VIDES PĀRSKATS RĒZEKNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "VIDES PĀRSKATS RĒZEKNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS"

Transkripts

1 VIDES PĀRSKATS RĒZEKNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS Pasūtītājs: Rēzeknes novada pašvaldība Izpildītājs: SIA Enviroprojekts 2020

2 SATURS Būtiskāko terinu skaidrojus 4 IEVADS.5 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA MĒRĶIS UN UZDEVUMI, SASTĀVS UN SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Teritorijas plānojua sastāvs Galvenais ērķis un uzdevui Saistība ar citie plānošanas dokuentie VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA, IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA Vides pārskata sagatavošanas procedūra Iesaistītās institūcijas Sabiedrības inforēšana un līdzdalība ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS Ģeogrāfiskais novietojus un dabas resursu īss raksturojus Atosfēras gaisa kvalitāte un troksnis Stacionāro avotu eisijas Mobilo avotu eisijas Virszees un pazees ūdens kvalitāte Ūdensteces, ūdenstilpes, to kvalitāte Ūdenssainiecību raksturojus un ieteke uz vidi Atkrituu apsainiekošana Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas Piesārņojošās darbības Riska teritorijas un objekti IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS.33 5.VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTS VAR BŪTISKI IETEKMĒT Īpaši aizsargājaās dabas teritorijas un objekti, bioloģiskā daudzveidība Cieu teritorijas Lauksainiecības un ežsainiecības attīstības teritorijas Ražošanas teritorijas Kultūrvēsturiskais antojus un tūriss Dabas resursu izantošanas teritorijas AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS.54 7.STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI Starptautiskie vides aizsardzības ērķi Nacionālie vides aizsardzības ērķi lappuse

3 8.PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS Tiešās un netiešās ietekes Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekes Suārās ietekes IETEKMES UZ VIDI SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI Noteiktās aizsargjoslas Nosacījui un ierobežojui kultūrvēsturiskā, ainaviskā, un dabas antojua saglabāšanai un aizsardzībai Nosacījui dzīvojaās apbūves veidošanai Nosacījui un ierobežojui ražošanas teritorijā Nosacījui un ierobežojui derīgo izrakteņu ieguvei Nosacījui un ierobežojui eža teritoriju izantošanai Nosacījui un ierobežojui lauksainiecības teritoriju izantošanai Nosacījui un ierobežojui ūdeņu teritorijās un dabas un apstādījuu teritorijās Ierobežojui alternatīvo energoapgādes objektu izvietošanai IESPĒJAMO ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS IZSTRĀDES METODES KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS ĪSTENOŠANAS MONITORINGS KOPSAVILKUMS 101 Pielikui lappuse

4 BŪTISKĀKO TERMINU SKAIDROJUMS VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS VIDES PĀRSKATS Vietējās pašvaldības ilgteriņa teritorijas attīstības plānošanas dokuents, kurā noteiktas prasības teritorijas izantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējus, publiskā infrastruktūra, teritorijas izantošanas un apbūves noteikui, kā arī citi teritorijas izantošanas nosacījui un kuru izstrādā adinistratīvajai teritorijai vai tās daļai 1. Ietekes uz vidi novērtējus plānošanas dokuenta, kura īstenošana var būtiski ietekēt vidi, arī Vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana Vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņešana vērā plānošanas dokuenta sagatavošanā un izantošana lēuu pieņešanai, kā arī inforācijas sniegšana par pieņeto lēuu šajā likuā noteiktajā kārtībā 2. Atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, prograā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokuentā (turpāk plānošanas dokuenti), uz kuru attiecas šā likua nosacījui, vai atsevišķs dokuents, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokuenta, kā arī iespējao alternatīvu īstenošanas ieteki uz vidi, ņeot vērā plānošanas dokuenta ērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jou 3. VIDES MONITORINGS Līdzeklis Vides aizsardzības politikas plānošanai, veikto vides aizsardzības pasākuu efektivitātes novērtēšanai, kā arī ietver sevī vides kvalitātes bīstau izaiņu agrās brīdināšanas sistēu, kas ir paats operatīvai rīcībai seku novēršanai vai īkstināšanai. Vides onitoringa prograa nosaka valsts vides aizsardzības iestāžu veiktā un organizētā vides onitoringa tīklu, paraetrus, regularitāti un izantojaās etodes 4. 1 Teritorijas attīstības plānošanas likus, , 1.panta 8.daļa 2 Likus Par ietekes uz vidi novērtējuu, Likus Par ietekes uz vidi novērtējuu, lappuse

5 IEVADS Rēzeknes novada teritorijas plānojua izaiņu (turpāk arī Teritorijas plānojus) izstrāde uzsākta saskaņā ar Rēzeknes novada pašvaldības 2019.gada 21.arta lēuu (prot. Nr.7, 9. ) Par grozījuie Rēzeknes novada does 2016.gada 3.novebra lēuā Par Rēzeknes novada teritorijas plānojua gada grozījuu izstrādes uzsākšanu. Ietekes uz vidi stratēģiskais novērtējus Rēzeknes novada teritorijas plānojua tiek veikts paatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2019.gada 21.jūnija lēuu Nr.4-02/33 Par stratēģiskā ietekes uz vidi novērtējua procedūras pieērošanu. Stratēģiskā ietekes uz vidi novērtējua ērķis ir novērtēt vietējās pašvaldības ilgteriņa plānošanas dokuenta teritorijas plānojua iespējao ieteki uz vidi. Vides pārskatā tiek analizēta plānošanas dokuenta atbilstība izvirzītajie starptautiskajie, nacionālajie un reģionālajie vides aizsardzības politikas ērķie un kritērijie, spēkā esošajie noratīvajie aktie, kā arī vērtēti teritorijas plānojua risinājui attiecībā uz prasībā teritorijas izantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējus, publiskā un transporta infrastruktūra, apgrūtinātās teritorijas un objekti, teritorijas izantošanas un apbūves noteikui, kā arī citi teritorijas izantošanas nosacījui. Vides pārskats Vides pārskats nepieciešas arī plānošanas dokuentie, kuru ieviešana var būtiski ietekēt Eiropas nozīes NATURA 2000 īpaši aizsargājaās dabas teritorijas. Rēzeknes novadā atrodas NATURA 2000 teritorijas Rāznas Nacionālais parks, dabas parks Adaovas ezers, dabas liegus Lubāna itrājs un dabas liegus Gaiļu kalns. Stratēģiskā ietekes uz vidi novērtējua izstrādāšanas principus un saturu nosaka 2004.gada 23.arta MK noteikui Nr.157 Kārtība, kādā veicas ietekes uz vidi stratēģiskais novērtējus. Vides pārskatu Rēzeknes novada teritorijas plānojua izstrādāja SIA Enviroprojekts, sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldības speciālistie, un ņeot vērā reglaentējošo noratīvo aktu prasības, Vides pārraudzības valsts biroja un citu atbildīgo institūciju rekoendācijas. 5 lappuse

6 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA MĒRĶIS UN UZDEVUMI, SASTĀVS UN SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 1.1. Teritorijas plānojua sastāvs Rēzeknes novada teritorijas plānojua sastāvā ietilpst: I PASKAIDROJUMA RAKSTS; II GRAFISKĀ DAĻA M 1: (pagastu cieu teritoriju Grafiskās daļas izdrukas M 1: 5000); III TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI (TIAN). Teritorijas plānojua Grafiskā daļa un Teritorijas izantošanas un apbūves noteikui tiek apstiprināti kā Rēzeknes novada pašvaldības saistošie noteikui. Teritorijas plānojua izstrādes dokuentācija apkopota atsevišķā sējuā PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PROCESU. PASKAIDROJUMA RAKSTĀ sniegts teritorijas pašreizējas izantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikui, aprakstīti teritorijas attīstības ērķi un virzieni, pašvaldības teritorijas plānojua risinājui un to paatojus. Teritorijas plānojua risinājuu apraksts un izvērtējus atbilstībai hierarhiski augstākajie nacionālas, reģionālas un vietējas nozīes attīstības plānošanas dokuentie. GRAFISKAJĀ DAĻĀ, atbilstoši ēroga precizitātei M 1: attēlotas pagastu cieu teritoriju robežas, teritorijas funkcionālais zonējus, ielu sarkanās līnijas, teritorijas ar īpašie noteikuie (TIN), apgrūtinātās teritorijas un objekti, kurie nosaka aizsargjoslas (ja attiecīgās aizsargjoslas iespējas attēlot izvēlētajā kartes ērogā), transporta organizācija, aģistrālās inženierkounikācijas un citas teritorijas un objekti. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMOS (TIAN) noteiktas vispārīgas prasības teritorijas izantošanai un plānošanai, konkrētas prasības teritorijas izantošanai un apbūves paraetrie katrā funkcionālajā zonā un teritorijās ar īpašie noteikuie (TIN teritorijās), citas prasības, aprobežojui un nosacījui, ņeot vērā dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, teritorijas īpatnības un specifiku. PĀRSKATĀ PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PROCESU apkopota inforācija un dokuentācija saistībā ar plānošanas dokuenta izstrādi (lēui, publikācijas, ziņojui par institūciju nosacījuu ievērošanu, fizisko un juridisko personu priekšlikuu ņešanu vērā vai noraidīšanu, izstrādes darba grupu un publiskās apspriešanas sanāksju protokoli u.c.) Galvenais ērķis un uzdevui Rēzeknes novada teritorijas plānojua izstrādes ērķis ir izstrādāt noratīvie atbilstošu ilgteriņa teritorijas attīstības plānošanas dokuentu, kā arī veicināt Rēzeknes novada ilgtspējīgu attīstību, paredzot vispusīgu apbūves un infrastruktūras attīstību; radīt priekšnoteikuus pievilcīgai dzīves un uzņēējdarbības videi. Rēzeknes novada teritorijas plānojua izstrādes uzdevus ir: atbilstoši novada attīstības ērķie izvērtēt novada teritorijas attīstībai esošo potenciālu un izstrādāt novada plānošanas instruentu novada ilgteriņa attīstības politikas īstenošanai teritorijas telpiskās izantošanas aspektā. Teritorijas plānojua izstrāde uzsākta saskaņā ar Rēzeknes novada pašvaldības 2019.gada 21.arta lēuu (prot. Nr.7, 9. ) Par grozījuie Rēzeknes novada does 2016.gada 3.novebra lēuā Par Rēzeknes novada teritorijas plānojua gada grozījuu izstrādes uzsākšanu, paatojoties uz Likua par pašvaldībā 14.panta otrās daļas 1.punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likua 12.panta piro daļu, 20.pantu un 23.pantu, MK noteikuu Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie (turpāk arī MK noteikui Nr.628) 2.punktu, 3.nodaļas 3.3.apakšnodaļu un 5.nodaļas 5.2.apakšnodaļu. 6 lappuse

7 Plānošanas dokuents un tā izaiņas sagatavotas ņeot vērā sabiedrības un dažādu jou speciālistu paatotu viedokli attīstības plānošanā un ievērojot plānošanas paatprincipus ilgtspējīgas attīstības principu, pēctecības principu, līdzdalības principu, interešu saskaņotības principu, sadarbības un atklātības principu. MK noteikui Nr.628 nosaka teritorijas plānojua sastāvu un izstrādes kārtību, kā arī prasības teritorijas plānojua izstrādei, izantojot vienotu valsts inforācijas sistēu Teritorijas attīstības plānošanas inforācijas sistēu (turpāk arī TAPIS). TAPIS ir priārā plānošanas dokuenta publicēšanas darba vide un inforācijas avots, kurā izstrādāts arī jaunais plānošanas dokuents Rēzeknes novada teritorijas plānojus, ievērojot noratīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas inforācijas sistēu noteiktās prasības un izantojot noteiktu teritorijas izantošanas veidu klasifikatoru gada 30.aprīļa MK noteikui Nr.240 Vispārīgie teritorijas plānošanas, izantošanas un apbūves noteikui (turpāk arī VAN) nosaka vienotas noras teritorijas attīstības plānošanai, izantošanai un apbūvei, tajā skaitā vienotu pieeju funkcionālā zonējua noteikšanai, funkcionālajā zonā atļautajie galvenajie un papildizantošanas veidie, jaunveidojao zees vienību iniālajā platībā lauku teritorijā u.c. noras. Teritorijas attīstības plānošanas likua ( ) 3.pants kā būtisku teritorijas attīstības plānošanas principu nosaka pēctecības principu, ka jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokuentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokuentus un to īstenošanas praksi. Ņeot vērā pēctecības principu, jaunajā Rēzeknes novada teritorijas plānojuā pēc iespējas tika saglabātas spēkā esošajā teritorijas plānojuā noteiktās prasības un noras (ciktāl tās nav pretrunā ar valstī spēkā esošo noratīvo aktu prasībā) Saistība ar citie plānošanas dokuentie Teritorijas attīstības plānošanas likus nosaka, ka Latvijas Republikā teritorijas attīstību plāno, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokuentus: nacionālajā līenī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu; reģionālajā līenī plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības prograu; vietējā līenī vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības prograu, teritorijas plānojuu, lokālplānojuus un detālplānojuus. Izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokuentus, tiek ievērots Teritorijas attīstības plānošanas likuā ( ) ietvertais savstarpējās saskaņotības princips, kas paredz, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokuentus, tos savstarpēji saskaņot un izvērtēt citos teritorijas attīstības plānošanas dokuentos noteikto. Dažādu līeņu teritorijas attīstības plānošanas dokuentu hierarhiju un saskaņotību skatīt 1.1.attēlā. 7 lappuse

8 LATVIJĀ LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONĀ RĒZEKNES NOVADĀ ILGTERMIŅĀ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Latvija 2030) Latgales plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 Rēzeknes novada ilgspējīgas attīstības stratēģija līdz 2033.gada VIDĒJĀ TERMIŅĀ ĪSTERMIŅĀ Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP 2020) Nozaru politikas plānošanas dokuenti Institūciju darbības stratēģijas Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojus g. Latgales plānošanas reģiona attīstības prograa g. Rēzeknes novada teritorijas plānojus g. Rēzeknes novada attīstības prograa gada Nozaru politikas dokuenti 1.1.attēls. Attīstības plānošanas dokuentu hierarhija Lai nodrošinātu sabalansētu un saskaņotu teritorijas attīstības plānošanu, Teritorijas plānojua izstrādē ņeti vērā kaiiņu pašvaldību Rēzeknes pilsētas, Balvu novada, Kārsavas novada, Ciblas novada, Ludzas novada, Dagdas novada, Aglonas novada, Riebiņu novada, Viļānu un Madonas novada attīstības plānošanas dokuenti, kā arī īpaši aizsargājao dabas teritoriju (turpāk arī ĪADT) dabas aizsardzības plāni (turpāk arī DAP) un Daugavas upju sateces baseinu apgabalu apsainiekošanas plāni. 8 lappuse

9 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA, IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA 2.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūra Stratēģiskās ietekes uz vidi veikšanas nepieciešaību un Vides pārskata sagatavošanas procedūru nosaka Latvijas Republikas nacionālie noratīvie akti likus Par ietekes uz vidi novērtējuu ( ) un MK noteikui Nr.157 Kārtība, kādā veicas ietekes uz vidi stratēģiskais novērtējus ( ), kā arī Eiropas Savienības (ES) Eiropas Parlaenta un Padoes direktīva 2001/42/EK ( ) par noteiktu plānu un prograu ieteki uz vidi novērtējuu. Lēuu par stratēģiskā ietekes uz vidi novērtējua procedūras pieērošanu Rēzeknes novada Teritorijas plānojua pieņēa Vides pārraudzības valsts birojs (lēus Nr.4-02/33, ). Vides pārskata projekts tika sagatavots, paatojoties uz Teritorijas plānojua izaiņu izvērtējuu plānošanas dokuentā noteiktajie risinājuie attiecība uz Grafiskajā daļā noteikto teritorijas funkcionālo zonējuu un Teritorijas izantošanas un apbūves noteiktajie vispārējie un atsevišķajie nosacījuie turpākajai novada teritorijas izantošanai un apbūves veidošanai. Vides pārskata izstrādē tika izantoti elektroniski pieejai inforācijas avoti, datu bāzes, kā arī dažādi publicēti ateriāli, institūciju publiskie gada pārskati, Rēzeknes novada pašvaldības attīstības plānošanas dokuenti un publiskie gada pārskati. Nozīīgākie inforācijas avoti DATU AVOTS DATU NOSAUKUMS INFORMĀCIJAS SATURS Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs Dabas aizsardzības pārvalde Vides pārraudzības valsts biroja ājas lapa Datu bāzes: Valsts statistikas pārskata veidlapa "Nr.2 Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" Valsts statistikas pārskata veidlapa "Nr.3 Atkritui. Pārskats par atkrituie" Valsts statistikas pārskata veidlapa "Nr.2 Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs Daugavas baseina apgabala apsainiekošanas plāns un Plūdu riska pārvaldības plāns gada Dati par stacionāro avotu eisijā atosfēras gaisā Dati par bīstaajie un sadzīves atkrituie Ūdens patēriņa uzskaite, novadīto notekūdeņu apjoi, paliekošais piesārņojus Inforācija par piesārņotā un potenciāli piesārņotā teritorijā Inforācija par Daugavas upju sateces baseinu apgabalos esošajie ūdensobjektie, to apsainiekošanu Dati par īpaši aizsargājaā teritorijā, ikrolieguie, īpaši aizsargājaā sugā un biotopie Dati par atļaujā, inforācija par procedūru, indikatoru saraksts, inforācija pašvaldībā 9 lappuse

10 2.2. Iesaistītās institūcijas Sagatavotais Vides pārskata projekts tiks nodots izskatīšanai un atzinua saņešanai Vides pārraudzības valsts biroja norādītajā institūcijā: Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālajai vides pārvaldei; Veselības inspekcijas Latgales kontroles nodaļai; Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālajai adinistrācijai. Pēc atzinuu saņešanas no iepriekšinētajā institūcijā, Vides pārskata projekts tika papildināts un precizēts atbilstoši institūciju sniegtajie atzinuie un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā izvērtēšanai un gala atzinua sniegšanai. Atzinuā Nr.4-03/15 Par Rēzeknes navada teritorijas plānojuā Vides pārskatu ( ), atbilstoši Novērtējua likua 23. pieci pri panta sestās un septītās daļas prasībā Vides pārraudzības valsts birojs konstatēja, ka Rēzeknes novada teritorijas plānojua Vides pārskats kopuā atbilst noratīvo aktu prasībā, toēr atbilstoši šajā atzinuā norādītaja tajā veicai papildinājui. Vides pārskats tika precizēts un papildināts ar VPVB ieteikuie, atbilstoši pieejaajai inforācijai un vietējās pašvaldības attīstīstības plānošanas dokuenta - teritorijas plānojua izstrādes kopetencei un detalizācijai. Stratēģiskā ietekes uz vidi novērtējua sagatavošanas laikā notika konsultācijas ar Rēzeknes novada struktūrvienību speciālistie, kā arī tika veikta pašvaldības teritorijas apsekošana dabā Sabiedrības inforēšana un līdzdalība Vides pārskata sagatavošanas procedūras un sabiedrības līdzdalības principus nosaka MK noteikui Nr.157 Kārtība, kādā veicas ietekes uz vidi stratēģiskais novērtējus, kā arī MK noteikui Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie un MK noteikui Nr.970 Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesos. Sagatavojot Vides pārskata projektu, ņeti vērā Vides pārraudzības valsts biroja ieteikui, pašvaldības priekšlikui, inforācija no kopetentajā institūcijā, kā arī sabiedrības priekšlikui un precizējui. Sagatavotais attīstības plānošanas dokuenta projekta ateriāls un Vides pārskata projekts tika nodots publiskajai apspriešanai un organizētas publiskās apspriešanas sanākses četrās Rēzeknes novada pagastu apvienībās un Rēzeknes novada adinistrācijas telpās. Visi Teritorijas plānojua redakcijas un Vides pārskata projekta ateriāli sabiedrībai pieejai Rēzeknes novada pašvaldības adinistratīvās ēkā (Atbrīvošanas aleja 95a, Rēzeknē, Rēzeknes novadā) katru darba dienu, pašvaldības darba laikā, bet elektroniskajā vidē valsts vienotajā ģeotelpiskās inforācijas portāla sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana", kā arī Rēzeknes novada pašvaldības interneta vietnē Paziņojui izplatīti arī vietējā laikrakstā un nosūtīti elektroniskā veidā Vides pārraudzības valsts biroja. Priekšlikui un ieteikui par Teritorijas plānojua redakciju (1.0, 2.0., 3.0.) un Vides pārskata projektu publiskās apspriešanas laikā iesniedzai Rēzeknes novada pašvaldībā darba laikā vai nosūtot pa pastu (Atbrīvošanas aleja 95a, Rēzeknē, Rēzeknes novadā, LV-4601), vai elektroniski uz e-pasta adresi: vai arī reģistrējoties Teritorijas attīstības plānošanas inforācijas sistēā (TAPIS). Iesniedzot priekšlikuus, jānorāda kontaktinforācija (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa nuurs un/vai e-pasta adrese), kā arī īpašua, par kuru tiek izteikts priekšlikus, nosaukus un kadastra nuurs. Pēc Rēzeknes novada teritorijas plānojua apstiprināšanas, pašvaldībai 14 dienu laikā ir jāinforē iedzīvotāji, institūcijas par to, kā tika ņeti vērā Vides pārskata iestrādātie ieteikui, kā arī pasākui onitoringa veikšanai. Paziņojua jābūt brīvi pieejaa pašvaldībā (pie ziņojua dēļa), arī ājas lapā internetā. Plašāka inforācija par to, kas jāiekļauj paziņojuā ir Vides pārraudzības valsts biroja (turpāk arī VPVB) ājas lapā 10 lappuse

11 3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS 3.1. Ģeogrāfiskais novietojus un dabas resursu īss raksturojus ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS UN TERITORIJA Rēzeknes novada teritorija robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Balvu novadu, Kārsavas novadu, Ciblas novadu, Ludzas novadu, Dagdas novadu, Aglonas novadu, Riebiņu novadu, Viļānu un Madonas novadie. Novads ietilpst Latgales plānošanas reģionā. Platība ir k 25 un uz 2019.gada sākuu novadā dzīvoja iedzīvotāji 6. Novada teritorija sastāv no Audriņu pagasta, Bērzgales pagasta, Čornajas pagasta, Dricānu pagasta, Feiaņu pagasta, Gaigalavas pagasta, Griškānu pagasta, Ilzeskalna pagasta, Kantinieku pagasta, Kaunatas pagasta, Lendžu pagasta, Lūznavas pagasta, Maltas pagasta, Mākoņkalna pagasta, Nagļu pagasta, Ozolaines pagasta, Ozoluižas pagasta, Pušas pagasta, Rikavas pagasta, Nautrēnu pagasta, Sakstagala pagasta, Silalas pagasta, Stoļerovas pagasta, Stružānu pagasta un Vērēu pagasta. Novada centrā atrodas Rēzeknes pilsēta, kas ir nacionālās nozīes centrs, līdz valsts galvaspilsētai Rīgai ~250 k. RELJEFS Rēzeknes novada teritorijas lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, rietuu daļa iestiepjas Vidusdaugavas zeienē un Lubāna līdzenuā, bet zieeļos nedaudz iestiepjas Zieeļlatgales pacēluā. Augstākie pauguri novadā ir Lielais Liepu kalns (289,3 v. j. l.), Dzerkaļu kalns (286,3 v. j. l.) un Dubuļu kalns (273,8 v. j. l.). ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE Novads ietilpst Austrulatvijas pauguraino augstieņu augšņu rajonā, kur augsnes sega veido sarežģītu ozaīkveida kopleksu. Izplatīta galvenokārt erodētā podzolaugsne reljefa pacēluos un velēnu glejaugsne, zeākās vietās, ieplakās purva kūdraugsne. Zieeļaustruos sastopaas purvu kūdraugsnes, velēnu glejaugsnes un velēnpodzola glejaugsnes. Novada centrālajā daļā reljefa pacēluos sastopaas tipiskas podzola augsnes un ieplakās kūdrainā podzolētā glejaugsne, kā arī velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne. Latgales augstienē ledāja ietekē veidojušās ieplakas starp paugurie un grēdā, līdz ar to šeit sastopas liels skaits ezeru un gleznainas dabas ainavas. Zeākā vieta novadā ir Lubāna līdzenuus, kurā izveidojušies lieli purvu asīvi. KLIMATS Gada vidējais nokrišņu daudzus Rēzeknes novadā ir no 600 līdz 650 zieeļu daļā, bet dienvidu daļā ir 650 līdz 700. Vidējā gaisa teperatūra zieā, janvāra ēnesī, ir no -6 līdz -7 0 C, bet vasarā, jūlija ēnesī, ir no C. Bezsala periods ilgst vidēji no 140 līdz 160 dienā. MEŽI Rēzeknes novadā eža zees aizņe 37,3% jeb ,29 ha no kopējās teritorijas ( ha) 7. No eža teritorijā, sadalījuā pa aizsargājaā teritorijā, Rēzeknes novadā pēc pieejaajie datie 2019.gadā plašākās teritorijas aizņēa nacionālie parki, ūdenstilpju, ūdensteču un itrzeju aizsargjoslas, u.c. (3.1.tabula). 5 ISG040. Platība, iedzīvotāju blīvus un iedzīvotāju skaits (gada sākuā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados, CSP 6 Iedzīvotāju skaits republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados 2019.gada sākuā, CSP 7 Zees sadalījus zees lietošanas veidos (ērvienība hektāros). Dati uz , VZD 11 lappuse

12 3.1.tabula. Meža un eža zeju platību sadalījus pa aizsargājaā teritorijā Rēzeknes novadā 2019.g. 8 Aizsargājaā kategorija Platība (ha) Nacionālo parku kopplatība 13345,5 Nacionālo parku dabas parka zona 12845,9 Ūdenstilpju, ūdensteču un itrzeju aizsargjosla, kopā 6499,59 Dabas lieguu kopplatība 4022,42 Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjosla 3712,77 Dabas lieguu regulējaā režīa zona 2846,15 Kultūras pieinekļi un to aizsardzības zonas kopā 2807,74 Valsts nozīes kultūras pieinekļu aizsardzības zonas 2459,48 Aizsargājaā zona gar ūdeņie 1462,61 Buferzona ap ikrolieguie 1389,04 Aizsargājaā zona gar itrzeē 743,85 Dabas lieguu parka zona 597,139 Dabas lieguu zona 591,441 Aizsargjoslu ierobežojua josla 580,36 Mikroliegui 540,292 Nacionālo parku dabas lieguu zona 269,498 Vietējas nozīes kultūras pieinekļu aizsardzības zonas 256,46 Nacionālo parku neitrālā zona 232,688 Ģenētisko resursu ežaudzes 176,6119 Dabas parku kopplatība 168,461 Aizsargjosla ap pilsētā 164,15 Īpaši aizsargājaie eža iecirkņi 121,2664 Valsts nozīe kultūras pieinekļi 89,78 Bioloģiski nozīīgi struktūras eleentu kopplatība 58,5966 Zinātniskie objekti 42,8797 Bioloģiski nozīīgi struktūras eleenti bioloģiski vērtīga ežaudze 33,7166 Bioloģiski nozīīgi struktūras eleenti purvu salas 18,59 Bioloģiski nozīīgi struktūras eleenti ezeru salas 4,41 Bioloģiski nozīīgi struktūras eleenti grava 1,88 Dabas lieguu neitrālā zona 0,0225 Meža zeē bagātākie Rēzeknes novadā ir Stružānu, Mākoņkalna, Feiaņu, Gaigalavas un Pušas pagasti, kuros eži aizņe pusi vai vairāk no pagasta teritorijas. Mazāk par ceturtdaļu no pagasta teritorijas eži aizņe Ozoluižas, Nautrēnu, Sakstagala, Bērzgales un Audriņu pagastā. Valsts eži aizņe 30% no ežie novadā un pārējie eži 70%. Lielākās valsts ežu teritorijas ir Gaigalavas, Nagļu, Mākoņkalna un Feiaņu pagastā, bet valsts ežu nav Nautrēnu, Ozolaines un Ozoluižas pagastā. Pašvaldības eži aizņe 2% (1 472 ha) no novada ežie, lielākās pašvaldības īpašuā esošās ežu teritorijas ir Maltas, Gaigalavas, Stoļerovas un Ozolaines pagastos. Privātie eži Rēzeknes novadā sastāda 68% ( ha) no kopējās ežu teritorijas. Valdošās koku sugas ežaudzēs ir bērzs (37%), priede (26%), egle (15%), apse (11%) un baltalksnis (8%) 9. ŪDEŅI Ūdensobjektu zees aizņe 9% no novada teritorijas ( ha). Virszees ūdeņi novadā ietilpst Daugavas sateces baseinā. Novadā atrodas aptuveni 220 ezeri un ūdenskrātuves, 16 ūdenstilpes ir ar platību virs 100 ha un 54 ūdenstilpes ar platību no 10 ha līdz 100 ha 10. Vidējais ezerainus novadā ir 4,9%. 8 Valsts eža dienests. Meža statistikas CD 2018, 9 Rēzeknes novada attīstības prograas gada, I Pašreizējās situācijas apraksts. 10 Rēzeknes novada attīstības prograas gada, I Pašreizējās situācijas apraksts. 12 lappuse

13 Publiskie ezeri aizņe ,30 ha novada teritorijas, kopuā novadā ir 16 publiskie ezeri. Lielākie ezeri ir Rāzna un Lubāns, kas ir arī lielākie ezeri valsts ērogā. Zvejas tiesības valstij pieder 15 novada ezeros. Publiskā upe visā tās garuā ir Rēzeknes upe. Novadā atrodas vairāki prioritārie zivju ūdeņi: karpveidīgo zivju ūdeņi (Aiviekste, Malta, Rēzekne, Feiaņu ezers, Lubāns, Rušona ezers); lašveidīgo zivju ūdeņi (Rāznas un Zosnas ezeri) 11. Novada teritorijā ir 68 valsts nozīes ūdensnotekas, kuru kopējais garus ir 791,71 k un regulēto posu garus 595,12 k. Valsts nozīes hidrotehniskās būves ir sešas Krēslītes polderu dabis, Rēzeknes upes kreisā krasta dabis, Maltas Rēzeknes pārrakua dabis, Lubāna ezera dienvidaustruu dabis, Lubāna ezera zieeļu dabis, zeteka Mazā Rēzeknīte. Tuvāko piecu gadu laikā paredzēts veikt rekonstrukciju regulētajos posos Geikinu strauta, Teresīne, Liska, Rēzeknes upe un rekonstruēt Krēslītes poldera dabi un Lubāna ezera dienvidaustruu dabi Atosfēras gaisa kvalitāte un troksnis Viens no vides kvalitātes ietekes faktorie ir gaisa piesārņojus un troksnis. Šie divi faktori atstāj būtisku ieteki uz iedzīvotāju dzīves telpu un dabas daudzveidību. Atosfēras gaisa kvalitāti ietekē transports, ražošanas uzņēui, individuālās sainiecības, u.c. Ieteki uz gaisa kvalitāti un trokšņa līeni teritorijā nosaka gan atrašanās attālus no to ietekējošajie avotie, gan dabiskie faktori valdošie vēji, reljefs, eži, parki, u.c. Rēzeknes novadā neatrodas atosfērās gaisa onitoringa stacija, bet kopš 2011.gada Rēzeknes pilsētā, ar ko robežojas Rēzeknes novads, ir izvietota atosfēras gaisa kvalitātes onitoringa stacija, (Rēzeknes pilsētas centrā Atbrīvošanas alejā 108). Stacijas tips transporta piesārņojua avotu ietekes stacijas ar 2 starie. Stacijā iespējas onitorēt slāpekļa dioksīdu, sēra dioksīdu, ozonu, PM 10 un PM 2,5. Piesārņotākais gaiss un augstāka trokšņa ieteke novadā veidojas Rēzeknes speciālās ekonoiskās zonas (turpāk arī RSEZ) teritorijā Rēzeknes pilsētas pierobežā, kur koncentrējas vairāk uzņēuu un ir aktīvāka satikse, kā arī pie intensīvākās satikses autoceļie un ražošanas uzņēuie novada teritorijā. Trokšņa piesārņojus Rēzeknes novada tika analizēts, balstoties uz trokšņu radītāju veiktajie trokšņu ērījuie, t.sk. Ietekes uz vidi novērtējuu (IVN) Dienvidu apvedceļa, kur secināts, ka paša apvedceļa būvniecības ērķis ir azināt transporta infrastruktūras ieteki uz blīvi apdzīvotā teritorijā. Līdz ar to, pēc šī plānotā transporta infrastruktūras objekta izbūves, trokšņa ieteke uz blīvi apdzīvotajā teritorijā azināsies. Dienvidu apvedceļa ietekes uz vidi novērtējus tika plaši izdiskutēts IVN sabiedriskās apspriešanas sanāksju laikā, un tika atrasts optiālais Dienvidu apvedceļa trases izvietojus, kas atbilstoši iekļauts arī jaunajā teritorijas plānojuā. Teritorijas plānojua un Vides pārskata izstrādes laikā tika analizēta arī publiski pieejaā VAS Latvijas Valsts ceļi inforācija par satikses intensitāti un trokšņu ērījuie uz valsts autoceļie, t.sk. uz valsts galvenajie autoceļie A12 un A13. Veicot izpēti, netika konstatēta inforācija, kas apliecinātu trokšņu robežlieluu pārsniegšanu uz A12 un A13 Rēzeknes novada teritorijā. Atbilstoši publiskajai inforācijai, trokšņa robežlielui ir pārsniegti uz autoceļie, kur satikses intensitāte ir 500, 1000, 3000 autoašīnu stundā, savukārt uz autoceļie A12 un A13 satikses intensitāte ir tikai 144 un 36 autoašīnu stundā, līdz ar to tika secināts, ka arī robežlielui visdrīzāk nav pārsniegti. Papildus jānonorāda, ka trokšņu robežlieluus nosaka, saskaņā ar MK noteikuu Nr.16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikua 3.2. punktu, kas nosaka, ka vides trokšņa līeņa atbilstību trokšņa robežlieluie novērtē teritorijā, kura ietver dzīvojao apbūvi, kas reģistrēta 11 MK noteikui Nr.118 Noteikui par virszees un pazees ūdeņu kvalitāti, 2002.gads. 12 Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2033 un Rēzeknes novada teritorijas plānojua gada vides pārskats. 13 lappuse

14 Nekustaā īpašua valsts kadastra inforācijas sistēā kā apbūves zee vai zee ze dzīvojao ēku pagalie, kā arī 2 attāluā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Vienlaikus tika pētītas esošo rūpnīcu ietekes uz vidi novērtējui, veiktie ērījui, kā arī Valsts Vides dienestu veiktie ērījui, kuros konstatēts, pieēra, ka RSEZ SIA NEW FUELS (kas darbojās Rēzeknes pilsētas teritorijā) radītie kopējie trokšņi pārsniedz 80db, līdz ar to ir grūti izvēlēties zonējuu blakus esošajā teritorijā, kas iekļautos jebkādos pieļaujaos trokšņu robežlieluos. Savukārt lidlauks Rēzekne (paredzēts valsts aizsardzības funkciju veikšanai) Audriņu pagastā un azās aviācijas lidlauks Dricānu pagastā noteikti jau iepriekšējos teritorijas plānošanas dokuentos. To ietekes uz apkārt esošajā teritorijā azināšanai ir ievērojai noratīvie akti aviācijas joā, kā arī atbildīgajā institūcijā ir jākontrolē, lai to darbības rezultātā netiku pārsniegti atļautie vides trokšņa robežlielui. Likus "Par piesārņojuu" (18. 1 pants Trokšņa novērtēšana un saazināšana) nosaka, Trokšņa kartēšanu un trokšņa stratēģisko karšu izstrādi agloerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, bet ārpus agloerācijas teritorijas esošie infrastruktūras objektie dzelzceļa līnijā, autoceļie un lidostā, kurās satikses intensitāte ir vairāk nekā gaisa kuģu gadā, attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas trokšņa kartēšanā agloerācijas teritorijai. Rīcības plānu trokšņa saazināšanai agloerācijas teritorijā izstrādā un ievieš attiecīgā pašvaldība, bet rīcības plānu trokšņa saazināšanai transporta infrastruktūras objekta, kas atrodas agloerācijas teritorijā un ārpus agloerācijas teritorijas - attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas rīcības plāna izstrādē, kā arī rīcības plāna ieviešanā agloerācijas teritorijā Stacionāro avotu eisijas 2018.gadā Rēzeknes novadā Valsts statistikas pārskatā Nr. 2 Gaiss atskaitījušās 46 organizācijas, kuras veic piesārņojošas darbības 13. Kopuā Rēzeknes novadā nav lielu rūpniecības uzņēuu, kuri būtiski ietekētu gaisa kvalitāti. Sadalījuā pēc nozarē, 2018.gadā novadā pēc skaita doinēja uzņēui, kuri nodarbojas ar ežsainiecību, lauksainiecību, kravas pārvadājuie pa autoceļie u.c. Lielākais uzņēus pēc apgrozījua ir SIA VEREMS, Rēzeknes speciālās ekonoiskās zonas (darbības veids Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana). Lielākoties novadā eisijas tiek novadītas vidē no organizācijā, kuras izanto sadedzināšanas iekārtas, sadedzinot kurināo katlu āju siltuenerģijas ražošanai. Kā kurināais novadā tiek izantota šķelda, koksne, granulas, alka, ogles, dabasgāze un cits kurināais gadā kā kurināais šķelda tika patērēta 4 842,32 t (8 iekārtas), alka 4 442,77 t (18 iekārtas), koksne 2 045,59 t (4 iekārtas), dabasgāze 31,71 tūkst. 3 (2 iekārtas) u.c. 14 Atsevišķu organizāciju darbības ietekē vidē nonāk arī gaistošie organiskie savienojui (SIA Ceļi un tilti Bituena uzglabāšanas tvertnes un SIA Sprūževa M Biogāzes koģenerācijas stacija), bet no degvielas uzpildes stacijā benzīns un petroleja. Veicot naftas produktu cauruļvadu transportu, gaisā nonāk piesātinātie ogļūdeņraži. Piesārņojošo vielu eisiju kopējais apjos gaisā no 2016.gada līdz 2018.gada Rēzeknes novadā ir palielinājies (3.2.tabula). Tāpat arī kopējais iekārtu skaits, par kurā organizācijas atskaitās, ir palielinājies par ~7%. Piesārņojošo vielu palielinājus novadā radījis oglekļa dioksīda pieaugus, kas gaisā nonāk galvenokārt sadedzinot kurināo. 13 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", Valsts statistiskais pārskats "2-Gaiss" 14 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", Valsts statistiskais pārskats "2-Gaiss" 14 lappuse

15 3.2.tabula. Izešu apjos Rēzeknes novadā no līdz 2018.gada (t) gads 2017.gads 2018.gads Iekārtu skaits Kopā 3 703, , ,27 Sēra dioksīds 2,35 1,84 1,79 Petroleja 0,03 0,03 0,03 Benzīns 0,13 0,12 0,10 Cietās izkliedētās daļiņas 49,20 30,45 29,71 PM10 40,52 25,56 25,68 Slāpekļa dioksīds 63,02 49,68 44,74 Piesātinātie ogļūdeņraži 0,05 0,04 0,07 Oglekļa oksīds 234,49 169,19 161,57 Oglekļa dioksīds 3 237, , ,71 Fenols 3,36 3,58 3,70 PM2,5 22,21 10,45 10,12 Slāpekļa oksīdi (NOx) 46,08 49,01 49,22 Gaistošie organiskie savienojui 0,59 0,34 0,48 Foraldehīds 4,02 4,23 4,36 Metanols <0,01 <0,01 <0,01 Sērūdeņradis <0,01 <0,01 <0,01 Dzelzs oksīds (īnijs) 0, Mangāns un tā savienojui, pārrēķinot uz angānu <0, Mobilo avotu eisijas Autotransports un dzelzceļš ir vieni no galvenajie obilo eisiju avotie novada teritorijā. Transporta infrastruktūras ietekes zonās veidojas gan gaisa piesārņojus, gan trokšņa līeņa paaugstināšanās. Rēzeknes novadu šķērso: Valsts galvenie autoceļi: A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova); A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medui); A15 Rēzeknes apvedceļš Valsts nozīes reģionālie autoceļi: P36 Rēzekne-Gulbene; P54 Rēzekne-Greiškāni; P55 Rēzekne-Dagda; P56 Malta-Kaunata; P57 Malta-Sloboda; P59 Viļāni-Ružina-Malta valsts vietējās nozīes autoceļi; pašvaldības ceļi un ielas. Valsts nozīes autoceļu intensitāte pēdējos gados ir az ainījusies. Satikses intensitāte uz A12 vislielākais palielinājus ir ceļa posā A15-A13 kopš 2016.gada tā intensitāte ir palielinājusies par ~14%, bet posā A13-P54 par 2,5% un P54-P49 par nepilnie 4%. Uz autoceļa A13 satikses intensitāte ir augusi par 2%, posā Rēzekne-P59 par 4,5%, bet posā P59-P62 8%. Uz autoceļa A15 (A12-A13) satikses intensitāte ir palielinājusies par nepilnie 16%. Kravas autoašīnu skaits ir vai neainījies vai nebūtiski ainījies. 15 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", Valsts statistiskais pārskats "2-Gaiss" 15 lappuse

16 3.3.tabula. Satikses intensitāte uz valsts galvenajie autoceļie (vid. auto skaits diennaktī) 16 Ceļa Nr. Autoceļa posi KT% 2017 KT% 2018 KT% A12 A15-A A13-P P54-P A13 P45;49-Rēzekne Rēzekne-P P59-P A15 A12-A Uz reģionālajie autoceļie novadā vidējā autoašīnu skaita diennaktī intensitāte pēdējos gados ir bijusi ainīga. Kopuā ir novērojaa tendence nedaudz pieaugt ar katru gadu gan autoašīnu kopēja skaita, gan kravas autoašīnā (attiecībā uz tie datie, kurie ir veikta uzskaite g.). 3.4.tabula. Satikses intensitāte uz valsts reģionālajie autoceļie (vid. auto skaits diennaktī) 17 Ceļa Nr. Ceļa poss KT% 2017 KT% 2018 KT% P36 Rēzekne-Gulbene Rēzekne-A A12-V552 (Dricāni) V552 (Dricēni)-P P54 Rēzekne-Greiškāni Rēzekne-A P55 Rēzekne-Dagda Rēzekne-P P56-P P56 Malta-Kaunata P57-Lipuški Lipuški-P P57 Malta-Sloboda A13-P P56-V615 (Andrupene) P59 Viļāni-Ružina-Malta Viļāni-Ružina-Malta Satikses radītais piesārņojus un trokšņa līeņa paaugstināšanās, novadā galvenokārt izriet no Rēzeknes novada ģeogrāfiskā novietojua valsts pierobežā, kā arī no novada centrā esošās Rēzeknes pilsētas ar nacionālas nozīes attīstības centra statusu. Valsts galvenie autoceļi A12 un A13 ar reģionālajie autoceļie veido tranzīta koridorus, uz kurie ir salīdzinoši augstāka kravas transporta intensitāte. Līdz ar to var prognozēt, ka arī turpāk novadā esošo gaisa kvalitāti ietekē satikses intensitāte uz valsts galvenā un reģionālajie ceļie. Gaisa piesārņojus no putekļie Rēzeknes novadā veidojas uz valsts vietējās nozīes autoceļie un pašvaldības ceļie, lai gan satikses intensitāte uz šie ceļie ir saērā zea, tie lielākoties ir grants segus. Reģistrēto transportlīdzekļu skaits un izaiņas novada teritorijā arī ir viens no rādītājie, kas var raksturot potenciālo piesārņojuu no obilajie avotie gada sākuā Rēzeknes novadā kopuā reģistrēti transportlīdzekļi. Kopš 2016.gada sākua līdz 2019.gada sākua Rēzeknes novadā vērojas transportlīdzekļu skaita pieaugus par 5,3% (3.5.tabula). 3.5.tabula. Reģistrētie transportlīdzekļi Rēzeknes novadā 18 Vieglie Kravas Autobusi Motocikli Piekabes un Kvadricikli Mopēdi Kopā un tricikli puspiekabes VAS Latvijas Valsts ceļi, satikses intensitāte, KT kravas autoašīnas, ww.lvceli.lv 17 VAS Latvijas Valsts ceļi, satikses intensitāte, KT kravas autoašīnas, ww.lvceli.lv 18 Reģistrētie (uzskaitē esošie) transportlīdzekļi, 16 lappuse

17 Vieglie Kravas Autobusi Motocikli Piekabes un Kvadricikli Mopēdi Kopā un tricikli puspiekabes Virszees un pazees ūdens kvalitāte Ūdensteces, ūdenstilpes, to kvalitāte Rēzeknes novadā zee ze ūdeņie aizņe ha, jeb 8,7% no novada teritorijas 19. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. LIELĀKĀS VIRSZEMES ŪDENSTECES PĒC GARUMA: Rēzekne (116 k), Malta (105 k), Feianka (72 k), Iča (68 k), Rītupe (56 k), u.c. LIELĀKĀS ŪDENSTILPES PĒC PLATĪBAS: Lubāna ezers (daļa Madonas nov.) (8210 ha), Rāznas ezers (5756,4 ha), Rušona ezers (Cīruļu ezers) (daļa Rēzeknes nov., Preiļu nov.) (2373 ha), u.c. Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 3.jūlija noteikuu Nr.397 Noteikui par ūdens sainiecisko iecirkņu klasifikatoru 8.pielikua 752.punktu, Rēzeknes upes (ŪSIK kods 42879) poss (Rēzekne no Rāznas ezera līdz Pārtovai) sākas no iztekas Rāznas ezerā. Saskaņā ar Civillikua 1.pielikua 2.punkta 29.apakšpunktu Rēzeknes upe visā tās garuā ir publiska upe. Saskaņā ar Civillikua 1.pielikuu Rēzeknes novadā ir 16 publiskie ezeri (3.6.tabula). 3.6.tabula. Publiskie ezeri un ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij 20 Ezera nosaukus Atrašanās vieta Platība (ha) PUBLISKIE EZERI Černostes ezers Maltas pag. 213,3 Dziļūta ezers Stoļerovas pag. 33,1 Feiaņu ezers (daļa Preiļu nov.) Feiaņu pag. 625,7 Idzipoles ezers (daļa Ludzas nov.) Kaunatas pag. 48 Iseru - Žogotu ezers Čornajas pag. 147 Kaunatas ezers Kaunatas pag. 54,5 Lubāna ezers (daļa Madonas nov.) Nagļu pag., Gaigalavas pag Meirānu ezers Bērzgales pag. 114,7 Pušas ezers Pušas pag. 241,4 Rāznas ezers Kaunatas pag., Čornajas pag., Mākoņkalna pag ,4 Rušona ezers (daļa Rēzeknes nov., Preiļu nov.) Feiaņu pag Soloja ezers (Lakstīgalu ezers, Solovju ezers) Mākoņkalna pag. 174,7 Ciskodu ezers (Tiskādu ezers) Silalas pag. 179,5 Viraudas ezers Lendžu pag. 95,4 19 Valsts zees dienesta dati, Dati uz Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2033 un Rēzeknes novada teritorijas plānojua gada vides pārskats; Civillikus. Pielikui, I PIELIKUMS (1102.panta), Publisko ezeru un upju saraksts. (Redakcija uz ). 17 lappuse

18 Ezera nosaukus Atrašanās vieta Platība (ha) PUBLISKIE EZERI Viertiukšņa (Vertūkšņas ezers) Lūznavas pag. 52,8 Zosnas ezers Lūznavas pag. 156,5 EZERI, KUROS ZVEJAS TIESĪBAS PIEDER VALSTIJ Oduovas ezers (Adaovas ezers) Vērēu pag. 186 Bižas ezers Griškānu pag. 140,1 Ilzas ezers Mākoņkalna pag. 40 Iseru ezers (Žogotu ezers) Čornajas pag. 147 Kaugaru ezers Mākoņkalna pag. 52 Labvārža ezers (Salatu ezers, Sološu ezers) Lendžu pag. 66,2 Lielais Kūriņu ezers (Lielais Kiuriņa ezers) Gaigalavas pag. 65,8 Micānu ezers Bērzgales pag. 142,8 Pārtavas ezers Kaunatas pag. 83,4 Sedzera ezers (Zeltiņu ezers) Lendžu pag. 57,7 Sološnieku ezers (Salošu ezers) Dricānu pag. 81,2 Stiebrāja ezers Mākoņkalna pag. 45,1 Svētavas ezers (Svātavas ezers) Pušas pag. 133,3 Uaņu ezers Pušas pag. 56,5 Viraudas ezers Mākoņkalna pag. 124,1 Pēc MK noteikuie Nr.118 Noteikui par virszees un pazees ūdeņu kvalitāti ( ) par prioritārajie zivju ūdeņie noteikta Aiviekste, Malta un Rēzekne (karpveidīgo zivju ūdeņi) un kā lašveidīgo zivju ūdeņi Rāznas un Zosnas ezeri. DAUGAVAS BASEINA APGABALS Daugavas baseina apgabala izstrādāts Daugavas upju baseinu apgabala apsainiekošanas plāns gada, kurā no Rēzeknes novada teritorijā esošajie ūdensobjektie iekļaujas 13 ūdensteces un 30 ūdenstilpes. Šo ūdensobjektu kvalitāte tiek vērtēta gan kā vidēja, gan kā laba gan arī ļoti slikta un ērķis ir sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti (3.7.tabula). Visaugstākā kvalitāte ir Lielaja Kūriņu ezera (E084). Laba kvalitāte ir ūdenstecē Rēzekne (D464 SP), Sarjanka (D505) un Asūnica (D506), bet no ūdenstilpē laba kvalitāte ir Spruktu ūdenskrātuvei (E101 SP), Zosnas ezera (E104) un Bižas ezera (E194). 3.7.tabula. Kvalitātes ērķi un izņēui Daugavas upju baseinu apgabala ūdensobjektie ar sliktu vai ļoti sliktu kvalitāti ( g.) 21 ŪDENSOBJEKTS ŪDENSOBJEKTA KVALITĀTES SLODZES UN IETEKME EKOLOĢISKĀ KVALITĀTE MĒRĶIS Rēzekne (D462 SP) slikta vidēja Punktveida piesārņojus, Hidroorfoloģ. pārveid., Plūdu risks Aiviekste (D530 SP) slikta laba Hidroorfoloģ. pārveid. Tiskada ezers (E087) slikta laba Hidroorfoloģ. pārveid. (regulēti upju posi), Punktveida piesārņojus (Vecružinas cies) Uaņu ezers (E088) slikta laba - Gaiduļu ezers (E096) slikta laba - Pārtavas ezers (E100) Ļoti slikta - Vēsturisks piesārņojus Černostes ezers Ļoti slikta - Hidroorfoloģ. pārveid., vēsturiskais (E141) piesārņojus 21 Lielupes upju baseinu apgabala apsainiekošanas plāns gada, Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs, lappuse

19 Kā riska ūdensobjekti Daugavas upju baseina apgabalā Rēzeknes novadā ir SP Meirānu kanāls (D441), Rēzekne (D462 SP un D463), Sūļupe (D466), Feianka (D480 SP), Rītupe (D514), Aiviekste (D530 SP), Lubāns (E085 SP), Tiskādu ezers (Ciskada ezers) (E087), Feiaņu ezers (E111), Vertukšņas ezers (E089), Oduovas ezers (Adaovas ezers) (E096), Križutu ezers (E099), Pārtavas ezers (E100), Iseru ezers (Žogotu ezers) (E103), Rušons (E132), Pušas ezers (E135), Černostes ezers (E141). Lai sasniegtu ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes ērķus, Daugavas upju baseinu apgabala apsainiekošanas plānā gada noteikti paata un papildus pasākui (3.8. tabula). ŪDENSOBJEKTS SP Meirānu kanāls (D441) PASĀKUMS 3.8.tabula. Pasākuu prograa ūdensobjektu kvalitātes uzlabošanai 22 Centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēu darbības pilnveidošana, nodrošinot faktisko pieslēguu izveidi un veicot tīklu paplašināšanu agloerācijās ar CE>2000, kas ietekē riska ūdensobjektus (Varakļāni) Papildu onitorings un izpēte visaz 3 gadus pēc kārtas, lai noskaidrotu iespējaos slodžu avotus un sliktās kvalitātes cēloņus Videi draudzīga lauksainiecības eliorācijas sistēu pārbūve un atjaunošana, iekļaujot videi draudzīgus eliorācijas sistēas eleentus (sedientācijas baseini, divpakāpju eliorācijas grāvji u.c. Malta (D459) Centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēu darbības pilnveidošana, nodrošinot faktisko pieslēguu izveidi un veicot tīklu paplašināšanu agloerācijās ar CE>2000 (Malta, Viļāni) Videi draudzīga lauksainiecības eliorācijas sistēu pārbūve un atjaunošana, iekļaujot videi draudzīgus eliorācijas sistēas eleentus (sedientācijas baseini, divpakāpju eliorācijas grāvji u.c. Veikt izvērtējuu par nepieciešau turbīnu nostrādi caurplūdua režīā azajās HES (Viļānu un Nagļu HES) 1.pas. Pārskatīt HES apsainiekošanas noteikuus un ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījuus, saskaņot tos kopīgi tie azajie HES, kuri ir uz vienas upes. 2. pas. Kopīgu pasākuu plāna izstrāde plūdu risku saazināšanai azajie HES, kas atrodas kaskādē uz vienas upes 3. pas. Veikt azo HES ūdenskrātuvju apsekojuu, novērtēt to stāvokļa ieteki uz ūdeņu kvalitāti un noteikt nepieciešaos apsainiekošanas pasākuus (ūdensaugu izpļaušana, celu izvākšana u.c.) Papildu onitorings un izpēte visaz 3 gadus pēc kārtas, lai noskaidrotu iespējaos slodžu avotus un sliktās kvalitātes cēloņus Rēzekne (D462 SP) Nodrošināt kontroli notekūdeņu apsainiekošanai decentralizētajās kanalizācijas sistēās, vienoties par veicaajie uzlabojuie, ja konstatēta tāda nepieciešaība Rēzekne (D463) Pilotprojekti, kas ietver sajaukšanās zonu aprēķinus, atļauju nosacījuu pārskatīšanu un, ja nepieciešas, rīcības plāna izstrādi kopā ar operatoru, lai pakāpeniski saazinātu sajaukšanās zonu Veikt izvērtējuu par nepieciešau turbīnu nostrādi caurplūdua režīā azajās HES (Rikavas, Spruktu un Greivuļu HES) 1.pas. Pārskatīt HES apsainiekošanas noteikuus un ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījuus, saskaņot tos kopīgi tie azajie HES, kuri ir uz vienas upes.2. pas. Kopīgu pasākuu plāna izstrāde plūdu risku saazināšanai azajie HES, kas atrodas kaskādē uz vienas upes3. pas. Veikt azo HES ūdenskrātuvju apsekojuu, novērtēt to stāvokļa ieteki uz ūdeņu kvalitāti un noteikt nepieciešaos apsainiekošanas pasākuus (ūdensaugu izpļaušana, celu izvākšana u.c.) Sūļupe (D466) Nodrošināt kontroli notekūdeņu apsainiekošanai decentralizētajās kanalizācijas sistēās, vienoties par veicaajie uzlabojuie, ja konstatēta tāda nepieciešaība Videi draudzīga lauksainiecības eliorācijas sistēu pārbūve un atjaunošana, iekļaujot videi draudzīgus eliorācijas sistēas eleentus (sedientācijas baseini, divpakāpju eliorācijas grāvji u.c. Zieas zaļo zonu vai rugāju lauku uzturēšana (augu segu zieā veido ilggadīgie zālāji, daudzgadīgi dārzeņi, starpkultūras, zieāji vai kultūraugu rugāji; Ievērot 2 platu 22 Lielupes upju baseinu apgabala apsainiekošanas plāns gada, Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs, lappuse

20 ŪDENSOBJEKTS Feianka (D480 SP) PASĀKUMS veģetācijas buferjoslu ūdensteču un ūdenstilpju krastos, kā arī gar eliorācijas sistēu novadgrāvjie. Centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēu darbības pilnveidošana, nodrošinot faktisko pieslēguu izveidi un veicot tīklu paplašināšanu agloerācijās ar CE>2000, kas ietekē riska ūdensobjektus (Preiļi) Rītupe (D514) Centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēu darbības pilnveidošana, nodrošinot faktisko pieslēguu izveidi un veicot tīklu paplašināšanu agloerācijās ar CE>2000, kas ietekē riska ūdensobjektus (Kārsava) Lietus kanalizācijas sistēas apsainiekošanas pilnveidošana (SIA Saulkalne) Ūdensteču tīrīšana (aizaugua ar ūdensaugie pakāpes kontrolēšana, ūdens attīrīšana no atkrituie), krastu sakopšana, ievērojot labas prakses nosacījuus ar ērķi uzlabot ūdens ekoloģisko kvalitāti; regulētos upju posos akrofītu izpļaušana eandrējošā veidā (Šņitkas upe un Rītupe) Videi draudzīga lauksainiecības eliorācijas sistēu pārbūve un atjaunošana, iekļaujot videi draudzīgus eliorācijas sistēas eleentus (sedientācijas baseini, divpakāpju eliorācijas grāvji u.c. Lubāns (E085 SP) Ciskodu (Tiskādu) ezers (E087) Viertiukšņa ezers (E089) Veikt polderu uzturēšanas pasākuus (Krēslītes un Zvidzienes polderi) MK noteikuu Nr.135 "Dabas liegua Lubāna itrājs individuālie aizsardzības un izantošanas noteikui" iekļaut nosacījuus par brīvo spoguļvirsas platību, kāda nepieciešaa ūdensputnie, lai tie varētu apdzīvot Lubānas itrāju Veikt izvērtējuu par iespējaie slodžu avotie un sliktās kvalitātes cēloņie Ezera funkcionalitātes uzlabošana; ūdensaugu pļaušana valdošo vēju virzienā un viļņošanās efekta pastiprināšana Ezera funkcionalitātes uzlabošana; vēja koridoru veidošana, izcērtot krūus, un, ja nepieciešas arī kokus, lai veicinātu ezera viļņošanos un uzlabotu ezera funkcionalitāti Virszees noteces ākslīgo itrāju veidošana Kauguris (E094) Ezera funkcionalitātes uzlabošana; aizaugua ar ūdensaugie saazināšana, ja ezera aizaugus ir vairāk kā 30 % Oduovas Virszees noteces ākslīgo itrāju veidošana (Adaovas) ezers (E095) Pārtavas ezers Papildus onitorings visaz 3 gadus pēc kārtas slodžu identificēšanai (E100) Īstenot dabas aizsardzības plānos ietverto ieteikuu: nepieļaut intensīvu ezera krastu apbūvi, saglabājot ezera piekrastes pļavas, lai neatstātu negatīvu ieteki uz ornitofaunu Rāznas ezers (E102) Īstenot dabas aizsardzības plānos ietverto ieteikuu: nepieļaut intensīvu ezera krastu apbūvi, saglabājot ezera piekrastes pļavas, lai neatstātu negatīvu ieteki uz ornitofaunu Veikt izvērtējuu par iespējaie slodžu avotie un sliktās kvalitātes cēloņie Iseru (Žogotu) ezers (E103) Īstenot dabas aizsardzības plānos ietverto ieteikuu: nepieļaut intensīvu ezera krastu apbūvi, saglabājot ezera piekrastes pļavas, lai neatstātu negatīvu ieteki uz ornitofaunu Feiaņu ezers Virszees noteces ākslīgo itrāju veidošana (E111) Sagatavot ekspluatācijas noteikuus ezeru apkārtnes un ūdens izantošanai (pie., par atkrituu apsainiekošanu, autoašīnu azgāšanu ezera krastos, azdārziņu apsainiekošanu u.c.), izstrādāt ezera apsainiekošanas plānu, veikt ezera un tā apkārtnes tīrīšanas pasākuus Zolvas ezers Papildus onitorings visaz 3 gadus pēc kārtas slodžu identificēšanai (E118) Videi draudzīga ežu eliorācijas sistēu pārbūve vai atjaunošana, iekļaujot videi draudzīgus eliorācijas sistēas eleentus (sedientācijas baseini, divpakāpju eliorācijas grāvji u.c. Rušons (E132) Virszees noteces ākslīgo itrāju veidošana Pušas ezers Ezera funkcionalitātes uzlabošana; ūdensaugu pļaušana valdošo vēju virzienā un (E135) viļņošanās efekta pastiprināšana Virszees noteces ākslīgo itrāju veidošana 20 lappuse

21 ŪDENSOBJEKTS Černostes ezers (E141) Sedzeris (E247) Meirānu ezers (E250) Micānu ezers (E251) PASĀKUMS Sagatavot ekspluatācijas noteikuus ezeru apkārtnes un ūdens izantošanai (pie., par atkrituu apsainiekošanu, autoašīnu azgāšanu ezera krastos, azdārziņu apsainiekošanu u.c.), izstrādāt ezera apsainiekošanas plānu, veikt ezera un tā apkārtnes tīrīšanas pasākuus Ezera funkcionalitātes uzlabošana; ūdensaugu pļaušana valdošo vēju virzienā un viļņošanās efekta pastiprināšana Ezera funkcionalitātes uzlabošana; ūdensaugu pļaušana valdošo vēju virzienā un viļņošanās efekta pastiprināšana Ezera funkcionalitātes uzlabošana; ūdensaugu pļaušana valdošo vēju virzienā un viļņošanās efekta pastiprināšana Ezera funkcionalitātes uzlabošana; ūdensaugu pļaušana valdošo vēju virzienā un viļņošanās efekta pastiprināšana Virszees noteces ākslīgo itrāju veidošana Papildus onitorings visaz 3 gadus pēc kārtas slodžu identificēšanai nepieciešas Lielaja Ķiuriņa (Lielais Kūriņu) ezera (E084), Uaņu ezera (E087), Viraudas ezera (E090), Sološnīku (Sološu) ezera (E098), Križutu ezera (E099), Gaiduļu ezera (E096), Bižas ezera (E097), Soloja (Salājs) (E085 SP) un Ciras ezera (E235). Lai uzlabotu novadā esošo ūdensobjektu kvalitāti, būtu vēlas veikt regulāru ūdensobjektu apsekošanu, ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanu, piesārņojua avotu identifikāciju un nepieciešao pasākuu plānu izstrādi un izpildi. PELDVIETU KVALITĀTE Rēzeknes novadā atrodas ievērojas skaits peldvietu, bet oficiālās ir divas, kurās tiek veikta regulāra ūdens kvalitātes kontrole: Lubānas ezera peldvieta (Gaigalavas pagasts); Rāznas ezera peldvieta (Lipuški, Mākoņkalna pagasts). Ūdens paraugi tiek ņeti arī no neoficiālajā peldvietā novadā (Rāznas ezera, Ozoluižas centra dīķa, Rēzeknes upes peldvietas u.c. 23 Pie peldvietā ir izveidotas un labiekārtotas atpūtas zonas. Pašvaldībai populārākajās peldēšanās vietās, būtu vēlas, savu iespēju robežās, veikt labiekārtošanas darbus, ezeru un upju piekrastes tīrīšanu un ainaviskā stāvokļa uzlabošanu. Sekēt izkliedētā un punktveida piesārņojua saazināšanu Ūdenssainiecību raksturojus un ieteke uz vidi ŪDENSAPGĀDE Pazees ūdensobjektu kvantitatīvais stāvoklis un ķīiskā kvalitāte Rēzeknes novadā saskaņā ar MK noteikuos Nr.118 ( ) un MK noteikuos Nr.42 ( ) noteiktajā norā, kā arī ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikua tabulā izklāstītajie nosacījuie ir vērtējaa kā laba. Riska pazees ūdeņi izdalīti netiek. Pēc derīgo izrakteņu reģistra datie, Rēzeknes novadā atrodas 3 pazees ūdens atradnes (saldūdens), Ilzeskalna, Maltas un Griškānu pagastā 24. Rēzeknes novadā centralizētās ūdensapgādes sistēas ir ierīkotas 47 cieos. Ar centralizēto ūdensapgādi Rēzeknes novadā ir nodrošinātas dzīvojaās ājas, sabiedriskās ēkas un privātie uzņēui. Lielākajā daļā cieu ir uzstādītas atdzelžošanas un ūdens attīrīšanas iekārtas, kas uzlabo dzeraā ūdens kvalitāti, bet novecojusī ūdensapgādes infrastruktūra nenodrošina augstas kvalitātes 23 LV VM Veselības inspekcija, 24 Derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs, 21 lappuse

22 dzeraā ūdens nokļūšanu līdz patērētāja. Ūdensapgādes sistēu urbuu aizsardzībai ir noteiktas aizsargjoslas, stingrā režīa aizsargjosla tiek iežogota un labiekārtota. Ūdensapgādes sistēas lielākoties Rēzeknes novadā ir tehniski nolietojušās, lai uzlabotu to stāvokli un dzeraā ūdens kvalitāti nepieciešaa to rekonstrukcija. Vairākos novada pagastos ir uzsākti un jau veikti ūdensapgādes odernizācijas projekti. Centralizētajai ūdensapgādei Rēzeknes novadā tiek izantoti pazees ūdeņi no Daugavas un Pļaviņu pazees ūdens horizontie. Horizontus no augstāk iegulošā kvartāra ūdens horizonta atdala biezs orēnas noguluu slānis, kurš ir ūdeni vāji caurlaidīgs. Horizontos galvenokārt sastopai hidrogenkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi. Saldūdeņu kvalitāte atbilst dzeraā ūdens kvalitātes prasībā, tikai dzelzs saturs bieži vien pārsniedz pieļaujaās noras, bet cieos, kuros ir centralizēta ūdensapgāde lielākajā daļā ir uzstādītas atdzelžošanas iekārtas. LVĢMC datu bāzē Nr.2 - Ūdens par ūdens resursu izantošanu 2018.gadā atskaitījušās 67 organizācijas pašvaldības iestādes un lielākie uzņēui. Rēzeknes novadā atrodas trīs pazees ūdens atradnes, kuru ūdens resursi tiek izantoti centralizētai ūdensapgādei. Griškānu pagastā atrodas pazees ūdens atradne Rēzekne, kuras ūdens resursi tiek izantoti Rēzeknes pilsētas ūdensapgādē (SIA Rēzeknes ūdens ). Maltas pagastā atrodas divas pazees ūdens atradnes - Malta Brīvības iela un Malta Kalnu iela (Rozentova) (Pašvaldības SIA Maltas dzīvokļu-kounālās sainiecības uzņēus ). Ūdensapgādes urbuie, kas tiek izantoti ūdens ieguvē, ir veikts aizsargjoslu aprēķins, kā arī veikta aizsargjoslas saskaņošana atbilstoši MK noteikuu Nr.43 Aizsargjoslu ap ūdens ņešanas vietā noteikšanas etodika prasībā. Ūdens kvalitātes kontrole tiek veikta akreditētā laboratorijā, saskaņā ar LR MK noteikuie Nr.671 Dzeraā ūdens obligātās nekaitīgua prasības un kvalitātes prasības, onitoringa un kontroles kārtība prasībā. Individuālās dzīvojaās ājās un teritorijās, kur nav pieejaa centralizētā ūdensapgāde tiek izantota individuālā ūdensapgāde (urbui un akas). Rēzeknes novadā ir ~540 ekspluatācijas urbui (lielākās daļas statuss nav zinās) 25. Kopuā ņetais ūdens daudzus Rēzeknes novadā no 2016.gada līdz 2018.gada saazinājās (3.9.tabula). Kopā ņetais no dabīgajie ūdens avotie Kopā 3.9.tabula. Ūdens ņešana Rēzeknes novadā (tūkst. 3 ) 26 Vietu skaits T.sk. izērīts Virszees Pazees Lietus ūdeņi , ,67 85, , , ,67 938, , ,62 84, , , , , , ,86 87, , , ,36 812, gadā novadā tika izantoti ,11 tūkst. 3, no kurie ražošanas vajadzībā izantoja ,65 tūkst. 3, bet kounālajā sadzīves vajadzībā 1 649,46 tūkst. 3, ūdens zudui bija 429,18 tūkst. 3. Ūdens ieguve no dabīgajie ūdens avotie un ūdens izantošana nesakrīt par 5 455,04 tūkst. 3 (atbilstoši inforācijai, kas pieejaa LVĢMC Valsts statistikas pārskatā Nr.2 - Ūdens ), kas varētu būt saistīts ar operatoru nepilnīgi sniegto inforāciju vai citie faktorie. Arī ar to, ka atsevišķos cieos centrālais ūdensvads ir pieslēgts praktiski visā ājā, taču centralizētā kanalizācijā - nav pieslēgta visā, t.i. privātājā atsevišķos cieos lielākoties ir ierīkotas savas, privātās (decentralizētās) kanalizācijas sistēas. Līdz ar to tur novadītais notekūdeņu daudzus netiek uzskaitīts pagasta pārvaldes notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kā arī notekūdeņos nonāk arī gruntsūdens, turklāt - daļa 25 Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2033 un Rēzeknes novada teritorijas plānojua gada vides pārskats 26 Valsts statistikas pārskats Nr.2 Ūdens, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 22 lappuse

23 iedzīvotāju centralizēto ūdeni izanto palīgsainiecību uzturēšanas vajadzībā, t.sk. azdārziņu laistīšanai, ājlopu uzturēšanas vajadzībā. Kā arī jāņe vērā, ka konkrētos cieos, pieēra, Sondoru, Škeņevas u.c., diezgan bieži notiek ūdens pārrāvui, jo ūdens vadi ir fiziski novecojuši. Uzņēui katrā pagastā, kas novadā 2018.gadā ir ņēuši vislielākos ūdens apjous, norādīti 3.10.tabulā tabula. Lielākā ūdens ņešana Rēzeknes novadā 2018.gadā (tūkst. 3 ) 27 Uzņēus Ņetā ūdens apjos, tūkst. 3 /gadā Audriņu pagasts Audriņu pagasta pārvalde, Audriņu cies 22 Bērzgales pagasts Bērzgales pagasta pārvalde, Bērzgale 11 Čornajas pagasts Čornajas pagasta pārvalde, Čornaja 14 Dricānu pagasts Dricānu pagasta pārvalde, Dricāni 17 Feiaņu pagasts Feiaņu pagasta pārvalde, Krāce 10 Gaigalavas pagasts Gaigalavas pagasta pārvalde, Gaigalava 11 Griškānu pagasts SIA Rēzeknes ūdens, Griškānu pag. "Dreizi" Ilzeskalna pagasts Ilzeskalna pagasta pārvalde 4 Kantinieku pagasts Rēzeknes novada pašvaldība, Liuža 8 Kaunatas pagasts Kaunatas ciea ūdenssainiecības sistēa 12 Lendžu pagasts Lendžu pagasta pārvalde, Lendži 8 Lūznavas pagasts SIA Maltas DzKSU, Lūznava 16 Maltas pagasts SIA Maltas DzKSU, Malta 46 Mākoņkalna pagasts Mākoņkalna pagasta pārvalde, Lipušķi 8 Nagļu pagasts AS Nagļi, Nagļi Ozolaines pagasts Ozolaines pagasta pārvalde, Bekši 11 Ozoluižas pagasts Ozoluižas pagasta pārvalde, Ozoluiža 6 Pušas pagasts Pušas pagasta pārvalde, Puša 3 Rikavas pagasts Rikavas pagasta pārvalde, Rikava 15 Nautrēnu pagasts Nautrēnu pagasta pārvalde, Rogovka 20 Sakstagala pagasts SIA VLAKON, karjers "Pērtnieki" Silalas pagasts Silalas pagasta pārvalde, Vecružina 12 Stoļerovas pagasts Stoļerovas pagasta pārvalde, Stoļerova 22 Stružānu pagasts SIA Stružānu siltus, Strūžāni 24 Vērēu pagasts RSEZ SIA Veres, Lejas Ančupāni 67 NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA Centralizētās kanalizācijas sistēas Rēzeknes novadā ir izbūvētas lielākajos novada cieos un apkalpo galvenokārt daudzdzīvokļu āju iedzīvotājus, sabiedriskās iestādes un koercuzņēuus. Centralizētās kanalizācijas sistēas lielākoties novadā ir tehniski novecojušas un pilnvērtīgi neveic savas funkcijas. To uzlabošanai vairākos novada cieos ir realizēti ūdenssainiecības projekti, kuru ietvaros ir veikta notekūdeņu attīrīšanas ietaišu odernizācija Bērzgales, Feiaņu, Janopoles, Ilzeskalna, Lipušku, Rogovkas, Ozoluižas, Sakstagala, Gorņicas un Strūžānu cieos. Kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija veikta Janopoles, Ozoluižas un Strūžānu cieos. Kanalizācijas sistēas un attīrīšanas iekārtu uzlabošanas pasākui plānoti Liužas, Kaunatas, Dubuļu, Lendžu, Maltas, Zaostjes, Rozentovas, Vecružinas, Rogoviku-Štikānu, Kruku, Stoļerovas un Sondori-Škeņeva cieos. No līdz 2018.gada novadīto notekūdeņu apjos katru gadu ir bijis ainīgs, 2017.gadā tas ir bijis visazākais, bet 2018.gadā atkal palielinājies, kas varētu būt skaidrojas ar uzņēējdarbības 27 Valsts statistikas pārskats Nr.2 Ūdens, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 23 lappuse

24 uzlabošanos un iedzīvotāju, kurie pieejai centralizētās kanalizācijas pakalpojui, pieslēgšanos pie kopīgajā centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēā (3.11.tabula) tabula. Ūdens novadīšana tūkst. 3 Rēzeknes novadā 28 Novadīšanas vietu Kopā novadītie T.sk ar att. T.sk. ar T.sk bez att. skaits (izplūdes) notekūdeņi nor. tīri att.nor. netīri nor. tīri , , , , , ,95 31, , , ,47 1, ,66 Kopuā 2017.gadā Rēzeknes novadā bija 28 bioloģiskās NAI, notekūdeņu apjos 1361,297 tūkst. 3 /gadā, bet ehāniskās NAI 6, bet tā notekūdeņu apjos 16,26 tūkst. 3 /gadā. Notekūdeņu novadīšanas sadalījus 2017.gadā pa uzņēuie, kas nodrošina ūdensapgādes pakalpojuus Rēzeknes novadā sniegts 3.12.tabulā tabula. Lielākā ūdens novadīšana tūkst. 3 Rēzeknes novadā 2017.gadā 29 Pagasts Uzņēus Novadīto notekūdeņu apjos, tūkst. 3 /gadā Audriņu pagasts SIA Rēzeknes ūdens, Greivuļi 2814 Bērzgales pagasts Bērzgales pagasta pārvalde, Bērzgale 9 Čornajas pagasts Čornajas pagasta pārvalde, Čornaja 11 Dricānu pagasts Dricānu pagasta pārvalde, Dricāni 15 Feiaņu pagasts Feiaņu pagasta pārvalde, Krāce 10 Gaigalavas pagasts Gaigalavas pagasta pārvalde, Gaigalava 8 Griškānu pagasts Griškānu pagasta pārvalde, Sprūževa 7 Ilzeskalna pagasts Ilzeskalna pagasta pārvalde 4 Kantinieku pagasts Rēzeknes novada pašvaldība, Liuža 8 Kaunatas pagasts Kaunatas ciea ūdenssainiecības sistēa 9 Lendžu pagasts Lendžu pagasta pārvalde, Lendži 7 Lūznavas pagasts SIA Maltas DzKSU, Lūznava 12 Maltas pagasts SIA Maltas DzKSU, Malta 39 Mākoņkalna pagasts Mākoņkalna pagasta pārvalde, Lipušķi 6 Nagļu pagasts AS Nagļi, Nagļi 7548 Ozolaines pagasts Ozolaines pagasta pārvalde, Bekši 8 Ozoluižas pagasts Ozoluižas pagasta pārvalde, Ozoluiža 4 Pušas pagasts Pušas pagasta pārvalde, Puša 2 Rikavas pagasts Rikavas pagasta pārvalde, Rikava 19 Nautrēnu pagasts Nautrēnu pagasta pārvalde, Rogovka 27 Sakstagala pagasts SIA VLAKON, karjers Pērtnieki 3595 Silalas pagasts Silalas pagasta pārvalde, Vecružina 19 Stoļerovas pagasts Stoļerovas pagasta pārvalde, Stoļerova 14 Stružānu pagasts SIA Stružānu siltus, Strūžāni 22 Vērēu pagasts Vērēu pagasta pārvalde Valsts statistikas pārskats Nr.2 Ūdens, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 29 Valsts statistikas pārskats Nr.2 Ūdens, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 24 lappuse

25 Centralizētās kanalizācijas sistēas uzlabošanai Rēzeknes novada pagastos Feiaņu, Sakstagala, Silalas, Nagļu pagastos u.c. ir realizēti ūdenssainiecības projekti tabulā norādīti ciei, kuros pieejaa un kuros nav pieejaa centralizētā kanalizācijas sistēa. Pagasts Audriņu Ciei, kuros pieejaa centralizētā kanalizācijas sistēa Audriņu (daļēji), Krupu (tikai daudzdzīvokļu āja) 3.13.tabula. Centrālās kanalizācijas sistēas pieejaība Rēzeknes novadā Ciei un apdzīvotās vietas, kuros nav pieejaa centralizētā kanalizācijas sistēa Krupu (privātājas) Bērzgales Bērzgale Ir Čornajas Čornaja, Ratnieki Ir Dricānu Dricāni, Piļcine (daļēji) Ir Feiaņu Feiaņi Ir Gaigalavas Gaigalava (daļēji), Ir Strūžāni Griškānu Spūževa, Janopole; Ir Greiškāni, Čači (daļēji) Ilzeskalna Ilzeskalns Ir Kantinieku Liuža (dažas ājas nav) Ir Kaunatas Kaunata, Dubuļi Ir Lendžu Lendži Ir Vai pagastā ir ūdens vads? Ir, Audriņu un Krupu cieā Lūznavas Lūznava (daļēji), Zosna, Vertukšne Ir (daļēji) Veczosna (daļēji) Maltas Malta (daļēji) Barauha, Bički, Bikaunīki, Brīžgoni, Ir (daļēji) Černoste, Dupini, Dzeentova, Dzeniški, Garkolni, Griščati, Jakoviči, Jaudzei, Jevtišovka, Kiseļovka, Lapatiški, Leianiški, Lejnīki, Locikolns, Maltečka, Mīškoni, Paškeviči, Pinki, Rozentova (daļēji), Sergejevka, Sidorovka, Skutāni, Soloenka, Strodi, Strodziškas, Šeiļi, Špieļi, Viežakrūgs, Viškeri, Zagajevka Mākoņkalna Lipuški Ir, Lipušku cies Nagļu Nagļi Ir Nautrēnu Rogovka Dekteri, Rasnupļi-Žogotas Ir Ozolaines Bekši, Pleikšņi (daļēji) 30 Ir, Bekšu cieā un apdzīvotā vietā Ritiņa Ozoluižas Ozoluiža Ir Pušas Puša (daļēji) Ir Rikavas Rikava Ir 30 Rēzeknes pilsētas does gada 27. jūlija saistošie noteikui Nr. 19 "Sabiedrisko ūdenssainiecības pakalpojuu sniegšanas un lietošanas kārtība Rēzeknes pilsētas agloerācijas teritorijā" 25 lappuse

26 Pagasts Sakstagala Silalas Ciei, kuros pieejaa centralizētā kanalizācijas sistēa Uļjanova, Sakstagals (daudzdzīvokļu āja), Ciskādi daļēji Kruki, Štikāni, Vecružina, Gornica Ciei un apdzīvotās vietas, kuros nav pieejaa centralizētā kanalizācijas sistēa Sakstagals (privātājas), Ciskādi (privātājas), Uļjanova (privātājas) Preza, Tiskādi Stoļerovas Stoļerova Rosica Ir Strūžānu Strūžāni Seiļi, Čeveri, Esti, Jurgeļi, Raaškas, Viļui (privātājas) Vērēu Sondori-Škeņeva, Djogi Adaova, Iugulova Vai pagastā ir ūdens vads? Ir visos trijos cieos Ir, Kruki, Štikāni, Vecružina, Gornica Ir, Strūžānu cieā Ir, Sondoru- Škeņevas, Adaovas, Iugulovas cieā Svarīgi ir nodrošināt iedzīvotājie pakalpojuu veikt notekūdeņu no individuālo dzīvojao āju notekūdeņu krājrezervuāru tvertnē izvešanu uz tuvākā bioloģiskā NAI atbilstoši vides aizsardzības noratīvo aktu prasībā. Jāveicina jaunu pieslēguu veidošanu un esošo pieslēguu racionālu izantošanu pie centralizētajie notekūdeņu kanalizācijas tīklie. Teritorijās, kurās nav nodrošināta centralizētā notekūdeņu savākšana, tie tiek iesūcināti gruntī vai izantoti individuāli notekūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājui. Individuālās notekūdeņu savākšanas sistēas ne vienēr ir kvalitātīvas, kas rada piesārņojua nonākšanu vidē Ūdenssainiecības infrastruktūras attīstībai Rēzeknes novadā, līdzīgi kā visā Latvijas teritorijā, draudus rada uzturēšanai patstāvīgi nepieciešaie lielie ilgteriņa ieguldījui un esošās infrastruktūras, tehniskā stāvokļa novecošanās. Kā arī izbūvējot jaunus centralizētās ūdenssainiecības tīklus teritorijās, kur līdz šī nav bijis pieejas šis pakalpojus, ne vienēr iedzīvotāji aktīvi pieslēdzas kopējai sistēai Atkrituu apsainiekošana Rēzeknes novada adinistratīvā teritorija veido vienu sadzīves atkrituu apsainiekošanas apgabalu. Novada teritorijā atrodas Austrulatgales reģiona sadzīves atkrituu poligons Križevņiki. Poligons izveidots Ozolaines pagastā un to apsainieko SIA ALAAS, tā izantojaā platība ir ~13 ha. Poligona teritorijā ir izveidotas funkcionālās zonas - atkrituu pieņešanas un apstrādes zona, atkrituu apglabāšanas zona un infrastruktūras zona. Agrāk funkcionējušās atkrituu izgāztuves novadā ir rekultivētas un tajās atkrituu apglabāšana nenotiek. Rēzeknes novadā šobrīd ir rekultivētas visas izgāztuves, 2009.gadā Ozolaines pagasta izgāztuve Rītiņi, 2007.gadā Feiaņu pagasta izgāztuve Leperi, Ilzeskalna pagasta izgāztuve Babri, Kaunatas pagasta izgāztuve Lāčukalns, Lendžu pagasta izgāztuve Novosilk, Mākoņkalna pagasta izgāztuve Rukaņi, Nagļu pagasta izgāztuve Tīrunieki, Lūznavas pagasta izgāztuve Mostovaja, Nautrēnu pagasta izgāztuve Sārņi, Rikavas pagasta izgāztuve Mihalki, Sakstagala pagasta izgāztuve Gorki un Silalas pagasta izgāztuve Silala. Sadzīves atkrituu apsainiekošanas kārtību Rēzeknes novadā nosaka saistošie noteikui Nr.38 Par sadzīves atkrituu apsainiekošanu Rēzeknes novadā. Nešķirotos sadzīves atkrituus uz noslēgto līguu paata no pašvaldības iedzīvotājie, sabiedriskajā iestādē un uzņēuie, savāc SIA ALAAS. Atkrituu šķirošana Rēzeknes novadā tiek nodrošināta visos pagastos, kur novads ir izveidojis atkrituu šķirošanas punktus, un vairākos novada uzņēuos, kuros veidojas atkritui, kas satur bīstaas vielas. SIA ALAAS, kas Rēzeknes novadā veic atkrituu apsainiekošanu 2018.gadā uzņēus novadā savāca 2789,10 t nešķiroto atkrituu 31. SIA ALAAS lielākais kapitāldaļu turētājs ir Rēzeknes pilsēta ar 31 Valsts statistikas pārskats 'Nr.3-Atkritui', VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 26 lappuse

27 49,30%, Rēzeknes novada ir 17,51%, Ludzas novada 16,70%, azāk procentu ir Kārsavas, Viļānu, Ciblas un Zilupes novada. SIA ALAAS piedāvā šķirot atkrituus 2 veidu konteineros: 1) papīrs, plastasa un etāls; 2) stikla iepakojus. Atkrituu pieņešanas poligonā Križevnieki tiek pieņeti sadzīves atkritui, būvniecības atkritui, azbesta atkritui un citi atkrituu veidi, saskaņā ar A kategorijas atļauju, tai skaitā ražošanas atkritui. Pagasts Audriņu pagasts Bērzgales pagasts Čornajas pagasts Dricānu pagasts Feiaņu pagasts Gaigalavas pagasts Griškānu pagasts Ilzeskalna pagasts Kantinieku pagasts Kaunatas pagasts Lendžu pagasts Lūznavas pagasts Maltas pagasts Mākoņkalna pagasts Nagļu pagasts Ozolaines pagasts Ozoluižas pagasts Pušas pagasts Rikavas pagasts Nautrēnu pagasts Sakstagala pagasts Silalas pagasts Stoļerovas pagasts Stružānu pagasts Vērēu pagasts Šķiroto atkrituu punkti 1 Katlu āja, Audriņi 1 Rītupes iela 25, Bērzgale 1 Nākotnes iela 9, Čornaja 1 Garāžas, Dricāni 1 Pagasta āja, Feiaņi 1 Māju iekšpagals, Gaigalava 1 Centrālā iela 25, Sprūževa 1 Skolas iela 3, Ilzeskalns 1 Adinistratīvais centrs, Liuža 2 Rāznas iela 20 un Rāznas ielā 22, Kaunata 1 Egļu iela 2B, Lendži 1 Pils iela 6, Lūznava 45 obilie atkrituu šķirošanas punkti 1 Līgo iela 4, Lipuški 1 Māja Nr.3, Nagļi 1 Bekši, Ozolaine 1 Laias, Ozoluiža 1 Darbnīcas, Puša 1 Upes iela 4, Rikava 1 Pie Nautrēnu vidusskolas, Nautrēni 1 Jaunatnes iela 1, Uļjanova 3.13.tabula. Šķiroto atkrituu punkti Rēzeknes novadā 32 3 Saules iela 4, Groņica; Lakstīgalu iela 1, Vecružina; Viļānu iela 21, Kruki 1 Skolas iela 4A, Stoļerova 1 Miera iela 5, Stružāni 1 Ezeru iela 2 (esošajā nešķiroto atkrituu konteineru laukuā), Sondori 3.14.tabula gadā Rēzeknes novadā radītais atkrituu daudzus 33 Atkrituu nosaukus Daudzus (t) Papīra un kartona atkritui 233,14 Stikla atkritui 608,94 Bioloģiski noārdāi atkritui 5 888, 42 Plastasas atkritui 157,39 Nešķiroti sadzīves atkritui 697,31 Ar Valsts statistikas pārskatu Nr.3-Atkritui 2018.gadā Rēzeknes novadā atskaitījās 62 organizācijas. Radītais sadzīves atkrituu apjos no organizācijā 2018.gadā bija ,21 t. Ņešķiroto sadzīves atkrituu apjos ir norādīts salīdzinoši neliels, kas iespējas operatoru nepilnīgi sniegto datu dēļ. Radīto sadzīves atkrituu apjos pēdējos gados ir bijis svārtīgs līdz 2017.gada tas pieauga par ~50%, toēr pēc ta saazinājās par ~10% (3.15.tabula) ( ) 33 Valsts statistikas pārskats Nr.3-Atkritui, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 27 lappuse

28 3.15.tabula. Radītais atkrituu apjos Rēzeknes novadā no organizācijā, kuras atskaitās Valsts statistikas pārskatā Nr.3-Atkritui, t Rēzeknes novads kopā , , ,21 Pašvaldības SIA Maltas dzīvokļu kounālās sainiecības uzņēus 2018.gadā Rēzeknes novadā ir savācis 0,001 t atkrituus no sietie un 0,18 t sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas. Rēzeknes novadā jāveicina iedzīvotāju vides izglītības līenis par atkrituu šķirošanas nozīīguu un ājsainiecībās saražotā atkrituu daudzua apjoa saazināšanu Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas Pēc LVĢMC datu bāzes Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs, Rēzeknes novada teritorijā nav reģistrētas piesārņotas vietas, 76 vietas ir reģistrētas kā potenciāli piesārņotas vietas un 41 vietas atzīētas kategorijā Nav piesārņota vieta (Apzināta vai pilnībā attīrīta vieta) (1.pielikus) 35. Lielākoties potenciāli piesārņotas vietas ir degvielas uzpildes stacijas, feras, atkrituu izgāztuves u.c. Lai spriestu par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu ieteki uz vidi un iedzīvotāju veselību, nepieciešaa piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu detalizētāka izpēte un vietu raksturojus, Izrietot no tā, veicaa turpāka rīcība teritoriju sakopšanā un sanācija Piesārņojošās darbības Pēc piesārņojua daudzuu, iedarbības vai riska, kas tiek nodarīts cilvēku veselībai un apkārtējai videi, piesārņojošās darbības tiek iedalītas pēc kategorijas A, B un C. LR likudošanā noteiktā kārtībā, uzņēuie atļaujas piesārņojošā darbībā tiek izsniegtas, un saistošā likudošana ir: likus Par piesārņojuu ar grozījuie; MK noteikui Nr.1082 Kārtība, kādā piesakāas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzaas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai ( ), ar grozījuie. Rēzeknes novadā laika posā no gada nav izsniegtas A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas gadā tika izsniegtas 12 B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, no kurā 9 ir pārskatītas un 3 ir jaunas atļaujas. Pārskatītas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika šādie operatorie: Rēzeknes novada pašvaldības Kantinieku pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Dricānu pagastu apvienība )*; Rēzeknes novada pašvaldības Lendžu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība ); Vitālijs Krištopovs; Rēzeknes novada pašvaldība Rikavas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Dricānu pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldības Čornajas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ) (Ratnieku c. NAI); Rēzeknes novada pašvaldības Čornajas pagasta pārvalde ( kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ) (Čornajas c. NAI); Pašvaldības SIA Maltas DZKSU (katlu āja); 34 Valsts statistikas pārskats Nr.3-Atkritui, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 35 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un eteoroloģijas centrs", 28 lappuse

29 Rēzeknes novada pašvaldība Sakstagala pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Dricānu pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldība Sakstagala pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Dricānu pagastu apvienība ). * Saskaņā ar Rēzeknes novada does 2018.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.22 izrakstu 2018.gada 3.decebrī, reorganizējot Rēzeknes novada pašvaldības iestādes - pagastu pārvaldes, ir izveidotas četras jaunas pašvaldības iestādes apvienības, kas uzsākušas darbību ar 2019.gada 1.janvāri. Līdz ar to 2019.gada sākuā visā Rēzeknes novada pašvaldības pagastu pārvaldē izsniegtajā B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā VVD Rēzeknes RVP ainīja operatoru. Jaunas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika izsniegtas šādie uzņēuie: SIA Sprūževa M ; SIA SORMS ; SIA LEAX Rēzekne RSEZ gadā tika izsniegtas 14 B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, no kurā 10 pārskatītas un 4 jaunas atļaujas. Pārskatītas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika šādie operatorie: Rēzeknes novada pašvaldības Kaunatas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ) (Dubuļu c. NAI); Rēzeknes novada pašvaldības Kaunatas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ) (Kaunatas c. NAI); Rēzeknes novada pašvaldība Silalas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ) (Vecružinas c. NAI); SIA RKF NOOK LTD ; Rēzeknes novada pašvaldība Silalas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ) ( Kruku c. NAI); Rēzeknes novada pašvaldība Silalas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ) (Štikānu c. NAI); Rēzeknes novada pašvaldība Vērēu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldība Ozolaines pagasta pārvalde ( kopš 2019.gada sākua Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ); Adaovas speciālā internātpaatskola ( kopš 2019.gada 22.oktobra operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība struktūrvienība Vērēu pagasta pārvalde); Rēzeknes novada pašvaldība Pušas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ). Jaunas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika izsniegtas šādie uzņēuie SIA Leinkainen Latvija kopš 2020.gada 4.arta operators SIA VLAKON (asfalta ražotne Pērtniekos); SIA Ezerkalns RD ; SIA Baltiks EAST ; SIA VLAKON gadā tika izsniegtas 3 B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, no kurā 2 pārskatītas un 1 jauna atļauja. Pārskatītas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika šādie operatorie: Rēzeknes novada pašvaldība Ozoluižas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ; 29 lappuse

30 Rēzeknes novada pašvaldība Nagļu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Dricānu pagastu apvienība ). Jauna B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja tika izsniegta: SIA būvfira Ceļi un tilti gadā netika izsniegta neviena jauna B kategorijas darbības atļauja gadā tika izsniegtas 16 B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, no kurā 15 pārskatītas un 1 jauna atļauja. Pārskatītas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika šādie operatorie: Rēzeknes novada pašvaldība Griškānu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ) (Sprūževas c. NAI); SIA Strūžānu siltus ; Pašvaldības SIA Maltas DZKSU (Lūznavas c. NAI); Pašvaldības SIA Maltas DZKSU (Rozentovas c. NAI); Pašvaldības SIA Maltas DZKSU (Maltas c. NAI); Rēzeknes novada pašvaldība Gaigalavas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Dricānu pagastu apvienība ); Piensainieku kooperatīvā sabiedrība Kaunata ; VSIA,,Latgales novada rehabilitācijas centrs Rāzna ; Rēzeknes novada pašvaldība Kaunatas pagasta pārvalde (Mākoņkalna NAI) kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ) ; Rēzeknes novada pašvaldības Stoļerovas pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Kaunatas pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldības Nautrēnu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldības Tiskādu speciālā internātpaatskola; Rēzeknes novada pašvaldība Bērzgales pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldības Audriņu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība ); Rēzeknes novada pašvaldība Feiaņu pagasta pārvalde (kopš 2019.gada sākua operators - Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Maltas pagastu apvienība ). Jauna B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja tika izsniegta: SIA GOSTAUTO gadā tika izsniegtas 3 B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, no kurā 2 pārskatītas un 1 jauna atļauja. Pārskatītas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas tika šādie operatorie: Rēzeknes novada pašvaldības iestāde Nautrēnu pagastu apvienība Ilzeskalns; Rēzeknes novada pašvaldība Griškānu pagasta pārvalde. Jauna B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja tika izsniegta: SIA LATGALIJA BETONS. Valsts vides dienesta Rēzeknes RVP no gada Rēzeknes novada uzņēuie un iestādē izsniedza 121 C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājuu. Iedzīvotāju sūdzības nav saņetas. 30 lappuse

31 3.7. Riska teritorijas un objekti RŪPNIECISKĀS DARBĪBAS RISKA UN TRANSPORTA RISKA OBJEKTI Paaugstināta riska teritorijas ir vietas/teritorijas, kuras biežāk nekā citas apdraud dabas stihijas vai cilvēku darbības izraisīti negadījui, vai katastrofas, kas rada vides piesārņojuu vai ateriālo vērtību zaudējuus. Paaugstināta riska objekti ir ražotnes, būves, transporta līnijas utt., kurās ir augsta avāriju izcelšanās iespējaība un/vai kur avāriju sekas ir sevišķi bīstaas cilvēku un vides veselībai un drošībai. Paaugstināta riska objekti un teritorijas: rūpniecisko avāriju riska objekti; plūdu riska teritorijas; ģeoloģiskā riska teritorijas; sprādzienbīstaās un ugunsgrēka riska teritorijas; piesārņotās teritorijas. Saskaņā ar 2016.gada 1.arta Ministru kabineta noteikuu Nr.131 Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska saazināšanas pasākui 1.pielikuā norādītajie bīstao vielu un to kvalificējošo daudzua kritērijie, Rēzeknes novadā nav rūpniecisko avāriju riska objektu 36. Atbilstoši MK noteikuie Nr.568 Paaugstinātas bīstaības objektu saraksts ( ) Rēzeknes novadā ir 2 paaugstinātas bīstaības objekti: 1. SIA NOOK RKF LTD", Metālapstrāde, (C kategorija); 2. SIA Ceļi un tilti", Asfaltbetona ražošanas rūpnīca (C kategorija). Rūpniecības un lauksainiecības objekti Rēzeknes novadā ir izvietoti vairāki rūpniecības objekti, kā lielākais no tie ir RSEZ SIA Veres, kurš nodarbojas ar finiera ražošanu. Īpaši strauji attīstās rūpniecības objekti, kuri izvietoti nelielā attāluā no Rēzeknes pilsētas, pieēra, SIA Latvijas ceļi asfaltbetona rūpnīca c. Burzava. Lielākie lauksainiecības objekti ir Rēzeknes novada teritorijā ir SIA Daugavieši un SIA Kruķi. Dzelzceļa līnijas Rēzeknes novadu šķērso valsts nozīes dzelzceļa iecirkņi: Krustpils- Rēzekne II, Rēzekne II -Zilupevalsts robeža, valsts robeža - Kārsava- Rēzekne I, Rēzekne I- Daugavpils, to šķērso arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga-Varšava un Rīga Maskava. Novada teritorijā ir vairākas dzelzceļu stacijas, taču visvairāk izplatīta dzelzceļa līnija, ko izanto pasažieru pārvadāšanai ir Rīga Maskava. Novada izdevīgais ģeogrāfiskais novietojus, caur kurie iet dzelzceļš un autoceļi, rada potenciālu risku. Caur Rēzeknes novada teritorijā katru dienu izbrauc tūkstošie cisternu ar viegli uzliesojošā, sprādzienbīstaā, toksiskā u.c. ar bīstaā vielu kravā. Galvenie autoceļi Bīstao kravu pārvadājuie pa autoceļie pēdējā laikā rada bažas, jo vidēji diennaktī Rēzeknes novadu pa autoaģistrālē šķērso 500 kravas autoašīnu. No tā 40% kravu ar ķīiskā vielā. Svarīgs autoceļš ir Rēzeknes apvedceļš, jo tranzīta autoašīnas tiek novadītas tieši apkārt pilsētai. Lidostas Rēzeknes novada teritorijā 8 k no Rēzeknes pilsētas Audriņu pagastā atrodas neliela lidosta (regulārai satiksei pašlaik neizanto). Hidroelektrostacijas Rēzeknes novadā atrodas sekojošas HES: SIA Nagļu HES ; 36 Rēzeknes novada un Viļānu novada civilās aizsardzības plāns.

32 SIA Latgales enerģētika Spruktu HES ; Rikavas HES. Rēzeknes novada teritorijā ir aģistrālais gāzes vads Preiļi-Rēzekne ar spiedienu virs 1,6 MPa un diaetru 323. Maģistrālā gāzes regulēšanas stacija atrodas Ozoluižas pagasta teritorijā, cieā Garanči. Kopuā visie paaugstinātas bīstaības objektie ir nepieciešaie resursi, lai varētu rīkoties rūpnieciskās avārijas gadījuā, kā arī īstenot preventīvos pasākuus iespējao avāriju seku saazināšanai, ierobežošanai un likvidēšanai. PLŪDU APDRAUDĒTĀS TERITORIJAS Rēzeknes novada teritoriju applūšana ir saistīta ar ilgstošie lietainie periodie un pavasara palie, ko izraisa strauja sniega kušana, ledus iešana un ledus sastrēgui, kā arī iespējai HES pārrāvui. Pēdējā laikā ir aktuāls jautājus arī par Rāznas ezera apkaiē dzīvojošie iedzīvotājie, jo ir problēas ar ūdens regulēšanas pasākuie Rāznas ezerā. Atkarībā no laika apstākļie Rēzeknes un Maltas upē pavasarī var veidoties ledus sastrēgui, kas rada strauju ūdens līeņa celšanos. Pavasaros un ilgstošu lietavu periodā Rēzeknes upē, Maltas upes lejtecē, Lubāna ezera piegulošajās teritorijās, Aiviekstes upē un Ičas upē raksturīgi plūdi. Plūdu viens no ieeslie ir upju ģeogrāfiskais izvietojus, konkrēti augstuu svārstības. Plūdi aktuāli ir katru sezonu, jo apdraud individuālo privātāju rajonus gar upes krastu. Plūdu apdraudētajās teritorijās vēlas izvērtēt applūšanas riskus un to ieteki gan uz iedzīvotāju veselību, gan potenciālo vides piesārņošanu. Sniegt atbildīgajā institūcijā un iedzīvotājie nepieciešao inforāciju par iespējaajā sekā. Pieēra, neatbilstoši savākto kanalizācijas notekūdeņu nonākšanu dzeraā ūdens akās, tuvākajos ūdensobjektos, u.c. Ir izstrādāts Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāns gada, kura specifiskais ērķis ir nodrošināt iespēju savlaicīgi (pirs plūdie) novērtēt applūšanas riskus un sniegt atbildīgajā institūcijā un iedzīvotājie nepieciešao inforāciju par applūstošo teritoriju apdraudētības pakāpi attīstot Plūdu riska inforācijas sistēu un pilnveidojot agrās brīdināšanas sistēu un novērst lietus un palu izraisītu lokālu teritoriju applūšanu, sakārtojot un attīstot virszees noteces un lietus ūdeņu novadīšanas sistēas. Atbilstoši iepriekšinētaja plāna Rēzeknes novadā ir lokālas nozīes plūdu riska teritorijas. 32 lappuse

33 4. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS Rēzeknes novada teritorijas plānojus ir vietējās pašvaldības ilgteriņa teritorijas attīstības plānošanas dokuents, kura izstrādes laikā, apkopojot aktuālo pieejao inforāciju par novadu, tiek plānota vienota teritorijas turpākā izantošana, atbilstoši valstī spēkā esošajie noratīvajie aktie un paredzētas iespējaās vides problēas. Spēkā esošais teritorijas plānojus nav arī izstrādāts atbilstoši pašlaik spēkā esošajie noratīvajie aktie MK noteikuie Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie, MK noteikuie Nr.240 Vispārīgie teritorijas plānošanas, izantošanas un apbūves noteikui un valsts inforācijas sistēā Teritorijas attīstības plānošanas inforācijas sistēa (TAPIS) 37 ar tajā noteikto visā valstī vienoto funkcionālo zonu klasifikāciju un atļautajie teritorijas izantošanas veidie. Neizstrādājot jauno Rēzeknes novada teritorijas plānojuu, netiktu izvērtēta novada teritorijas apdzīvojua struktūras attīstība pārskatītas (saazinātas un/vai palielinātas atbilstoši aktuālajai apbūves un kadastra situācijai) pagastu cieu - Audriņi, Krupi, Bērzgale Čornaja, Ratnieki, Dricāni, Feiaņi, Gaigalava, Strūžāni (Gaigalavas pagastā), Sprūževa, Janopole, Ilzeskalns, Liuža, Kaunata, Dubuļi, Lendži, Lūznava, Zosna, Veczosna, Vertukšne, Lipuški, Malta, Nagļi, Rogovka, Žogotas-Rasnupļi, Dekteri, Bekši, Ozoluiža, Puša, Rikava, Uļjanova, Ciskādi, Sakstagals, Gornica, Kruki, Rogoviki-Štikāni, Vecružina, Preza, Tiskādi, Stoļerova, Rosica, Strūžāni (Stružānu pagasts), Sondori-Škeņeva, Adaova, Iugulova, Djogi robežas. Netiktu noteikts ciea statuss un robežas apdzīvotā vietā Greiškāni, Lielie Dreizi, Jaunie Čači (Griškānu pagastā) un Pleikšņi (Ozolaines pagastā), kas ir Rēzeknes piepilsētas agloerācijā jau esošas vasarnīcu, dārza āju un savrupāju apbūves teritorijas. Šajās apdzīvotajās vietās jau vēsturiski izveidojusies blīva apbūve, tajā skaita pastāvīga dzīvojaā apbūve, jau pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojuā noteikts funkcionālais zonējus DzS, DzS1, J, DzM. Līdz ar to nepieciešas sakārtot juriduskos aspektus, lai varētu turpināt sakārtot un attīstīt tehnisko infrastruktūru. Nosakot ciea juridisko statusu un robežas tiek novērsta neatbilstība valstī spēkā esošaja noratīvaja akta VAN, kas nosaka, ka blīvas dzīvojaās apbūves (DzS, DzM, DzV, JC) teritorijas plānojaas tikai pilsētās un cieos. Pašvaldībai ir paats uzsākt tehniskās infrastruktūras jautājuu sakārtošanu Rēzeknes piepilsētā (noteikt cieos ielu sarkanās līnijas, definēt prasības apbūves un žogu izvietojua, izvērtēt iespējas inženiertīklu izbūvei, uzskaitīt decentralizētās kanalizācijas sistēas u.tl.), izstrādāt un īstenot priekšlikuu adresācijas sistēai un norāžu izvietojua (ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju u.c. operatīvā transporta savlaicīga ierašanās u.tl.). Neizstrādājot jaunos Teritorijas izantošanas un apbūves noteikuus (turpāk arī TIAN) netiktu noteikti nosacījui dzīvojaās, publiskās un ražošanas apbūves veidošanai, atbilstoši aktuālajai apbūves situācijai, esošajie pētījuie, kopetento institūciju nosacījuie, iedzīvotāju un juridisko personu priekšlikuie un citie izstrādes uzdevuie, netiktu aktualizēta novada nozīīgu nozaru un jou attīstība (transports, uzņēējdarbības un ražošanas teritorijas, publiskie pakalpojui, zaļās teritorijas un pieeja publiskajie ūdeņie, vides ilgtspēja, inženierapgādes infrastruktūras nodrošinājus u.tl.). Plānošanas dokuentā netiktu iestrādāti arī risinājui novada lauksainiecībā izantojao zeju resursu saglabāšanai turpākai lauksainieciskajai darbībai, derīgo izrakteņu ieguvei, alternatīvajai energoapgādei u.c., specifiskas prasības sainieciskajai darbībai, jaunveidojaajai apbūvei un esošās apbūves pārbūvei kultūras pieinekļu teritorijās, vietējas nozīes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās (TIN4) Žogotu parkā, Kugras (Puškrievu) ezerā, Adaovas uižas parkā, jaunatklātajos pilskalnos - Viraudas pilskalns, Stepiņu pilskalns, Kudļu pilskalns u.c., ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5) Rāznas ezera un tā apkārtnes augstvērtīgajā ainavu telpā, Feiaņu ezera un tā apkārtnes vērtīgajā ainavu telpā, Lubāna itrāja vērtīgajā ainavu telpā, Mākoņkalna vērtīgajā ainavu telpā u.c., 37 MK noteikui Nr.392 Teritorijas attīstības plānošanas sistēas noteikui ( ) 33 lappuse

34 aktuālie risinājui nacionālas nozīes infrastruktūras objektu attīstībai - perspektīvā Rēzeknes Dienvidu apvedceļa (1.variants ar odifikāciju) būvniecībai un attīstībai nepieciešaā teritorija, u.tl.. Valstī vienotu noru un pašvaldībā specifisku noru neesaība traucētu novada teritorijas tautsainiecības un infrastruktūras attīstību, kā arī apgrūtinātu inforācijas saņešanu par nekustao īpašuu izantošanu investorie, uzņēējie un iedzīvotājie. Neērtības sagādātu ceļu, ielu, elektroapgādes, gāzes, ūdensvadu un citu infrastruktūras objektu plānošana. Iespējas, ka tuvu dzīvojaā zonā, bioloģiski, kultūrvēsturiski un ainaviski nozīīgā teritorijā tiktu izvietoti jauni ražošanas objekti ar būtisku ieteki uz vidi un iedzīvotāju veselību. Netiktu noteiktas teritorijas ar īpašie noteikuie (TIN) ar konkrētā prasībā sainieciskās darbības ierobežošanai, apbūvei, vides risku saazināšanai, iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes nodrošināšanai, pašvaldības kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību saglabāšanai u.c. Likudošana nosaka, ka vietējās pašvaldības kopetencē ietilpst izstrādāt un apstiprināt teritorijas attīstības plānošanas dokuentus, kā arī koordinēt un uzraudzīt šo plānošanas dokuentu īstenošanu. Svarīgi teritorijas attīstības plānošanas joā sekot līdzi noratīvo aktu izaiņā vai nacionālas un vietējas nozīes infrastruktūras attīstības projektie un nepieciešaības gadījuā veikt teritorijas plānojua grozījuus vai izstrādāt lokālplānojuus, detālplānojuus un teatiskos plānojuus. Teritorijas plānojua neesaība izraisītu nesaskaņas un likuu pārkāpuus vides aizsardzībā, aizsargjoslu, servitūta izantošanā, dabas resursu ieguvē, u.c. valsts un pašvaldības pārziņā (tabula 4.1.). 4.1.tabula. Teritorijas plānojua neesaības novērtējus Esošā situācija Rēzeknes novadā Teritorijas izantošanas un apbūves noteikuos (TIAN) noteiktās noras zees vienību dalīšanai, apbūves veidošanai, apežošanai, derīgo izrakteņu ieguvei, intensīvo audzēšanas kopleksu veidošanai u.c. neatbilst valstī spēkā esošo noratīvo aktu prasībā. Novada teritorijā nav noteiktas un attēlotas aktuālās vides un dabas resursu, ekspluatācijas, sanitārās, un drošības aizsargjoslas un citi apgrūtinājui. Zees īpašnieki, nonieki, pašvaldība u.c. nevar iegūt inforāciju vienotajā Latvijas Teritorijas attīstības plānošanas inforācijas sistēā (TAPIS) par nekustaā īpašua atļauto izantošanu, aktuālajie aprobežojuie zees vienības attīstībai, u.tl. Nav nodefinēti nosacījui apbūves blīvua, ēku augstua kultūras pieinekļu, dabas teritorijās un citās jūtīgās teritorijās. Nav noteikts ciea teritorijas statuss un robežas - ciei Greiškāni, Lielie Dreizi, Jaunie Čači (Griškānu pagastā) un Pleikšņi (Ozolaines pagastā) Rēzeknes piepilsētas agloerācijā esošajās blīvas vasarnīcu, Rezultāts, ja teritorijas plānojus netiek īstenots Neskaidrība par atļauto teritorijas izantošanu. Iespējaa zees īpašuu sadalīšana, apbūves veidošana u.c. neatbilstoši valstī spēkā esošo noratīvo aktu prasībā, spekulatīvas darbības ar zei. Iespējaas likuā neparedzētas darbības aizsargjoslu un citās apgrūtinātajās teritorijās. Zees īpašniekie, noniekie, pašvaldībai u.c. nav pieejaa inforācija un nav iespējas iegūt izziņu vienotajā Latvijas Teritorijas attīstības plānošanas inforācijas sistēā (TAPIS) par zees vienības/u atļauto izantošanu un apgrūtinājuie. Tiek pieļauta iespēja attīstīt sainiecisko darbību un/vai iegūt īpašuā/noā teritorijas, kas nav pieērotas konkrētai sainieciskai darbībai, apbūvei u.tl.. Nav noteiktas funkcionālā zonējua Publiskā apbūves teritorija (P), Jaukta centra apbūves teritorija (JC), Dabas un apstādījuu teritorija (DA) apakšzonas. Ir iespēja būvēt kultūrvēsturiskajā ainavā neiederīgas ēkas un būves. Ēkas, kuras pazeina blakus esoša īpašua vērtību, saazina vai pat degradē kultūrvēsturiskās, dabas un ainaviskās vērtības. Teritorijas plānojus nav tiesisks. Tiek turpināta neatbilstība valstī spēkā esošajie noratīvajie aktie, jo jau pašlaik tās ir esošas, blīvas dzīvojaās apbūves teritorijas ar daļēji nodrošinātu tehnisko 34 lappuse

35 Esošā situācija Rēzeknes novadā dārza un savrupāju apbūves teritorijās. Tiek oficiāli nostiprināta cieu identitāte, ar pašvaldības lēuu nosakot ciea teritorijas statusu jau pašlaik esošajā apbūves teritorijā. Būtiski saazināsas vairāki apgrūtinājuus, nosakot cieu teritorijā aizsargjoslu platuu atbilstoši Aizsargjoslu likua. Cieu robežu noteikšana ļaus turpāk izvairīties no pretrunā un pārpratuie teritorijas izantošanā un apbūvē. Nav noteikta obligāti izstrādājaā lokālplānojua teritorija - Pleikšņu ciea lokālplānojua teritorija (TIN2). Nav noteiktas piekļuves vietas iekšzees publiskajie ūdeņie un īpaši aizsargājaā dabas teritorijā (TIN12) riteņbraucējie un gājējie pie Rāznas ezera, Feiaņu ezera, Gaiduļu ezera u.c. novada teritorijā. Nav izvērtētas TIN12 teritorijas un to bioloģiskās vērtības (pēc publiski pieejaās inforācijas izvēlētajās TIN12 teritorijās nav konstatēti Latvijas un ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji0. Nav uzrādītas pašvaldības apsainiekošanā esošās peldēšanās un atpūtas pie ezerie, upē u.c.. Nav noteiktas teritorijas valsts aizsardzības funkciju veikšanai (TIN11), atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstības plānie. Nav noteikta akustiskā diskoforta zona (TIN13) - Kleperova, Ratinīki un daļa Meļņovas, valsts galveno autoceļu A12 un A13 un Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas esošo RSEZ rūpniecisko zonu ietekē, kur nepieciešai papildus būvakustiskie pasākui vides trokšņa azināšanai. Rezultāts, ja teritorijas plānojus netiek īstenots infrastruktūru. Pašvaldībai nav paata uzsākt tehniskās infrastruktūras un adresācijas u.c. jautājuu sakārtošanu šajās teritorijās. Netiek noteiktas ielu sarkanās līnijas, definētas prasības apbūves un žogu izvietojua, izvērtētas iespējas inženiertīklu un objektu izbūvei un attīstībai, netiek uzskaitītas decentralizētās kanalizācijas sistēas u.tl., kas palielina vides riskus. Nav ieesla noteikt satikses drošības uzlabojuu pasākuus ātrua ierobežojuie valsts autoceļu posos pie kurie jau izveidojusies blīva dzīvojaā apbūve, pieēra Greiškānos. Netiek uzsākta Pleikšņu vasarnīcu un dārza āju apbūves vides sakārtošana. Netiek izstrādātas satikses organizācijas un galveno inženiertīklu un objektu energoapgādes, ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu savākšanas sistēas (centralizētas vai decentralizētas), atkrituu apsainiekošanas attīstības risinājuu shēas, kā arī netiek noteiktas ielu sarkanās līnijas, autotransporta, gājēju un velosipēdistu kustības virzieni, u.tl.. Nav noteikti nosacījus, ka valsts galvenā autoceļa A13 aizsargjoslā jaunai būvniecībai nepieciešas paredzēt būvakustiskos - prettrokšņa un apbūves akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākuus vides trokšņa azināšanai noratīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjoā, izantojot arhitektoniskas un būvniecības etodes. Nav nodrošināta regulēta gājēju un velosipēdistu piekļuve pie u.c. atpūtas un peldēšanās vietā pie publiskajie ūdeņie. Notiek haotiska piekļuve pie publiskajie ūdeņie, tādejādi iespējas ietekējot Latvijas un ES nozīes biotopus. Nav noteikts funkcionālais zonējus Publiskā apbūves teritorija (P), kurā atļautā izantošana ir aizsardzības un drošības iestāžu apbūve, atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstības plānie. Lai uzsāktu infrastruktūras attīstību, nepieciešaa atsevišķa lokālplānojua izstrāde, kurā paatots grozīt funkcionālo zonu uz Publiskās apbūves teritoriju (P). Īpašnieki nav inforēti, ka jaunā būvē, kā arī pie esošo būvju atjaunošanas vai pārbūves nepieciešas paredzēt būvakustiskos - prettrokšņa un apbūves akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākuus vides trokšņa azināšanai noratīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjoā, izantojot arhitektoniskas un būvniecības etodes. 35 lappuse

36 Esošā situācija Rēzeknes novadā Saglabāts spēkā esošajā teritorijas plānojuā noteiktas jauktas apbūves zonējus. Tiek veidota jauna blīva apbūve. Rezultāts, ja teritorijas plānojus netiek īstenots Nav noteikts Lauksainiecības teritorijas zonējus ar pazeinātu apbūves blīvuu. Nav noteiktas individuālās aizsardzības zonas (turpāk arī IAZ) valsts aizsargājaie kultūras pieinekļie (arhitektūras pieinekļie, kurie nebija izstrādātas). TIAN nav iekļauti Nacionālo kultūras antojua pārvaldi (turpāk arī NKMP) izdotie jaunie ( Nr /2154) kultūras pieinekļu IAZ uzturēšanās noteikui. Nav apkopota inforācija par aktuālo vides situāciju un probleātiskajā teritorijā novadā. Īpašniekie lielākas apgrūtinātās teritorijas, kurās sainieciskā darbība ir jāskaņo ar Nacionālo kultūras antojua pārvaldi (NKMP). Neskaidrības par teritorijas uzturēšanu kultūras pieinekļu individuālo aizsardzības zonu teritorijās. Nav apkopoti vienotā dokuentā (TIAN) specifiskie nosacījui un ierobežojui IAZ teritorijās. Iespējas lokāls pazees ūdens piesārņojua risks (paestie urbui, potenciāli piesārņotās vietas), applūstošās u.c. riska teritorijas. Nozīīgākās teritorijas plānojua saistošās daļas ir Grafiskā daļa, kurā noteikts funkcionālais zonējus/apakšzonējus, teritorijas ar īpašie noteikuie (TIN), apgrūtinātās teritorijas un objekti, sarkanās līnijas un TIAN, kuros noteiktas gan vispārīgās prasības teritorijas izantošanai visā Rēzeknes novada teritorijā, gan konkrēti nosacījui atļautajai apbūvei un apbūves rādītājie, labiekārtojua, sainieciskajai darbībai katrā atsevišķā funkcionālā zonā vai apakšzonā, vai TIN teritorijā. Tās nosaka saistošās prasības gan novada blīvas apbūves teritoriju cieu attīstību, gan pašvaldības lauku teritorijas atļauto izantošanu, tajā skaitā nosacījuus lauksainiecības zeju apežošanai, derīgo izrakteņu ieguvei, dīķu ierīkošanai, labiekārtojua, turpākajai satikses un inženiertehniskās infrastruktūras plānošanai. Funkcionālais zonējus/apakšzonējus, TIN un tajās atļautā izantošana tiek noteikta izvērtējot kopsakarībās sociāli ekonoiskos un vides apstākļus. Atļauto izantošanu veido līdzsvarā ar kultūrvēsturiskās, bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanu, lai vienlaicīgi veicinātu pašvaldības teritorijas attīstību un uzņēējdarbību, iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes paaugstināšanu. 36 lappuse

37 5. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTS VAR BŪTISKI IETEKMĒT 5.1. Īpaši aizsargājaās dabas teritorijas un objekti, bioloģiskā daudzveidība Rēzeknes novada adinistratīvajā teritorijā izveidotas un atrodas vairākas īpaši aizsargājaās dabas teritorijas vai daļa no īpaši aizsargājaās dabas teritorijas (noteiktas ar noratīvo aktu). Esošo dabas vērtību aizsardzību novadā nosaka Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas likudošana, kā arī citas starptautiskās saistības. Īpaši aizsargājao dabas teritoriju pārvaldi novadā īsteno Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā adinistrācija. No Eiropas nozīes īpaši aizsargājaajā teritorijā (Natura 2000) Rēzeknes novadā ir Rāznas Nacionālais parks, dabas parks Adaovas ezers, dabas liegus Lubāna itrājs un dabas liegus Gaiļu kalns. Īpaši aizsargājaās dabas teritorijas statuss Latvijas ērogā noteikts dabas pieinekļie: dendroloģiskais stādījus Laizānu parks, ģeoloģiskie un ģeoorfoloģiskie dabas pieinekļi Puraļu dižakens, Taunagas dižakens, Zuiču (Taunagas) Velna akens. Natura 2000 un citās īpaši aizsargājaās dabas teritorijās pieēro nepieciešaos pasākuus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tie biotopie un sugu populācijā, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir izveidota 38. ĪADT, ikroliegui, valsts un vietējie dižkoki attēloti 5.4.attēlā. RĀZNAS NACIONĀLAIS PARKS Rāznas Nacionālais parks Rēzeknes novadā teritorijā atrodas Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastā, tā platība ir ha. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu sainiecisko attīstību, dabas tūrisu un ekoloģisko izglītību. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1.pielikua biotopi. 14% no teritorijas aizņe eitrofi ezeri. Saērā liela pļavu daudzveidība (4 Eiropas nozīes pļavu biotopu tipi). Viens no ainaviski izcilākajie ezerie Ežezers ar ~70 salveidīgie veidojuie (77, 6 ha), kuras klātas galvenokārt ar platlapu koku ežie. Sastopai arī egļu eži un avoti. Nozīīga ozolu ežu, boreālo ežu un inerālvielā bagātu avotu aizsardzības teritorija salās. Vairākās salās konstatēta zaļā divzobe un Lielajā salā dzeltenā dzegužkurpīte (ES Direktīvas sugas). Salu eži pieēroti dzeņu ligzdošanai. Parks ir nodalītas šādas ieteicaās funkcionālās zonas: 1. dabas liegua zona bioloģiski vērtīgu ežu un īpaši bioloģiski vērtīgu ezeru aizsardzībai; 2. dabas parka zona teritorijas tradicionālās ainavas un bioloģisko vērtību aizsardzībai; 3. neitrālā zona, lai nodrošinātu cieu un apdzīvotu vietu attīstību. Rāznas Nacionālaja parka ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns gada un Individuālie aizsardzības un izantošanas noteikui. Uz šo teritoriju attiecinās arī Rāznas Nacionālā parka likus. Dabas aizsardzības plānā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsainiekošanas ilgteriņa ērķi: I. saglabāts teritorijai raksturīgais reljefs, ozaīkveida un vienlaidus ainavu un biotopu koplekss un tā kvalitāte; II. saglabātas dzīvotspējīgas tipiskās un aizsargājaās Latgales paugurainei un tās dabas kopleksie raksturīgās dabiskās augu sugu sabiedrības, dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, ilgtspējīgi apsainiekoti biotopi nodrošina augstu bioloģisko daudzveidību; III. Rāznas Nacionālais parks ir visaz Latvijas ērogā populāra apeklēšanas vieta tiek dabas aizsardzības prasībā atbilstoši izantoti teritorijas tūrisa un sabiedrības izglītošanas resursi, ir ierīkota un uzturēta atbilstoša teritorijas dabas, ainavu un kultūras vērtību apskates, izziņas, aktīvās atpūtas, sporta un izglītības infrastruktūra; lappuse

38 IV. Veicināta teritorijas ilgtspējīga attīstība, saskaņojot dabas un kultūras vērtību aizsardzību un saglabāšanu ar teritorijas ekonoisko attīstību. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI RĀZNAS NACIONĀLAIS PARKA TERITORIJĀ Rēzeknes novada teritorijas plānojua risinājui Rāznas Nacionālā parka teritorijā paredz saglabāt dabā esošo pašreizējo teritorijas izantošanu jeb funkcionālo zonējuu Ūdens teritorijas (Ū), Lauksainiecības teritorijas (L), tajā skaitā arī esošās vēsturiskās vasarnīcu un dārzkopības kooperatīvu teritorijas Kaunatas pagastā pie Rāznas ezera, Mežu teritorijas (M), esošo kapsētu teritorijas (DA2), publiskās apbūves (bijušās skolas) teritoriju Čornajas pagastā, vēsturisko ražošanas teritoriju Mākoņkalna pagastā, kā arī pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojuā noteiktās derīgo izrakteņu karjeru teritorijas un teritoriju, kuru VVD izsniedzis derīgo izrakteņu ieguves atļauju Čornajas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastu teritorijās. Dabas liegua zonā pilnīgi tiek saglabāta tikai esošā teritorijas izantošana. Ārpus Čornajas, Kaunatas, Dubuļu, Lūznavas, Zosnas un Lipušku cieu neitrālajā zonā, jaunas blīvas apbūves teritorijas netiek plānotas (tikai daļa no Veczosnas ciea dzīvojaās un tehniskās apbūves (DzS1, L1, L2, TA) jau vēsturiski ietilpst dabas parka zonā). Ņeot vērā Latvijas Republikas Aizsardzības inistrijas iesnieguu teritorijas plānojua Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstībai valsts aizsardzības uzdevuu veikšanai kā Publiskās apbūves teritorijas (P) un teritorijas ar īpašie noteikuie teritorijas valsts aizsardzības funkciju veikšanai (TIN11) Rāznas Nacionālā parka dabas parka zonā noteiktas divas zees vienības (kadastra Nr , ) Lūznavas pagasta lauku teritorijā. Valsts īpašui ar kadastra Nr Poligons 3 ha platībā, un kadastra Nr Šķeldas 16,8 ha platībā, iepriekš tika izantots Lūznavas profesionālās vidusskolas vajadzībā. Profesionālajā vidusskolā starp apācību prograā bija lauksainiecības tehnikas izantošanas un reonti, zvejsainiecības, lauksainiecības u.c. ācību virzieni. Uz zees īpašua ar kadastra Nr Poligons atrodas poligona ēka (ekspluatācijā nodota 1970.g). Ēka ir ļoti degradējusies, jo kopš padoju laika nav reontēta. Zee reti tika kopta. Īpašus nodots bruņoto spēku apsainiekošanai gadā. Atrodas Rāznas Nacionāla parka zonā, biotopi uz īpašua netika konstatēti. Pozitīvi vērtējaa nodošana bruņoto spēku vajadzībā, jo īpašus tiek sakārtots, kas ir būtiski, ņeot vērā tā atrašanās vietu - pie Lūznavas ciea un valsts līeņa kultūrvēstures un arhitektūras objektie. Degradētās ēkas radīja nopietnus vides un veselības riskus. Īpašuā netiek konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. (skatīt 5.1.attēlā) 5.1. attēls. Īpašus Poligons lauku bloku kartē avots: 38 lappuse

39 Uz zees īpašua kad. Nr Šķeldas atrodas būves - skābbarības tvertne (1972.g.), šķūnis (1967.g ), gateris (1960.g ),siena šķūnis (1960.g ), sakņu glabātuve (1988.g ). Ēkas ir degradējušās, jo vairākus gadu desitus tā nav veikti reontdarbi. LAD datu bāzē īpašus uzrādās kā nekopta lauksainiecības zee. Īpašus nodots bruņoto spēku apsainiekošanai 2019.gadā. Atrodas Rāznas Nacionāla parka zonā, biotopi uz īpašua netika konstatēti. Īpašua nodošana bruņoto spēku vajadzībā vērtējaa pozitīvi, jo īpašus tiek kopts. Tas ir būtiski, jo īpašus atrodas pie Lūznavas ciea un Latvijas līeņa kultūrvēstures un arhitektūras objektie. Degradētās ēkas radīja nopietnus vides un veselības riskus. Īpašuā netiek konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. (skatīt 5.2.attēlā) 5.2. attēls. Īpašus Šķeldas lauku bloku kartē. 40 Rēzeknes novada teritorijas plānojuā gada īpašua ar kadastra Nr Poligons noteikts funkcionālais zonējus L-3, kurā papildus atļautajai galvenajai izantošanai L teritorijā, L-3 noteikta atļauja azākā jaunveidojaajā zees vienībā. Īpašua ar kadastra Nr Šķeldas Rēzeknes novada teritorijas plānojuā noteikts zonējus Lauku zees (L). Abie īpašuie Rēzeknes novada teritorijas plānojuā gada atļautās darbības: lauksainieciska izantošana; viensēta; savrupāja; 1-2 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojaā āja; lauksainiecības produktu ražošanai un glabāšanai nepieciešaās būves; lauksainieciskās un vispārīgās ražošanas objekti, ievērojot sanitārās, veterinārās un ugunsdrošības prasības, kā arī tehnoloģiskās projektēšanas noras; cūku un ājputnu intensīvās audzēšanas koplekss, izņeot cieos un citās urbānās vietās; lopkopības fera, vistu u.c. ājputnu fera, glieežu fera 40 avots: 39 lappuse

40 u.c. dzīvu dzīvnieku fera, audzētava, izņeot cieos un citās urbānās vietās; kokapstrādes uzņēuu apbūve; dīķsainiecība, zivsainiecība, akvakultūru audzēšana; biškopība; sēņu audzēšana; pakalpojuu objekti, kas funkcionāli saistīti ar lauksainiecisko ražošanu; tūriss, rekreācija, sports un ar to saistītās ēkas un būves; sainiecības ēkas un palīgēkas; siltunīcas; ežsainieciska izantošana, tajā skaitā plantāciju eži, derīgo izrakteņu iegūšana, veicot zees lietošanas veidu aiņu; izņeot cieos un citās urbānās vietās; veterinārā iestāde, dzīvnieku patverse, izņeot cieos un urbānās vietās;.etāllūžņu un nolietotās tehnikas (transporta līdzekļu, sadzīves tehnikas u.c.) uzkrāšana, izņeot cieos un urbānās vietās. Atļautā palīgizantošana: tirdzniecības vai pakalpojuu objekti; ceļa apkalpes objekti - degvielas uzpildes stacija vai gāzes uzpildes stacija (DUS, GUS), autoserviss, tehniskā stacija, autostāvlaukui ar tie nepieciešao infrastruktūru u.tl.; telpas sainieciskās darbības veikšanai; dzīvoklis;. alternatīvie energoapgādes objekti, tajā skaitā vēja enerģijas torņus (ar bezspārnu konstrukcijā, kas neizraisa putnu trauēšanu). Īpašua ar kadastra nr Serpovka Rēzeknes novada teritorijas plānojuā noteikts zonējus Lauku zees (L). Rēzeknes novada pašvaldība ir pieņēusi lēuu par īpašua nodošanu valstij aizsardzības funkciju veikšanai. Īpašuā plānots organizēt karavīru ācības. Īpašus neatrodas Natura 2000 teritorijā, tajā nav konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. (skatīt 5.3.attēlā) 5.3. attēls. Īpašus Serpovka lauku bloku kartē. 41 Jaunajā teritorijas plānojuā atbilstoši Ministru kabineta gada 30. aprīļa noteikuu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izantošanas un apbūves noteikui" ir noteikts zonējus Publiskās apbūves teritorija ar atļauto izantošanu Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006), kā arī noteikts, ka tās ir teritorijas ar īpašie nosacījuie Teritorijas valsts aizsardzības funkciju veikšanai (TIN11). 41 avots: 40 lappuse

41 Secināts, ka īpašuu izantošanas aizsardzības un drošības funkciju veikšanai nav negatīvas ietekes uz vidi. Teritorijas plānojua risinājui iekļauj priekšlikuu Lipušku ciea un Čornajas ciea teritorijas robežas grozīšanai Rāznas Nacionālā parka teritorijā. Saglabātas Lipušku ciea vēsturskās robežas (ar pašvaldības lēuu noteikts ciea statuss atbilstoši Adinistratīvu teritoriju likua, jo teritorija jau vēsturiski ir blīvi apdzīvota, pastāv nepieciešaā infrastruktūra). Teritorijas plānojuā, papildus vēsturiskajā robeža Lipušku ciea teritorijā plānots iekļaut visu nedalītu nekustao īpašuu Stirnas (kadastra Nr ), kā arī ciea robeža precizētas pa zees vienību aktuālajā kadastrālajā robežā. Noteikts funkcionālais zonējus Lauksainiecības teritorija (L1). Pašreiz ciea teritorijā esošā zees vienības daļa atrodas Rāznas Nacionālā parka neitrālajā zonā, bet pievienotā daļa - dabas parka zonā. Atbilstoši pieejaajai publiskajai inforācijai, ciea pievienotajā īpašua daļā nav konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. Ciea statusa noteikšana Lipušku ciea ļauj kontrolēt iespējaās negatīvās sekas, ko apdzīvotība var atstāt uz dabas teritorijā, pieēra, centralizēti izbūvējot kanalizācijas tīklus, kontrolējot decentralizētās kanalizācijas sistēas (atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikuie Nr.384 Noteikui par decentralizēto kanalizācijas sistēu apsainiekošanu un reģistrēšanu un pašvadlības saistošie noteikuie), izbūvēt un uzturēt publiskās teritorijas, kas azinās antropogēno slodzi uz dabas aizsargājaā teritorijā u.tl.. Tā kā Lipušku cies atrodas ĪADT - Rāznas Nacionālajā parkā, Rēzeknes novada pašvaldība ( , Nr.4.17/461) lūdza Dabas aizsardzības pārvaldi (turpāk DAP) atbilstoši Ministru kabineta noteikuu Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63.punkta, sniegt saskaņojuu Lipušku ciea teritorijas robežas aiņai. DAP ( Nr. 4.8/936/2020-N), izvērtējot iesnieguā sniegto un DAP rīcībā esošo inforāciju, konstatēja, ka paredzētie teritorijas plāna grozījui Lipušku ciea teritorijai skar Rāznas Nacionālā parka divas funkcionālās zonas dabas parka un neitrālo zonu. Rāznas Nacionālā parka likua 7. un 8. pants nosaka, ka dabas parka zona (7. pants) izveidota, lai nodrošinātu atpūtai un tūrisa pieērotas vides saglabāšanu, dabu saudzējošu sainiekošanas etožu pielietojuu, kā arī lai saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un saazinātu antropogēno ieteki uz dabas liegua zonu. Neitrālā zona (8. pants) izveidota, lai veicinātu nacionālajā parkā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, saglabātu novada raksturīgo ainavu un arhitektūru. Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta īpašus Stirnas (kadastra Nr ) pašreiz atrodas Rāznas Nacionālā parka divās funkcionālajās zonās dabas parka un neitrālajā zonā. Veicot plānotos teritorijas plānojua grozījuus, viss īpašus tika iekļauts Lipušku ciea teritorijā, kas ietilpst Rāznas Nacionālā parka neitrālajā zonā, līdz ar to ainīsies īpašuā veicao darbību nosacījui atbilstoši Ministru kabineta noteikuu Nr.447 Rāznas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izantošanas noteikui V nodaļai, kas regulē darbības neitrālajā zonā. Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēā Ozols esošo inforāciju īpašuā Stirnas (kadastra Nr ) nav norādītas Ministru kabineta noteikuu Nr. 396 Noteikui par īpaši aizsargājao sugu un ierobežoti izantojao īpaši aizsargājao sugu sarakstu 1. un 2.pielikuā iekļautās īpaši aizsargājaās sugas un Ministru kabineta noteikuos Nr. 350 Noteikui par īpaši aizsargājao biotopu veidu sarakstu inētie biotopi. Līdz ar to secinās, ka īpašua iekļaušana neitrālajā zonā, kur noteikti azāk stingri dabas aizsardzības nosacījui plānoto darbību veikšanai, neradīs negatīvu ieteki uz teritorijas dabas vērtībā. Ņeot vērā iepriekš inēto un paatojoties uz Ministru kabineta noteikuu Nr. 628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63. punktu, DAP inforēja, ka neiebilst Rēzeknes novada teritorijas plānojua ietvaros paredzētajai Lipušku cieu teritorijas robežu aiņai ĪADT Rāznas Nacionālajā parkā. Secinās, ka teritorijas plānojua priekšlikua Lipušku ciea robežas grozīšanai nav negatīvas ietekes uz vidi un ĪADT. 41 lappuse

42 No Čornajas ciea teritorijas plānots izslēgt Puncuļu kapu teritoriju (kadastra Nr ). Teritorijas plānojuā noteikts funkcionālais zonējus Dabas un apstādījuu teritorija (DA2), zees vienība atrodas Rāznas Nacionālajā parka neitrālajā zonā. Atbilstoši pieejaajai publiskajai inforācijai tajā nav konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. Tā kā Čornajas cies atrodas ĪADT - Rāznas Nacionālajā parkā, Rēzeknes novada pašvaldība ( , Nr.4.17/461) lūdza DAP atbilstoši Ministru kabineta noteikuu Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63.punkta, sniegt saskaņojuu Čornajas ciea teritorijas robežas aiņai. DAP ( Nr. 4.8/936/2020-N), izvērtējot iesnieguā sniegto un DAP rīcībā esošo inforāciju, konstatēja, ka paredzētie teritorijas plāna grozījui Čornajas ciea teritorijai skar Rāznas Nacionālā parka neitrālo zonu. Rāznas Nacionālā parka likua 8.pants nosaka, ka neitrālā zona izveidota, lai veicinātu nacionālajā parkā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, saglabātu novada raksturīgo ainavu un arhitektūru. Rēzeknes novada Čornajas pagasta īpašus Puncuļu kapi (kadastra Nr ) pašreiz atrodas Čornajas ciea teritorijā, kas ietilpst Rāznas Nacionālā parka neitrālajā zonā. Izslēdzot Puncuļu kapu teritoriju no Čornajas ciea teritorijas, tā tiks iekļauta Rāznas Nacionālā parka dabas parka zonas teritorijā. Ņeot vērā, ka kapsētas teritorijas plānojua kontekstā ir Dabas un apstādījuu teritorija (DA2), ko nosaka, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves, to atrašanās Rāznas Nacionālā parka dabas parka zonā nav pretrunā ar Rāznas Nacionālā parka likua 7. pantā noteikto dabas parka zonas definīciju. Ņeot vērā iepriekš inēto un paatojoties uz Ministru kabineta noteikuu Nr. 628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63. punktu, DAP inforēja, ka neiebilst Rēzeknes novada teritorijas plānojua ietvaros paredzētajai Čornajas cieu teritorijas robežu aiņai ĪADT Rāznas Nacionālajā parkā. Secinās, ka teritorijas plānojua priekšlikua izslēgt no Čornajas ciea Punčuļu kapus nav negatīvas ietekes uz vidi un ĪADT. Pozitīvi ir jāatzīē, ka salīdzinoši ar iepriekšējo plānošanas periodu (spēkā esošo teritorijas plānojuu), lauku teritorijā vairs netiek plānotas blīvas apbūves teritorijas, tajā skaitā Savrupāju dzīvojaās apbūves teritorijas (DzS2), Jauktas apbūves teritorijas (J-1) un Lauku zees ar atļautā azākā (0,5 ha) zees vienībā (L-3) pie Rāznas ezera. TIAN iekļauti nosacījui intensīvas ežsainiecības un apežošanas ierobežošanai, kā arī neattīrītu notekūdeņu noplūdes nepieļaušanai Rāznas ezerā, kas ir būtiskākie Rāznas Nacionālā dabas parka dabas vērtības apdraudošie faktori. Rāznas ezera un tās apkārtnes ainava noteikta kā ainaviski augstvērtīga ainavu (TIN5 teritorija) ar specifiskie aprobežojuie sainieciskajai darbībai un apbūvei. Rāznas ezera noteiktas publiskās piekļuves vietas gājējie un rieņbraucējie (teritorijas ar īpašie noteikuie TIN12). Atbilstoši pieejaajai publiskajai inforācijai, TIN12 teritorijās nav konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. Jāatzīē, arī ka jaunveidojaā zees vienībā, neatkarīgi no teritorijas plānojua zonējua veida, iniālā platība ir atbildoši ĪADT noratīvo aktu prasībā. Rāznas ezera teritorijas plānojuā noteikta un attēlota virszees ūdensobjekta aizsargjosla lauku teritorijā 500 vai visas applūstošās teritorijas platuā, Čornajas, Zosnas un Lipušku cieos aizsargjosla 10 vai visas applūstošās teritorijas platuā. Izanalizējot grafiskajā daļā noteiktās plānotās teritorijas izantošanas, TIAN iekļautos nosacījuus to izantošanai, var uzskatīt, ka teritorijas plānojua īstenošana neradīs būtiskāku ieteki uz Rāznas Nacionaļajā parkā esošajā dabas un ainaviskā vērtībā, kā šobrīd, bet papildus ir iekļauti nosacījui negatīvo ietekju azināšanai. 42 lappuse

43 DABAS PARKS ADAMOVAS EZERS Dabas parks atrodas Rēzeknes novada Vērēu pagastā ar platību 779 ha. Nozīīga eitrofo ezeru aizsardzības teritorija. Kā dabas parka vērtības ir lielāki eža asīvi, nelieli eža puduri, kā arī lauksainiecības zeju ija, veido Latvijas augstieņu ainavai raksturīgo ozaīkveidīgo ainavu. Nozīīga eitrofo ezeru aizsardzības teritorija. Ezers un ta apkārt esošā teritorija ir laba barošanās vieta vairākā sikspārņu sugā, šajā apkārtnē sastopaa Eiropas nozīes suga dīķa naktssikspārnis. Sastopai Eiropas nozīes aizsargājai biotopi dabīgi eitrofi ezeri ar iegriušo ūdensaugu un peldaugu augāju, elnalkšņu staignāji, boreālie eži, jaukti platlapju eži. Dabas parka nav Individuālie aizsardzības un izantošanas noteikui vai dabas aizsardzības plāns. Saskaņā ar ar Ministru kabineta noteikuie Nr. 264 Īpaši aizsargājao dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izantošanas noteikui, dabas parkā zees vienību sadalīšana atļauta tikai gadījuos, ja eža zeēs katras atsevišķās zees vienības platība pēc sadalīšanas nav azāka par 10 ha, bet lauksainiecībā izantojaās zeēs un pārējās zeēs azāka par 3 ha. Šis nosacījus neattiecas uz zees vienībā, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženiertīklu būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījuus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuā, kā arī uz gadījuie, ja no īpašua tiek atdalīta zees vienība ar dzīvojaā un sainiecības ēkā, pagalu un zei, kas nepieciešaa sainiecības uzturēšanai. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI DABAS PARKA ADAMOVAS EZERS TERITORIJĀ Rēzeknes novada teritorijas plānojua risinājui dabas parka Adaovas ezers teritorijā paredz saglabāt dabā esošo pašreizējo teritorijas izantošanu jeb funkcionālo zonējuu Ūdens teritorijas (Ū), Lauksainiecības teritorijas (L) un Mežu teritorijas (M), kā arī jau esošās vēsturiskās apbūves teritorijas Savrupāju apbūves teritorijas (DzS), Publiskās apbūves teritorijas (P, P1), Lauksainiecības teritoriju (L1) cieā Adaova. Ārpus Adaovas ciea centra teritorijas tiek plānotas Lauksainiecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M), Dabas un apstādījuu teritorija (DA2), DA1 Loboržu uižas parks, Dabas un apstādījuu teritorija (DA2) esošā kapsēta. Teritorijas plānojua risinājui iekļauj priekšlikuu Adaovas ciea teritorijas robežas grozīšanai dabas parka Adaovas ezers teritorijā. Teritorijas plānojua risinājui iekļauj priekšlikuu Adaovas ciea teritorijas robežas grozīšanai, izslēdzot no ciea teritorijas zieeļu daļas nekustaos īpašuus Melnalkšņi (kadastra Nr ), Alverstone (kadastra Nr ) un Ezerala (kadastra Nr ) (1.0 redakcijas risinājus, saglabāts 2.0 un 3.0 redakcijās) un iekļaujot ciea teritorijā zees vienību ar kadastra apzīējuu (papildināts 2.0 redakcijā, saglabāts 3.0 redakcijā). Teritorijas plānojua 1.redakcijas risinājui no Adaovas ciea teritorijas robežas izslēdza nekustaos īpašuus Melnalkšņi (kadastra Nr ), Alverstone (kadastra Nr ) un Ezerala (kadastra Nr ). Tā kā cies atrodas ĪADT - dabas parkā Adaovas ezers Rēzeknes novada pašvaldība ( , Nr.4.17/461) lūdza Dabas aizsardzības pārvaldi (turpāk DAP) atbilstoši Ministru kabineta noteikuu Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63.punkta, sniegt saskaņojuu Adaovas ciea teritorijas robežai. DAP ( Nr. 4.8/936/2020-N), izvērtējot iesnieguā sniegto un DAP rīcībā esošo inforāciju, konstatēja, ka Rēzeknes novada Vērēu pagasta īpašui Melnalkšņi (kadastra Nr ), Alverstone (kadastra Nr ) un Ezerala (kadastra Nr ) ietilpst ĀDT dabas parkā Adaovas ezers, ka nav noteikts funkcionālais zonējus. Minēto īpašuu izslēgšana no Adaovas ciea teritorijas neaina to atrašanās faktu aizsargājaā dabas teritorijā. Ņeot vērā iepriekš inēto un paatojoties uz Ministru kabineta noteikuu Nr. 628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63. punktu, DAP inforēja, ka neiebilst 43 lappuse

44 Rēzeknes novada teritorijas plānojua 1.0 redakcijas ietvaros paredzētajai Adaovas cieu teritoriju robežu aiņai dabas parkā Adaovas ezers. Ņeot vērā Teritorijas plānojua 1.0 redakcijas publiskās apspriešanas laikā saņeto priekšlikuu, teritorijas plānojua 2.0 un 3.0 redakcijā Adaovas ciea teritorijā iekļauta arī zees vienība līdz ūdens teritorijai ar kadastra apzīējuu , noteikts funkcionālais zonējus Lauksainiecības teritorijas (L1). Atbilstoši pieejaajai publiskajai inforācijai, ciea pievienotajā īpašua daļā nav konstatēti ES nozīes biotopi un bioloģiski vērtīgie zālāji. Netiek paredzēta blīvas apbūves veidošana. Ņeot vērā, ka cies atrodas ĪADT - dabas parkā Adaovas ezers Rēzeknes novada pašvaldība ( , Nr.4.17/1369) lūdza Dabas aizsardzības pārvaldi (turpāk DAP) atbilstoši Ministru kabineta noteikuu Nr.628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63.punkta, sniegt saskaņojuu Adaovas ciea teritorijas robežai. DAP ( Nr. 4.8/3103/2020-N), izvērtējot iesnieguā sniegto un DAP rīcībā esošo inforāciju, konstatēja, ka Rēzeknes novada Vērēu pagasta zees vienība ar zees vienības apzīējuu ietilpst ĪADT - dabas parkā Adaovas ezers, ka nav noteikts funkcionālais zonējus. Minētā īpašua iekļaušana Adaovas ciea teritorijā neaina tā atrašanās faktu aizsargājaā dabas teritorijā. Ņeot vērā iepriekš inēto un paatojoties uz Ministru kabineta oktobra noteikuu Nr. 628 Noteikui par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokuentie 63. punktu, DAP inforēja, ka neiebilst Rēzeknes novada teritorijas plānojua 2.0 redakcijas ietvaros paredzētajai Adaovas ciea teritorijas robežu aiņai īpaši aizsargājaā dabas teritorijā - dabas parkā Adaovas ezers. Secinās, ka teritorijas plānojua priekšlikua Adaovas ciea robežas aiņai nav negatīvas ietekes uz vidi un ĪADT. TIAN iekļauti nosacījui intensīvas ežsainiecības un apežošanas ierobežošanai, kas ir nozīīgs dabas parka dabas vērtības apdraudošs faktors. Adaovas ezera un tās apkārtnes ainava noteikta kā ainaviski vērtīga ainavu telpa (TIN5 teritorija) ar specifiskie aprobežojuie sainieciskajai darbībai un apbūvei. Adaovas ezera teritorijas plānojuā noteikta un attēlota virszees ūdensobjekta aizsargjosla lauku teritorijā - 300, cieā Adaova Izanalizējot grafiskajā daļā noteiktās plānotās teritorijas izantošanas, TIAN iekļautos nosacījuus to izantošanai, var uzskatīt, ka teritorijas plānojua īstenošana neradīs būtiskāku ieteki uz dabas parkā Adaovas ezers esošajā dabas un ainaviskā vērtībā, kā šobrīd, bet papildus ir iekļauti nosacījui negatīvo ietekju azināšanai. DABAS LIEGUMS LUBĀNA MITRĀJS Teritorija atrodas Rēzeknes novada Nagļu un Gaigalavas pagastā, liegua platība ir ha. Dabas lieguā tiek apvienoti 12 jau esoši dabas liegui (Bērzpils purvs, Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagažas-Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrunieku purvs, Seldžu ozolu audze un Audīles ežs), papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezera pieguļošas teritorijas. Dabas liegus Lubāna itrājs izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzees itrāju kopleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīes dabas koplekss ar izcilu nozīi daudzu īpaši aizsargājao sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajā caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietā valstī, kā arī viena no piecā labākajā ligzdošanas vietā 29 Eiropas īpaši aizsargājaā putnu sugā azaja ērgli, jūras ērgli, zieeļu gulbi, griezei, ķikuta u.c., tajā sastopaas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Kopuā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tā 185 šeit ligzdo. 44 lappuse

45 Latvijas lielākais ezers Lubāns ir biotopa Dabīgi eitrofi ezeri ar iegriušo ūdensaugu un peldaugu augāju atradne, kurā sastopai azlēpe (Hydrocharis orsus-ranae), skaujošā glīvene (Potaogeton perfoliatus), spožā glīvene (Potaogeton lucens), u.c. Lubāna itrāja kopleksā ietilpst arī daudz aizsargājau biotopu upju palieņu pļavas, neskarti augstie purvi, purvaini eži, boreālie (zieeļu) eži, elnalkšņu staignāji un parkveida pļavas u.c. Dabas liegua nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, bet ir individuālie aizsardzības un izantošanas noteikui. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI DABAS LIEGUMA LUBĀNA MITRĀJS TERITORIJĀ Rēzeknes novada teritorijas plānojua risinājui dabas liegua Lubāna itrājs teritorijā paredz saglabāt dabā esošo pašreizējo teritorijas izantošanu jeb funkcionālo zonējuu - Ūdens teritorijas (Ū), Lauksainiecības teritorijas (L) un Mežu teritorijas (M). Neitrālajā zonā ūdenstūrisa attīstības centra Bāka teritorija noteikta kā Publiskās apbūves teritorija (P). Cieu teritorijas un blīvas apbūves teritorijas dabas liegua teritorijā netiek plānotas. Dabas liegua teritorija robežojas ar Nagļu ciea teritoriju. Lubāna ezera teritorijas plānojuā noteikta un attēlota virszees ūdensobjekta aizsargjosla lauku teritorijā 500 vai visas applūstošās teritorijas platuā. Miniālā jaunveidojao zees vienību platība īpaši aizsargājaās dabas teritorijās saskaņā ar šo dabas liegua Lubāna itrājs individuālajie aizsardzības un izantošanas noteikuie. Teritorijas apsainiekošanā ieteicas arī ievērot dabas, kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību saglabāšanu. Teritorijas plānojuā Lubāna itrāja ainavu noteikta kā ainaviski vērtīga ainavu telpa (TIN5 teritorija) ar specifiskie aprobežojuie sainieciskajai darbībai un apbūvei. Izanalizējot grafiskajā daļā noteiktās plānotās teritorijas izantošanas, TIAN iekļautos nosacījuus to izantošanai, var uzskatīt, ka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuenta īstenošana neradīs būtisku ieteki uz dabas lieguā Lubāna itrājs esošajā dabas un ainaviskā vērtībā. DABAS LIEGUMS GAIĻU KALNS Teritorijas platība ir 2 ha un tā atrodas Rēzeknes novada Lendžu pagastā. Teritorija izveidota, lai aizsargātu vairākas lielas un īpatnējas Zviedrijas kadiķa audzes, kas ir arī ES Biotopu direktīvas 1.pielikua biotops - kadiķu audzes kaļķainās pļavās. Dabas liegua nav Individuālie aizsardzības un izantošanas noteikui vai dabas aizsardzības plāns. Saskaņā ar ar Ministru kabineta noteikuie Nr. 264 Īpaši aizsargājao dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izantošanas noteikui, dabas lieguā zees vienību sadalīšana atļauta tikai gadījuos, ja katras atsevišķās zees vienības platība pēc sadalīšanas nav azāka par 10 ha. Šis nosacījus neattiecas uz zees vienībā, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženiertīklu būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījuus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuā, kā arī uz gadījuie, ja no īpašua tiek atdalīta zees vienība ar dzīvojaā un sainiecības ēkā, pagalu un zei, kas nepieciešaa sainiecības uzturēšanai. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI DABAS LIEGUMA GAIĻU KALNS TERITORIJĀ Rēzeknes novada teritorijas plānojua risinājui dabas liegua Gaiļu teritorijā paredz saglabāt dabā esošo pašreizējo teritorijas izantošanu jeb funkcionālo zonējuu - Lauksainiecības teritorijas (L) un Mežu teritorijas (M). 45 lappuse

46 Izanalizējot grafiskajā daļā noteiktās plānotās teritorijas izantošanas, TIAN iekļautos nosacījuus to izantošanai, var uzskatīt, ka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuenta īstenošana neradīs būtisku ieteki uz dabas lieguā Gaiļu kalns esošajā dabas un ainaviskā vērtībā. 46 lappuse

RĒZEKNES NOVADA DOME REĢ.NR Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, Tel ; , Fax , e pasts:

RĒZEKNES NOVADA DOME REĢ.NR Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, Tel ; , Fax , e pasts: RĒZEKNES NOVADA DOME REĢ.NR.90009112679 Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, Tel. 646 22238; 646 22231, Fax. 646 25935, e pasts: info@rezeknesnovads.lv Informācija internetā: http://www.rezeknesnovads.lv

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1  redakcija.doc Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PRETPLŪDU PASĀKUMI ŪDENSMALU LABIEKĀRTOŠANĀ Pārskats veikts Publisko un privāto partnerattiecību biedrības Zied zeme projektā Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

ĀDAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA VIDES PĀRSKATS SAGATAVOTS IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA IETVAROS Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība Izp

ĀDAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA VIDES PĀRSKATS SAGATAVOTS IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA IETVAROS Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība Izp ĀDAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA VIDES PĀRSKATS SAGATAVOTS IETEKMES UZ VIDI STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA IETVAROS Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība Izpildītājs: SIA Reģionālie projekti 2017 1 SATURS ATTĒLU

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

RĒZEKNES NOVADA DOME REĢ.NR Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, Tel ; , Fax , e pasts:

RĒZEKNES NOVADA DOME REĢ.NR Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, Tel ; , Fax , e pasts: RĒZEKNES NOVADA DOME REĢ.NR.90009112679 Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, Tel. 646 22238; 646 22231, Fax. 646 25935, e pasts: info@rezeknesnovads.lv Informācija internetā: http://www.rezeknesnovads.lv

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MEŽAPARKS IZSTRĀDES PAMATOJUMS TERITORIJAS SITUĀCIJAS UN PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS Plānojamās teritorijas novietne Nekustamā īpašuma Mežaparks, Tīnūžu

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 02.02.16. Saturs Kas ir dabas aizsardzības plāns (DA plāns)? Kas ir sabiedriskā apspriešana? Aizsargājamo

Sīkāk

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode] Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...

Sīkāk

IEVADS

IEVADS SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012.

APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012. APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums 2014. 2026. gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012. SATURS Ievads... 3 1. Aizsargjoslu likumā un Virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR

Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR Varakļānu novada pašvaldība APSTIPRINĀTS: Ar Varakļānu novada pašvaldības 2012. gada.decembra sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr...,. ) I. daļa Paskaidrojuma raksts 1. redakcija 2012. septembris Varakļānu

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsētas dome 2019 Saturs Informācija par lokālplānojuma

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna 2016.-2021. gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu risku pārvaldības plāna 2016.-2021. gadam VIDES PĀRSKATS

Sīkāk

STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi fi

STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi fi STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 2012. 2023.GADAM Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi finansē Eiropas Sociālais fonds projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/059/034

Sīkāk

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Lēmums Nr.1 2019.gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par lēmumu izpildi. Pamatojoties uz 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1511 nolikums

Sīkāk

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: , E-pasts:

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: , E-pasts: VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: +371 64123834, E-pasts: vidzeme@mantojums.lv, www.mantojums.lv 27.02.2014. Nr.14.4-07/78

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME SAISTOŠIE NOTEIKUMI 2013.gada 17.oktobrī Nr. 73 Jūrmalā (protokols Nr.25, 40.punkts) Par augstas detalizācij

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME SAISTOŠIE NOTEIKUMI 2013.gada 17.oktobrī Nr. 73 Jūrmalā (protokols Nr.25, 40.punkts) Par augstas detalizācij LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME SAISTOŠIE NOTEIKUMI 2013.gada 17.oktobrī Nr. 73 Jūrmalā (protokols Nr.25, 40.punkts) Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites un maksas kārtību

Sīkāk

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts:

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts: KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90009114171 Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis 64207690, fakss 64207688, e-pasts: info@kocenunovads.lv PUBLISKO IEPIRKUMU KOMISIJA Kocēnu

Sīkāk

RĒZEKNES NOVADA DOME REĂ. NR Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV 4601, Tel ; , Fax , E pasts: Info

RĒZEKNES NOVADA DOME REĂ. NR Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV 4601, Tel ; , Fax , E pasts: Info RĒZEKNES NOVADA DOME REĂ. NR.90009112679 Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV 4601, Tel. 646 22238; 646 22231, Fax. 646 25935, E pasts: info@rdc.lv Informācija Internetā: http://www.rdc.lv ĀRKĀRTAS SĒDES

Sīkāk

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju

Sīkāk

2

2 2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas

Sīkāk

atzinums_Bikernieku79-saskanosanai

atzinums_Bikernieku79-saskanosanai ATZINUMS PAR IETEKMI UZ VIDI UN IEDZĪVOTĀJU SADZĪVES APSTĀKĻIEM DAUDZDZĪVOKĻU MĀJA AR TRANSPORTLĪDZEKĻU NOVIETNI Rīgā, Biķernieku ielā 79A 2013. gada novembris 2 Atzinums par ietekmi uz vidi un iedzīvotāju

Sīkāk

Microsoft Word - 6.pielikums.Priekšlikumi un institūciju atzinumi

Microsoft Word - 6.pielikums.PriekÅ¡likumi un institÅ«ciju atzinumi Atzinuma /iesnieguma iesniedzējs Inese Silamiķele Pēteris Strancis Arhitekts, Mag.geogr., Jaunciema gatves 47b iedzīvotājs Dabas aizsardzības pārvalde Atzinuma /Iesnieguma Nr., datums Epasta priekšlikums

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx 1 APSTIPRINĀTS akciju sabiedrības "LatRailNet" 2018.gada 11.decembra valdes sēdē prot. Nr. JALP-1.2./71-2018 NOTEIKUMI Rīgā 2018.gada 11.decembrī Nr. JALP-7.6./05-2018 Grozījumi AS "LatRailNet" 2016.gada

Sīkāk

• ATKLĀTS KONKURSS saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība 2.1.apakšnodaļu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša

Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāšanas un transportēšanas rezultātā. Piesārņojuma izplatība

Sīkāk

LĒMUMS Garkalnes novadā 2015.gada 31.martā Protokols Nr.3 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir iz

LĒMUMS Garkalnes novadā 2015.gada 31.martā Protokols Nr.3 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir iz 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir izskatījusi A. B. 2015.gada 26.marta iesniegumu par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese).

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Latvijas Universitāte LU 75. zinātniskā konference Sekcija Ģeomātika DRONU / BEZPILOTA LIDAPARĀTU IZMANTOŠANAS TIESISKAIS ASPEKTS Artis Markots ĢIS ražošanas vadītājs SIA METRUM Jomu regulējošie normatīvie

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

RNP_

RNP_ Rāznas Nacionālais parks kādi esam? Teritorija pētīta Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! Neietekmēs, neitrāli, cerības Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! 3 rajonu un 8 pagastu vietā = 3

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss , Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss ,   Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss +371 65324573, www.aglona.lv Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2. APSTIPRINĀTI Aglonas novada domes

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums lokālplānojumam zemesgabalam Vārnukrogs 1801 Jūrmalā kadastra numurs Valdis Felsbergs, M.Sc.Env

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums lokālplānojumam zemesgabalam Vārnukrogs 1801 Jūrmalā kadastra numurs Valdis Felsbergs, M.Sc.Env Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums lokālplānojumam zemesgabalam Vārnukrogs 1801 Jūrmalā kadastra numurs 13000011801 Valdis Felsbergs, M.Sc.Env., 29277744, valdis@felsbergs.lv 2019. gada marts Saturs

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

1

1 PASKAIDROJUMA RAKSTS IEVADS Detālplānojuma izstrāde Garkalnes novada, Berģu zemes vienībām Lietus ielā 12, kadastra apzīmējums 8060 011 0244, un Saktas, kadastra apzīmējums 8060 011 0245 uzsākta pamatojoties

Sīkāk

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU

Sīkāk

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67 BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

Pārskats par padarīto kultūras nodaļas darbu 2016.gadā Rēzeknes novada kultūras infrastruktūru veido 27 kultūras/tautas nami, Stoļerovas saietu nams,

Pārskats par padarīto kultūras nodaļas darbu 2016.gadā Rēzeknes novada kultūras infrastruktūru veido 27 kultūras/tautas nami, Stoļerovas saietu nams, Pārskats par padarīto kultūras nodaļas darbu 2016.gadā Rēzeknes novada kultūras infrastruktūru veido 27 kultūras/tautas nami, Stoļerovas saietu nams, Sakstagala un Gaigalavas sabiedrisko aktivitāšu centri,

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_26

LEMUMS_GND_2015_26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP RĪGAS PILSĒTAS BŪVVALDE Reģistrācijas Nr.LV90002719440, Amatu iela 4, Rīga, LV-1050, tālrunis 67105800, fakss 67012805 e-pasts: buvvalde@riga.lv, www.rpbv.lv Rīgā 18.07.2014. Nr. BV-14-8692-nd Uz Uz 02.12.2013.

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS 1 Detalizēti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI A. Detālplānojuma teritorijas atļautā izmantošana 1. Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

OZOLNIEKU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 O

OZOLNIEKU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 O OZOLNIEKU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90000015486 Stadiona iela 10, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 ozolnieki@ozolnieki.lv Ozolnieku novada teritorijas plānojums 2019.-2033.gadam

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Piesārņojuma izkliedes datormodeļa izstrāde Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai Ventspi

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Piesārņojuma izkliedes datormodeļa izstrāde Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai Ventspi SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Piesārņojuma izkliedes datormodeļa izstrāde Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai Ventspilī ietvaros Projekta atskaite Rīga, 2011. gada jūlijs

Sīkāk

Microsoft Word - DAP_Razna_14_11_2006.doc

Microsoft Word - DAP_Razna_14_11_2006.doc KOPSAVILKUMS...2 1. TERITORIJAS APRAKSTS...6 1.1. Vispārēja informācija par teritoriju...6 1.1.1. Atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātes...6 1.1.2. Teritorijas zemes lietojumu veidu raksturojums...7

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Ietekmes uz vidi novērtējums starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz gadam Ietekmes uz vidi novērtējuma starptau

Ietekmes uz vidi novērtējums starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz gadam Ietekmes uz vidi novērtējuma starptau Ietekmes uz vidi novērtējuma starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz 2020. gadam ziņojums 2015. gada maijs Eiroprojekts, 2015 1 Saturs Saturs... 2 Saīsinājumi... 5 Ievads...

Sīkāk

Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējās situācijas raksturojums Apstiprināts ar Stopiņu novada domes 10.04.2019.sēdes lēmumu, protokols nr. 49.,4.8.p, Par Stopiņu novada attīstības programmas 2019. 2025. gadam apstiprināšanu STOPIŅU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2019.

Sīkāk

VIRGAS PAG TP PR

VIRGAS PAG TP PR Apstiprināts Virgas pagasta 2007. gada 28. marta padomes sēdē /Protokols Nr.4, p.1.12 / Virgas pagasta padomes priekšsēdētāja /R.Balode/ Virgas pagasta teritorijas plānojums 2006-2018.g. Paskaidrojuma

Sīkāk

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsētas dome 2019 1 Saturs Informācija par lokālplānojuma

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar I invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_27

LEMUMS_GND_2015_27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

Projekts

Projekts VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,

Sīkāk

[Type here] Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. Iesnieguma datums Lietas Nr

[Type here] Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. Iesnieguma datums Lietas Nr Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. esnieguma datums Lietas Nr. 1. 03.01.2017. 3.5.10/01-PR2017 BS-23664-173 2. 06.01.2017. 3.5.10/02-PR2017

Sīkāk

ParskatsParKvotamAtbrivosanas2009

ParskatsParKvotamAtbrivosanas2009 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2009. gadā I. ZiĦas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds AS Rēzeknes siltumtīkli 1.2. adrese Rīgas iela 1, Rēzekne, LV 4601 1.3. tālruħa

Sīkāk