Mentoringa kustības. rokasgrāmata

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Mentoringa kustības. rokasgrāmata"

Transkripts

1 Mentoringa kustības rokasgrāmata

2 Autori: Mg.sc. Elīna Konstantinova, Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Dr.hab.oec. Baiba Rivža, zinātniskā vadītāja,.latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Zinātniskā redaktore: Maiga Krūzmētra, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Zinātniskā recenzente: Dr.oec. Veronika Bikse, Latvijas Universitātes profesore Literārā redaktore: Ausma Mukāne, žurnāliste Metodiskais materiāls sagatavots Interreg /// B projekta FEM (Female Entrepreneurs Meetings in the Baltic Sea Region) Sieviešu uzņēmēju tīkla veidošana Baltijas jūras reģionā, Latvijas Zinātņu padomes granta Mentoru kustības izveide Latvijas laukos saskaņā ar labas prakses pieredzi Ziemeļvalstīs, FIVE-O projekta Mentoringa programma Latvijas lauku sievietēm ietvaros. Materiālu var izmantot universitātēs un augstskolās ekonomikas un uzņēmējdarbības un sabiedrības pārvaldes studiju programmās, kā arī daudzās mūžizglītībā iekļautās programmās, kas veicina zināšanu pārnesi un labas prakses pieredzes izplatīšanu. ISBN... Jelgava, 2007

3 Saturs Priekšvārds 4 1. Kas ir mentorings 6 Ieskats mentoringā 6 Ārvalstu pieredze mentoringā 10 Mentorings Latvijā 12 Biedrība Līdere 12 Projekts FEM 13 Mentoringa attīstības perspektīvas Mentoringa process un tā vadīšana 30 Mentoringa veidi un modeļi 30 Mentoringa kustības principi 31 Mentora un pieredzes pārņēmēja lomas un uzdevumi 32 Mentoringa programmu īstenošana 37 Plānošana un finansēšana 39 Koordinatora izvēle 39 Dalībnieku piesaiste un atlase 40 Tikšanās un sadarbības norise 42 Vēlamās apmācības, to tēmas un saturs 46 Mentoringa uzraudzība un rezultātu novērtēšana 52 Iespējamās problēmas un kļūdas Ieteikumi mentoringa dalībniekiem 57 Biznesa plāna sagatavošana 57 Uzņēmuma un produktu ietekmējošo faktoru analīze 62 SVID analīze 62 PEST analīze 64 Michael Porter piecu spēku modelis 66 Portfolio analīze/bostonas Counsalting Group matrica 68 Tirgus segmenta/patērētāju analīze Lietderīgi kontakti un interneta adreses Pielikumi Izmantotie avoti 111 3

4 Priekšvārds 2004.gada augustā Latvijā tika uzsākts Interreg /// B projekts FEM (Female Entrepreneurs Meetings in the Baltic Sea Region) Sieviešu uzņēmēju tīkla veidošana Baltijas jūras reģionā, kura viens no galvenajiem mērķiem - katras projektā iesaistītās valsts (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas) labāko pieredzi sieviešu iesaistīšanā uzņēmējdarbībā un aktīvas dzīves pozīcijas veidošanā ieviest pārējās projekta dalībvalstīs, lai veicinātu līdzsvarotu visa Baltijas jūras reģiona attīstību. Projekta uzdevumi: 1. Uzņēmējdarbības resursu centru radīšana, lai palīdzētu sievietēm uzsākt ekonomiskās aktivitātes, iekļauties darba tirgū un kļūt par uzņēmējdarbības ideju tālāknesējām; 2. Uzņēmējdarbībā iesaistīto lauku sieviešu nacionālā un starptautiskā sadarbības tīkla veidošana, lai veicinātu gan individuālo, gan organizāciju sadarbību; 3. Mentoringa programmas ieviešana, lai zinošākās un veiksmīgākās uzņēmējas nodotu savu pieredzi iesācējām un palīdzētu risināt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus; 4. Mikrokredīta kustības tālāka attīstība, veidojot jaunas grupas un veicinot grupu savstarpēju sadarbību un palīdzību; 5. Starptautiskās sadarbības un e-komercijas attīstīšana saražotās produkcijas noieta tirgus paplašināšanai. Šī rokasgrāmata ir veidota kā palīgs mentoringa prakses nostiprināšanai Latvijā, gan vietējo, gan starptautisko labāko piemēru pārņemšanai, pārsvarā izmantojot FEM projekta pieredzi. Uzņēmējdarbības attīstīšana laukos ir īpaši nozīmīga Latvijas lauku attīstības kontekstā. Reģionos ir augstāks bezdarbs nekā pilsētās, it īpaši sieviešu vidū. Katrs cilvēks bez darba ir neizmantotas iespējas valsts, sabiedrības un personības attīstībā. Ir būtiski palīdzēt lauku reģionu iedzīvotājiem mācīties nopelnīt, nevis samierināties ar dzīvi no dotācijām, vienalga, vai tās nāk no valsts vai no radiniekiem. Valstij ir svarīgi, lai cilvēki no pabalstu saņēmējiem kļūtu par nodokļu maksātājiem un tas ir būtiski arī pašiem cilvēkiem, jo tas uzlabo arī viņu dzīves kvalitāti. Tas liek domāt par efektīviem zināšanu pārneses pasākumiem, kā arī atbalstu zināšanu pārneses procesos uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Tieši mentorings ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt jaunu uzņēmēju skaitu un izaugsmi. Mentorings veicina uzņēmēju kvalifikācijas, kompetences, starptautisko biznesa attiecību un profesionālo zināšanu paaugstināšanos. Latvijā mentoringa jomā aktīvi darbojas arī biedrība Līdere, kuras darbība ietver gan ikgadējus pētījumus par sievietēm uzņēmējām, gan seminārus un konfe- 4

5 rences, gan plānveidīgas mentoringa programmas ieviešanu Latvijā un literatūras izdošanu, kā arī uzņēmēju un valsts dialoga veicināšanu. Mentoringa rokasgrāmata ir sagatavota, balstoties uz sieviešu uzņēmēju mentoringa pieredzi Latvijā, Somijā, Igaunijā, Zviedrijā, kā arī citās valstīs. Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt sabiedriskajām organizācijām, resursu centriem, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmējiem arī pēc FEM projekta beigām uzsākt un veiksmīgi attīstīt mentoringa kustību. Rokasgrāmata sniedz atbalstu un konkrētus padomus tiem, kas īsteno vai plāno īstenot mentoringa projektus. 5

6 Ieskats mentoringā 1.Kas ir mentorings? Vārds mentorings ir atvasināts no vārda Mentors (grieķu valodā Mentor), kā Homēra eposā Odiseja sauc Odiseja dēla Tēlemaha audzinātāju - gudru sirmgalvi. Mentoringu vēsturiski var salīdzināt ar darbaudzināšanu, kas bija ļoti izplatīta, pat obligāta padomju gados. Tomēr, salīdzinot ar darbaudzināšanu, mentorings ir plašāks jēdziens, jo veicina indivīda iniciatīvu un karjeras izaugsmi ne tikai uzņēmuma iekšienē, bet arī reģionā kopumā. Mentorings atšķirībā no darbaudzināšanas visbiežāk tiek īstenots programmu veidā, viena no tādām ir arī mentoringa kustība FEM projektā. Mentorings ir zināšanu pārneses process, kuru īsteno pieredzējuši mentori un pieredzes pārņēmēji. Mentoringa attiecību pamatā ir mentora zināšanas un pieredze, kas ļauj pieredzes pārņēmējam apsvērt viņa rīcībā esošās iespējas, resursus un veicināt to izmantošanu konkrētas problēmas risinājumam vai mērķa sasniegšanai. Visbiežāk mentoringa programmas tiek veidotas: Individuāliem uzņēmējiem; Uzņēmumiem; Pedagogiem; Sociāla rakstura projektos iesaistītām cilvēku grupām (bezdarbniekiem, māmiņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, imigrantiem ar mērķi integrēties darba tirgū, utml.). Dažādā mentoringa pielietojuma dēļ mūsdienās nevienam nav īsti izdevies izveidot vienu vienīgu mentoringa formulējumu. Tomēr, apkopojot dažādus mentroringa jēdziena skaidrojumus, iespējams izvirzīt šādu vienotu mentoringa jēdziena izpratni: mentoringa attiecības attīstās starp pieredzējušu personu (mentoru), kura piekrīt sniegt palīdzību un atbalstu citai personai (pieredzes pārņēmējam), kura ir mazāk pieredzējusi, ar mērķi sekmēt pieredzes pārņēmēja izaugsmi un panākumus. Šādām mentoringa attiecībām jāattīstās vidē, kurā valda savstarpēja uzticēšanās un abpusēja cieņa, regulāra iesaistīto pušu mijiedarbība ir rezultatīva. Mentoringa programmas sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, biedrība Līdere, 6

7 Lai labāk izprastu, kas ir mentorings, tālāk skaidrojam arī tos zināšanu pārneses procesus, kas ir tuvi mentoringam, bet tomēr nav mentorings: Ieteikumu/padomu sniegšana mērķēta uz to, lai palīdzētu personai pieņemt lēmumu darbības laikā (procesā); Apmācība termins, kas daudz tuvāks komerciālai jomai, mērķis - uzlabot prasmes, ietver instrukcijas, prezentācijas un pārraudzību; Konsultēšana process, kurā speciālists prasa samaksu par pakalpojumiem savā specialitātē; Praktiska sagatavošana vai trenēšana - mācīšanai specifiskas prasmes, profesionāla sagatavošana šajās prasmēs un dalīšanās pieredzē noteiktās darbībās ar mērķi uzlabot šīs prasmes. Termins parasti tiek lietots attiecībā uz trenēšanu sportā; Darbaudzināšana vai coaching metode process, kurš virzīts uz mērķu sasniegšanu dažādās dzīves jomās. Tā ir partnerattiecību veidošanas tehnoloģija. Sadarbībā ar darbaudzinātāju (coach) tiek skaidri definēts mērķis un izraudzīti un apgūti līdzekļi, lai tiektos uz mērķa sasniegšanu. Uzskatāmi atšķirības starp apmācību, konsultēšanu, praktisku sagatavošanu (trenēšana), darbaudzināšanu vai coaching metodi un mentoringu aplūkojamas 1.1. tabulā tabula Mentoringam līdzīgi zināšanu pārneses procesi Metode Mērķis Pielietojums Ierobežojumi Ieteikumu/padomu sniegšana Apmācība Palīdzēt personai pieņemt lēmumu darbības laikā (procesā) Zināšanu pilnveidošana noteiktā jomā, rezultātā iegūstot apliecinājumu dokumentu, sertifikātu, u.c. Problēmu, sarežģījumu situācijās, kad persona nespēj pati rast risinājumu Situācija, kad nepieciešama zināšanu iegūšana vai pilnveidošana noteiktā jomā, kā arī iespējams apliecinājums zināšanu apguvei Krūze. L.S. Coaching vadītāja instruments. Biznesa psiholoģija g.decembris/2007.g.janvāris., lpp. Sniedzot padomu, tiek nodots arī paša padomdevēja viedoklis un pati persona nenonāk pie risinājuma saviem spēkiem Nav individuāla pieeja, salīdzinoši maz tiek attīstītas praktiskās iemaņas, personiskā izaugsme 7

8 Metode Mērķis Pielietojums Ierobežojumi Konsultācijas Problēmas risināšana, nopērkot atbildi Kad problēma skar kādu no jomām, ko nevar atrisināt pašu spēkiem, piemēram, laika, zināšanu vai citu nepietiekamu resursu dēļ. Izdevumi konsultanta apmaksai, iespējamas kļūdas konsultants nesniedz pareizo risinājumu, kā arī eksistē ierobežojumi klienta kompetences paaugstināšanā Praktiska sagatavošana vai trenēšana Konkrētu, darbam nepieciešamu prasmju un iemaņu apgūšana, dažreiz attieksmes maiņa Kad konkrēta darba veikšanai pietrūkst nepieciešamās prasmes (prezentācijas iemaņas, pārdošanas prasmes, utt.) Nepieciešama pārnese no darba auditorijā uz reālo dzīvi. Dažreiz (ne vienmēr) ir arī individuāla pieeja Darbaudzināšana vai Coaching metode Uzdevuma risināšana, attīstot klienta patstāvību un atbildību par rezultātu Ja nav panākumu, jo ir zema darbinieku iniciatīva, atbildība un personiskā ieinteresētība coach ir speciālists par procesu, nevis produktu Nepieciešamas coach prasmes organizācijas kultūrā ir jāatbalsta patstāvība, atbildība un darbinieku iniciatīva Mentorings Uzdevumu risināšana pieredzes apmaiņas rezultātā Nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju sākuma fāzē; palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem pārvarēt grūtības un atrisināt problēmas un izaugt Iespējams, tiek nodoti arī vērtīgi padomi, nelāgi ieradumi, pieredzes pārņēmējs var kļūt emocionāli un profesionāli atkarīgs no mentora Atšķirībā no citiem zināšanu pārneses veidiem mentoringā pieredzes pārņēmējs, pirmkārt, pats ir atbildīgs par mācīšanās procesu. Mentoram nav tiesību mēģināt mainīt pieredzes pārņēmēja uzskatus vai tieši nodot tam savas prasmes. Mentors var ierosināt, vadīt, atbalstīt un jautāt. Mentora galvenais uzdevums ir radīt labu attiecību saikni. Mentors nesniedz problēmas risinājumu, bet ar diskusiju palīdzību uzvedina uz pareizā ceļa risinājuma meklējumos. Mentorings tiek raksturots kā abu pušu mācīšanās un attīstības process, kas ir nozīmīgs personīgā laika un enerģijas ieguldījums gan no mentora, gan piere- 8

9 dzes pārņēmēja puses. Mentoringā pieredzes pārņēmējs (jaunais uzņēmējs) ir izvērtējis sava biznesa iespējas, resursus, attīstības ceļus, kā arī guvis uzmundrinājumu un jaunas ierosmes, prasmes un kontaktus. Arī mentors gūst jaunas ierosmes un mentoringa procesā ir izvērtējis savu pieredzi, nereti - savu biznesu un tā tālākas attīstības iespējas. Mentorings ir abu pušu darbības analīze, izvērtējums un turpmākās attīstības iezīmēšana. Galvenie mentoringa uzdevumi ir: palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem sasniegt ar biznesu saistītos mērķus; iesaistīt uzņēmējus aktīvā uzņēmēju tīklā un palīdzēt uzsākt sadarbību ar jauniem biznesa partneriem; nodrošināt uzņēmumu ilgtspēju sākuma fāzē; sekmēt profesionālu orientāciju, jaunas zināšanas; sekmēt pieredzes apmaiņu, izvairīšanos no kļūdām. Mentoringa process sākas ar to, ka topošais pieredzes pārņēmējs ir identificējis savu problēmu un vēlas to risināt. Topošais pieredzes pārņēmējs vēršas pēc palīdzības pie organizācijas, kas piedāvā mentoringa programmu. Pieredzes pārņēmējs tiekas ar programmas vadītāju un piesaka savu dalību šajā programmā. Dažādās valstīs ir dažādi pieteikumi, kas izriet no mentoringa programmas specifikas un dalībnieku atlases kritērijiem. Pieredzes pārņēmējs parāda savu problēmu un raksturo, kādu mentoru vēlētos. Programmas vadītājs izvēlas atbilstošāko mentoru un organizē pirmo tikšanos starp pieredzes pārņēmēju un mentoru. Paralēli norisinās semināri un apmācību programmas gan mentoriem, gan pieredzes pārņēmējiem. Mentoringa raksturīgākās iezīmes: pārdomātas, apzinātas, brīvprātīgas attiecības; ar vai bez noteikta laika limita; attiecības tiek veidotas ar uzņēmuma vai organizācijas piekrišanu vai atbalstu (tas var būt vai nu pārraudzītāju un administratoru sniegts akcepts, vai arī šādas attiecības saskan ar uzņēmuma mērķiem un konceptiem); mentoringa attiecības veidojas starp, zinošu pieredzes bagātu personu (mentoru) un vienu vai vairākām (pāru vai grupu mentorings) personām (pieredzes pārņēmējiem); iesaistītās personas pārsvarā nemēdz būt tieši viena otras pakļautībā; šādu attiecību rezultātā labumu gūst abas iesaistītās puses (katra savā laikā) tiek veicināta personiskā izaugsme, karjeras attīstība, izveidots un nostiprināts dzīvesveids, tiek izjusts garīgs piepildījums, sasniegti mērķi, kā arī gūti panākumi citās mentoram un pieredzes pārņēmējam būtiskās jomās; mentoringa attiecības ir ieguvums sabiedrībai, kurā šādas attiecības attīstās; 9

10 visas aktivitātes šo attiecību ietvaros parasti notiek individuāli (pārī), nelielās grupās, vai arī, izmantojot elektroniskus un telefoniskus saziņas līdzekļus; visbiežāk šādu attiecību mērķis ir savstarpēja atbalsta un ieteikumu sniegšana, abpusēja dalīšanās zināšanās un pieredzē, vadīšana un lomu modelēšana. 3 Mentorings ir nozīmīgs arī ilgtermiņā, jo mentors sekmē jaunu uzņēmēju attīstību, tiek dibināti jauni uzņēmumi un radītas jaunas darbavietas. Mentorings ir iekļauts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā gadam vienā no prioritātēm - jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu radīšanā, nodrošinot vienotu un efektīvu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, izmantojot arī mentoru konsultācijas. Ārvalstu pieredze mentoringā Nepieciešamība pēc mentoringa kustības uzņēmējdarbības veicināšanā ir arī citās valstīs. Tāpat citur salīdzinoši ar lielākām grūtībām uzņēmējdarbības uzsākšanā un vadīšanā saskaras tieši sievietes. Tieši šo iemelsu dēļ mentorings ir īpaši izplatīts sieviešu uzņēmēju vidū ES dalībvalstīs. Eiropā mentoringa popularitāte augusi pēdējos gadus. Aptuveni 45% no esošajām organizācijām, kas īsteno mentoringa programmas, ir izveidotas pēc 1981.gada. Eiropas Komisija ir definējusi mentoringu kā efektīvu līdzekli un nepieciešamu nosacījumu uzņēmējdarbības vides attīstīšanai, bezdarbnieku skaita samazināšanai, kā arī uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai. 4 Mentorings kā uzņēmējdarbības attīstības un veicināšanas instruments īpaši aktīvi izmantots tiek Skandināvijas valstīs, Īrijā, kā arī Somijā un Igaunijā. Šo valstu pieredze pierāda, ka mentorings ir efektīvs zināšanu pārneses līdzeklis, kas palīdz veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Tālāk detalizētāk aprakstīta Somijas, Zviedrijas un Igaunijas mentoringa pieredze. SOMIJA Kā labs piemērs, izvērtējot mentoringa attīstības iespējas, ir Somijas mentoringa pieredze. Puse Somijas darba ņēmēju jeb 2,5 miljoni ir sieviešu, gandrīz trešdaļu no uzņēmumu šajā valstī vada sievietes. Liela loma šajā procesā ir Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūrai (SSUA), kas realizē dažādus atbalsta modeļus, palīdzot sievietēm uzsākt vai nostiprināt biznesu, tai skaitā mentoringu. 3 Research study on business mentoring activities. Phase one: literature review and inventory of business mentoring activities. Affiliation of Multicultural Societies & Service Agencies of BC, March 2006, Canada, 16 p. 4 Be as mentor, act as a mentor, feel like mentor. 1st Baltic Mentor Conference, Riga, October 4, 2005, Conference materials, 5 lpp. 10

11 SSUA mentoringa procesu organizē aģentūras projekta vadītājs un koordinators. Pieredzes pārņēmēji var pieteikties mentoringa programmai, izpildot noteiktas formas anketas, pēc kuru analīzes norit intervijas ar programmas koordinatoru. Intervijā tiek noskaidrotas pieredzes pārņēmēju vajadzības, tādējādi uzzinot, kāds, viņuprāt, būtu ideāls mentors, vai viņš vēlas padomdevēju no tās biznesa jomas, kurā darbojas pats, vai kādas citas. Mentoru meklējumos tiek izmantoti profesionālie, uzņēmēju asociāciju, kā arī personiskie kontakti. 5 Papildus aģentūra organizē īpašus pasākumus, kuros stāsta, kas ir mentorings. Uz šiem semināriem tiek aicināti gan pieredzes pārņēmēji, gan topošie mentori. Atsevišķi tiek organizēta apmācība gan mentoriem, gan pieredzes pārņēmējiem. Mentori nesaņem atlīdzību par darbu mentoringa programmā, tomēr lielākā daļa mentoru uzsver, ka iegūst nenovērtējamu gandarījumu un piedzīvo izaugsmi, darbojoties šajā programma. ZVIEDRIJA Zviedrijā mentoringa attīstība ir cieši saistīta ar Minervas skolu līderība un attīstība. Minervas projekts vēlāk ir pārtapis par Minervas fondu reģionālo resursu centru sievietēm un mentoringa oāzi. Minervas fonda mentoringa projektos pieredzes pārņēmējām ir jāiemaksā neliela dalības maksa, lai kļūtu par programmas dalībniecēm. Šajā programmā mentori palīdz viņām attīstīt savas prasmes un iemaņas. Par mentoriem var kļūt gan vīrieši, gan sievietes, bet padomu saņem vienīgi sievietes. Līdzās pieredzes apmaiņai starp mentoru un padoma ņēmēju mentoringa programma piedāvā padomu došanu gan individuāli, gan grupā, seminārus, regulāras mentoru un padomu ņēmēju tikšanās 12 mēnešu laikā. Tas ir nodarbību komplekss, kas palīdz labāk izprast mentoringa būtību. Programmā ir piedalījušās vairāk nekā 100 pieredzes ņēmējas, kas atzīst dalība palīdzējusi attīstīt profesionālās iemaņas, stiprināt pašapziņu un pārliecību. Dalībnieki atzīst, ka pats svarīgākais ir skaidri definēt savu problēmu un vēlamās mentora īpašības, lai kopīgais 12 mēnešu ilgais darbs būtu pēc iespējas produktīvāks. IGAUNIJA Igaunijā mentoru kustība pastāv jau sešus gadus. Pirmajiem projektiem finansējums tika gūts no Minervas fonda (Zviedrijā), pašreizējos projektus finansē Amerikas vēstniecība un Ziemeļvalstu Ministru padome. Kā vienus no nozīmīgākajiem mentoringa projektiem Igaunijā var minēt Enterprise Estonia (Igaunijas uzņēmums) projektu un Women to the top jeb Sievietes augšup pa karjeras kāpnēm projektu. Enterprise Estonia ir nacionāli valstiska biznesa atbalsta sistēma, kas piešķir finansējumu uzņēmumiem, 5 Līdere. Ceļvedis Latvijas uzņēmējām, 2004., SO Līdere. 11

12 kuri uzsāk savu biznesu. Mentoringa projekta ietvaros mentori tiek meklēti tiem uzņēmējiem, kas ir saņēmuši starta kapitālu no šīs nacionālās atbalsta sistēmas. Mentori tiek meklēti ar reklāmas palīdzību, informāciju ievietojot gan laikrakstos, gan interneta mājas lapās, ko visbiežāk apmeklē biznesa cilvēki. Mentori piesakās paši un projektā darbojas bez atlīdzības. Šis ir pilotprojekts noslēguma posmā un tā vadītāji secina, ka lielākā daļa no pāriem darbojas ļoti veiksmīgi. Otrs ir sieviešu apmācības centra mentoringa projekts Women to the top, kas ir starptautisks projekts, ko vada Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrija. Tā galvenais mērķis ir atbalstīt sievietes, kas sāk savu vadītājas karjeru. Projekts interesants ar to, ka pieredzes pārņēmējas ir sievietes, bet mentori vīrieši. Igaunijā mentoringa projekti galvenokārt ir orientēti uz to, lai uzņēmumus attīstītu un padarītu dzīvotspējīgus, jo uzņēmējdarbībā tieši pirmais darbības gads ir īpaši kritisks un izšķirīgs. Grāmatas autori ir veikuši papildus izpēti, lai salīdzinātu mentoringa attīstību sieviešu uzņēmēju vidū dažādās FEM projekta partnervalstīs. Kopumā, kā liecina pētījums, katrā valstī ir nedaudz atšķirīga mentoringa izpratne un pieredze. Latvija un Igaunija seko Somijas modelim, kur mentors dalās savā pieredzē, nesaņemot par to atlīdzību. Šajā modelī ir gan pāru, gan grupu mentorings. Norvēģijā pārsvarā norit grupu mentorings un mentors saņem atlīdzību par darbu ar jaunajiem uzņēmējiem, viņiem veltīto laiku. Zviedrijā lielāks atbalsts mentoringa programmu īstenošanā tiek saņemts no valsts un pašvaldībām, kas apmaksā arī mentora atalgojumu. Mentorings Latvijā Mentorings Latvijā ir sākts, pateicoties biedrībai Līdere un projektam FEM. Abos gadījumos tiek piesaistīts finansējums, īstenotas mentoringa programmas un popularizēta mentoringa kustība, informējot par mentoringu un tā programmu rezultātiem masu medijus. Līdere aktīvi darbojas pilsētā dzīvojošo sieviešu iesaistīšanā mentoringā, savukārt projekts FEM veltīts galvenokārt Latvijas lauku sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai. Biedrība Līdere Līdere ir sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijas sievietes, uzņēmējas un speciālistes savā jomā. Organizācijas darbības mērķis ir aktivizēt mentoringa kustību Latvijā, atbalstīt topošās un esošās uzņēmējas Latvijas pilsētās un laukos, paaugstināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu dibināšanā un jaunu darbavietu veidošanā, nodrošināt vienkopus brīvi pieejamas informācijas un konsultācijas iespējas. 12

13 2005.gada sākumā Līdere sadarbībā ar Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūru (Women s Enterprise Agency Finland) un ar LR Ekonomikas ministrijas atbalstu uzsāka pirmās Mentoringa programmas uzņēmējiem ieviešanu Latvijā. Pirmajā mentoringa programmā 2005.gada februārī tika izveidoti 12 pāri (6 Jelgavā, 4 Rīgā un 2 Rēzeknē). Programma ilga vienu gadu, topošie un jaunie uzņēmēji tuvojās izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, analizēja esošā un potenciālā biznesa iespējas. Bija idejas, no kurām pēc nopietnas izpētes vajadzēja atteikties. To vietā ir radušies jauni biznesa videi un iespējām piemērotāki uzņēmējdarbības veidi, kas tiek attīstīti. Līdere sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru Latvijas Fakti ir veikusi pētījumu, lai novērtētu mentoringa rezultātus. Pētījums liecina, ka lielākā daļa aptaujāto mentoru un pieredzes pārņēmēju sadarbību mentoringā raksturo kā pozitīvu pieredzi. Līdere organizē arī kompetenču paaugstināšanas programmas mentoringa dalībniekiem gadā Līdere uzsāka jau 4. mentoringa programmu Latvijas uzņēmējām. Projekts FEM Baltijas jūras reģiona valstu projekts FEM ir devis iespēju daudzām Latvijas lauku un mazpilsētu sievietēm spert soli pretī veiksmīgai uzņēmējdarbībai gan šī, gan līdzīgu projektu ietvaros. Projektā FEM īstenots dažādu sieviešu uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu kopums vairāku gadu garumā. Projekta FEM ietvaros ir izveidotas interesentu tikšanās vietas (informācijas punkti) un tehniski aprīkoti resursu centri, kuros sievietes var iegūt informāciju par semināriem, konferencēm un iespējām uzsākt savu biznesu vai satikt tās uzņēmējas, kas sevi uzņēmējdarbības jomā jau ir pierādījušas. Latvijā šobrīd ir izveidoti 17 informācijas punkti un seši resursu centri, kas aptver visus Latvijas reģionus, proti, Jelgavā, Ludzā, Preiļos, Cēsīs, Bauskā un Laucienā. Tajos darbojas koordinatori, pie kuriem ir iespējams iegūt svarīgāko informāciju par atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai. Galvenais ekselences centrs atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Resursu centri organizatoriska struktūra konsultatīvai, informatīvai un tehniskai palīdzībai, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanu uzņēmējdarbībā. Informācijas punkti mazāka mēroga informatīvie un konsultatīvie centri, kas saistīti ar reģiona resursu centriem. 13

14 Otrais projekta FEM pasākumu bloks ir informācijas infrastruktūras radīšana. Sieviešu uzņēmēju veiksmīgai sadarbībai Baltijas jūras reģionā ir nepieciešama informācijas apmaiņa un iespēja satikties gan klātienē, gan neklātienē. Projekta ietvaros tiek veidota sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta mājas lapa, ar kuras palīdzību lauku sievietēm iespējams veidot jaunus kontaktus, apmainīties ar pieredzi un saprast citai citu. Līdzās pārējam FEM projekta aktivitātēm projektā iesaistītajām sievietēm ir iespēja paņemt mikrokredītu. Projektā FEM ir izveidota un veiksmīgi darbojas 31 mikrokredīta grupa. Mikrokredīta pieejamība dod iespēju daudzām sieviešu grupām semināros, konferencēs un apmācību kursos iegūtās teorētiskās zināšanas izmantot praksē, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību un veicinātu ekonomisko attīstību vidē ap sevi. Mikrokredīta modeļa svarīgākā iezīme ir grupas darbs individuālā uzņēmējdarbībā, proti: Darbu uzsāk 3-5 sievietes, kas noslēdz savstarpējas sadarbības līgumu; Grupā sievietes apspriež un attīsta savas uzņēmējdarbības idejas un realizēšanas plānus; Aizdevumu uzņēmējdarbības uzsākšanai ņem grupa un lemj, kura no dalībniecēm ir jau gatava darbības uzsākšanai un kredīta izmantošanai; Katru mēnesi grupas dalībnieces nāk kopā un apspriež katras dalībnieces darbības rezultātus un aizdevuma atmaksu, tā veidojot sinerģijas efektu; Darbs grupā sniedz drošības sajūtu. Projekts veicinājis arī sieviešu iesaistīšanu starptautiskajā biznesā un iespēju savu produkciju piedāvāt plašākā tirgū. Šobrīd ir izveidota nacionālā sieviešu uzņēmēju datu bāze, kurā ir pieejama kontaktinformācija, produktu apraksti un fotogrāfijas ( Starptautiskajā projekta FEM mājas lapā www. feminfo.net ir pieejamas prezentācijas par katras partnera valsts sievietēm uzņēmējām un viņu piedāvātajiem produktiem. Norisinās arī dažādi ar e-komerciju, mārketingu un starptautiskās sadarbības veidošanu saistīti semināri. Mentoringa kustības attīstība lauku sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai ir svarīgs projekta FEM uzdevums. Projekta ietvaros mentoringa programma Latvijas lauku reģionos tika uzsākta 2004.gadā. FEM projekta ietvaros mentoringa programmā veiksmīgi darbojas 10 mentoringa pāri un 2 grupas Zemgalē, 5 pāri un 1 grupa Vidzemē un pa 5 pāriem Latgalē un Kurzemē. FEM projektā ir notikuši vairāki mentoringa semināri un darbs grupās visā Latvijas teritorijā. Pirmie semināri tika organizēti, lai iepazīstinātu lauku uzņēmē- 14

15 jas ar mentoringa ideju un principiem, kā arī, lai atlasītu mentoru un jauno uzņēmēju pārus un grupas. FEM projekta darba grupas ir bijušas veltītas mentoringa pieredzes apmaiņai, labas prakses piemēru apzināšanai, kā arī pirmo rezultātu izvērtēšanai. Pievienotajā kartē (Skat zīm.) attēloti FEM projekta sasniegumi reģionālā griezumā (izveidotie resursu centri un informācijas punkti, mikrokredīta grupas, mentoringa pāri un grupas, kā arī Latvijas lauku sieviešu vietējo organizāciju tīkls, kas aktīvi iesaistījies projektā). Izveidotais tīkls, kas attēlots 1.1. zīmējumā, ir būtisks ne tikai sieviešu uzņēmējdarbībā kopumā, bet arī tieši mentoringa attīstībā. Mentoringa kustībā sadarbības tīkls un saites ir ļoti nozīmīgas - darbojas kā atbalsta sistēma mentoringa darbībai reģionos. Mentoringa pāri un grupas neeksistē kā vientuļas salas visā Latvijas teritorijā, bet ar resursu centru un informācijas punktu, tāpat mikrokredītu grupu starpniecību ir saistīti ar daudz un dažādiem konsultantiem Tādējādi ir iespējams izplatīt informāciju, iegūt gan mentoru, gan potenciālo pieredzes pārņēmēju kontaktus un veidot sadarbību, kas balstīta uz mērķa sasniegšanu. Mentorings Latvijas reģionos gūst nozīmīgu atbalstu no citām FEM projekta sastāvdaļām, vienlaikus bagātinot šos pārējos projektā attīstītos darbības veidus un dodot savu nozīmīgu ieguldījumu kopējā projektā. Tā ir inovācija, kas Latvijā radīta FEM projekta ietvaros. Izmantojot šos izveidotos tīklus, mentors un pieredzes pārņēmējs var darboties kompleksi mērķa sasniegšanā, proti, atrast informāciju un kontaktus biznesa uzsākšanai, gūt materiālu un finanšu iespējas (sadarbības partneri un iesaistīšanās mikrokredīta kustībā), kā arī izmantot iespējas savu produkciju vai pakalpojumus piedāvāt pircējiem citos Latvijas reģionos vai ārvalstīs. Ar šī projekta palīdzību un mentoringa programmu attīstību reģionos, kā arī konkrētos pagastos tiek veidots telpas kapitāls, kas rodas, savienojoties cilvēkkapitālam, materiālu un finanšu kapitālam un sociālajam kapitālam. 6 FEM projekta ietvaros mentorings ir brīvprātīgs personisks atbalsts, ko nodrošina aktīvas pieredzējušas sievietes uzņēmējas mentores. Mentors ir pieredzējis, zināšanas uzkrājis uzņēmējs, kurš velta savu laiku, pieredzi un ieteikumus, lai palīdzētu jaunajam uzņēmējam orientēties biznesa vidē un attīstīt savu darbību. 6 M.Krūzmētra. NGOs aso ne of the Human Capital Formation Factors in Latvia Rural Territories. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, 3.Ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā, jūnijs, 2007.Jelgava, Latvija. 15

16 attēls. FEM projekta sasniegumi reģionālā griezumā

17 Pieredzes pārņēmējs ir jauns uzņēmējs, kas vēlas attīstīt savu potenciālu, rast apstiprinājumu sava biznesa attīstībai, risināt kādu biznesa problēmu vai izvērtēt biznesa resursu izmantošanas efektivitāti. Mentores, kā arī pieredzes pārņēmējas, vairākumā gadījumu, tiek atlasītas mentoringa projekta ietvaros organizētos semināros un darba grupās. Dalībnieces aizpilda anketas, pēc kuru analīzes pārrunu ceļā tiek izveidoti mentoringa pāri vai grupas. Pāru mentoringa gadījumā jau sākumā abi vienojas, kāda būs sadarbība pārrunā pieredzes pārņēmēja identificēto problēmu, vēlamo rezultātu, iepazīstas viens ar otru, kā arī nosaka, cik bieži sazināsies un tiksies. Dalība mentoringa programmā ilgst aptuveni vienu gadu, tomēr sadarbību iespējams arī pagarināt. Ik pēc noteikta laika, balstoties uz mentoringa programmas noteikumiem, gan mentoram, gan pieredzes pārņēmējam jāsniedz pārskats programmas vadītājam par sadarbības rezultātiem. Tādējādi gan pāris, gan projekta koordinators var sekot līdzi panākumiem. Projekta FEM ietvaros tiek veikts arī pāru un grupu darbības monitorings jeb uzraudzība izveidota datu bāze ar esošajiem un potenciālajiem mentoriem un pieredzes pārņēmējiem (jaunajiem uzņēmējiem), kā arī apkopotas un izanalizētas no visiem Latvijas reģioniem datu bāzē esošo personu anketas. Analizējot un salīdzinot Latvijas mentoringa pētījumu, var secināt, ka vairākums mentoringa kustībā iesaistījušos sieviešu ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem ar vidējo, vidējo profesionālo un augstāko izglītību. Darbības jomas visbiežāk ir saistītas ar lauksaimniecisko darbību, ārstniecības augu audzēšanu un realizēšanu, projektu izstrādāšanu un vadīšanu, lauku tūrismu, sabiedrisko ēdināšanu; augļu, dārzeņu un ziedu tirdzniecību un floristikas pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības formas visvairāk ir individuālo uzņēmumu, SIA un zemnieku saimniecības, kurās vairākumā gadījumu nodarbināto skaits nepārsniedz 10 cilvēkus. Visaktīvāk projektā ir iesaistījušās sievietes no Zemgales un Vidzemes reģiona. Aktivitāte lielā mērā ir atkarīga no nevalstisko un sabiedrisko organizāciju darbības. Reģionos enerģiski darbojas Latvijas Lauku sieviešu apvienība, kas rosina uzņēmējas iesaistīties šajā projektā. Pirmie mentoringa projekta rezultāti Veiksmīgus rezultātus mentoringa programmā nav iespējams sasniegt ātri, tam ir vajadzīgs laiks. Rezultāti arī ne vienmēr ir kvantitatīvi izmērāmi, piemēram, daudzas pieredzes pārņēmējas norāda tādus galvenos rezultātus kā mani uzskati ir paplašinājušies, mana pašapziņa ir augusi, iepazinu labāk pati sevi un savus trūkumus, u.c. 17

18 FEM projekta ietvaros Latvijas lauku reģionos ir sasniegti šādi pirmie mentoringa kustības rezultāti: Audzis pieredzes pārņēmēju pašnovērtējums, piemēram, mani uzskati ir paplašinājušies, esmu ieguvusi pārliecību par sevi, manī ir radusies iniciatīva darboties, u.c.; Reģistrēti 3 uzņēmumi (SIA); Iesniegti un atbalstīti 5 projekti naturālo saimniecību pārstrukturizācijai; Sagatavoti 3 biznesa plāni kredītu saņemšanai uzņēmējdarbības attīstībai; Iegūti kontakti un izveidojusies sadarbība uzņēmējdarbības paplašināšanai, u.c. Projekta FEM ietvaros ir veikts arī mentoringa pāru un grupu darbības novērtējums - aptaujāti programmā iesaistītie mentori un pieredzes pārņēmēji par mentoringa pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, sadarbības rezultātiem, nepieciešamajiem uzlabojumiem nākotnē, u.c. (skat un 1.3. attēlu). Atbildot uz jautājumu par mentoringa pozitīvajiem aspektiem, lielākā daļa mentoru un pieredzes pārņēmēju (28%) atbildēja, ka galvenokārt tā ir palīdzība un atbalsts uzņēmuma sākuma fāzē. Salīdzinoši liels skaits gan mentoru, gan pieredzes pārņēmēju kā mentoringa pozitīvāko aspektu minēja emocionālo uzmundrinājumu (21%) un drošības sajūtu (17%), kas ir pats svarīgākais, lai sieviete laukos uzdrīkstētos uzsākt personības un biznesa attīstības ceļu. Būtisks pozitīvs faktors ir arī jaunu kontaktu izveidošanās un sadarbības partneru atrašana mentoringā. droš bas saj ta 17% izvair šan s no k d m 5% jauni kontakti, sadarb bas partneri 14% iesp ja piedal ties semin ros 5% emocion ls uzmundrin jums 21% pal dz ba uz muma s kuma f z 28% abu pušu ieguvuma princips 10% 1.2. attēls. Mentoringa pozitīvie aspekti projekta FEM mentoru un pieredzes pārņēmēju skatījumā 18

19 Analizējot negatīvos aspektus mentoringā, redzams, ka lielākā daļa mentoru un pieredzes pārņēmēju (40%) min, ka mentoringā nav būtisku negatīvu aspektu. Kā būtiski negatīvie aspekti tiek minēti, piemēram, mentora un pieredzes pārņēmēja atšķirīgā pieredze un zināšanas, kas ne vienmēr ļauj sadarboties uz viena viļņa ; kā arī aspekti, kas saistīti ar nepietiekamu infrastruktūras nodrošinājumu, piemēram, ierobežota piekļuve internetam, it īpaši attālos lauku reģionos, kā arī ģeogrāfiskais attālums starp mentoru un pieredzes pārņēmēju. Dažiem mentoriem un pieredzes pārņēmējiem bija neskaidri mentoringa principi un pielietojamās metodes, kas nozīmē, ka mentoringa programmām nākotnē jāliek lielāks uzsvars uz mentoringa dalībnieku apmācību tieši mentoringā, kā arī jāveic lielāks izskaidrojošais darbs. nav b tisku negat vu aspektu 40% eogr fiskais att lums 7% ierobežota piek uve Internetam 12% laika resursa tr kums, ko velt t sadarb bai 10% gr t bas uztic ties 10% nav gaid tais rezult ts no sadarb bas 2% neskaidri mentoringa principi un metodes 7% daž da l me a zin šanas un pieredze 12% 1.3. attēls. Mentoringa negatīvie aspekti projekta FEM mentoru un pieredzes pārņēmēju skatījumā 19

20 Mentore Nelda Bailīte saņem biedrības Līdere balvu Gada mentors, 2005.gada decembris Mentoringa grupā Vaidavā: (vidū mentore Nelda Bailīte kopā ar pieredzes pārņēmējām (no kreisās) Daci Baueri, Nadīnu Rozīti, Zinaīdu Supi un Zeltīti Kavieri 20

21 Starptautiskais mentoringa seminārs Skaistkalnē, 2005.gada augustā Ciemos pie Igaunijas mentorēm (Starptautiskais mentoru pieredzes apmaiņas seminārs, 2005.gada pavasaris ) 21

22 Resursu centra atklāšana un mentoringa seminārs Latgalē, Preiļos, 2005.gada ziema Arī FEM projekta ietvaros veiktās intervijas ar mentoriem un jaunajiem uzņēmējiem rāda mentoringa nepieciešamību, apstiprinot faktu, ka tas ir veiksmīgs abu pušu mācīšanās process, kur gan mentors, gan jaunais uzņēmējs iegūst jaunas zināšanas, attīsta profesionālās iemaņas un iegūst jaunus / dažādus kontaktus un sadarbības iespējas. Mentore Agita Hauka SIA Aizlīči valdes priekšsēdētāja, kosmētiķe, masiere, kā arī Iecavas sieviešu kluba Liepas valdes priekšsēdētāja, kura jau gadu pieredzē dalās ar Arnitu Kauķi, kas pašreiz Iecavā vada savu zemnieku saimniecību, uzsver: vislabākais mentoringa kustībā ir tas, ka veidojas pozitīva, draudzīga vide, kā arī atbalsts, pleca sajūta, kas vieno mentoru un pieredzes pārņēmēju. Starp mentoru un pieredzes pārņēmēju izveidojas labas savstarpējās attiecības, kas netiek balstītas uz materiāliem labumiem un aprēķinu. Agita akcentē, ka viņa kā mentore noteikti ir ieguvēja. Sadarbība rosina arī viņas attīstību, jo ir iegūta jauna pieredze, kontakti, kā arī apziņa, ka palīdzi cilvēkam īstenot viņa sapņus un ieceres. Mentoringa kustībā tiek gūtas iespējas mācīties, satikti veiksmīgi cilvēki, kuri vēlas attīstīties un palīdzēt citiem. Ir patīkami nodot pieredzi sievietēm, kuras 22

23 vēlas par savu dzīvi atbildēt pašas, no tā iegūst arī viņu ģimenes. Turklāt, daloties pieredzē, arī mentors turpina mācīties un tā ir viņa alga par šo darbu, jo Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, mentora darbs netiek apmaksāts. Interesanta ir arī mentoringu grupu pieredze. Vidzemē, Vaidavas pagastā izveidota mentoringa grupa uzņēmējdarbības attīstības un grāmatvedības jomā, kur kā mentore veiksmīgi darbojas Nelda Bailīte. Nelda uzsver mentoringa grupas priekšrocības: Nemitīgi notiek savstarpēja bagātināšanās ar idejām, pieredzi, atbalstu. Katrā no mums ir daudz kas bezgala jauks. Kopā tas veido jaukus brīžus labā sabiedrībā, turklāt vēl ko labu iemācoties, ne tukši pļāpājot. Tas ir efektīvs un interesants sadarbības veids, jo tādējādi pieredzes pārņēmējas iegūst zināšanas ne tikai no mentora, bet arī cita no citas. Mentoringa attīstības perspektīvas Grāmatas autori piedāvā mentoringa programmu tālākai attīstībai Latvijas lauku reģionos vairākus modeļus: Resursu centri kā mentoringa programmu ieviesēji reģionos. FEM projekta ietvaros izveidotie resursu centri atrodas visos Latvijas reģionos, tādējādi mentoringa kustībai ir iespējams attīstīties vienmērīgi visā Latvijas lauku teritorijā; Sabiedriskās organizācijas kā mentoringa programmu ieviesējas sadarbībā ar nodarbinātības sekmēšanas, valsts, pašvaldību un privātām iestādēm un organizācijām; Mentoringa programmas tiek ieviestas kā publiskās privātās partnerības projekti. Publiskās un privātās partnerības (PPP) koncepcija nozīmē privātā kapitāla un resursu piesaisti sabiedrībai nepieciešamu objektu vai pakalpojumu attīstībai. Laika gaitā ir attīstījušās vairākas PPP formas jeb līgumu veidi, kas viens no otra atšķiras ar risku un ieguldījumu sadales proporciju starp valsti vai pašvaldību un uzņēmēju, kā arī ar privātā partnera piesaistes ilgumu. Privātie uzņēmēji varētu būt ieinteresēti mentoringa programmu realizācijā konkrētā reģionā, jo tādējādi tiek gatavoti uzņēmīgi un atbildīgi cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties uzņēmējdarbībā kā uzņēmēji vai konkrētas jomas speciālisti; Valsts vai pašvaldību aģentūras, kas paralēli citām uzņēmējdarbību veicinošām aktivitātēm nodarbotos arī ar mentoringa programmu īstenošanu un monitoringu; Ar mentoringa programmām iepazīstināt jau pamatskolas un vidusskolas izglītības līmenī, lai pēc tam augstākās izglītības un mūžizglītības līmenī veidotos uzņēmīgi, konkurētspējīgi profesionāļi, kuri spētu nodarbināt paši sevi 23

24 un citas personas, uzņemties risku un vadīt veiksmīgu biznesu. Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas (2000.gadā) mērķus, Eiropai, tai skaitā Latvijai, galvenā uzmanība jāpievērš zināšanām un jaunievedumiem. Svarīga šo centienu daļa ir veicināt kultūru, kas vairāk orientēta uz uzņēmējdarbību, sākot ar jauniem cilvēkiem un izglītību skolā. Skolotāji ne vienmēr ir ar uzņēmēju pieredzi un zināšanām, kā arī ieinteresēti skolēnu uzņēmējdarbības gara veidošanā un veicināšanā. Tādēļ mentora loma ir būtiska. Kā piemērs minams Eiropas Komisijas atbalstītais projekts Skolēnu miniuzņēmumi, kuri sekmīgāk un efektīvāk varētu darboties, izmantojot mentora palīdzību. Balstoties uz intervijām ar mentoringa programmā iesaistītajiem mentoriem, pieredzes pārņēmējiem, programmu koordinatoriem, kā arī nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjiem, autori ir izstrādājuši mentoringa attīstības Latvijā SVID (stipro, vājo pušu un iespēju un draudu) analīzi, grupējot faktorus politiskajos, ekonomiskajos, sociālajos un tehnoloģiskajos faktoros. 1.4 attēlā redzami galvenie aspekti, kas ietekmē mentoringa attīstību Latvijā. 24

25 Sociālie faktori: - emocionālais uzmundrinājums - jauni kontakti, sadarbības partneri - drošības sajūta - abas puses ir ieguvējas - iespēja piedalīties semināros Ekonomiskie faktori: - vienots un efektīvs atbalsts biznesa uzsākšanā; - jaunu uzņēmumu skaita palielināšanās; - uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanās Stiprās puses Mentoringa attīstība reģionos Sociālie faktori: - dažāda līmeņa zināšanas un pieredze - laika resursa trūkums, ko veltīt sadarbībai - grūtības uzticēties Tehnoloģiskie faktori: - ierobežota piekļuve internetam Vājās - ģeogrāfiskais puses attālums (slikta satiksmes infrastruktūra) Iespējas Draudi Sociālie faktori: - pieredzes pārņēmēju potenciāls reģionos - atbalstoši masu mediji Politiskie faktori: - valsts atbalsts - iespējas piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu - iespējas mentoringu ieviest izglītības sistēmā Sociālais faktors: - mentoru interese kā brīvprātīgajiem Politiskais/ Ekonomiskais faktors: - mentoringa programmu ieviešanas kapacitāte 1.4. attēls. Mentoringa attīstības Latvijas lauku reģionos stiprās un vājās puses, iespējas un draudi 25

26 Ir izveidota perspektīvā mentoringa programmu īstenošanas shēma (1.5. attēls), kura ietver galvenās iesaistītās puses mentoringā. Mentori Pieredzes pārņēmēji Sadarbības partneri: nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi Mentoringa programmu ieviesēji Finansētāji: ES fondi, valsts atbalsta programmas, nevalstiskās un privātās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes Jauni uzņēmumi/ jaunas biznesa idejas Spēcīgāki, konkurētspējīgāki esošie uzņēmumi 1.5. attēls. Mentoringa programmu iespējamā īstenošanas shēma Latvijas reģionos Tālāk detalizētāk aprakstīta trīs iesaistīto spēlētāju loma un uzdevumi mentoringa programmu nodrošināšanā. Mentoringa programmu ieviesēji: Veido starptautiska, nacionāla un reģionāla mēroga mentoringa programmas uzņēmējiem; Piesaista gan vietējās sabiedriskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus, gan starptautiskos sadarbības partnerus; Piesaista programmām nepieciešamo finansējumu; Sniedz organizatorisku atbalstu programmu īstenošanā; Veic projekta koordinatoru apmācības; Organizē un veic dalībnieku apmācību seminārus; Uzrauga programmas gaitu un rezultātus; 26

27 Sagatavo metodoloģisko materiālu; Informē sabiedrību par mentoringa programmu rezultātiem, sadarbojas ar saziņas līdzekļiem; Sadarbības partneri: Piedalās potenciālo pieredzes pārņēmēju un mentoru piesaistē un atlasē; Veicina mentoringa kustību konkrētajā reģionā vai projektā; Palīdz organizēt dalībnieku tikšanās, apmācības un seminārus. Finansētāji: Sniedz finansiālu atbalstu projekta aktivitātēm; Uzrauga projekta ieviešanu un rezultātus; Uzrauga finansējuma izlietojumu. 7 Zemgales mentore Eleonora Maisaka lauku sieviešu vizītē pie Vairas Vīķes-Freibergas 2005.gada decembrī 7 Mentoringa programmas sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, biedrība Līdere, 27

28 Mentore Agita Hauka (no labās) un pieredzes pārņēmēja Arnita Kauķe vienā no tikšanās reizēm 28 FEM projekta vadītāja Latvijā, profesore Baiba Rivža, sveicot Agitu Hauku par labiem rezultātiem mentoringā, 2006.gada jūnijs, Skulte

29 Latvijas mentori FEM projekta seminārā Polijā 2007.gada aprīlī 29

30 2. Mentoringa process un tā vadīšana Mentoringa veidi un modeļi Ir vairāki mentoringa veidi: 1) Pieaugušo un bērnu mentorings pieaugušie brīvprātīgi palīdz bērniem, veic sava veida krusttēva/krustmātes pienākumus; 2) Mentorings uzņēmumos vecākie/pieredzējušākie uzņēmuma darbinieki palīdz jaunajiem kolēģiem. To var dēvēt arī par darba audzināšanu; 3) Karjeras attīstības mentorings vai mentorings uzņēmējdarbībā augsta līmeņa speciālists vai pieredzējis uzņēmējs palīdz jaunam, perspektīvam uzņēmējam veidot karjeru, attīstīt biznesu; 4) Mentorings sabiedriskās organizācijās dalībnieki brīvprātīgi dalās pieredzē gan ar savas organizācijas biedriem, gan ar interesentiem ārpus organizācijas, papildinot profesionālās iemaņas un dzīves pieredzi. 5) Izglītības iestādēs. Mentorings var norisināties pāros vai grupās: Pāru mentorings. Tas nozīmē, ka sadarbībā iesaistītas divas personas, viens mentors dalās pieredzē un zināšanās ar vienu pieredzes pārņēmēju. Ieguvumi: pāru mentoringā veidojas drošas un uzticamas attiecības starp divām personām, kas vairākumā gadījumu dod efektīvāku rezultātu. Grupu mentorings. Grupas mentoringā darbojas viens vai divi mentori un vairāki (aptuveni 4-6) pieredzes pārņēmēji. Ieguvumi: iespējams zināšanas un pieredzi nodot uzreiz vairākiem jaunajiem uzņēmējiem ar līdzīgām interesēm; pieredzes pārņēmēji iegūst zināšanas un pieredzi ne tikai no mentora, bet arī cits no cita. Sadarbība mentoringā var norisināties: tikšanās klātienē jeb aci pret aci; pa tālruni; elektroniski. Visbiežāk mentoringa programmās tikšanās klātienē ir obligāts nosacījums, tikai vēlāk, uzsākot sadarbību, mentors un pieredzes pārņēmējs var vienoties par savstarpēji izdevīgu komunikāciju. ASV un arī citur pasaulē, attīstoties informācijas tehnoloģijām, ļoti populārs kļūst e-mentorings. Šī komunikācijas veida ērtums nodrošina regulāru informācijas apmaiņu starp personām, kuras šķir attālums. 30

31 E mentoringa programmām ir vairākas priekšrocības: Laiks pārdomām iespēja sniegt atbildi vēlāk dod laiku pārdomām un viedokļa noformulēšanai; Elastība komunikācijā, it īpaši attiecībā uz laiku un vietu; Ātrāka pieeja informācijas avotiem jebkurā brīdī, pat sarunas laikā; Laika taupīšana iespēja sazināties, nemērojot attālumu līdz partnera atrašanās vietai; Izlīdzina dalībnieku statusa atšķirības; Diskusiju ierakstu saglabāšana; Mentoru un pieredzes pārņēmēju līdzekļu taupīšana; Barjeru nojaukšana organizatorisku, hierarhisku, sociālu un ģeogrāfisku; Mērķtiecīgāka pāru veidošana veidojas pāri, kas balstīti uz vajadzībām un prasmēm, nevis partneru ģeogrāfisko atrašanās vietu; Mazina personu atšķirības kontaktējoties neklātienē, netiek radītas barjeras, kas varētu rasties rases, dzimuma, vecuma vai etniskās piederības un citu atšķirību dēļ; Mazina nedrošību - daži cilvēki jūtas pārliecinātāki par savām spējām, sazinoties virtuāli. Mentoringa kustības principi Mentoringa kustībai uzņēmējdarbībā jābalstās uz noteiktiem principiem - sadarbība tiek veidota saskaņā ar noteiktu modeli, tai ir sākums un beigas, kā arī konkrēti mērķi un uzdevumi. Galvenie principi, uz kuriem tiek balstīts mentorings: 1) Interese un empātija gan mentoram, gan pieredzes pārņēmējam jābūt patiesai interesei sadarboties, mentoram nodot savu pieredzi un zināšanas, pieredzes pārņēmējam - uzticēties mentoram un sasniegt rezultātus. It būtiski, lai mentoram un pieredzes pārņēmējam ir kopīgas vērtības, piemēram, mentoram intelektuāli un morāli pieņemamām vajadzētu būt atbildēm uz vienkāršiem jautājumiem, ko pieredzes pārņēmējs cer sasniegt savā biznesā un uz kādiem noteikumiem, un kas, viņaprāt, ir viņa misija vai kāda tā varētu būt. 2) Uzvaras-uzvaras (win-win) jeb divkāršā ieguvēja princips ieguvēji no mentoringa ir abas puses. Pieredzes pārņēmējs atrisina savu biznesa problēmu, iegūst pašpārliecinātību, izvairās no kļūdām. Mentors iegūst kontaktus, pieredzi, jaunu attieksmi pret citiem cilvēkiem un enerģiju viens pret viens tikšanās reizēm un grupas tikšanās reizēm kā arī sajūtu, ka ir spējīgs palīdzēt citiem. 3) Saderība, savstarpēja cieņa labas attiecības starp pieredzes pārņēmēju 31

32 un mentoru ir ļoti būtiskas mentoringa procesa pozitīvam iznākumam. Mentoram jākļūst par pieredzes pārņēmēja gidu un draugu, un tā ir abu atbildība nodibināt šādu sadarbības veidu. Abiem dalībniekiem jābūt gataviem kopā apmeklēt nozares pasākumus, piemēram, izstādes, seminārus, u.c. 4) Brīvprātīgums mentoram netiek maksāts par viņas/viņa darbu. Somijas mentoringa programmas ieviesēji uzskata, ka mentora darba būtība mainās, ja par to tiek maksāts. Tad tas vairāk līdzinās profesionāla padomdevēja vai konsultanta darbam un tas nav mentoringa mērķis. Mentoringā mentors dot viņas/viņa paša pieredzi uzņēmējdarbībā un atsevišķos gadījumos var mudināt apmācāmos izmantot padomdevēju un konsultantu kompetenci. 5) Konfidencialitāte ļoti svarīgs biznesa dzīves elements, kas ir svarīgs arī mentoringā. Mentoringa saikne ir divu cilvēku darījums. Tas balstās uz paļāvību, un par to visu procesa laiku jāatceras. Jautājumi, kas tiek apspriesti pāros vai grupās nedrīkst nonākt ārpus šī cikla. Bieži vien tiek noslēgta rakstiska vienošanās starp mentoru un pieredzes pārņēmējiem, paredzot, ka abi partneri glabās mentoringa procesā apgūto un nekur citur to neapspriedīs. 6) Reālas vēlmes (ekspektācijas) un pašvērtējums abām pusēm jau sadarbības sākumā jāapzinās, ko tās sagaida no sadarbības, jāapzinās savas spējas, resursus un visus ietekmējošos faktorus. Mentora un pieredzes pārņēmēja lomas un uzdevumi MENTORI Mentoram, lai piedalītos mentoringa programmā, pirmkārt, ir nepieciešama darba dzīves un uzņēmējdarbības, kā arī dzīves pieredze. Mentoriem ir nepieciešama laba psiholoģiskā sagatavotība, labas spriešanas spējas un prasme klausīties, kā arī jābūt pārliecinātam par sevi. Veiksmīgam mentoram nepieciešamas tabulā 2.1 minētās prasmes, īpašības un attieksme. Pieredzes pārņēmēji no mentora visbiežāk sagaida uzmundrinājumu, atbalstu, godīgumu, atklātu, vaļsirdīgu viedokli, kopējo ainu, ieteikumus, godīgu iespēju vērtējumu, palīdzību uzņēmuma vīzijas un kontaktu veidošanā, mentora pieredzi palīdzību izdarīt pareizās izvēles. Doils.B., Nīls.O.V. Dalīties pieredzē ar uzņēmējiem. Dalīties gudrībā no pieredzes., p. 132., 32

33 2.1. tabula Mentoram nepieciešamās spējas, īpašības un attieksmes Prasmes Īpašības Attieksmes Prasme uzklausīt Pieredze Ar respektu pret pieredzes pārņēmēju Prasme uzdot jautājumus Aizrautība un entuziasms Nekritisks Prasme vadīt Empātija Godīgs Prasme iedrošināt, dot iespēju Humora izjūta Rūpīgs Prasme veidot sakarus Pašpārliecinātība Atbalstošs Analītiskās spējas Līderība Motivējošs Laika plānošana Prasme saglabāt konfidencialitāti Mentors ir ar lielāku pieredzi, tomēr viņam obligāti nav jāieņem augstāks amats vai arī jābūt vecākam gados, tomēr jāparedz, vai vecāks pieredzes pārņēmējs būs spējīgs pieņemt padomus no jaunāka mentora. Mentora darbība nav tendēta uz vadīšanu. Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt pieredzes pārņēmējam izmantot pašam savu gudrību. Mentors izpilda vairākas lomas: Atbalstītājs: palīdz saprast un noskaidrot organizācijas kultūru un darbības politiku;. Sagatavotājs: sniedz individuālu atdevi; palīdz pieredzes pārņēmējam noskaidrot galvenos iemeslus, kāpēc pilnveidošanās vispār ir vajadzīga; sniedz atbalstu mērķu izvirzīšanā; Padomdevējs: dod padomus par karjeras iespējām un alternatīvām; palīdz sameklēt piemērotus līdzekļus, ar kuru palīdzību iespējama pieredzes pārņēmēja kvalifikācijas celšana; Starpnieks: palīdz pieredzes pārņēmējam paplašināt individuālo sakaru tīklu un profesionālos kontaktus; Ieteikumu sniedzējs: lai atrisinātu īpašas problēmas, mentors iesaka vērsties pie attiecīgām institūcijām vai cilvēkiem; Aizstāvis: mentors izsaka jautājumus pieredzes pārņēmēja vietā tādos gadījumos, kad pats pieredzes pārņēmējs ar tiem nespēj tikt galā. Galvenās mentora lomas un to mērķus var apskatīt 2.2. tabulā. Mentorings Eiropā Latvijas perspektīva, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Rīga, 2006., 10.lpp. Vienlīdzības izjūta 33

34 2.2. tabula Loma Modelis, paraugs Mērķis Lai iedvesmotu Lai demonstrētu Mentora lomas un mērķi Padomdevējs Lai parādītu topošajam uzņēmējam, ko un kā vajag darīt Lai palīdzētu iejusties profesionālajā un uzņēmējdarbības vidē Sponsors Lai atvērtu biznesa vides durvis Lai iepazīstinātu topošo uzņēmēju ar vajadzīgiem cilvēkiem Lai izmantotu savu ietekmi topošā uzņēmēja labā Atbalstītājs Lai būtu blakus Lai nomierinātu un iedrošinātu Lai būtu plecs, uz kura paraudāt Izglītotājs Lai palīdzētu topošajam uzņēmējam formulēt viņa/viņas idejas Lai apzināti radītu iespējas topošajam uzņēmējam sasniegt savus profesionālos mērķus. Kāpēc man jākļūst par mentoru? Reputācija un atzīšana. Vārds mentors nes līdzi zināmu prestižu un reputāciju. Būt mentoram nozīmē būt augsta līmeņa speciālistam, pieredzējušam un zinošam cilvēkam. Mentori tiek augstu vērtēti un atzīti savā uzņēmumā un vidē, reģionā un pilsētā, kur viņi darbojas. Katru gadu norisinās labāko mentoru apbalvošana, kā arī sadarbības laikā ar labākiem mentoriem ir intervijas presē un televīzijā! Informācija un jaunas idejas. Pieredzes pārņēmēji savā ziņā ir kā avoti informācijai par esošo situāciju uzņēmējdarbības vidē (jaunām problēmām un jauniem risinājumiem), atgriezeniskai saitei un jaunām un svaigām idejām. Tas ļauj arī uz savu biznesu paskatīties no cita skatupunkta. Personisks gandarījums. FEM projekta aptaujātie mentori atzīst, ka tas ir liels gandarījums redzēt, kā tavas darbības rezultātā attīstās jauns uzņēmējs, redzēt viņa pirmos sasniegumus. Mentori arī atzīst - tas vienmēr nāk par labu pašapziņai un pašvērtējumam. Profesionālie kontakti. Mentoringa programmā mentors iegūst jaunus profesionālus kontaktus gan no pieredzes pārņēmēja, gan no citiem mentoriem, kas vēlāk var izaugt par kopīgu biznesa sadarbību. 34

35 Ko mentoram nevajadzētu darīt? Tikpat svarīgi, cik zināt mentora lomu un uzdevumus mentoringā, ir arī apzināties to, kas nav mentora loma un uzdevumi: Mentoram nevajadzētu kritizēt, pat ja kritika ir konstruktīva; Mentora loma nav glābt. Šo daļu, iespējams, visgrūtāk ir pieņemt daudziem padomdevējiem, jo vienmēr eksistē kārdinājums uzrotīt piedurknes un aktīvi iesaistīties. Gadījumā, ja biznesam ir ļoti nopietnas problēmas un vajadzīgs glābiņš, mentors var ieteikt, ar ko konsultēties vai kādas darbības veikt, lai glābiņu saņemtu. Mentors nav tādā pozīcijā, lai pielāgotu ātru uzlabojumu. Mentoram jāskatās, lai pieredzes pārņēmējs sasniegtu savus mērķus atbildīgi un reālā laika periodā piemēram, trijos līdz piecos gados. Tomēr mentors var palīdzēt rast pagaidu risinājumu esošai problēmai. Mentors nav lēmumu pieņēmējs. Pieredzes pārņēmējs ir tas, kurš pieņem lēmumus. Mentora loma ir darboties kā uzticības personai, gidam un atbalstītājam, palīdzēt pieredzes pārņēmējam apjaust viņa biznesa potenciālu. Sadarbības laikā mentoram jāievēro mentoringa principi, kā arī jāpielieto noteiktas metodes, lai labākie nodomi nepārvērstos par ne tik kvalitatīvu izpildījumu. 3 Labākie nodomi lai nepārvēršas Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem Pārāk daudz pieredzes pārņēmēju nepietiekama uzmanība Sevis izpaušana dalīšanās izpratnē Uzticamas gaisotnes veidošana Palīdzēt pieredzes pārņēmējam augt Vēlēties biznesa izaugsmi Saglabāt objektivitāti Izmantot savu pieredzi, palīdzot pieredzes pārņēmējam mācīties Runāšana tikai par sevi egoisma ceļš Nomākt pieredzes pārņēmēja uzticēšanos Tiesāt pielietot savus standartus Pielietot savus izaugsmes rādītājus Būt pārāk formālam sekot tikai darba kārtībai Pieredzes pārņēmējs kļūst atkarīgs no mentora prasmēm 3 Mentoring Program. Handbook. Civil Working Group, USA., 2005., p.7. 35

36 PIEREDZES PĀRŅĒMĒJI Pieredzes pārņēmējam, uzsākot mentoringa sadarbību, jāatbild uz jautājumu, kāpēc viņai/viņam nepieciešams mentors: lai saņemtu atbalstu karjeras veidošanas procesā; paplašinātu kopējos uzskatus; dibinātu kontaktus un izkoptu tos; atbalstītu pašpaļāvību un sava prāta/ prasmju lietderīgu izmantošanu. Pieredzes pārņēmējs ir atbildīgs par mērķu izvirzīšanu, sarunu efektivitāti, proti, cik intensīvi un lietderīgi spēs izmantot to, ko mentors viņam sniegs. Pieredzes pārņēmēja mērķus var iedalīt četrās grupās: 1. sagatavošanās: vēlas izvirzīt konkrētus mērķus; apņemas sasniegt izvirzītos mērķus; ir gatavs realizēt jaunas idejas; vēlas saņemt veiksmīgus rezultātus. 3. kontaktpersonas: vēlas saņemt palīdzību kontaktu dibināšanas procesā; pats ierosina lietas, par kurām grib diskutēt; izsaka savas domas un uzskatus. 2. ideāli: vēlas uzklausīt padomus; uzskata mentoru par savu ideālu; ļauj mentoram vadīt un pielāgoties. 4. atbalsts: savai pašpaļāvībai meklē apstiprinājumu; ir atklāts tematu izvēlē; vēlas apspriest savu emocionālo stāvokli. Mentors no pieredzes pārņēmēja visbiežāk sagaida uzticēšanos, ambīcijas, vēlmi mācīties, iniciatīvu, lojalitāti, atgriezenisko saiti, pozitīvu attieksmi un spēju saglabāt konfidencialitāti. Tabulā 2.3. redzams, kādas prasmes, īpašības un attieksmes mentors meklē pieredzes pārņēmējā, lai veidotos veiksmīga sadarbība. Mentoringa un pieredzes pārņēmēja sadarbība veidojas sekmīga gadījumā, ja: Izdodas radīt labas savstarpējās attiecības; Ir skaidri sadarbības mērķi un darbības principi; Abi spēj izdalīt laiku kontaktiem; Nešķir pārāk liels attālums; Izveidojas uzticēšanās. 36

37 2.3. tabula Pieredzes pārņēmēju prasmes, īpašības un attieksmes Prasmes Īpašības Attieksmes Ambīcijas Respekts pret mentoru Sociālās prasmes Pašmotivācija Vēlme iesaistīties Inteliģence Uzticamība Atbalstošs un entuziastisks Vadības prasmes Ētika/godīguma sajūta Disciplinētība Prasme argumentēt Politkorektums Lojalitāte Prasme saglabāt konfidencialitāti Prasme novērtēt situāciju Aktīvs Iniciatīva Koncentrēšanās uz mērķi Mentoringa programmu īstenošana Struktūrētas mentoringa programmas ieviešana prasa no ieviešanas organizācijas sistēmisku pieeju, kas ietver mērķu, uzdevumu, resursu, procedūru, apmācību, rezultātu noteikšanu. Mentoringa programmas īstenošanas process ietver šādas fāzes: 1) Plānošana un finansēšana; 2) Koordinatora izvēle un apmācība; 3) Dalībnieku piesaiste un atlase; 4) Tikšanās un sadarbības norise; 5) Apmācības; 6) Programmas uzraudzība un rezultātu novērtēšana Tabulā 2.4. attēlots mentora un pieredzes pārņēmēja/u sadarbības attīstības cikls, sākot ar iepazīšanos līdz attiecību pārtraukšanai. Jāņem vērā, ka labas mentoringa attiecības beidzas brīdī, kad pieredzes pārņēmējam vairs nav nepieciešama mentora palīdzība un virzība. No šī skatu punkta mentoringa attiecības izveidojas par draudzību. 37

38 2.4. tabula Sadarbības fāze Iepazīšanās Mentoringa attiecību dzīves cikls Mērķis Mentora uzdevumi Pieredzes pārņēmēja uzdevumi Kontakta nodibināšana Mērķu un uzdevumu definēšana Iepazīstināšana ar sevi, savu personīgo un karjeras ceļu Pieredzes pārņēmēja uzklausīšana, atgriezeniskās saites nodrošināšana Iepazīstināšana ar sevi, savu personīgo un karjeras ceļu Savu mērķu, problēmu un vajadzību izklāstīšana Attīstība Sadarbības uzturēšana un nostiprināšana Pieņēmumu noskaidrošana Uzstādīto mērķu un uzdevumu realizācija Padoma un atbalsta nodrošināšana Klausīšanās un jautājumu uzdošana Drošības sajūtas nodrošināšana Būt uzņēmīgam mentora atbalstam Sekot līdzi un aktīvi iesaistīties mērķu sasniegšanā Virzība Savstarpēja enerģijas papildināšana Pieredzes pārņēmējs virzās uz neatkarību Pieredzes pārņēmēja uzmanīga virzīšana mērķu sasniegšanā Kompetenču attīstība Neatkarīga lēmumu pieņemšana Šķiršanās Būtiskas pārmaiņas ierastajā ritmā attiecībās Noturēt labu saikni un šķirties kā labi partneri Atteikties no tiešas ietekmes uz pieredzes pārņēmēja biznesa attīstību Biznesa tālāka attīstība, ja nepieciešams, iesaistot jaunas organizācijas, vietas, u.c. Atradināties no drošības sajūtas, ko sniedz mentors Jaunas sadarbības definēšana Jaunu attiecību veidošana, kur abas puses saskata viena otrā sadarbības partnerus vai draugus Turpināt uzturēt draudzīgus kontaktus ar pieredzes pārņēmēju Turpināt uzturēt draudzīgus kontaktus ar pieredzes pārņēmēju 38

39 Plānošana un finansēšana Mentoringa programmas ieviesējiem, uzsākot īstenot mentoringa programmu, jāņem vērā: kādai mērķa grupai programma tiek veidota; cik ilga būs mentoringa programma; cik plaša ir programma cik daudz un kādi Latvijas reģioni tiek pārstāvēti. Lai uzsāktu un vadītu labi funkcionējošu mentoringa procesu, nepieciešams finansējums. Jāmaksā ir koordinatoram, apmācību norisei ir nepieciešamas telpas un speciālisti, u.c. izdevumi. Mentoringa projektu var finansēt lokāli, pašvaldības vai organizācijas, reģionāli, nacionāli vai no ES, vai kāda citas starptautiskas organizācijas. Tā kā mentorings ir iekļauts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā gadam, tam iespējams piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu, kā arī valsts atbalstu. Bieži finansējums tiek sadalīts starp vairākiem partneriem. Mentoringa procesa plānošanā ir svarīgi zināt prasības un pieejamos resursus. Pieredzes no citiem projektiem vienmēr ir vērtīgas, arī pārliecinot potenciālo finansētāju. Koordinatora izvēle Mentoringa programmas ieviesējorganizācija programmas administratīvai vadībai un kontrolei izvirza koordinatoru. Koordinators ir atbildīgs par mentoringa programmas organizāciju, ieviešanu un komunikāciju visos tās posmos. Koordinatora uzdevumos ietilpst: Iesaistīties mentoru un pieredzes pārņēmēju atlasē; Iesaistīties pāru un grupu izveidē; Plānot mentoringa sākuma, vidus posma un noslēguma seminārus; Organizēt nepieciešamos papildus seminārus, tikšanās, apmācības programmas ietvaros; Ja nepieciešams, piesaistīt palīgpersonālu vai ekspertus programmai; Organizēt citus programmas pasākumus (vizītes, ceļojumus, utt.); Piedalīties pasākumos un būt atbildīgam par to organizēšanu; Veicināt produktīvu sadarbību starp pāriem un grupām, kas balstīta uz projekta uzdevumiem; Risināt dažādas problēmsituācijas; Pārraudzīt projekta īstenošanu un to, kā tiek sasniegti izvirzītie mērķi; Apkopot atgriezenisko saiti un sagatavot noslēguma ziņojumu. 39

40 Koordinatoram nepieciešama apmācība, kuras laikā pieredzējis koordinators apmāca topošo koordinatoru par mentoringa būtību, detalizēti skaidro programmas posmus un sadarbības principus. Koordinatoram jāpiemīt šādām īpašībām: sociālās prasmes, pozitīva attieksme, vadītāja pieredze, iemaņas strādāt grupā, patiesai vēlmei palīdzēt, organizatora prasmēm, pieredzei risināt problēmas, laika plānošanas un menedžments, zināšanām par mazo un vidējo biznesu, stratēģijām un peļņu. Koordinators ir persona, kuras rokās ir visi pavedieni. Tādējādi ir svarīgi, ka tā ir šim darbam piemērota persona, labs organizators, spējīga strādāt ar dažādiem cilvēkiem un tikt galā ar dažādām situācijām. Dalībnieku piesaiste un atlase Dalībnieku piesaiste notiek, sistemātiski informējot par iespējām pieteikties mentoringa programmai reģionos. Potenciāliem programmas dalībniekiem (mentoriem un pieredzes pārņēmējiem) jāpiesakās pie programmas koordinatora, jāiesniedz CV un jāaizpilda speciālas pieteikuma anketas (anketu paraugus skat. 1.pielikumā). Dalībnieku atlase notiek pēc pieredzes pārņēmēju un mentoru pieteikumu anketu saņemšanas un pārrunām. Pēc mentoringa programmas dalībnieku atlases ir svarīgi organizēt programmas sākuma semināru, kurā pieredzes pārņēmēji tiekas ar mentoriem un kurā tiek izklāstīta mentoringa būtība, principi, mērķi un uzdevumi, izskaidrota mentoringa līguma nepieciešamība, aprakstīti iepriekšējo mentoringa programmu piemēri. 4 Izvēloties pieredzes pārņēmējus, svarīgi noskaidrot: vai kandidāts ir atbildīgs vai viņa/ viņš ir gatavs stingri ievērot programmas nosacījumus; vai dalībniekam ir pietiekams laika resurss, ko veltīt sadarbībai; vai viņa/viņš ir pietiekami pieredzējis, lai prastu izmantot ieguvumus no mentoringa; ieteicams, lai būtu no 1 līdz 3 gadu pieredze biznesā pirms mentoringa. Pieredzes pārņēmējam projektā ir nepieciešamas pārliecinošas biznesa idejas, kā arī jābūt motivētam attīstīt sevi un savu uzņēmējdarbību. Šobrīd Latvijā, gan FEM projekta ietvaros, gan biedrības Līdere mentoringa programmās ir aktuālas šādas pieredzes pārņēmēju mērķgrupas: uzņēmēji, kuri ir tikko uzsākuši savu biznesu vai ir biznesā aptuveni līdz 3 4 Mentoringa programmas sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai ieviešana Latvijā, Biedrība Līdere, 40

41 gadiem (programmas gaitā vēlas attīstīt uzņēmumu vai kādas savas profesionālās iemaņas, kas veicinātu uzņēmuma rentabilitāti, konkurētspēju, izaugsmi un paplašināšanos, utml.); topošie uzņēmēji, kuriem vēl nav sava uzņēmuma, bet ir ideja un vēlme to dibināt; potenciālie uzņēmēji, kuriem ir interese par uzņēmējdarbību, ir viena vai vairākas biznesa idejas (programmas gaitā attīsta kādas uzņēmējam nepieciešamas iemaņas, konkretizē savu biznesa ideju un veido biznesa plānu, vai, iespējams, pat nodibina savu uzņēmumu). Tomēr programmā kā pieredzes pārņēmēji var piedalīties arī uzņēmēji ar ilgāku pieredzi uzņēmējdarbībā (vairāk kā trīs gadi), kas vēlas reorientēt vai paplašināt savu biznesu vai attīstīt kādas konkrētas profesionālās iemaņas vadībā, mārketingā, finansēs, u.c. Izvēloties mentorus, ir svarīgi noskaidrot: vai mentors ir gatavs bez atlīdzības dalīties savā laikā, pieredzē un kontaktos ar apmācāmajiem; vai mentors saprot, ka tajā pašā laikā viņa/viņš gūs jaunas idejas un kontaktus pašas/paša biznesam; cik gadu pieredze mentoram ir uzņēmējdarbībā un vadībā; vai mentoram ir zināšanas un prakse pieredzes pārņēmējiem aktuālās tēmās; vai mentoram patīk tas, ar ko viņš nodarbojas; vai mentoram būs pietiekams laika resurss, ko veltīt sadarbībai; vai mentors izraisa uzticību un ir atklāts ; vai piemīt vēlme, entuziasms un atbilstošas īpašības dalīties pieredzē, atbalstīt un palīdzēt; ko mentors sagaida no sadarbības. Gan pāru, gan grupu mentoringā ir svarīgi atrast atbilstošo mentoru pieredzes pārņēmējiem. Veidojot pārus un grupas, nepieciešams saprast, kā savest kopā saderīgus cilvēkus. Labākajā gadījumā gan mentors, gan pieredzes pārņēmēji gūs jaunu pieredzi un kontaktus no domu apmaiņas citam ar citu. Nav noteikts, cik pieredzes pārņēmēju var būt vienam mentoram pāru mentoringa gadījumā, tomēr jāņem vērā, ka mentorings prasa ievērojamu personīgā potenciāla, laika un uzmanības ieguldījumu. Šajā gadījumā jāņem vērā arī pieredzes pārņēmēju biznesa jomas un starta pozīcijas. Prakse rāda, ka pāru mentoringa gadījumā vienam mentoram var būt maksimums divi pieredzes pārņēmēji. Veidojot pāri vai grupu, tiek ņemtas vērā gan mentoru, gan pieredzes pārņēmē- 41

42 ju vēlmes viņi var vēlēties partneri, kas ir no tās pašas biznesa jomas vai ir īpaši pieredzējis, piemēram, mārketingā, vai, kam ir vairāki darbinieki. Pāru veidošanā var tikt izmantots arī raksturu atbilstības tests, tomēr bieži, kad partneri satiekas, viņi uzreiz var pateikt, vai sadarbība izdosies. Grupu mentoringa saderības noskaidrošanai sākumā tiek izveidota grupa un tad tai atrod piemērotu mentoru. Lai atrastu labāko kombināciju, personas bieži tiek testētas (var tikt izmantotas dažādas metodes). 2.pielikumā skat. personības testa paraugus. Ir pierādīts, ka ir būtiski, lai grupā būtu dažādu veidu rakstura personas, viņi labāk sapratīsies cits ar citu. Grupas dalībnieku bizness var būt dažāds; viņiem var būt ļoti līdzīgs bizness vai ļoti atšķirīgi biznesi. Ir svarīgi, ka pastāv kāda saikne, kas viņus apvieno. Saikne var būt interese mārketingā vai, piemēram, atrast ārstniecības augu pircējus, atrast risinājumus finansiālos jautājumos vai produktu attīstībā. Kad grupa ir izveidota un tiekas pirmo reizi, viens no jautājumiem ir noskaidrot, kādu mentoru dalībnieki vēlas, koordinatora uzdevums ir to meklēt un atrast. Gan citu valstu, gan FEM projekta pieredze Latvijā pierāda, ka aktīvāk programmā piedalās pieredzes pārņēmēji, nevis mentori. Mentoru piesaistei bieži tiek izmantoti personīgi kontakti un sadarbības partneru tīkls. Tikšanās un sadarbības norise Pirmās tikšanās starp mentoru un pieredzes pārņēmēju uzdevumi: Iepazīt vienam otru personīgi, iepazīstināt ar sevi, savu personīgo un karjeras ceļu, biznesa mērķiem, u.c. Vienoties par sadarbības mērķiem un uzdevumiem, konkrētiem sadarbības rezultātiem (paaugstināta pieredzes pārņēmēja pašapziņa, iedrošinājums realizēt savas ieceres, sagatavots reāls biznesa plāns, saņemts kredīts bankā, sagatavots projekts, uzlabota personāla vadība uzņēmumā, u.c.). Izvirzot mērķus, svarīgi paturēt prātā, vai tos būs iespējams sasniegt mentoringa programmas īstenošanas periodā. Vienoties par tikšanās biežumu, veidu (aci pret aci, elektroniski, telefoniski), ilgumu, kā tiks uzturēti kontakti starp tikšanās reizēm. Sagatavot tikšanās plānu katras tikšanās reizes mērķi un rezultātus. Procesa laikā tas, iespējams, tiks mainīts, tomēr svarīgi, lai abām pusēm būtu pamats, uz kā balstīties sadarbības laikā, kā arī, lai nenovirzītos no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. 42

43 Sākotnēji pieņemtajiem mērķiem jābūt: Skaidri pateiktiem (lai visiem ir skaidrs, ko viņi dara); Reāliem (pieejamo resursu un laika ziņā); Plānotiem laikā (noteiktos mēnešos/datumos). Grupu mentoringa gadījumā, kā liecina Somijas pieredze, grupas dalībnieki var izdomāt grupas nosaukumu, piemēram, Saulespuķes. Tas pierāda grupas kopīgos nodomus, rada komandas garu un prieku. Mentors iepaz stina ar sevi Pieredzes p r m js iepaz stina ar sevi Vienojas, vai var s kop str d t/sadarboties? N T l k nesadarbojas. V ršas pie programmas koordinatora J Vienojas par sadarb bas m r iem, tikšanos biežumu, u.c. Uzs k sadarb bu 2.1. attēls. Mentora un pieredzes pārņēmēja pirmā tikšanās Uzsākot sadarbību, ieteicams parakstīt līgumu starp mentoru un pieredzes pārņēmēju/iem. Līgumā tiek paredzēti galvenie mentoringa projekta jautājumi un tiek atrunāta arī konfidencialitāte. Programmas koordinatoram ir pieejama vienota 43

44 līguma forma, tomēr to nepieciešams koriģēt un papildināt katra atsevišķa pāra un grupas sadarbībai (skat. līguma parauga formu 3. pielikumā). Līgumā jābūt iekļautiem šādiem punktiem: mentora un pieredzes pārņēmēja vārds un uzvārds, darba pienākumi; sadarbības mērķi; mentora loma; citas mentoringa procesā iesaistītās personas un to loma; mentoringa programmas ilgums; tikšanās reižu grafiks un katras tikšanās reizes ilgums; tikšanos reižu dokumentācija; mentoringa programmas izpildes vērtējums; mentoringa programmas izpildes noslēgums (norunātais laiks vai cits iemesls); mentoringa pāris/grupa saņem lietošanā paraugu, kā tikšanās reizes pareizi iegrāmatot. konfidencialitātes principi. Kas notiek mentoringa tikšanās laikā? Tipiska mentora un pieredzes pārņēmēja tikšanās ietver: Diskusiju par to, kas ir noticis vai mainījies, kopš iepriekšējās tikšanās, vai ir vērojams progress; Konkrētās tikšanās mērķu un uzdevumu izvirzīšana un saskaņošana; Esošo projektu un cilvēkresursu apspriešana; Jaunu problēmjautājumu apspriešana, efektīvāko pieeju un risinājumu apspriešana un analīze; Izvēlēto pieeju un risinājumu praktiskā apspriešana, darbības plāna sagatavošana; Vienošanās par nākošās tikšanās tēmu un datumu. Tikšanās dienas kārtības paraugu skat. 4. pielikumā. Mentoringa pāri un grupas parasti tiekas vienu reizi mēnesī. Viņi var tikties arī biežāk, tomēr ir svarīgi, ka ir pietiekami ilgs laiks starp tikšanās reizēm un ka tikšanās nebūs pārāk smagas dalībniekiem, bet viņi vienmēr ar dedzību gaida, kad tiksies viens ar otru, cits ar citu. Pētījumi liecina, ka aptuveni 70% pāri tiekas vai sazinās vismaz reizi nedēļā un tikai 20% tiekas reizi mēnesī. Formālā sadarbība - konkrētu biznesa ideju, problēmu un risinājumu apspriešana ir tikai viens no mentoringa aspektiem. Mentoram jābūt radošam - mentors pieredzes pārņēmējam var ieteikt dažādas ar biznesu tieši nesaistītas aktivitātes, 44

45 Mentors klaus s Pieredzes p r m js inform Mentors jaut Mentors rezum Mentors mekl iesp jas Mentors mekl m r us Mentoringa tikšan s norise Pieredzes p r m js noskaidro Pieredzes p r m js klaus s Pieredzes p r m js uzskaita iesp jas Pieredzes p r m js izv las m r us Mentors jaut par priorit t m Pieredzes p r m js izv las priorit tes Pieredzes p r m js pie em l mumu 2.2. attēls Mentoringa tikšanās norise kā arī dalīties ar pieredzes pārņēmēju šo aktivitāšu veikšanā un iespaidos par tiem, piemēram: grāmatu, žurnālu, jaunu publikāciju u.c. lasīšana; jaunu projektu gatavošana; prezentācijas/uzstāšanās nozares pasākumos; dalība profesionālajās organizācijās; dalība nozares simpozijos, konferencēs, semināros; pieredzes popularizēšana; apgūt jaunas iemaņas apmeklēt noteiktus kursus/apmācības; iesaistīties mentoringā kā mentoram, u.c. 45

46 Tikšanās norises vieta Lai izveidotu uzticamu un atvērtu komunikāciju, gan mentoram, gan pieredzes pārņēmējam jārada komfortabli apkārtējie apstākļi tikšanās norisei. Apsverot mentoringa tikšanās norises vietu, jāņem vērā 5 : Atbilstoša telpa. Svarīgi, lai telpas izkārtojums neradītu priekšnieka padotā ilūziju (piemēram, liels galds starp mentoru un pieredzes pārņēmēju var būt kā barjera savstarpējai komunikācijai). Tomēr arī pārāk maza distance var radīt sarunas laikā nekomfortablu sajūtu, ka ir pārkāpta personīgās telpas robeža. Šajā gadījumā jāmēģina atrast vidusceļu (piemēram, novietot krēslus vienu otram līdzās). Atbrīvošanās no traucēkļiem. Jāizvairās no iespējamiem ārējiem traucēkļiem (tālruņa zvani, apmeklētāji, radio, televīzija, uz galda redzami darba materiāli). Svarīgi nodrošināt kvalitatīvu tikšanās laiku, pievēršot tai visu uzmanību. Iespējams, lai izvairītos no traucēkļiem, mentoringa tikšanos labāk nenorunāt biroja telpās. Citi faktori, kas jāņem vērā tikšanās laikā: Acu kontakts; Žesti. Vēlams papildināt sakāmo ar neverbālo komunikāciju, piemēram, sejas mīmiku un roku žestiem, tādējādi izrādot entuziasmu un ieinteresētību sarunu biedrā; Atvērta ķermeņa pozīcija. Nav vēlams tikšanās laikā sakrustot rokas, kā arī sēdēt nekustīgi. Arī ķermenim jāizrāda ieinteresētība un jāpauž atbalsts sarunas biedra teiktajam. Vēlamās apmācības, to tēmas un saturs Papildus mentoringam programmas ieviesējiem vēlams domāt par apmācību semināriem mentoringa programmā iesaistītajiem dalībniekiem, lai celtu kompetenci un zināšanas jomās, kas var noderēt gan mentoringā, gan savas personības un biznesa attīstībā. It īpaši gadījumos, kad pieredzes pārņēmēji ir topošie uzņēmēji, kuriem nepieciešamas zināšanas biznesa plāna, naudas plūsmas, likumdošanas un nodokļu jautājumos. Mentoringa īstenošanas laikā vēlams organizēt apmācības dažādās uzņēmējdarbības un biznesa jomās, piemēram, tādās kā - saskarsme, finanses un juridiskie jautājumi, uzņēmuma vadība, lietišķā etiķete. Apmācības vēlams veikt pēc programmas pirmā novērtējuma, tādējādi apzinot konkrētas vēlmes un vajadzības no mentoru un pieredzes pārņēmēju puses. Seminārs Saskarsme Mentoringa attiecībās saskarsmei un komunikāciju prasmei ir būtiska nozīme 5 Mentoring Program. Handbook. Civil Working Group, USA., 2005., 19 p. 46

47 veiksmīgas sadarbības izveidošanai un rezultātu sasniegšanai. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mentoringa programmas ieviesējs nodrošinātu programmas dalībniekus ar apmācību saskarsmē, konfliktu un stresa vadībā. Saskarsme būs efektīva tad, ja tiks ievēroti četri galvenie nosacījumi: spēja uztvert otru cilvēku atbilstoši viņa neatkārtojamai individualitātei; prasme prognozēt saskarsmes procesu atbilstoši situācijai un partnerim; māka saskarsmes procesā mainīt attieksmi atbilstoši situācijai; gatavība kritiski vērtēt savu rīcību. Apmācību tēmas saskarsmē Saskarsme Sociālās uztveres īpatnības, neverbālās informācijas racionāla izmantošana, cilvēku tipizācijas iespējas pēc pasaules uztveres, motivācijas veida, u.c. Komunikācija Informācijas nodošanas un saņemšanas psiholoģiskie aspekti, jaunas informācijas sniegšanas pamatprincipi, sarunas etapu racionāla izmantošana, galvenie iekšējās un ārējās komunikācijas veidi: formālā un neformālā komunikācija, informācijas aprites virzieni, komunikācijas kanāli, to daudzveidīgas izmantošanas iespējas, komunikācijas modeļi grupā, darbinieku aktivitātes un iniciatīvas veicināšana iekšējā komunikācijā, darbinieku motivācija, vadības paņēmieni: kritizēšana, deleģēšana un uzslava, darbinieku pretestības pārvarēšana iekšējā komunikācijā: atbalstoša un uzbrūkoša komunikācija, e-komunikācija: plusi un mīnusi, darba devēja tēla atraktivitātes veicināšana darba tirgū: kas piesaista esošos un potenciālos darbiniekus, komunikācijas loma pārmaiņu vadībā, talantu piesaistīšana komandai: kas piesaista esošos un potenciālos darbiniekus. Konfliktu risināšana Konflikts, konfliktu risināšanas nozīme, raksturīgākās konflikta situācijas, to cēloņi, konfliktu veidi un konfliktu risināšanas paņēmieni, problēmsituāciju (konfliktu) risināšanas iespējas paaugstinātas spriedzes situācijās, problēmsituāciju analīzes shēma (dalībnieki, atbalsta grupas, mērķi, informatīvais modelis, iespējamās stratēģijas u.c.), starpniecība konfliktos. Stresa vadība Stress organizācijās un to veidojošie faktori: - darba ritma ātrums, prasība pēc paaugstinātiem rezultātiem, komunikācijas grūtības, nepietiekami resursi un neierobežotas vajadzības, perfekcionisms kā korporatīvā vērtība, pārmaiņas un stress, stresa situāciju vadīšana. 47

48 Seminārā izmantojamās mācību metodes Darbs nelielās grupās Praktiskie uzdevumi - tiek izspēlētas un analizētas dažādas saskarsmes situācijas, savstarpēji daloties pieredzē ar citiem grupas dalībniekiem. Videotreniņš dalībnieki izspēlē saskarsmes situācijas, kuru laikā tie tiek filmēti. Pēc tam notiek šo situāciju analīze. Videotreniņš dod iespēju no malas izvērtēt savu uzvedību, atklājot personības rezerves. Videotreniņš ir ļoti efektīgs, jo dalībniekiem ir iespēja paskatīties uz sevi it kā no malas. Seminārs Uzņēmuma vadība Uzņēmuma vadības prasmes, principi un metodes ir jāpārzina jebkuram uzņēmuma vadītājam. Īpaši lietderīgs seminārs uzņēmuma vadībā ir uzņēmējdarbības uzsācējiem, jo tas ļauj kopumā iegūt priekšstatu par uzņēmuma vadības mērķiem, nozīmību, virzieniem un prioritātēm. Apmācību tēmas uzņēmuma vadībā Vadītāja lomas, funkcijas, mērķi un motivācija Darba organizācija uzņēmumā plānošana, darba laika sadalījums, prioritātes. Personāla vadība darbinieku mērķi un uzdevumi, darba uzdevumi, deleģēšana, motivācija, kontrole, sapulces un individuālas pārrunas, komandas vērtības. Motivācija motivācijas teorijas un to pielietošana praksē, konkrētas rīcības piemēri, darba samaksa un korporatīvie labumi, darbinieku novērtēšana un attīstības programma. Lēmumu pieņemšana Organizāciju kultūra organizācijas kultūras līmeņi, tipi. Seminārā izmantojamās mācību metodes Precīzas semināra tēmas vēlams saskaņot pēc intervijām ar semināra dalībniekiem, tādējādi veidojot interesentiem atbilstošu semināra programmu. Lekcijas teorijas izklāstam Grupas diskusijas Individuālie un grupu vingrinājumi gadījumu analīze un dažos vingrinājumos uzfilmētā videomateriāla analīze. 48

49 Seminārs Projektu vadība Šobrīd, kad Latvijā uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams ES struktūrfondu, kā arī dažādu EK programmu un iniciatīvu finansējums, projektu sagatavošana un vadība kļūst aktuāls jautājums. Arī mentora un pieredzes pārņēmēja sadarbības mērķis bieži ir kāda atsevišķa projekta sagatavošana, īstenošana un finansējuma saņemšana. Piemēram, FEM projekta grupas mentoringa rezultāts iesniegti un atbalstīti 5 projekti naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Projektu uzņēmējdarbībā raksturo novitāte, unikalitāte, mērķorientācija, nozīmīgums un stratēģiskā aktualitāte, kā arī ierobežots laiks, ierobežoti finansiālie un materiālie resursi, specifiska darba organizācija un riski. Apmācību tēmas projektu vadībā Projekta priekšlikuma uzmetuma sagatavošana SVID analīze, loģiskās struktūras metode, ieinteresēto pušu analīze, problēmu analīze, mērķu analīze, projekta stratēģijas izvēle. Plānošana projekta struktūras noteikšana, objektīvi pārbaudāmo kritēriju izstrāde, informācijas avotu izvēle. Projekta resursu plānošana Riska faktoru analīze un pieņēmumu un priekšnoteikumu noteikšana Projekta mērķu un uzdevumu sastādīšana Projekta alternatīvu izstrāde un izvērtējums Projekta laika grafika sastādīšana Projekta izmaksu plānošana Finanšu analīze Finanšu piesaistes iespējas Projekta pieteikuma formas aizpildīšana un atskaišu gatavošana Seminārā izmantojamās mācību metodes Projektu piemēru analīze Biežāk pieļauto kļūdu analīze Neliela mēroga projekta izstrāde semināra dalībnieki praktiski izstrādā reālu projektu un vada to cauri visām projekta attīstības fāzēm, tādējādi teorētiskos principus dziļi un pamatīgi nostiprinot iemaņu līmenī. 49

50 Seminārs Finanses un grāmatvedība Finanses un grāmatvedība ir klupšanas akmens daudziem topošajiem uzņēmējiem. Finanšu un grāmatvedības pārzināšana ieviesīs skaidrību esošajos finanšu resursos un piesaistāmajās finansēs, kā arī par grāmatvedības uzskaiti organizācijā. Apmācību tēmas finansēs un grāmatvedībā Uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīze un novērtēšana nepieciešamā pašu kapitāla lieluma noteikšana. Apgrozāmā kapitāla vadīšana krājumu, debitoru, kreditoru vadīšanas metodes. Finansējuma veidi bankas, granti, publiskais kapitāls, ES struktūrfondi, līzings, u.c. Grāmatvedības pamatprincipi un grāmatvedības uzskaite uzņēmumā Naudas plūsmas aprēķins, bilance, peļņas/zaudējumu aprēķins Uzņēmuma bilances un rentabilitātes prognozes Nodokļi un to uzskaite tieši un netieši nodokļi. Riska punktu noteikšana Atskaišu iesniegšana un to termiņi Seminārā izmantojamās mācību metodes Lekcijas teorijas izklāstam Praktisku piemēru un biežāk pieļauto kļūdu analīze Praktiskie darbi piemēram, situācijas novērtējums, izmantojot gada pārskatu, uzņēmuma finanšu pārskata veidošana, u.c. Seminārs Uzņēmējdarbības likumdošana Uzņēmējam ir ļoti būtiski pārzināt likumdošanas pielietojumu uzņēmējdarbībā un spēt patstāvīgi risināt uzņēmuma juridiskos jautājumus, neskatoties uz to, ka iespējams izmantot juridiskos pakalpojumus. Uzņēmējdarbības likumdošana skar ļoti svarīgas uzņēmuma jomas - darba devēja un darba ņēmēja saistības, nodarbinātības un sociālās apdrošināšanas tiesiskos aspektus, darba līguma slēgšanas īpatnības uzņēmumos, u.c. 50

51 Apmācību tēmas uzņēmējdarbības likumdošanā Komercdarbības un komersanta būtība kas ir komercsabiedrība, SIA, akciju sabiedrība, filiāles un pārstāvniecības, komercdarbības ekonomiskais pamats, komersanta reģistrācija, tās izbeigšanās, komersanta darbība. Komercdarbības formas, to reģistrācija un ierobežojumi komercsabiedrību izveidošana, reģistrēšana, likvidācija un pārreģistrācija, uzņēmumu reģistra būtība, funkcijas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības, to pārreģistrācija sabiedrību darbība, organizatoriskā struktūra, tiesiskās attiecības sabiedrībā. Darba tiesības darba līgums, koplīgums, arodorganizāciju līgums. Konkurence un monopoldarbība monopoldarbības aizliegumi un ierobežojumi, konkurences nodrošinājums, atbildība par monopoldarbības un pretlikumīgas konkurences aizlieguma pārkāpšanu. Uzņēmumu un komercsabiedrību maksātnespēja un likvidācija maksātnespējas process, tajā iesaistītās personas, maksātnespējas procesa stadijas, pašlikvidācija, ar tiesas nolēmumu, u. c. Patērētāju tiesību aizsardzība. Seminārā izmantojamās mācību metodes Lekcijas teorijas izklāstam Praktisku piemēru un biežāk pieļauto kļūdu analīze Praktiskie vingrinājumi piemēram, likumdošanas analīze, to saistot kopā ar praktisko darbību. Seminārs Lietišķā etiķete Esot uzņēmējam un darbojoties uzņēmējdarbībā, ir ļoti svarīgi pārzināt lietišķo etiķeti. Tas var atvieglot pašsajūtu, kā arī ļaut izvairīties no dažādām neērtām situācijām. Apmācību tēmas lietišķajā etiķetē Iepazīšanās sveicienu forma un saturs, ārējais izskats, pirmā iespaida nozīme, vizītkartes. Galda kultūra 51

52 Etiķete un starptautiskās pieklājības normas Tālruņa saruna Ielūgumi un apsveikumi Lietišķo tikšanos organizēšana Pieņemšanas un prezentācijas zviedru galds, furšets, kokteiļu vakars, ģimenes svētki, kristības un kāzas, restorāna, teātra un koncerta apmeklējums, brīvdabas pasākumi un dārza svētki, vīna karte, dzērienu izvēle, glāzes un to formas, tosti, kafijas un tējas galds, vēsture un tradīcijas, galdu klāšanas varianti, galda sarunas. Seminārā izmantojamās mācību metodes Lekcijas Praktiskie uzdevumi ielūgumu un apsveikumu sagatavošana, galda klāšana svinīgai pieņemšanai Biežāk pieļauto kļūdu analīze Mentoringa uzraudzība un rezultātu novērtēšana Programmas monitoringu/novērtējumu vēlams veikt vismaz trīs reizes programmas darbības laikā: Programmas sākumā, pēc pirmā semināra (vai visi pāri un grupas veiksmīgi ir uzsākuši sadarbību, vai ir noslēgti līgumi, definēti sadarbības mērķi, utt.); Programmas darbības vidū (iespējamo problēmu un nepieciešamo uzlabojumu identificēšanai, vai pāri un grupas joprojām darbojas kopā, vai notiek virzība uz rezultātu); Programmai noslēdzoties, pēc noslēguma semināra (vai rezultāti atbilst izvirzītajiem mērķiem, pozitīvās, vājās puses, u.c.). Programmas koordinatoram jau plānošanas fāzē nepieciešams plānot mentoringa pāru un grupu sadarbības plānveida pārbaudes un novērtēšanu. Plānveida pārbaude tiks veikta vismaz līdz projekta īstenošanas vidum. Tādējādi būs iespējams veikt izmaiņas un izmantot labu pieredzi jau attiecīgā mentoringa procesā. Programmas novērtēšana tiek veikta pēc tās īstenošanas. Tomēr abas darbības daļēji pārklājas, viena otru atbalstot. Tādējādi labi piemērota plānveida pārbaude padarīs vieglāku novērtēšanu un padarīs to objektīvāku. Koordinatoram vēlams 52

53 vismaz reizi mēnesī kontaktēties ar katru programmas dalībnieku klātienē vai elektroniski. Konkrētai pāru vai grupu sadarbībai noslēdzoties, koordinatoram jāveic katras sadarbības, kā arī kopējās programmas rezultātu novērtējums. Koordinatoram vēlams veikt mentoru un pieredzes pārņēmēju aptauju vai intervijas, lai noskaidrotu sasniegtos rezultātus, sadarbības pozitīvās un negatīvās puses, atsauksmes par mentoru un pieredzes pārņēmēju, u.c. (Novērtējuma anketas paraugu skat. 5. pielikumā). Tādējādi tiek nodrošināta atgriezeniskā saite, kas parāda programmas efektivitāti, dalībnieku apmierinātību vai neapmierinātību, programmas un sadarbības stiprās un vājās puses, kā arī iespējas turpmāk attīstīt un pilnveidot mentoringa programmu uzņēmējiem. Programmai noslēdzoties, ļoti lietderīgs ir noslēguma seminārs, kur programmas īstenotājs apkopotā veidā sniedz pārskatu par programmas sākotnēji izvirzītiem mērķiem, rezultātiem, dalībnieku atsauksmēm, veiksmēm un arī neveiksmēm. Noslēguma seminārā piedalās programmas īstenotājs, visi programmas dalībnieki (mentori un pieredzes pārņēmēji), mentoringa programmas atbalstītāji un sadarbības partneri, kā arī, vēlams, mediji. Svarīgi, lai noslēguma seminārā arī programmas dalībnieki mentori un pieredzes pārņēmēji izteiktu savas pārdomas par ieguvumiem un ieteikumus par programmu un mentoringa nākotnes perspektīvām. Iespējamās problēmas un kļūdas Kā jebkurā sadarbībā, arī mentoringā nepieciešams apzināties zināmus draudus, lai kādā brīdī neuzskrietu uz sēkļa un izvairītos no sadarbības pārtraukšanas. Kā var kļūdīties, veidojot sadarbību mentoringā? Pirmkārt, nereālas cerības sadarbības procesā; mentors nevar būt glābējs, kas spēj paveikt visu, bet viņa/viņš ir gids, rādot ceļu, pa kuru iet pats darba izpildītājs; jāsaprot, ka atbildība vienmēr gulstas uz pašu jauno uzņēmēju, nevis mentoru. Mentors un pieredzes pārņēmējs nesaprotas viens ar otru; personu ķīmija ir tāda, ka viņi gluži vienkārši nesaprot viens otru. Tieši tāpēc ir svarīgi jau sākumā noskaidrot personīgās rakstura iezīmes un, ja iespējams, izmantot uzticamas metodes to pārbaudei. Darba principi un mērķi nav pietiekami skaidri visiem dalībniekiem. Principi tiek aplūkoti ievada apmācības laikā; tie ne tikai tiek skaidroti, bet tiek arī apspriesti. 53

54 Uzticības krīze ir iepriekš minēto kļūdu rezultāts. Ja cerības ir pārāk augstas, jūs drīz novērtēsiet tās kā nereālas un pirmā reakcija ir vilšanās. Vai arī, ja jūs nezināt darba principus un mērķus; vēl variants zināt, bet tie pastāv vairāk teorētiski un nav ieviesti. Nav pietiekami daudz laika sadarbībai. Tātad tas, kam nav pietiekami daudz laika, nenododas pilnvērtīgi mentoringa attiecībām: mentoringa aktivitātes viņam/viņai nav tik svarīgas, primāras ir daudzas citas lietas. Apmācāmais ir pasīvs. Iemesls var būt kāds no augstāk minētajiem - bailes nodoties darbam vai nereālas cerības. Uzvedības iemesls ir jāapspriež. Koordinatoram ir atbildība nodrošināt, lai grupa vai pāri strādātu labi. Svarīgi ir arī laikus sajust, ja kādam no programmas dalībniekiem mentoringa programma nav piemērota vai nepieciešama. Tādā gadījumā ir jāizrunājas ar šo personu un, ja pieņēmums apstiprinās, tās dalība programmā jāpārtrauc. Apmācāmais ir piesardzīgs pret mentoru vai pat baidās no viņa. Atbilstības fāzē šāda veida neatbilstības ir jānoskaidro, lai no tām izvairītos vai tās apturētu. Mentoram un koordinatoram ir jārunā ar apmācāmo. Mentoringa attiecībās noteikti jāievēro ētika, piemēram, nav vēlams, ka mentors pieņemtu dārgas dāvanas vai laipnību, ko varētu noturēt par pastiprinātas intereses veicināšanu; mentoram nevajadzētu rakstīt, parakstīt vai atbalstīt rekomendācijas attiecībā uz uzņēmuma produktu kvalitāti; mentoram nevajadzētu iesaistīties diskusijās starp pieredzes pārņēmēju un viņa darbiniekiem, kā arī veidot emocionāla vai ļoti personiska rakstura attiecības ar pieredzes pārņēmēju un viņa darbiniekiem. Ir būtiski, lai pieredzes pārņēmējs nekļūst emocionāli atkarīgs no padomdevēja. Svarīgi atcerēties, ja mentora un pieredzes pārņēmēja attiecības nav darbam labvēlīgas, tās ir jāpārtrauc. Pieredzes pārņēmējam jānodrošina jauns mentors un mentoram var atrast jaunu pieredzes pārņēmēju. Vienu mentoringa attiecību neizdošanās nenozīmē, ka pieredzes pārņēmējs šai programmai ir nepiemērots vai mentoram trūkst kvalifikācijas. Neveiksmes iemesli ir jāizpēta un jāveido jauns pāris vai grupa. 54

55 FEM mentore Astrīda Vītola Gada mentors 2007 apbalvošanā, 2007.gada februāris FEM mentore Ināra Vasiļevska izsaka pateicības runu pēc apbalvošanas konkursā Gada mentors 2007, 2007.gada februāris 55

56 Mentoru un pieredzes pārņēmēju apmācība Pūrē, 2007.gada janvārī 56 Sievietes aktīvi darbojas audumu apgleznošanā apmācībās seminārā Pūrē, 2007.gada janvāris

57 3. Ieteikumi mentoringa dalībniekiem Biznesa plāna sagatavošana Biznesa plāns mentoringa sadarbībā var kalpot kā mērķu un uzdevumu noteikšanas instruments, kā arī rezultāts, pie kā kopīgi strādā pieredzes pārņēmējs un mentors. Pieredzes pārņēmējam jāapzinās, ka uzņēmējdarbības uzsākšana ir risks, un katram uzņēmējam ir nepieciešams atrast savu saimnieciskās darbības jomu, izvēlēties pareizo laiku un vietu sava uzņēmuma veidošanai, nepieciešams veikt apkārtējās vides analīzi, pievēršot uzmanību situācijai tirgū, izvērtējot pieprasījumu un piedāvājumu, finanšu līdzekļu ieguldīšanas iespējas dažādās nozarēs, īpašo labvēlības režīmu kādam noteiktam darbības veidam vai pastāvošos ierobežojumus. Tādēļ biznesa plāns ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem biznesa uzsākšanai. Nav vienoti metodiskie norādījumi par to, kā rakstīt biznesa plānu, jo biznesa plāni ir atšķirīgi atkarībā no to pielietošanas veida. Profesionāli biznesa plāna rakstītāji biznesa plānu sāk ar finanšu aprēķiniem, lai no paša sākuma jau zinātu, vai biznesam ir nākotne. Biznesa plāna struktūras paraugs Kopsavilkums Kopsavilkums ir plāna rezumējums jeb secinājums. Kopsavilkumam jābūt īsam un koncentrētam (1-2 lpp.), kā arī saistošam un interesantam, lai tas izraisītu tūlītēju interesi un vēlmi izskatīt plānu līdz galam. 1. Uzņēmuma apraksts Šajā nodaļā apraksta uzņēmuma veidu un komercdarbības vidi. Tiek aprakstīts ar ko uzņēmums nodarbojas, darbības vēsture, izveidošanas gads, atrašanās vieta, īpašnieki, to ieguldījumi, vadība, organizatoriskā shēma, īpašumā esošais nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika. Jaundibinātiem uzņēmumiem jāapraksta uzņēmuma rašanās kā radās ideja par šāda uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības joma ir atbilstoša viņa izglītībai, pieredzei. 2. Produkta raksturojums Jebkuras biznesa darbības pamatā ir produkts vai pakalpojums, kas tiek radīts 57

58 un virzīts tirgū ar mērķi apmierināt kādas patērētāju grupas vajadzības. Rūpīga produkta izstrāde un patērētāju vajadzību izzināšana spēs nodrošināt veiksmīgu projekta ieviešanu. Šajā sadaļā vēlams aprakstīt arī to, kādas tehnoloģijas tiks pielietotas produkta ražošanā vai pakalpojuma sniegšanai, kādas izejvielas (to daudzums, cenas) būs nepieciešamas, kur tās tiks iegūtas (tehnoloģiskā procesa apraksts), kas būs piegādātāji un, cik bieži būs iespējamas piegādes. 3. Tirgus analīze: 3.1. Tirgus segmenta noteikšana; 3.2. Mērķtirgus noteikšana; 3.3. Konkurentu raksturojums; 3.4. Cenu veidošana. Tirgus analīze ietver darbības jomas/nozares izpēti un tās raksturojumu, kopīgo nozares attīstības stāvokli un savu prognozējamo daļu tajā, nozares attīstības tendences, nozares raksturīgākās īpatnības, eksporta un importa attiecības nozarē. Jāaplūko būtiskākie prognozējamie faktori, kas var ietekmēt komercdarbības rezultātus. Jānosaka savs mērķtirgus cilvēki, kas pirks saražoto produkciju/pakalpojumus (kāpēc viņi to pirks, cik pirks (apjoms), kad pirks, par kādām cenām, kāda kvalitāte un pēcpārdošanas apkalpošana nepieciešama, kādas ir galvenās problēmas no pircēju viedokļa). Nosakot potenciālos patērētājus, jānolemj: 1) vai produkcijas realizācija būs orientēta uz visiem potenciālajiem pircējiem; 2) vai patērētāju loks būs ierobežots, atkarībā no pircēja ienākumiem, vecuma, dzimuma, izglītības līmeņa, u.c. Jāveic konkurentu darbības detalizēta analīze, kas var likt izdarīt korekcijas uzņēmuma darbībā, lai sekmīgi sacenstos ar saviem konkurentiem. Konkurentus var palīdzēt noteikt: 1) tirdzniecības preses apskati; 2) komercinformācija; 3) internetā pieejamās uzziņu datu bāzes vai dzeltenās lapas (tālruņa nozaru katalogi). Pētot un analizējot konkurences vidi, ir nepieciešams atbildēt uz šādiem jautājumiem: Kuri ir jūsu uzņēmuma galvenie konkurenti: pēc sortimenta, pēc ģeogrāfiskā izvietojuma, pēc tirgus segmenta, pēc cenu politikas, pēc sadales kanāliem? Kādu tirgus daļu aizņem konkurenti? Kāda ir konkurentu stratēģija? Kādas metodes konkurenti izmanto cīņā par tirgu? Kāds ir konkurentu finansiālais stāvoklis? Kāda ir konkurentu organizatoriskā un vadības struktūra? Kāda ir konkurentu mārketinga programmas efektivitāte: preču, cenu, patē- 58

59 riņa, stimulēšanas, komunikāciju jautājumos (saskarsme ar patērētājiem, informācijas sniegšana)? Kāda ir iespējamā konkurentu reakcija uz jūsu uzņēmuma mārketinga programmu. Veiktos pētījumus ieteicams atspoguļot tabulās: Konkurentu vērtējums Nr. Produkcijas/pakalpojuma veids Konkurenta nosaukums Atrašanās vieta Konkurenta raksturojums 1. Produkcijas priekšrocību salīdzinājums Nr. Patērētāju vēlmes Konkurenti Uzņēmums 1. Cenas 2. Atrašanās vieta 3. Sortiments 4. Serviss: piegāde, konsultācijas, apkalpošana 5. Kvalitāte 6. Kredīta/līzinga iespējas 7. Garantija Tirgus pozīcijas noteikšanai ieteicams izmantot SVID (stirpās un vājās puses, iespējas un draudi) metodi (ar šo metodi var iepazīties 4.2. nodaļā). 4. Mārketinga (tirgzinības) plāns: 4.1. Realizācijas kanāli; 4.2. Cenu veidošana; 4.3. Produkta virzīšana tirgū. Veidojot mārketinga plānu, jāņem vērā, ka tas ir konkrētas rīcības plāns, lai sasniegtu maksimāli efektīvu produkta virzību tirgū, tāpēc jāparedz konkrētas darbības, kuru komplekss risinājums nodrošinās minētā mērķa sasniegšanu reklāma, tirdzniecības pārstāvji, dalība izstādēs (kādās, cik tas izmaksās?), piedalīšanās konkursos, tirdzniecības akcijas (atlaides, dāvanas, konkursi, utt.). Jādomā arī par uzņēmuma un produkta/pakalpojuma tēla veidošanu (kādu tēlu vēlaties izveidot, piemēram, lēts, bet labs produkts/pakalpojums, ekskluzivitāte, orientācija uz pircējiem, visaugstākā kvalitāte, ātrums, ērta izmantošana, utt.). 59

60 Šajā nodaļā vēl jāietver: produkta reklāma, kādas produkta īpašības tiks sevišķi akcentētas, realizācijas apjoma plāni, iespējamās cenu izmaiņas, balstoties uz noteikto cenu, produkta attīstība un uzlabošana. 5. Projekta realizācija/uzņēmuma darbība Šajā nodaļā nepieciešams uzskaitīt un pamatot projekta realizācijai nepieciešamos resursus vieta, telpas, zeme, iekārtas un tehnika, darbaspēks, izejvielas, materiāli, licences un atļaujas. Šī sadaļa arī ietver projekta realizācijas laika grafiku. Jāapraksta sadarbība ar citiem uzņēmumiem, izejvielu iegādes iespējas un piegādātāju izvēlēšanās. Papildus paredz kvalitātes un kontroles nodrošināšanu saražotai produkcijai. Jāplāno darbības finansiālais nodrošinājums (bankas aizņēmumi, investori, pašu resursi). 6. Uzņēmuma vadība un personāls Katra uzņēmuma veiksmīgas attīstības pamatā ir cilvēkresursi darbinieki, kuri attīsta produktu/pakalpojumu, veicina tā virzīšanu tirgū, strādā ar klientiem, kontrolē uzņēmuma ekonomisko stāvokli. Uzņēmuma pamatā ir stabila struktūra, kuras ietvaros tiek sadalīta atbildība un pienākumi, doti darba uzdevumi un definēti sasniedzamie mērķi. Biznesa plānā jāparāda, kāda ir uzņēmuma organizācijas shēma, kā notiek pienākumu sadale, kā tiek kontrolēta uzdevumu izpilde. Ņemot vērā uzņēmuma attīstības perspektīvas, jāparedz nepieciešamās pārmaiņas personāla sastāvā (jaunu darbavietu radīšana, papildus kvalifikācijas iegūšana, profesionālo zināšanu papildināšana, u.c.). 7. Riska faktoru analīze Šajā sadaļā jāapzina un jāanalizē uzņēmuma darbības riska faktori, paredzot konkrētus pasākumus zaudējumu samazināšanai un novēršanai. (Skatīt tabulu blakus lapā.) 8. Finanšu informācija: 8.1. Plānotie ieņēmumi; 8.2. Izmaksas; 8.3. Amortizācijas (nolietojuma) aprēķins; 8.4. Nodokļu aprēķins; 8.5. Peļņas zaudējumu aprēķins; 8.6. Naudas plūsmas plāns; 8.7. Uzņēmuma bilance. Aplūkojot atsevišķi katru finanšu plāna sastāvdaļu, nevar iegūt pilnīgu priekšstatu par komercdarbības (idejas, projekta) dzīvotspēju. To var iegūt, aplūkojot 60

61 Tabula Riska faktors Tirgus risks Ražošanas risks Naudas trūkums Nodokļu, muitas politikas, valūtas kursu izmaiņas Dabas katastrofas, nelaimes Cilvēciskā faktora risks Komercdarbības partneru (izejvielu piegādātāju un produkcijas uzpircēju) neparedzēta rīcība Pasākumi, lai to mazinātu Nepārtraukti pētīt tirgu, sekot līdzi tirgus konjuktūrai (cenu svārstībām, pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām) Sekot līdzi konkurentu darbībai, patērētāju vajadzībām, vērtību maiņai Uzlabot savu preču kvalitāti, ieviest jauninājumus, meklēt jaunus realizācijas tirgus, piedāvāt jaunus pakalpojumus Ražošanas nozaru pareiza izvēle Nozaru sastāva dažādošana (saimniecībā jāsaskaņo tādas nozares un tādu kultūraugu audzēšanu, kuriem ir dažādas prasības pret augsnes un klimatiskajiem apstākļiem) Pārbaudīt iepirkto izejvielu kvalitāti, ievērot optimālus to uzglabāšanas apstākļus Sekot līdzi tehnikas, iekārtu stāvoklim, laikus novērst tās trūkumus Sekot līdzi uzņēmuma naudas plūsmai Izmantot īstermiņa kredītus overdraftu Daļu līdzekļu ieguldīt ātri realizējamos vērtspapīros, veidot finanšu rezerves Iestāties krājaizdevumu sabiedrībās, kooperatīvos Veidot rezerves fondu Sekot līdzi visam jaunajam, kas notiek valsts ekonomikā un politikā Izmantot gan obligāto, gan brīvprātīgo apdrošināšanu (apdrošināt īpašumu, veselību, dzīvību, mantiskās un nemantiskās tiesības, intereses un saistības) Paredzēt jebkura darbinieka aizstāšanas un nomaiņas iespēju Vajadzības gadījumā izmantot sezonas darbiniekus Veidot spēcīgu, uzticamu darbinieku komandu Sadarboties ar vairākiem piegādātājiem un pircējiem Meklēt jaunus sadarbības partnerus 61

62 atsevišķos plāna elementus savstarpējā sakarībā, izmantojot likviditātes rādītāju un rentabilitātes rādītāju. Naudas plūsmas uzdevums ir radīt pārliecību, ka uzņēmums būs pasargāts no naudas līdzekļu deficīta, kas ir īpaši svarīgi kredīta saņemšanas gadījumā. Bilance parāda uzņēmuma līdzekļu (aktīvs), svešā kapitāla un pašu kapitāla (pasīvs) apmēru atskaites gada sākumā un beigās. Izmantotā literatūra Pielikumi. Biežāk pieļautās kļūdas sagatavotajos biznesa plānos Nepietiekami tiek novērtēti konkurenti; Tiek plānotas augsta biznesa uzsākšanas izmaksas, taču netiek norādītas iespējas, kā tikt pie finansējuma; Pārāk liels optimisms, veicot aprēķinus; Netiek norādītas pareizas izejmateriālu un citu resursu izmaksas; Tiek aizmirsts aprakstīt nepieciešamās atļaujas un licences, kas vajadzīgas konkrētā uzņēmējdarbības veida uzsākšanai un darbībai. Uzņēmuma un produktu ietekmējošo faktoru analīze Izmantojot tālāk aprakstītās metodes, pieredzes pārņēmējs kopā ar mentoru var apzināt un analizēt galvenos uzņēmuma iekšējos un ārējos faktorus, kas var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma darbību un tās produktu attīstību un noietu. Šo metožu pielietošana ļauj esošajam vai topošajam uzņēmējam apzināt pieejamo resursu daudzumu, to kvalitāti, kā arī ieviest jauninājumus, mēģinot ieraudzīt nākotnes tendences un iespējamo vietu tirgū jeb pozīciju. SVID analīze SVID analīze izmantojama gan uzņēmuma iekšējās, gan ārējās vides analīzei. Latviski SVID analīze nozīmē stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze. SVID analīzi var iedalīt vairākos posmos: būtiskie faktori tiek fiksēti, veikts vienkāršs novērtējums - jā vai nē, vai arī pašu izvēlētā skalā; pēc tam faktorus var kārtot pēc nozīmīguma; Reismanis Ē., Ērgle A., Slava A. Biznesa plāna veidošanas pamatprincipi. Mācību metodiskais materiāls Biznesa ekonomisko pamatu, komerczinību programmām. Junior Achievement Latvija., Rīga,

63 būtiskie faktori tiek ne vien fiksēti un novērtēti, bet arī ievietoti SVID matricā, noskaidrojot katras stiprās vai vājās puses ietekmi; pēc matricas aizpildīšanas tiek noskaidrots atbilstīgākais stratēģiskās rīcības tips; tiek veikta salīdzinošā SVID analīze, atbilstīgi kritērijiem izvērtējot ne vien pašu organizāciju, bet arī konkurentus. Klasiskais SVID kritēriju saraksts: STIPRĀS PUSES atšķirīga tirgus stratēģija cenas - kvalitātes attiecība ekskluzīva pieeja resursiem elastība, gatavība pārmaiņām izmaksu priekšrocības izteiktas svarīgās pamata prasmes izteikti diferencēti produkti konkurētspēja laba reputācija liela vai augoša tirgus daļa patenti patērētāju lojalitāte peļņa virs vidējā līmeņa nozarē piederība spēcīgai stratēģiskai grupai pieeja izplatīšanas kanāliem procesu un procedūru optimizācija spēcīgi zīmoli spēja ātri ieviest jauninājumus tehnoloģiskās priekšrocības VĀJĀS PUSES efektivitātes problēmas finanšu resursu trūkums ieņēmumu pieaugums zem vidējā nozarē informācijas trūkums kvalitātes problēmas izmaksas augstākas nekā konkurentiem labāko darbinieku zaudēšana lēna produktu izstrāde pieredzes un iemaņu trūkums nespēja atvairīt ārējos draudus pakāpeniska tirgus zaudēšana pārāk maza tirgus daļa piederība vājai stratēģiskai grupai vai tādas nav nepietiekami resursi tirgu iekarošanai problēmas ar darbinieku attieksmi, motivāciju problēmas ar solījumu izpildi, termiņiem radošuma un uzdrīkstēšanās trūkums slikta reputācija klientu acīs tehnoloģiskā atpalicība 63

64 IESPĒJAS dzīvesstila izmaiņas ekoloģiskā niša globalizācijas un internacionalizācijas ietekme valsts atbalsta palielināšanās ārvalstu finansējuma piesaistes iespējas iespēja paplašināt ražošanu atbilstoši pieprasījumam jaunas nišas atrašana jaunas tehnoloģiskās iespējas pieeja pievilcīgiem ārvalstu tirgiem jaunu tirgu iekarošana DRAUDI aizstājējproduktu parādīšanās cenu regulēšanas iespējamība pircēju gaumes un vajadzības izmaiņas ekonomikas stagnācija globalizācijas un internacionalizācijas ietekme piegādātāju vai pircēju ietekmes pieaugums nelabvēlīgas izmaiņas likumos draudi zaudēt ārvalstu tirgus politiskas problēmas un spēku samēra maiņa valstī sezonalitāte, nelabvēlīgi laika apstākļi valūtas svārstību radīti zaudējumi Analizējot uzņēmumu, tiek vērtēts katrs no faktoriem. Tālāk SVID analīzē minētos faktorus var savstarpēji salīdzināt, tādējādi nosakot svarīgākās stiprās, vājās puses, svarīgākās iespējas un draudus, veidojot tīkla diagrammas, kas uzskatāmi parāda galvenos faktorus, kas nosaka uzņēmējdarbības iekšējo un ārējo vidi. Nereti SVID analīzi lieto kompleksi ar PEST analīzi. PEST analīze PEST analīzes nosaukums radies, saīsinot četru svarīgu makrovides, organizācijas darbību būtiski ietekmējošo ārējo faktoru grupu nosaukumu pirmos burtus: P politiskie faktori; E ekonomiskie faktori; S sociālie faktori; T tehnoloģiskie faktori. Pielietojot PEST analīzi, tiek apzināti galvenie makrovides faktori, kas ietekmē konkrētā nozarē darbojošos uzņēmumus. Šiem faktoriem ir raksturīgi, ka konkrētais uzņēmums tos nevar ietekmēt, var tikai pētīt, kā tie ietekmē uzņēmumu, tāpēc reizēm tiek pielīdzināti draudiem, taču reizēm tie norāda arī iespējas. 64

65 PEST analīzei nav stingri noteiktas formas paši tās veicēji var izvēlēties, kādus tieši faktorus katrā no grupām pētīt. Tabulā apkopoti faktori, kurus var izmantot, veicot PEST analīzi, taču to skaitu, protams, var gan palielināt, gan samazināt atkarībā no konkrētās situācijas un nepieciešamības. PEST analīzes galvenais uzdevums ir uzņēmējiem palīdzēt identificēt būtiskos makrovides faktorus, likt aizdomāties, cik nozīmīgi tie ir šodien, kuru ietekme var mainīties tuvākā nākotnē un kā tas var ietekmēt konkrēto uzņēmējdarbību. Politisko faktoru analīze Attieksme pret monopoliem Cenu regulēšanas iespēja Darba drošības un darba aizsardzības prasības Darba un darba samaksas regulēšana Darba nedēļas ilgums Intelektuālā īpašuma aizsardzība Kādu politisko, ekonomisko u.c. apvienību biedre ir konkrētā valsts Līgumattiecību likumiskā aizsardzība Nodokļu likumdošana, tendences Politiskā stabilitāte Produktu kvalitātes un marķēšanas prasības Vides aizsardzības prasības Tirdzniecības regulēšana, tarifi, kvotas, u.c. ierobežojumi Iespējas piesaistīt finansējumu valsts atbalsta programmās un no ES struktūrfondiem Ekonomisko faktoru analīze Bezdarba līmenis Darbaspēka cena Darbinieku izglītība un prasmju līmenis Ekonomiskās izaugsmes rādītāji Finanšu tirgus darbības principi un efektivitāte Globalizācijas ietekme Ienākumu līmenis Inflācijas temps Infrastruktūra Procentu likmes Tirgus brīvība Valsts vai reģiona salīdzināmās priekšrocības Valūtu maiņas kursi Vietējās valūtas stabilitāte 65

66 Sociālo faktoru analīze Attieksme pret apkārtējo vidi Attieksme pret ārvalstu precēm un pakalpojumiem Attieksme pret atpūtu Attieksme pret veselību Demogrāfiskā situācija Dominējošā reliģija, tās ietekme Izglītības līmenis Kultūra un tradīcijas Noslāņošanās pakāpe Uzņēmējgars Valodu situācija, tās ietekme Vidējais dzīves ilgums, sabiedrības vecumstruktūra Vīrieša un sievietes loma sabiedrībā Tehnoloģisko faktoru analīze E-komercijas attīstības līmenis Globalizācijas ietekme Interneta pieejamība un cenas Mobilo sakaru pieejamība un cenas Pašreizējais tehnoloģiju attīstības un izplatības līmenis Procesu automatizācijas līmenis Programmatūras pieejamība, cenas, izmantošana Tehnoloģiju ietekme produktu izplatīšanā Tehnoloģiju īpatsvars cenu veidošanā Tehnoloģiju attīstības tendences Valsts atbalsts jaunām tehnoloģijām Valsts atbalsts pētniecībai PEST analīzi var papildināt arī ar citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi, kā, piemēram, kultūras faktori, vides faktori, ētiskie faktori, demogrāfiskie, juridiskie faktori. M. Portera piecu spēku modelis M.Portera izstrādātais piecu konkurences spēku modelis palīdz uzņēmējam noskaidrot ārējos spēkus (tiešās ietekmes ārējās vides apstākļus), kas ietekmē konkurenci konkrētajā nozarē, jo, kā uzskata M.Porters, stratēģijai jābalstās tirgū, kur darbojas organizācija. M. Porters norāda, ka ir svarīgi analizēt ne tikai organizācijas vispārējo ārējo vidi, bet veikt vēl konkrētāku analīzi noskaidrot, kāda ir konkurences vide konkrētajā nozarē. M.Porters ir formulējis piecus galvenos konkurences spēkus, kas pastāv katrā nozarē: konkurences raksturs jeb intensitāte nozarē, jaunienācēju draudi, piegādātāju spēks, pircēju spēks un aizstājējpreču parādīšanās draudi. Kalve I., Apseglot pārmaiņu vējus. Stratēģiskā un pārmaiņu vadība, Rīga: 2005., 223 lpp. 66

67 jaunien c ji pieg d t ji pieg d t ju sp ks pieg d t ju pirc ju sp ks pirc ji pieg d t ju aizst j ju draudi sp ks jaunien c ju sp ks Konkurence nozar aizst j ji 3.1. attēls. M.Portera piecu spēku modelis 1) Piegādātāju spēks resursu/izejmateriālu atšķirīgums/unikalitāte. Piegādātāja un pircēja pārorientēšanās izmaksu salīdzinājums. Aizstājēju esamība. Piegādājamo apjomu nozīmība. Piegāžu īpatsvars pret kopējo nozarē. Resursu cenas proporcija kopējā cenā un diferencēšanas iespējas. Plūsmas vai pretplūsmas integrācijas iespējamība. Pastāvīga cīņa par apjomiem, cenām u.c. norisinās jau šajā spēku grupā. Priekšrocības iegūst tā puse, kam ir lielākas izvēles iespējas un mazāki zaudējumi iespējamas attiecību pārtraukšanas gadījumā. Par lielu piegādātāja spēku runā gadījumos, kad tas apgādā lielu pircēju skaitu vai piedāvā unikālas, neaizvietojamas preces vai izejvielas. 2) Jaunienācēju draudi gandrīz vienmēr ir saistīti ar ieejas barjerām. Tipiski barjeru piemēri: noteiktas prasības pamatkapiālam, likumos un normatīvajos dokumentos iestrādātas formālas un birokrātiskās barjeras (atļaujas, licences u.tml.), klientu lojalitāte, ekonomija, kas gūstama, sasniedzot noteiktus ražošanas 67

68 apjomus u.c. Pie jaunienācēju spēka pieder arī ar apjomu saistītās ekonomijas nozīme, patenti un licences, zīmolu atpazīstamība, pārorientēšanās izmaksas, prasības kapitāla apjomam, ieguldījumiem pirms darbības uzsākšanas, pieeja izplatīšanas kanāliem, absolūtās izmaksu priekšrocības, atšķirīga ražošanas un rīcības modeļa esamība, valsts vai lokālā politika, sagaidāmā konkurentu reakcija. 3) Pircēju spēks pircēju salīdzinošā koncentrācija, pirkumu apjoms, pircēja informētība, jūtīgums pret cenu un pirkuma apjoma attiecība, preču daudzveidība, pircēja ieguvumi, lēmuma pieņemšanas stimulu, kvalitātes un noformējuma vai iesaiņojuma nozīme. 4) Aizstājēju draudi aizstājēju parādīšanās draudu pakāpes novērtēšana: aizstājēju salīdzinošā cena, pārorientēšanās izmaksas, patērētāju uzticēšanās/neuzticēšanās aizstājējiem. 5) Konkurences intensitāte nozarē. Visu šo četru spēku mijiedarbība veido konkurences intensitāti nozarē (konkurenti, to atšķirīgums, nozares pieauguma temps, produktu atšķirīgums, zīmola atpazīstamība, pārorientēšanās izmaksas). Lūgums skatīt uzņēmuma ārējās un iekšējās analīzes paraugu, izmatojot M.Portera piecu spēku modeli, SVID un PEST analīzi, kā arī tīkla diagrammu 6.pielikumā. Portfolio analīze/ Bostonas Consulting Group matrica Portfolio analīze ir līdzeklis, ar kuru var izvērtēt uzņēmuma/nozares produktus. Šo analīzi lieto, lai izanalizētu jau esošu uzņēmumu produktus - kuras no precēm un pakalpojumiem nes vislielāko peļņu, kam ir vislielākais īpatsvars preču apgrozībā utt. Šādu analīzi nepieciešams veikt, lai uzņēmums: 1) izlemtu, kuros produktos vairāk, kuros mazāk un kuros nav nepieciešams veikt ieguldījumus; 2) izvēlētos mārketinga izaugsmes stratēģiju. Portfolio analīze ļauj uzņēmumam klasificēt katru savu stratēģisko biznesa vienību (produktu), ņemot vērā tās īpatsvaru tirgū attiecībā pret galvenajiem konkurentiem, kā arī pēc pieprasījuma tempiem nozarē. Analīzē tiek izdalītas 4 veidu produktu grupas: 1) Mežonīgie kaķi produkti ar salīdzinoši mazu tirgus daļu, bet strauju realizācijas apjomu pieaugumu. Tām ir zema konkurētspēja, attīstības perspektīvas nav skaidri izprotamas. Tirgus dod priekšroku konkurentu produktiem. Tirgus daļas saglabāšanai vai palielināšanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. 68

69 2) Uzlecošās zvaigznes ieņem līderpozīcijas tirgū to tirgus daļa ir salīdzinoši liela ar tendenci strauji palielināties. Tie ir produkti ar augstu konkurētspēju. Galvenais mērķis saglabāt tirgus daļu un līderpozīcijas. Tās nes lielu peļņu, bet prasa arī lielus kapitālieguldījumus tirgus pieauguma tempa saglabāšanai. 3) Slaucamās govis arī ieņem līderpozīcijas, jo tās ir produkti ar salīdzinoši lielu tirgus daļu, bet nelieliem pieauguma tempiem. Šiem produktiem noiets ir diezgan stabils, izveidojies pastāvīgo klientu loks, un tāpēc nav nepieciešami arī lieli ieguldījumi mārketinga pasākumos. Peļņu no šiem produktiem var izmantot citu produktu attīstības veicināšanai. 4) Kaucošie suņi ir produktu grupas ar salīdzinoši nelielu tirgus daļu un ierobežotām izaugsmes iespējām. Tie ir produkti, kuri nodrošina pietiekamu naudas plūsmu to uzturēšanai, bet dažkārt var radīt pat zaudējumus. Iespējams, ka uzņēmums resursus varētu izmantot efektīvāk, ja šo produktu grupu likvidētu. Uzņēmumiem ar dažādu produktu klāstu šī analīze palīdz optimizēt finanšu plūsmas: brīdī, kad kāda prece ir slaucamās govs statusā, rodas brīvi līdzekļi, ko var investēt uzlecošo zvaigžņu attīstīšanai un nostiprināšanai. Tirgus piepras jums Zems Augsts Uzlecoš s zvaigznes Slaucam s govis Mežon gie ka i Kaucošie su i Augsta Tirgus da a 3.2. attēls Portfolio analīzes matrica Zema 69

70 Loģiskie modeļi biznesa stratēģijas izvēlei un attīstībai Loģisko modeļu pielietošana ir ļoti lietderīga uzņēmuma stratēģijas izveidē un stratēģiskajā vadīšanā. Tie palīdz atbildēt uz svarīgiem uzņēmuma attīstības jautājumiem, kā arī strukturēt un savienot galvenos uzņēmējdarbības ietekmējošos faktorus. Vīzija Veido kopējo ietvaru uzņēmuma attīstības virzienam Biznesa ideja Izvēlas faktorus, kas atbilst vīzijai Ārējā analīze Analizē faktorus iespējas, draudi? Iekšējā analīze Kapacitāte izmantot iespējas un novērst draudus Stratēģijas analīzes ietvars: 1) Ārējā vide Makro-vide Mikro-vide 2) Iekšējā vide Biznesa stratēģija Stratēģiskais darbības novērtējums 70

71 Uzņēmējdarbības ārējā vide Nacion l / starptautisk ekonomika Tehnolo ijas Vald ba Makro-vide Tirgus vide Pieg d t ji Pat r t ji Konkurenti Apk rt j vide Demogr fisk strukt ra Soci l strukt ra Uzņēmējdarbības iekšējā vide Resursi Taust mi/netaust Sp jas Resursu kopums B tisk s kompetences Avots konkur tsp jas priekšroc bai Ilgtsp j ga konkur tsp jas priekšroc ba Ieg ta ar b tiskaj m kompetenc m Strat isk konkur tsp ja 71

72 Resursu balstīta pieeja stratēģiskā analīzē 3 4. Izv lieties strat iju, kas vislab k izmanto uz muma resursus un sp jas emot v r r j s iesp jas 2. Identific jiet uz muma sp jas. Ko uz mums var dar t efekt v k k konkurenti? Identific jiet k di resursi j iegulda katras sp jas veidošan? 3. Izv rt jiet resursu un sp ju potenci lu ilgtsp j gai konkur tsp jas priekšroc bai 1. Identific jiet un klasific jiet uz muma resursus. Nov rt jiet iesp jas un draudus sal dzinoši ar konkurentiem. Nosakiet iesp jas lab kai resursu izmantošanai Strat ija Konkur tsp ja s priekšroc ba Sp jas Resursi 5. Identific jiet resursu tr kumu. Invest jiet uz muma resursu palielin šan un atjaunošan Tirgus segmenta novērtējums/patērētāju analīze Uzsākot vai jau īstenojot uzņēmējdarbību svarīgi ir apzināt, kā tiks realizēts mārketings uzņēmumā un produktu pārdošanā. Tulkojot no angļu valodas, mārketinga stratēģija balstās uz 4 P burtiem, kas jāpārzina katram uzņēmējam: Produkts kāds ir produkta dzīves cikls, kurā produkta dzīves attīstības posmā ir mūsu produkts, vai nav nepieciešams jauns produkts? Price (cena) kāda ir jūsu cenu stratēģija? Kas to nosaka? Kā patērētāji definē produkta vērtību (vērtība nav tas pats, kas cena)? Place (vieta) kādi ir izplatīšanas kanāli un vai ir gaidāmas kādas izplatīšanas/loģistikas problēmas? Promotions (veicināšanas stratēģija) integrēta mārketinga komunikāciju programmu sagatavošana. Mārketinga stratēģiju realizācijai vitāli svarīgi ir pazīt savus patērētājus, konkurentus un piegādātājus. Patērētāju analīze mārketinga stratēģijā ietver atbildes uz jautājumiem: 3 Masters program in Economics and Agribusiness, Business Strategy and Strategic Management, Framework of analysis, 4.p. 72

73 Kādi un kur viņi ir? Ko, kur, kad, kāpēc un kā viņi pērk? Kādi ir galvenie stimuli pirkšanai? Katra patērētāja (patērētāju grupas) galvenais spēks un vājums, iespējas un draudi; Vai ir bijušas kādas nozīmīgas izmaiņas patērētāju uzvedībā pēdējos 1-3 gados, kas ir ietekmējušas uzņēmuma aktivitātes attiecībā pret viņiem? Vai ir gaidāmas kādas nozīmīgas jaunas izmaiņas? Ja jā, tad, kāda būs to ietekme uz jūsu uzņēmumu? Autori piedāvā sekmīgai pieredzes pārņēmēja biznesa izaugsmei veikt tirgus segmenta un patērētāju novērtējumu sadarbībā ar mentoru pēc pirmā sadarbības gada. Tirgus segmenta novērtējumam autori piedāvā virkni jautājumu: 1. Galvenie nosacījumi, kuri rosina patērētājus iesaistīties tirgus segmentā un kļūt lojālam (piemēram,. cena un kvalitāte, preces garantijas termiņš, apkalpošana, mārketinga aktivitātes, uzņēmuma atrašanās vieta). 2. Raksturojiet metodes un paņēmienus, kas ietekmēja patērētāju izvēli piesaistīties konkrētam tirgus segmentam. 3. Kādi varētu būt galvenie cēloņi patērētāju zaudēšanai? Ko varētu darīt, lai to mazinātu? 4. Kā tiek noteikts periods, kad patērētājs ir pārgājis citā tirgus segmentā, kāds ir bijis stimuls galīgai izvēlei? 5. Kādā mērā jaunie segmentā ienākušie patērētāji varētu ietekmēt mārketinga rezultātus? (Segmentā ienākušo patērētāju ietekme uz mārketinga rezultātiem ir atkarīga no tā, cik veiksmīgs ir jaunā patērētāja pirmais iespaids par uzņēmumu vai tā produktiem kopumā, cik sekmīgi un lielā mērā viņš apmierināja savas vēlmes. Jāņem vērā, ka patērētājs par iegūtajiem iespaidiem dalās ar citiem, iespējams, potenciāliem patērētājiem). 6. Informācijas pietiekamība par jauno patērētāju nozīmības novērtēšanu tirgus segmenta pozīciju nostiprināšanā (jābūt pietiekamai informācijai par patērētājiem - cik daudz to ir tirgū, kādas ir viņu vēlmes, ienākumi, vecums; šādu informāciju var iegūt gan pēc statistikas datiem, gan veicot uzņēmuma klientu aptaujas). 7. Kādi stimulējoši pasākumi tika veikti masu informācijas līdzekļos? 8. Vērtējiet, kas citos analogos tirgus segmentos ir labāk organizēts no patērētāju viedokļa? 9. Vērtējiet potenciālās uzņēmuma iespējas tirgus segmenta pozīcijas nostiprināšanā. 10. Vai būtu mērķtiecīgas radniecīgas preču/produktu grupas, paplašinot sortimentu? 73

74 11. Vai tirgus segmentā funkcionē atgriezeniskā saite no patērētājiem, kā tā izpaužas? 12. Kādas pozitīvas atsauksmes un kādas pretenzijas pēdējā gada laikā ir saņemtas no patērētājiem? 13. Kāda rakstura patērētāju prasības uzņēmums nevar apmierināt un ko plāno veikt kvalitātes, sortimenta un servisa aspektā? 14. Kādas ir problēmas ar darbinieku kompetenci; patērētāju stratifikāciju, preču (pakalpojumu) pozicionēšanu? 15. Novērtējiet lojālo patērētāju lomu jaunu patērētāju piesaistīšanā. 16. Raksturojiet konkurentus, viņu stiprās un vājās puses tirgus iekarošanā, ko konkurenti veic labāk no patērētāju aspekta? 17. Ko dara konkurenti savu pozīciju nostiprināšanai? Vai ir noteikts mērķtirgus? 18. Kādā veidā varētu samazināt izmaksas patērēšanas procesa organizēšanā? Uzņēmumam svarīgi ir zināt arī patērētāju attieksmi pret produktu, bet ne mazāk svarīgi ir zināt tās cēloņus, lai izmainītu negatīvo attieksmi. Tas, ka mēs zinām, ka patērētājam mūsu produkts nepatīk, vēl nedod informāciju par to, ko vajadzētu darīt, lai izmainītu negatīvo attieksmi. Patērētāju attieksmes noskaidrošanai iespējams izmantot daudzfaktoru modeļus. Tie ietver sevī asociācijas starpattieksmi pret objektu un dažādiem tā rādītājiem (faktoriem). Daudzfaktoru modeļos svarīgs ir tāds lielums kā katra rādītāja nozīmīgums. Piemēram, vērtējot, veidojot attieksmi pret zupu, tāds faktors kā zupas garša noteikti ir nozīmīgāks, nekā etiķete uz burciņas. Daudzfaktoru analīzes modeļi dod iespējas pielietot tos diagnosticēšanas nolūkos. Tie ļauj daudz dziļāk ielūkoties patērētāju izvēles cēloņos salīdzinājumā ar vispārējā vērtējuma un uzvedības tendenču izmērīšanu. Daudzfaktoru analīze nodrošina informāciju, kas nepieciešama tirgus segmentēšanai. Piemēram, var izrādīties ļoti noderīga patērētāju segmentēšana pēc produkta dažādu īpašību nozīmīguma. Ja patērētājus visvairāk interesē zema cena, vajadzīgi vieni mārketinga pasākumi, bet kad augsta kvalitāte pavisam citi. Nozīmīga loma šai analīzei ir arī jaunu produktu izstrādē. Ja atklājas, ka esošais piedāvājums tirgū tālu atpaliek no ideālā, tad rodas iespējas piedāvāt kaut ko jaunu, kas vairāk atbilstu patērētāju vēlmēm. Mārketinga literatūrā tiek piedāvāti vairāki daudzfaktoru modeļi. Šajā nodaļā ir ietverti divi modeļi, kuri varētu būt nozīmīgi uzņēmuma mārketinga pētījumos. 74

75 Martina Fišbeina modelis 4 Fišbeina (Martin Fishbein) modelis ir pats pazīstamākais daudzfaktoru modelis, kur: n Å = ßìÝì, i=1 Å - attieksme pret objektu; ßì uzskatu intensitāte (stiprums), ka objektam ir rādītājs ì; Ýì rādītāja i vērtējums; n nozīmīgo rādītāju skaits. Saskaņā ar šo modeli attieksme pret objektu (produktu) ir uzskatu veidojuma summa par objekta rādītājiem un šo rādītāju nozīmīguma novērtējumiem. Piemērs. Attieksmes vērtējums pret sporta apaviem. Lai ilustrētu šo modeli, aplūkosim situāciju, kurā tiek noteiktas patērētāju priekšrocības attiecībā pret trīs veidu sporta apaviem. Vispirms jānoskaidro, kādi produkta rādītāji ir visnozīmīgākie mērķa tirgum. Pats vienkāršākais veids, kā to darīt, ir pašu patērētāju aptauja par to, pēc kā viņi vadās, vērtējot šīs kategorijas preces. Tiek pieņemts, ka patērētāji var nosaukt produkta rādītājus. Preču īpašības, kuras tiek pieminētas visbiežāk vai tiek uzskatītas par vis būtiskākām, arī ir nozīmīgie rādītāji. Pieņemsim, ka mūsu piemērā par sporta apaviem bija noteikti šādi to raksturojumi: vai apavi amortizē triecienus un līdz ar to ļauj skriet pa cietu segumu; vai maksā mazāk par 20 latiem; apavu kalpošanas ilgums; valkāšanas ērtības; modelis vēlamā krāsā; cik stingri tiek saturēta pēda. Tagad mēģināsim noteikt ßì (uzskatu intensitāti, cik pārliecināts ir patērētājs, ka produktam ir šādas īpašības) un Ýì (rādītāja vērtējums) nozīmes. Lielumu Ýì, kas raksturo atbilstošu vērtējumu, parasti nosaka pēc 7 ballu skalas ar nozīmēm no ļoti labi līdz ļoti slikti. Pirkt sporta apavus lētākus par 20 latiem ļoti labi : : : : : : ļoti slikti И.В. Алешина. Поведение потребителей. Москва c. 75

76 Tādi vērtējumi tiek izveidoti par visiem sešiem iepriekš noteiktajiem svarīgajiem raksturojumiem. ßì lielums rāda, cik pārliecināti ir patērētāji par to, ka doto sporta apavu veidam ir noteiktā īpašība. Uzskatus tāpat izmēra pēc 7 ballu skalas ar nozīmēm no ļoti iespējams līdz maz iespējams. Piemērs: Vai iespējams, ka A markas krosa kurpes maksā mazāk par 10 latiem? Ļoti iespējams : : : : : : maz iespējams Nepieciešams novērtēt patērētāju uzskatus par katra veida apavu katru rādītāju. Mūsu piemērā ir trīs veidi un seši rādītāji, proti, mums jāmēra uzskatus 18 reizes. 3.1.tabula Hipotētiskie rezultāti (pēc Fišbeina daudzfaktoru modeļa) Rādītāji Triecienu amortizācija Cena zemāka par 20 Ls Kalpošanas ilgums Valkāšanas ērtības Vajadzīgā krāsa Pēdas saturēšana n Kopā: Å = ßìÝì i=1 Vērtējums (Ýì) Uzskati (ßì) A veids B veids C veids Mūsu piemērā kalpošanas ilgums un komforts izrādījās par pašiem svarīgākajiem preces raksturojumiem, pēc tiem seko īpašība mazināt triecienus un pēdas saturēšana. Krāsai tiek veltīta relatīvi mazāka uzmanība, taču dotais raksturojums tomēr ir svarīgs. Atšķirībā no visiem pārējiem rādītājiem cenas faktors (lētāk par 20 latiem) šajā izvēlē ieguva negatīvu vērtējumu. Tas nenozīmē, ka cena nav svarīga. Tieši otrādi, tas izsaka to, ka zema cena nav vēlama, pilnīgi iespējams, cilvēki paļaujas uz sakarību cena kvalitāte. Dati rāda, ka respondentiem ir labvēlīgāka nosliece uz A veidu (visi dotā veida rādītāji tiek vērtēti pozitīvi). Pārdevēji vēlas, lai patērētāji uzskatītu, ka viņu produkcijai: 1) piemīt patērētājiem nepieciešamās īpašības (kad Yi pozitīvi, jābūt pozitīvam arī ßì) un 2) nav 76

77 patērētājam nevajadzīgu īpašību (kad Yi ir negatīvs, negatīvam jābūt arī ßì). Abas stratēģijas tiek plaši izmantotas reklāmā, lai radītu labvēlīgu attieksmi. Lai pēc formulas n Å = ßìÝì, i=1 novērtētu attieksmi pret katru veidu, nepieciešams katra uzskata lielumu pareizināt ar atbilstošu vērtējumu. Piemēram, A veida triecienu amortizācijai ir nozīme +2, kas reizinājumā ar vērtējumu (+2) dod dotā raksturojuma lielumu (+4). Analoģiskas darbības tiek izpildītas ar visiem pārējiem rādītājiem. Rezultātā mēs iegūsim A veida galīgo darbību ßìÝì summas nozīmi tā ir vienlīdzīga +29. B un C veidiem nozīme ßìÝì atbilstoši veido +20 un 6. Ja ņemam vērā, ka attieksmes maksimālā nozīme dotajā gadījumā vienlīdzīga +36, tad A veidam ir ļoti labs rādītājs. Maksimālās nozīmes noteikšanai tiek pieņemts, ka visos raksturojuma rādītājos tiek ielikti vislabākie vērtējumi (+3 vai 3, atkarībā no tā, vai pozitīvi, vai negatīvi vērtējama dotā īpašība). Ideālā punkta metode 5 Šai metodei ir ļoti svarīga īpatnība tā ļauj iegūt informāciju par ideālu marku no patērētāju viedokļa, kā arī patērētāju uzskatus par esošo preces veidu. Ideālā punkta metodes formula: n A b = Wi /Ii Xi/ i=1 kur A b attieksme pret veidu; Wi i rādītāja nozīme; Ii i raksturojuma ideālā nozīme; Xi uzskati par faktisko i rādītāja lielumu; n nozīmīgo rādītāju skaits. Šajā gadījumā patērētājus lūdz norādīt, kā, pēc viņu uzskatiem, noteikts veids novietojams uz skalas ar svarīgu rādītāju nozīmēm. Uz tām pašām skalām patērētāji izvieto arī ideālo marku. Saskaņā ar modeli jo faktiskie veida rādītāji ir tuvāk ideālajam, jo labvēlīgāka pret to ir patērētāju attieksme. 5 James F. Engel, Roger D. Blackwell, Paul W.Miniard. Consumer Behavior. 8 th edition. Philadelphia., The Dryden Press, p. 77

78 Ideālā punkta modeli ilustrē šāds piemērs. Pieņemsim, ka par bezalkoholisko dzērienu nozīmīgākiem rādītājiem tika noteikti: saldums; gāzētības pakāpe (cik gāzēts ir dzēriens); kaloritāte (cik kaloriju tajā ir); dabīgo augļu sulu saturs; cena. Katram rādītājam tiek izstrādāta atbilstoša skala. Piemēram, raksturojumam saldums tā izskatīsies šādi: Ļoti salda garša : : : : : : ļoti rūgta garša Pēc tam tiek veikta patērētāju aptauja, kurā patērētāji norāda savu ideālo garšu vai garšu, kurai viņi dod priekšroku, atzīmējot vienā stāvoklī uz skalas burtu I. Pēc tam pēc šī rādītāja novērtē dažādu marku dzērienus (proti, mēs iegūstam Xi nozīmi). Turklāt patērētājiem ir jānorāda, cik viņiem ir svarīgs dotais rādītājs. Tam var izmantot šādu skalu: Absolūti nesvarīgi : : : : : : ļoti svarīgi tabula Ideālā punkta metodes hipotētiskie rezultāti Rādītājs Svarīgums (Wi) Ideālais punkts (Ii) Pārliecība (Xi) Veids A Garša: salds (1) rūgts (7) Gāzējums: augsts (1) zems (7) Kaloritāte: augsta (1) zema (7) Augļu sulu saturs: augsts (1) zems (7) Cena: augsts (1) zema (7) n A b = Wi /Ii Xi/ i=1 Veids B Pirmajā stabiņā doti rādītāji un to galējās nozīmes (piemēram, no salda līdz rūgtam). Otrajā stabiņā apkopoti dati par katra rādītāja nozīmīgumu, trešajā stabiņā ideālie, bet ceturtajā un piektajā dažādu veidu faktiskie rādītāji. Attieksmes pret preces veidu kopējā nozīme tiek noteikta šādi. Vispirms tiek atrasta starpība starp rādītāja ideālo un faktisko nozīmi. Par veida A garšu šī starpība 78

79 līdzinās 0 (2-2=0), veida B ir 1 (2-3=-1). Tiek ņemts starpības absolūtais lielums, uz ko norāda moduļa simbols formulā. Pēc tam iegūtais lielums tiek reizināts ar svarīguma nozīmi. Par veida A garšu mēs iegūstam 0 (0x6), veida B 6 (1x6). Tālāk analoģiski tiek noteikti saskaitāmie par pārējiem raksturojumiem un beidzot to summa. Atšķirībā no M. Fišbeina modeļa, kur jo lielāka nozīme, jo labāk, šajā gadījumā priekšroka tiek dota mazākajam rezultātam. Attieksmes labākā nozīme, kāda var būt veidam, līdzinās 0, kas liecina par to, ka preces veids tieši atbilst patērētāju priekšstatiem par īpašību ideālo kopumu. Šo modeļu pielietošanas veids mārketingā nozīmīguma un rādītāju vienotas shēmas veidošana uzņēmuma konkurētspējas analīzē (skat tabulu) tabula Nozīmes un rādītāju atbilstība Rādītāja nozīmīgums Mūsu preces veida vērtējumi Konkurentu preces veida vērtējumi Rezultāts Augsts Slikti Labi Slikti Labi Slikti Neizmantotas iespējas Konkurētspējas vājums Konkurētspējas priekšrocības Labi Cīņa ar līdzīgiem Zems Slikti Labi Slikti Labi Slikti Labi Nulles iespējas Viltus trauksme Viltus priekšrocības Viltus konkurence Tas, kurā no astoņām rūtiņām nokļūst preces veids, ir atkarīgs no rādītāju svarīguma (augsta vai zema), novērtējuma pēc dotā rādītāja (laba vai slikta) un konkurējošu veidu analoģiskiem rādītājiem. Pēc tam katrai rūtiņai tiek noteiktas mārketinga iespējas un vājie punkti. Piemēram, kad preces veids patiešām pārspēj savu konkurentu pēc kāda svarīga rādītāja, parādās konkurences priekšrocības, ko vajag izmantot. Ar šo mērķi var veikt reklāmas kampaņu, bāzētu uz salīdzinājumu. Zemi vērtējumi par svarīgu rādītāju visiem veidiem liecina par neizmantotām iespējām. Uzlabojot šo rādītāju attiecīgajam preces veidam, mēs varam pārvērst to par mūsu konkurences priekšrocību. Taču visu veidu preču slikti vērtējumi nebūtiskos rādītājos liecina par to, ka šeit ir mazas iespējas. Šīs jomas uzlabošana gan panāks patērētāju lielāku izvēli, taču kopumā tā būs maznozīmīga. 79

80 Pēcvārds Mentoringa kustība uzņēmējdarbībā ir stabili ienākusi Latvijā un mēs ceram, ka tā augs plašumā arvien vairāk organizāciju būs ieinteresētas mentoringā un mentoringa programmu skaits palielināsies. Tomēr jāņem vērā - lai mentoringam būtu labi rezultāti, tam jābalstās uz noteiktiem principiem un metodēm, par ko rakstīts šajā rokasgrāmatā. Šo metodisko līdzekli tieši ar tādu mērķi veidojām, lai tas būtu ceļvedis tiem, kas īstenos mentoringa programmas vai būs tajās iesaistīti. Mentorings ir palīdzējis daudzām lauku sievietēm saņemties un īstenot savas ieceres, palīdzējis atrast sadarbības partnerus un draugus. Tāpēc mentoringu var uzskatīt par veiksmīgu kustību lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, kā arī tas ir noderīgs ikkatrā uzņēmējdarbības vidē. Turklāt rokasgrāmatā apskatītās metodes var izmantot ne tikai mentoringā iesaistītie mentori un pieredzes pārņēmēji, bet arī uzņēmējdarbības studenti topošie uzņēmēji un vadītāji, esošie uzņēmēji un citi, kas iesaistīti uzņēmējdarbībā vai mūžizglītībā. 4. Lietderīgi kontakti un interneta adreses Mentoringa programmā iesaistītie: LATVIJA Baiba Rivža Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore LR Izglītības un zinātnes ministre tālrunis, e-pasts: Maiga Krūzmētra Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente tālr , e-pasts: Elīna Konstantinova Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorantūras studente tālr , e-pasts: Latgales reģions Elita Jermolajeva tālr , e-pasts: Vidzemes reģions Rasma Freimane Tālr , e-pasts: 80

81 Zemgales reģions Eleonora Maisaka tālr , e-pasts: Kurzemes reģions Maija Zaļuma tālr , e-pasts: Latvijas Lauku sieviešu apvienība Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Padomes sekretāre Raimonda Ribikauska tālr Biedrība Līdere Graudu iela 68, Rīga LV 1058, Latvija Tālrunis: Fakss: E-pasts: SOMIJA Leena Heiskala Palvelupartio Oy Kalevanvainio 4 A 23, FIN Espoo tālr , mob IGAUNIJA Sirje Vällmann NGO ETNA in Estonia Jüri 12, Võru, 65605, Estonia tālr LIETUVA Jurate Puidiene Member of Steering Group & Work Package for Mentoring Kaunas Women s Employment Information Center Savanoriu pr. 1, Kaunas 44255, LITHUANIA tel/fax: ; Mob.: POLIJA Marta Hozer Institute of Economic Analyses, Diagnoses and Forecasts 42/5 Jednosci Narodowej, Szczecin tel , mob

82 NORVĒĢIJA Inger Karin Larsen ZVIEDRIJA Helena Balthammar Noderīgas saites internetā: FEM projekta mājas lapa internetā: LR Ekonomikas ministrija LR Zemkopības ministrija ES struktūrfondi Latvijā Latvijas Biznesa konsultantu asociācija LR Uzņēmumu reģistrs Valsts ieņēmumu dienests Latvijas Garantiju aģentūra Valsts reģionālās attīstības aģentūra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

83 5. Pielikumi 1. pielikums Aptaujas anketa potenciālajiem mentoriem Labdien! Šī aptauja noris mentoringa programmas ietvaros. Mentorings uzņēmējdarbībā nozīmē ilglaicīgas attiecības starp mentoru (pieredzējušu uzņēmēju) un jaunu uzņēmēju, kur mentors brīvprātīgi un bez maksas dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos, bet jaunais uzņēmējs attīsta savas profesionālās iemaņas un meklē risinājumus savām biznesa problēmām. Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot un apzināt potenciālos mentorus, kuri būtu ieinteresēti un gatavi dalīties savā pieredzē, zināšanās un kontaktos. Lūdzu uz jautājumiem atbildēt atklāti, jo Jūsu sniegtajai informācijai ir liela nozīme projekta mērķa sasniegšanā! Jūsu sniegtajai informācijai tiks nodrošināta konfidencialitāte! 1. Jūsu vārds, uzvārds: 2. Jūsu vecums: 3. Kāda ir Jūsu izglītība? a) pamatizglītība; b) vidējā/vidējā profesionālā izglītība; c) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; d) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; e) maģistra grāds; f) doktora grāds; g) cits variants. 4. Kāda ir Jūsu izglītības joma/tematiskā grupa? 5. Jūsu nodarbošanās/amats: Ja pašreiz vai agrāk esat nodarbojusies ar uzņēmējdarbību, lūdzu, sniedziet šādu informāciju! 83

84 6. Jūsu uzņēmuma saimnieciskās darbības nozare: a) ražošana; b) pakalpojumi; c) tirdzniecība; d) cita. 7. Lūdzu, aprakstiet sīkāk Jūsu uzņēmuma darbības jomu: 8. Uzņēmējdarbības forma: a) valsts uzņēmums; b) pašvaldību uzņēmums; c) sabiedrība ar ierobežotu atbildību; d) akciju sabiedrība; e) individuālais uzņēmums; f) paju sabiedrība; g) cita forma 9. Strādājošo skaits uzņēmumā: a) 1 9; b) 10 50; c) ; d) vairāk par Uzņēmuma atrašanās vieta: a) Rīga; b) cita pilsēta, rajons 11. Cik gadus Jūs darbojaties biznesā? 12. Vai Jūsu pašreizējais bizness ir Jūsu pirmā uzņēmējdarbība? a) Jā; b) Nē Ja nē, kas notika ar Jūsu iepriekšējo uzņēmumu: a) bankrotēja; 84

85 b) joprojām veiksmīgi darbojas; c) tika pārdots; d) cits 13. Kā tika radīts Jūsu pašreizējais bizness: a) izveidojāt pati; b) ģimenes bizness; c) nopirkāt jau esošu uzņēmumu; d) cits 14. Kuri no zemāk minētajiem faktoriem Jūs pamudināja sava biznesa izveidei? Lūdzu, atzīmējiet ne vairāk kā trīs faktorus: a) iespēja gūt lielākus ienākumus; b) iespēja būt neatkarīgai; c) iespēja darīt darbu, kas pašai patīk; d) iespēja realizēt sevi; e) iespēja uzturēt ģimeni; f) iespēja darīt darbu visas sabiedrības labā; g) iespēja paplašināt draugu/paziņu loku; h) sajust risku un pārvarēt grūtības; j) citi iemesli 15. Ar kādām grūtībām Jūs saskārāties, uzsākot savu biznesu: a) grūtību nebija; b) pārliecības trūkums (neticība savām spējām); c) kapitāla/finansu līdzekļu trūkums; d) informācijas/padomu trūkums kā uzsākt savu uzņēmējdarbību; e) kontaktu un sadarbības trūkums uzņēmuma tālākai attīstībai; f) grūtības savienot ģimenes dzīvi un darbu; g) cits variants (lūdzu atzīmēt) 16. Lūdzu, brīvi izklāstiet, kā Jūs pārvarējāt grūtības: 85

86 17. Vai Jūsu uzņēmums izmanto šādas iespējas: a) kredītiespējas; b) ES struktūrfondu vai citas ārvalstu un vietējās finanšu iespējas; c) sadarbības iespējas ar vietējiem vai ārvalstu partneriem; d) jaunu tehnoloģiju pielietošanu biznesā; e) cits variants 18. Kurās uzņēmuma darbības jomās Jūs jūtaties viszinošākā? Lūdzu, sarindojiet no 1 ļoti zinoša; 2 zinoša; 3 nedaudz zinoša; 4 neesmu zinoša: a) mārketingā b) grāmatvedībā c) personālvadībā d) uzņēmējdarbības likumdošanā e) jaunu tirgu, jaunu sadarbības partneru piesaistē f) cits variants: 19. Kā jūs uzskatāt - kādas īpašības Jums ir palīdzējušas gūt panākumus biznesā? Atzīmējiet ne vairāk kā trīs nozīmīgākās: a) mērķtiecīgums, neatlaidība; b) strādīgums, darba mīlestība, darba spējas; c) komunikabilitāte, saskarsmes spējas; d) atbildības, pienākuma sajūta; e) elastība, pielāgošanās; f) tieksme riskēt; g) zināšanas, izglītība, h) citi variants 20. Cik stundas aptuveni nedēļā Jūs veltiet savam biznesam? a) 20 vai mazāk; b) no 21 30; c) no 31 40; d) no 41 50; e) 51 un vairāk, f) cits variants 86

87 21. Vai Jūs būtu gatava sniegt kādu palīdzību (piemēram, informāciju, dalītos savā pieredzē un zināšanās) citām sievietēm uzņēmējām, kuras plāno vai nesen uzsākušas savu biznesu? a) Jā; b) Nē; c) Nezinu; Lūdzu, pamatojiet savu viedokli: 22. Vai Jūs pašreiz esat kādas sabiedriskas organizācijas, apvienības, u.c. dalībniece? Ja jā, tad, lūdzu, atzīmējiet sīkāk, kādās: 23. Lūdzu, norādiet savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi: Paldies par sniegtajām atbildēm! Aptaujas anketa potenciālajiem pieredzes pārņēmējiem Labdien! Šī aptauja noris mentoringa programmas ietvaros. Mentorings uzņēmējdarbībā nozīmē ilglaicīgas attiecības starp mentoru (pieredzējušu uzņēmēju) un jaunu uzņēmēju, kur mentors brīvprātīgi un bez maksas dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos, bet jaunais uzņēmējs attīsta savas profesionālās iemaņas un meklē risinājumus savām biznesa problēmām. Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot un apzināt potenciālos jaunos uzņēmējus, kuriem būtu nepieciešamas mentora konsultācijas savu profesionālo iemaņu paaugstināšanai, kā arī savu biznesu problēmu risinājumiem. Lūdzu uz jautājumiem atbildēt atklāti, jo Jūsu sniegtajai informācijai ir liela nozīme projekta mērķa sasniegšanā! Jūsu sniegtajai informācijai tiks nodrošināta konfidencialitāte! 1. Jūsu vārds, uzvārds: 87

88 2. Jūsu vecums: 3. Kāda ir Jūsu izglītība? a) pamatizglītība; b) vidējā/vidējā profesionālā izglītība; c) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; d) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā izglītība; e) maģistra grāds; j) doktora grāds; g) cits variants. 4. Kāda ir Jūsu izglītības joma/tematiskā grupa? 5. Jūsu esošā vai plānotā uzņēmuma saimnieciskās darbības nozare: a) ražošana; b) pakalpojumi; c) tirdzniecība; d) cita ; 6. Jūsu uzņēmuma darbības joma: a) mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība; b) sadzīves un komunālie pakalpojumi; c) rūpniecība; d) izglītība/zinātne; e) veselības aizsardzība/sociālā palīdzība; f) biznesa pakalpojumi; g) tūrisms/viesnīcas; h) kultūra/māksla/sports; i) finanses/bankas/apdrošināšana; j) transports; k) celtniecība/būvniecība; l) mārketings/sabiedriskās attiecības; m) informācijas tehnoloģijas/telekomunikācijas; n) lauksaimniecība/mežsaimniecība/pārstrāde; o) cita 88

89 7. Uzņēmējdarbības forma: a) valsts uzņēmums; b) pašvaldību uzņēmums; c) sabiedrība ar ierobežotu atbildību; d) akciju sabiedrība; e) individuālais uzņēmums; f) paju sabiedrība; g) cita forma ; 8. Strādājošo skaits uzņēmumā: a) 1 9; b) 10 50; c) ; d) vairāk par Uzņēmuma atrašanās vieta: a) Rīga; b) Cita pilsēta, rajons 10. Cik stundas nedēļā Jūs aptuveni veltiet savam biznesam? a) 20 vai mazāk; b) No 21 30; c) No 31 40; d) No 41 50; e) 51 un vairāk 11. Kuri no zemāk minētajiem faktoriem Jūs pamudināja sava biznesa izveidei? Lūdzu, atzīmējiet ne vairāk kā trīs faktorus! a) iespēja gūt lielākus ienākumus; b) iespēja būt neatkarīgai; c) iespēja darīt darbu, kas pašai patīk; d) iespēja realizēt sevi; e) iespēja uzturēt ģimeni; f) iespēja darīt darbu visas sabiedrības labā; g) iespēja paplašināt draugu/paziņu loku; h) sajust risku un pārvarēt grūtības; j) citi iemesli 89

90 12. Kā Jūs uzskatiet, kādas rakstura īpašības/vērtības sievietei uzņēmējai ir nozīmīgākās, lai gūtu panākumus biznesā? Atzīmējiet ne vairāk kā trīs nozīmīgākās īpašības! a) mērķtiecīgums, neatlaidība; b) strādīgums, darba mīlestība, darba spējas; c) komunikabilitāte, saskarsmes spējas; d) atbildības, pienākuma sajūta; e) elastība, pielāgošanās; f) tieksme riskēt; g) zināšanas, izglītība h) cits variants 13. Ko Jūs uzskatiet par nopietnāko šķēršļi sava biznesa uzsākšanai vai attīstībai? Lūdzu, sarindojiet pēc intensitātes 1 nopietns šķērslis; 2 daļēji nopietns šķērslis; 3 nav šķērslis! a) līdzekļu, resursu trūkums; b) veicinošas uzņēmējdarbības vides trūkums; c) zināšanu un informācijas par jauniem tirgiem, investīciju fondiem un kredītiegūšanas iespējām trūkums; d) kvalificētu speciālistu trūkums; e) nevienlīdzīga konkurence/grūtības ar iespiešanos tirgū; f) atbilstošas pieredzes un uzņēmības trūkums; g) jaunu ārvalstu vai vietējo sadarbības partneru rūkums; h) cits variants: 14. Vai pašreizējā situācijā Jums būtu nepieciešamība tikties ar citām biznesa sievietēm, lai iegūtu jaunu informāciju, rastu risinājumus savām biznesa problēmām un rastu jaunus kontaktus? a) Jā; b) Nē; c) Nezinu; Lūdzu, pamatojiet savu viedokli: 90

91 15. Lūdzu, norādiet Jūsuprāt nozīmīgāko problēmu Jūsu plānotajā vai esošajā uzņēmumā, kuru varētu palīdzēt atrisināt sadarbība ar jau pieredzējušu uzņēmēju? a) pārdošana, produkcijas un pakalpojumu pieprasījums; b) imports/eksports; c) apgrozāmo līdzekļu trūkums; d) novecojošu tehnoloģiju izmantošana darbā; e) investīcijas, finansu resursu piesaiste uzņēmumam; f) personāls; g) jaunu kontaktu un sadarbības partneru iegūšana; h) cits variants 16. Vai jūs esat kādas sabiedriskās organizācijas, apvienības, u.c. dalībniece? Ja jā, tad, lūdzu, atzīmējiet sīkāk, kādās? 17. Lūdzam norādiet savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi: Paldies par sniegtajām atbildēm! T. LIRĪ INTERPERSONĀLĀS DIAGNOSTIKAS TESTS 2.pielikums Timoti Lirī (T.Leary) tests ir vērsts uz starppersonu attiecībām un savstarpējo uztveri. To var lietot pašvērtējuma noskaidrošanai, pēc tam secīgi analizējot konkrētu cilvēku saderību pārī vai grupā. INSTRUKCIJA Jums ir piedāvāta aptaujas lapa, kurā ir dažādi raksturojumi. Uzmanīgi katru izlasiet un padomājiet, vai tas Jums atbilst, Jūsu priekšstatam par sevi. Ja jā, tad pārsvītrojiet ar krustiņu atbilstošu raksturojumam numuru reģistrācijas lapas tiklā. Ja nē, tad nedariet nekādas atzīmes reģistrācijas lapā. Centieties būt maksimāli uzmanīgi un atklāti. Lai Jums veicas! 91

92 Es (viņš) esmu (ir) cilvēks, kas: 1. Protu patikt 2. Atstāju iespaidu uz apkārtējiem 3. Protu dot norādījumus 4. Protu panākt savu (pastāvēt uz sava) 5. Apveltīts ar pašcieņu 6. Neatkarīgs 7. Spējīgs pats par sevi parūpēties 8. Varu izrādīt vienaldzību 9. Protu būt skarbs 10. Stingrs, bet taisnīgs 11. Varu būt patiess 12. Kritisks pret citiem 13. Patīk gausties 14. Bieži noskumis 15. Spējīgs izrādīt neuzticību 16. Bieži viļos 17. Paškritisks 18. Spējīgs atzīt savu vainu 19. Labprāt pakļaujos 20. Piekāpīgs 21. Pateicīgs 22. Jūsmīgs, ar tieksmi uz atdarināšanu 23. Godbijīgs 24. Gaidu atzinību 25. Spējīgs uz sadarbību, savstarpēju palīdzību 26. Cenšos sadzīvot ar pārējiem 27. Labvēlīgs 28. Uzmanīgs un mīlīgs 29. Delikāts 30. Uzmundrinošs 31. Atsaucīgs uz saucieniem pēc palīdzības 32. Nesavtīgs 33. Spējīgs radīt sajūsmu 34. Iemantoju apkārtējo cieņu 35. Apveltīts ar vadītāja talantu 36. Patīk atbildība. 37. Pārliecināts par saviem spēkiem 38. Pašpārliecināts un neatlaidīgs 39. Lietišķs, praktisks 40. Konkurējošs 41. Kur vajag, nelokāms un bargs 42. Nepielūdzams, bet taisnīgs 43. Viegli sakaitināms 44. Atklāts un taisns 45. Neciešu, kad mani komandē 46. Skeptisks 47. Uz mani grūti atstāt iespaidu 48. Viegli aizvainojams, pedantisks 49. Ātri samulstu 50. Trūkst pašpaļāvības 51. Piekāpīgs 52. Pieticīgs 53. Bieži izmantoju apkārtējo palīdzību 54. Ļoti godā autoritātes 55. Labprāt uzklausu padomus 56. Lētticīgs un cenšos iepriecināt citus 57. Vienmēr laipns 58. Augstu vērtēju apkārtējo domas 59. Sabiedrisks un saticīgs 60. Labsirdīgs 61. Labestīgs, iedvešu paļāvību 62. Maigs un mīkstsirdīgs 63. Patīk rūpēties par citiem. 64. Devīgs 65. Patīk dot padomus 66. Atstāju svarīga cilvēka iespaidu 67. Pavēlošs. 68. Valdonīgs 69. Augstprātīgs un pašapmierināts 70. Lielīgs 92

93 71. Domāju tikai par sevi 72. Viltīgs un apdomīgs 73. Neiecietīgs pret citu kļūdām 74. Apdomīgs 75. Vaļsirdīgs 76. Bieži nedraudzīgs 77. Ļauns 78. Bieži sūdzas. 79. Greizsirdīgs 80. Ilgi atceras apvainojumus 81. Pārmērīgi paškritisks 82. Kautrīgs 83. Bez iniciatīvas 84. Lēnprātīgs 85. Atkarīgs, nepastāvīgs 86. Labprāt pakļaujos 87. Ļauju citiem pieņemt lēmumus 88. Viegli iekļūstu ķezā 89. Viegli pakļaujos draugu ietekmei 90. Viegli uzticos cilvēkiem 91. Labvēlīgs pret visiem bez apdoma 92. Simpatizēju visiem 93. Piedodu visiem 94. Pārpildīts ar pārmērīgu līdzjūtību 95. Cēlsirdīgs un iecietīgs pret citu trūkumiem 96. Cenšos palīdzēt katram 97. Vēlos gūt panākumus 98. Gaidu sajūsmu no katra 99. Izrīkoju citus 100. Despotisks 101. Izturos pret citiem ar pārākuma apziņu 102. Godkārīgs 103. Egoistisks 104. Auksts, neatsaucīgs 105. Dzēlīgs, zobgalīgs 106. Ļauns, cietsirdīgs 107. Bieži iekarstu 108. Nejūtīgs, vienaldzīgs 109. Ilgi neaizmirstu aizvainojumu 110. Pretrunu pārņemts 111. Spītīgs 112. Neticīgs un aizdomīgs 113. Bikls 114. Kautrīgs 115. Pakalpīgs 116. Mīkstčaulīgs 117. Gandrīz nekad nevienam neiebilstu 118. Uzbāzīgs 119. Patīk, kad par mani gādā 120. Pārmērīgi uzticos 121. Cenšos iemantot katra cilvēka labvēlību 122. Visiem piekrītu 123. Vienmēr pret visiem draudzīgs 124. Visus mīlu 125. Pārmērīgi iecietīgs pret apkārtējiem 126. Cenšos katru nomierināt 127. Gādāju par citiem, kaitējot pats sev 128. Maitāju cilvēkus ar pārmērīgu labestību 93

94 Reģistrācijas lapa T. Lirī interpersonālās diagnostikas testam I II III IV V VI VII VIII 94

95 Testa rezultāti 1. oktante Valdonīgais līdera tips Pārliecība par sevi, labas organizatora, padomdevēja un vadītāja spējas. Pie lielāka punktu skaita neiecietība pret kritiku, savu iespēju pārvērtēšana Dogmatisms, didaktisks stils, imperatīva vajadzība izrīkot, despotisms. 2.oktante Neatkarīgi dominējošais tips Pārliecība par sevi, neatkarība, patstāvība, konkurētspēja. Grupā var būt distancēts, nonkonformists, taču necenšas citus pakļaut. Pie lielāka punktu skaita pieaug sāncensība un konkurence, pārākuma sajūta pār citiem, distancēšanās no pārējiem. Pašapmierinātība, narcisisma iezīmes. 3.oktante Tieši agresīvais tips Atklāts, vaļsirdīgs, tiešs. Neatlaidīgs mērķa sasniegšanā. Pie lielāka punktu skaita pārliecīga uzstājība, kas robežojas ar stūrgalvību, naidīgumu pret apkārtējiem. Eksplozivitāte, nesavaldība, asociāla uzvedība. 4.oktante Neuzticīgi skeptiskais tips Reālists, spēj būt analītiski pragmatisks, skeptiķis, nekonformists. Pie lielāka punktu skaita aizdomīgums, pārāk liela neuzticība pret pārējiem. Kriticisms. Neapmierināts ar apkārtējiem, ar vajāšanas mānijas pazīmēm 5.oktante Pakļāvīgi - kautrīgais Vienkāršība, kautrīgums, tolerance. Tendence uzņemties citu atbildību. Pie lielāka punktu skaita saasināta vainas apziņa, tieksme uz paššaustīšanu. Pazemīga pakļaušanās, pašpazemošana. 6. oktante Atkarīgi - paklausīgais Vajadzība pēc uzticības un apkārtējo atbalsta un pieņemšanas. Pie lielāka punktu skaita vajadzība pēc palīdzības, atbalsta, konformisms. Atkarība no apkārtējo viedokļa un uzskatiem. 7. oktante Sadarbojošais - konvencionālais tips Vēlēšanās sadarboties ar grupu, izteikti labvēlīgs, draudzīgs. Pie lielāka punktu skaita kompromiss uzvedībā, vēlēšanās izvairīties no konfliktiem. Nesavaldība savas labvēlības izpausmēs, pat uzbāzība. 8. oktante Atbildīgi - augstsirdīgais tips Gatavība palīdzēt un just līdzi apkārtējiem, pastiprināta pienākuma sajūta. Pie lielāka punktu skaita atteikšanās no sava es, identifikācija ar grupu, mīkstsirdība, altruisms un upurēšanās citu labā. Personām, kurām dominē starppersonu attiecību stils pēc līderīgi valdonīgā vai neatkarīgi dominējošā tipa (I un II), pašvērtējums ir augsts, bet reakcija uz citu uzskatiem kritiska. Taisnīgs agresīvs un neuzticīgi skeptisks tips (III un 95

96 IV) apvienojas ar ignorējošas un negatīvas attieksmes pret kritiku dominēšanu par paaugstināta pašvērtējuma tendenci. Paklausīgi kautrīgs un atkarīgs paklausīgs tips (V un VI) raksturojas ar zemu pašvērtējumu un citu uzskatu nozīmīguma pārvērtēšanu. Bet sadarbīgi konvenciāls un atbildīgi augstsirdīgs tips (VII un VIII) ar nestabilu pašvērtējumu un izteiktu orientāciju uz apkārtējo uzskatiem. Vai Jums pietiek laika? Laika resursa tests JAUTĀJUMI 1. Es bieži esmu stresā, kad man nepietiek laika 2. Kad man ir vajadzīgs laiks, man ir jāsamazina miega laiks 3. Dienas beigās es bieži jūtu, ka neesmu paveicis visu iecerēto 4. Es esmu norūpējies par to, ka pavadu pārāk maz laika kopā ar ģimeni un draugiem 5. Es jūtu pastāvīgu sasprindzinājumu cenšos padarīt vairāk, nekā varu paspēt 6. Es jūtu, ka noslīkstu ikdienas parastajos darbos 7. Kad es strādāju vēlu, es jūtos vainīgs par to, ka neesmu mājās 8. Es uzskatu sevi par darbaholiķi 9. Man vienkārši nav laika izklaidēm 10. Dažreiz man šķiet, ka manam dzīvesbiedram/draugam/ģimenei nav priekšstata, kas es patiesībā esmu ATBILDES Jā Nē Ja jūs piekrītat vairāk nekā trīs apgalvojumiem, varat uzskatīt, ka jums nepietiek laika mentoringam. 96

97 3.pielikums Mentoringa sadarbības līgums... mentoringa programmas ietvaros Mentors: Vārds, uzvārds, kontakti Pieredzes pārņēmējs/i: Vārds, uzvārds, kontakti 1. Mentoringa sadarbības mērķis ir sniegt pieredzes pārņēmējam zināšanas un iemaņas viņa biznesa mērķu sasniegšanai un attīstībai. 2. Mentoram jāatbalsta un jāpalīdz jaunajam uzņēmējam attīstīt biznesa potenciālu, kā arī meklēt risinājumus biznesa problēmām un idejām. Gan mentoram, gan jaunajam uzņēmējam jādarbojas kopīgu mērķu un ideju vārdā. 3. Mentoringa attiecībām jāilgst vienu gadu no līguma parakstīšanas. 4. Jaunajam uzņēmējam un mentoram jātiekas vismaz vienu reizi mēnesī. Mentoram un jaunajam uzņēmējam kopīgi jāvienojas par tikšanās vietu un precīzu laiku. Tikšanās ieteicamais norises ilgums ir vismaz divas stundas. Jaunais uzņēmējs un mentors vienojas par veidu, kā viņi sazināsies starp tikšanās reizēm pa tālruni, e-pastu vai kā citādi. Vēlamais kontaktēšanās laiks ir starp pulksten 8.00 un pulksten Jaunais uzņēmējs un mentors vienojas par atklātu un vienlaikus konfidenciālu savstarpējo komunikāciju. Diskusijas, padomdošana un palīdzība starp jauno uzņēmēju un mentoru ir konfidenciāla. Abas puses solās turēt noslēpumā informāciju, kas ir iegūta un zināma vienam par otra biznesu vai personiskām lietām. Šī prasība paliek spēkā arī pēc mentoringa attiecību noslēgšanās. 6. Mentoram nav paredzēta kompensācija (mentors nesaņem algu par mentoringu). Jaunais uzņēmējs un mentors vienojas par iespējamām tikšanās izmaksām. Abas puses pašas sedz savas izmaksas. 7. Mentoringa rezultāti izrietēs gan no mentora un jaunā uzņēmēja ikmēneša tikšanās, gan no kopīgiem semināriem visiem projektā iesaistītiem mentoriem un jaunajiem uzņēmējiem. Mentoringa koordinatora uzdevums ir apkopot jauno uzņēmēju un mentoru atsauksmes. Mentoringa programmas kopsavilkums tiks paziņots visai grupai. 8. Šis līgums sastādīts eksemplāros paraksti vieta un datums Mentors Pieredzes pārņēmējs/i 97

98 4.pielikums Mentora un pieredzes pārņēmēja tikšanās dienas kārtība Tikšanās datums, vieta un ilgums Īss iepriekšējās tikšanās pārskats Tikšanās mērķi Tikšanās uzdevumi Problēmjautājumi Iespējamie rīcības varianti Ieguvumi Zaudējumi Noteikts rīcības plāns Veicamie uzdevumi līdz nākamai tikšanās reizei Uzlabojumi nākamai tikšanās reizei Nākamās tikšanās datums Piezīmes: 98

99 Novērtējuma anketa mentoriem 5.pielikums Labdien! Šī aptauja noris... mentoringa programmas ietvaros. Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot mentoringa norises pirmos rezultātus un apzināt pozitīvās un negatīvās mentoringa puses mentoru skatījumā. Lūdzu uz jautājumiem atbildēt atklāti, jo Jūsu sniegtajai informācijai ir liela nozīme projekta mērķa sasniegšanā! Jūsu sniegtajai informācijai tiks nodrošināta konfidencialitāte! 1. Jūsu vārds, uzvārds, pilsēta, rajons: 2. Jūsu specializācija, pašreizējā nodarbošanās: 3. Cik ilgi Jūs esat iesaistīts mentoringa kustībā kā mentors: 4. Kādi faktori Jūs stimulēja kļūt par mentoru? h) Iespēja darīt darbu visas sabiedrības labā; i) Iespēja palīdzēt citām sievietēm veiksmīgi uzsākt savu biznesu; j) Iespēja iegūt jaunus kontaktus/sadarbības partnerus; k) pašattīstības un pašapliecināšanās iespēja; l) cits variants. 5. Kā Jūs raksturotu savu sadarbību ar jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju? 99

100 6. Cik stundas nedēļā/mēnesī Jūs veltāt sadarbībai ar jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju? 7. Vai Jūsu sadarbība ar jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju ir sistemātiska un balstīta uz noteiktiem principiem? 8. Kādi ir Jūsu kā mentora ieguvumi no šīs sadarbības? 9. Kā Jūs vērtētu savu jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju? 10. Jūsuprāt, kas mentoringa kustībā ir vispozitīvākais? 11. Kādi trūkumi un negatīvās puses ir pieredzes nodošanai un pārņemšanai starp mentoru un jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju? 100

101 12. Kādi ir galvenie principi un atziņas, uz ko Jūs kā mentors balstāt pieredzes nodošanu jaunam uzņēmējam/pieredzes pārņēmējam? 13. Vai Jūs arī citiem uzņēmējiem ieteiktu iesaistīties mentoringa kustībā? Kādēļ? 14. Kas būtu nepieciešams, lai uzlabotu mentoringa programmas nākotnē? Paldies par sniegtajām atbildēm! 101

102 Novērtējuma anketa jaunajiem uzņēmējiem/pieredzes pārņēmējiem Labdien! Šī aptauja norit... mentoringa programmas ietvaros. Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot mentoringa norises pirmos rezultātus un apzināt pozitīvās un negatīvās mentoringa puses jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju skatījumā. Lūdzu uz jautājumiem atbildēt atklāti, jo Jūsu sniegtajai informācijai ir liela nozīme projekta mērķa sasniegšanā! Jūsu sniegtajai informācijai tiks nodrošināta konfidencialitāte! 1. Jūsu vārds, uzvārds, pilsēta, rajons: 2. Jūsu specializācija, pašreizējā nodarbošanās: 3. Cik ilgi Jūs esat iesaistīts mentoringa kustībā kā pieredzes pārņēmējs: 4. Kādi faktori Jūs stimulēja kļūt par pieredzes pārņēmēju? a) Vēlēšanās veiksmīgi uzsākt savu biznesu; b) Gūt risinājumu/.padomu savām biznesa problēmām; c) Iespēja iegūt jaunus kontaktus/sadarbības partnerus; d) Iespēja mācīties un gūt pārliecību par savām spējām; e) cits variants. 5. Kā Jūs raksturotu savu sadarbību ar mentoru? 6. Cik stundas nedēļā/mēnesī Jūs veltāt sadarbībai ar mentoru? 102

103 7. Vai Jūsu sadarbība ar mentoru ir sistemātiska un balstīta uz noteiktiem principiem? 8. Kādi ir Jūsu kā pieredzes pārņēmēja ieguvumi no šīs sadarbības? 9. Aprakstiet, lūdzu, pirmos rezultātus Jūsu biznesa attīstībā vai citā jomā, kas radušies mentoringa sadarbības rezultātā? 10. Kā Jūs vērtētu savu mentoru? 11. Jūsuprāt, kas mentoringa kustībā ir vispozitīvākais? 12. Kādi trūkumi un negatīvās puses ir pieredzes nodošanai un pārņemšanai starp mentoru un jauno uzņēmēju/pieredzes pārņēmēju? 103

104 13. Vai Jūs arī citiem uzņēmējiem ieteiktu iesaistīties mentoringa kustībā? Kādēļ? 14. Kas būtu nepieciešams, lai uzlabotu mentoringa programmas nākotnē? 15. Lai apzinātu un veidotu kontaktus ar esošajiem jaunajiem uzņēmējiem/pieredzes pārņēmējiem Latvijā, lūdzu, norādiet savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi: Paldies par sniegtajām atbildēm! 104

105 6.pielikums Uzņēmuma Saulītes iekšējās un ārējās vides un ietekmējošo faktoru izpēte 1. Portera 5 konkurences spēku izpētes modelis Izmantojot M. Portera piecu konkurences spēku izpētes modeli, tika pētīta tūrisma atpūtas mītne Saulītes, kas atrodas Liepājas rajonā, ceļa Rīga Klaipēda 384. km, 350 metrus no jūras. Viesiem tiek piedāvāta pirts, māja ar baseinu, zāle viesībām vai semināriem un māja ar terasi un kamīntelpu draugu un ģimeņu atpūtai. Šī viesu māja pakalpojumus piedāvā jau aptuveni trīs gadus, tā sadarbojas ar apvienību Lauku ceļotājs un gadu gaitā šeit ir izveidojies pastāvīgo klientu loks. Uzņēmuma analīzē tiek izmantots M.Portera piecu konkurences spēku izpētes modelis, kura raksturošanai tiks izmantoti divi no pieciem attēlā redzamajiem aspektiem pārdevēja spēks un konkurence nozarē. Aizst j jproduktu Aizstājējproduktu draudi Viesu m ja māja Saul tes Saulītes Jaunu uz mumu uzņēmumu ien kšana ienākšana P rdev ju sp ks Pārdevēju spēks Konkurence Konkurence nozar nozarē Pirc ju sp ks Pircēju spēks Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kuras attīstībai, pilnveidošanai un jaunu uzņēmumu veidošanai tiek veltīta īpaša vērība, kā arī pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Vienlaikus nemitīgi tiek paaugstinātas viesu māju un citu tūrisma mītņu prasības. Vēl joprojām šai nozarē pieaug konkurence, darbību sāk arvien jauni objekti. Tāpēc būtiski ir apzināt uzņēmuma stiprās un vājās puses, kā arī izvērtēt konkurenci nozarē. 105

106 Viesu mājas Saulītes pārdevēju spēka SVID analīze, pielietojot pāru metodi un tīkla diagrammas Stiprās puses 1. Pieņemamas cenas un atlaižu sistēma 2. Sezonas cenas 3. Vairāku gadu pieredze 4. Atpazīstamība 5. Netālu no Latvijas Lietuvas robežas 6. Izdevīga atrašanās vieta 7. Jūras tuvums un nenoplicināta vide 8. Apkārtnes sakoptība (Zaļais sertifikāts) 9. Ģimenes mājas piedāvājums Vājās puses 1. Ierobežotas iespējas teritorijas paplašināšanā 2. Apkalpojošā personāla trūkums 3. Netiek piedāvāti ēdināšanas pakalpojumi Iespējas 1. Vietu skaita palielināšana 2. Pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana 3. Jaunu tūrisma pakalpojumu piedāvāšana 4. Ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana 5. Infrastruktūras attīstīšana (veikals, u.c.) 6. Mārketinga un reklāmas jautājumu aktivizēšana 7. Jaunu kvalificētu kadru piesaistīšana Draudi 1. Konkurences palielināšanās 2. Inflācijas ietekme 3. Darbaspēka no laukiem aizplūšana uz ārvalstīm 4. Uzraugošo institūciju nepārtraukta prasību paaugstināšana 5. Nodokļu palielināšanās draudi 6. Būvniecības cenu kāpums Pāru ekspertu metode un tīkla diagrammas tika izmantotas aspektam pārdevēju spēks, dziļāk analizējot uzņēmuma stiprās puses un iespējamos draudus. Punktu skaits Stiprās puses (pārdevēju spēks) Pieņemamas cenas un atlaižu sistēma X Sezonas cenas X Vairāku gadu pieredze X Atpazīstamība X Netālu no Latvijas Lietuvas robežas X Izdevīga atrašanās vieta X Jūras tuvums un nenoplicināta vide X Apkārtnes sakoptība (Zaļais sertifikāts) X Ģimenes mājas piedāvājums X 106

107 Tīkla diagramma (pārdevēju spēks draudi) Draudi (pārdevēju spēks) Punktu skaits Konkurences palielināšanās X Inflācijas ietekme X Darbaspēka aizplūšana no laukiem (trūkst darbaspējīgu un tūrismā strādāt gribošu cilvēku apkārtnē) 0 4. Nepārtraukta prasību paaugstināšana no uzraugošajām institūcijām X X Nodokļu palielināšanas draudi X Būvniecības cenu kāpums X 107

108 Tīkla diagramma (pārdevēju spēks draudi) Viesu mājas Saulītes konkurences nozarē SVID analīze, pielietojot pāru metodi un tīkla diagrammas Stiprās puses 1. Pastāvīgo klientu loks 2. Konkurētspējīgas cenas 3. Sadarbība ar apvienību Lauku ceļotājs 4. Pieredze nozarē 5. Atpazīstamība Iespējas 1. Sadarbības attīstīšana ar citam viesu mājām 2. Pakalpojumu klāsta dažādošana, izmantojot apkārtnes prioritātes (jūra, priežu sils.tml.) un citu uzņēmumu pakalpojumus 3. Reklāmas izvietošana 4. Finansējuma piesaiste no ES struktūrfondiem 5. Mārketinga aktivitāšu dažādošana Vājās puses 1. Pašvaldības vājā infrastruktūras attīstība (tālu veikals 8 km, nav fiksētā telefona sakari un citi pakalpojumi) 2. Nav plašs pakalpojumu klāsts 3. Nav iespējams uzņemt lielas tūristu grupas Draudi 1. Konkurences palielināšanās starp stabilajiem tirgus dalībniekiem 2. Jaunienācēju draudi 3. Izmaksu paaugstināšanās 108

109 Pāru metode un tīkla diagrammas tika izmantotas aspektam konkurence nozarē, dziļāk analizējot uzņēmuma iespējas un vājās puses. Punktu skaits Sadarbības attīstīšana ar citām viesu mājām X Pakalpojumu klāsta dažādošana, izmantojot apkārtnes prioritātes (jūra, priežu sils u.tml.) un citu uzņēmumu pakalpojumus X Reklāmas izvietošana X Finansējuma piesaiste no ES struktūrfondiem X Mārketinga aktivitāšu dažādošana X Vājās puses (konkurence) Punktu skaits 2 1. Pašvaldības vājā infrastruktūras attīstība (tālu veikals 8 km, nav fiksētā telefona sakari un citi pakalpojumi) X Nav plašs pakalpojumu klāsts X Nav iespējams uzņemt lielas tūristu grupas X Galvenie SVID analīzes faktori tika analizēti, arī izmantojot PEST analīzi (politiskos, ekonomiskos, sociālos un tehnoloģiskos faktorus). 109

110 Ekonomiskie faktori: - Jūras tuvums un nenoplicināta vide - Izdevīga atrašanās vieta - Ģimenes mājas piedāvājums Sociālais faktors: - Atpazīstamība Ekonomiskie faktori: - Pašvaldības vājā infrastruktūras attīstība; - Nav plašs pakalpojumu klāsts Stiprās puses Iespējas Ekonomiskie faktori: - Pakalpojumu klāsta dažādošana - Finansējuma piesaistes iespējas VIESU MĀJA SAULĪTES Vājās puses Draudi Politiskais faktors: - Nodokļu palielināšanas draudi Ekonomiskie faktori: - Inflācija - Būvniecības cenu kāpums Secinājumi 1. Būtiskākais viesu mājas Saulītes klientu piesaistē (pārdevēja iekšējais spēks) ir jūras tuvums un nenoplicināta vide, kā arī izdevīga atrašanās vieta šosejas Liepāja Klaipēda tuvumā. 2. Liela nozīme ir tūrisma objekta Saulītes ģimenes mājas piedāvājumam, ko būtu vēlams tālās attīstīt un pilnveidot. 3. Nozīmīga ir inflācijas ietekme uz tūristu struktūru. Vietējo tūristu plūsma inflācijas ietekmē ir strauji samazinājusies, pārsvarā klienti ir ārzemju tūristi. 4. Inflācijas ietekmē palielinājušās arī būvniecības izmaksas, kas ir otrs būtiskais faktors un nākotnē var sadārdzināt tūrisma pakalpojumus. 5. Konkurētspējas palielināšanai svarīga ir jaunu darbinieku piesaistīšana un motivēšana, kā arī ēdināšanas servisa ierīkošana. 6. Klientu piesaistīšanu kavē vāji attīstītā infrastruktūra tuvākais veikals 8 km attālumā, nav fiksētā telefona sakari u.tml. 110

111 6. Izmantotie avoti 1. Be as mentor, act as a mentor, feel like mentor. 1st Baltic Mentor Conference, Riga, October 4, 2005, Conference materials. 2. Blake, S. At the Cross Roads of Race and Gender: Lessons from the Mentoring Experiences of Professional Black Women. In Murrell et al. Mentoring Dilemmas: Developmental Relationships within Multicultural Organizations. Lawrence Erlbaum Associates Doing Business in 2005: Removing Obstacles to Growth, World Bank, Oxford University Press, Kalve I., Apseglot pārmaiņu vējus. Stratēģiskā un pārmaiņu vadība, Rīga: Krūzmētra M. (sast.). No mikrokredīta līdz Interreg III B. LLU: Jelgava, Jūsela T., Lillia T., Rinne J. Mentoringa daudzās sejas. Lietišķās informācijas dienests: Rīga, James F. Engel, Roger D. Blackwell, Paul W.Miniard. Consumer Behavior. 8th edition. Philadelphia., The Dryden Press, Līdere. Ceļvedis Latvijas uzņēmējām, 2004., 2005., 2006., SO Līdere. 9. Porter, M. The Competitive Advantage of Nations, New York: Free Press, M.Krūzmētra. NGOs aso ne of the Human Capital Formation Factors in Latvia Rural Territories. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, 3.Ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā, jūnijs, 2007.Jelgava, Latvija. 11. Mentoringa programmas sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, Krūze. L.S. Coaching vadītāja instruments. Biznesa psiholoģija g.decembris/2007.g.janvāris. 13. Reismanis Ē., Ērgle A., Slava A. Biznesa plāna veidošanas pamatprincipi. Mācību metodiskais materiāls Biznesa ekonomisko pamatu, komerczinību programmām. Junior Achievement Latvija. 14. Research study on business mentoring activities. Phase one: literature review and inventory of business mentoring activities. Affiliation of Multicultural Societies & Service Agencies of BC, March 2006.Canada 123 p. 15. Е.Шеин «Организационная культура и лидерство» Питер Алешина. И.В. Поведение потребителей. Москва

112 Foto U.Pāže LLU Ekonomikas fakultātes tes doktorante Elīna Konstantinova LLU profesore, Dr.hab.oec..oec. Baiba Rivža 112

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Es esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs

Es esmu vadītājs –>  es esmu profesionāls vadītājs BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Avision

Avision Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30 LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4513900859, NMR kods: 90009249831, Meža

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV , Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss , e-pasts ATTĪSTĪBAS PLĀNS

RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV , Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss , e-pasts ATTĪSTĪBAS PLĀNS RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV90002201552, Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss 67433415, e-pasts r33vs@riga.lv ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2020./2021. mācību gadam Rīga, 2018 1. Vispārējs skolas

Sīkāk

Rīgā

Rīgā APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Atbalsts pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības uzsākšanai Diāna Balode Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas Jauniešu garantijas eksperte Tālr. 67021696,

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā

Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā Ziņojums Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē 29.03.2019. Ija Groza, remigrācijas jautājumu koordinatore Mērķis Palīdzēt ārvalstīs

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

BIZNESA MENTORU TĪKLA ROKASGRĀMATA MENTORIEM UN PIEREDZES PĀRŅĒMĒJIEM

BIZNESA MENTORU TĪKLA ROKASGRĀMATA MENTORIEM UN PIEREDZES PĀRŅĒMĒJIEM BIZNESA MENTORU TĪKLA ROKASGRĀMATA MENTORIEM UN PIEREDZES PĀRŅĒMĒJIEM Mentoru tīkla nosaukums Biznesa Mentoru tīkls Biznesa Mentoru tīkls tiek veidots Interreg V-A Latvija Lietuva pārrobežu sadarbības

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3.

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3. PIELIKUMS Krustpils novada domes 2015. gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3., 6.p. ) Mežāres pamatskolas NOLIKUMS Izdots saskaņā

Sīkāk

Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA.

Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Liene Zeile Liene Millere Līga Matveja-Vlasova Aktualitātes pedagogu profesionālās

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai Solveiga Kabaka Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Tālr. 67021712 Solveiga.Kabaka@nva.gov.lv 24.02.2015, Rīga Mērķis:

Sīkāk

21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja

21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja 21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Mums jāizglīto bērni viņu nākotnei, nevis mūsu pagātnei Kas skolu padara par vidi, kura sekmē katras

Sīkāk

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode] Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Liene Kubliņa liene.kublina@cvor.lv www.cvor.lv IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos Latvijas darba tirgus Ko dara Latvijas IT uzņēmumi Patiesie motivatori un jēgpilna komandas

Sīkāk

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā

Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā 2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8.janvāra rīkojumu Nr. 10 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0054 Profesija Viesnīcu servisa organizators Kvalifikācijas līmenis

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327 WBL-PRO projekts Kvalifikācija, atvērtie resursi, labās prakses un rīku piemēri darba vidē balstītu mācību profesionālim 2016-1-DE02-KA202-003339 IO2: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra DVB mācību profesionālim

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

ESF projekts «Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē» Konsultatīvā nodaļa

ESF projekts «Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē» Konsultatīvā nodaļa ESF projekts «Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē» Konsultatīvā nodaļa 23.11.2016. Inga Millere Konsultatīvās nodaļas vadītāja Konsultatīvās

Sīkāk

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot SIA amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā (), izmantojot tikai sertificētas un visām drošības prasībām atbilstošas iekārtas, kā arī ierobežojot

Sīkāk

B_Briede

B_Briede LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums ES programma Radošā Eiropa (2014-2020) Andrejs.Lukins@km.gov.lv www.km.gov.lv/radosaeiropa facebook.com/radosaeiropa @radosaeiropa 05/04/2018, Valmiera ES programma RADOŠĀ EIROPA 2014-2020 - Eiropas Komisija

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību

Sīkāk

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr. 63707269, 63700137, 63720940, e-pasts dome@dobele.lv LĒMUMS Dobelē 2017. gada 24. augustā Nr.223/10 Par grozījumu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS Preiļu novada dome Preiļu 1. pamatskola Reģ. Nr. 4212900356 Daugavpils ielā 34, Preiļu novadā, LV-5301, Tālruņi: 65322749, 65322084, e-pasts: preilu1psk@pvg.edu.lv APSTIPRINĀTS ar Preiļu 1.pamatskolas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS ĀDAŽU NOVADA SOCIĀLĀ DIENESTA NOLIKUMS APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 2010.gada 23.februāra sēdes protokolu Nr.4 7.2. Izdots saskaņā ar,,sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta otro

Sīkāk