Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA 2019, , LLU, Jelgava, Latvija

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Zinātniski praktiskā konference LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA 2019, , LLU, Jelgava, Latvija"

Transkripts

1 NEZĀĻU IZPLATĪBA UN AUGSNES POTENCIĀLĀ NEZĀĻAINĪBA SĒLIJAS SAIMNIECĪBĀS THE SPREAD OF WEEDS AND WEED SEED BANK IN SELONIA FARMS Aivars Jermušs 2, Dainis Lapiņš 1, Agrita Švarta 2, Gaļina Jermuša 2, Renāte Sanžarevska 1 1 LLU Lauksaimniecības fakultāte, 2 LLU Zemkopības institūts Abstract. The aim of the study was to analyse and explain the changes in the occurrence of weed species and the weed seed bank in agrocenosis depending on the choice of precrops and agrotechnique in the farm. In order to perform weed monitoring from 2013 to 2017, farms of three different sizes were randomly selected in Selonia, Zemgale region. The number of weeds were measured according to the occurrence method in six specific fields of each farm once in growing season. The weed seed bank was identified in 2018 in two different soil tillage farms with traditional ploughing and minimal soil tillage, as well as in various sloping areas of the terrain un Selonia: the top of the hills and parts of the south-eastern slope. The average soil sample was analysed in 25 places at a depth of m of the field. In Selonia region such weeds as field pansy (Viola arvensis M.), fat-hen (Chenopodium album L.), purple deadnettle (Lamium purpureum L.), black-bindweed or wild buckwheat (Fallopia convolvulus (L) A.Loeve) and common fumitory (Fumaria officinalis L.) were most frequently determined. The botanical composition of the weed seed bank differed from the monitored weeds in previous years. Annual and hardy-annual weed seeds in soil samples were determined. In the regular ploughing field only four different weed species were represented. Eight weed species in soil samples taken at the top of the hills and nine weed species in soil samples from the southeastern slopes occurred. The weed seed bank in the field under regular soil ploughing was three times lower than under gentle soil tillage. As a result of minimal soil tillage, the weed seed bank increased due to the concentration of weed seeds in the upper soil horizon, while the ploughing resulted in the weed seeds spreading in the deeper layers of the soil reducing the potential soil weediness. Seeds of weeds with shorter lifespan are destroyed by ploughing the soil, as seed germination conditions are limited over time. Key words: spread of weeds, weed seed bank. Ievads Mūsu klimatiskajā zonā pārtikas izejvielu ražošanā būtiska nozīme ir laukaugu audzēšanai. Agrobiocenozes tiek veidotas noteiktu mērķu sasniegšanai, kur pamatā tiek audzēti attiecīgas sugas vai sugu kultūraugi. Nezāles novērojamas dažādu kultūraugu sējumos un veido tīruma nezāļu jeb segetālo floru. Tās spēcīgi konkurē ar laukaugiem un strauji izplatās. Nezāles patērē laukaugiem nepieciešamās barības vielas, aizēno saules enerģiju, traucē gāzu apmaiņu un apgrūtina ražas novākšanu, kā arī palielina ražas pirmapstrādes izmaksas, rezultātā palielinot SEG emisiju. Noskaidrojot nezāļu botānisko sastāvu, laukaugu audzēšanas agrotehnikas pilnveidošana iespējama atbilstoši nezāļu bioloģiskajām īpašībām. Materiāli un metodes Nezāļu monitorings veikts Zemgales reģiona Sēlijā no līdz gadam. Nezāļu monitoringa veikšanai randomizēti izvēlētas 3 dažādas specializācijas un lieluma saimniecības. Nezāļu uzskaiti veica pēc sastopamības metodes (Rasiņš, Tauriņa, 1982) katrā saimniecībā sešos noteiktos laukos. Uzskaite veikta vienreiz veģetācijas periodā (jūnija III dekāde jūlija II dekāde), nosakot nezāļu populācijas sastāvu, dominējošās sugas un to izplatības līmeni dažādu laukaugu sējumos un stādījumos. Nezāles pēc iespējas identificētas līdz sugas līmenim, bet, kur tas nebija iespējams, līdz dzimtas līmenim. Potenciālā nezāļainība noteikta gadā saimniecībā ar tradicionālu aršanu un saimniecībā ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju jeb neregulāru augsnes apvēršanu. Saimniecībā ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju nezāļainība uzskaitīta 28

2 Nezāļu sastopamības indekss dažādās Sēlijas pauguraines reljefa vietās: pauguru virspusē un dienvidaustrumu dienvidu nogāzes daļās. Monitoringa lauka 25 vietās ar lāpstiņu tika izrakta bedre, un no tās vertikālās sienas m dziļumā paņemts kg smags augsnes iesvars. Visi 25 paraugi apvienoti un rūpīgi sajaukti. No apvienotā parauga turpmākai analīzei tika iesvērts 1 kg augsnes, kuram klāt pievienota etiķete. Etiķetē ierakstīts monitoringa vietas nosaukums un datums. No vidējā parauga analīzei iesvērti četri paraugi, kas atbilst gaissausas augsnes 100 g masai. Nezāļu sēklu atdalīšanai katrs iesvērtais paraugs uzbērts uz sieta ar 0.25 mm lielām acīm, ar 4 cm augstām malām un skalots ar ūdeni augsnes smalkās frakcijas aizskalošanai. Nezāļu sēklas saskaitītas un vizuāli identificētas. Noteiktas tikai nebojātās nezāļu sēklas. Augsnes paraugi ņemti bez platības uzskaites, tādēļ vispirms tika rēķināts nezāļu sēklu skaits 1 kg augsnes, tad skaits pārrēķināts uz 1 m 2 augsnes m dziļumā. Nezāļu uzskaites datu apstrādē izmantota lietojumprogrammas SPSS 23. versija. Rezultāti Pētījuma laikā novērots plašs nezāļu spektrs, tai skaitā īsmūža un daudzgadīgās divdīgļlapju, īsmūža un daudzgadīgās viendīgļlapju nezāles, kā arī daudzgadīgais sakneņu sporaugs tīruma kosa. Sēlijas reģionā izplatītākā nezāļu suga sējumos bija tīruma vijolīte. Retāk sastopamas bija tīruma kosa, sārtā panātre, vējagriķis, ķeraiņu madara, bet vēl retāk tika novēroti akļi, ārstniecības matuzāle, baltā balanda, tīruma veronika un maura sūrene. Viendīgļlapju nezāļu grupu galvenokārt pārstāvēja ložņu vārpata un maura skarene (skat. 1. att.). Zemgalē dominējošā nezāle bija tīruma vijolīte, nedaudz retāk sastopams vējagriķis, bet mazāka un salīdzinoši līdzīga bija pārējo nezāļu sastopamība. Galvenokārt novērota tīruma kosa, ķeraiņu madara, sārtā panātre, tīruma veronika, baltā balanda, parastā virza un citas divdīgļlapju nezāļu sugas, kā arī viendīgļlapju nezāles ložņu vārpata un maura skarene (skat. 2. att.). Apsekotajās saimniecībās nezāļu ierobežošanas pasākumi bija maz efektīvi tīruma vijolītes izplatības kontrolei praktiski visos monitoringa laukos gan Sēlijā, gan Zemgalē, kas, iespējams, sava nelielā auguma un šķietami maza kaitīguma dēļ nav bijusi ierobežošanas prioritāte. Tīruma vijolītes sēklas 95% gadījumu dīdzību zaudē pēc 4 līdz 6 gadiem, taču ir sastopamas dīgstošas sēklas līdz pat 10 gadu periodā, turklāt viens augs ziemas kviešu sējuma konkurences apstākļos var saražot no 967 līdz 354 sēklām atkarībā no kviešu sējuma biezības, bet optimālos augšanas apstākļos var saražot līdz pat sēklu (Bond, Davies, Turner, 2007). Indeterminanta ziedēšana un sēklu ražošana padara šo nezāļu sugu īpaši dzīvotspējīgu pat intensīvas laukkopības apstākļos. Tīruma vijolīte rada laukaugu ražas zudumu papildu risku, jo nezālēm labvēlīgos augšanas apstākļos piemīt liels konkurētspējas potenciāls. 1,00 0,90 0,80 0,70 0,60 0,50 0,40 0,30 1. att. Dominējošās nezāļu sugas Sēlijas sējumos gadā. Fig. 1. The dominant weed species in Sēlija region. 29

3 Nezāļu sastopamības indekss Zemgales saimniecībās vējagriķa ierobežošana ir aktuālāka nekā Sēlijas saimniecībās, kur savukārt lielāka vērība būtu jāpievērš sārtās panātres un tīruma kosas kontrolei (skat. 1. un 2. att.), kuras bija nākamās izplatītākās nezāļu sugas aiz tīruma vijolītes. 1,00 0,90 0,80 0,70 0,60 0,50 0,40 0,30 2. att. Dominējošās nezāļu sugas Zemgales sējumos gadā. Fig. 2. The dominant weed species in Zemgale region. Nezāļu biezība Sēlijas saimniecībās bija vidēji par 10 gab. m -2 mazāka nekā Zemgalē, kur vidējais nezāļu skaits veidoja 41.6 gab. m -2 (skat. 3. att.). Sēlijas saimniecībās nezāļu kopu galvenokārt veidoja īsmūža divdīgļlapju nezāles, bet Zemgalē ievērojami daudz bija arī pārējo nezāļu grupu pārstāvju. Nezāļu sēklu krājuma un uzskaitīto augošo nezāļu botāniskais sastāvs augsnē bija atšķirīgs. Nosakot lauku potenciālo nezāļainību, augsnes paraugos konstatētas galvenokārt īsmūža un īsmūža ziemotspējīgo divdīgļlapju nezāļu sēklas. 3. att. Vidējā nezāļu biezība gadā apsekotajās saimniecībās Zemgalē un Sēlijā, gab. m 2. Fig. 3. Average weed number in the surveyed farms in Zemgale and Sēlija,, pcs m -2. Tradicionālās augsnes apstrādes Sēlijas reģiona saimniecības augsnes paraugos konstatētas četru dažādu nezāļu sugu sēklas, saimniecībā ar minimālu augsnes apstrādi pakalnu augšdaļā noteiktas astoņu sugu nezāļu sēklas, bet dienvidaustrumu nogāzēs deviņu nezāļu sugu sēklas. 30

4 Sēlijas saimniecības laukā ar regulāru augsnes aršanu nezāļu sēklu skaits augsnes paraugā bija trīs reizes mazāks nekā lauka nogāzes daļās ar neregulāru augsnes aramkārtas apvēršanu (skat. 4. att.). Nezāļu skaita pieaugums minimālas augsnes apstrādes rezultātā konstatēts arī citos pētījumos (Ausmane, Melngailis, Ruža, 2013). Potenciālā augsnes nezāļainība, gan tradicionāli arot, gan veicot minimālu augsnes apstrādi, bija liela virs 5000 sēklu m -2. Šāds sēklu daudzums augsnē liecina, ka turpmākajos gados būs nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību nezāļu ierobežošanai laukaugu sējumos gab. m att. Nezāļu sēklu skaits 0.05 m augsnes virskārtā, vid. gab. m -2. Fig. 4. Seed bank of weeds in 0.05 m top soil,, pcs m -2. Lauku nogāzēs, kur veikta augsnes minimāla apstrāde, nezāļu sēklu skaits augsnē bija ievērojami lielāks nekā pauguru virsotnēs. Arī vizuāli novērtētais laukaugu ražas potenciāls nogāzēs bija lielāks. Potenciālās nezāļainības lauku reljefa atšķirības izmantojamas par pamatojumu ģeotelpiski precīzās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas sistēmas ieviešanai, tādējādi samazinot lauksaimnieciskās ražošanas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tā kā viena no raksturīgajām nezālēm ir tīruma vijolīte, tad viens no agrotehnikas uzlabošanas veidiem būtu herbicīdu lietošana ziemāju platībās rudens periodā. Ierobežojot konkurējošo nezāļu izplatību rudenī, samazinās laukaugu nepārziemošanas risks, jo kultūraugiem palielinās barības vielu pieejamība. Nezāļu sēklu krājumi augsnē ir ļoti lieli un nodrošina zemkopjiem darbu daudzu gadu garumā. Tas ir izskaidrojams arī ar nezāļu sēklu miera periodu. Jebkāda atkāpe darbu izpildē dod iespēju nezālēm atjaunot vai pat papildināt savas ģeneratīvās vairošanās iespējas. Secinājumi Zemgales un īpaši Sēlijas reģionos aktuāla problēma ir tīruma vijolītes ierobežošana, kas pamatā veicama ar rudenī lietojamiem herbicīdiem. Turklāt Zemgalē aktuāla ir tīruma vējagriķa, bet Sēlijā sārtās panātres un tīruma kosas kontroles pasākumu uzlabošana. Potenciālā augsnes nezāļainība, gan tradicionāli arot, gan veicot minimālu augsnes apstrādi, bija liela virs 5000 sēklu m -2, kas tuvākajā nākotnē nodrošinās nepieciešamību neatlaidīgi kontrolēt nezāļu izplatību laukaugu sējumos, īpaši augsnes minimālās apstrādes gadījumā. Pateicība Pētījums veikts un gadā ZM Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekta Nezāļu izplatības ierobežošana integrētās augu aizsardzības sistēmā laukaugu kultūru sējumos un stādījumos, sekmējot vides un resursu ilgtspējīgo izmantošanu, bet un gadā lauksaimniecībā izmantojamā zinātnes projekta Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos ietvaros

5 Izmantotā literatūra 1. Ausmane M., Melngalvis I., Ruža A. (2013). Augsnes pamatapstrādes minimalizācijas un augu maiņas ietekme uz sējumu nezāļainību. No: Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai, zinātniski praktiskās konferences raksti, LLU, lpp. 2. Bond W., Davis G., Turner R. (2017) The biology and non-chemical control of Field Pansy (Viola arvensis Murray). HDRA, Ryton Organic Gardens, Coventry, CV8, 3LG, UK. [Tiešsaiste][skatīts ] Pieejams: 3. Rasiņš A., Tauriņa M. (1982). Nezāļu kvantitatīvās uzskaites metodika Latvijas PSR apstākļos. Ieteikumi. Rīga: LM ZTIP, 24 lpp. 32

Microsoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx

Microsoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx SATURS Projekta izpildītāji......3 Ievads... 5 1. Nezāļu populāciju sastāvs, dominējošās sugas, to izplatības līmenis laukaugu sējumos un stādījumos, izplatību ietekmējošie kultūraugu audzēšanas agrotehniskie

Sīkāk

1

1 1 SATURS PROJEKTA izpildītāji... 4 IEVADS... 6 1. Ieteikumi izplatītāko, kā arī saimnieciski kaitīgāko nezāļu sugu, tajā skaitā vējauzas ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos... 8 1.1. Nezāļu sugu

Sīkāk

NEZĀĻU SUGU SASTOPAMĪBA AGROCENOZĒS LATVIJAS REĢIONOS ATKARĪBĀ NO LABĪBU ĪPATSVARA AUGU MAIŅĀ = OCCURRENCE OF WEED SPECIES IN THE AGROCENOSIS IN THE R

NEZĀĻU SUGU SASTOPAMĪBA AGROCENOZĒS LATVIJAS REĢIONOS ATKARĪBĀ NO LABĪBU ĪPATSVARA AUGU MAIŅĀ = OCCURRENCE OF WEED SPECIES IN THE AGROCENOSIS IN THE R NEZĀĻU SUGU SASTOPAMĪBA AGROCENOZĒS LATVIJAS REĢIONOS ATKARĪBĀ NO LABĪBU ĪPATSVARA AUGU MAIŅĀ OCCURRENCE OF EED SPECIES IN THE AGROCENOSIS IN THE REGIONS OF LATVIA DEPENDING ON CROP SEQUENCE Dainis Lapiņš,

Sīkāk

Aizsargiepakojuma marķējums

Aizsargiepakojuma marķējums Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,

Sīkāk

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Zinta Gaile LLU Lauksaimniecības fakultāte Lauksaimniecības zinātne Augstākā izglītība lauksaimniecībā Lauksaimnieciskā ražošana 2 Darba devēju

Sīkāk

Raksts_Rezeknei09

Raksts_Rezeknei09 ISSN 1691-5402 ISBN 978-9984-44-027-9 Environment. Technology. Resources Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference. Volume 1 Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, RA Izdevniecība,

Sīkāk

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava» 1971 1974 1977 1980 1983 1986 1989 1992 1995 1998 2001 2004 2007 2010 2013 2016 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1-

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ = IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTU

ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ = IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTU ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTURE AND A CASE STUDY WITH FIELD CROPS FROM LATVIA Zinta

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības

Sīkāk

AKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ

AKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ 2014. gada izmēģinājumu rezultātu pārskats un BASF ieteikumi graudu un rapšu audzēšanai 2015. gada sezonai Rēzekne 06.03.2015. 2015.01.19. Izmēģinājumu rezultāti ziemas kviešos Viļāni 2014 +1,97 +2,03

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

LV Bio-Energy from the farm

LV Bio-Energy from the farm LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās

Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju

Sīkāk

LDF-24LPP_ieksha.indd

LDF-24LPP_ieksha.indd LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera,

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Latvijas Valsts augļkopības institūts, Lauku diena, 2014. gada 10. aprīlis LAP projekts, uzsāktie pētījumi, kā turpmāk Kā uzsākām? Pierādījumu un pamatojuma sagatavošana Briselei 2004.-2005.g. Projekts

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Microsoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc

Microsoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2008 MATERIĀLS SAGATAVOTS UN PAVAIROTS PAR VALSTS SUBSĪDIJU LĪDZEKĻIEM Ozolnieki 2009 Atbildīgā par izdevumu: I. Skudra Autoru kolektīvs VSIA Latvijas Augu aizsardzības

Sīkāk

pres-3

pres-3 JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,

Sīkāk

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES PAR LULUCF DARBĪBĀM 10. PANTU IESNIEGŠANAI EIROPAS

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Environment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te

Environment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Technical, Economical and Ecological Estimation of Up-To-Date Combined Soil Tillage, Fertilising

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Drives, PLC and automation products for all needs

Drives, PLC and automation products for all needs BU Drives and Controls, May Frekvenču pārveidotāji visām vajadzībām. Slide 1 Biznesa struktūra piedziņa un vadība Pielietojuma nozares HVAC Pārtikas rūpniecība Dzērienu industrija Tīrais un netīrais ūdens

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Segsēkļu paaudžu maiņa Drīksna Putekšnīca Sēklotne Pieaudzis sporofīts ar ziediem (2n) 2n n 3n Putekšnīca Megasporas mātšūna (2n) Sēklaizmetnis Mejoze Mikrosporas Mikrosporu mātšūnas (2n) Mejoze Endosperma

Sīkāk

Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and

Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and LATVIJAS ŠĶIRNES SPORTA UN BRAUCAMĀ TIPA VAISLAS ĶĒVJU IZMĒRU ANALĪZE 25 GADU PERIODĀ (1988-2013) ANALYSIS OF MEASUREMENTS OF LATVIAN WARMBLOOD AND LATVIAN HEAVY WARMBLOOD BROODMARES IN 25 YEARS PERIOD

Sīkāk

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only] Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība PROJEKTA SAM 8.2.1. ĪSTENOŠANA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ Starpdisciplinārais seminārs Daugavpils Universitātē, 06.11.2018. Eiropas Sociālā fonda projekta Daugavpils

Sīkāk

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Ginta Dzerkale Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļa Pārtikas kvalitātes shēmas *ES pārtikas kvalitātes shēmas: Bioloģiskās

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

1.Vaks_saturs_atskaite

1.Vaks_saturs_atskaite Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais

Sīkāk

TA

TA 29.6.2018 A8-0300/ 001-056 GROZĪJUMI 001-056 iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika A8-0300/2017 (COM(2016)0786 C8-0514/2016

Sīkāk

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem   “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”    1.grupa un grupa - 31. Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģij

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģij CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģijas, tām ir izcils dizains un laba gaismas kvalitāte,

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Koksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva

Koksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva Mežs - Latvijas ekonomikas stūrakmens Kristaps Ceplis biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis Kur slēpjas Latvijas iespēja? «The wealth embodied in natural resources makes up a significant proportion of

Sīkāk

Ministerstvo kultury České republiky

Ministerstvo kultury České republiky PROTOKOLS Tulkojums no čehu valodas TEHNOLOĢIJAS LABORATORIJA Pasūtītājs: Milošs Gavenda Jūsu vēstules reģ. nr. / datums: - / 11. 1. 2016 Mūsu reģ. nr.: NPÚ/310/2282/2016 Kārto / telefons: Ing. Dagmar

Sīkāk

PowerPoint-Präsentation

PowerPoint-Präsentation Pralinē Saturs Izejvielas Par eļļas sēklām Ražošanas process Apstrāde Izmantošanas iespējas Izejvielas. Lazdu rieksti. Botānika Parastās lazdas (Corylus avellana) rieksts ir neveronis, kas nozīmē, ka sēkla

Sīkāk

Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017

Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017 Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017 Izdevējs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Materiāls sagatavots un iespiests Valsts Lauku tīkla pasākuma Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas

Sīkāk

Microsoft Word - 6.pielikums.Priekšlikumi un institūciju atzinumi

Microsoft Word - 6.pielikums.PriekÅ¡likumi un institÅ«ciju atzinumi Atzinuma /iesnieguma iesniedzējs Inese Silamiķele Pēteris Strancis Arhitekts, Mag.geogr., Jaunciema gatves 47b iedzīvotājs Dabas aizsardzības pārvalde Atzinuma /Iesnieguma Nr., datums Epasta priekšlikums

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Absolventi

Absolventi Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos

Sīkāk

Komandu sacensības informātikā un matemātikā Cēsis 2017 Izteiksmes Fināla uzdevumi Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķ

Komandu sacensības informātikā un matemātikā Cēsis 2017 Izteiksmes Fināla uzdevumi Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķ Izteiksmes Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķirīgi viencipara naturāli skaitļi un astoņas aritmētisko darbību zīmes (katra no tām var būt tikai +, -, * vai /). Iekavas

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

Lauksaimniecības situācijas apraksts un nozares vajadzību analīze Latvijas Lauku attīstības plāna gadam izstrādei Rīga 2013 Saskaņā ar Lat

Lauksaimniecības situācijas apraksts un nozares vajadzību analīze Latvijas Lauku attīstības plāna gadam izstrādei Rīga 2013 Saskaņā ar Lat Lauksaimniecības situācijas apraksts un nozares vajadzību analīze Latvijas Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādei Rīga 2013 Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un SIA Latvijas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos otrās kārtas otrā apakškārta 2011.gada maijs Nodarbinātības valsts aģentūras

Sīkāk

2

2 2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA

Sīkāk

Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V

Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference 2016. gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Kāpēc ĢIS? jo praktiski visa uzraudzība, ko veic VMD meža nogabali,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd

100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS IEVADS ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa pamatā ir divi plaši pazīstami simboli: Eiropas karogs Eiropas Savienības

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012

Sīkāk

RNP_

RNP_ Rāznas Nacionālais parks kādi esam? Teritorija pētīta Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! Neietekmēs, neitrāli, cerības Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! 3 rajonu un 8 pagastu vietā = 3

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Šeit top veiksmīgas karjeras Nāc studēt Jelgavā! LLU rektore, profesore Irina Pilvere 25.08.2015 www.llu.lv Vieta virsrakstam, teksts vienā kolonnā Šeit top veiksmīgas karjeras! LLU ir ceturtā lielākā

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

PowerPoint Template

PowerPoint Template ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas

Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads... 3 1. Putnu

Sīkāk

Kuldīgas 2

Kuldīgas 2 Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads...3 1.Putnu barošana

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk

Sīkāk

7th annual International scientific conference "New dimensions in the development of society" Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci

7th annual International scientific conference New dimensions in the development of society Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci STUDENTU VAJADZĪBAS PROFESIONĀLĀS ANGĻU VALODAS STUDIJU KURSĀ LLU STUDENTS' NEEDS IN ESP AT LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE Ieva Knope, Mg Paed. LLU/ Department of Languages knopeieva@inboxx.lv tel. +37129427849

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Studiju programmas nosaukums

Studiju programmas nosaukums Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā Jauno jomas speciālistu sagatavošana Latvijas Lauksaimniecības specialitātē Vivita Puķīte LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas

Sīkāk

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4 NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 213/4 2 Satura rādītājs 1. Problēmas aktualitāte... 3 2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā... 3 3.

Sīkāk

MNKC Starprezultātu atskaite

MNKC Starprezultātu atskaite Pētniecības projekta nr. 13 «Meža nozares komunikācijas tehnoloģijas» 1. starpposma rezultāta atskaite Tilde, SIA dr. Raivis Skadiņš 7.11.2017. Meža nozares kompetences centrs, 1.2.1.1/16/A/009 1 1. starpposma

Sīkāk