Sveicināti, JVMV skolēni un skolotāji! Vakariņa 7. numurs dodas pie jums, lai stāstītu par vēsturiskiem notikumiem un cilvēkiem, kuru dēļ mūsu skolas vēsture turpina iedvesmot, lai stāstītu par mūsu tagadējiem skolēniem, kuri zina, kāpēc izvēlējušies mūsu skolu, kuru mīļi sauc par otrajām mājām; lai stāstītu par vērtīgo un iedvesmojošo kursu apmeklējumu Somijā, kurā piedalījās divas mūsu skolas skolotājas Daina Birkenbauma un Irina Baikova. Šajā numurā varat lasīt arī intervijas ar diviem 12.c klases skolniekiem Elviju Žebrovski, kurš uzņēmies skolēnu padomes prezidenta pienākumus, un Didzi Grunduli, kurš profesionāli nodarbojas ar stantraidingu un šobrīd ir vienīgais, kas pārstāv Latviju šajā sporta veidā. Vakariņš dodas pie jums, lai vienotos kopīgā priekā un atmiņu stāstos mūsu skolas 70. jubilejas gadā. 1. decembrī būsim vienoti skolas dzimšanas dienas svinībās skolas skolēniem. Uzposīsim skolu godam, lai 3. decembrī dzimšanas dienas svinības varētu rīkot lūgtajiem visiem. Savukārt 5. decembrī paredzētas skolas dzimšanas dienas svinības s klašu skolēniem. Būsim vienoti un lepni par savu skolu, piepildīsim sapņus un priecāsimies par to, kas mums dots! JVMV avīzes Vakariņš redaktore Santa Igaune 1
Es izvēlos Vakara (maiņu) vidusskolu, jo... Šajā skolā es atradu daudz vairāk, nekā cerēju. Skolotāji ir ļoti patīkami cilvēki, ar kuriem ir prieks pavadīt stundas. Skolas telpas katru gadu paliek arvien labākas. Pamatskolas klasēs nav daudz cilvēku, kas personīgi man bijis liels pluss, jo klasē var mierīgi mācīties. Šajā skolā nekad nebūs tā, ka tevi trenkās vecāko klašu skolēni. Kaut arī vecuma ziņā skolēnu vidū ir lielas atšķirības, visi ciena viens otru un ir izpalīdzīgi, ja esi iekļuvis grūtā situācijā vai kaut ko nesaproti. (Aleksandrs Čirkunovs, 8.c klase) Manā skolā ir atsaucīgi un ļoti laipni skolotāji. Skolā ir dažādi pulciņi, divus no tiem es apmeklēju, jo man patīk radoši darboties, piemēram, dekorēt skolu. Man patīk mācīties un apgūt dažādas prasmes. Paldies skolotājām, kas ar mani ir bijušas tik pacietīgas! Skolas dzimšanas dienas svinībām es gatavojos jau tagad, vācot dažādus materiālus dekorēšanai. Man ļoti patīk ģeogrāfija un matemātika, jo zinu, ka dzīves laikā iegūtās zināšanas man būs noderīgas. Ģeogrāfijā, piemēram, mūs māca orientēties. Es uzskatu, ka bez ģeogrāfijas dzīve būtu garlaicīga. Paldies visiem skolotājiem par uzmanību, gādību un līdzjūtību, ko jūs mums sniedzat! (Aleksandra Kazanceva, 7.c klase) Mana skola ir liela, skaista un jautra. Starpbrīžos ir miers, bet skolā nekad nav skumji. Kad sāku te mācīties, nevienu nepazinu, bet jau otrajā dienā ar daudziem sadraudzējos. Pirmajā skolas dienā klases audzinātāja mums parādīja skolas telpas, man uzreiz visvairāk iepatikās mājturības kabinets, kā arī vizuālās mākslas kabinets. Es uzskatu, ka man ir paveicies ar klases audzinātāju Irinu Baikovu, jo viņa ir sirsnīga. Sociālo zinību skolotāja Lilija Alondere vienmēr ir priecīga un smaidīga, bet latviešu valodas skolotāja Sigita Tretjaka, manuprāt, ir skaista un talantīga sieviete. Arī mana klase man patīk, jo esam ļoti saticīgi. Es esmu laimīga, ka izvēlējos šo skolu! (Santa Stepānova, 7.c klase) Es mācos pirmo gadu šajā skolā, bet man pirmais iespaids ir ļoti labs. Skolotāji ir ļoti labi, jo runā ar katru kā ar pieaugušo. Es uzskatu, ka tā arī ir jābūt, jo skolotājiem ir ne tikai jāmāca skolēni, bet arī jāuzklausa. Piemēram, sociālo zinību un vēstures skolotāja Lilija Alondere ne tikai labi vada stundas, bet arī uzklausa skolēnu domas par stundā notiekošo. Bet latviešu valodas un 2
literatūras skolotāja Sigita Tretjaka katru stundu izdomā kaut ko jaunu, lai stunda būtu interesanta un pamācoša. Bioloģijas skolotājas Dainas Birkenbaumas stundas man liekas aizraujošas un interesantas. Viņa vienmēr ar smaidu skaidro savas stundas tematu. Es varētu stāstīt arī par visiem pārējiem skolotājiem, jo uzskatu, ka viņi visi ir labi pedagogi, bet tad tas būtu ļoti ilgi. Mana skola ir mani skolotāji, jo viņu dēļ man ir labi un patīkami atrasties skolā. (Jolanta Berezovska, 7.c klase) Šī skola ļoti atšķiras no citām, jo šeit ir sirsnīgi cilvēki. Šeit nevienam nav jākautrējas, neviens nesmejas par citiem, bet visi viens otru atbalsta un paļaujas viens uz otru. Es ļoti priecājos, ka atnācu mācīties šeit, nevis kaut kut citur. Prieks, ka skolēni nevērtē viens otru pēc apģērba, bet novērtē, ka esi centīgs un saprotošs. (Nora Kanapecka, 9.c klase) Es šajā skolā mācos tikai divus gadus, bet tā jau ir kļuvusi man kā otrās mājas. Es mācos vienā no jaukākajām skolām Jelgavā, kurā strādā satriecoši un izpalīdzīgi skolotāji. JVMV var lepoties ar savu interesanto vēsturi; ko tik šī skola nav piedzīvojusi! Skola ir vairākas reizes pārcelta uz citām ēkām, pārcietusi ugunsgrēku u.c. Skolā ir mācījušies daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki Mūsu skolai ir glīts interjers, koša teritorija, ko vēl vairāk izdaiļo koši zaļie trenažieri. Skolā aktīvi notiek dažādi pasākumi, kā arī ir iespēja papildus izglītoties ārpusstundu nodarbībās, pulciņos. Šī skola nešķiro cilvēkus, šeit pret visiem izturas vienlīdzīgi labi, pozitīvi. Liela uzmanība tiek pievērsta skolēnu atzīmēm un kavējumiem, skolā rūpējas par katru skolēnu. Esmu mācījusies daudzās skolās, bet šī ir viena no labākajām, kurā esmu gājusi. Es ar lepnumu varu teikt, ka mācos Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas 9.c klasē. (Linda Priede, 9.c klase) Šeit ir ļoti mierīga atmosfēra, tāpēc var mierīgi mācīties. Skolotāji ir ļoti jauki un pretimnākoši. Ja kaut ko nesaproti, viņi vienmēr visu paskaidros un iemācīs. Tā kā šogad esmu 9. klasē, tad šis gads man ir īpaši svarīgs. Šogad skolotāji mūsu klasei pievērš īpašu uzmanību. Es gribētu mācīties 10. klasē un palikt šajā skolā, jo šī skola man ir vismīļākā no visām, kurās esmu mācījusies. Arī ar klasi man ir paveicies, jo mums ir ļoti draudzīgs kolektīvs, kā arī vislabākā audzinātāja. Mani secinājumi par šo skolu ir tādi, ka šeit var mācīties netraucēti un ir grūti dabūt sliktas atzīmes. Man ir mērķis šajā skolā pabeigt 12. klasi. (Viktorija Lācekle-Bertmane, 9.c klase) 3
Mana skola nav liela, tajā ir mazāk skolēnu kā citās Jelgavas skolās. Tāpēc mēs viens otru labāk pazīstam un mūsu savstarpējās attiecības ir saprotošākas un sirsnīgākas. Mācoties es iepazinos arī ar citiem lieliskiem cilvēkiem, nu jau trešo gadu viņus saucu par klasesbiedriem. Mums ir gājis dažādi, dažreiz ieguvām kādu punu, dažreiz no smiekliem palikām bez elpas. Tāpat atmiņā paliks arī visi pārējie kafejnīcas darbinieces, tehniskie darbinieki, skolasbiedri. Un, protams, skolotāji! Ikviens no viņiem veido skolu, tāpat kā es, jo darbu visu, lai ēkā pulsētu dzīvība. Tūkstošiem garāmgājēju tā palikusi tikai parasta ēka, bet man otrās mājas, kurās dzīvo otra ģimene. Mana mīļā skola! daudzus padomus. Klases audzinātājai es varu pilnīgi uzticēties, viņa man ļoti palīdz. Bet klases kolektīvs mums ir pats labākais. (Marika Veilande, 9.c klase) Man šī skola patīk, es uz to nāku ar prieku. Visi šeit ir draudzīgi. Mēs klasē esam maz, bet tas nekas. Šajā skolā ir labi skolotāji, jo uzklausa katra viedokli. Skolā ir skaistas telpas, jaunas grāmatas plauktos. Direktore ir ļoti laba. No mācību stundām man visvairāk patīk angļu valoda, sports un latviešu valoda. Labi, ka nav ļoti agri jāceļas no rīta, jo stundas sākas plkst. 9.00. Skolā ir daudz pulciņu. Es šeit mācos tikai no šī mācību gada (Lolita Blumfelde, 9.c klase) Man patīk, ka skolā brīvajā laikā varu spēlēt galda hokeju vai novusu. Man patīk, ka starpbrīžos var iziet ārā svaigā gaisā. Mums ir skaists mājturības kabinets. Skolā ir daudz labu pulciņu; notiek interesanti pasākumi. Es skolai novēlu visu labāko! (Toms Petrovs, 8.c klase) Es šajā skolā mācos otro gadu. Ir labi, ka savu dēliņu varu atstāt skolā pie auklītes, kamēr mācos. Skolotājas ir ļoti pretimnākošas, palīdz mācīties un dod sākuma, bet esmu jau iejuties, jūtos brīvi un bez stresa. Šeit nav strīdu un rupjību. Mēs atbalstām viens otru. (Alans Tomass Lapsa, 8.c klase) 4
Santa Igaune Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolai - 70 Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolai 2015. gads ir jubilejas gads, tā ir atskatīšanās 70 gadu tālā pagātnē, par atskaites punktu ņemot 1945. gadu, kas ir Vakarskolas, toreiz sauktas par Jelgavas Darba jaunatnes skolu, dzimšana. Tas ir laiks pēc Otrā pasaules kara, kad darba jaunatnes skolas tika dibinātas, lai dotu iespēju turpināt kara pārtrauktās mācības, paralēli strādājot ražošanā vai lauksaimniecībā, retāk apkalpojošā sfērā. Turpinot savu darbu 70 gadus, skola ir bijusi iespēja visiem tiem, kas sev zināmu apsvērumu dēļ nav varējuši vai nevar mācīties dienas skolā. 3. decembrī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola svinēs dzimšanas dienu, vienojoties atmiņu stāstos ar tiem, kas šeit strādājuši, strādā, mācījušies un mācās. Lūgtie viesi saņems īpašu dāvanu grāmatu par Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu CD formātā. Grāmata Skolotāju iela ir bijušās latviešu valodas skolotājas Skaidrītes Bremzes, kas nu jau devusies uz savām mūža mājām, brīnišķīgais un nezūdošais mantojums nākamajām paaudzēm, kas jo īpaši saistītas ar Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu. Grāmatā saistošā un iedvesmojošā valodā izstāstīta skolas vēsture (1945-2005) dzīvesstāstos, atmiņās, arhīva liecībās un fotogrāfijās. Savas grāmatas sākumā Skaidrīte Bremze raksta: Veidojot grāmatu no dzīvesstāstiem, atmiņām, fotogrāfijām un arhīvu materiāliem, tiecoties radīt mācību iestādes vēstures mozaīku, mēs atklājām skolotāju un skolēnu attiecību īpašu krāšņumu tajos garajos gados, ko tagad dēvējam par padomju laiku. Viņi satikās Vakarskolā un palika tuvi uz mūžu, jo cits citam bija nepieciešami. Pedagogi vienā klasē pratuši uzrunāt no kara pārnākušos sarkanarmiešus, pretošanās kustības karstgalvjus pēc soda izciešanas un leģionārus. Kamēr vien izglītības sistēma kūleņoja pa vienīgās partijas direktīvu un lēmumu gaņģiem, Vakarskola daudziem izrādījās taisnākais ceļš uz augstāko izglītību, tilts pāri ideoloģiskām slīkšņām. Pedagogi te gudri urduši audzēkņu pašapziņu zem varas ledus. Arī šodien Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas logi turpina spīdēt gan agros rītos, gan vēlās pēcpusdienās, gan tumšos vakaros. Vakarskolas pedagogi joprojām urdina savu audzēkņu 5
pašapziņu, ko mūsdienās bieži slēpj cits ledus ilgs pārtraukums mācībās vai neveiksmīga mācību pieredze. Tomēr skolu arvien vairāk gan reāli, gan virtuāli (skolā ir pieejama arī tālmācība) piepilda arī skolēni, kas mācās atbilstošā vecumposmā, jo laiks ir steidzīgs un ļoti mainīgs, mūsdienās ir bērni un jaunieši, kas paralēli mācībām ir profesionāli sportisti, dzīvo citā valstī, bet vēlas iegūt mūsu valsts izglītību. Lasot skolotājas Rutas Būdes atmiņas (Vakarskolā strādāja no 1962. līdz 1994. gadam), atskatāmies pagātnē un redzam, ka spējīgi un pašpārliecināti skolēni Vakarskolā ir bijuši visos laikos. Viņa raksta: Nereti uz Vakarskolu pēc konfliktsituācijām atnāca arī dienas skolas audzēkņi. Visbiežāk šie pusaudži nebija nesekmīgi un nedisciplinēti, viņiem tikai bija augsts pašvērtējums un krietna deva spītības. Pārāk bieži viņi bija dzirdējuši: Ja netīk te, ej uz Vakarskolu! Beidzot tā arī tika izdarīts. Pirmie pieci Pieaugušo vidusskolas izlaidumi devuši trīs ilggadējus skolu direktorus, trīs Zinātņu doktorus, septiņpadsmit skolotājus. Turpmākajos gados vairāk audzināti nākamie ražošanas vadītāji un strādnieki. Vakarskola turpina apliecināt savu pastāvēšanas nepieciešamību, jo mācējusi piemēroties mainīgajiem apstākļiem un savu skolēnu individuālajām vajadzībām. Pēckara paaudzes jaunieši vēlējās izrauties no nabadzības, skolas pastāvēšanas sākumā sevi apliecināja kā nobriedušas personības un pēc tam iestājās augstskolā, bet vēlāk ieņēma augstus un atbildīgus amatus. Arī šodienas Vakarskolas jaunieši turpina sevi pierādīt kā spējīgus, atbildīgus un neatlaidīgus cilvēkus, kas apzinās savu mērķi dzīvē. Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola ir lepna par ikvienu savu absolventu, jo tas ir apliecinājums, ka zināšanu dzirkstele turpina sprēgāt un skolas logi spīdēt, kliedējot nezināšanas tumsu. Skolotāju ielas 8 gaišais nams turpina dzīvot to sirdīs, kuru dzīves ceļš nezūdoši savijies ar Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu. 2014./2015. māc.g. absolventa Ivo Bēta zīmējums 6
Mūsu skola cauri laikam fotogrāfijās Materiāls no bijušās latviešu valodas skolotājas Skaidrītes Bremzes (mirusi) grāmatas "Skolotāju iela". 1947.gads. Vakarskolas pirmais direktors Arvīds Salmiņš kopā ar 11. klases audzēkņiem. 1. rindā no labās matemātikas skolotāja Marija Lilija Utāne, Direktore Lūcija Šakina, angļu valodas skolotājas Ruta Būde un Inga Skuja. 2. rindā no labās skolotāji: Daina Trauliņa, Ausma Zvīgule, Jānis Ozols, Dina Romanova, Viktors Vansovičs, Tatjana Tarajana. 7
1963. gada izlaidums - skolotājas Vijas Balodes klase 1946.gads. 1. izlaidums. Vidū 2. rindā 3. skolotājs Fricis Lazda, 4. Elīza Strazdiņa, 5. direktors Arvīds Salmiņš, 6. Izglītības nodaļas vadītājs Oskars Beikmanis, 7. skolotājs Kārlis Gotfrīds. Viņam aiz muguras Regīna Vuškāne - Lagzdiņa. 1. rindā no labās māsas Jansones Ruta un Edīte - Zelta medaļnieces 8
1947. gads. 2. izlaidums 2. rindā no kreisās 1. skolotājs Fricis Lazda, 3. skolotāja Ella Šellere, 6. direktors Arvīds Salmiņš 7. izglītības nodaļas vadītājs Oskars Beikmanis, 8. skolotāja Elīza Strazdiņa, 9. skolotājs Žanis Dancigers, 11. skolotāja Regīna Lagzdiņa. 3. rindā skolotāji - 1. Kārlis Gotfrīds, 2. Edgars Reķis, 4. Hugo Lešinskis, 5. Vilis Jankovskis, 6. Imants Švarcbahs, 7. Pēteris Gustavs. 3. rindā 1. no labās Raimonds Treijs, 2. Aina Rusmane, 3. Krišjānis Berka, 4. Melānija Jansone. 1950.gads. 5. izlaidums. Pirmajā rindā 3.no kreisās mācību daļas vadītāja, klases audzinātāja Regīna Lagzdiņa, aiz muguras - Ilga Eglāja Ziemele, pa kreisi blakus Elza Rinkmane Mistere. 4. direktors Žanis Dancigers, Izglītības nodaļas vadītāja Olga Plāce. 3. no labās fizikas skolotājs Jānis Vējš. 2. rindā 1. Krišjānis Berka 2. Edgars Reķis, 3. Elīza Strazdiņa, Viņai aiz muguras Rihards Karulis. Augšējā rindā 2. no kreisās Kārlis Timmermanis - RTU docents, inženierzinātņu doktors. 9
1952. gada izlaidums. 1. rindā no labās 3. direktors Vilis Jankovskis, 4. skolotājs Edgars Reķis. 1963. gada izlaidums. Pirmajā rindā no kreisās Elmārs Sakne, 2. Biruta Hercoga, 5. Vladimirs Dudarevs, 6. Dina Romanova, 7. Staņislavs Rasnačs, 8. Aina Sila, 9. Ārija Mūrniece, 10. Nikolajs Jeremejevs. 10
1971. gada izlaidums. 1. rindā no kreisās vēstures skolotājs Alfrēds Raubēns, pensionētais matemātikas skolotājs Staņislavs Rasnačš, latviešu valodas skolotāja Velta Sevele, direktore Ārija Mūrniece, matemātikas skolotāja Marija Lilija Utāne, angļu valodas skolotāja Ruta Būde, vācu valodas skolotāja Vija Apirube, bioloģijas skolotāja Biruta Hercoga. 1980. gada izlaidums. 1. rindā no labās fizikas skolotāji Daina Trauliņa un Jānis Ozols, pensionētais matemātikas skolotājs Staņislavs Rasnačš, vēstures skolotājs Alfrēds Raubēns, mācību daļas vadītāja Dina Rimanova, direktore Ārija Mūrniece, matemātikas skolotāja Marija Lilija Utāne, vācu valodas skolotāja Vija Apirube, angļu valodas skolotāja Ruta Būde, latviešu valodas un literatūras skolotāja Velta Sevele, bioloģijas skolotāja Biruta Hercoga, 2. rindā vidū ķīmijas skolotājs Aleksandrs Mūrnieks. 11
Mūsu skolotājas kursos Somijā! Divas skolotājas (JVMV direktores vietniece izglītības jomā Daina Birkenbauma un skolotāja Irina Baikova) no 2015. gada 4. oktobra līdz 10. oktobrim piedalījās starptautiskos kursos "Every pupil is important special education in Finland and Europe!" ("Katrs skolēns ir svarīgs - speciālā izglītība Somijā un Eiropā"). 2015. gada 1. jūlijā uzsākta Erasmus + projekta Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas (JVMV) pedagogu mācību mobilitāte Joensuu Somijā realizācija. Somijas skolēniem ir visaugstākais zināšanu līmenis pasaulē. Neticami, ka pie tik augstiem rezultātiem viņi pavada vismazāk stundu mācoties, ja salīdzina ar citu valstu skolēniem. Kā arī, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, Somijas valsts tērē savai kvalitatīvajai un bezmaksas izglītībai diezgan mērenus naudas līdzekļus. Plānots, ka kursos iegūtās zināšanas un pieredze palīdzēs JVMV mācīšanas procesa kvalitātes uzlabošanai, stabilizēšanai un pilnveidošanai. Tagad, pēc mobilitātes brauciena, plānota JVMV pedagogu mācību grupas izveidošana, tās darbības koordinēšana, ieteikumu ieviešana JVMV ikdienas pedagoģiskajā procesā, rezultātu izvērtēšana un semināri dalīšanās pieredzē ar Jelgavas skolu un Latvijas vakarskolu pedagogiem. Tieši pēc atgriešanas, 21. oktobrī, notika JVMV skolotāju metodiskā sapulce, kur tika stāstīts par starptautisko kursu pasākumu apmeklējumu, jaunu pieredzi un zināšanām. JVMV skolotāju metodiskā sapulcē tika radīta prezentācija Izglītības sistēmas īpašības Somijā. Moodle sistēmas izmantošana JVMV. 12
12. novembrī JVMV notika pieredzes apmaiņas seminārs pilsētas un rajona skolu krievu valodas skolotājiem Izglītības sistēmas īpašības Somijā, kur skolotajiem bija iespēja uzzināt kaut ko jaunu, kas varētu palīdzēt viņiem radoši uzlabot pedagoģiskā darba ikdienu. Ceram, JVMV skolas pedagogu pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju kalpos par labu piemēru un stimulu iesaistīties un piedalīties starptautiskās izglītības jomu programmās un projektos, kā arī celt sava darba kvalifikāciju, apgūstot jaunas progresīvas zināšanas no ārzemju valstu sistēmām. izglītības Daži vārdi somu valodā: moj sveiki ; mitā kuuluu? kā Jums klājas?; kyilā jā ; ei nē ; nākemin ar labu nakti! JVMV valodu MK vadītāja Irina Baikova 13
Savā būtībā esmu ceļotājs Intervija ar Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas skolēnu padomes prezidentu Elviju Žebrovski Sveiks! Cik ilgi Tu mācies mūsu skolā? Šajā skolā sāku mācīties 11. klasē, bet pārtraucu mācības, jo aizbraucu uz Ameriku. Bet pēc tam atgriezos, atsāku mācības atkal 11. klasē. Šobrīd mācos 12. klasē. Ko Tu darīji Amerikā? Strādāju. Biju tur 3 mēnešus, tik ilgi ir derīga tūristu atļauja. Man Teksasā dzīvo radinieki, ir pazīstamie arī Ņujorkā. Pārsvarā biju Ņujorkā. Strādāju dažādās vietās uz jumta, veicu iekšdarbus celtniecībā, biju arī tūrisma gids autobusos. Tur sapratu, ka man vajag citu kultūru, ka savā būtībā esmu ceļotājs. mājās un vai vispār gaida... Vai Tev ir vēl kāds vaļasprieks? Jā, 5 gadus nodarbojos ar regbiju RK Mītava, piedalāmies Latvijas čempionātos. Vienu gadu (2013.) spēlēju arī Latvijas izlasē, ar izlasi bijām Francijā. Tagad treniņi sanāk brīvajā laikā. Tu paralēli mācībām arī strādā, vai ne? Jā, strādāju Hesburgerā. Lai gan pēc atgriešanās no Amerikas, atsākot mācības, pagāja laiks, kamēr atradu darbu, ko varu apvienot ar mācībām. Nojaušu, ka tā nav vienīgā valsts, kur esi bijis... Kur Tev patika vislabāk? Jā, esmu bijis vairākās valstīs. Aizpagājušajā gadā jauniešu apmaiņas programmas ietvaros devos uz Horvātiju. No visām vietām, kur esmu bijis, tur man patika visvairāk. Dzīvoju mazā ciematiņā, apkārt kalni, svaigs gaiss, laipni cilvēki, blakus lāču rezervāts. Kas Tev patīk ceļošanā? Man patīk process, kad esmu prom. Tas ir pārdomu periods, kas liek aizdomāties par to, kas mani gaida 14
Kas ir Tavi ieguvumi mūsu skolā? Tas, ka mācības varu apvienot ar darbu. Mācos 12.c klasē, skolā esmu otrdien, trešdien un ceturtdien. Mūsu skolā ir arī ļoti pretimnākoši skolotāji. Kuri ir Tavi mīļākie mācību priekšmeti? Kopš Tehnoloģiju vidusskolas laikiem man patīk fizika. Tur man fiziku mācīja A. Sālzirnis, kurš ar savu stingrību panāca to, ka man iepatīkas šis mācību priekšmets. Man patīk arī bioloģija, bet šogad tās vairs nav. Kas Tevi motivēja kļūt par mūsu skolas skolēnu padomes prezidentu? Kādi ir Tavi pienākumi un izvirzītie mērķi? Mani motivēja direktores vietniece Liene Plota, ar kuru aktīvi sadarbojamies jau kopš pagājušā mācību gada. Mani pienākumi kā skolēnu padomes prezidentam ir dažādi. Svarīgākie ir apmeklēt skolēnu pašpārvaldes sanāksmes, vadīt pasākumus, domāt par to, kā mūsu kopīgo ikdienu skolā padarīt interesantāku. Man daudz palīdz mana vietniece Lolita Blumfelde. Mans mērķis ir veidot draudzīgu atmosfēru starp skolēniem un skolotājiem. To es plānoju īstenot caur pasākumiem, kas vienotu mūsu skolas cilvēkus skolēnus un skolotājus. Vēlos panākt, lai nav tikai sacensības starp klasēm, kur skolotāji paliek kā vērotāji, bet ir vispārēja sadarbība un vienotība. Mans mērķis ir arī nest skolas vārdu ārpus tās, vairāk piedaloties pilsētas skolu kopīgajos pasākumos. Aicinu pārējos skolēnus izteikt priekšlikumus par mūsu skolas dzīves uzlabošanas iespējām, esmu atvērts sarunām, man patīk iepazīties ar cilvēkiem un uzklausīt citu viedokli. Ko Tu plāno darīt pēc 12. klases? Mācības uzreiz neturpināšu, vienu gadu izlaidīšu, jo vēlos atkal kaut kur aizceļot, iepazīt citas kultūras. Iespējams, atgriezīšos Horvātijā, vietā, kur man patika visvairāk, piesakoties brīvprātīgajā darbā uz gadu. Ko Tu novēli savai skolai tās dzimšanas dienā? Novēlu, lai nekad netrūktu skolēnu, kas vēlas šeit mācīties! Kā arī novēlu turpināt strādāt tikpat enerģiski kā līdz šim! Liels paldies par interviju! Ar Elviju Žebrovski sarunājās skolotāja Santa Igaune 15
Būt par maksimālistu Latvijā un pasaulē Intervija ar 12.c klases skolnieku Didzi Grunduli Sveiks! Tev ir interesants talants, kas aizņem lielāko daļu Tava brīvā laika, prasot arī lielu neatlaidību un izturību. Pastāsti, lūdzu, par stantraidingu un kā Tu sāki ar to nodarboties! Stantraidings ir sarežģīts sporta veids, kurā ik brīdi tiek veikti galvu reibinoši triki ar ielas motociklu. Man šī ir otrā sezona šajā sporta veidā. Vispār ar motosportu nodarbojos jau no 5 gadu vecuma. Mans pirmais treneris bija tētis. Sāku ar mototriālu, kas ir braukšana pa posmiem, pārvarot dažādus šķēršļus akmeņus, krūmus, kalnus u.c. 2014. gadā ar komandu piedalījos Pasaules čempionātā mototriālā Nāciju kausā. Šīs sacensības norisinājās Andorā, mēs pasaulē palikām 11. vietā, bet turp devāmies četri labākie no Latvijas. Pievērsos stantraidingam, jo gribējās pamēģināt kaut ko jaunu, iepatikās un sāku ar to nodarboties. Vai Tev jau ir bijušas sacensības stantraidingā? Jā, šogad bija pirmās sacensības. Piedalījos Ghetto Streetbike Frestyle sacensībās, kas norisinājās Rīgā. Nākamās bija Smash sacensībās Igaunijā, kas ir lielākais moto pasākums Ziemeļeiropā, kura ietvaros notika arī stantraidinga sacensības. Trešās sacensības bija Rallijs Kurzeme 2015 ietvaros, kas notika Liepājā, laikā, kad atklāja koncertzāli Lielais Dzintars. Tikko bija uzliets jauns asfalts, un jau 16
nākamajā dienā es pa to braucu sacensībās. Tu piedalies SIA MAXIMA Latvija konkursā Latvijas Maksimālisti, kura mērķis ir atlasīt Latvijas spējīgākos skolēnus, kuriem piemīt kāds talants, piešķirot tiem stipendijas sava talanta un spēju pilnveidošanai un turpmākai attīstīšanai. Kā Tev palīdzētu konkursā iegūtā stipendija? Šis sporta veids noteikti ir arī bīstams, vai ne? Jā, man ir bijušas dažādas traumas, pagaidām stantraidingā ne tik daudz kā triālā, bet ar to ir jārēķinās. Tas tomēr ir tehnisks sporta veids, un nekas nav prognozējams. Ir bijuši vairāki, kas šo sporta veidu pamēģina, pāris reizes nokrīt, nobīstas un saprot, ka tas nav priekš viņiem. Gūtais atbalsts tiktu izmantots tehniskajam nodrošinājumam, inventāram un sevis pilnveidošanai kvalitatīvākiem treniņiem. Šobrīd esmu vienīgais, kas pārstāv Latviju šajā sporta veidā, tāpēc uzskatu, ka esmu pelnījis iegūt stipendiju. Piemēram, viens treniņš Rīgā izmaksā 50-60 euro, Jelgavā ir vieglāk, jo trase ir tuvāk mājām, varbūt ar ne tik labu asfaltu, bet viennozīmīgi tas man sanāk izdevīgāk, bet ne tik kvalitatīvi kā aizbraukt uz Rīgu, uz Sporta kompleksu 333 vai Biķernieku trasi. Tā kā šajā sporta veidā ātri nobeidzas riepas, man ir paveicies ar riepu sponsoriem, tās man sponsorē Mārtiņa riepu serviss. Īpašs paldies jāsaka servisa īpašniekam, pašam Mārtiņam. Regulāri trenējos, smagi strādāju, tāpēc esmu ieguvis dažus sponsorus. Mani atbalsta arī Apdrošināšanas aģentūra 777 un tēva firma DIXDI, kas nodarbojas ar kases aparātu tirdzniecību. Sponsoru iegūt ir ļoti grūti, jo jāspēj pierādīt, ka esi labākais. Konkurss Latvijas Maksimālisti sniegtu lielu atbalstu manu mērķu īstenošanai, jo, lai sevi pilnveidotu, nepieciešams regulāri piedalīties starptautiskās pasaules mēroga sacensībās. Taču tā realizēšanai ar pašreizējo atbalstu nepietiek. 17
Kā Tu domā, vai ar šo sporta veidu varēsi nodarboties ilgi? Es nedomāju, ka vecums ir šķērslis, lai nodarbotos ar šo sporta veidu. Latviešu stantraidinga pirmsācējam Jānim Rozītim jau ir 36 gadi. Šajā sporta veidā viņš Latvijas vārdu pasaulē nesis neskaitāmas reizes un joprojām ar to nodarbojas, vairs gan ne tik nopietni, bet joprojām viņš ir pats labākais Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Ko par Tavu nodarbošanos domā Tava ģimene? Ģimene mani atbalsta. Brauc līdzi uz sacensībām. Bet, protams, ka visi uztraucas, tur īkšķus un cer uz labiem rezultātiem, kā jau es pats! Kādi ir Tavi ieguvumi mūsu skolā? Tas, ka es mācības varu apvienot ar treniņiem. Šeit man ir arī vieglāk mācīties, kaut gan kontaktstundas ir mazāk nekā iepriekšējā skolā. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši. Es ar visu tieku galā. Ko Tu darīsi pēc 12. klases? Turpināšu trenēties. Varbūt radīsies iespēja to darīt ārzemēs, kur ir šādiem treniņiem piemērotāks klimats. Pie mums šobrīd ir diezgan slikti laikapstākļi, bet trenējos līdz pirmajam sniegam. Ir vēlme arī studēt, mani interesē Biznesa Augstskola, bet noteikti studijas neklātienē, lai varu tās apvienot ar treniņiem. Vai Tev ir vēl kāds vaļasprieks? Man patīk ļoti daudzi ekstrēmie sporta veidi, bet, ja to neskaita, tad man patīk ceļot pa pasauli, jo to parasti sanāk apvienot ar sacensībām vai treniņiem. Video, kur stāsti par sevi www.maksimalisti.lv mājas lapā, Tu saki, ka stantraidings pavisam noteikti ir maksimālistu lieta, jo tas ir sporta veids, kurā paši spožākie un interesantākie triki ir arī paši bīstamākie. Vai Tu sevi uzskati par maksimālistu? Jā, jo, kā jau uzsvēru video, tas ir mans lielākais izaicinājums, pārvarēt sevi un uzvarēt, būt par maksimālistu Latvijā un pasaulē. Paldies! Ar Didzi Grunduli sarunājās skolotāja Santa Igaune 18
Atbalsti arī Tu 12.c klases skolnieku Didzi Grunduli, nobalsojot par viņu maksimālistu konkursā maksimalisti.lv!!! Savus pārdomu darbus, dzejas rindas, ieteikumus, atsauksmes mūsu skolas avīzes Vakariņš kopīgā veidošanā var sūtīt uz e-pastu: jvmv_avize@inbox.lv Klātienē pie latviešu valodas un literatūras skolotājas Santas Igaunes. 19