(Nr. 5/2014) REMONTI 2014. GADĀ: IELAS, SKOLAS, PAGALMI BRĪVĀ LAIKA AKTIVITĀTES BĒRNIEM VASARĀ
VĀRDS SATURS 2014. GADA BUDŽETS: KAM TIKS TĒRĒTS PAPILDU FINANSĒJUMS 4. lpp. VASARA PILSĒTĀ VASARAS ATPŪTAS IESPĒJAS BĒRNIEM JUGLĀ BŪS JAUNA PROMENĀDE KĀPĒC RĪGAS ŪDENS PAAUGSTINA TARIFUS? АTSPĒRIENS ATBALSTS UZŅĒMĒJIEM PILSĒTA GAIDA IDEJAS SALU TILTS: REKONSTRUKCIJA SĀKUSIES REMONTI 2014. GADĀ: PAGALMI, IELAS, SKOLAS 7. lpp. 8. lpp. 10. lpp. 12. lpp. 14. lpp. 16. lpp. 17. lpp. Aleksandra Gluhiha, Rīga.lv galvenā redaktore Ja patlaban Jūs turat rokās šo izdevumu, tad vasaru, gluži tāpat kā es, pavadāt pilsētā. Par laimi, tas nebūt nav iemesls slīgt grūtsirdībā. Līgo vakaru nosvinēt ar visiem šo svētku obligātajiem atribūtiem alu, sieru un Līgo dziesmām būs iespējams tepat Rīgas centrā, Krastmalā. Turklāt der paturēt prātā, ka 23. un 24. jūnijā sabiedrisko transportu, kā jau ierasts, varēs izmantot bez maksas! Bet Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss rīdziniekiem dāvinās tik piesātinātu kultūras pasākumu programmu, ka tās izklāsts tikai ar grūtībām bija ietilpināms tam paredzētajā žurnāla atvērumā. Protams, arī šovasar neiztiksim bez tradicionālajiem garastāvokļa bojātājiem karstā ūdens atvienošanas (Rīgas siltums jau iepriekš atvainojas par sagādātajām neērtībām un dara zināmu precīzu siltummezglu pārbaudes grafiku) un satiksmes sastrēgumiem sezonālo remontu dēļ (norādījumi, kā tiks organizēta satiksme Salu tilta renovācijas laikā, ir sniegti 16. lappusē). Autovadītājiem droši vien būs interesanti uzzināt arī to, kuros pagalmos šogad plānots ceļu seguma remonts, saraksts ar adresēm publicēts laikraksta vidū. Un neaizmirstiet, ka mikrorajonu izvēle notiek rotācijas kārtībā ja nīstās bedres zem jūsu loga šīs vasaras remontu grafikā nav atrodamas, tās pavisam noteikti iekļaus kādā no nākamajiem. Bez ievērības neesam atstājuši arī pilsētas pludmales. Rīga.lv žurnālisti turp devās kopā ar pašvaldības glābšanas staciju darbinieku patruļu cerībā, ka viņu stāstījums liks pilsētniekiem atcerēties par drošības noteikumiem, atpūšoties pie ūdens. Tiem rīdziniekiem, kuriem vasara ir profesionālās un radošās izpausmes laiks, būtu vērts izlasīt rakstu par uzņēmējdarbības atbalsta programmu Atspēriens. Šis pašvaldības dibinātais grantu konkurss jau palīdzējis desmitiem jauno uzņēmēju sākt savus oriģinālos projektus. Pretendentu pieteikumu pieņemšana nākamajam konkursam notiks rudenī. Bet, lai Jums nevajadzētu izšķiest tik vērtīgo laiku, vasaras tveicē nīkstot apnicīgās rindās pie dažādu iestāžu kabinetiem, mēs esam sagatavojuši špikeri saziņai ar pašvaldības iestādēm. Tajā ir apkopoti tālruņu numuri un interneta vietņu adreses, lai nekādas sadzīves problēmas nevarētu sabojāt Jūsu vasaras atpūtu. VIENA DIENA KOPĀ AR ŪDENS POLICIJU PAR RĪGAS TIRGU VĒSTURI Rīgas pašvaldības laikraksts. Izdevējs: nodibinājums Riga.lv, Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539. Reģistrācijas apliecības Nr. 000740232. Tirāža: 310 000 eks. 20. lpp. 24. lpp. Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centri Bezmaksas informatīvais tālrunis: 80000800 Filiāļu adreses: 1. Centra rajons Kungu ielā 7/9, LV-1050. 2. Vidzemes priekšpilsēta Brīvības ielā 49/53, LV-1050. 3. Latgales priekšpilsēta Daugavpils ielā 31, LV-1003. 4. Kurzemes rajons Dzirciema ielā 26, LV-1007. 5. Zemgales priekšpilsēta E. Smiļģa ielā 46, LV-1002. 6. Ziemeļu rajons Rūpniecības ielā 21, LV-1045. * Katras filiāles darba laiku var uzzināt interneta vietnē www.riga.lv (sadaļā Pašvaldība/Saziņa ar pašvaldību ) Rīgas domes Labklājības departaments Tālrunis: 80005055 Adrese: Baznīcas ielā 19/23, LV-1010 www.ld.riga.lv RD Satiksmes departamenta Satiksmes vadības centrs Tālrunis: 80003600, www.rdsd.lv Rīgas satiksme Tālrunis: 80001919, www.rigassatiksme.lv Rīgas ūdens Tālrunis: 80002122, www.rigasudens.lv Rīgas siltums Tālrunis: 800 000 90, www.rs.lv Rīgas namu pārvaldnieks Tālrunis: 8900, www.rnparvaldnieks.lv Rīgas pilsētbūvnieks Tālrunis: 80008282, www.rigaspilsetbuvnieks.lv
BUDŽETS [teksts: Marija Pētermane] BĒRNI, PAGALMI, SLIMNĪCA 2014. GADA BUDŽETS: KĀ TĒRĒS NODOKĻU MAKSĀTĀJU NAUDU? Maija nogalē Rīgas dome apstiprināja 2014. gada budžeta grozījumus. Papildu finansējums piešķirts sociālajām un investīciju programmām, tostarp iekškvartālu brauktuvju remontam, jaunu grupiņu atvēršanai bērnudārzos un iekārtu iegādei Rīgas 1. slimnīcā. BĒRNUDĀRZI Lai palielinātu vietu skaitu bērnudārzos, Izglītības, kultūras un sporta departamentam piešķirti 239 000 eiro. Tas ļaus papildus atvērt 34 grupas, nodrošinot vietu 680 bērniem. Papildu grupas tiks atvērtas: Rīgas 94. vidusskolā (četras grupas, 80 vietu), Rīgas 85. vidusskolā (divas grupas, 40 vietu), Rīgas Rīnūžu vidusskolā (viena grupa, 20 vietu), ēkā Slokas ielā 130 (12 grupas, 240 vietu), ēkā Marsa gatvē 16 (11 grupas, 220 vietu) un Rīgas 80. vidusskolā (četras grupas, 80 vietu). Pedagoģiskā un saimnieciskā personāla atalgojuma nodrošināšanai jaunatvērtajās grupās būs nepieciešami vēl 506 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās arī 820 000 eiro līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem. Šī programma aizvien paplašinās ja 2013. gada decembrī Rīgas dome līdzfinansējumu maksāja par 4105 bērniem, tad šā gada martā jau par 4659 bērniem. Tiek prognozēts, ka bērnu skaits, kas apmeklē privāto dārziņu un saņem pašvaldības līdzfinansējumu, turpinās pieaugt. VASARAS NOMETNES Lai Rīgas bērni vasaras brīvlaiku pavadītu saturīgi, plānots piešķirt 129 736 eiro dažādu nometņu organizēšanai. No šīs summas 95 560 eiro veltīti pedagogu darba samaksai, bet 32 800 eiro paredzēti to nevalstisko organizāciju atbalstam, kas rīko nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām un no augsta sociālā riska ģimenēm. Pavisam kopā šovasar Rīgā ir plānota 331 nometne 12 384 bērniem. Vasaras nometņu sarakstu var apskatīt interneta vietnē www.e-skola.lv (sadaļā Aktuāli). PAGALMI Pašvaldības budžeta grozījumos iekškvartālu sakārtošanas programmai papildus piešķirti 0,56 miljoni eiro, par kuriem varēs sakārtot pagalmu brauktuves 25 adresēs Vecmīlgrāvī Martas Rinkas ielā, 1. līnijā, Kāvu ielā, Airu ielā, Palejas ielā un Kreimeņu ielā. Kopā ar budžeta grozījumiem šogad iekškvartālu sakārtošanai Rīgas dome būs atvēlējusi 6,5 miljonus eiro. RĪGAS 1. SLIMNĪCA Ar domes lēmumu 1,05 miljoni eiro tiks novirzīti Rīgas 1. slimnīcas operāciju bloka aprīkojuma un aparatūras iegādei. Par šiem līdzekļiem slimnīca iegādāsies modernu medicīnisko aprīkojumu sešām jaunā operāciju bloka zālēm un intensīvās terapijas nodaļai: Holmija lāzeru, anestēzijas mašīnu ar gāzes monitoru un monitorus pacientu vitālo funkciju novērošanai, ķirurģiskos un anestezioloģiskos sūkņus, HD (augstas izšķirtspējas) videoendoskopijas komplektu laparaskopiskām operācijām, bifāzu defibrilatoru ar monitoru un kardiostimulatoru, mākslīgās plaušas ventilācijas aparātu ar CO 2 mērījumu, infūzijas sūkņus ar piliena sensoriem, elektrokoagulatorus vispārējai ķirurģijai, ortopēdijai, ginekoloģijai un uroloģijai, ķirurģisko lāzeriekārtu vēnu operācijām, pacientu funkciju novērošanas monitorus, ar elektronisku vadības pulti regulējamas gultas, plauktu sistēmas un infūzijas pudeļu turētājus, kuri savietojami ar firmas Trilux griestu konsoli IS500, pacientu transporta ratus, instrumentu galdiņus u. c. 4 5
BUDŽETS [teksts: Marija Pētermane] SVARĪGI [teksts: Anna Liepiņa] RĪGAS BRĀĻU KAPI Budžeta grozījumos plānots mainīt darbu sarakstu, kādiem tiks izmantots Rīgas pieminekļu aģentūrai piešķirtais finansējums: 338 644 eiro būs iespējams novirzīt Rīgas Brāļu kapu ansambļa renovācijai. Tas ļaus renovēt Svētās uguns laukumu, laukumu pie noslēdzošās sienas, restaurēt mūra žogu gar Varoņu ielu un veikt citus darbus. Kopumā Rīgas Brāļu kapu ansambļa atjaunošanai Rīgas pašvaldība šogad piešķirs 665 500 eiro. PAVADI VASARAS BRĪVDIENAS LIETDERĪGI! 6 SOCIĀLO PAKALPOJUMU CENTRS Rīgas dome piešķīrusi finansējumu arī daudzfunkcionāla sociālo pakalpojumu centra izveidei Imantas 8. līnijā. Patlaban tur norit triju sociālo māju celtniecība 290 ģimenēm. Jaunais sociālo pakalpojumu centrs, kā arī plānotā veselības centra izveide palīdzēs topošajiem iemītniekiem nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru.,pēc grozījumiem Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi tiek plānoti 740,7 miljonu eiro apmērā, izdevumi 791,4 miljonu eiro apmērā. Budžeta deficīts tiek segts no iepriekšējo gadu līdzekļu uzkrājumiem.,pašvaldības pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikumi 1. aprīlī bija 71 miljons eiro. Jāuzsver, ka 2014. gada sākumā pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikumi veidoja 64,5 miljonus eiro par 10,8 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots, sagatavojot 2014. gada budžetu.,sociālo dzīvojamo māju būvniecības darbi tuvojas noslēgumam. Nākamais posms veselības centra un sociālā dienesta telpu izveide. Rīgas pilsētas pašvaldība tās teritorijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem šogad piedāvā plašu brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu: Ar pašvaldības finansiālu 1. atbalstu tiek organizētas 363 dienas un diennakts nometnes (13 783 dalībniekiem). Lielākie nometņu rīkotāji tradicionāli ir pašvaldības izglītības iestādes (314 nometnes, tostarp 87 no tām atklātās). Vienlaikus konkursa ietvaros atbalstītas 47 nevalstisko organizāciju (NVO) un triju reliģisko organizāciju rīkotās nometnes. Ņemot vērā pašvaldības budžeta pavasara grozījumos piešķirtos papildu līdzekļus, kopējais finansējums vasaras nometnēm sasniedz 580 259 eiro. Nometnes atbilst plašam bērnu un jauniešu interešu lokam, tostarp sporta, mākslinieciskās jaunrades, dabas pētniecības u. tml. Jau ceturto gadu konkursa 2. kārtībā tiek finansētas NVO rīkotās brīvā laika aktivitātes. Konkursa ietvaros ir atbalstīti 19 projekti, kas piedāvās vairāk nekā 1500 bērniem un jauniešiem dažādās pilsētas apkaimēs iesaistīties bezmaksas sporta un piedzīvojumu aktivitātēs, radošajās darbnīcās un ar pilsētvides sakārtošanu saistītajos pasākumos, kā arī iespēju izzināt pilsētu. Vasaras mēnešos turpinās 3. darbu skolās un interešu izglītības iestādēs izveidotie 22 brīvā laika centri, piedāvājot bērniem un jauniešiem iespējas saturīgai brīvā laika pavadīšanai (galda spēles, mini turnīri, radošas nodarbes u. c.). Lielākā daļa no tiem vasarā durvis vērs jau plkst. 10.00. Bērni un jaunieši vasarā darbdienās 40 izglītības iestāžu 4. sporta laukumos un sporta zālēs varēs apgūt un pilnveidot iemaņas dažādos sporta veidos, piedalīties sporta spēlēs un lokālos mini turnīros profesionālu sporta pedagogu pavadībā, izmantojot izglītības iestādēs pieejamo inventāru. Plānots, ka šajās aktivitātēs iesaistīsies apmēram 1800 jauniešu. Sadarbībā ar Nodarbinātības 5. valsts aģentūru un pašvaldības uzņēmumiem šovasar 15 17 gadu veciem pusaudžiem programmas Pusaudžu nodarbinātība ietvaros tiks piedāvātas darba iespējas. Informācija par iepriekš minētajām iespējām jauniešiem brīvā! laika pavadīšanai ir apkopota interneta vietnes www.e-skola.lv sadaļā Aktuāli. Bērni un jaunieši visu vasaru ir!! gaidīti Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs, kur tiek piedāvāta iespēja iesaistīties konkursos, viktorīnās, spēlēs un dažādās akcijās (informācija par pasākumu norises laiku un vietu ir pieejama interneta vietnē www.rcb.lv). 7
PILSĒTA [teksts: Ivars Ozoliņš] JUGLAS ZAĻĀ OĀZE,Pirmie apkārtnes labiekārtošanas rezultāti būs redzami jau šogad, pilnībā projekts tiks pabeigts līdz 2016. gada augustam. Drīz Rīgā būs par vienu sakoptu teritoriju vairāk plaša renovācija gaida Juglas promenādi, kas padarīs to par patīkamu pastaigu un atpūtas vietu. Jau šovasar šeit taps jauni spēļu un sporta laukumi, būs renovēti gājēju celiņi un uzstādīts jauns ielu apgaismojums. Visus darbus pilnībā plānots paveikt divu gadu laikā. Ērti, skaisti, droši Ideja par rīdzinieku iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu, kura atrodas tiešā ūdens tuvumā, dzima aptuveni pirms gada, kad Ziemeļu izpilddirekcijas darbinieki tikās ar rajona iedzīvotājiem, lai apzinātu viņu vēlmes un idejas. Drīz vien šī ideja guva arī Rīgas domes priekšsēdētāja atbalstu. Projekts tiks realizēts divās kārtās: šogad sāksies parka zonas labiekārtošanas darbi, nākamgad kanāla teritorijas labiekārtošanas darbi. Projekta pirmā kārta paredz labiekārtot Juglas kanāla krastu no Brīvības gatves 417A un tālāk pa Vidzemes aleju. Tiks sakārtots kanāla krasts, promenādes sākumā un beigās būs ierīkotas uzbrauktuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Celiņu izvietojums, kuri ved no 6. maršruta tramvaja apļa cauri bērzu birzij uz kanāla krastu, paliks nemainīgs. Vienīgi pastaiga pa tiem kļūs daudz baudāmāka celiņi būs glīti nobruģēti. Tā kā netālu Pāles ielā 14 atrodas Latvijas Neredzīgo biedrība, taciņu segumam tiks izmantots arī bruģis ar taktiliem elementiem. Celiņu malās tiks INTERESANTI SKAITĻI Kopā tiks uzklāti 2428 m 2 bruģa. Elektroapgaismojuma ierīkošanai tiks uzstādīti 68 stabi. uzstādīts apgaismojums, tāpēc šeit būs patīkama pastaigu vieta gan dienas, gan vakara stundās, CITI PROJEKTI Sāksies jūnijā Rīgas dome īsteno parku rekonstrukcijas projektus Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Miera parkā, kurus plānots pabeigt līdz 2015. gada vasarai. Kopējās izmaksas 9,4 miljoni eiro, no kuriem 6,4 miljoni (85%) ir ES struktūrfondu līdzekļi. Tuvākajos gados Tiek plānots labiekārtot arī Daugavas kreiso krastu, rekonstruējot promenādi gar Mūkusalas ielu divu kilometru garumā. Tiks sakārtota krastmala, tilts pāri Kīleveina grāvim, modernizētas kāpnes, izbūvēti veloceliņi. Skiču un tehniskais projekts tiks izstrādāts līdz 2015. gada 31. decembrim, šim mērķim no pilsētas infrastruktūras fonda ir piešķirti 220 545 eiro. Līdz 2015. gada beigām plānots izstrādāt Esplanādes, Viesturdārza un Kronvalda parka renovācijas skiču un tehniskos projektus. stāsta Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektors Sergejs Hristoļubovs. Gan bērniem, gan pieaugušajiem Zaļā zona kļūs vēl zaļāka. Nokaltušos kokus izcirtīs, bet to vietā iestādīs jaunus šeit zaļos kļavas, vītoli un arī lapegles. Šajā pilsētas vietā tiks iekārtots rotaļlaukums un aktīvā sporta zona, kuru trijās daļās nodalīs zaļojošs žogs, viena zona būs paredzēta pašiem mazākajiem, otra lielākiem bērniem un pusaudžiem, bet trešā senioriem. Bērnu laukumā tiks uzstādītas spilgtas rotaļu iekārtas, atsperu šūpoles dažādu dzīvnieku formā, karuseļi, smilšu kaste un galds ar krēsliem. Rotaļlaukuma gumijas pārklājums ir izvēlēts apkārtējās vides krāsā un izskatās gluži kā dabisks. Rotaļlaukums pusaudžiem būs veidots citā stilā. Te nebūs tradicionālo tornīšu un slīdkalniņu, bet gan metāla konstrukcijas un augstas izturības materiāli, kas ļaus pusaudžiem pārbaudīt savus spēkus. Jaunie alpīnisti šeit varēs trenēties pie kāpšanas sienas. Un arī mazākiem te būs, ko darīt, viņiem būs ierīkotas šūpoles. Pieaugušajiem, tostarp senioriem, būs iespēja pasportot uz trenažieriem, kā arī veikt vienkāršus vingrinājumus daudzfunkcionālajā sporta kompleksā. Šo sporta iekārtu dizains ir atturīgs un krāsas ir mierīgas, lai arī vecāki cilvēki justos patīkami. Trenažierus, kas paredzēti senioriem, varēs izmantot arī bērni. Starp citu, projekta autori izvirzījuši sev mērķi ļaut sportiskā gaisotnē sazināties un saprasties dažādu paaudžu cilvēkiem lieliska iespēja sociālajai integrācijai. Ir padomāts par visiem Rekonstrukcijas projekts paredz izveidot atpūtas zonu ar piknika galdiem un īpašiem sauļošanās krēsliem. Nav aizmirsts arī par četrkājainajiem draugiem. Suņiem būs iekārtots īpašs pastaigu laukums. Promenādes rekonstrukcijas izmaksas būs 1 071 085,95 eiro; projekta pirmā kārta izmaksās 400 tūkstošus eiro. Līdzekļi tiks piešķirti no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda. 8 9
TĒMA [teksts: Marija Pētermane] KĀPĒC RĪGAS ŪDENS PAAUGSTINA TARIFUS? KO IEGŪS PATĒRĒTĀJI? No 1. jūlija Rīgā tiek paaugstināta ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cena. Taču pat vislielākais pesimists šo sadārdzinājumu diez vai nosauktu par katastrofālu: vidusmēra ģimenei, kas mēnesī patērē piecus kubus ūdens, būs jāmaksā tikai par 1,4 eiro vairāk. Turpretim pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens beidzot varēs pievienot pilsētas ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai vēl trīs rajonus, nomainīt pusgadsimtu vecās caurules un uzbūvēt ūdens attīrīšanas staciju. Par spīti apstākļiem Pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens savu pakalpojumu cenas nav mainījis kopš 2007. gada. Savukārt energonesēju izmaksas šajā laikā ir sadārdzinājušās par 84%! Tas nozīmē, ka būtiski pieauga arī rēķini, kas bija jāmaksā uzņēmumam Rīgas ūdens. Piemēram, izmaksas par sūkņu uzturēšanu Rīgā darbojas neskaitāmi, jaudīgi dzeramā un saimnieciskā ūdens, kā arī notekūdeņu sūkņi. Tie sūknē ūdeni dienu un nakti, un ne uz mirkli nedrīkst pieļaut to apstāšanos. Taču tas, protams, prasa milzīgu enerģijas patēriņu. Uzņēmums meklēja dažādus radošus risinājumus, lai izdotos samazināt izmaksas. Piemēram, nomainīja gan fiziski, gan morāli novecojušo aparatūru, tās vietā uzstādot jaunu un energoefektīvu sistēmu. Tam uzskatāms apliecinājums ir jaunā sūkņu stacija Ķengaragā, Austuves ielā 5, kas patērē divreiz mazāk elektroenerģijas nekā līdzšinējā. Tomēr energonesēju cenu sadārdzinājums ir tikai pusbēda. Uzņēmuma kopējo izdevumu sarakstā šie izdevumi veido vien 12%. Kādi tad vēl tēriņi ir jāsedz uzņēmumam? Atbilde skanētu visi tie, kas nepieciešami, lai uzturētu darba kārtībā Rīgas ūdens milzīgo saimniecību 1400 kilometru ūdensvadu un 1000 kilometru kanalizācijas cauruļu. Liela daļa no šīm caurulēm ir ierīkotas jau padomju laikos 20. gs. 50. 70. gados un savu laiku jau sen ir nokalpojušas. Lai rīdziniekiem radītu pēc iespējas mazāk neērtību, Rīgas ūdens apgūst jaunas tehnoloģijas: cauruļvadus tagad ierīko bez tranšeju rakšanas. Šī metode ir jaunākā tendence pazemes komunikāciju remonta sfērā. Izmaksas gan ir lielākas, toties visu var paveikt daudz ātrāk, turklāt kanalizācijas sistēmas kalpošanas laiks vairākkārtīgi pieaug. Nav arī vajadzības atvienot ūdeni dzīvokļos, izrakņāt ielas un uzlauzt trotuārus, jo jaunā tehnoloģija ļauj viegli piekļūt pat grūtāk sasniedzamajām cauruļvada vietām. Laika periodā no 2014. līdz 2015. gadam Rīgas ūdens tīklu uzlabojumiem plāno atvēlēt 64 miljonus eiro, bet 2016. 2018. gadā vēl 152 miljonus eiro. Nenoliedzami, tās ir milzīgas summas. Taču, ja šie darbi netiks paveikti, būs jāatceras senā tautas gudrība par skopuli, kuram jāmaksā divreiz. Bez šiem remontiem galvaspilsētā var pienākt diena, ka ūdensvadi būtu jābūvē pavisam no jauna. Projekti, bez kuriem neiztikt Vēl vienu ailīti izdevumu sarakstā aizpilda vērienīgie projekti, kurus Rīgas ūdens nu jau vairākus gadus ir apņēmīgi īstenojis, vienlaikus noturot nemainīgus tarifus. No šādiem vērienīgiem projektiem izvairīties nav iespējams. Pirmkārt, tie patiešām ir ārkārtīgi nepieciešami. Otrkārt, šādu projektu realizācija ir Eiropas Savienības obligāta prasība. Pirmais no tādiem projektiem bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija. Šīm ietaisēm ik dienu iztek cauri 150 tūkstoši kubu kanalizācijas notekūdeņu jeb tāds ūdens daudzums, ar kuru varētu piepildīt 2500 dzelzceļa cisternu! Šie ūdeņi, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, stacijās tiek attīrīti līdz pat 97%! Jūrā ieplūst praktiski tīrs ūdens. Taču, lai tas būtu iespējams, attīrīšanas stacijās nemitīgi jāveic uzlabošanas darbi. Tikko ir beigusies modernizācija vienā iecirknī, tā uzreiz jāsāk nākamajā. 2011. gadā šeit tika sākta jaunas aerācijas sistēmas celtniecība, lai vēl vairāk samazinātu fosfora un azota līmeni attīrāmajos notekūdeņos. Taču Rīgas ūdens atrada iespējas, kā samaksāt arī par šo dārgo projektu, vienlaikus paturot tarifus nemainīgus. Rekonstrukcijas darbi norisinās jau trīs gadus un tiks pabeigti šajā vasarā. Otrs vērienīgais projekts pilsētas centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšana. Lai arī par to ir daudz rakstīts presē, tam joprojām ir grūti noticēt: patlaban, 21. gadsimtā, Latvijas galvaspilsētas teritorijā joprojām ir vietas, kur ir tādi sadzīves atribūti kā aka vai pumpis pagalmā un tā dēvētā sausā tualete. Pat nerunājot par pašu vienkāršāko komforta līmeni iedzīvotājiem, viņi ir spiesti nemitīgi uztraukties par savu veselību, jo pastāv risks saindēties ar ūdeni, kas tiek iegūts no grunts augšējiem slāņiem. Tieši šādā grunts virskārtas ūdenī nokļūst visi apkārtnes piesārņojumi. Tā notika pirms trim gadiem: dzēšot degošu angāru, kurā glabājās ķīmiskās vielas, notika kaitīgo vielu noplūde Māras dīķī un Mārupītē. Tobrīd uzņēmuma Rīgas ūdens speciālisti nemitīgi ņēma ūdens paraugus no lokālajiem avotiem, kurus izmantoja apkārtējo māju iedzīvotāji, kā arī atvēra vispārējai lietošanai pilsētas ūdensvada krānus uz ielas, lai ārkārtas apstākļos cilvēkiem būtu pieejams kvalitatīvs ūdens. Taču tā, protams, nav normāla situācija. Tāpēc 2012. gadā tika sākts projekts Rīgas ūdenssaimniecības attīstība. 4. kārta. Tā laikā pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens veica nepieciešamos darbus un pašlaik ir gatavs līdz 2014. gada beigām pilnībā pabeigt Mārupes, Bolderājas un Katlakalna pievienošanu pilsētas ūdensapgādes sistēmai (jāuzsver, ka šeit nav runa par Rīgas rajona Mārupi, bet gan par tāda paša nosaukuma administratīvo vienību Rīgā). Mārupē centralizētais tīkls tiks ierīkots 44 ielās, Katlakalnā 27 ielās, Bolderājā 33. Papildus tiks arī uzbūvētas četras sūkņu stacijas. Uzņēmums Rīgas ūdens cenšas, cik vien tas ir iespējams, saviem projektiem piesaistīt Eiropas Savienības fondus. Arī projektā Rīgas ūdenssaimniecības attīstība. 4. kārta ir piesaistīta Eiropas,Jaunie ūdens tarifi Rīgā ir vieni no zemākajiem visā valstī. Piemēram, Bauskā par vienu ūdens kubikmetru ir jāmaksā 0,86 eiro, Jūrmalā 0,90 eiro, Aizkrauklē 0,92 eiro, Saldū 0,94 eiro, Kuldīgā 1,02 eiro, Gulbenē un Tukumā 1,04 eiro. nauda, tomēr tā veido mazāk par pusi no kopējā budžeta. Kopumā projekta izmaksas ir 50 627 234 eiro, no tiem Eiropas fondu līdzfinansējums ir 20 620 150 eiro, vēl 12 836 218,44 eiro Rīgas domes līdzekļi, un 17 170 865,56 eiro maksā uzņēmums Rīgas ūdens. Līdz šim uzņēmumam ir izdevies atrast līdzekļus pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanai, nepaaugstinot tarifus. Tomēr pašlaik tas vairs nav iespējams. Trešais vērienīgais projekts ūdens atdzelžošanas stacija. Tā paredzēta artēziskā urbuma ūdens attīrīšanai, kuru uzturā lieto visi Rīgas iedzīvotāji Daugavas labajā krastā. Šis ūdens ir tīrs un garšīgs, tomēr tam piemīt viens trūkums: paaugstināts dzelzs un mangāna līmenis. Šis daudzums gan nav veselībai kaitīgs, jo ir četras reizes mazāks par pasaules veselības aizsardzības normu. Tomēr dzelžainais ūdens oksidē caurules, rada rūsas traipus santehnikai, saīsina veļas mašīnu darba mūžu. Šo iemeslu dēļ, izpildot Eiropas Savienības prasības, uzņēmums Rīgas ūdens nākamgad sāks būvēt ūdens atdzelžošanas staciju. Arī tam, saprotams, ir nepieciešami līdzekļi. Tikpat, cik divas tramvaja biļetes Uzņēmuma Rīgas ūdens pakalpojumu tarifi pieaugs par vienu trešdaļu tas izklausās diezgan būtiski, ja vien blakus netiek nolikti reālie skaitļi. Tad atklājas, ka pakalpojumu sadārdzinājums patērētājus patiesībā skars minimāli. Reālie skaitļi izskatās šādi: ūdens cena paaugstināsies līdz 0,63 eiro par kubu (tagadējā 0,51 eiro vietā), kanalizācijas pakalpojumiem līdz 0,65 eiro par kubu (tagadējā 0,51 eiro vietā). Tarifs kuba dzeramā ūdens sagatavošanai un piegādei, kā arī notekūdeņu novadīšanai uz attīrīšanas ietaisēm un notekūdeņu attīrīšana maksās 1,28 eiro par kubu (tagadējo 1,025 eiro par kubu vietā). Uzņēmuma speciālisti aplēsuši, ka kopumā vidusmēra dzīvokļu īpašniekiem, kas patērē mēnesī piecus kubus ūdens, par Rīgas ūdens pakalpojumiem būs jāmaksā vien par 1,4 eiro vairāk nekā līdz šim. Tikpat, cik maksā divi braucieni sabiedriskajā transportā! 10 11
AKTUĀLI [teksts: Ivars Ozoliņš] ATSPĒRIENS ATBALSTA PROGRAMMA UZŅĒMĒJIEM,Kas jādara, lai saņemtu programmas Atspēriens grantu? Kas var piedalīties programmā: 1) ikviena fiziska persona neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas; 2) juridiskas personas, kuru juridiskā adrese atrodas Rīgā un kuras strādā (vai arī apņemas strādāt) Rīgā. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmums nedrīkst būt vecāks par diviem gadiem. Cik daudz var saņemt: līdz 15 tūkstošiem eiro, kas ir projekta līdzfinansējums 80% apmērā. Kādam mērķim tiek piešķirts grants: iekārtu un licences iegādei, grāmatvežu un jurista pakalpojumu samaksai, mājaslapas izveidei un darbinieku apmācībai. Kā noformēt dokumentus: visa nepieciešamā informācija ir atrodama mājaslapā www.atsperiens.lv. Kur meklēt padomu: Swedbank Business Network un Rīgas domes organizētajos semināros, programmas Atspēriens mentoru klubā un Stokholmas Ekonomikas augstskolas absolventu klubā Rīgā (www.mentoruklubs.lv). Termiņš: otrs konkurss šogad tiks izsludināts rudenī. Adrese: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Grantu programma Atspēriens. Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050, Latvijā Elektroniskā pasta adrese: atsperiens@riga.lv Twitter: @atsperiens Maijā kļuva zināmi ikgadējā biznesa ideju konkursa Atspēriens 2014. gada pirmās kārtas uzvarētāji. Pirms sešiem gadiem dibinātā Rīgas domes un Swedbank kopīgā grantu programma palīdz jaunajiem komersantiem sākt individuālu, oriģinālu projektu, veicinot jaunu uzņēmumu rašanos un to attīstību galvaspilsētā. Kā noteikt labāko startu Daudziem jaunajiem uzņēmējiem konkursa Atspēriens godalgā saņemtais grants ir kļuvis par svarīgu starta punktu iziešanai ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju tirgū. Konkursa žūrija, kuras sastāvā ir Rīgas domes un Swedbank pārstāvji, atbalsta oriģinālas un radošas idejas, inovatīvas ražotnes eksportam. Prioritārās jomas transports, tūrisms, biotehnoloģijas, ķīmija, farmācija, elektronika un elektrotehnika, metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas un izglītība. Rīgas dome veicina uzņēmējdarbības attīstību pašvaldības teritorijā, un programma Atspēriens ir viena no iespējām, kā atbalstīt mazo un vidējo biznesu, stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p. i. Dzintars Balodis. Jaunie uzņēmēji dod lielu ieguldījumu galvaspilsētas ekonomikā, radot jaunas darbavietas un veicinot to iedzīvotāju atgriešanos Rīgā, kuri devušies peļņā uz ārzemēm. Gan ar padomu, gan naudu Biznesa ideju konkurss Atspēriens notiek jau sesto gadu pēc kārtas. Šajā laikā ir saņemts vairāk nekā 1100 pieteikumu, no kuriem 105 ir guvuši līdzfinansējumu kopsummā vairāk nekā 750 000 eiro. Gan naudu uzņēmējdarbības atbalstam, gan seminārus, kuros jaunie uzņēmēji mācās biznesa vadību, piedāvā Rīgas dome un Swedbank. Biznesa ideju konkurss tiek rīkots divas reizes gadā. 15. maijā Rīgas domē tika paziņoti programmas Atspēriens 2014. gada pirmā konkursa rezultāti. Šajā pēc kārtas 11. konkursā bija pārstāvētas 94 biznesa idejas, no kurām piecas saņēma grantus kopsummā par 52 603,73 eiro. Šogad vienas biznesa idejas atbalstam iedalīti līdz 15 000 eiro, kas ir par 3618 eiro vairāk nekā pērn. Programmas Atspēriens kopējais finansējums šogad ir līdz 140 000 eiro. Mobilā telefona ādiņa Gints Lazdiņš, Kinleaves. 2011. gadā programmas Atspēriens grants piešķirts iekārtu un datorprogrammu iegādei. 2014. GADA PIRMĀ KONKURSA UZVARĒTĀJI SIA BSA Projects. Nodarbojas ar kabeļveikborda parku aprīkojuma ražošanu un eksportu. Kādiem mērķiem piešķirts grants: iekārtu iegādei. SIA InCell. Nodarbojas ar biotehnoloģiju, laboratorijas testēšanas pakalpojumu sniegšanu kosmētikas un farmācijas ražotājiem. Kādiem mērķiem piešķirts grants: mājaslapas modernizācijai, grāmatvežu un jurista pakalpojumu samaksai. Agita Lazdiņa. Nodarbojas ar stresa un dzīves stila izraisītu veselības traucējumu pētniecību. VEIKSMES STĀSTI Uzņēmums nodarbojas ar ādiņu (no angļu valodas vārda skin) izgatavošanu mobilajiem telefoniem un datoriem. Plānākā pasaulē ne biezāka par matu vinila plēve pasargā priekšmeta virsmu no bojājumiem, pagarinot tā kalpošanas laiku. Ar unikālu tehnoloģiju plēve cieši pieguļ virsmai, bet, ja tā tiek noņemta, neatstāj līmes pēdas. Amerikas Savienotajās Valstīs noskatīto ideju Latvijas uzņēmēji ir radoši attīstījuši. Ādiņa pēc pasūtītāja gaumes tiek izdaiļota ar visdažādākajām uzdrukām, piešķirot ikdienišķām lietām individualitāti un pārvēršot tās par īstiem dizaina priekšmetiem. Vislielāko popularitāti ir guvušas ādiņas ar Latvijas simboliku, klāsta Gints. Mēs esam lepni, ka izgatavojām mobilo telefonu ādiņu Latvijas olimpiešu komandai. Šos amizantos nieciņus var iegādāties internetā, un tiem ir piekrišana visā plašajā pasaulē no Singapūras līdz pat Austrālijai. Katru mēnesi tiek pārdots vairāk nekā tūkstotis ādiņu. Rīgā šo oriģinālo produktu var iegādāties Olimpiskajā centrā, tapšanas stadijā ir līgums ar grāmatu tirdzniecības veikalu tīklu Valters un Rapa. Mājaslapa: www.kinleaves.com. Stikla mirdzums Ernests Vītiņš, Glasstone. 2012. gadā programmas Atspēriens grants piešķirts iekārtu iegādei stikla skulptūru un objektu ražošanai. Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents no presēta stikla veido unikālas skulptūras un pilsētvides objektus. Ernesta Vītiņa darbi rotāja galvaspilsētu akciju Ziemassvētku egļu ceļš un Staro Rīga! laikā. Radīt skulptūru tas ir ļoti sarežģīts roku darbs. Procesā var iztērēt 600 un vairāk dažāda biezuma stikla kārtu, stāsta mākslinieks. Ernests Vītiņš pirmais Latvijā sāka veidot kapu pieminekļus no stikla, liekot pamatus jaunai kapsētu kultūras tradīcijai. Vareni un smalki kapakmeņi no stikla spēj mainīt krāsu un caurspīdīgumu atkarībā no apgaismojuma, radot īpašu mirdzuma efektu. Tas ļauj teicienam gaišā piemiņā iegūt gluži burtisku nozīmi. Mājaslapa: www.glasstone.lv. Kustība visiem Madara Makare, uzņēmums Hopp. 2011. gadā programmas Atspēriens grants piešķirts iekārtu iegādei. Uzņēmums ražo nestandarta velosipēdus cilvēkiem ar kustību traucējumiem. M. Makares aizraušanās ir velosports, un pirms pāris gadiem kāds viņas paziņa, kuram ir kājas protēze, lūdza izgatavot viņam pielāgotu velosipēdu ar trim riteņiem. Pēc pirmā pasūtījuma kļuva skaidrs, ka ir sākts ļoti nozīmīgs darbs, jo Latvijā mīt desmitiem tūkstoši cilvēku ar kustību traucējumiem. Uzņēmums Hopp, kurā strādā pieci cilvēki, izveidojis bāzes modeļus velosipēdiem, kurus ir viegli pielāgot ikviena lietotāja vajadzībām. Laika periodā no 2013. līdz 2014. gadam vien ir laisti klajā vairāk nekā 40 šādu velosipēdu. Latvijā ražotie velosipēdi ir lētāki nekā ārzemēs pasūtītie, un te ir arī vienkāršāk nodrošināt servisa pakalpojumus, stāsta M. Makare. Hopp ir sociāls uzņēmums. Mēs paši meklējam sponsorus, lai varētu ražot velosipēdus par pieejamām cenām. Mājaslapa: www.hopp.lv. Kādiem mērķiem piešķirts grants: specifisku iekārtu iegādei veselības centram Vivendi, personāla apmācībai un mājaslapas modernizācijai. SIA LTF 1 Lottes zīmoglaka. Nodarbojas ar 57 toņu zīmoglakas ražošanu no dabiskām izejvielām. Mērķis atjaunot papīra lietošanas tradīcijas. Kādiem mērķiem piešķirts grants: iekārtu iegādei. SIA KnK Coating. Nodarbojas ar metālizstrādājumu cinkošanu, kas aizsargā no korozijas, ar Latvijā unikālu metodi izmantojot speciālas cinka pūšanas pistoles. Kādiem mērķiem piešķirts grants: iekārtu iegādei. 12 13
ATTĪSTĪBA [teksts: Marija Pētermane] PILSĒTA GAIDA IDEJAS RĪDZINIEKI TIEK AICINĀTI KĻŪT PAR JAUNĀ TERITORIJAS PLĀNOJUMA LĪDZAUTORIEM Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sācis darbu pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma 2018. 2030. gadam. Īpaša loma šā svarīgā dokumenta izstrādē ir piešķirta iedzīvotājiem ikviens var kļūt par teritoriālā plānojuma līdzautoru, piedāvājot savas idejas galvaspilsētas attīstībai. Kopsolī ar laiku Teritorijas plānojums ir pilsētas attīstības dokuments, kuru ņem vērā, pieņemot lēmumus par jebkādu darbību ar zemi Rīgas pašvaldības teritorijā. Šī norma attiecas uz ikvienu zemesgabalu, kuram pastāv noteiktas prasības uz teritorijas izmantošanu. Tajā noteikts, kur atradīsies dzīvojamie rajoni, kur zaļās zonas, kur būs jaunās automaģistrāles un ielas. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Rīgas dome ir izstrādājusi divus galvaspilsētas teritorijas plānojumus: 1995. 2005. gadam un 2006. 2018. gadam. Tomēr sociāli ekonomiskā situācija Rīgā un valstī ir mainījusies straujāk, nekā tika prognozēts: ir stājušies spēkā jauni likumi, krasi mainījies demogrāfiskais stāvoklis, savas izmaiņas ieviesa arī finanšu krīze. Kļuva acīmredzams, ka agrākie dokumenti nespēj pilnībā apmierināt pilsētas pašreizējās vajadzības, turklāt tie neveicina efektīvu infrastruktūras attīstību un investīciju piesaisti. Tāpēc Rīgas dome jau 2012. gadā sāka darbu pie Rīgas teritorijas plānojuma 2018. 2030. gadam. Vienaldzīgo nav! Jaunajā teritorijas plānojumā tiek ņemta vērā iepriekšējā pieredze,dzintars Balodis cer uz iedzīvotāju aktivitāti. līdzīgu dokumentu izstrādē, kā arī Eiropā aktuālās teritoriālplānojumu tendences. Turklāt īpaša uzmanība ir veltīta tam, lai plāns tiktu izstrādāts ne tikai kopā ar ekspertiem un uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem no visām 58 Rīgas apkaimēm. Pirmie soļi, lai iesaistītu rīdziniekus savas pilsētas plānošanā, jau ir veikti. Pirmais no tiem plaša sabiedriskās domas aptauja, kas,rīdzinieki apspriež jauno teritorijas plānojumu.,iesaistieties! Visi jaunumi par teritorijas plānojuma izstrādi ir atrodami Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv, Twitter: @rdpad un Facebook: https:// www.facebook.com/rdpilsetasattistibasdepartaments. apzināja 8000 rīdzinieku viedokli par svarīgākajiem jautājumiem: pakalpojumu pieejamību, sabiedrisko transportu, autostāvvietām un apkārtējās vides kvalitāti. Iedzīvotāju ieteikumi pašlaik tiek rūpīgi izvērtēti, lai tos varētu iestrādāt Rīgas teritorijas plānojumā. Pagājušā gada beigās Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments organizēja 18 tikšanās ar iedzīvotājiem. Rīdzinieki bija ļoti atsaucīgi aktīvi izteica savu viedokli par sasāpējušajām problēmām un sniedza vērtīgus ieteikumus, kā uzlabot pilsētvidi. Problēmvietu analīze Mēs plānojam arī turpmāk iesaistīt rīdziniekus pilsētas teritorijas plānojuma izstrādē. Tādēļ šīs vasaras beigās un rudenī plānota aktivitāte Apkaimju gids, kad departamenta speciālisti kopā ar apkaimju aktīvākajiem iedzīvotājiem dosies izbraukumā uz atsevišķām apkaimēm, lai apsekotu tās teritorijas, par kurām vēl nav skaidra risinājuma, stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p. i. Dzintars Balodis. Kamēr ar valsts, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjiem plānots strādāt tematiskās darba grupās, tikmēr iedzīvotāji aicināti apspriesties četros semināros Mājoklis, Darbs, Vide, Transports. Pēc šiem pasākumiem tad arī tiks organizētas tematisko plānojumu publiskās apspriešanas sanāksmes. Jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā 2018. 2030. gadam ir jāņem vērā pēc iespējas lielāka galvaspilsētas iedzīvotāju skaita vēlmes un vajadzības, lai ikviens no viņiem varētu pamatoti apliecināt: Šī ir mana pilsēta! 14 15
SVARĪGI ZINĀT [teksts: Marija Pētermane] REMONTI 2014. GADĀ: IELAS, SKOLAS, PAGALMI 2014. gadā Rīgas dome turpinās plānveidīgi atjaunot ielu segumu Rīgas ielās un veikt iekškvartālu uzlabošanas darbus. Šogad plānots atjaunot ielu segumu Pārdaugavā, līdz ar to jārēķinās ar sastrēgumiem un ilgāku ceļā pavadīto laiku. IEKŠPAGALMU REMONTI Piebraucamais ceļš pie 92. vidusskolas gar Ulbrokas ielu 6. 16 VĒRIENĪGS PROJEKTS SALU TILTS KĻŪS ĒRTĀKS UN DROŠĀKS Šovasar sākas Rīgas garākā tilta Salu tilta renovācijas darbi. Tilta izskats pēc remonta nemainīsies, taču tas kļūs daudz ērtāks un drošāks gan autovadītājiem, gan arī velosipēdistiem un gājējiem. Kādēļ tas nepieciešams? Tilti pār Daugavu un Mazo Daugavu ir būvēti 1975. gadā, un 39 gadu laikā tiem veikti vien uzturēšanas darbi, kā arī nelielo bedrīšu remonti. Saprotams, ka daudzo gadu laikā masīvo konstrukciju ir pabojājis laika zobs. Tiltam ir nolietojušās margas, transporta barjeras starp pretējām braukšanas joslām un asfalta segums. Nedarbojas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, tāpēc lietusgāžu laikā applūst braucamā daļa, ir bojāta arī hidroizolācija. Tādēļ ir pienācis pēdējais laiks sākt tilta remontu, jo mitrums var izraisīt bojājumus tilta nesošajās konstrukcijās, kuras gan joprojām ir labā stāvoklī. Kas tiks izdarīts? Vispirms tiks renovēti tilti pār Daugavu un Mazo Daugavu un atjaunots ielu segums. Nolietoto segumu noņems līdz pat betona laidumam, tad ieklās jaunu hidroizolācijas slāni un virs tā uzklās asfaltbetona kārtu. Tiek plānots arī nomainīt deformācijas šuves, margas un transporta barjeras. Uzlabojumi būs arī gājēju tuneļos. Arī šeit tiks atjaunots ielu segums, uzstādīts LED apgaismojums un videonovērošanas sistēma, kas tuneļus padarīs gājējiem drošākus. INFORMĀCIJA: Salu tilts savieno Lāčplēša un Krasta ielu ar Pārdaugavu. Salu tilta komplekss sastāv no 21 būves: diviem lieliem tiltiem pāri Daugavai un Mazajai Daugavai, deviņām estakādēm, pieciem ceļu pārvadiem, trim tuneļiem un diviem tiltiem pāri caurtekām. Tilta garums ir 3,5 kilometri. Lielo tiltu braucamās daļas platums ir 24 metri. Izdevumi Salu tilta renovācijas izmaksas tiek lēstas ap 10,5 miljoniem eiro. Būvdarbi tiks finansēti no pašvaldības budžeta un aizņēmuma līdzekļiem. Plānots piesaistīt arī ES fondu līdzfinansējumu. Termiņi Saskaņā ar konkursa noteikumiem maksimālais darbu ilgums ir 17 mēneši no līguma noslēgšanas brīža. Ir paredzēts, ka Salu tilta renovācija jāpabeidz līdz 2015. gada beigām. Kā šķērsosim Daugavu remonta laikā? Apzinoties, cik būtiska loma Salu tiltam ir Rīgas transporta kustības sistēmā, tas nebūs pilnībā slēgts arī remonta laikā. Renovāciju sāks ar vidējām joslām, braukšanai atstājot divas malējās brauktuves abos virzienos. Braucamo daļu remontēs pakāpeniski. Visā remonta laikā tiks saglabāta divu joslu satiksme abos virzienos. Uz tilta gan būs ierobežots braukšanas ātrums. Lai tilta remonta laikā samazinātu satiksmes sastrēgumus, autovadītāji tiek aicināti Daugavas šķērsošanai izmantot citus tiltus. Ziepniekkalns Ozolciema iela 18; Bērzupes iela 31A; Valdeķu iela 50, k-2, 50, k-1, 50, k-5, 50, k-3; Valdeķu iela 54, k-2, 54, k-3, 54, k-15, 52, k-6; Valdeķu iela 54, k-8, 54, k-9, 54, k-10, 54, k-4, 54, k-5. Zolitūde Rostokas iela 32, 34, 36, 38, 40, 44; P. Lejiņa iela 22 (piebraucamais ceļš). Bolderāja, Daugavgrīva Piebraucamais ceļš no Dolomīta ielas uz Keramikas ielu; Piebraucamais ceļš Platajā ielā; Piebraucamais ceļš Plēksnes un Lēpju ielā; Piebraucamais ceļš Parādes un Lēpju ielā; Piebraucamais ceļš Zvīņu un Lēpju ielā. Ķengarags Višķu iela 17 un Maskavas iela 411, 415, 419, 429A, 429B; IELU UN TILTU REKONSTRUKCIJAS DARBI Salu tilts; Tilta pār Sarkandaugavu uz Kundziņsalu remonts; Veloceļa brauktuves būvniecība pie Akmens tilta; Kaijaka ielas būvniecība; K. Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa (P-133) šķērsojuma rekonstrukcijas pabeigšana (no Lielirbes ielas līdz Šampētera ielai un no Grenču ielas līdz Gramzdas ielai); Bauskas iela no Bukaišu ielas līdz K. Ulmaņa gatvei (pa posmiem); Aleksandra Bieziņa iela (pāra numuru pusē); Jūrmalas gatve no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam; Slokas iela no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei; Rostokas iela no Anniņmuižas ielas līdz Zolitūdes ielai; Višķu iela 1, 7, 11, 13, 15, 15A, ietve starp 225. PII, 218. PII un 97. PII; Kvartāls: Lokomotīves iela 70, 70A, 72, 74, 76, 78, 80, 82, 84, 86, 88, 90, 92, 94, 96, 98, 102. Pļavnieki Dārzciema iela 131; Zeltiņu iela 6, 8, 8, k-1, k-2, 20; Jaunrozes iela 9, k-1, k-2, k-3; Ietve no A. Deglava 108, k-1, k-2, uz Zebiekstes ielu; Pavasara gatve 1; Ilūkstes iela 8; Piebraucamais ceļš pie 88. vidusskolas gar A. Saharova ielu 27; Jugla Auduma iela 31, 33, 35; Kvēles iela 15, k-1, 15, k-2, 15, k-3, 15, k-4, 15, k-5, 15, k-14, 15, k-15; Kvēles iela 15, k-7, 15, k-9, 15, k-10, 15, k-12; Malienas iela 78; Brīvības gatve 430; Silciema iela 5, 7, 9, 11, 13, 13, k-1, 13, k-2, 13, k-3, 15, 15, k-1, 15, k-2, 15, k-3, 15, k-4, 15, k-5; Juglas iela 1, 3, 5, 5, k-1. Mežciems Hipokrāta iela 9, 11; Druvienas iela 36; Līduma iela 2, 8; Malienas iela 15; Mežciema iela 13; Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvja 1. līnija 32; Martas Rinkas iela 3, 5, 7, 9, 11; Kāvu iela 4, 6, 10; Airu iela 90, 92, 94, 96, 98, 117, 119, 121; Kreimeņu iela 2, 4, 6; Palejas iela 2, 4, 6, 8. Rostokas iela no Anniņmuižas ielas līdz J. Endzelīna ielai (ietverot J. Endzelīna ielas posmu); K. Ulmaņa gatve no Bieķengrāvja estakādes līdz Vienības gatvei; Nobrauktuve no K. Ulmaņa gatves līdz Mūkusalas ielai; Kuldīgas iela no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai; Lilijas iela no Buļļu ielas līdz Dagmāras ielai; Volguntes iela no F. Candera ielas līdz Apūzes ielai; Dolomīta iela; P. Lejiņa ielas brauktuve nepāru numuru pusē; Liepājas iela no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai; Mazā Nometņu iela no Bāriņu ielas līdz O. Vācieša ielai; Mazā Krūmu iela; Braslas iela no Ieriķu ielas līdz Vestienas ielai un Vestienas iela no Braslas ielas līdz Stopiņu ielai; Stūres iela. 17
SVARĪGI ZINĀT [teksts: Marija Pētermane] LUKSOFORI UN GĀJĒJU PĀREJAS Luksoforu objekta rekonstrukcija Klusajā ielā 17; Luksoforu izbūve Ilūkstes ielā 30; Luksoforu objekta būvniecība Rusova un Ķīšezera ielas krustojumā; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Krustpils ielā pie pieturvietas Depo; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Dzirciema ielā pie Vaidelotes ielas; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Gunāra Astras ielā pie Lielvārdes ielas; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Vienības gatvē pie Irbenes ielas; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība O. Vācieša ielā pie F. Brīvzemnieka ielas; IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU REMONTI (PLĀNS 2014. GADAM) Bērnudārzi Rīgas 1. pirmsskolas izglītības iestāde Matīsa ielā 75: rotaļu laukumu izbūve, celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana, ventilācijas sistēmas uzstādīšana; Rīgas 4. pirmsskolas izglītības iestāde Avotiņš Vienības gatvē 186: rotaļu laukumu izbūve; Rīgas 34. pirmsskolas izglītības iestāde Stūrmaņu ielā 5/7: rotaļu laukumu izbūve; Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestāde Lugažu ielā 8: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 40. pirmsskolas izglītības iestāde Zilupes ielā 2: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 41. pirmsskolas izglītības iestāde Ludzas ielā 74: celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 42. pirmsskolas izglītības iestāde Sofijas ielā 3: rotaļu laukumu izbūve, celiņu renovācija; Rīgas 57. pirmsskolas izglītības iestāde Mazajā Caunes ielā 3: rotaļu laukumu izbūve, žogu nomaiņa; Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde Grostonas ielā 3: fasāžu/jumta siltināšana, ventilācijas sistēmas uzstādīšana; Rīgas 81. pirmsskolas izglītības iestāde Grīvas ielā 11: celiņu renovācija; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Viestura prospektā 95; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Salaspils ielā 18/1; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība G. Astras ielā pie Pūces ielas; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība A. Saharova ielā 1C; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība A. Deglava ielā pie Ulbrokas ielas; Regulējamas gājēju pārejas būvniecība Maskavas ielā 178. * Projekta gaitā adrešu saraksts var nedaudz mainīties. Rīgas 94. pirmsskolas izglītības iestāde K. Barona ielā 97b: virtuvju bloku renovācija; Rīgas 125. pirmsskolas izglītības iestāde Salacas ielā 28: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 169. pirmsskolas izglītības iestāde Viestura prospektā 27: rotaļu laukumu izbūve; Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde Maskavas ielā 252: celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 173. pirmsskolas izglītības iestāde Maskavas ielā 254: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 193. pirmsskolas izglītības iestāde Maskavas ielā 266: celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 200. pirmsskolas izglītības iestāde Akas ielā 1: fasāžu/jumta siltināšana, ventilācijas sistēmas uzstādīšana; Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Aglonas ielā 4a: virtuvju bloku renovācija; Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestāde Aptiekas ielā 12: celiņu renovācija; Rīgas 229. pirmsskolas izglītības iestāde Ogres ielā 8: celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestāde A. Dombrovska ielā 87: celiņu renovācija; Rīgas 236. pirmsskolas izglītības iestāde Eglīte Biķernieku ielā 45a: celiņu renovācija; Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestāde Saktas ielā 7: rotaļu laukumu izbūve, celiņu renovācija; Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde Purvciema ielā 32: rotaļu laukumu izbūve; Rīgas 259. pirmsskolas izglītības iestāde J. Grestes ielā 3: rotaļu laukumu izbūve; Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestāde Lubānas ielā 127: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 270. pirmsskolas izglītības iestāde Salnas ielā 18: celiņu renovācija; Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestāde Ilūkstes ielā 101, k-4: virtuvju bloku renovācija; Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Asniņš Maskavas ielā 268: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Daugaviņa Kukšu ielā 1: rotaļu laukumu izbūve; Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Domino Ilūkstes ielā 2: žogu nomaiņa; Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Laimiņa Kalngales ielā 2: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Mārdega Tallinas ielā 64: rotaļu laukumu izbūve, celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana, ventilācijas sistēmas uzstādīšana; Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Vadakstīte Vadakstes ielā 16: celiņu renovācija; Rīgas Āgenskalna pirmsskolas izglītības iestāde Cieceres ielā 3: celiņu renovācija, fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas Ziepniekkalna pirmsskolas izglītības iestāde Svētes ielā 7: celiņu renovācija; virtuvju bloku renovācija; fasāžu/jumta siltināšana. Skolas Rīgas Pļavnieku pamatskola Jāņa Grestes ielā 14: virtuvju bloku renovācija; Friča Brīvzemnieka pamatskola Zeļļu ielā 4: vēsturisko logu nomaiņa; Rīgas sākumskola Valodiņa R. Blaumaņa ielā 26: vēsturisko logu nomaiņa; Rīgas Valda Zālīša sākumskola O. Kalpaka bulvārī 8: ūdensvada un kanalizācijas sistēmu nomaiņa; Rīgas Valsts 1. ģimnāzija Raiņa bulvārī 8: aktu zāles renovācija; Rīgas 4. speciālā internātpamatskola Tirzas ielā 2: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 6. vidusskola A. Čaka ielā 102: sporta zāles renovācija; Rīgas 19. vidusskola Miglas ielā 9: vēsturisko fasāžu renovācija; Rīgas 22. vidusskola Bruņinieku ielā 10: aktu zāles renovācija, vēsturisko fasāžu renovācija; Rīgas 25. vidusskola Rušonu ielā 6: sporta zāles renovācija, aktu zāles renovācija; Rīgas 28. vidusskola Sliežu ielā 2: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas 31. vidusskola Skuju ielā 11: sporta laukumu izbūve; Rīgas 41. vidusskola Slokas ielā 49a: virtuvju bloku renovācija, aktu zāles renovācija; Rīgas 51. vidusskola Maskavas ielā 262: fasāžu/ jumta siltināšana; Rīgas 65. vidusskola Prūšu ielā 32: žogu nomaiņa; Rīgas 71. vidusskola Grīvas ielā 26: ūdensvada un kanalizācijas sistēmu nomaiņa; Rīgas 72. vidusskola Ikšķiles ielā 6: džudo sporta zāles izveide cokola stāvā; Rīgas 74. vidusskola Induļa ielā 4: žogu nomaiņa; Rīgas 94. vidusskola Ozolciema ielā 26: ūdensvada un kanalizācijas sistēmu nomaiņa; Iļģuciema vidusskola Dzirciema ielā 109: sporta laukumu izbūve; Puškina licejs Sarkandaugavas ielā 22: sporta zāles renovācija; Rīgas Anniņmuižas vidusskola Kleistu ielā 14: fasāžu/jumta siltināšana; Rīgas Centra humanitārā vidusskola K. Barona ielā 97a: virtuvju bloku renovācija; Rīgas Franču licejs Mēness ielā 8: celiņu renovācija; Rīgas Juglas vidusskola Kvēles ielā 64: sporta laukumu izbūve (būvprojekta izstrāde); Rīgas Klasiskā ģimnāzija Purvciema ielā 38: žogu nomaiņa; Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola Vietalvas ielā 15: ūdensvada un kanalizācijas sistēmu nomaiņa; Rīgas speciālā internātpamatskola Aglonas ielā 57: celiņu renovācija; Rīgas Zolitūdes ģimnāzija Ruses ielā 22: virtuvju bloku renovācija; Strazdumuižas internātvidusskola-attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem Juglas ielā 14a: fasāžu/jumta siltināšana; Ziemeļvalstu ģimnāzija P. Lejiņa ielā 12: celiņu renovācija; Bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils K. Barona ielā 99: vēsturisko logu nomaiņa. 18 19
REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa] GLĀBT UN PALĪDZĒT! VIENA DIENA ŪDENS POLICIJAS DZĪVĒ 15. maijs ir diena, kad Latvijā tiek izsludināta peldsezona. Tas nozīmē, ka septiņās pašvaldībai piederošajās glābšanas stacijās darbu ir sākuši glābēji jeb pilnā amata nosaukumā Rīgas pašvaldības Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki. Ar ūdeni joki mazi Jo brīvāk jūtas atpūtnieki, jo darbam vairāk koncentrējas glābēji. No malas raugoties, šķiet, viņš tālskatī mierpilni nolūkojas atpūtniekos, kuri, pludmalē atlaidušies, laiski sauļojas vai no svelmes paglābušies ūdenī. Taču patiesībā tas ir spraigpilns darbs, kas prasa visaugstāko uzmanības koncentrāciju. Kad pludmalē ierodas kārtējā atpūtnieku grupa, glābējs uzreiz sazīmē potenciāli visvairāk neaizsargātos: bērnus, gados vecākus cilvēkus, iereibušas personas un tos, kas atpūsties ieradušies vienatnē. Tie acīs jāpatur īpaši vērīgi. Vienlaikus nemitīgi jāseko līdzi tam, cik daudz cilvēku ir devušies ūdenī un cik pēc tam iznākuši ārā. Lielākā daļa cilvēku pret ūdeni izturas ļoti vieglprātīgi. Viņiem nav ne jausmas, cik ļoti īsā laikā iespējams noslīkt. Lai izglābtu slīkstošu cilvēku, mūsu rīcībā ir tikai piecas minūtes laika, stāsta Aleksandrs Timoškevičs, Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists, profesionāls glābējs. Ja ir pagājis ilgāks laiks, tad atliek vien meklēt jau mirušu cilvēku. Pagājušajā vasarā, pateicoties pašvaldības glābējiem, savu otro dzimšanas dienu var svinēt septiņi atpūtnieki: viņus paspēja laikus izvilkt no ūdens, atdzīvināt un sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Diemžēl trīs cilvēkus, kuri bija izlēmuši peldēties vietās, kur nav glābēju, pašvaldības ūdenslīdēji izvilka no ūdens jau mirušus. Atpūtnieku vidū valda divi bīstami maldīgi uzskati, brīdina A. Timoškevičs. Pirmais ka slīkstošs cilvēks skaļi sauks palīgā un vēcinās rokām, kā redzēts filmās. Taču tā notiek diezgan reti. Biežāk ir tieši otrādi cilvēks noslīkst, nepaspējot izdvest ne skaņu. Nelaime parasti sākas brīdī, kad ūdens iekļūst peldētāja balsenē, tas izraisa balss spraugas spazmas, neļaujot skaņai izkļūt cauri. Cilvēks nevar ne paelpot, ne pakliegt, viņš zaudē samaņu un sāk grimt. Tāpēc mēs negaidām palīgā saucienus. Mūs uzmanīgus dara citas pazīmes: galva, kas laiku pa laikam pazūd zem ūdens, izmisīgi centieni tikt atpakaļ krastā, dezorientēts skatiens, kas nespēj fokusēties vienā punktā... Ja redzam ko tādu, tas nozīmē jālec laivā un jāsteidzas palīgā. Otrs izplatīts, bet maldīgs uzskats ir ja ūdenī muskuļus sarāvis krampis, savilktajā vietā jāiedur adata. Manā praksē bija tāds gadījums, ka vīrietis gandrīz noslīka tieši šā mīta dēļ. Tas bija Bābelītes ezerā. Cilvēks aizpeldēja aiz bojām, kad viņa kāju pēkšņi sarāva krampis. Vīrietis centās attaisīt peldbiksēs iedurto spraužamadatu Tātad patiesībā viņš bezjēdzīgi tērēja savus izsīkstošos spēkus un dārgās sekundes. Juceklīgo kustību dēļ viņš sarijās ūdeni un zaudēja samaņu. Par laimi, tieši tajā mirklī mēs viņu pamanījām un izglābām. Lūk, profesionāls padoms: ja ūdenī kāju sarauj krampis, ir jādara tas pats, ko jūs darītu, esot krastā, nekrītiet panikā, bet iztaisnojiet kāju un velciet pirkstus savā virzienā. Garantēju muskuļu krampji pāries. Glābēja instinkts Vecāķu pludmalē atpūtnieku vēl nav pārāk daudz. Saule jau karsē pilnā sparā, bet ūdens temperatūra nav augstāka par 14 grādiem, tādēļ peldēties neviens īpaši nekāro. Cilvēki sauļojas vai spēlē volejbolu kāpas šeit sniedz patvērumu, kur netraucēs pat spēcīgas vēja brāzmas. Bērni ar lielu prieku apgūst nesen uzbūvēto rotaļlaukumu.,rīgas Pašvaldības policijas rīcībā ir septiņas glābšanas stacijas: trīs jūras stacijas (Vecāķos, Vakarbuļļos, Daugavgrīvā), divas ezeru (Ķīšezerā, Bābelītē) un divas upju (Lucavsalā un Rumbulā). No tām visu gadu strādā Ķīšezera un Vecāķu stacija, bet pārējās tikai peldsezonas laikā no 15. maija līdz 15. septembrim. Tāpēc glābšanas stacijā Vecāķi glābēji Vadims Dudars un Artūrs Zīle laiku vairāk velta monitoriem, kuros redzamas pieejas pie pludmales. Pēc dažām nedēļām jūra iesils, un tad arī sāksies pamatīgs darbs, stāsta V. Dudars. Tādēļ pašlaik esam šeit divatā, bet jūnijā un jūlijā, sezonas viskarstākajā laikā, iespējams, būs jādežūrē pat pieciem darbiniekiem. Pie glābējiem mēdz vērsties ar visdažādākajiem lūgumiem. Kāds sadūris kāju uz smiltīs paslēpušās pudeļu lauskas, kādam pēkšņi kļuvis slikti ar sirdi, vēl kāds nevar atrast savu atvasi. Pagājušajā gadā pašvaldības glābšanas staciju darbinieki uzmeklēja 28 pludmalēs nomaldījušos bērnus un sniedza medicīnisko palīdzību 36 atpūtniekiem. Šīs sezonas dežūru žurnālā pagaidām tādu ierakstu vēl nav. Pa milzīgu logu redzams, kā jūrā dodas divi pusaudži gadus piecpadsmit veci. V. Dudars aicina sarunu turpināt ārpusē. Lai gan zēni tikai bradā pa ūdeni, viņš, sarunājoties ar mums, nemitīgi seko līdzi viņu kustībām. Septiņu gadu laikā, kopš es strādāju Pašvaldības policijā, esmu dežūrējis dažādās ūdenstilpēs. Katrā ir sava specifika un sava bīstamība. Ezeros tās ir bedres dūņainā dibenā cilvēks iet un negaidot iekrīt kādā no tām. Šeit, jūrā, bīstamību rada dziļums starp sēkļiem. Atceros divus peldētājus puisi un meiteni, kuri pat neprata īsti labi peldēt. Nokļuvuši līdz trešajam sēklim, atceļā viņi pēkšņi vairs nejuta zem kājām pamatu un krita panikā. Mēs viņus, protams, izglābām. Vēl bīstamāks ir tā sauktais krasta vējš, kas pūš viļņus prom no krasta. Pat pieredzējuši peldētāji dažkārt nespēj ne attapties, kad straumes jau ienes viņus dziļumā, bet irties pret viļņiem pietrūkst spēka. Šeit, Vecāķos, bija gadījums, ka glābējs A. Timoškevičs tālskatī tālu jūrā ieraudzīja cilvēku. Tas bija brīnums, ka viņš peldētāju vispār pamanīja, jo tā bija vējaina diena un ļaudis pludmalē izturējās ļoti disciplinēti, nepeldot aiz bojām, tāpēc vērot jūru tālumā nebija nepieciešams. Vēlāk izrādījās, ka tā bija meitene, kas ūdenī pavadījusi jau veselu stundu un turējās virs ūdens pēdējiem spēkiem. Viņa bija iegājusi jūrā Kalngalē, bet straume viņu aiznesa vairākus kilometrus sāņus līdz pat Vecāķiem. Pašas spēkiem izpeldēt krastā nebija nekādu izredžu viļņu un sliktās redzamības dēļ viņa pat nezināja, kurā pusē atrodas krasts. Kad glābēji ar jaudīgu motorlaivu ieradās palīgā, meitene jau sāka grimt zem ūdens. Pēc izglābšanas viņa gan vēl ārstējās slimnīcā organisma atdzišanas dēļ. Tomēr galvenais, ka palika dzīva! Ūdens satiksmes noteikumi Pa Rīgas ūdens plašumiem satiksme norisinās gluži kā pa autoceļiem. Arī pa ūdeni pārvietojas dažādi transportlīdzekļi: laivas, motorlaivas, jahtas, ūdens motocikli. Visiem jāievēro arī noteikumi kā jābūt aprīkotiem transportlīdzekļiem, kam ir tiesības tos vadīt. Tāpat kā nevērīgi gājēji uz ceļiem, arī ūdenī ir peldētāji, kam tā vien gribas pamest ietves atļautās un aprīkotās peldvietas, lai iepeldētu ceļa braucamajā daļā aiz bojām. Papildu bīstamību rada maluzvejnieki, kas ezeros un upēs izliek aizliegtus tīklus. Protams, arī fanātiskie zemledus makšķernieki, kuri kāpj uz ledus, kad tas ir pavisam trausls. Kopumā ņemot, Rīgas ūdenstilpes ir milzīga saimniecība, kurā jānodrošina kārtība. Tādēļ Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki papildus glābšanas funkcijām uzņemas arī kontroli pār visu, kas notiek šajos ūdens plašumos. Citiem vārdiem runājot, strādā par ūdens policistiem. Galvenā bāzes vieta atrodas Ķīšezerā, Mežaparkā. Šeit piestātnē, uz mirkli pieklusuši, stāv peldlīdzekļi ar uzrakstu Rīgas pašvaldības policija. Ar vienu no tiem mēs dodamies patruļā pa ūdens policijas ikdienas maršrutu. Ko tieši mēs šeit kontrolēsim? Pilnīgi visu, paskaidro A. Timoškevičs. Mūsu redzeslokā ir visi peldlīdzekļi garumā līdz 24 metriem, kas paredzēti atpūtai. Visvairāk problēmu, kā parasti, ir ar mazākajiem, bet ātrākajiem satiksmes dalībniekiem ūdensmotocikliem. To vadītāji bieži grēko, vadot motociklus reibuma stāvoklī, brauc lielā ātrumā, reizēm pietuvojas pārāk tuvu peldvietām. Bet, pateicoties Rīgas domei, mums ir ļoti labs aprīkojums, policijas kuteriem ir spēcīgi motori, kas ļauj panākt pat visizveicīgākos pārkāpējus. Jā, ūdensmotocikliem ir krietni lielāks ātrums, bet mūsu motorlaivām ir lielākas bākas. Ātri vien motocikliem beidzas degviela, un tad mēs braucējus varam aizturēt. 20 21
REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa] Uz plāna ledus Mēs atstājam piestātni un nogriežamies Mīlgrāvja kanāla virzienā. Tā kā ir pirmdienas rīts, tad Ķīšezerā ieradušies maz cilvēku. Tālumā šūpojas tikai vientuļa gumijas laiva, un tajā sēdošais cilvēks gatavojas izmest makšķeri. Arī makšķerniekus mēs pārbaudām, komentē A. Timoškevičs. Ir noteikumi, kas reglamentē zvejniecību un makšķerēšanu. Tāpat ir noteikts periods, kad makšķerēt no jebkādiem peldlīdzekļiem, pat no parastām gumijas laivām, ir aizliegts. Tas ir saistīts ar zivju nārstošanu. Juglas ezerā ierobežojumi ir noteikti, ņemot vērā ornitologu ieteikumus. Tur krūmos un niedrājā atsevišķās vietās ligzdo putni, un peldlīdzekļu radītie viļņi var nogalināt mazos putnēnus. Taču patlaban nekādu ierobežojumu nav, un mūsu ūdens patruļa apbrauc zvejas laivu ar līkumu. Policijas kuteris viegli traucas pa ezera līganajiem viļņiem, un mēs sajūsmā ieraugām īstu Juras laikmeta parka cienīgu ainu virs ūdens planē pterodaktili. To ir daudz, un tie gaisā izpilda sarežģītas cilpas, tomēr, ieskatoties vērīgāk, redzams, ka krāsainos putnus virvēs tur cilvēku figūras, liekot tiem trakā ātrumā nest sevi pa ūdens virsmu. Mūsu galvassāpes kaitsērfotāji, viņu virzienā pamāj A. Timoškevičs. Bieži vien viņi vēlas izvizināties peldvietu tuvumā, bet viņu ātrums ir milzīgs līdz pat,tehnoloģijas palīdz glābējiem novērot uzreiz vairākas teritorijas. 70 kilometriem stundā. Ja viņi uztriektos virsū peldētājiem, sekas būtu briesmīgas. Tāpēc mēs visu laiku viņiem stāstām un skaidrojam, cik bīstama šī aizraušanās ir peldvietu tuvumā. Taču šeit viņi nevienam netraucē lai vizinās veseli! Iepeldam Mīlgrāvja kanālā. Garām paslīd kuģu remontrūpnīcas doki. Uz viena no tur stāvošajiem kuģiem redzams uzraksts Varma. Tas taču, liekas, ir ledlauzis, kas pagājušajā pavasarī palīdzēja izglābt zemledus makšķerniekus Vakarbuļļos! Tas pats, apstiprina mūsu ceļvedis. Glābšanas operācijā bija iesaistīti arī Rīgas Pašvaldības policijas kuteri, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta laivas un Rīgas Brīvostas spēki ledlauzis ar velkoņiem. Tas gan nav nekāds brīnums, ka bija nepieciešami tādi papildspēki uz ledus gabala, kurš toreiz pēkšņi atdalījās no krasta, bija 180 cilvēku. Viņi jau bija aiznesti kilometra attālumā, kad palīgā atsteidzās ledlauzis un ar savu korpusu apturēja ledus gabalu, neļaujot tam peldēt tālāk, kamēr glābēji nebija nocēluši no ledus visus makšķerniekus. Šī glābšanas operācija pašvaldībai un valstij izmaksāja krietnu naudas summu. Tas notika pašās marta beigās, kad zemledus makšķerēšana nepārprotami ir saistīta ar risku dzīvībai. Tomēr nevienam no izglābtajiem makšķerniekiem netika piemērots naudas sods. Pēc šā gadījuma mēs piedāvājām savu iniciatīvu, un nu Rīgas domes izpilddirekcija sezonas laikā nosaka periodus, kad ziemas zveja ir bīstama, stāsta A. Timoškevičs. Tas patiešām mums palīdz. Makšķernieki ir azartiski cilvēki, un pārliecināt viņus nokāpt no ledus bez varasiestāžu aizlieguma ir gandrīz neiespējami. Pirms tam viņi vienmēr strīdējās ar mums, atsaucoties uz kādām viņiem vien zināmām pazīmēm, kas liecinot par ledus izturību. Tagad vismaz mums ir mehānisms, kā varam viņus ietekmēt: mūsu darbinieki veic ledus biezuma mērījumus, nosaka plaisas un sniedz ieteikumus kad un kurās ūdenstilpēs var atcelt aizliegumu vai tieši otrādi atstāt to spēkā. Šis jauninājums ir ieviests no šā gada. Rīgas Pašvaldības policija 2014. gada četros mēnešos jau ir brīdinājusi 87 cilvēkus. Mēs varētu viņus arī sodīt, bet līdz šim to neesam darījuši. Vienmēr atceramies, ka mēs strādājam sabiedrības labā un mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēku drošību brīdināt, nevis sodīt. Rīdziniekiem būtu svarīgi paturēt prātā šo informāciju. Turpmāk minimālais sods par atrašanos uz ledus aizlieguma periodā būs 2 eiro, maksimālais 71 eiro. Ja persona ir pārkāpusi aizliegumu un ielūzusi ledū, liekot iesaistīties glābējiem, par to būs jāmaksā 300 eiro naudas sods. Meklē slīkoņus Pa to laiku mūsu patruļas laiva jau ir iepeldējusi Daugavā. Kreisajā pusē paliek Loču kanāls un Buļļupe, labajā pusē Vecdaugava. Tieši pa šo ūdens ceļu uz citām Rīgas ūdenstilpēm dodas ūdenslīdēju komanda, kas bāzējas Ķīšezera stacijā, tā ir ātrāk un vienkāršāk. Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes ūdenslīdēji ir īpaša stāsta vērti. Tie ir septiņi cilvēki jeb divas pilnas komandas, kuras veic gan fiziski, gan emocionāli ārkārtīgi smagu darbu meklē noslīkušos. Lielāko daļu Rīgas ūdenstilpju dibenu klāj metru bieza dūņu kārta, milzīgs ūdenszāļu mudžeklis, kas traucē kustību ūdens dzīlēs. Ūdens ir necaurspīdīgs, un redzamība bieži vien nepārsniedz desmit centimetru, bet jau pusotra metra dziļumā valda akla tumsa. Tāpēc ūdenslīdēji ir spiesti strādāt uz tausti. Tas ir gan bīstami, gan baisi: taustīties tumsā, kur var sagaidīt jebkas sākot ar sadauzītām alus kastēm, būvgružiem un sarūsējušām konstrukcijām līdz pat noslīkušam cilvēkam. Ūdenslīdēji šādos brīžos pilnībā paļaujas uz komandas biedru, kurš virspusē nodrošina atbalstu. Talkā tiek ņemtas arī īpašas iekārtas, bez kurām orientēties zem ūdens nav iespējams. Pagājušajā vasarā pašvaldības ūdenslīdēji saņēma trīs izsaukumus meklēt noslīkušos visos trijos gadījumos cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas un izceltas no ūdens. Bieži vien Pašvaldības policijas ūdenslīdēji nāk palīgā Valsts policijas darbiniekiem, kad jāmeklē ūdenī iemesti lietiskie pierādījumi. Pagājušās vasaras beigās pēc kriminālpolicijas lūguma bija jāstrādā arī netālu no Ķīšezera glābšanas stacijas piestātnes. Pludmales kafejnīcā bija notikusi laupīšana, un tās laikā pazuda kases aparāts. Kad aizdomās turamie tika aizturēti, viņi apgalvoja, ka esot to noslīcinājuši ezerā. Ūdenslīdējiem nebija viegli strādāt tovasar ar zemessūcējiem pludmalē tika veikti padziļināšanas darbi, tāpēc kases aparāts atradās sešu metru dziļumā, dūņās. Taču puiši tika galā arī ar šādu uzdevumu. Karš pret maluzvejniekiem Kad mūsu laivu sāk šūpot pamatīgāk, zinām, ka esam iepeldējuši jūras līcī. Mūsu patruļlaiva apmet pusloku un dodas pretējā virzienā atpakaļ uz bāzi. Brauciens ir viegls un līgans, kaut arī vienmēr pastāv risks tā kā Ķīšezera ūdeņi ir bagāti ar zivīm, maluzvejnieki šeit mēdz izlikt savus tīklus. Tie aptinas ap peldlīdzekļu dzenskrūvēm, kas, protams, bojā motorus. Bet maluzvejniekiem pa pēdām gan Ķīšezerā, gan arī citās Rīgas ūdenstilpēs regulāri dodas Pašvaldības policijas laivas. Aiz sevis viņi velk tā dēvēto kaķi ar daudziem āķiem, kuri aizķer it visu,,glābšanas stacija Vecāķos strādā gan vasarā, gan ziemā.,glābšanas dienesta tālrunis 112, policijas tālrunis 110. Iedzīvotāji par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem un pārkāpumiem kuģošanas līdzekļu satiksmē tiek aicināti zvanīt pa Ķīšezera glābšanas stacijas dežūrdaļas tālruņiem 67026868, 67026899. kas vien zem ūdens ir izlikts. Likumīgi izliktos zvejas rīkus ūdens policija neaiztiek: vien pārliecinās, ka uz tiem ir nepieciešamais marķējums un izliktas signālbojas. Bet nelikumīgos izvelk no ūdens, sastāda protokolu un iznīcina. Pagājušajā gadā ūdens policija konfiscēja 487 nelegālos tīklus, kuru kopējais garums bija vairāk nekā 16 kilometru (16 399 metri)! Šogad sezona vēl nav pilnībā sākusies, bet pašvaldības policisti jau ir atklājuši 142 maluzvejnieku tīklus ar kopējo garumu vairāk nekā seši kilometri (6029 metri). Pašvaldības policija mēdz arī aizturēt maluzvejniekus tieši nozieguma vietā ar visiem lietiskajiem pierādījumiem rokā. Lai to izdarītu, policisti veic rūpīgu operatīvo darbu: aptaujā iedzīvotājus un veido slēpņus. Maluzvejnieki ir viltīgi un agresīvi, bez pretestības nepadodas. Galu galā viņi labi apzinās, ka sodi par viņu pārkāpumiem ir mērāmi četrciparu skaitļos. Tomēr pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības ūdens policisti aizturēja vairāk nekā divdesmit maluzvejnieku. Policijas laiva tuvojas piestātnei. Motora dūkoņa aprimstas. Patruļa ir beigusies. Tā ir tikai neliela daļa no mūsu parastā ikdienas maršruta, uz atvadām saka A. Timoškevičs. Lai gan Rīgā ir daudz ūdenstilpju, katra no tām tiek kontrolēta. Pat tad, ja tur nav pludmales, mūsu darbinieki dienas laikā obligāti tur pabūs, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. 22 23
VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins, pastkartes no autora kolekcijas] RĪGAS TIRGI: STĀSTS PAR LIELO TIRGOŠANOS Rīga jau izsenis ir slavena ar saviem tirgiem. Tirgus plači nebija vien pirkšanas un pārdošanas vieta šeit varēja uzzināt pēdējos jaunumus, te tika svinēti svētki un virmoja radošās aktivitātes. Rīga.lv devās nelielā ekskursijā pa vēstures takām, lai uzzinātu ko un par cik varēja nopirkt Latvijas galvaspilsētas tirgos pirms simts gadiem. Rīgas vēders Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem vārtus vēra 1930. gada novembrī. Tā bija pirmdiena. Bet svētdien vecajā tirgus laukumā Daugavas krastmalā bodnieki mēģināja vēl iztirgot pēdējo nepārdoto preci. Par to, ka vecā tirgus vieta, kas sastāvēja no simtiem primitīvu koka būdiņu, bija savu laiku nokalpojusi, liecina senās fotogrāfijas. Pirmais tirgus krastmalā pletās jau kopš 16. gadsimta. Smirdīgs, žurku pārpilns, bez piemērotām noliktavas telpām un iekārtojuma. Ideja par jauna tirgus būvēšanu Rīgā teritorijā starp pilsētas kanālu un sarkanajām noliktavām radās jau cara laikā, 1909. 1910. gadā. Taču šos plānus izjauca karš. Par tirgus lietām varēja sākt domāt vien 1922. gadā, kad Rīgas rāte pieņēma lēmumu par jauna tirgus būvniecību. Šā plāna īstenošana ilga astoņus gadus. Pilsētas tēvi nolēma tirgus paviljoniem pielāgot savulaik Vaiņodē būvētās vācu armijas dirižabļu,rīgas Centrāltirgus pagājušā gadsimta 30. gados. garāžas. Samaksājot pāris miljonus latu, tās izpirka no komisijas, kas pārvaldīja valsts īpašumus. Taču ar garāžu pārpirkšanu viss tikai sākās tālāk sekoja demontāžas darbi un bija jākaļ plāni, kā šīs milzīgās ēkas pārvest uz Rīgu. Viena tāda dirižabļu namiņa garums bija 240 metru, platums 46 metri, bet augstums 38 metri. Konkursā par šo darbu veikšanu uzvarēja uzņēmums Stars. Angāru demontāža un transportēšana aizņēma vairākus mēnešus smaga darba.,rīgas tirgotāji jau gadsimtiem ilgi mācējuši piesaistīt pircējus. Vai neparastās konstrukcijas iekļausies Vecrīgas siluetā? Vai to neierastie apveidi nebojās panorāmas skatu? 1923. gadā tika izsludināts starptautisks konkurss. No septiņiem pieteiktajiem projektiem žūrija izvēlējās labāko, un uzvarētājs saņēma naudas balvu, bet pilsētas valdība paziņoja, ka arī šis projekts tai nav pa prātam. Tad tika izteikts piedāvājums izstrādāt jaunu projektu, ņemot par pamatu kādu no esošajām idejām. Šo apsvērumu dēļ tad arī tapa Tirgus jaunbūves birojs, kura vadību uzņēmās arhitekts Pāvils Dreimanis. Viņš darbā iesaistīja inženierus un arhitektus: V. Isajevu, G.Tolstoju un P. Pavlovu. Iesākumā angārus bija paredzēts pielāgot tirgus paviljoniem to sākotnējā izskatā, taču no šīs ieceres drīz vien atteicās. Inženieri izlēma, ka prātīgāk būs izmantot tikai angāru augšējās daļas, bet celtnes būvēt no mūra un dzelzsbetona. Galīgais projekts paredzēja piecu paviljonu celtniecību, no kuriem pats lielākais tiktu izmantots vairumtirdzniecībai un gaļas apstrādei, bet četri mazākie paviljoni gaļas, piena produktu, maizes, augļu, putnu un zivju mazumtirdzniecībai. Ilgi gaidītā celtniecība sākās 1924. gada jūnijā, kad tika nojauktas divas rindas sarkano noliktavu. Kad būvniecības process jau divus gadus bija ritējis pilnā sparā, pēkšņi atklājās, ka projektam ir nepieciešami papildinājumi, bet tas nozīmēja, ka palielināsies projekta izmaksas. Vēl divus gadus Rīgas domē virmoja asas kaislības, diskutējot par pilsētas finanšu līdzekļu izmantošanu. Tirgus celtniecība atsākās tikai 1928. gada pavasarī, un 1930. gada novembrī Rīgas vēders tika atvērts apmeklētājiem. Tā laika avīzes rakstīja, ka pirmie pircēji uz Rīgas Centrāltirgu devās kā ekskursijā staigājot no vienas zāles uz otru. Taču drīz vien viss iegāja savās sliedēs. Un, lai kā arī tuvējās apkārtnes mazo bodīšu īpašnieki centās nosist cenu, konkurēt ar toreizējo Rīgas vēderu viņiem nebija pa spēkam. Aculiecinieki stāsta, ka to gadu sodība bija kabatzagļi. Šķiet, teju visi Rīgas kabatzagļi bija sastopami jaunajā tirgus laukumā. Ja pircējam gadījās kaut vai tikai uz brīdi novērst uzmanību, savam naudasmakam varēja māt ardievas. Gadījās arī pa kādai nopietnākai problēmai. 1930. gadā pirms Ziemassvētkiem laiks bija šim mēnesim neierasti silts, bet tieši svētku dienā, kad tirgus jau bija slēgts, pienāca īstais ziemas spelgonis. Visi dārzeņi, kas bija palikuši paviljonā, sasala. Stiprā sala dēļ no ierindas izgāja arī ūdensvads zivju paviljonā zivju baseini palika bez ūdens. Pēc Ziemassvētkiem tirgotāji pilsētas vadībai pieprasīja atlīdzināt zaudējumus. Tā laika avīzēs varam lasīt, ka šajā pašā neveiksmīgajā gadā Rīgas jūras līča piekrastē, Mellužos, tika nozagtas 29 kannas ar spirtu. Šīs kannas nāca no tirdzniecības kuģa, kurš bija cietis katastrofā. Bet drīz vien pēc tam Rīgas Centrāltirgū aizdomīgas personas pusbalsī jau sāka piedāvāt spirtiņu. Galvenais Rīgas vēdera autors Pāvils Dreimanis pēc kara emigrēja uz Austrāliju, mums mantojumā atstādams savus meistardarbus kinoteātri Palladium, Rīgas hipodromu un Bolderājas vidusskolu. Skola ir saglabājusies līdz mūsdienām interesanta būve, kura būtiski atšķiras no pārējiem koka namiņiem, kas ir izvietojušies tai apkārt. P. Dreimanis bija viens no funkcionālisma stila aizsācējiem Latvijā, un arī Rīgas vēderu uzskata par vienu 24 25
VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins, pastkartes no autora kolekcijas] no arhitektūras funkcionālisma stila paraugiem. Kaut gan stila nosaukumam jau patiesībā nav izšķirošas nozīmes. Arhitektūras objektiem var būt tikai divi stili: labs un slikts. Pirmais tirgus no ķieģeļiem Patlaban vairums tūrisma firmu savos maršrutos iekļauj Rīgas Centrāltirgu arhitektūras pieminekli, lielāko tirgu Eiropā. Taču pirms simts gadiem labākais apkārtnes tirgus nebija meklējams pilsētas centrā, bet gan Pēterburgas priekšpilsētā, tagadējās Brīvības un Matīsa ielas rajonā. Tāpat kā tolaik pilsētas galvenā iela, arī tirgus nesa Aleksandra vārdu. Preču apgrozījuma, pircēju un pārdevēju skaita ziņā to nevarēja salīdzināt ar Centrāltirgu Daugavas krastā. Taču gadsimtu mijā, kad krastmalā slējās vien primitīvas koka būdiņas, Aleksandra tirgū paviljoni tika uzbūvēti no akmens, kas līdz tam Rīgā nebija pieredzēts. Konkursu šo darbu veikšanai izsludināja 1897. gadā, drīz pēc tam sākās tirdzniecība, bet pilnībā būvdarbus pabeidza 1902. gadā. Divi paviljoni šeit bija no akmens viens tika atvēlēts miesniekiem, otrs visu pārējo produktu pārdevējiem. Tomēr ne visa tirdzniecība noritēja paviljonos tajos atradās vien 180 tirdzniecības vietu, bet tirgus laukumā tirgoņu bija trīsreiz vairāk. Īpaši daudz pārdevēju sabrauca brīvdienās. Šajās dienās tirgus placī izvietojās līdz pat 900 tirgotāju. Vietas šeit vienmēr bija par maz, tāpēc andele norisinājās arī apkārtējās ielās, kur preces pārdeva taisni no pajūgiem. Pirmā pasaules kara priekšvakarā tirgus tika labiekārtots: šeit ierīkoja jaunas tirdzniecības vietas un apgaismojumu. No apkārtējām ieliņām izzuda pārdevēji, kas savu preci tirgoja no pajūgiem, jo koka būvju vietā tagad šeit slējās skaisti akmens nami un to saimnieki neļāva andelmaņiem bojāt skatu. Laukums, kas ietver Aleksandra tirgu, var lepoties ar jaunu pasāžas ēku uz Matīsa un Aleksandra ielu stūra. Drīz tiks pabeigti apdares darbi: gandrīz viss mežs ir novākts, un drīz vien piecstāvu arhitektūras celtnēs ieplūdīs,dvinskas tirgus krastmalā: pirms revolūcijas un pagājušā gadsimta 20. gados. dzīvība un sāksies rosība, tās nomainīs zemās, necilās mājeles ar alus brūžiem un krodziņiem, kas agrāk kā netīrs traips piesaistīja skatienu uz citu ēku fona, rakstīja Rīgas Avīze 1911. gadā. 1929. gadā tirgū tika uzcelts jauns paviljons, kas bija paredzēts īpaši siļķu pārdevējiem. Šajā laikā tirgum nomainīja nosaukumu turpmāk tas rīdziniekiem būs pazīstams kā Matīsa tirgus, tāpat kā blakus esošā iela. 20. gs. 50. gados apkārtnes iedzīvotāji uz tirgu devās iegādāties ne tikai produktus, bet arī malku. Ludmila Zuimača atceras, ka skolas laikā mācību starpbrīžos,hāgenskalna tirgus tagadējā Pārdaugavā. viņa mēdza aizskriet līdz tirgum, lai nopirktu kādu pīrādziņu ar ievārījumu tas maksāja četras vai piecas kapeikas. Vēl šeit varēja nopirkt neparastas pašdarinātas rotaļlietas stilīgas koka figūriņas. Tajos gados Revolūcijas ielā bija vēl kāda ievērojama vieta iepretim tagadējam ugunsdzēsēju depo varēja redzēt vienu no pēdējām pilsētas ormaņu līnijdroškām, turklāt to kučierēja dāma. Šajos gados tirgū pabijuši miljoniem pircēju gan rīdzinieki, gan mūsu galvaspilsētas viesi. Mākslinieks Voldemārs Irbīte iemūžinājis tirgu savā gleznā Tirgus skats. 1942. gadā Drēzdenes gleznu galerija vērsās pie viņa ar lūgumu gleznu pārdot nekad iepriekš neviens no latviešu gleznotājiem tādu godu nebija izpelnījies. Vācieši V. Irbītes gleznu solījās pirkt par augstu cenu, taču mākslinieks no piedāvājuma atteicās. Mūsdienās netālu no Matīsa tirgus Brīvības un Šarlotes ielas stūrī var aplūkot pieminekli, kurš veltīts šim neparastajam un talantīgajam brīvdomātājam. Sarkanais kalniņš Neatkārtojamo Maskavas forštates vēstures pieminekļu vidū ir arī veclaicīgās ķieģeļu būves, kuras slejas Maskavas un Jersikas ielas krustojumā. Reiz tur atradās tirgus, bet līdzās esošajos ķieģeļu namos bija iekārtotas tirgotavas un veikaliņi. Šeit atradās arī zirgu tramvaja galapunkts, no kurienes varēja aizbraukt līdz pilsētas centram. Tirgus Vitebskas un Maskavas ielas krustojumā uzradās 19. gs. 60. gados. Tam visapkārt pletās smilšu kalniņi, kur jau kopš simtiem gadu ilgas senatnes krievu tautības iedzīvotāji bija pulcējušies svinēt pirmo svētdienu pēc Lieldienām. No tā arī radies nosaukums Sarkanais kalniņš. Patlaban par tā laika tradīciju atgādina neliela ieliņa turpat līdzās Sarkanā iela.,sarkanais kalniņš atradās tagadējo Maskavas un Jersikas ielu krustojumā. Iesākumā Sarkanajā kalniņā tirgoja malku, sienu un zirgus apkārtnē bija daudz iebraucamo vietu. Tā nebija nejaušība, ka tolaik tirgum bija arī otrs nosaukums Siena tirgus. Tirgotāju šeit pulcējās atliku likām. Tirgus laukums toreiz atradās ārpus priekšpilsētas robežām, un tas nozīmēja, ka varēja nemaksāt nodokļus. Taču pamazām Sarkanais kalniņš pārgāja pilsētas paspārnē un teritorija tika labiekārtota. Tirgus laukumā pacēlās nojumes, veikali un noliktavas. Pilsētas omnibusi (karietes, kuras vilka zirgi) no Rātslaukuma šurp sāka kursēt 1876. gadā, vēlāk tos nomainīja zirgu tramvajs. Ir saglabājies vecais zirgu tramvaja depo, kuru arhitekta Šmelinga vadībā šeit uzcēla 1888. gadā. Līdzās tam uzradās arī vienstāva ēkas, kurās iekārtojās veikali. Daļa no tiem piederēja tirgotājai Marijai Merkuljevai. Senās avīzes vēsta, ka 1876. gadā Sarkanajā kalniņā savu preci piedāvāja 107 tirgotāji. Kopējie ieņēmumi bija 76 349 rubļi. Sarkanā kalniņa nozīmīgums pieauga. 1897. gada dati liecina, ka pilsētai samaksāto nodokļu ziņā septiņu pilsētas tirgu vidū šis ir trešais pēc Dvinskas (galvenā) un Aleksandra (tagadējā Vidzemes) tirgus. Jāpiebilst gan, ka apstākļi forštates tirgū šķita šausminoši pat īpaši piekāpīgiem pircējiem. Bez zirgu mēsliem, kas rotāja arī pārējos tirgus, te valdīja arī siļķu smārds. Smirdoņa sevišķi neciešama kļuva karstajās vasaras dienās. 1895. gadā par to ar laikrakstu starpniecību paziņoja pilsētas sanitārais ārsts. Starp citu, siļķe bija iecienīts produkts gan cara laikā, gan 20. gs. 20. un 30. gados. Mihails Tarkačs, dzimis kurpniekmeistara ģimenē Lielā Kalna ielā, dalījās savās atmiņās par dzīvi dzimtajā apkaimē, kur toreiz galvenokārt mitinājās nabagie ļaudis. Iepirkties viņi devās uz Sarkano kalniņu, kur atradās desmitiem letu, bet tikai viens slēgtais paviljons. Mazajam Mišam atmiņā palikusi asā siļķu smaka no mucām, kurās glabājās siļķu sālījums tiem, kuri trūkuma dēļ to lietoja kā aizdaru pie kartupeļiem. 20. gs. 30. gados Sarkano kalniņu pārdēvēja par Latgales priekšpilsētas tirgu, bet drīz vien pēc kara tas tika slēgts. 26 27
NOTIKUMI 28 LĪGOSIM KRASTMALĀ!,20. jūnijā Doma laukumā notiks tradicionālais Zāļu tirgus, 21. jūnijā Suitu tirgus norisināsies Kalnciema kvartālā. Dažādi svētku pasākumi notiks arī citās pilsētas vietās. Papildu informāciju meklējiet www.kultura.riga.lv. Kopš senseniem laikiem Latvijā tiek svinēti Līgo svētki gada īsākā nakts, kurā tiek cildināta daba un auglība. Mūsdienās, lai sagaidītu Jāņu rītu, nav jādodas ārā no pilsētas 23. jūnija vakarā grandioza svinēšana notiks Rīgas centrā, Daugavas krastmalā. Tur vienuviet varēs baudīt visu labāko no Līgo svētku piedāvājuma, ko sniegs izcilākie tautasdziesmu zinātāji un iemīļotie mākslinieki. Protams, neiztikt arī bez labas paēšanas. Pušķošanās sēta 18.00 20.00. Vainagu vīšana, danči un rotaļas kopā ar folkloras kopu Ceiruleits. Rotaļu sēta 18.00 20.00. Līgo atrakcijas. Vakara sēta 18.00. Folkloras kopa Ceiruleits. 18.30. Rīgas Danču klubs. 20.00. Etnoroka grupa Laimas muzykanti. 21.30. Translācija no Nakts sētas skatuves. Nakts sēta 18.00. Rīga gatavojas līgot DJ Kaspars Zaviļeiskis. 19.00. Horeogrāfisks uzvedums Īsa bija Jāņu nakts. Tautas deju ansamblis Līgo. 20.00. Latvijas teātru aktieru koncerts. 21.30. Raimonda Paula koncertprogramma Tā līgo Latvijā. Piedalās Jānis Paukštello, Normunds Rutulis, Jānis Moisejs, Liene Šomase, Daumants Kalniņš, Antra Stafecka, Aija Andrejeva, Mārtiņš Ruskis, Madara Botmane, Juris Jope, Rīgas saules koris, bērnu vokālā grupa Dzeguzīte. 22.30. Ugunskuru iedegšana. 23.00. Raimonda Paula koncertprogrammas turpinājums. 00.20. Grupa Labvēlīgais tips. 2.30. MC orķestris kopā ar solistiem. 4.20. Saules sagaidīšana. Rīta sēta 21.30. Koncertprogrammas translācija no Lielās skatuves. 00.00. Nikolajs Puzikovs un DJ Dween. 00.30. Samanta Tīna. 1.00. Grupa Musiqq. 2.00. DJ Gustavito. *** Tradicionālo Jāņu sagaidīšana šogad notiks arī Dzegužkalnā: 20.00. Svētku ieskandināšana kopā ar Jāņu māti Zoju Heimrāti, Jāņu tēvu Edgaru Liporu un kapelu Hāgenskalna muzikanti. 20.30. Ar Jāņu tradīcijām iepazīstina Liepājas aktrišu folkloras kopa Atštaukas. 22.00. Jāņuguns iedegšanas rituāls. 22.30. Jāņu dziesmas un danči kopā ar Ilgu Reiznieci, postfolkloras grupu Iļģi un Rīgas Danču klubu. 24.00. Jāņu godināšana. 00.30. Tumsas kliedēšana kopā ar grupām Dzelzs vilks un Jauno Jāņu orķestris. 2.30. Saules lēkta gaidīšana kopā ar Kristīni Kārkli-Puriņu un grupu Folkvakars. Dzegužkalnā var nokļūt ar 3. maršruta autobusu vai 5. maršruta tramvaju. 23. un 24. jūnijā sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas. Vasaras saulgriežus jeb visgarāko dienu un visīsāko nakti svin ne tikai Latvijā. Šos svētkus atzīmē visapkārt pasaulei, un katrā zemē tos dēvē atšķirīgi Jāņu diena, Johannestag, Alban Heflin, Alben Heruin, Feast of Epona, Feill-Sheathain, Litha, Sankthansaften, Midsummer s Eve, Sonnwend, Thing-Tide, Vestalia. Tomēr svētku jēdziens paliek vienāds: ziemeļu puslodē tie iezīmē vasaras vidu dienu, kad Saule sāk savu ceļu pretī rudenim. Šogad saulgriežos Rīgā, Mežaparkā, notiks pasākums Rīga 2014 saulgrieži, kas Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā divas dienas aicinās svinēt saules svētkus, izdzīvojot gan latviešu saulgriežu tradīcijas un rituālus, gan iepazīstot senas un mūsdienīgas saulgriežu tradīcijas citviet pasaulē. Kas: Rīgas Saulgriežu gadatirgus. Kur: Mežaparka Centrālajā alejā. Kad: 21. un 22. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 22.00. Gadatirgus apmeklētājiem būs iespēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus koka izstrādājumus, adījumus, galda spēles, kalumus, pinumus, kā arī māla un stikla izstrādājumus. Tos, kuriem vairāk patīk lasīt, gaidīs plašs iespieddarbu klāsts sākot no žurnāliem un beidzot ar pastkartītēm un ģeogrāfiskajām RĪGA 2014 SAULGRIEŽI kartēm. Gardēžiem savukārt, kā jau gadatirgos ierasts, būs iespēja iegādāties augstākā labuma gardumus zivis, lauku gaļas izstrādājumus, neiztiks arī bez tradicionālā Jāņu siera un vēl daudz citiem gardumiem. Ieeja pasākumā bez maksas. Kas: Pasaules alus parāde. Kur: Mežaparka Lielās estrādes teritorijā. Kad: 21. un 22. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 22.00. Dažādu Latvijas, Eiropas un pasaules alus šķirņu iepazīšana, degustācijas, konkursi. Piedalās: Latvijas alus ražotāji, tirgotāji un importētāji. Ieeja bez maksas. Kas: Pasaules saulgriežu festivāls. Kur: Pļaviņā pie Mežaparka Lielās estrādes. Kad: 21. un 22. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 21.00. Dziesmas, dejas un rituāli, dažādu valstu tradicionālo ēdienu gatavošanas meistarklases, vainagu pīšanas radošās darbnīcas. Piedalās: folkloras kopas Kokle, Laiksne un Oglīte (Latvija), Brēmenes koris Bremer RathsChor (Vācija), folkloras grupa Tarbatu (Igaunija), Foscani folkloras ansamblis Tara Vrancei (Vrancea County, Rumānija), tradicionālās mūzikas grupa Tanec (Maķedonija), Tbilisi džeza ansamblis Tbilisi Big-Band (Gruzija), Tato Marenko (Tato Marenco) un via 40 (Kolumbija). Ieeja bez maksas. Kas: Deju uzvedums Lec, saulīte!. Kur: Mežaparka Lielajā estrādē. Kad: 21. un 22. jūnijā plkst. 22.00 (ieeja no plkst. 20.00). Vērienīgs deju uzvedums stāsts par cilvēku, kas nonāk ar rituāliem, tradīcijām un dabas spēkiem saistītos svētkos. Piedalās: vairāki tūkstoši dejotāju no Rīgas un Latvijas labākajiem deju kolektīviem, kori, solisti, Lec, saulīte! orķestris, kā arī bungu un dūdu grupa Auļi. Biļetes: Uz katru no uzvedumiem tirdzniecībā būs pieejami aptuveni 4000 biļešu. Biļešu cena iepriekšpārdošanā no 10 līdz 35 eiro, biļetes ir pieejamas Biļešu servisa kasēs un Rīga 2014 kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014. Kas: Nakts balle Rīga griežas dejā. Kur: Mežaparka Lielajā estrādē. Kad: 23. jūnijā no plkst. 1.00. Programmā: sadejošanās un sadziedāšanās, skanot Latvijā iecienītam saulgriežu repertuāram un dažādām pasaules dejām populāru latviešu melodiju skaņās. Muzikālā vadītāja Jura Vaivoda, grupas un solistu pavadījumā visi Rīga 2014 saulgriežu dalībnieki un viesi varēs izkustināt kājas pasaules deju soļos ballē skanēs ne tikai Latvijā iecienītais saulgriežu repertuārs, bet arī grieķu sirtaki, spāņu flamenko, vācu polka, somu letkis un daudzu citu pasaules deju mūzika. Biļešu cena iepriekšpārdošanā 3 eiro. Deju uzveduma Lec, saulīte! 22. jūnija izrādes apmeklētājiem un Rīga 2014 saulgriežu dalībniekiem ieeja bez maksas. Biļetes ir pieejamas Biļešu servisa kasēs un Rīga 2014 kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014. Vairāk informācijas: www.riga2014.org/saulgriezi 29
SLUDINĀJUMI Rīgas Sociālais dienests meklē papildinājumu savai komandai un aicina pievienoties savam kolektīvam sociālos darbiniekus Galvenie darba pienākumi: identificēt un izvērtēt klienta sociālo situāciju un problēmas. Slēgt vienošanos ar klientu par sadarbību un veicamajām aktivitātēm konkrētas sociālās problēmas risināšanā; sniegt klientam saprotamu skaidrojumu un ieteikumus par efektīvākajiem darbības virzieniem klienta sociālās situācijas uzlabošanai; sniegt profesionālu un kvalitatīvu psihosociālo atbalstu klientam; klienta interesēs apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus; organizēt saraksti ar klientu, citām personām un institūcijām, sagatavojot sarakstes un citu dokumentu projektus atbilstoši lietvedības prasībām lietišķo rakstu izstrādāšanā un noformēšanā; informēt un konsultēt klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un pakalpojumiem; sagatavot atzinumu sociālās palīdzības organizatoram gadījumos, ja klients nelīdzdarbojas savas sociālās situācijas uzlabošanā u. c. Prasības kandidātiem: Izglītība otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā; vēlēšanās palīdzēt mūsu klientiem; prasme orientēties normatīvajos aktos un izmantot tos darbā; labas prasmes darbā ar datoru un biroja tehniku; saskarsmes kultūra, prasme kontaktēties ar cilvēkiem; spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros; laba latviešu un krievu valodas prasme; spēja strādāt stresa apstākļos; precizitāte, spēja apgūt jaunu informāciju un orientēties lielā informācijas daudzumā. Mēs piedāvājam: profesionālo apmācību; lielisku, atsaucīgu un zinošu kolēģu atbalstu; stabilu darbu; sociālās garantijas. Darba laiks pilna slodze. Darbavieta Rīgas Sociālā dienesta teritoriālie centri. CV un pieteikuma vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu: inga.b@riga.lv. Sazināsimies ar kandidātiem, kuru CV tiks izvirzīti uz nākamo atlases kārtu. Rīgas siltums veiks sezonālās hidrauliskās pārbaudes Lai kvalitatīvi sagatavotos nākamajai apkures sezonai un savlaicīgi atklātu iespējamās bojājumu vietas siltumtīklos, ik gadu vasarā AS Rīgas siltums veic visefektīvākās siltumtīklu drošības pārbaudes metodi hidrauliskās pārbaudes. To laikā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Hidraulisko pārbaužu laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums. Pārbaudes laikā no plkst. 8.00 līdz (aptuveni plkst. 20.00) visiem siltumenerģijas patērētājiem jābūt droši atvienotiem no siltumtīkliem, tādējādi iedzīvotājiem noteiktā Rīgas rajonā nav pieejams karstais ūdens. Lai siltumtīklos radušos bojājumu gadījumā vidē neizplūstu karsts siltumnesējs (tehniskais ūdens), pirms hidrauliskās pārbaudes tas tiek atdzesēts līdz +45 grādiem, tāpēc daļai namu karstā ūdens temperatūra pakāpeniski pazeminās jau iepriekšējās dienas vakarā. Pēc pārbaudes lielākā daļa namu karsto ūdeni saņem jau tās pašas dienas vakarā, bet, ja atsevišķi siltumtīklu posmi pārbaudi neiztur, iespējami karstā ūdens piegādes pārtraukumi līdz bojājumu novēršanai. Hidraulisko pārbaužu laika grafiks 17. jūnijā SC Imanta un SC Zasulauks siltumtīklu hidrauliskā pārbaude, karstais ūdens nebūs tādēļ pieejams Imantas, Zolitūdes, Iļģuciema, Grīvas, Dzirciema, Dzegužkalna, Āgenskalna, Zasulauka, Raņķa dambja rajonā, Šampētera, Kalnciema, Daugavgrīvas, Trijādības ielā un Aleksandra Grīna bulvārī. 26. jūnijā SC Daugavgrīva siltumtīklu hidrauliskā pārbaude, karstais ūdens nebūs tādēļ pieejams Daugavgrīvā. 1. jūlijā Daugavas labā krasta siltumtīklu hidrauliskā pārbaude, karstais ūdens nebūs tādēļ pieejams Vecrīgā, Rīgas centrā, Ķengaragā, Dārzciemā, Dreiliņos, Pļavniekos, Purvciemā, Mežciemā, Teikā, Juglā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā un Mežaparkā. Pārbaužu laikā siltumenerģijas lietotāji nesaņems karsto ūdeni. Pārbaudes laikā siltumtīkli ir paaugstinātas bīstamības objekti, jo siltumnesēja spiediens tajos sasniedz 16 atmosfēru. Siltumtīklu bojājumu atklāšana samazina avārijas situāciju risku apkures sezonas laikā, kad tās ir īpaši bīstamas, jo pie mīnus grādiem avārijas gadījumā, nepiegādājot siltumu, var aizsalt ēkas siltumapgādes sistēma. Lūdzam iedzīvotājus nekavējoties ziņot par hidrauliskās pārbaudes laikā novērotajām ūdens noplūdēm pa bezmaksas diennakts klientu palīdzības tālruni 80000090. AS Rīgas siltums atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar sapratni uztvert plānotās pārbaudes un nepieciešamos remontus! Tiešie norēķini: kad būs un cik maksās 2013. gada 19. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības. Jaunā norēķinu kārtība būs pieejama ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jau līdz šā gada 31. maijam bija jāaprēķina un jāpaziņo savas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu. Lai īstenotu šo visnotaļ sarežģīto pakalpojumu, kura izmaksas nav iekļautas uzņēmumu tarifos, uzņēmumi Rīgas siltums un Rīgas ūdens veica rūpīgu izpēti. Tika izvērtēta to kompāniju pieredze, Aicina pieteikties tautas sporta skrējienam Jau otro gadu Rīgas iedzīvotājus veselīgi un jautri pavadīt laiku aicina tautas skriešanas pasākums Izskrienam Rīgu, kurā piedalīties ir gaidīts ikviens aktīvā dzīvesveida piekritējs gan bērni un pieaugušie, gan arī seniori. Skriešanas seriālu Izskrienam Rīgu atbalsta Rīgas dome, to organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Papildu informācija par pasākumiem ir pieejama interneta vietnē www.sports.riga.lv. Skrējienu grafiks: 2014. gada 28. jūnijs. Grīziņkalns plkst. 11.00. 2014. gada 23. augusts. Arkādijas parks plkst. 11.00. 2014. gada 13. septembris. Kronvalda parks plkst. 11.00. kuras jau pašlaik piedāvā tiešos norēķinus, kā arī apzināts nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, darbinieku skaits un citi resursi, lai nodrošinātu šo jauno pakalpojumu. Viena tiešā rēķina sagatavošana akciju sabiedrībai Rīgas siltums izmaksā 2,73 eiro, par rēķina piegādi papildus jāpieskaita pasta izdevumi (0,57 eiro) un pievienotās vērtības nodoklis (0,57 eiro). Kopējā summa būs 3,87 eiro par vienu rēķinu. Izmaksas samazināsies, ja klients rēķinus izvēlēsies saņemt elektroniski. Lai izmantotu tiešos norēķinus, par to jālemj dzīvokļu īpašnieku vairākumam. Pieņemot šādu lēmumu, tas divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstveidā jādara zināms namu pārvaldniekam un pakalpojuma sniedzējam. Viena rēķina apkalpošanas izmaksas Rīgas siltumam Nr. Rādītāji Izmaksas mēnesī, eiro 1. Personālizmaksas ar VSAOI 1,49 2. Rēķinu sagatavošana un tehniskais nodrošinājums 1,24 3. Summa 2,73 4. PVN 21% 0,57 5. Kopā 3,30 6. Papildu izdevumi (pasta izd.) 0,57 7. Summa kopā 3,87 Dzīvokļu īpašniekiem būs izvēle, lemjot visas mājas ietvaros, kam uzticēt maksājumu organizēšanu darīt to pašiem vai uzticēt pārvaldniekam. Jāatceras, ka, ieviešot tiešos maksājumus, rēķinu skaits būs lielāks. Taču par katru no tiem vajadzēs maksāt komisijas naudu, kas palielinās mājsaimniecības izdevumus. Tiem patērētājiem, kas izvēlēsies palikt pie līdzšinējās nomaksas kārtības, izmaksas nepieaugs! SIA Rīgas ūdens informē, ka tiešo maksājumu nodrošināšanas izdevumus vienam rēķinam veido: 1) rēķina apkalpošanas izmaksas 2,14 eiro (bez PVN); 2) rēķina pakalpojumu izmaksas 0,50 eiro (bez PVN); 3) parāda piedziņas izmaksas, kas tiks noteiktas, ņemot vērā dzīvojamās mājas īpašnieku maksājumu disciplīnu, pēc atsevišķa pieprasījuma saņemšanas. Rīgas ūdens norāda, ka rēķina apkalpošanas izmaksas ir aprēķinātas, pieņemot, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks aprēķina un paziņo SIA Rīgas ūdens katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. 30 31
VIŅI GAIDA UN CER Dūcis 5 6 gadus vecs maza auguma suņuks. Atrasts 28. aprīlī Imantā. Mazajam dzīvniekam dzīvē nav veicies. Līčos viņš mācās, ka cilvēka roka ceļas, lai glāstītu un samīļotu, nevis sistu. Дуцис 3 gadus vecais vasarraibumiem klātais vidēji mazā auguma suņa puika ir atrasts Ziepniekkalnā. Viņam patīk skriet un spēlēties. Nebūs draugos ar citiem suņu puikām. Vasariņš Небольшой песик 5 6 лет. Найден 28 апреля в Иманте. Маленькому зверьку не очень везло на жизненном пути. В Личи он учится тому, что человеческая рука поднимается, чтобы погладить, а не ударить. Васариньш (Летний) В Зиепниеккалнсе был найден трехлетний песик среднего роста с красивыми «веснушками». Он очень любит бегать и играть. С другими собаками не очень дружит. Latvijas strīpainā mince 2 gadus veca, sterilizēta, mīlīga kaķu mince par 100% atbilst Latvijas strīpainās šķirnes izskatam. Kaķei nav iebildumu pret citu sugas brāļu un māsu sabiedrību. Латвийская полосатая Двухгодовалая стерилизованная кошечка, очень милая, на 100% внешне подходит под описание латвийской полосатой кошки. Не против компании своих сородичей. Vasara saules, ūdens prieku un pikniku laiks. Taču ne viss, par ko priecājies Tu, derēs arī Tavam mīlulim. n Neatstājiet atklātā saulē piesietus vai voljēros mītošus mājas mīluļus; n nekādā gadījumā neatstājiet dzīvnieku mašīnā; n obligāti nodrošiniet dzīvniekiem iespēju patverties ēnā, kā arī pastāvīgi pieejamu svaigu ūdeni; n dienas svelmē nevediet pastaigā suņus; n nelieciet tiem skriet blakus velosipēdam, nelieciet staigāt ilgstoši pa saules sakarsētu asfaltu. Pepsis Mini šnaucera šķirnes ~ 10 12 gadu vecais suņu opis 12. janvārī tika atrasts K. Barona ielā. Suns ir dzīves priecīgs, mīl pastaigas un priecājas par cilvēku sabiedrību. Пепсис 12 января на улице был найден немолодой маленький шнауцер. Ему примерно 10 12 лет. Жизнерадостный, любит гулять, радуется человеческому обществу. Fredis ОНИ НАДЕЮТСЯ И ЖДУТ Cukuriņš 7 gadus vecajam augumā pavisam mazajam Cukuriņam nomira saimnieks. Līčos suns skumst un atplaukst, kad kāds izvēlas ar viņu doties pastaigās. Цукуриньш (Сахарок) Хозяин семилетнего малютки Цукуриньша недавно умер, теперь песик грустит в Личи и радуется, только когда ктото берет его на прогулку. Rūžiņš 2 3 gadus vecais, mazais un ļoti, ļoti aktīvais Fredis 2. maijā tika izlaists no mašīnas pie stādu tirgotājiem Līčos. Suns ir enerģijas iemiesojums. Ружиньш Skaistais, drusku kautrīgais vidēji mazā augumiņa suņu puika Līčos mīt jau divus gadus. Suņukam ir apmēram 3 gadi. Viņam nav iebildumu pret citu dzīvnieku sabiedrību. Фредис Красивый, немного стеснительный песик среднего роста в Личи живет уже 2 года. Ему примерно 3 года. Рузиньш не против компании других животных. Ольга 7 8 gadus vecā vidēja auguma suņu dāma ir ne tikai ļoti gudra, bet arī aristokrātiski skaista savos gados. Viņa sadzīvos ar citiem suņiem, nebūs iebildumu pret cilvēka bērniem. Olga Фредису 2 3 года, он небольшой, но очень активный. Его 2 мая выпустили из машины рядом с продавцами цветов около Личи. Собака воплощение энергии. Puika 27. februārī šis 6 7 gadus vecais pavisam mazais suņu vīriņš klīda Lielajā ielā. Sākumā viņš ir atturīgs, bet, kad cilvēku iepazīst, mazā astīte kustas priekā un sirmais deguntiņš smaida. Пуйка (мальчик) Ольге 7 8 лет, она среднего роста, умная, почти аристократически красива. Хорошо ладит с другими животными и детьми. n Не оставляйте своих питомцев на солнце в вольерах или на привязи; n ни в коем случае не оставляйте животное в машине; n обязательно предоставьте животным возможность укрыться в тени; n обеспечьте их постоянно доступной свежей водой; n не ведите собак на прогулку во время дневной жары; n не заставляйте собак бежать рядом с велосипедом; n не принуждайте долго ходить по горячему асфальту. Лето время солнца, водных развлечений и пикника. Однако не все, чем наслаждаешься ты, годится твоему питомцу. 27 февраля этот примерно шести-семилетний небольшого размера пес скитался по улице Лиела. Поначалу он довольно-таки сдержан, но при более близком знакомстве хвост Пуйки начинает плясать, а седая морда улыбаться. Ja tev nav iespējas adoptēt, tu vari arī palīdzēt aizvedot uz patversmi segas, palagus, dvieļus, vienmēr noder pavadas un kakla siksnas. Mazie un opīši būs priecīgi par labiem dzīvnieku konserviem. Patversmē vāc un šķiro makulatūru. Если ты не можешь взять питомца к себе, есть и другие способы помочь привези в приют одеяла, простыни, полотенца. Всегда пригодятся поводки и ошейники. Животные также будут рады хорошим консервам. Приют собирает и сортирует макулатуру. Kontakti: tālrunis: 20203333 vai 27803333 web: www.ulubele.org; web: www.dzivniekupolicija.lv; e-pasts: ulubele@ulubele.org; info@dzivniekupolicija.lv Ziedojumu tālrunis: 90006083 (1 zvans 1,42 EUR jeb 1 Ls). Телефон для пожертвований: 90006083 (1 звонок 1,42 EUR, или 1 Ls) Adrese: Līči, Stopiņu novads, Rīgas rajons. Адрес: Личи, Стопиньский край, Рижский район