram, Mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem raksturīgs jautājuma pamatdaļa A. Koki aug vairākos stāvos - atslēga B. Ir mitrā un sausā sezona C. Kastaņbrūnās augsnes -maldinātāji D. Augu valstij raksturīga augsta zāle Raugies, lai visi vienas atbildes varianti savstarpēji izslēgtu cits citu Negatīvs piemērs: Sauszeme no kopējās Zemes platības ir A. Vairāk par 10%, B. Vairāk par 20%, C. 29%, D.50% Visiem atbilžu variantiem katrā jautājumā jābūt ticamiem un paralēliem Negatīvs piemērs: Pēc iedzīvotāju skaita Latvijas otra lielākā pilsēta ir A. Rīga, B. Maskava, C. Daugava, D. Daugavpils 27

28 Raugies, lai jautājuma pamatdaļa nesaturētu gramatiskas norādes uz pareizo atbildi Negatīvs piemērs: Vācijas prezidente ir A. Merkele, B. Šrēders, C. Širaks, D. Bušs Sakārto katra jautājuma atbildes variantus kādā noteiktā secībā: alfabēta vai skaitlisko vērtību pieaugošā vai dilstošā secībā Negatīvs piemērs: Meridiāna 1 grāda garums ir A. 90 km, B. 1 km, C.10 km, D. 111 km Jautājumam nevajadzētu pārbaudīt zināšanas par mazsvarīgiem faktiem Negatīvs piemērs: Latvija lauksaimniecībā 2002.gadā nodarbināti A.11.4%. B.11.0 % C.10.6 % D. 8.3 % Jautājuma pamatdaļas formulējumā izvairies lietot noliegumu Ja lieto noliegumu, tad vajadzētu izmantot Bold, piemēram, Kura no atbildēm nav pareiza vai pasvītro - Kura no atbildēm nav pareiza Ieteikumi sastādot savienošanas uzdevumus (3.5.) doti zemāk. I. Jāsavieno teikuma sākums un beigas ieteicams, lai cipari un burti nebūtu vienādā skaitā. Piemērs 1) Koku stumbrus mitrajos A., kas nesažūst saulē un iztur spēcīgas ekvatoriālajos mežos klāj parazītaugi. 2) Mitrajos ekvatoriālajos mežos kokiem ir cietas lapas. 3) Upēs ir daudz ūdensrozes, meldri un citi augi. 4) Mežos aug sarkankoki, dzelzskoki, ebenkoki. lietusgāzes. B., kas saņem mitrumu no gaisa vai arī barojas ar citu koku sulām. C., kas tiek izmantoti mēbeļu ražošanā. D...., kas nereti tik blīvi sedz ūdens virsmu, kas apgrūtina kuģošanu. E...., kas pasargā pret sausumu. 28

29 II. Savieto ģeogrāfiskos nosaukumus un to raksturojumu, veidojot ciparu kombinācijas. Piemērs Valsts Pilsēta Dabas objekts 1.Latvija 1.Tartu 1.Peipusa ezers 2.Lietuva 2.Šauļi 2.Kuršu kāpas 3.Igaunija 3.Sigulda 3.Gauja Atbildes: III. Savieto ciparus attēlā ar skaidrojumu Piemērs Kontūrkartē ir cipari un skaidrojumi ir A. Dzīvo lauvas B. Dzīvo koalas C. Dzīvo kolibri IV. Savieto terminu un tā skaidrojumu Piemērs 1. Sauss, karsts vējš a) Vadi 2.Sausas upju gultnes tuksnesī b) Samums 3.Sausi sālsezeri tuksnesī c) Šoti 4.Tauta Āfrikā V. Sarindo Piemērs Sarindo Latvijas eksporta preces pēc apjoma Ls sākot ar lielāko: 1. koksne, 2. metāli, 3. pārtika, 4. plastmasas izstrādājumi 29

30 4. E-kursa autortiesības Izstrādājot e-kursu, ļoti bieži rodas jautājumas kā aizsargāt ieguldītās zināšanas un darbu, jo elektroniski mācību materiāli ir daudz vieglāk izplatāmi. Pasaulē radošo darbu autortiesību aizsargāšanai arvien vairāk izmanto CreativeCommons licencēšanas veidu. CreativeCommons (CC) ir bezpeļņas organizācija ( Tās mērķis ir panākt, lai kultūrā, izglītībā, zinātnē palielinātos radošo darbu skaits un to saturs ir publiski un legāli pieejams lietošanai, papildināšanai un apvienošanai ar citiem darbiem. CC piedāvā katram sākot no individuāla radoša darba autora līdz lielām kompānijām un institūcijām, izmantot gatavus instrumentus, lai aizsargātu savu darbu autortiesības. CC licences dod iespēju mainīt autortiesību nosacījumus no visas tiesības ir aizsargātas uz dažas tiesības ir aizsargātas. CC definē tiesību spektru licencēšanas nosacījumiem starp pilnām autortiesībām un tādām, kas dod pilnas tiesības izmantot darbu. CC licences dod iespēju jebkuram strādāt ar darbu, izmantojot autortiesību licencēšanas veidu dažas autortiesības ir aizsargātas. CC piedāvā sešas darbu autortiesību licences. Radošo darbu izstrādātājiem ir pieejami četri licencēšanas nosacījumu veidi: by sa nc nd Autortiesību noteikšana (CC to apzīmē arī ar by). Licencēšanas nosacījums paredz, ka darbu var izplatīt, demonstrēt citiem, veidot savu ar autortiesībām aizsargātu darbu un veidot atvasinātus darbus ar nosacījumu, ka izmantojamā darba lietotāji apstiprina, ka uzticas tam. Izplatīšana ar vienoto licencēšanas veidu (CC to apzīmē ar sa). Licencēšanas nosacījums ļauj citiem izplatīt savus atvasinātos darbus, izmantojot identiskus licencēšanas nosacījumus. Licencēšana nekomerciālā nolūkā (CC to apzīmē ar nc). Licencēšanas nosacījums ļauj citiem kopēt, izplatīt, demonstrēt un veidot atvasinātus darbus tikai nekomerciālos nolūkos. Licencēšana bez tiesībām veidot atvasinātus darbus (CC to apzīmē ar nd). Licencēšanas nosacījums ļauj citiem kopēt (vārds vārdā), izplatīt vai demonstrēt darbus, bet aizliedz veidot atvasinātus darbus. 30

31 CC ir izstrādājusi sešus licencēšanas veidus, kuros tiek kombinēti iepriekš aprakstītie nosacījumi (zīmolus pievieno aizsargājamai vielai kā bildes): cc-by cc by-sa cc by-nd cc by-nc cc by-nc-sa cc by-ns-nd CC to apzīmē ar cc-by. Licence dod iespēju izplatīt, demonstrēt darbu, apvienot to ar citiem darbiem, veidot savu ar autortiesībām aizsargātu darbu un atvasinātus darbus ar nosacījumu, ka izmantojamā darba lietotāji apstiprina, ka uzticas oriģinālam. Darbu var izmantot arī komerciālos nolūkos. CC to apzīmē ar cc by-sa. Licence dod iespēju izmantot darbu komerciālos nolūkos, to demonstrēt, apvienot ar citiem darbiem, uz tā bāzes veidot savus, izmantojot tos pašus nosacījumus. Šis licencēšanas veids bieži tiek izmantots atklātā koda programmās. Jebkādi darba atvasinājumi var būt izmantoti arī komerciālos nolūkos, tik ilgi, cik jums uzticas. CC to apzīmē ar cc by-nd. Licence dod iespēju izplatīt darbu komerciālos un nekomerciālos nolūkos, saglabājot tā saturu nemainīgu, tik ilgi, cik jums uzticas. CC to apzīmē ar cc by-nd. Licence dod iespēju veidot savus darbus, apvienot tos ar citiem un papildināt nekomerciālos nolūkos, atsaucoties uz oriģinālo darbu. Atvasināto darbu licencēšanā nav obligāti jāievēro oriģinālā darba licencēšanas nosacījumi. CC to apzīmē ar cc by-nc-sa. Licence dod iespēju veidot savus darbus, apvienot tos ar citiem un papildināt nekomerciālos nolūkos, tik ilgi, kamēr uzticas jums. Jauno darbu licencēšanā jāievēro tie paši nosacījumi, ka originālajam darbam, un visi tā atvasinājumi jāveido tikai nekomerciālā nolūkā. CC to apzīmē ar cc by-ns-nd. Licence dod iespēju izplatīt darbu, kopēt to nemainīgu un neļauj izmantot komeriālos nolūkos. Šī ir visstriktākā licence. Ja darba autors ir norādījis licences veidu, tad no šī brīža darba licencēšanas nosacījumi un licences veids nedrīkst tikt mainīti! Autortiesību licenses sagatavošanai izmantojiet piedāvāto CC majas lapas rīku (att.4.1.). Pēc licencēšanas nosacījumu definēšanas rīks izveido: CC licences tekstu, CC licences zīmolus un tīmekļa meta informāciju (HTML kods). Darba autoram tiek piedāvāts izvēlēties autortiesību zīmola izskatu (att.4.2.). Atkarībā no izvēlēta varianta, tiek ģenerēts HTML kods, kuru ievieto tīmekļa lapā kopā ar autordabu. 31

32 Attēls 4.1. CC rīks licenšu teksta, zīmola un tīmekļa metainformācijas sagatavošanai Attēls 4.2. Zīmola izskata izvēle Gadījumos, kad autordarbs neatrodas tīmeklī, vai tas ir atsevišks dokuments, tam pievieno licences tekstu. Piemēram: This work is licensed under the Creative Commons Attribution-Noncommercial-Share Alike 3.0 Unported License. To view a copy of this license, visit or send a letter to Creative Commons, 171 Second Street, Suite 300, San Francisco, California, 94105, USA. CC piedāvā papildu pakalpojumus, lai varētu sekot jūsu darba izmantosanas biežumam utt., bet tas jau ir makasas pakalpojums. 32