Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos? Informatīvais materiāls iedzīvotājiem par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā 112 Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 113 vai 112 Neatliekamā medicīniskā palīdzība 110 vai 112 114 vai 112 Valsts policija Latvijas Gāzes avārijas dienests
1 Iedzīvotāju brīdināšana un informēšana Kā es uzzināšu, ka man draud briesmas? Ieslēdz radio (Latvijas radio 1, 2, 3, 4, 5, radio SWH, radio Skonto, Kristīgais radio, Saldus Radio, MG Latgolas Bolss) vai TV (LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5, Pirmais Baltijas kanāls, Vidusdaugavas televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Talsu televīzija, DAUTKOM TV), lai saņemtu informāciju par notikušo un turpmāko rīcību. Papildus vari sekot informācijai sociālajā tīklā Twitter: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests @ugunsdzeseji, Valsts policija @Valsts_policija, Neatliekamā medicīniskā palīdzība @NMPDienests. 3. Ievēro un izpildi operatīvo dienestu norādījumus. 4. Neizslēdz radio vai TV un seko turpmākajiem paziņojumiem un norādījumiem. 5. Nezvani bez vajadzības operatīvajiem dienestiem, lai saņemtu vēl kādu īpašu informāciju par notikušo. Ko darīt, ja savā atrašanās vietā es nedzirdu trauksmes sirēnas? Apdraudējuma gadījumā apziņošanu var veikt arī atbildīgo dienestu darbinieki, izmantojot operatīvo dienestu transportlīdzekļus un skaļruņus. Izdzirdot trauksmes sirēnu: ATCERIES: Trauksmes sirēnas iedarbina arī, ja tiek izsludināta ārkārtējā situācija, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija. ieslēdz TV vai RADIO Katru gadu maijā un novembrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic trauksmes sirēnu pārbaudi, tās ieslēdzot uz 3 minūtēm. Iegaumē RADIO frekvences, kurās var pārraidīt brīdinājumu.
Evakuācija un ārkārtas gadījumu soma 2 Ko darīt, ja nepieciešams evakuēties? 3. 4. Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu. Ja iespējams, izmanto savu transportlīdzekli un brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš izvēlēto vietu, kur esi plānojis patverties un kas sakrīt ar evakuācijas virzienu. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu. Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem. Kas jāņem līdzi evakuējoties? Ja nepieciešama operatīva un īslaicīga evakuācija, ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un medikamentus, ja tos nepieciešams lietot regulāri. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu. Kas ir ārkārtas gadījumu soma un ko tajā likt iekšā? Ārkārtas gadījumu soma satur lietas, kas cilvēkam vai ģimenei būs nepieciešamas ilgstošas un paredzamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu (gāze, elektrība, ūdens) padeves pārtraukuma gadījumā. Izmanto šo sarakstu un sagatavo somu savlaicīgi. Somā liec: Evakuējoties jebkāda apdraudējuma gadījumā, ņem līdzi dokumentus naudu Nepieciešamās lietas svarīgu dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība, transportlīdzekļa tehniskā pase, u.c.) kopijas polietilēna iesaiņojumā. Personu apliecinošo dokumentu orģinālus turi pie sevis; nelielu naudas summu. Pārējo naudu un bankas kartes turi pie sevis; sakaru līdzekļus portatīvo radioaparātu, sērkociņus vai šķiltavas, lukturīti, baterijas; daudzfunkcionālu saliekamo nazi, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzīti; līmlenti, auklu, diegu, adatu, šķēres, papīru un rakstāmpiederumus; pirmās palīdzības aptieciņu; apģērbu, rezerves apakšveļu un ērtus apavus; guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams telti; higiēnas piederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreiz lietojamās salvetes; pārtiku, ko var lietot bez termiskas apstrādes un ar ilgu derīguma termiņu sausās zupas, konservus, sausiņus, saldumus ar augstu kaloriju saturu; Dienā cilvēkam jāuzņem vismaz 500 kcal. Ēd ogļhidrātiem bagātu ēdienu. dzeramo ūdeni vairākām dienām (ieteicams plastmasas pudelēs). ATCERIES: Ja tas ir iespējams, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes un elektrības padevi. Diennaktī cilvēkam nepieciešami vismaz 2 litri dzeramā ūdens.
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde un radiācijas avārija 3 Ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde un es atrodos ārpus telpām: 3. 4. Atrodoties notikuma epicentrā vai tā tuvumā, nostājies perpendikulāri (90 ) vēja virzienam (vējš pūš no sāna) un ej vismaz 800 metrus uz priekšu ārā no bīstamās zonas. Informē citus par notikušo. Neaiztiec šķidras vai cietas ķīmiskas vielas, neej dūmu vai ķīmiskās vielas tvaiku (miglas) mākonī. Atstājot piesārņoto teritoriju, aizklāj muti ar audumu vai apģērbu. Ja esi bijis pakļauts bīstamo vielu ietekmei un tev ir slikta pašsajūta, vērsies pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem. Atgriezies telpās tikai pēc operatīvo dienestu darbinieku atļaujas, atver logus, lai izvēdinātu telpas. Ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija un es atrodos ēkā: Aizver ārdurvis, iekšdurvis, logus un visas iespējamās atveres, lai gaiss no ārpuses neieplūst telpās. Noslēdz vai izslēdz ventilāciju, gaisa kondicionierus, aiztaisi ar līmlenti, plēvi vai alumīnija foliju atveres nosūces mehānismiem virtuvē, vannas istabā un citās telpās. 3. Aiztaisi atveres zem durvīm ar mitriem dvieļiem vai plēvi un līmlenti. 4. Ej uz telpu, kas ir virs zemes līmeņa un kurai ir vismazāk atveres uz ārpusi. 5. Ja gāzes vai tvaiki iekļūst ēkā, veic seklas ieelpas caur dvieli vai citu audumu. Radiācijas avārijas gadījumā, atrodoties ēkā, papildus iepriekš minētajam: Ja esi bijis ārpus telpām, novelc drēbes, ieliec tās polietilēna maisiņā un to noslēdz. Rūpīgi nomazgājies dušā ar lielu daudzumu silta ūdens, izmantojot ziepes un mīkstu beržamo sūkli. Centies nesavainot ādu. Spēcīgi berzējot, izmazgā matus. Izskalo mutes dobumu ar tīru ūdeni. Mazgāšanos atkārto 2-3 reizes. Izvairies no mazgāšanās līdzekļu putu iekļūšanas acīs un mutē. Sagatavo dzeramā ūdens krājumus slēgtos traukos. 3. Sagatavo pieejamos elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus sejas apsējus (vājā citronskābes šķīdumā samērcētas vates un marles maska), respiratorus, gāzmaskas, kā arī blīva auduma drēbes, apmetņus, cimdus, zābakus. Evakuējies perpendikulāri vēja virzienam. vēja virziens evakuācijas virziens vēja virziens Dažām ķīmiskām vielām nav smakas! Radiāciju nav iespējams saredzēt, saost, sataustīt vai kā citādi sajust. Objektos un iekārtās, kur izmanto radioaktīvās vielas, lieto šādu starptautisko radiācijas simbolu. Ja notikusi radiācijas avārija un tu esi ārpus telpām, dodies iekšā telpās. Lauku apvidos ieved mājlopus novietnēs, veic lopbarības un ūdens avotu hermetizāciju. Ja brauc ar automašīnu un notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija, apstājies un meklē patvērumu ēkā. Ja tev ir jāpaliek automašīnā, turi aizvērtus automašīnas logus un ventilāciju izslēdz vai pārslēdz uz iekšējo cirkulāciju. Ar radiāciju piesārņotajā vidē izvairies ēst, dzert vai smēķēt!
Negaiss 4 Ko darīt, ja saņemts brīdinājums par negaisu un spēcīgām vēja brāzmām? Bez īpašas vajadzības nedodies ārā no ēkas. Nostiprini uz balkona vai mājas pagalmā esošos objektus, kas var tikt aizpūsti un izraisīt bojājumus. 3. Aizver durvis un logus, žalūzijas vai aizkarus. 4. Savlaicīgi atvieno elektroiekārtas. Zibens izraisīts pārspriegums var izraisīt nopietnus bojājumus. 5. Nenovieto automašīnu zem kokiem. Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā. Ko darīt, ja sācies negaiss un es atrodos ēkā? Paliec ēkā un izvairies no saskaršanās ar elektroierīcēm, vadiem un metāla priekšmetiem. Elektroierīces atvieno no strāvas. Nemazgā rokas, traukus, veļu, neej dušā. Nekurini plīti vai krāsni. 3. Neej pie logiem vai durvīm, neuzturies verandā, uz balkona vai lodžijas. Ko darīt, ja sācies negaiss un es atrodos ārpus telpām? Patveries ēkā vai automašīnā. Ja esi automašīnā, atrodi drošu vietu, kur apstāties, paliec tajā, nepieskaries metāla virsmām, ieslēdz avārijas gaismas signālu. Atrodoties mežā, meklē patvērumu zemākā zonā, biezoknī ar zemiem kokiem. 3. Atrodoties atklātā teritorijā, patveries zemā vietā, piemēram, ielejā. Izvairies no atrašanās uz pakalniem, klajā laukā, blakus elektrolīnijām. 4. Izvairies no patveršanās nojumē, sīku konstrukciju ēkās vai zem lieliem atsevišķi augošiem kokiem atklātā teritorijā. 5. Atrodoties uz ūdens, mēģini nokļūt krastā un nekavējoties meklē patvērumu. 6. Nesēdi uz betona virsmas vai nepieslienies betona sienām. 7. Izvairies no saskaršanās ar metāla priekšmetiem, tehniku, velosipēdu utt. Skaņa 3 sekunžu laikā veic aptuveni 1 kilometru lielu attālumu, piemēram, ja pērkonu var dzirdēt 12 sekundes pēc zibens spēriena, tad zibens izlāde notikusi 4 km attālumā. Ja redzi zibeņus, bet nedzirdi pērkonu, tad tu atrodies vismaz 20 km attālumā no zibens.
Plūdi 5 Ko man darīt laikā, ja pastāv plūdu draudi? Vērsies savā pašvaldībā un noskaidro, vai tu atrodies plūdu apdraudētajā teritorijā. Klausies meteorologu brīdinājumus un seko situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā, informē kaimiņus. 3. Noskaidro un saglabā savā mobilajā telefonā un piezīmju grāmatiņā tālruņu numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus. 4. Ja atrodies plūdu apdraudētā teritorijā, savlaicīgi parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību savā pašvaldībā. 5. Apzini vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, jau savlaicīgi vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā. 6. Lai samazinātu plūdu nodarītos materiālos zaudējumus, pārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostiprini pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus. Sagatavo mantas, ko ņemsi līdzi evakuējoties, jo māja var applūst īsā laika brīdī. 7. Sagatavo evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas, plostus u.c.). 8. Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus. 9. Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem. Ko man darīt, ja negaidīti sākušies plūdi un nav iespējams evakuēties? Ja apdraudēta tava veselība vai dzīvība, zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 11 Pārvietojies uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu. Ja plūdi sākušies naktī, izmanto gaismas signālu, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu. Saņemot aicinājumu evakuēties un no tās atsakoties, atteikums personai jāapstiprina rakstiski, tādējādi uzņemoties atbildību par iespējamām sekām. Ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā var tikt piemērota piespiedu evakuācija.
Ugunsgrēks 6 Ko darīt, ja ēkā, kurā atrodos, ir izcēlies ugunsgrēks? Nekrīti panikā, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielinās tavu iespēju izglābties. Ja telpā izveidojies liels sadūmojums, rāpo uz tuvāko izeju. Atrodoties pie grīdas, būs labāka redzamība un lielāka iespēja paglābties no sadūmojuma un karstuma ietekmes. Ja es varu izkļūt no ēkas: Pirms atver durvis, uzmanīgi tās patausti, ja jūti, ka tās nav karstas, mazliet paver un pārliecinies, vai otrā pusē nav dūmu un uguns. Kad esi izkļuvis no telpas, aizver durvis, tas mazinās uguns izplatību un aizsargās tavu īpašumu. Ja ēkā ir spēcīgs sadūmojums, nemēģini meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi zaudēsi, var būt izšķirošs, lai paspētu izglābties. 3. Jebkurā vietā, kur nakšņo, apzini evakuācijas iespējas, jo, izceļoties ugunsgrēkam, tas ātrāk palīdzēs atrast izeju. 4. Ugunsgrēka gadījumā neizmanto liftu. 5. Kad esi nokļuvis drošībā, zvani uz numuru 11 Neuzskati par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem. Nenoliec klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu nepieciešamo informāciju. 6. Neej atpakaļ mājā, kamēr ugunsdzēsēji to nav atļāvuši. Visbīstamākie ugunsgrēki ir laikā, kad cilvēks ir aizmidzis, jo cilvēka oža pamostas vislēnāk, tāpēc guļot cilvēks nejūt, ka telpā radies sadūmojums. Ja es nevaru izkļūt no ēkas: Ja paverot durvis, tās ir karstas vai aiz tām ir spēcīgs, necaurredzams sadūmojums vai liesmas, ar mitriem dvieļiem, segām, drēbēm vai palagiem nosedz durvju spraugas. Ja ir pieejams telefons, zvani uz numuru 11 3. Rāpo pie loga un mazliet paver to, jo, atverot logu pilnīgi, var rasties caurvējš, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā. 4. Turies zemu pie loga, lai varētu elpot gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas piepilda telpu. Signalizē ugunsdzēsējiem glābējiem par savu atrašanās vietu, radot troksni vai vicinot kādu apģērba gabalu. 5. Tikai galējas nepieciešamības gadījumā atver logu pilnīgi vai izsit stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. 6. Ja iespējams aizsedz degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un elpot būs vieglāk. Iespējas izdzīvot ugunsgrēkā palielinās, mājoklī ierīkojot autonomos dūmu detektorus vai ugunsdzēsības signalizāciju, kas ar spalgas skaņas palīdzību tevi brīdinās par ēkā radušos sadūmojumu. Ja es atrodos publiskā ēkā un izdzirdu ugunsgrēka trauksmes signālu: Nekavējoties mierīgi dodies ārā pa tuvāko evakuācijas ceļu. Ja objekta darbinieki liek iet pa citu evakuācijas ceļu, uzklausi viņu norādījumus. 3. Ēkā varēsi atgriezties tikai pēc attiecīgas atļaujas.
Elektrības piegādes traucējumi 7 Ikdienā kvalitatīvas, drošas un nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai AS Sadales tīkls veic elektrotīklu uzturēšanas darbus, tomēr kā ikvienā valstī arī Latvijā 95000 km elektrotīkls nevar būt pilnībā pasargāts no nelabvēlīgu laika apstākļu (vētras, plūdu), kā arī nejaušu notikumu un trešo personu izraisītiem bojājumiem, kas rada neplānotus elektroenerģijas piegādes pārtraukumus lietotājiem. Atsevišķu un plašu katastrofu (plūdi, vētra u.c.) seku rezultātā elektrības piegādes traucējumi var būt arī ilgstoši. Elektrības piegādes traucējumu gadījumā var nedarboties: bankomāti Ko man darīt, ja ēkā nav elektrības? 3. 4. Ja ēkā pēkšņi pazūd elektrība, noskaidro, vai elektrība nav tikai tavā mājoklī, visā ēkā vai arī tuvumā esošajās kaimiņu ēkās. Krēslas stundās un tumsā, paskatoties pa logu, var konstatēt, vai blakus esošo ēku logi ir apgaismoti. Ja esi konstatējis, ka elektrības nav visā dzīvojamā mājā vai plašākā apkārtnē, zvani uz AS "Sadales tīkls" bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404. Izslēdz vai atvieno ierīces, kas patērē elektroenerģiju, lai tās droši darbinātu tad, kad elektroenerģijas piegāde tiks atjaunota. Lieto mobilo tālruni tikai ārkārtas gadījumos un zvani uz numuru 112 tikai situācijās, kad ir apdraudēta dzīvība vai veselība. Ilgstošas elektrības piegādes traucējumu gadījumā mobilais telefons tev būs nepieciešams, lai sazinātos un saņemtu palīdzību. Lai pasargātu savas elektroietaises no īslaicīgu sprieguma pārtraukumu radītas ietekmes, var nodrošināties ar bezpārtraukuma barošanas avotiem (UPS), kas paredzēti dažādu elektroierīču (datortehnikas, apkures iekārtu, ražošanas iekārtu, signalizāciju u.c.) darbības nodrošināšanai elektroenerģijas piegādes pārtraukuma laikā. Medicīnas iestādes, lieli ražošanas uzņēmumi papildus drošībai izmanto ģeneratorus. luksofori degvielas uzpildes stacijas ATCERIES: Redzot zemē guļošu elektrolīnijas vadu vai uz līnijas uzkritušu koku, nekādā gadījumā netuvojies tam un neļauj tuvoties arī citiem!
Ēku sagruvums 8 Ja pastāv ēkas sagruvuma draudi: Nekavējoties pamet ēku. Neizmanto liftu. Ja sācies ēkas sagruvums: Situācijas, tā pat kā ēku konstrukcijas ir atšķirīgas, tāpēc, izvērtējot riskus, ņem vērā šādus ieteikumus: Mēģini patverties zem stingras aizsargbarjeras, piemēram, nesošās iekšējās sienas durvju ailē, zem galda. Netuvojies un nemeklē patvērumu pie logiem, ārējām sienām un priekšmetiem, kas var nokrist, piemēram, apgaismes ierīcēm vai mēbelēm. Nometies uz ceļiem, aptver galvu un kaklu ar rokām. Šī poza tevi pasargās no pakrišanas un daļēji aizsargās dzīvībai svarīgus orgānus. 3. Paliec uz vietas līdz beidzas sagruvums. 4. Kad sagruvums beidzies, pamet ēku, izvairoties no nestabiliem objektiem vai konstrukcijām. Neizmanto liftu! 5. Sagruvuma rezultātā var tikt pārrauti elektrības vadi, ūdens un kanalizācijas caurules, kas var radīt traumas. Nometies uz ceļiem Ja esi iesprostots sagruvumā: Ja tev ir mobilais telefons, zvani uz numuru 11 Izmanto jebkurus līdzekļus, lai pievērstu glābēju uzmanību, piemēram, klauvē pie ēkas konstrukcijām, caurulēm, radiatoriem utt. 3. Elpojot, aizklāj muti ar audumu vai apģērbu. Aptver galvu Paliec uz vietas
Pirmā palīdzība 9 Kā veikt atdzīvināšanas pasākumus? 3. 4. 5. 6. 7. 8. Pārbaudi cietušā samaņu skaļi uzrunā un saudzīgi papurini aiz pleca: ja cietušais nereaģē/neatbild, tad, iespējams, viņš zaudējis samaņu. Sauc palīgā un novieto cietušo uz muguras un atbrīvo elpceļus, atliecot galvu un paceļot zodu (skat. zīm.). Turot atliektu galvu, pārbaudi un izvērtē elpošanu redzot, dzirdot un jūtot 10 sekundes. Liec kādam izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112 vai 113. Ja cietušais elpo normāli (tu dzirdi vismaz 2 ieelpas/izelpas 10 sekunžu laikā) novieto cietušo stabilā sānu pozā (skat. zīm.). Ja cietušais neelpo vai elpo lēni, trokšņaini vai ir jūtama tikko nosakāma elpošana, atbrīvo cietušā krūškurvi no visa apģērba, rokas novieto krūškurvja vidū un uzsāc sirds masāžu (skat. 3. zīm.), veicot 30 sirds masāžas (temps 100 120 reizes minūtē; dziļums 5 6 cm). Atbrīvo cietušā elpceļus, atliecot galvu un paceļot zodu, un veic 2 elpināšanas mute-mutē (skat. 4. zīm.). Elpināšanas tilpums ir mierīgas izelpas tilpums. Novēro cietušā pasīvās izelpas. Elpināšanai ieteicams lietot elpināšanas masku ar vienvirziena vārstuli. Ja tādas nav un nevari veikt elpināšanu, vari veikt tikai sirds masāžu. Tas var būt mazāk efektīvi, tomēr labāk nekā nedarīt neko. Turpini masēt un elpināt attiecībā 30:2 (30 sirds masāžas : 2 elpināšanas) līdz ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība un pārņem cietušā atdzīvināšanu, cietušais sāk kustēties, atver acis un sāk normāli elpot vai arī tavi spēki izsīkst. zīmējums Atbrīvo elpceļus zīmējums Stabilā sānu poza Ko man darīt, ja sākusies stipra asiņošana? 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Uzvelc rokās vienreiz lietojamos gumijas cimdus vai cita ūdens necaurlaidīga materiāla izstrādājumus (piem., plastikāta maisiņu). Atbrīvo asiņojošo vietu no apģērba. Aizspied brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles kompresi vai tīru drēbes gabalu (skat. 5. zīm.). Noguldi cietušo guļus ar asiņojošo vietu uz augšu. Pārliecinies, ka asiņošana ir apturēta. Ja asiņošana turpinās, piespied brūci stiprāk, ja iespējams, uzliekot vēl marles kompresi vai drēbes gabalu pa virsu esošajam materiālam. Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112 vai 113, un līdz ierašanās brīdim turi brūci aizspiestu. Neļauj atdzist cietušajam, pasargā viņu no apkārtējās vides iedarbības. Aprūpē un nomierini cietušo. Vairāk: www.nmpd.gov.lv/nmpd/ pirma_palidziba/apmaciba/ 5. zīmējums Brūces aizspiešana spēcīgas asiņošanas gadījumā 3. zīmējums Sirds masāža 4. zīmējums Cietušā elpināšana