N R G A D A J Ū N I J S Energoefektivitāte Ventspils tilts Ekspertīzes Inženierbūves LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS

N R. 2 0 2 0 1 1. G A D A J Ū N I J S Energoefektivitāte Ventspils tilts Ekspertīzes Inženierbūves LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS www.buvinzenierusavieniba.lv Ventspils Kuldīga Liepāja Cena Ls 1,49 Rīga Jelgava Valmiera Cēsis Madona Jēkabpils Rēzekne Daugavpils

Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapā www.buvinzenierusavieniba.lv Žurnāls Būvinženieris Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība Redaktore Mārīte Šperberga Literārā redaktore Regīna Janmane Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska Reklāmas projektu vadītāja Signe Zuševica Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012 Tālrunis, fakss 67845910 E-pasts: lbs@apollo.lv LBS internetā: www.buvinzenierusavieniba.lv LR UR reģistrācijas Nr. 000800022 Latvijas Būvinženieru savienība, 2011 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju Citēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienību obligāta Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs Vāka foto: paceļamais tilts pār Ventu Ventspilī Mārītes Šperbergas foto Paldies par dalību šā numura veidošanā Romānam Auniņam, Aivaram Caunem, Aivaram Jurjānam, Silvijai Štrausai, Mārtiņam Straumem Abonēšana un reklāmas pieteikšana pa tālruni 29256982 vai e-pastu: bmp.buvinzenieris@gmail.com Saturs Ievads Vienmēr ceļā! 2 Tas pavasara cerību laiks 3 Aktualitātes Atzinības krusts Jānim Lanceram 6 LBS Konsultanta ISO sertifikāti 6 LBS pārstāvji ECCE 7 LBS viesojas Ventspilī 8 Apsveicam jubilārus 9 Vadība Valdes sēdes 19. aprīlī, 24. maijā 10 Objekts Vērienīgas inženierbūves Jēkabpilī 12 Paceļamais tilts Ventspilī 16 Masīvkoka šūnu materiāla ražotne 20 Energoefektivitāte Klimata izmaiņu teritoriālā ietekme 22 Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi 28 Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I-III līmeņa* izglītības nozīmīgums 32 Paklupa uz logiem 40 Labākam mājoklim, labākai videi 44 Sertifikācija Sertificētie būvspeciālisti, 2006. 2010. gads 46 Sekciju darbs Koka būvniecība Spānijā: iespējas Latvijas eksportētājiem 48 Viedoklis Ekspertīze. Kur tagad esam, un ko darīt? 50 Tehnoloģijas Konstrukciju izbūve no sendvičpaneļiem 52 Fibo Plus jaunums būvmateriālu jomā 54 Uponor rūpnieciski izolēti cauruļvadi ātrai, ērtai un drošai montāžai 56 Dzīves skola No labākā mūrnieka līdz galvenajam inženierim 60 Domā par būvkonstrukcijām, kas notur skaistos namus 62 Būves Taizemē 64

Ievads Vienmēr ceļā! «Investēt pašam sevī tas ir vislabākais, ko tu jebkad varētu darīt. Tas ne tikai uzlabotu tavu dzīvi, bet arī visu to cilvēku dzīvi, kuri atrodas tavā tuvumā,» tā saka Robins Šarma. Būtībā tas ir ideāli investēt sevī. Tāds veiksmes ceļš. Vienam garāks, citam īsāks. Ja neparūpējamies par tā uzturēšanu, tas aizaug. Aizaug arī prāts ar negācijām un attaisnojumiem. Gluži kā dārzs ar nezālēm. Kas atliek? Vai nu mesties ravēt, vai sūkstīties, ka vainīgas nezāles. Izvēle ir vienmēr, arī ceļu var atrast vienmēr un no bezceļa nonākt uz cietākas pamatnes. Taču dažiem ir vieglāk vainot «visu pasauli», nevis papūlēties. Ar šādām situācijām un šādiem cilvēkiem mēs sastopamies vai ik dienas. Pasauli nav iespējams mainīt? Daži vismaz mēģina. Un kādam izdodas. Bet, ja nesanāk, jāmaina sava attieksme un jāsameklē cits skatupunkts. Diemžēl mums nav iespēju daudz ko kontrolēt, taču mēs varam kontrolēt savu attieksmi pret visu. Dzirdu: būvniecības apjomi samazinās, būvfirmas bankrotē, cits citu «uzmet», cilvēki aizbrauc, strādnieki neko nesaprot ne no materiāliem, ne no instrumentiem, jau otro gadu tiek «marinēts» Būvniecības likuma projekts, pēc krīzes pēdējie atgūsies būvnieki. Mēs esam tik dažādi. Katrs ar savu izpratni. Kas vienam šķiet ētiski, otram ne, kas kādam liekas godīgi, citam negodīgi, vēl kādam nozīmīga ir atbildība, savukārt citam tā nozīmē bezatbildību. Mēs visi vēlamies būt veiksmīgi. Taču ar vēlmi vien nepietiek. Vispirms ir svarīgi zināt, vai esam gatavi veiksmei. Visa enerģija jākoncentrē uz to, ko patiešām vēlamies. Man vienmēr bijusi pārliecība, ka agri vai vēlu strādīgiem, čakliem, atbildīgiem un uzticamiem cilvēkiem viss izdosies. Noguruši visbiežāk ir tie, kuriem pietrūkst mērķtiecības. Jāatlaiž bremzes! Kļūsim drosmīgāki, jo drosme palīdz darīt to, ko gribam. Nu, tā jau var aizfilozofēties bezgalīgi Mēs gan situācijas uztveram, gan teikumus izlasām un saprotam katrs citādi. Lai arī esam tik atšķirīgi, ceru, ka Būvinženierī ikviens atradīs sev noderīgu informāciju. Klāt vasaras saulgrieži un Jāņi. Lai jums jauks un skaists Līgo vakars un saulains Jāņu dienas rīts ar rasas pilnu zāli! Mārīte Šperberga, žurnāla Būvinženieris redaktore Ar ievu un ceriņu ziediem, ar galvu reibinošām smaržām, ar lakstīgalu treļļiem un dzegužu dziesmām pēc skarbās ziemas ir pienācis ilgi gaidītais pavasaris. Ir pienācis brīdis, kad ilgi debatēto, slavēto un vienlaikus pelto jauno Būvniecības likuma projektu uzsāks skatīt Saeima. Vai rezultāts būs gaidītais un Būvniecības likums sakārtos būvniecības sistēmu valstī, vai arī tas būs kā īslaicīgas darbības biznesa plāns, kā dzeguzes olu perējums citu putnu ligzdās? To rādīs laiks. Šīs rindas rakstu brīdī, kad ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem ir pabeigts pozitīvs informācijas apmaiņas raunds. Kad jūs saņemsiet mūsu žurnālu Būvinženieris, jau daļēji būs skaidrs, vai likums tiks virzīts tautsaimniecības attīstībai vai īstermiņa biznesa plānam, vai Tas pavasara cerību laiks... arī stagnācijas procesu turpināšanai. Vienu gan mēs LBS valdes vārdā saviem biedriem varam apsolīt darīsim visu iespējamo, lai likums sakārtotu attiecības: pienākumus, tiesības un atbildību starp visiem būvniecības dalībniekiem, lai netiktu nodarīts pāri būvtehniķiem, lai galvenā prioritāte būvniecības tehnisko vadītāju vērtēšanai būtu vadītāju kompetence. Ir jāapzinās, ka harmoniski attīstīties un sekmīgi konkurēt Eiropas būvniecības tirgos mēs varēsim tikai tad, ja mūsu būvspeciālistiem būs augsta profesionāla kompetence. Lai jums un mums kopā izdodas! Jaunus profesionālus panākumus novēlot, Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs

Aktualitātes Apbalvo labākos Par gada labāko būvju cēlēju (LBS biedru) sumināšanu lasiet nākamajā numurā, kas iznāks augustā. Zigurds Magone 1952. gada 5. jūlijs 2011. gada 2. maijs Juris Vētra 1940. gada 18. jūlijs 2011. gada 18. maijs Viktors Kižlo 1960. gada 21. aprīlis 2011. gada februāris LBS biedri! Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu, mājas adrešu, e-pastu maiņu Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012, vai elektroniski: lbs@apollo.lv. Zigurds Magone pēc dienesta padomju armijā līdz pat 1983. gadam strādāja Liepājas Lauktehnikā sākumā par meistaru, tad par vecāko būvdarbu vadītāju, pēc tam par pārvaldnieka vietnieku celtniecības jautājumos. Vienlaikus viņš mācījās Rīgas Politehniskā institūta Rūpniecības un civilās celtniecības fakultātē, ko absolvēja 1981. gadā. No 1983. līdz 1988. gadam viņš strādāja Ventspils rajona kolhozā Auce par priekšsēdētāja vietnieku celtniecības jautājumos. Pēc tam četrus gadus bija Liepājas rajona kolhoza Durbe priekšsēdētāja vietnieks celtniecības jautājumos. 1992. gadā Zigurds Magone sāka strādāt Latvijas un Vācijas kopuzņēmumā SIA Ost West par rīkotājdirektoru, vēlāk bija celtniecības nozares vadītājs un turpināja šo darbu arī pēc uzņēmuma pārveidošanas par SIA Liepājas Ost West. Pēc tam Zigurds Magone bija SIA MXM valdes priekšsēdētājs, VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» būvniecības nodaļas vadītājs un būvniecības projektu vadītājs. Viņš vadīja lidostas Ziemeļu termināļa rekonstrukciju. 2004. gada novembrī Kultūras ministrijas konkursa komisija Zigurdu Magoni izvēlējās par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta vadītāju, viņš kļuva par valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi direktoru. Taču 2009. gada 1. jūlijā aģentūra tika likvidēta, un kopš 2010. gada Zigurds Magone strādāja SIA MXM. 1996. gadā viņš iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā. No 2003. līdz 2006. gadam Zigurds Magone bija LBS valdes loceklis. Vēl puika būdams, Juris Vētra staigāja pa Jelgavas drupām un domāja ja viņš kļūtu par celtnieku, tad darba pietiktu visam mūžam. 1962. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un sāka strādāt Celtniecības ministrijas sistēmā Liepājas Vispārējā teritoriālajā celtniecības trestā. Bija meistars, ražošanas daļas inženieris, tehniskās daļas vadītājs, pārvaldes priekšnieka vietnieks un pārvaldes priekšnieks. Juris Vētra piedalījās rūpniecības rajonu būvēšanā. Viņa objekti ir arī Liepājas metalurgs, Lauma. Varbūt tāpēc, ka tas bija jaunības laiks, Liepājas periods Jurim Vētram atmiņā bija palicis kā visforšākais. Viņam bija izcili kolēģi, īsti veči, ar kuriem kopā strādāt, no kuriem mācīties. Pēc tam viņš bija Rīgas Vispārējā teritoriālā celtniecības tresta pārvaldnieks, Bauskas starpkolhozu celtniecības organizācijas SIA LBM valdes priekšsēdētājs. Sākās lauku būvju periods. Desmit gadus Juris Vētra bija Valsts būvinspekcijas kontroles daļas sektora vadītājs. Kad 2009. gadā likvidēja Valsts būvinspekciju, kuru kāda daļa dēvēja «par ekonomiku bremzējošo faktoru, jo blēžiem un viņiem līdzīgiem neļāva nodarboties ar patvaļīgu būvniecību», Jura Vētras aktīvā darba periods inspekcijā bija beidzies. Viņa atpūta bija jūra, peldēšana, izbraukumi ārpus pilsētas, bērnu audzināšana, vasaras darbi dārzā, ceļošana pa bijušajām NVS valstīm. Juris Vētra vienreiz gadā satikās ar bijušajiem studiju biedriem. Tika pārspriests arī tas, kas notiek būvniecībā. Protams, sāpēja, ka valstī netiek ņemti vērā profesionāļu viedokļi. Viktors Kižlo savu karjeru būvniecībā sāka tresta Rigastroj specializētās apdares darbu pārvaldē Nr. 59. Viņš bija šā tresta celtniecības pārvaldes Nr. 6 galvenais inženieris un pēc tam arī pārvaldes vadītājs. No 1992. līdz 1996. gadam Viktors Kižlo bija celtniecības direktors privātās kompānijās. Tad viņš kļuva par Lielbritānijas kompānijas Burlington Enterprises Limited pārstāvi, bet pēc pieciem gadiem par SIA Integrator direktoru. Pēc tam sekoja darbs Polijā, Bulgārijā un Itālijā, vēlāk SIA Orlands. Viņa nozīmīgākie objekti: Beberbeķu dzīvojamais ciemats, tipogrāfija KOLOR, BMW autoserviss, atpūtas komplekss Melluži, Multibanka, Man-Tess terminālis, Ventspils ostas terminālis, diagnostikas mezgla stacija naftas vadam Polocka Ventspils, sabiedrības GOZNAK administratīvā ēka Maskavā, Krievijas Federācijas Prezidenta slimnīca, Monētu nams Maskavā, Vācijas vēstniecība Krievijā, elitāru restorānu tīkls Maskavā astoņi projekti, elitāras dzīvojamās mājas četri projekti, korporācijas Lettonia komplekss, ABC Zvaigzne, viesnīca Brigita Saulkrastos un daudzi citi objekti.

Aktualitātes Atzinības krusts Jānim Lanceram Latvijas Būvinženieru savienības biedram Jānim Lanceram piešķirts IV šķiras Atzinības krusts par nopelniem Latvijas valsts labā. LBS pārstāvji ECCE No 5. līdz 7. maijam notika kārtējā, nu jau 53. Eiropas Civilo inženieru padomes (European Council of Civil Engineers ECCE) sanāksme. Šoreiz sanāksmi sagatavoja un organizēja Maltas Inženieru savienība, un tā notika Sliemā. Jānis Lancers būvniecībā strādā vairāk nekā 50 gadu. Viņa devums šajā nozarē visas Latvijas mērogā ir tik liels, ka to grūti pat novērtēt. Viņš vienmēr bijis ne tikai redzama figūra būvniecībā, bet arī rīcības cilvēks, allaž sabiedriski aktīvs un pretimnākošs gan ar padomu, gan līdzekļiem tiem, kam tie ir būtiski nepieciešami. Jānis Lancers pilnībā pārvalda būvniecības vadības fineses, izbauda pirmatklājēja prieku, ieviešot būvniecībā jaunas tehnoloģijas, deg par savu ne vienmēr pietiekami novērtēto profesiju, rūpējas par jaunajiem speciālistiem, lepojas ar savas firmas un kolēģu sasniegumiem, necieš uzpūtīgus demagogus un nožēlojamus diletantus. Jānis Lancers bija viens no Latvijas Būvnieku asociācijas dibinātājiem un pirmais tās prezidents. Vēlāk viņš pievērsās uzņēmējdarbībai savā uzņēmumā PBLC. Jānim Lanceram vienmēr bijuši svarīgi ne tikai savas firmas panākumi, bet visas valsts būvniecības sasniegumi. Foto: no Jāņa Lancera personiskā arhīva 2011. gada 24. martā SIA LBS Konsultants ieguvis Bureau Veritas izdotus vadības un vides pārvaldības sistēmas standartu ISO 9001:2008 Nr. DNKFRC93798B un ISO 14001:2004 Nr. DNKFRV93798A sertifikātus, kas apliecina, ka organizācijas vadības sistēma ir auditēta un atbilst vadības sistēmas starptautisko standartu prasībām. LBS, kas ir ECCE padomes pilntiesīga biedre kopš 2005. gada 10. oktobra, pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore, LBS biedre Vija Gēme, kā arī LBS biedri Helēna Endriksone un Aivars Jurjāns. ECCE, pildot savu mērķi priekšlikumu izstrādē saistībā ar jaunāko informāciju un tendencēm būvniecības jomā, nozares profesionālās vadības principu sagatavošanā, kā arī vadlīniju būvniecības profesionālās izglītības, apmācību un kompetences standartu noteikšanā, arī šīs sanāksmes laikā analizēja aktuālākos jautājumus: par inženieru profesionālo izglītību, praksi, inženieru profesijas atzīšanu un tendencēm ES valstīs un pasaulē; ECCE apakškomitejā Zināšanas un tehnoloģija tika sagatavots priekšlikumu projekts par jaunajiem dokumentiem saistībā ar nulles enerģijas ēkām (Position Paper of ECCE on: «Europe towards «nearly Zero Ener- gy Buildings» in 2020») un par ēku «mūža» ciklu (Project Proposal: ECCE Society: «BUILDLIFE-Zero Energy Buildings 2020»); par energoefektīvām ēkām un globālo stratēģiju, par galvenajiem uzdevumiem 2015. 2020. gadam saistībā ar Eiropas Savienības direktīvu par energoefektīvām ēkām (Directive 2010/31/ eu of the European Parliament and of the council of 19 May 2010 on the energy performance of buildings); par vidi un ilgtspējīgu būvniecību, tās stratēģiju, par ES nostādnēm; par «zaļā iepirkuma» izmantošanu un analīzi. ECCE sanāksmē tika nolemts, ka sadarbībai ar atbildīgo Eiropas komisiju koordinatora funkcijas priekšlikumu sagatavošanā ECCE organizācijas ietvaros uzņemsies Latvijas delegācijas pārstāvji. Darba mērķis ir sagatavot ieteikumus Eiropas Savienības komisijai «zaļā iepirkuma» piemērošanai sabiedriskajos (publiskajos) iepirkumos.

Aktualitātes LBS viesojas Ventspilī 2011. gada 28. aprīlī Latvijas Būvinženieru savienības valde, reģionālo kopu vadītāji, sekciju vadītāji, aktīvākie sekciju dalībnieki viesojās Ventspilī, lai apskatītu Ventspils paceļamo tiltu pār Ventu un iepazītos ar Dendrolight rūpnīcu. Par Ventspils tilta projektēšanas, konstruēšanas, būvniecības un ekspluatācijas gaitu būvinženierus informēja AS Ceļuprojekts pārstāvji Tālis Straume un šā projekta vadītājs Rūdolfs Grūberts, kā arī pasūtītāju pārstāvis Ventspils Brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis. Ar uzņēmumu SIA Dendrolight Latvija un tā ražoto produkciju iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Jānis Vašuks. LBS delegācijai bija iespēja aplūkot arī turpat esošo logu un durvju ražotni Arbo. Mārītes Šperbergas foto LBS ir jauna mājaslapas adrese! www.buvinzenierusavieniba.lv Apsveicam jubilārus Tam, kurš meklē briljantus, jārokas dubļos, jo dabā briljantus atrod kā neapstrādātus akmeņus. Par dimantiem tie kļūst tikai ilga darba rezultātā. (Henrijs Vilsons) maijā Mārtiņu Straumi Laimoni Kopu Juri Lindi Ojāru Puriņu jūnijā Svetlanu Burimenko Robertu Ginteru Juri Ernu Anatoliju Lapinu Agri Ķuzi Andri Medni Anastasiju Bruži Nadeždu Šapkovu Viktoru Kopitinu Par jubilāriem lasiet www.buvinzenierusavieniba.lv Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv

Vadība Valdes sēdes 19. aprīlī Valde izvērtēja LBS XXIII kongresu, Būvniecības tehnoloģiju sekcijas un Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas darbu, runāja par Būvniecības likuma virzību un LBS izbraukuma semināru uz Ventspili. Tā kā dažādu iemeslu dēļ LBS XXIII kongresā nevarēja ierasties Andris Šteinerts un Bruno Fībigs, viņiem apbalvojumus par mūža ieguldījumu būvniecībā un nominācijā Labākais darbaudzinātājs pasniedza valdes sēdē. Valde atzina kongresu par izdevušos, ko apliecināja arī vairāki LBS biedri, kuri kā interesantākos minēja ziņojumus un pārskatus par valdes un LBS uzņēmuma SIA LBS Konsultants darbu. Tiem, kas vēlējās, bija iespēja piedalīties debatēs, ko daudzi arī izmantoja. Tās bija ļoti konstruktīvas un kritiskas, izskanēja daudzi priekšlikumi. Pēc kongresa LBS nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Artim Kamparam ar ieteikumiem Ekonomikas ministrijas darba uzlabošanai. LBS XXIV kongress notiks nākamā gada 23. martā. Būvniecības tehnoloģiju sekcijā ir pieteikušies 104 biedri. Tiesa, visi nav aktīvi, taču ir tādi, kas bez īpaša pamudinājuma gatavo publikācijas, piedalās starptautiskās konferencēs, dalās savās idejās, piemēram, Jevgenijs Derkačs un Jāzeps Olševskis. Sekcijas vadītājs Eduards Raubiško katru gadu organizē vairākas ekskursijas, lai LBS biedri varētu iepazīt gan interesantus objektus, gan jaunas tehnoloģijas. Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas vadītāja Rūta Krūskopa bija noorganizējusi tikšanos ar ievērojamo Krievijas teātru projektētāju, starptautiski atzītu arhitektu un ekspertu, Krievijas Arhitektu savienības viceprezidentu Sergeju Gņedovski. Diemžēl to apmeklēja visai maz arhitektu. Iesaistīties šīs sekcijas darbā vēlas 44 LBS biedri.valdes sēdē piedalījās Sergejs Meierovics. Viņš parādīja LBS valdei fotogrāfijas, kurās redzams, cik nekvalitatīvi tiek veikta siltināšana vairākos objektos, kuros izmanto ES līdzekļus. Vēl valdes sēdē pārrunāja Būvniecības likumprojekta gaitu un deleģēja Ludmilu Okoloviču un Gunti Līcīti kā ekspertus Izglītības ministrijā. 24. maijā LBS Transportbūvju sekcijas (vadītājs Anatolijs Gulbis) un Inženierbūvju sekcijas (vadītājs Aivars Brambis) darba pārskati un tuvākie plāni bija vieni no LBS valdes sēdes galvenajiem jautājumiem. Tika runāts arī par vairākām aktivitātēm, kurās iesaistījušies un tuvākajā laikā iesaistīsies LBS biedri. Sekciju dalībnieku darbs parasti tiek vairāk pamanīts kādos konkrētos pasākumos, piemēram, pieredzes apmaiņas braucienos uz dažādiem objektiem vai noorganizētajos semināros, bet ne vienmēr pārējie biedri zina, cik daudz enerģijas un laika tiek tērēts, sekciju darba ietvaros iesaistoties ieteikumu izstrādāšanā likumdošanas un citos jautājumos, kas skar atsevišķas būvniecības nozares. Piemēram, Transportbūvju sekcijas nopelns ir izmainītie sertifikācijas eksāmenu jautājumi transportbūvju jomā. Tagad sekcijas biedriem jāpiedalās jauno autoceļu būvnoteikumu izstrādāšanā, jāstrādā pie jautājumiem, kas saistīti ar inženierizpēti. Anatolijs Gulbis uzskata, ka lielākās problēmas varētu būt ar vēl neeksistējošo Būvniecības likumu, normām, kas attiecas uz visu būvniecības procesu, un rokasgrāmatu, kurā atrast visu būvniekiem svarīgāko. «Nostāja, ka būvniecības nosacījumus diktē naudas devējs, nesekmē būvniecības kvalitāti. Tikpat absurdi ir tas, ka Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru pārstāv 22 organizācijas, bet valsts institūcijas respektē divu viedokli, nevis vairākuma. Katrā novadā un pilsētā ir savi projektu saskaņošanas noteikumi. Vissarežģītāk tas ir Rīgā. Vienas projekta sadaļas izmaiņas izsauc visu projekta pārskaņošanu,» teica Anatolijs Gulbis. Aivars Brambis domā, ka Inženierbūvju sekcijas svarīgākie uzdevumi joprojām ir stingra nostāja būvprojektu kvalitātes un teritorijas plānojuma jautājumos un kvalitatīva tehnisko specifikāciju izstrāde. Valde nolēma jūnijā organizēt semināru par tiltu būvniecību, septembrī izbraukumu uz Likteņdārzu, kā arī pārveidot LBS mājaslapu ar jaunu domēna vārdu www.buvinzenierusavieniba.lv. Mārītes Šperbergas foto 10 11

Objekts Vērienīgas inženierbūves Jēkabpilī Jēkabpils PMK Aizsargdambja rekonstrukcija Ģenerāluzņēmējs Jēkabpils PMK, būvuzraudzība Firma L4, projekts un autoruzraudzība Melioprojekts. Izmaksas Ls 1 345 695,83 (ar PVN), finansē ERAF 85% no kopējās summas, Jēkabpils pilsētas pašvaldība 15%. Būvuzņēmums Jēkabpils PMK zināms kā daudzu vērienīgu projektu realizētājs. Pieredze un zinoši speciālisti ir tie faktori, kas ļauj uzņemties sarežģītu objektu izbūvi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Helmuts Putniņš, kuram šī ir pirmā un vienīgā darbavieta, būvniecībai atdevis vairāk nekā 50 gadus. Pagājušā gadsimta 90. gados inženieris piedalījies Jēkabpils aizsargdambja būvniecībā, un šogad viņa vadītais uzņēmums pabeidz 2010. gadā iesāktos dambja rekonstrukcijas darbus. Projekta ietvaros rekonstruēts aizsargdambis 3,8 km garumā Daugavas kreisajā un 1,1 km garumā upes labajā krastā, 150 metru garumā rekonstruēta betona aizsargsiena. Dambja augstums ir seši līdz astoņi metri. Kopumā būvdarbi bija sadalīti piecās zonās. Rekonstrukcijas darbos tika izmantots Jēkabpils PMK betona rūpnīcā sagatavotais augstas noturības betons. Dambis ir sarežģīta un funkcionāla hidrobūve, kuras uzdevums ir pasargāt pilsētu no plūdiem, taču vienlaikus objekts kļuvis arī par estētisku un vērienīgu pilsētvides elementu ar pārdomātu labiekārtojuma risinājumu: 13 atpūtas vietām, apgaismojumu, labi iekārtotu piekļuvi Daugavai, bruģētu gājēju celiņu. Daugavas kreisajā krastā aizsargdambī izbūvēti uz upes pusi vērsti plati betona podesti amfiteātra formā vieta korim, lai dziesmas skan pāri ūdens klajam. Jēkabpils PMK inženieris Arnis Putniņš, kas vadīja aizsargdambja rekonstrukcijas darbus Daugavas kreisajā krastā, par Aqua Brambis 1_2.indd 1 5/18/11 12:06:09 PM Aizsargdambja izbūvi Daugavas kreisajā krastā vada Arnis Putniņš. Līdzās dambim tika izbūvēts laukums ugunsdzēsēju automašīnu piebraukšanai. 12 13

Objekts Betona podesti dziedātājiem. galveno pamatu laba rezultāta sasniegšanai uzskata precīzi izvēlētu darbu secīgumu smagajai tehnikai bija atvēlēta tikai viena uzbrauktuve un nobrauktuve, un tas lika rūpīgi plānot veicamos būvdarbus, lai nerastos dīkstāves. Rekonstrukcijas laikā tika norakts ievērojams daudzums vājas grunts, aizstājot to ar noturīgāku. Noraktā grunts tika izmantota slēpošanas trases kompleksa izveidē. Stiprināšanas darbi gruntij ugunsdzēsēju auto piekļuves vietā upes krastā nebija paredzēti projektā, tomēr, lai garantētu plātņu seguma noturību un drošību, tika nomainīta grunts līdz 10 metru dziļumam. Darbi tika veikti pagājušajā gadā, pēc ziemas laukuma līmenis tika pārbaudīts ar nivelieri un netika konstatētas nekādas novirzes. Dambja «sausās» nogāzes tika blīvi apstādītas ar augiem, kuru sazarotā sakņu sistēma stiepjas 45 cm dziļumā, tādējādi pilnībā nostiprinot grunti. Ūdenssaimniecības attīstības II kārta Kopējās izmaksas Ls 10,55 miljoni, no kuriem Ls 7,25 miljonus finansēja ES Kohēzijas fonds, Ls 318 tūkstoši ir valsts līdzfinansējums, pārējo sedza SIA Jēkabpils ūdens un Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Lielu daļu darbu veica Jēkabpils PMK, būvuzraudzību nodrošināja un inženieru pakalpojumus sniedza Aqua-Brambis. Jēkabpils ūdenssaimniecības attīstības projekta noslēguma svinīgais pasākums notika 2010. gada 8. oktobrī. Projekta ietvaros tika paplašināti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Jēkabpilī, rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uzstādot fosfora ķīmiskās atdalīšanas Moderno attīrīšanas iekārtu ūdeņos spoguļojas ceriņi. iekārtu un izbūvējot 3600 m 2 dūņu apsaimniekošanas lauku, rekonstruētas divas kanalizācijas sūkņu stacijas, izbūvētas trīs sūkņu stacijas, slēgti pieci artēziskie urbumi, nomainīti hidranti un aizbīdņi. Palielinājies to objektu skaits, kam tiek nodrošināta dzeramā ūdens piegāde un kanalizācijas pakalpojumi, samazinājušies ūdens zudumi tīklos un dažādi piesārņojuma riski. Projekta realizācija ilga divus gadus. Būvinženieri informēja Jēkabpils PMK valdes priekšsēdētājs Uldis Helmuts Putniņš un inženieris Arnis Putniņš Artūra Kozuļa foto 14 Latvijas Būvinženieru savienība

Objekts Paceļamais tilts Ventspilī Paceļamais tilts pār Ventu Ventspilī tika uzbūvēts 1963. gadā, taču mehānisma kļūmes dēļ to pacēla tikai vienreiz un nolaižot nācās izmantot armijas tehniku. Tagad paceļamā tilta nepieciešamību noteica Ventspils ostas attīstības plāni teritoriju aiz tilta plānots atvēlēt kokmateriālu terminālim un ražotnei. Produkciju no rūpnīcas varēs kraut kuģī un, izbraucot zem paceļamā tilta, vest pāri jūrai. Tilta rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja Holandes kompānija Witteveen + Boss. Rekonstrukcijas procesā bija nepieciešams izbūvēt papildu brauktuves un sakārtot satiksmes mezglus Ventas abos krastos. 16 17

Objekts Tilta rekonstrukcijas izmaksas tika plānotas aptuveni 17 miljonu eiro apmērā. Reāli tilta būvniecība izmaksāja 7,882 miljonus latu 1400 Ls/m 2. To uzbūvēja pusotra gada laikā. Rekonstruētā tilta kopējais garums ir 281,14 m, platums 19,2 m. Tiltam ir deviņi laidumi un 10 balsti: četri krastā un seši upē. Latvijas ceļu un tiltu projektētājiem un būvētājiem tā bija jauna un ļoti vērtīga pieredze, jo realitātē atklājās, ka no vecā tilta varēja izmantot visai maz. Tilta projektēšanā tika iesaistīta iespaidīga starptautiska komanda, kā arī AS Ceļuprojekts, AS Latvijas tilti, SIA Rīgas tilti, SIA VIA, SIA Inženierbūve. Kad pirms tilta pacelšanas kāds pieminēja bēdīgo 60. gadu pieredzi, Ludmila Kulakova no AS Mašstrojmost paziņoja, ka viņas praksē vēl nav bijis tāda gadījuma, ka kāds paceļamais tilts netiktu pacelts. Vecajam tiltam bija hidraulisks pacelšanas mehānisms, jaunajam ir cits tehnisks risinājums elektromotori kopā ar reduktoriem nostiprināti uz paceļamo daļu atsvariem, kas tilta pacelšanas un nolaišanas laikā pārvietojas pa tilta zobstieņiem. Tilta būves speciālisti apgalvo, ka šī konstrukcija ir vienkārša un droša. Pašlaik treniņnolūkos tiltu paceļ katru sestdienu pusnaktī un uzreiz arī nolaiž. Nākotnē paredzēts to pacelt un nolaist 12 reižu dienā, ielaižot ostā sešus kuģus. Tilta vadība tiek nodrošināta no trīs kilometrus attālās Ventspils Brīvostas pārvaldes ostas kapteiņa dienesta ēkas. Pults atrodas arī uz tilta. Tas gadījumam, ja ar optisko kabeli notiktu kāda kļūme. Speciālisti situāciju uz tilta kontrolē diennakts režīmā vairākos monitoros. Tilta automātiskā sistēma ir izstrādāta Latvijā un darbojas nevainojami. Mārītes Šperbergas foto 18 19

Objekts Masīvkoka šūnu materiāla ražotne Dendrolight Latvija ir pirmais industriālais uzņēmums Eiropā un pasaulē, kas ražo pasaules mērogā inovatīvo DendroLight materiālu masīvkoksnes šūnmateriāla plates, ko iespējams lietot būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Izmantojot Latvijas dabiskos resursus koksni ar zemu, bet kontrolētu kvalitāti, kas klasiskos gadījumos netiek izmantota mēbeļu ražošanā, tiek ražots kvalitatīvs būvniecības un mēbeļu industrijā nepieciešams materiāls ar augstu pievienoto vērtību. DendroLight ražošana ir izdevīga, jo tādējādi ar zemākas kvalitātes kokmateriālu var aizstāt dārgas un eksotiskas koku šķirnes, kā arī samazināt izlietoto koksnes daudzumu. DendroLight ražošanas procesā lieto augstas kapacitātes tehnoloģijas, kas procesu padara energoefektīvāku un videi draudzīgāku. Šādu tehnoloģiju izmantošana ļauj efektīvāk pārstrādāt materiālu, ražošanas procesā iegūstot gan DendroLight materiālu, gan skaidas, ko tālāk var izmantot skaidu plašu, granulu vai citu izstrādājumu ražošanai. Galaproduktam ir ievērojami labākas īpašības siltumizolācija, svars, izturība, ekoloģiskums, stabilitāte nekā tradicionālā veidā apstrādātiem koksnes produktiem. Efektivitāte izpaužas arī tādā veidā, ka apstrādes procesā zāģmateriāls zaudē apmēram 40% no sākotnējā svara (skaidas), bet tajā pašā laikā koks saglabā visas tam piemītošās labās tehniskās īpašības. Ražošanas efektivitāte redzama kategorijās, kas pārsniedz loģiskos 100%, jo saražotās un lietderīgi izmantojamās produkcijas apjoms sasniedz 130% no izejmateriāla apjoma. Ņemot vērā visus faktorus, materiāls tiek uzskatīts par tehnoloģiski ekonomisku un ilgtspējīgu. Produkts ir unikāls, jo no vietējiem izejmateriāliem tiek radīts materiāls ar augstu pievienoto vērtību. Uzņēmums radās, kopā sanākot cilvēkiem, kuru pieredze kokapstrādē krājusies pat 30 gadu. Uzņēmums ir šīs tik ļoti dažādās pieredzes apvienojums revolucionāras idejas īstenošanai. Dendrolight Latvija vajadzībām uzbūvēta ražotnes ēka 7000 kvadrātmetru platībā, kā arī kraujlaukumi 15 000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmums ražošanas ēku nomā no Ventspils Brīvostas pārvaldes. Ražotnē uzstādīta tehnoloģiskā līnija 10 miljonu latu vērtībā. Mārītes Šperbergas foto Projektu finansiāli atbalsta: 20 21

Energoefektivitāte Klimata izmaiņu teritoriālā ietekme Urbanizācijas un līdz ar to arī pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās pasaulē ir nenovēršama parādība. Ilgtermiņa urbanizācijas procesi nes sev līdzi ne tikai sociāli ekonomiskās un teritoriāli telpiskās pārmaiņas, bet aktualizē arī nozīmīgas vides problēmas. Tostarp klimata pārmaiņas un ar tām saistītās negatīvās sekas: plūdus, viesuļvētras, ilgstošu sausumu, mežu ugunsgrēkus u. tml. 1. attēls Pilsētas nozīme kopējās ekoloģiskās sistēmas resursu straumju pārveidošanā Pilsēta ir mūsdienu pasaules lielākās daļas iedzīvotāju dzīves vide. Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju fonda pārskatā «Par iedzīvotāju skaita izmaiņām» tiek uzsvērts, ka 2008. gads kļuva par grūti uztveramu, bet ļoti svarīgu pavērsiena punktu pasaules attīstībā. Pirmo reizi cilvēces pastāvēšanas vēsturē vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem, tas ir, ap 3,3 miljardiem cilvēku, dzīvo pilsētās. Tiek prognozēts, ka 2030. gadā šis skaitlis varētu pieaugt līdz 5,0 miljardiem iedzīvotāju. Urbanizācija un apkārtējās vides pārmaiņas Galvenie ar pilsētu attīstību saistītie cilvēka antropogēnās ietekmes uz apkārtējo vidi veidi ir: pārmērīga dabas resursu izsmelšana; apkārtējās vides piesārņojums; ekoloģisko sistēmu un reljefa tehniskā pārveidošana un izjaukšana; estētiskā ietekme; globālās klimata izmaiņas. Aplūkojot mūsdienu pilsētu no ekoloģijas zinātnes teorijas viedokļa, kļūst redzams, ka caur to plūst kopējās ekoloģiskās sistēmas daudzveidīgu resursu straumes (sk. 1. attēlu). Jebkura pilsēta ir sociāli ekonomiska un teritoriāli telpiska sistēma, kuras funkcionēšana un attīstība ir atkarīga no tās rīcībā esošajiem resursiem un to patēriņa efektivitātes. Apkārtējā vide nodrošina pilsētu ar labumiem, kas ražošanas procesā tiek piemēroti pilsētas funkcionēšanai un attīstībai, tostarp iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai ar nepieciešamajām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Sava dzīves cikla nobeigumā šie saražotie produkti atgriežas vidē atkritumu veidā. Avots: autora izstrādāts Klimata pārmaiņas globāla vides problēma Pēc zinātnieku atzinumiem, klimats pēdējo simt gadu laikā ir ievērojami mainījies. Šīs pārmaiņas ir ļoti straujas un saistītas arī ar vidējās temperatūras pieaugumu uz Zemes 20. gadsimtā vidējā temperatūra uz mūsu planētas paaugstinājusies par 0,6 grādiem. Klimatu ietekmē ne tikai temperatūras pieaugums, bet arī izmaiņas nokrišņu daudzumā, klimata kā sistēmas stabilitāte, ekstremālo parādību biežums. Liela daļa pētījumu klimata izmaiņas saista ar gāzu emisijas pieaugumu pēdējā gadsimta laikā cilvēka dzīvesveida un saimnieciskās darbības dēļ. Ir pierādīts, ka pēdējo 100 gadu laikā gaisā ir ievērojami pieaugusi galvenokārt to gāzu koncentrācija, kas izraisa siltumnīcas efektu. To vislabāk pierāda CO 2 koncentrācijas pieauguma tendences. Vielu koncentrācija atmosfērā tieši korelē ar cilvēka darbības rezultātā emitēto vielu apjomu. Globālā sasilšana nozīmē ne tikai temperatūras pieaugumu, ir iespējama arī reģionāla temperatūras pazemināšanās, ievērojamas nokrišņu daudzuma izmaiņas. Tiek prognozēts, ka šo ietekmju potenciālās sekas var būt: laika nepastāvīgums, nesot sev līdzi vētras un sausumu, kā arī plūdus un ūdens trūkumu; ūdens līmeņa celšanās pasaules okeānā; krasta joslas erozijas pastiprināšanās; mitrzemju pārplūšanas draudu palielināšanās; veģetācijas un ainavu mainības palielināšanās; upju un ezeru līmeņa un noteces mainības palielināšanās. 22 23

Energoefektivitāte Pilsētu attīstība klimatu izmaiņu kontekstā Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas sagatavoto pārskatu par apdzīvotajām vietām «Pilsētas un klimata pārmaiņas: stratēģijas virzieni» dažādos cilvēka saimnieciskās darbības veidos un tautsaimniecības nozarēs siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir atšķirīgs. Tādējādi tie dažādi ietekmē globālās klimata pārmaiņas. Galvenie siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu avoti ir šādi: 31% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma saistīts ar lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru urbanizācijas procesa dēļ mainās zemes izmantošanas veids un notiek zemes seguma maiņa. Tā būtiski ietekmē ūdens un vielu dabisko apriti pilsētas ekosistēmās. Pilsētu iedzīvotāju preču un pakalpojumu patēriņa īpatnības rada pārmaiņas lauksaimniecības struktūrā; 26% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma veidojas enerģijas ražošanas procesā galvenais CO 2 emisijas avots ir fosilā kurināmā sadedzināšana elektrības un siltuma iegūšanai, dzesēšanai, ēdienu gatavošanai, transportēšanas un rūpnieciskās ražošanas nodrošināšanai; 19% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma veidojas rūpnieciskās ražošanas procesā daudzu rūpniecisko ražošanas procesu nodrošināšanai nepieciešams salīdzinoši liels enerģijas daudzums; 13% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma veidojas transporta sistēmas darbības rezultātā pilsētu teritorijas lielā mērā atkarīgas no dažādu transporta veidu tīkliem, kas tiek izmantoti kravu un pasažieru pārvadājumiem pilsētas robežās un ārpus tām; 8% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma veido administratīvo ēku un dzīvojamo māju izmeši šīs grupas siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju apjomu ietekmē arī telpu apkurei un kondicionēšanai izmantojamais enerģijas veids, pilsētas apbūves blīvums, kā arī iedzīvotāju saimnieciskums. Pilsētu veidojošo betona un akmens masīvu radīšana, dažādu piesārņojuma avotu koncentrēšanās vienuviet u. tml. ne tikai transformē dabisko zemes segumu, bet arī veicina mikroklimata veidošanos pilsētās, kas ietekmē apkārtējās teritorijas. Pilsēta kā «siltuma sala» Jau 19. gadsimtā, veicot meteoroloģiskos novērojumus, tika konstatēts, ka pilsētās neatkarīgi no to lieluma salīdzinājumā ar apkārtni ir augstāka vidējā temperatūra. Mūsdienu pētījumos tiek uzsvērts, ka pilsētās gada vidējās temperatūras ir par 1 2 C augstākas nekā lauku apvidos. Saulainā laikā atsevišķās vietās temperatūra var paaugstināties par 6 12 C. Arī vidējās temperatūras naktī ir par ~ 6 C augstākas. Minēto parādību sauc par pilsētas «siltuma salas» efektu. Pilsētas «siltuma salas» efekts ir pozitīva temperatūras anomālija starp pilsētas apbūvēto daļu un apkārtējo neapbūvēto teritoriju. «Siltuma sala» ir novērojama daudzās pilsētās, un to raksturo temperatūru starpība starp pilsētas un piepilsētas zonu. Tiek novērots, ka «siltuma salas» efekta ietekmē pilsētu teritorijās ātrāk kūst sniegs. Pērkona negaisi ar zibeni, spēcīgu vēju, stiprām lietusgāzēm un krusu pāri pilsētām virzās biežāk nekā pāri lauku teritorijām. Lielpilsētās un rūpniecības centros augstā piesārņojuma līmeņa un specifisko lokālā klimata apstākļu dēļ veidojas smogs. Pilsētu atmosfēras piesārņojuma negatīvā izpausme tiek konstatēta arī ārpus to robežām. Piepilsētu teritorijās bieži tiek novēroti pilsētu smoga ietekmes izraisīti stipri sniegputeņi un lietusgāzes. Cēloņi, kas sekmē gaisa temperatūras paaugstināšanos pilsētu teritorijās: 2. attēls Pilsētas kā «siltuma salas» efekta shematisks modelis Avots: autora izstrādāts siltuma akumulēšanās ēkās un ielās, kas naktī to atkal atdod apkārtnei; daudzkārtējas atstarošanās un absorbcijas dēļ palielināts saņemtā saules starojuma daudzums, kas netiek lietderīgi izmantots; samazināta siltuma izstarošana naktī, ko kavē ēku savstarpēji tuvais izvietojums un atstarošanās gan no mājām, gan no piesārņotā gaisa; minimālā vai pat neesošā veģetācija spēj tikai minimāli samazināt gaisa temperatūru un paaugstināt tā relatīvo mitrumu; ātra lietus ūdens aizplūšana kanalizācijā un ūdenstilpju trūkums; virs pilsētas esošs nekustīgs gaisa spilvens, kas kavē vēju piekļūšanu; pilsētās saražotais lielais siltuma daudzums, ko rada rūpniecība, satiksme, apkure u. tml., kas ziemas mēnešos ir tikpat liels kā saņemtais dabiskā starojuma enerģijas daudzums. 24 25

Energoefektivitāte 1. tabula Albedo vērtība dažādiem virsmas materiāliem Avots: Kļaviņš M., Nikodemus O., Segliņš V. 2008. Vides zinātne Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka pilsētas «siltuma salas» veidošanos, ir samazinātais atstarotās enerģijas daudzums pilsētā. Atstaroto enerģijas daudzumu nosaka aktīvās virsmas atstarošanas koeficients albedo. Šis rādītājs atspoguļo virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecību pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu. Jo vairāk no virsmas atstarojas, jo lielāks ir tās albedo koeficients. Albedo vērtība dažādiem virsmas materiāliem ir apkopota 1. tabulā. Pilsētai attīstoties un augot, apstādījumus nomaina asfalts, betons un tērauds. Ielu, stāvlaukumu un ēku kompleksi absorbē vairāk saules enerģijas un uzglabā to ilgāk nekā dabiskās virsmas (zāle un koki). Šo mākslīgo materiālu virsmas temperatūra var būt pat par 20 40 C augstāka nekā zāliena vai parka virsmas temperatūra. Klimata pārmaiņas atgriezeniskā saite Patlaban par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu seku novēršanas uzdevumiem tiek uzskatīta pilsētu turpmākas attīstības virzienu noteikšana, kas ļautu samazināt un novērst CO 2 emisiju veidošanos. Lielākā uzmanība jāpievērš izmešu samazināšanai, esošo veģetācijas un ūdeņu platību saglabāšanai un jaunu radīšanai, vietējā gaisa cirkulācijas nodrošināšanai pilsētās, alternatīvu enerģijas veidu izmantošanas paplašināšanai u. c. Pilsētu attīstības ietekmes uz klimata izmaiņām novērtējums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem šīs problēmas potenciālo risinājumu noteikšanas posmiem. Tā īstenošanai jānodrošina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju noteikšana dažādās pilsētās. Tas sniegtu salīdzināšanas iespējas un veicinātu potenciālo konkurenci un sadarbību starp pilsētām kopīgo mērķu sasniegšanā klimata pārmaiņu novēršanas kontekstā. Tikai radot iepriekš minētos priekšnoteikumus, var tikt novērstas neatgriezeniskās izmaiņas apkārtējā vidē, tostarp globālās klimata pārmaiņas. Jurijs Grizāns, Mg. Oec., Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docents Projektu finansiāli atbalsta: 26 27

Energoefektivitāte Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas, problēmas, risinājumi Atbilstoši Latvijas ratificētajam Kioto protokolam valstij līdz 2012. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošo gāzu apjoms par astoņiem procentiem. Dzīvojamām mājām, kas patērē daudz resursu, ir liels potenciāls palielināt energoefektivitāti. Būs ļoti grūti panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma samazinājumu, neiesaistoties energoefektivitātes projektos. Tāpēc pētījumi ekonomikas atveseļošanas mehānisma izveidei un energoefektivitātes uzlabošanai Latvijā patlaban ir moderni un mūsdienīgi, un arī ļoti aktuāli. Lielākais uzsvars jāliek uz daudzdzīvokļu mājām, to nesošo sienu konstrukcijām, problēmjautājumiem un iespējamajiem energoefektivitātes procesa uzlabojumiem. Kas attiecas uz pētījumiem par dzīvojamām platībām, galvenā uzmanība jāvelta dzīvojamo māju energoefektivitātes projektu izveides un īstenošanas procesiem, kā arī potenciālajām iespējām atrisināt problēmas, kas saistītas ar dzīvojamo platību energoefektivitātes paaugstināšanu. Neveicot nekādus pasākumus, paredzams, ka gan enerģijas pieprasījums pasaulē, gan CO 2 emisija līdz 2030. gadam pieaugs par 60 procentiem. Latvijas iedzīvotāji to izjutīs ne tikai kā enerģijas sadārdzinājumu, bet arī kā Dzīvojamo ēku kapitālremonts un rekonstrukcija Latvijā Rādītāji Kapitālremonts un rekonstrukcija (tūkst. m 2 ) 2005. g. 2006. g. 2007. g. 21,831 26,627 34,817-22 31 Dzīvojamās telpas Augšanas temps, % Avots: LR CSP dati un autoru aprēķini klimata izmaiņas. Pēc bijušā Pasaules Bankas viceprezidenta Nikolasa Šterna aprēķiniem, klimata pārmaiņu izraisītie zaudējumi pasaules ekonomikai varētu būt 5 20% no pasaules ikgadējā iekšzemes kopprodukta. Visi pasaules reģioni, arī ES un Latvija, piedzīvos nopietnu klimata izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību un ekosistēmām. Šie apstākļi arī nosaka dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas nepieciešamību. Dzīvojamais fonds Latvijā 2010. gadā Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010. gada beigās kopējā dzīvojamā fonda platība Latvijā bija 61 milj. m². 2008. g. 44,392 27 2009.g. 34,881-21 Nosakot renovēto ēku skaita attiecību pret kopējo ēku skaitu, kam nepieciešama renovācija, var noskaidrot, vai ēku renovācija, tostarp siltināšana, tiek veikta pietiekamā apjomā. Pašreizējie rezultāti ir neadekvāti salīdzinājumā ar kopējo sagaidāmo darbu apjomu, ja plānojam renovāciju veikt vienas paaudzes dzīves laikā. Turklāt daļa iedzīvotāju ir reāli maksātnespējīgi, viņiem jau ir parādi. Liela problēma ir dažādais privatizēto dzīvokļu īpašnieku ieņēmumu līmenis. Latvijā ir tikai viens veids, kā uzlabot esošo situāciju, investēt ES struktūrfondu līdzekļus privātīpašuma siltināšanas programmu atbalstam. Energoefektivitātes uzlabošanas procesa dalībnieki Tā kā mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas procesā piedalās trīs subjektu pamatgrupas valsts, mājokļa īpašnieki un komerciālas organizācijas, projekta efektivitātes rādītāji ne tikai ekonomiski jāpamato, bet arī jānoskaidro to sociālekonomiskā nozīme. Bez šķēršļiem un barjerām, kas traucē piesaistīt finansējumu dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas programmas realizācijai, patlaban projektu realizāciju kavē arī: maznodrošināto mājokļu īpašnieku motivācijas trūkums attiecībā uz projektu realizāciju; nenoteiktība gan attiecībā uz kredīta atmaksu, gan arī attiecībā uz ēku energoefektivitātes paaugstināšanas priekšrocībām. Svarīgākie aspekti projektu sagatavošanā 1. Projektu sagatavošana un realizācija jāveic, ievērojot visas nepieciešamās prasības. Jānodrošina izmantojamo materiālu un darbu izpildes kvalitātes kontrole. 2. Jāveic energoaudita, projektēšanas, nepieciešamo materiālu iepirkuma Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas organizatoriskās shēmas modelis Finanšu iestādes Avots: autoru izstrādāts Valsts Uzņēmums X ES fondu apguve Projektēšana un projekta realizācija Nepieciešamo resursu apzināšana (finanšu, darbu u. tml.) Projekta realizācija ES finansējums Būvorganizācijas Būvmateriālu piegādātāji Darba resursi Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstinājums 28 29

Energoefektivitāte izdevumu optimizācija, jāorganizē celtniecības darbu izpildes konkursi. 3. Jāizpilda visas nepieciešamās prasības ar mērķi iegūt pilnu ES līdzfinansējumu. 4. Jāveido ēku energopasu elektroniskā bāze turpmākai dzīvojamā fonda energopatēriņa analīzei, kas ļaus pilnveidot un izmantot iegūto pieredzi attiecībā uz citiem dzīvojamā fonda objektiem nākotnē. 5. Nepieciešamie energoefektivitātes uzlabošanas darbi jāuzsāk tieši tagad, neņemot vērā visas esošās barjeras, jo tikai tā būs iespēja samazināt atkarību no energoresursu cenu pieauguma. Sadarbība ar valsts, finanšu un citiem dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas projekta dalībniekiem Pēc paneļu ēkām, kurās jau tika veikti atbilstošie darbi, var prognozēt, ka pēc dzīvojamā fona sanācijas reālā enerģijas ekonomija apkurei būs no 40 līdz 65%. Projekta finansēšanas dalībnieku savstarpējās mijiedarbes shēma ES finansējums Kredīta iestādes Energoefektivitātes paaugstinājums Budžets Energoapgādes uzņēmums Uzņēmums X Dzīvojamā fonda īpašnieki Avots: autoru izstrādāts Projekta līdzfinansēšanas nepieciešamība Savā paziņojumā par ēku energoefektivitātes projektu finansēšanu Eiropas Komisija uzsver, cik svarīga nozīme Eiropas būvniecības pārveidošanā par energoefektīvu un zemu oglekļa emisijas nozari ir finanšu instrumentiem. Komisija arī turpmāk aicinās dalībvalstis plaši izmantot resursus, ko piedāvā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (patlaban energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu nozarē var piešķirt līdz 4% no kopējiem valstij paredzētajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kuru apjoms ir astoņi miljardi eiro, un šīs summas nāk papildus finanšu atbalstam, kas bez maksimālā ierobežojuma paredzēts ilgtspējīgai enerģijai sabiedriskajās ēkās, kā arī komerciāliem un rūpnieciskiem mērķiem izmantojamās ēkās). Tāpat Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus labāk izmantot visus pieejamos fondus un finansējumu, kas var kalpot kā stimuls turpmākiem ieguldījumiem energoefektivitātē. Energoefektivitātes paaugstināšanas programmas īstenošanai paredzēts piesaistīt ERAF dotāciju un dotāciju no kopējiem valsts budžeta ienākumiem (saskaņā ar MK 3.02.2004. noteikumiem 124 «Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai») Projekta finansēšanas organizatoriskā shēma Eiropas Savienība piešķīrusi Latvijai finanšu atbalstu daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdzfinansējumu veido 50% no visu nepieciešamo darbu vērtības. Esošais valsts atbalsts un organizācija, kas virzīta uz energoefektivitātes paaugstināšanu, nedarbojas, jo programmās pilnībā trūkst maznodrošināto iedzīvotāju slāņa atbalsta. Trūkst vienkāršas un skaidras finansēšanas, kā arī kredīta atdošanas shēmas. Ir noteikts galvenais iemesls, kāpēc netiek realizēti dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, proti, dzīvokļu īpašniekiem trūkst motivācijas uzņemties projektu realizācijas kredīta saistības. Piedāvātais organizatoriskais modelis varētu tiešā veidā ietekmēt Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas darbus, kas sniegtu efektīvu un ekonomiski pamatotu rezultātu. Modelis, kas izveidots tieši Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanai, deva efektīvu, ekonomiski pamatotu rezultātu. Literatūras saraksts 1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Pilnveidotā 1. redakcija. 2008. gada novembris; Rīga. 2. Latvijas Statistikas ikmēneša biļetens. LR Centrālā statistikas pārvalde. 3. Rīgas enerģētikas aģentūra. Energoefektivite. 4. Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. MK 3.02.2004. noteikumi 124. 5. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija). Vitālijs Zubkovs, Mg. oec., Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūras students Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes profesore Projektu finansiāli atbalsta: 30 31

Energoefektivitāte Jo labāk zinām, jo prasmīgāk strādājam jeb I III līmeņa* izglītības nozīmīgums Energoefektivitātes temats ne reizi vien ir apspriests visdažādākajos rakursos. Ko darīt, kā darīt labāk, lētāk un efektīvāk? Dažkārt mūs pārņem neizpratne, vai energoefektivitāte un pasākumi ap to ir izdevība nopelnīt, jo vienkārši ir darbs, vai tā ir kārtējā valdības nasta, kas kā bieds par augošajām elektroenerģijas un kurināmā cenām tiek uzkrauta uz nodokļu maksātāju pleciem? Filozofiski raugoties, varētu teikt, ka pasaule un cilvēce ir kļuvusi vecāka un arī pieaugusi, bet problēmas ir atbilstošas tīņa vai jaunieša vecumam. Žurnāls Būvinženieris uzskata, ka šim jautājumam jāpieiet profesionāli, turklāt iznākums iespējams pozitīvs, jo Latvija var! Profesionalitāte nozīmē visus darbus veikt atbilstoši projektam. Tas savukārt top atbilstoši uzdevumam, pasūtītāja vēlmēm. Svarīgi saprast, ka pasūtītājs šoreiz ir citāds nekā parasti un ar savām īpašām prasībām. Pasūtījums ļoti lielā mērā ir fokusēts nevis uz «skaisti un droši», bet gan uz funkcionalitāti. To nodrošina Eiropas Savienības finansējums, kas daudzdzīvokļu namiem ir 50 60%, skolām un sabiedriskajām ēkām varētu būt pat 100% no visām izmaksām. Privātajā sektorā ir divpersonīgs pasūtītājs valsts (ES, * Līmeņi: 1 palīgstrādnieks, 2 strādnieks, 3 augsta līmeņa strādnieks, 4 darbinieks ar tehnikuma vai koledžas izglītību, 5 ar augstskolas izglītību. LV) un iedzīvotājs. Jo labāk saprotam darba uzdevumu, jo labāk varam veikt darbu. Piemēram, Vācijā privātajā sektorā šādas privilēģijas 50 60% apmērā nav. Varētu runāt par 5 10% līdzfinansējumu siltināšanas izmaksām. Pirmkārt, tiek atbalstīts kvalificēts energoaudits/projekts līdz 100% līdzfinansējuma; otrkārt, tiek vērsta detalizēta uzmanība uz to, cik lielā mērā tiks samazināts enerģijas patēriņš. Piemēram, 100 kwh/m 2 a ir samērā neliels enerģijas patēriņš un aukstajai Latvijai būtu diezgan labs rādītājs, uz ko tiekties, savukārt Vācijā privātpersona vēlas vēl vairāk, teiksim, samazināt enerģijas patēriņu līdz 30 50 kwh/m 2 a, jo tad līdzfinansējums varētu būt lielāks. Kādus secinājumus no tā varam izdarīt mēs, būvnieki? Pirmkārt, ģimenes māja ar enerģijas patēriņu 100 kwh/m 2 a jau tīri profesionāli ir labs rādītājs 10 l māja. Aprēķina formula vienkārša: 100 kwh/10 = 10 litru šķidrā kurināmā uz ēkas apkurināmo m 2 gadā. Pamatojums: no 1 litra šķidrā kurināmā (piemēram, dīzeļdegvielas) iegūst 10 kwh siltuma enerģijas. Savukārt 1litrs maksā apmēram 60 santīmu, un, ja mūsu mājas apkurināmā platība ir 100 m 2, gadā ir nepieciešami aptuveni 100 m 2 x 10 l =1000 l kurināmā jeb naudas izteiksmē aptuveni 600 latu apkures sezonai, kas parasti ilgst apmēram 1. attēls Siltināšanas darbi, kas veikti otrajā kārtā jau agrāk nosiltinātai ēkai. 3. attēls Tehniskais risinājums, kā divreiz siltinātā fasādē veidot savienojumu ap logu, lai nesamazinātu apgaismojumu un reizē izvairītos no siltuma tiltu veidošanās. 220 dienas. Šajā lielumā 100 kwh/m 2 a ietilpst arī siltā ūdens un elektrības patēriņš. Kā jau iepriekš minēts, tas ir samērā labs rādītājs, kas nozīmē, ka šāda tipa ēka jau ir nosiltināta un ka šeit mēs runājam par uzlabojumu, kas vērsts uz nākotni. Kā teicis Romas pāvests Jānis Pāvils II: «Nākotne sākas šodien.» Faktiski paliek jautājums, ar ko mēs varam saskarties rīt Latvijā un šodien, strādājot Vācijā, ko un kā darīt, ja jānosiltina jau nosiltināta ēka? Vai, piemēram, uz šādu ēku attiecas atbilstoši ETAG 004 2. attēls Tehniskais risinājums notekūdeņu caurules piestiprināšanai pie divreiz siltinātas fasādes. 4. attēls Tehniskais risinājums gadījumam, kad jānosiltina jau siltināta fasāde. 32 33

Energoefektivitāte sertificētas sistēmas? Vai ir nepieciešams atsevišķs ETICS apstiprinājums? Jebkurā gadījumā ražotāji šādu sistēmu piedāvā (1. 4. attēls). Minētais gadījums, kad jānosiltina jau nosiltināta fasāde, kontekstā ar izglītības jautājumu nav nejauši izvēlēts. Protams, viens no iemesliem ir kopš 1. maija atvērtais Vācijas darba tirgus. Šis otrais pakāpiens siltināšanā ļauj labāk saprast attīstības tendences, tehnoloģijas, prasības. Vēl arī fakts, ka profesionāliem būvniekiem, kam, strādājot Latvijā, parasti jautājumu nav, ārzemēs bieži vien ir nepieciešams «zvans draugam». Ko darīt, ja jānosiltina jau nosiltināta fasāde? Kā izveidot ugunsdrošo barjeru? Kas ir gala enerģijas patēriņš, un kas ir primārās enerģijas patēriņš? Ja spējam atbildēt uz šiem jautājumiem, mēs, būvnieki, saprotam, ko no mums sagaida, kas ir mūsu prece, kuru mēs pārdodam, un par ko mēs saņemam naudu. Šajā mūsdienu kontekstā pamanām, ka ar termogrāfijas uzņēmumiem attēliem vien nepietiek. Ar to vien, ka viss ir kārtībā, labi izskatās un funkcionē, ir par maz. Viens no svarīgākajiem kontrolieriem ir siltuma un elektroenerģijas skaitītājs. Turklāt nevis viens rādītājs, bet vairāki un ilgtermiņā (vismaz divas trīs apkures sezonas). «Ilgtermiņš» un «ilgtspējīga būvniecība» ir draudzīgi jēdzieni, kas būtu jāmin tikpat bieži kā energoefektivitāte, siltināšana, atjaunojamie resursi u. tml. Ja pašlaik būvniekam pateiktu, ka minimālais garantijas laiks ir nevis divi, bet gan, piemēram, 20 gadi, tas viņā (mūsos) droši vien sajūsmu neraisītu. Kāpēc? Kāpēc mēs neesam droši par sava darba kvalitāti gan vietējā Latvijas, gan Eiropas kontekstā? Tam bez šaubām ir objektīvi iemesli. Tie, kas bieži vien neļauj mums saprast pasūtītāju vēlmes un izpildītāju iespējas. Viens no atslēgas vārdiem šo problēmu risināšanā ir būvnieku izglītības līmenis, sākot no arodskolas un beidzot ar augstskolu. Kādi ir plusi un mīnusi, raugoties no profesionālā viedokļa? Vispirms par likumdošanu un energoauditu. Ja nav pareizi izstrādāts projekts, ievērojot maksātāju (privāto un valsts kapitālu), nevar sagaidīt teicamus rezultātus. Salīdzinājumam: kādas prasības ir energoauditam Latvijā un kādas Vācijā? Jāatzīst gan, ka vācu variantā ir tādi lielumi un jēdzieni, kādu nav mūsējā. Piemēram, primārās un gala enerģijas patēriņš kā jēdzieni vispār neparādās ēku energoefektivitātes novērtējuma sertifikātā (5. attēls). Varbūt šie jēdzieni «primārā enerģija» un «gala enerģija» (Endenergie) ir tikai nacionālā īpatnība, ko var lietot vai nelietot pēc patikas? Nē, izrādās, ES direktīvas prasības tieši šos jēdzienus definē kā galvenos. Pēc šiem jēdzieniem spriež par ēku energoefektivitāti, par darbu kvalitāti, par ES finansējuma izlietojumu vai tas ir vai nav atbilstošs. Tātad tas skar arī mūs neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam Latvijā vai Vācijā. Latviešu būvfirmu inženieriem neatkarīgi no tā, vai viņi pošas darbam Vācijā vai arī ne, būtu vēlams iepazīt šos jēdzienus un izprast to būtību. To ir vienkārši izdarīt, izmantojot google.lv pakalpojumus. Latviešu «mēlē» tur gan ir samērā skopa informācija. Interesentiem īpaši svarīgs būtu primārās enerģijas koeficients. Tā izmantošana Latvijas valstij ļautu daudz efektīvāk piesaistīt ES līdzekļus un pārdot CO 2 kvotas. Diemžēl mūsu likumdošana klibo. Bet svarīgi ir zināt, kur tieši tas notiek. Lūk, daži piemēri. Ēku energoefektivitātes aprēķinu metodē izpaliek tāda sadaļa kā «vasaras siltumizolācija». Tādas nav arī LBN 002-01 ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikā. It kā vasarā pie mums 5. 6. attēls LV un DE energosertifikāti. Atšķirība? LV ir par 4 lielumiem mazāk definēto prasību un pazudis primārās enerģijas patēriņa lielums. nebūtu karsti, un it kā vienīgais, kas mums būtu darāms un jāņem vērā, ir gaisa kondicionētāja izmaksas. Rezultātā viss var būt izdarīts uz tip-top, arī energopatēriņš ir normas robežās, tomēr jūtam sutu gan dienā, gan arī dažkārt naktī. Ļoti efektīvs, ekoloģisks un salīdzinoši lēts risinājums ir žalūzijas, tikai obligāti jāatceras, ka tās ir trīs reizes efektīvākas, ja atrodas ārpusē, un ka šāds tehniskais risinājums jāparedz projektā. Tas nav gluži tāpat kā ar žalūzijām vai aizkariem, ko liekam telpā (7. attēls). 7. attēls Vasaras siltumizolācijas pasākums Nr. 1 ir žalūzijas no ārpuses. Detālrisinājums šādam gadījumam. 34 35

Energoefektivitāte Bet tuvāk pie izglītības! Kaut gan energoefektivitātes aprēķina metode Latvijā ir vienkāršota līdz tādai pakāpei, ka grūti kaut ko saprast, prasības, kādas tiek izvirzītas energoauditoriem, nav joka lieta. Katrā gadījumā ne RTU, ne LLU akreditētu universitāšu spēkos nav piešķirt energoauditora sertifikātu. Arī datorprogrammu jomā neesam konkurētspējīgi, ja apskatām plašo programmatūru klāstu Vācijā, Dānijā u. c. Kvalitatīva energoaudita datorprogramma būtu puse no uzvaras. Tā ļoti detalizēti, uzskatāmi vienkārši un pārliecinoši informē pircēju privātpersonu un pircēju valsti par to, kas ir sagaidāms pēc renovācijas. Mēs plānojam un investējam simtiem miljonu energoefektivitātes pasākumos, taču programmatūrā labākajā gadījumā ir investēti pāris desmiti tūkstošu latu. Ne mazāk svarīgs ir jautājums par celtnieku arodizglītību. Strādnieks būvlaukumā ir pats dārgākais un svarīgais instruments. Atšķirībā no gandrīz visām Eiropas Savienības valstīm mēs neesam sakārtojuši likumdošanu un reorganizējuši apmācību programmas atbilstoši tirgus situācijai. Latvijas arodskolnieks reāli nevar saņemt tādu apliecinājumu kā igauņu skolnieks, tas ir, Eiropas kodiem atbilstošu apliecinājumu. Tas, kas, piemēram, Igaunijā jau funkcionē vairāk nekā četrus gadus, Latvijā labākajā gadījumā tiek plānots pēc diviem gadiem. Tā nav tikai formalitāte, jo, lai iegūtu šādu dokumentu, obligāti jākārto eksāmens, savukārt eksāmena prasībām ir jābūt atbilstošām apmācību programmai, ko izstrādā un veido darba devēji būvfirmas (būvinženieri), pirmām kārtām arodbiedrības, un izglītības satura un eksaminācijas centrs. Atgādināšu, ka Vakareiropā arodskolnieks 2/3 no skolas laika pavada būvlaukumā, 50% no skolas laika strādājot tieši uzņēmumā. Rezultāts kvalifikācijas un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu trūkuma dēļ Latvijas viesstrādnieki saņem par 20% mazāku darba samaksu nekā lietuvieši, igauņi vai poļi. To droši varam teikt ne tikai par individuālajiem laimes meklētājiem, bet arī par būvfirmām. Kadri neizšķir visu, bet ar kvalificētiem strādniekiem savus 10 20% vairāk gan Eiropā, gan mājās var nopelnīt. Mums jārunā par energoefektivitāti un profesionālo efektivitāti. Arodskolniekam ir jāsaprot, ko viņš dara Lai paaugstinātu energoefektivitātes darbu kvalitāti, jāatbild uz jautājumu: ko mēs sagaidām no kvalificēta būvstrādnieka? Kādas ir būvdarbu vadītāja inženiera prasības? Vai darīt tikai to, ko liek? Vai arī darīt tā, kā ir pareizi un kā tev mācīja skolā? Latvijā arodizglītība lielā mērā tiek piedāvāta tranzīta variantā pa ceļam uz augstskolu ar atbilstošu teorētisko sagatavošanu. Te māca fiziku, ķīmiju, bioloģiju, bet neiemāca aprēķināt siltuma vadāmības koeficentu, sastādīt tāmi un, pats galvenais, strādāt ar modernām 36 37

8. attēls Energoefektivitāte Ēku siltināšanai paredzētā mašīna PFT G5 Sausās būves darbgalds plākšņu griezējs Kvalifikācijas apliecība celtniecības mašīnām. Taču tieši prasme strādāt ar tehniku būtu viens no būtiskākajiem kritērijiem, pēc kuriem varētu vērtēt arodizglītības līmeni kopumā un konkrēti. Viens no variantiem ir pārņemt Vācijas pieredzi, kur gan arodskolnieks, gan tehniskās augstskolas students var iziet apmācību un saņemt apliecību par to, ka ir apmācīts strādāt ar atbilstošo tehniku. Līdzīgi, kā tas ir ar autovadītāja apliecību. Jo vairāk un augstākā līmenī ir šādas prasmes, jo labāk. Arodskolu vadība, skolotāji un skolnieki ir par to, diemžēl trūkst Izglītības ministrijas atbalsta. Iemesls visiem zināms nav līdzekļu. Bet tas nenozīmē, ka nekas netiek darīts. Par apgūto līmeni liecina Rīgas Pārdaugavas, Zaļenieku, Rīgas Amatniecības un Saldus arodskolas apliecības (8. attēls). Vai esi gudrāks par arodskolnieku? Šis jautājums gan jāpapildina: latviešu vai vācu arodskolnieku? Atbildot uz to, jāatzīst, ka Latvijā nepieciešams paaugstināt gan 1., gan 2. un 3. pakāpes izglītības līmeni. Nelielam ieskatam, kādas tēmas ir arodskolnieka mācību grāmatā Trockenbau (Bermann; Conradi; Gerdes, Muglich): 1. Likumdošana; 2. Skaņas izolācija; 3. Ugunsdrošība; 4. Siltumizolācija (ar visiem aprēķiniem). Atgādinu tas ir arodizglītības līmenis. Grāmata nav bieza 120 lpp., bet par tēmu. Ugunsdrošība, akustika un siltumizolācija ir trīs no sešām būvniecības būtiskākajām prasībām. Vācu mācību programma sagatavo arodskolnieku darbam būvlaukumā un arī dzīvei ekonomiskā laukā, nevis virza uz studijām universitātes Ekonomikas fakultātē (Latvijā augstskolu skaits ir lielāks nekā arodskolu skaits). Apmācāmajam ir skaidrs, vai viņš strādā lēni vai ātri, ļoti labi vai ne tik labi, vai viņš ir konkurētspējīgs ar citiem (latviešiem, poļiem utt.) vai nav. Bieži vien latviešu strādnieki ārzemēs ir it kā labāki, izdara vairāk, bet saņem mazāk. Jo izdara to, kas nemaz netiek prasīts un par ko nemaksā. Lielu ieguldījumu šajā ziņā varētu dod BIK (Būvniecības izcenojumu katalogs, autors Viktors Puriņš) izmantošana arodizglītības programmā. Mācību saturs energoefektivitātes kontekstā būtu jāpapildina, izmantojot ETICS montāžas rokasgrāmatu. Tas būtu kopsaucējs gan arodskolu, gan augstskolu studentiem. ETICS montāžas rokasgrāmatas izdod ražotāji, Latvijas variantā mums ir tikai divas firmas: Knauf un Sakret. Šajā grāmatā ir definētas galvenās prasības, kas jāzina un jāievēro, lai, siltinot ēkas, sasniegtu vēlamo funkcionālo rezultātu vismaz 25 gadu garumā. Projektu finansiāli atbalsta: Vai mūsu arodskolas sagatavo augsta līmeņa speciālistus? Jā un nē. Materiāli tehniskā bāze un apmācību saturs, forma un veids ir gaužām bēdīgi. Bet tas nenozīmē, ka skolotāji, apmācību meistari, direktori strādā slikti, ir kūtri un dara tikai to, kas rakstīts. Drīzāk otrādi. Neiespējamo padara par iespējamu, raksta projektus, izrāda iniciatīvu un dara vairāk, nekā pienāktos. Sagaidāms, ka Latvijas arodskolās jau tuvāko divu gadu laikā būs pozitīvas pārmaiņas, jo tām kūmās tagad stāv LDDK, LIAA un Vācijas vēstniecība. Arodskolas tiek reorganizētas. Tas attiecas gan uz skolas ēkām, gan aprīkojumu, gan mācību saturu un praktisko apmācību meistariem. Mēs arvien vairāk tuvināsimies Vācijas un Eiropas duālās apmācības izglītības modulim. Tas nozīmē vairāk prakses skolniekiem. Izmantojot Vācijas atbalstu, plānots skolotājus sūtīt stažēties uz Vāciju (2 nedēļas). Katrā ziņā prognozes ir ļoti pozitīvas. Diemžēl Latvijā valsts īpaši nedotē būvuzņēmējus, kuri pieņem praksē arodskolniekus. Savukārt no būvuzņēmējiem varētu vēlēties sagaidīt lielāku interesi un rūpes par saviem kadriem.. Andris Veinbergs, SIA Knauf tehniskais vadītājs Foto: no Knauf arhīva www.buvinzenierusavieniba.lv 39

Energoefektivitāte Paklupa uz logiem 1. attēls Termogramma trīskameru dubultslāņu stikla paketei. 2. attēls Hannobad 3E lente rullī. Esam pieraduši taupīt un mārketinga kulta ietekmē pirkt akcijas preces, bet bieži vien taupīts tiek arī uz logu kvalitāti. Veicot fasāžu renovāciju, vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai logiem būtu selektīvais stiklojums, trīsslāņu pakete, ietonējums stiklā, ja tos izvieto fasādes D pusē. Nesiltinātajās daudzdzīvokļu ēkās iedzīvotāji jau aptuveni 90% logu ir nomainījuši, kādus nu kurš varējis atļauties. Līdz ar tiem nāk arī kopējie fasādes vizuālie izkropļojumi. Lielai daļai ēku, kurās jau notikusi individuāla logu nomaiņa, ir sabojātas fasādes, jo katra dzīvokļa logi tagad atšķiras gan ar dalījumu, gan rāmja krāsu, gan stikla toni. Logu funkcionālo nozīmi praksē var novērtēt tikai ziemas mēnešos, it īpaši, ja ārā ir zem nulles un pūš mēreni stiprs vējš, kas pārsniedz 8 m/s. Tad vislabāk var izjust vēja ietekmi in- filtrāciju. Siltummezgls neregulē vēja mainīgo ietekmi uz ēku pēc ārgaisa temperatūras devēja, bet telpās ir nemājīgi un pavēsi. Efektu gan vairāk pastiprina gaisa brīvā infiltrācija caur logu rāmjiem un veramajām vērtnēm, kas rada nekontrolējamu gaisu masu kustību, izmantojot vēdināšanas šahtas (kanāla) nosūces. Arī mūsdienīgajām PVC, ko tautas valodā dēvē par pakešu logiem, ir brīva gaisa infiltrācija. Bieži vien nākas secināt, ka jaunizgatavotās ļoti modernās PVC logu paketes savu funkciju ierobežot brīvu gaisa kustību telpā nemaz nepilda, jo ir nepareizi iestrādātas. Vēl pirms aptuveni 10 gadiem, kad Latvijā sākās logu nomaiņas bums, parastam lietotājam nebija skaidrs, kādam jābūt pakešu logam, bet tos mainīja, jo tie izskatījās labāk un tas «piederēja pie eiroremonta». Diemžēl, mainot logus, jeb Trūkumi, rekonstruējot dzīvojamās mājas Latvijā pēdējos gados daudz tiek runāts par daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Šis process nosaukts par ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Padomju laikā celtajiem namiem ir ļoti daudz dažādu problēmu, tie neatbilst arī Eiropas energoefektivitātes un lietderīgas resursu taupīšanas prasībām. Termins «energoefektivitāte» tiek pārlieku vienkāršots ēkas nosiltināšana, logu nomaiņa jāuzskata par labu ietaupījumu, kas ir apsveicams sākotnējs gājiens un ļauj ietaupīt jau aptuveni 70% no nelietderīgi izmantotās ēkai piegādātās siltumenerģijas. Zem atslēgas vārda «energoefektivitāte» patiesībā slēpjas ļoti plašs darbu spektrs dažādās specializētās nozarēs, piemēram, būvkonstrukciju sakārtošana, apkures sistēmas restaurācija, karstā ūdens apgāde, vēdināšana, arī apgaismes regulēšana un vadība koplietojamās telpās, ko apvieno vērtīgās enerģijas pareiza izmantošana. Izmainot ēkas siltumatdevi to nosiltinot, obligāti būtu jāveic arī pakārtoti darbi inženiersistēmu sakārtošanā, tas ir, apkures un vēdināšanas sistēmu restaurācija, citādi siltumenerģijas patēriņš ēkā pēc siltināšanas nevis samazināsies, bet labākajā gadījumā saglabāsies iepriekšējais vai pat pieaugs. Pareizi nosiltinot ēku, taču kompleksi nerisinot citus ar ēkas ekspluatāciju un uzturēšanu saistītus nosacījumus, siltināšana nedod efektu ilgtermiņā. 40 Pēc vienkāršotas fasādes renovācijas ar laiku rodas arvien jaunas problēmas ēkas ekspluatācijā. Pirmais lielais būvniecības vilnis ir pāri. Esam iemēģinājuši mūsdienīgos materiālus, kaut kā sastutējuši «senlaicīgās» būves un panākuši vizuālu efektu. Vismaz iekštelpās mūsdienu «eiroremonta» kvalitāti un energoefektivitāti izvērtēs ikviens, jo pievadītais siltums ar katru gadu būs aizvien vairāk jātaupa jebkādā veidā. Neefektīva taupīšana Vislielākie siltuma zudumi nesiltinātā ēkā rodas infiltrācijas dēļ jeb nekontrolēta vēja ietekmē. Visbiežākie siltuma papildu zaudējuma iemesli ēkām ir nepareizi iestrādāti un siltināti logu rāmji un vaigi. Arī veicot iekštelpu remontdarbus, ir vēlme visu paslēpt ārsienās. Tiek izveidotas palīgailes ārsienu nesošajās konstrukcijās inženierkomunikāciju vajadzībām, kur tiek ievietoti, piemēram, nesiltināti apkures cauruļvadu pievadi, stāvvadi, elektrības kabeļi, elektrokārbas, rozetes u. tml., kas veido sienās aukstuma tiltiņus. Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv 41

Energoefektivitāte 3. attēls Hannobad 3E lente pēc izplešanās. 4. attēls Lentes iestrāde logailē. reti kurš domāja, kādi būtu to pareizie raksturojumi un iebūves kvalitātes prasības. Pašiem logiem jau nav nekādas vainas, diemžēl nepareiza ailu apdare rada lielus siltuma zudumus, un ražotāja noteiktie augstie loga komplekta siltuma pretestības koeficienti uz papīra praksē nedod vēlamo efektu. Kā piemēru var aplūkot termogrāfijas rezultātu nepareizi iestrādātām logailēm (1. attēls). Lai sasniegtu maksimālu loga iebūves konstrukcijas energoefektivitāti un siltuma noturību, jānodrošina tehnoloģiski pareiza logu konstrukciju montāža. Diemžēl logu montāžas kvalitāte Latvijā stipri pieklibo. Lai logi veiktu savas pamatfunkcijas, jānodrošina ilgmūžīgs montāžas risinājums, kura galvenais priekšnoteikums ir kvalitatīvu materiālu izmantošana un atbilstoši veikts montāžas savienojums. Ja loga montāža aprobežojas tikai ar loga ieenkurošanu un nostiprināšanu vecajā ailē ar montāžas putām, nevar cerēt uz labu iznākumu. Visizplatītākā kļūda ir iemontēt loga rāmi sliktos laika apstākļos, kad ārā ir zema gaisa temperatūra. Tādējādi montāžas putās nonāk mitrums, ar laiku sala ietekmē tās sabirst, līdz ar to būvsavienojums zaudē siltumizolācijas īpašības. Un atkal veidojas veco koka logu sindroms ar dabisko gaisa padevi infiltrāciju. Logu blīvums ir viens no energoefektivitātes pasākumu pamatprincipiem, bet nepareiza logu montāža rada negatīvu, nevis pozitīvu efektu. 42 Logu ailu iestrāde ar lentēm Ar nožēlu jāatzīst, ka retais ieskatās loga nodošanas akta pielikumā loga pasē jeb ekspluatācijas rekomendācijas ieteikumos (ja montāžas firma tādu vispār izsniedz). Loga pasē parasti ir uzrakstīts, kādi darbi jāveic pastāvīgi. Tie ir nelieli uzturēšanas darbiņi, lai PVC jeb «pakešu» logs un tā vēršanas, blīvēšanas mehānismi pildītu savu uzlikto funkciju, tas ir, lai vērtne būtu viegli aizverama un atverama visās paredzētajās pozīcijās. Nepareizās montāžas trūkumi parādās ilgtermiņā. Parasti, mainoties gaisa temperatūrai, starp loga rāmi un iestrādāto aili rodas plaisas, logs, lai arī minimāli, maina savus izmērus, tādējādi mikroskopiski «nostaigājot», un pēc vairākiem gadiem izveidojas mikroplaisas starp siltumizolācijas putām un loga aili vai profilu. Bieži vien logailes apdare netiek pabeigta, tāpēc ar gadiem Latvijas Būvinženieru savienība ultravioleto staru un vairāku sasalšanas un atlaišanās ciklu ietekmē putas zaudē savas īpašības un sabirst. Lai izvairītos no šādām problēmām, labāk izmantot logu montāžas šuvju hermetizēšanu ar divu veidu lentēm un kā starpblīvējumu izmantot akmensvates pildījumu. Katra lente pilda savu funkciju: iekšējā paredzēta tvaika izolācijai, aiztur siltā gaisa izplūšanu no telpas caur montāžas šuvi un novērš kondensāta veidošanos izolācijas slānī, ārējā kalpo starpblīvējuma (putu slāņa vai akmensvates) hidroizolācijai, jo pasargā šuvi no atmosfēras mitruma un ventilē to. Pirms loga ielikšanas pie rāmja ārējās daļas jāpielīmē speciāli izgatavota plāna lente, kas nelaiž cauri mitrumu, bet izlaiž tvaikus. Savukārt pēc loga ielikšanas pa perimetru uzlīmē speciālu tvaika izolācijas lenti. Tā nodrošina montāžas šuvju aizsardzību pret pelējumu un kondensātu, līdz ar to paildzina loga kalpošanas laiku. Pareiza loga montāža nodrošina loga stiprinājumu nemainīgumu padsmit gadu garumā. Tikai pēc lenšu uzlīmēšanas šuves starp loga rāmi un sienu var pildīt ar blīvējošu materiālu, piemēram, montāžas putām vai, vislabāk, ar akmensvati. Eiropā bieži sastopamas arī citāda veida logu blīvēšanas lentes. Var izmantot tādas, kas pēc loga ielikšanas izplešas. Šādas lentes nostiprina logu rāmjus un aizdrīvē spraugas līdzīgi montāžas putām. Pēc iestrādāšanas tās izplešas un aizpilda spraugu. Specifiskais materiāls jebkuros laika apstākļos pasargā loga rāmju virsmu no mitruma. Šis materiāls ir higroskopisks, tas atgrūž mitrumu un lieliski kalpo jebkādā āra www.buvinzenierusavieniba.lv gaisa temperatūrā. Sākotnēji materiāls ir kā lente, bet pēc iestrādāšanas tas izplešas (2. un 4. attēls) un aizpilda visas brīvās logailes rievas. Šai lentei ir vairāki pielāgošanās biezumi, platumi un garumi, ko var izmantot attiecīgajā situācijā. Lentes jāiestrādā putu vietā kā starplika (3. attēls). Ar vienu no ražotājiem, kas izplata dažāda veida blīvējošo materiālu lentes, var iepazīties mājaslapā www.hanno.com. Tehnoloģijas strauji mainās, un iepriekš liktie trīs kameru logu rāmji jau ir vēsture, jo tehnoloģiski nav tik labi un kvalitatīvi kā mūsdienu piecu vai septiņu kameru logu rāmji. Tātad, tiekot līdz ēku renovācijai, kurā iekļaujas arī augstās prasības pēc logu nomaiņas pret trīskāršo stiklojumu ar selektīvo pārklājumu, faktiski sanāk, ka relatīvi nesen ieliktie logi nemaz tik moderni un labi vairs nav, jo pirkšanas brīdī mazliet ietaupīts arī uz šīm niansēm. Novecojušie un nepareizi iestrādātie materiāli tiek izmesti, lai kārtējo reizi apmainītu pret jauniem, it kā labākiem. Par CO2 izmešiem, kas rodas, izgatavojot jaunos produktus, piemirstam. Reinis Ziemeļnieks, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu inženieris LLU, LIF Arhitektūras un būvniecības katedras lektors Projektu finansiāli atbalsta: 43

Energoefektivitāte SIA Arbo ražošanas ēku cēlis saimnieks pats. Tajā izmantotie logi, durvis un fasādes laika gaitā pierādījušas savu kvalitāti, izturību un zemo siltuma caurlaidību. Labākam mājoklim, labākai videi SIA Arbo koka logu un durvju ražotne uzskatāma par nākamās paaudzes ražotni, jo tā ir modernākā visā Baltijā un tapusi sadarbībā ar profesionālu partneri vācu uzņēmumu Weinig Gruppe AG, kas piegādāja un uzstādīja jaunākās tehnoloģijas. Lameles, kas tiek izmantotas koka logu, durvju un fasāžu ražošanā, ir sertificētas FSC un atbilst starptautiskajām prasībām. Tās ir rūpes ne tikai par energoefektivitāti, bet arī par dabas saudzēšanu visā ražošanas procesā. Viens no projektiem, kurā iesaistījās SIA Arbo, ir «Logi mājā ar mazu ekopēdu». Mājā izmantotie materiāli ir ekoloģiski tīri un paredzēti otrreizējai pārstrādei. Ar saules baterijām paredzēts nodrošināt apkuri un silto ūdeni. Izveidota sistēma, kas savāc lietus ūdeņus tualetes vajadzībām un dārza laistīšanai. SIA Arbo koka logi tika izvēlēti, jo tiem siltumcaurlaidības koeficients ir mazāks nekā 1. Turklāt tajos izmantotas trīskāršās stikla paketes un augstas kvalitātes blīves. Masīvkoka ārdurvis ar alumīnija uzlikām būtiski palielina energoefektivitātes koeficientu. Šādas alumīnija uzlikas var pielāgot arī logiem un fasādēm. Izvēloties šādu produktu, enerģijas ietaupījumu jūt jau lietošanas sākumā. Logu ražošanā tiek izmantotas vienkameras vai divkameru stikla paketes, kas pildītas ar argonu. Tas dod lielu atspaidu logu siltumizolācijā. Projektu finansiāli atbalsta: Mārītes Šperbergas foto 44

Sertifikācija Sertificētās jomas 2006. gads jauni / atkārtoti 2007. gads jauni / atkārtoti 2008. gads jauni / atkārtoti 2009. gads jauni / atkārtoti 2010. gads jauni / atkārtoti 2006. 2010. gads jauni / atkārtoti Sertificētie būvspeciālisti, 2006. 2010. gads Reglamentētās jomas Ēku konstrukciju projektētājs Ēku būvdarbu vadītājs Ēku būvuzraugs Ceļu projektētājs Ceļu būvdarbu vadītājs Ceļu būvuzraugs Tiltu projektētājs Tiltu būvdarbu vadītājs Tiltu būvuzraugs Restaurācijas darbu vadītājs Restaurācijas darbu būvuzraugs Ģeotehniskā inženierizpēte Ģeotehniskā uzraudzība Kopā reglamentās jomas Nereglamentētās jomas Ēku būvprojektu ekspertīze Ceļu būvprojektu ekspertīze Tiltu būvprojektu ekspertīze Ēku tehniskā apsekošana Ceļu tehniskā apsekošana Tiltu tehniskā apsekošana Ēku konstrukciju pārbaude Tiltu konstrukciju pārbaude Būvprojektu vadīšana (PGI) Būvprojektu ekonomisko daļu, apjomu un tāmju sastādītājs Būvdarbu veikšanas projektu izstrādātājs Būvju nojaukšanas darbu vadītājs Ēku tehnoloģisko iekārtu projektēšana Tehnoloģisko iekārtu montāžas darbu vadītājs Speciālo darbu vadīšana Speciālo darbu projektēšana Projektu vadītājs Kopā nereglamentās jomas Pavisam kopā Kompleksā kompetence 20 / 75 127 / 636 60 / 567 24 / 37 48 / 196 29 / 184 3 / 5 16 / 72 7 / 66 4 / 12 1 / 14 3 / 6 / 5 342 / 1875 13 / 10 16 / 22 / 2 1 / 6 11 / 12 8 / 11 / 2 7 / 46 / 2 / 2 2 / 57 / 115 399 / 1990 17 / 26 / 30 115 / 200 33 / 178 26 / 27 36 / 77 21 / 78 3 / 8 8 / 32 6 / 29 4 / 4 5 / 4 4 / 1 / 1 288 / 668 1 / 5 / 3 / 2 8 / 6 / 5 / 1 / 2 6 / 16 23 / 5 2 / 4 4 / 1 2 / 6 / 1 1 / 53 / 51 341 / 719 1 / 28 / 65 81 / 292 34 / 251 7 / 24 35 / 74 10 / 55 / 4 9 / 16 1 / 17 2 / 11 / 10 5 / 2 1 / 1 213 / 822 2 / 14 / 3 / 1 14 / 19 / 1 5 / 28 18 / 26 5 / 2 5 / 26 2 / 2 51 / 122 264 / 944 2 / 37 / 60 128 / 317 40 / 356 11 / 31 41 / 66 20 / 75 1 / 5 7 / 13 3 / 26 4 / 8 1 / 7 3 / 3 296 / 967 6 / 8 / 2 24 / 33 / 1 3 / 4 / 2 7 / 27 21 / 26 3 / 4 8 / 16 / 6 2 / 5 1 / 75 / 134 371 / 1101 5 / 1 22 / 69 116 / 337 57 / 281 9 / 27 21 / 57 6 / 35 1 / 11 9 / 14 4 / 15 3 / 5 2 / 1 2 / 5 / 1 252 / 858 3 / 9 / 8 / 6 25 / 26 / 4 / 4 3 / 30 22 / 22 3 / 3 3 / 28 / 2 2 / 2 1 / 5 63 / 149 315 / 1007 3 / 15 133 / 299 567 / 1782 224 / 1633 77 / 146 181 / 470 86 / 427 8 / 33 49 / 147 21 / 153 17 / 40 9 / 36 17 / 16 2 / 8 1391 / 5190 25 / 46 / 16 / 9 87 / 106 / 1 3 / 16 1 / 13 / 2 32 / 113 92 / 90 13 / 15 27 / 117 / 6 4 / 9 6 / 1 6 / 6 3 / 5 299 / 571 1690 / 5761 28 / 16 46 47

Sekciju darbs Koka būvniecība Spānijā: iespējas Latvijas eksportētājiem Lai veicinātu Latvijas kokrūpnieku eksportu un uzņēmēju, kuri darbojas kokrūpniecības nozarē, sadarbības iespējas Spānijā, 2011. gada 19. aprīlī notika diskusija «Koka būvniecības attīstība Spānijā», ko rīkoja Ārlietu ministrija. Tajā piedalījās Latvijas pilnvarotais vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe, uzņēmējs Karloss Fernandess Kvintana (Carlos Fernández Quintana), Spānijas Kokrūpniecības asociācijas Confemadera pārstāvis un projekta Vivir con Madera (Dzīvot ar koku; http://vivirconmadera.info/) prezidents, kā arī kokrūpniecības uzņēmēji, mēbeļu un koka māju ražotāji no Latvijas. Rolands Lappuķe informēja par Spānijas kokrūpniecības industriju. Šajā nozarē darbojas aptuveni 31 000 uzņēmumu, kas iedalās divās lielās daļās aptuveni 17 000 uzņēmumu darbojas koka mēbeļu ražošanas segmentā, pārējie aptuveni 14 000 darbojas kokapstrādē. Nozares kopējais apgrozījums pagājušajā gadā bija aptuveni 14 miljardu eiro. Salīdzinājumā ar 2010. gadu eksports kokapstrādes un mēbeļu ražošanas segmentā pieaudzis attiecīgi par 3% un 1%. Imports kokapstrādē samazinājies par 6%, savukārt mēbeļu ražošanas segmentā pieaudzis par aptuveni 20%. Lielais pieaugums skaidrojams ar valstī esošo ekonomisko krīzi un pirktspējas samazināšanos, toties arvien lielāku popularitāti iegūst daudz lētākās IKEA tipa mēbeles vai no Āzijas importētās mēbeles. Runājot atsevišķi par kokmateriālu nozari, kopējais importa apjoms 2010. gadā veidoja aptuveni 741 tūkstoti m 3 koksnes (egle, priede). Lielākie importētāji ir Zviedrija un Somija. Spānijas tirgū mēģina ieiet arī Francija un Vācija. Salīdzinājumam uz kopējā fona Latvijas importa īpatsvars ir mazs (aptuveni 5000 m 3 2010. gadā). Šie dati atklāj lielu nākotnes potenciālu un iespējas Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt Spānijā. Vērtējot sekmīgo Zviedrijas un Somijas darbošanos šajā tirgū, papildus transporta izmaksas nav šķērslis, lai piedāvātu konkurētspējīgu cenu. Karloss Fernandess Kvintana, turpinot diskusiju par koka kā materiāla nozīmi un lomu Spānijā, minēja, ka tikai salīdzinoši nesen spāņi sākuši pilnvērtīgi izmantot koku kā celtniecības materiālu. Vēl aptuveni pirms pieciem gadiem bija ļoti lielas problēmas apdrošināt no koka konstrukcijām celtās mājas. Nebija iespējams bankā saņemt hipotekāro kredītu tādas mājas pirkšanai. Pamazām situācija mainās, un likumdošana, kas attiecas uz koku kā celtniecības materiālu, tiek sakārtota. Tieši Vivir con Madera projekta ietvaros tiek ieguldīti līdzekļi un pūles kokmateriāla popularizēšanā sabiedrībā. Veicinošs faktors ir arī organizācijas Green Peace kardināli mainītā attieksme pret mežu izciršanu un kokmateriālu izmantošanu. Pirms gadiem pieciem šīs organizācijas aktīvisti strikti iestājās pret jebkādu mežu izciršanu, turpretim tagad šī nostāja ir mainīta. Pamatā šādai uzskatu maiņai ir secinājums, ka faktiski tieši mežu izstrādātāji ir vienīgie, kas par mežu rūpējas un to atjauno. Šogad martā Seviljā tika atklāts tirdzniecības centrs, kas būvēts no koka konstrukcijām. Realizēti vairāki koka konstrukciju bērnudārzu projekti. Vienu reizi divos gados Valensijā notiek izstāde, kurā piešķir arhitektūras balvu par labāko objektu, kas būvēts no koka konstrukcijām. Pieredzē dalījās Vilnis Birznieks no Casa Space Transfer S.L, kura uzņēmums sadarbībā ar Dores mājām un Spānijas arhitektu veiksmīgi realizējis vairākus bērnudārzu projektus. Uzsākot tāda veida sadarbību ar Spāniju, kā svarīgākos aspektus viņš minēja spēju atrast labu vietējo sadarbības partneri, kas pārvalda spāņu valodu; nodrošināt produkcijas augstu kvalitāti, kas regulāri jākontrolē un jāuzrauga; ievērot precīzus piegādes termiņus; ņemt vērā Spānijas klimatam raksturīgo mitrumu, lai ekspluatācijas laikā nerastos problēmas ar importēto kokmateriālu; regulāri vismaz vienu reizi mēnesī uzturēt kontaktu ar sadarbības partneri (e-pasts šajā gadījumā nav saziņas veids). Uz uzņēmēju uzdoto jautājumu par produkcijas sertifikāciju vietējā tirgū, Kvintanas kungs atbildēja, ka sertifikācijas sistēma Spānijā vēl ir tikai izstrādes stadijā un vietējā tirgū tiek akceptēti arī piegādātāju izsniegtie produkcijas sertifikāti. Rolands Lappuķe informēja par iespēju Madridē noorganizēt Latvijas uzņēmēju pakalpojumu un produkcijas prezentācijas pasākumu, kur sadarbībā ar jau minēto Spānijas Kokrūpniecības asociāciju Confemadera un Kvintanas kungu būtu iespēja atrast partnerus tieši sev vēlamajā kokrūpniecības vai mēbeļu ražotāju segmentā. Vēstnieks pauda, ka ir svarīgi izrādīt interesi un vēlmi ko tādu noorganizēt, tad arī vēstniecība Spānijā sniegs vispusīgu palīdzību. Kaspars Kurtišs, LBS Starptautisko sakaru sekcija Autora foto 48 49

Viedoklis Ekspertīze. Kur tagad esam, un ko darīt? Būvprojektu ekspertīze kļuvusi formāla, jo pasūtītājs nereti nav kompetents būvniecībā, tāpēc nesaskata riskus, kas var izpausties būves ekspluatācijas laikā. Šādu gadījumu mūsu valstī nav mazums. Pēc būvniecības pabeigšanas būvobjektos tiek veikta būvekspertīze, lai noteiktu būvdarbu laikā pieļautās kļūdas un nepilnības, kas varēja nebūt, ja projektēšanas stadijā būvprojektam tiktu veikta kvalitatīva ekspertīze. Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir norādīt uz pieļautajām kļūdām un iespējamajiem projekta optimizācijas pasākumiem, kas varētu samazināt objekta būvniecības un ekspluatācijas izmaksas un ļautu pasūtītājam iegūt kvalitatīvāku gala produktu. Pārsvarā pasūtītāji izmanto situāciju, ka Vispārīgajos būvnoteikumos ir tikai definēts, ka nepieciešama būvprojekta ekspertīze, bet nav normatīvās dokumentācijas, kas reglamentētu prasības ekspertīzes atzinuma saturam. Katru tehniskā projekta daļu izstrādā un paraksta viena persona, piemēram, būvkonstrukciju daļu būvkonstruktors. Projekta sadaļu paškontrole ir vitāli nepieciešama, pirms tas vispār tiek publiskots. Pasūtītājs formāli izpilda Vispārīgo būvnoteikumu prasības un iesniedz ekspertīzes atzinumu uz vienas lapas, kur uzrakstīts, ka viss ir kārtībā. Vispārīgajos būvnoteikumos ir definēts, kādos gadījumos tehniskajam projektam veicamas ekspertīzes, un noteikts tehniskā projekta sastāvs. Tas nozīmē, ka ekspertīze veicama vi- sam projektam, visām tā daļām, nevis tikai arhitektūras daļai un, labākajā gadījumā, būvkonstrukciju daļai. Atzinuma tekstā būtu vismaz jāiekļauj pamatinformācija par ekspertīzes apjomu, ekspertu saraksts un katram ekspertam ar savu parakstu jāapstiprina piedalīšanās šā darba veikšanā. Būvvaldes ir «noliktas» neapskaužamā situācijā, jo vienīgā iespēja apstrīdēt ekspertīzi ir to veikt vēlreiz, bet tie jau ir papildu izdevumi, kas jāsedz būvvaldei, kuras resursi ir ierobežoti. Praksē izplatīts, ka pasūtītājs ekspertīzi liek veikt projektētājam. Diemžēl projektētāji, taupot naudu, ekspertīzi pasūta sev lojāliem kolēģiem, līdz ar to nav pārliecības par ekspertīzes objektivitāti. Ceru, ka tas nekļūs par sistēmu, un zinu, ka arī starp projektētājiem ir labi eksperti, kuri gatavi norādīt uz savu kolēģu kļūdām neatkarīgi no atlīdzības. Jau desmit gadu tiek runāts par jauna būvnormatīva izstrādāšanu gan būvprojektu, gan būvniecības ekspertīzes veikšanai. Šāds normatīvs kalpotu kā vadlīnijas un metodiskie noteikumi ekspertiem. Tajos būtu definēta eksperta nepieciešamā kvalifikācija, ekspertīzes sastāvs, saturs un galvenie jautājumi, kas jāaplūko, izskatot būvprojekta dokumentāciju. Gan Latvijas Būvinženieru savienības biedri un aktīvisti, gan savulaik Valsts būvinspekcijas darbinieki ir izstrādājuši priekšlikumus šādam normatīvam un iesnieguši Ekonomikas ministrijā, tomēr rezultāta nav. Līdzīga situācija ir ar būvekspertīzēm. Tas ir komplicēts un apjomīgs process, kura veikšanai nepieciešamas padziļinātas zināšanas, prakse un pieredze būvniecībā. Būtu nepieciešams dokuments, kas vismaz reglamentētu galvenās prasības būveksperta kvalifikācijai. Visā pasaulē būveksperts ir augstas kvalifikācijas profesionālis, par kādu var kļūt tikai pēc attiecīgas apmācības un prakses. Pie mums būvekspertam nav pat sava sertifikāta, nerunājot par kādiem konkrētiem atlases kritērijiem. Kaut arī Būvniecības likumā noteikts, ka būvekspertīzi veic attiecīgajā jomā sertificēts speciālists, reglamenta nav. Iznāk, ka eksperts var būt jebkurš būvniecības nozarē sertificēts speciālists, piemēram, būvdarbu vadītājs, kas tikko saņēmis sertifikātu. Pasūtītāji nevar saprast, ko izvēlēties, kāds eksperts ir labāks un atbilstošāks. Izplatīta tendence strīdā iesaistītās puses izvēlas katra savu ekspertu. Tā kā katra puse savu ekspertu arī apmaksā, procesā parādās vairāki ekspertīzes atzinumi ar diametrāli pretējiem viedokļiem. Tiek veiktas papildu ekspertīzes, un deķītis vilkts no vienas puses uz otru. Pārsvarā patiesība ir kaut kur pa vidu. Katra puse var uzsvērt sev izdevīgos argumentus. Ekspertu kari var būt bezgalīgi un parasti beidzas tiesā. Ideāls variants būtu neatkarīga ekspertīzes institūcija, kuras kompetence būtu neapstrīdama, kuru respektētu visas būvniecības nozarē iesaistītās personas un kuras atzinumi un lēmumi būtu saistoši visām pusēm. Tas ļautu ieekonomēt lielus finanšu resursus ekspertīžu pasūtītājiem. Par šādu organizāciju varētu kļūt LBS. Protams, šādas institūcijas izveide un uzticības portfeļa iegūšana prasītu vairākus gadus, bet ar kaut ko taču jāsāk. Un sākt mēs varētu ar dažām pavisam konkrētām lietām: 1) LBS varētu izveidot un publicēt mājaslapā sarakstu ar dažādu būvniecības nozaru un jomu ekspertiem (pirms tam eksperti tiktu novērtēti pēc konkrētiem kvalifikācijas vērtēšanas kritērijiem). Pasūtītājs varētu izvēlēties savām prasībām atbilstošu un kompetentu ekspertu no pirmavota, kas kalpotu kā pozitīva rekomendācija; 2) izstrādāt un popularizēt iekšējos noteikumus, kuri kalpotu kā alternatīva normatīvajam aktam par būvprojektu un būvekspertīzes veikšanu un kuros būtu definēti ekspertu kvalifikācijas noteikumi, ekspertīzes veikšanas vadlīnijas, kā arī noteiktas minimālās prasības ekspertīzes atzinuma saturam; 3) šādam iekšējam dokumentam jāiegūst normatīvā dokumenta statuss. Artis Dzirkalis, Dipl. ing., neatkarīgais eksperts 50 51

Tehnoloģijas Konstrukciju izbūve no sendvičpaneļiem Dažādu objektu būvniecībai pasūtītāji bieži izvēlas Ruukki piedāvātos sendviča tipa paneļus, jo tie ir viegli, nodrošina ātru un vienkāršu montāžu un mazākas būvizmaksas. Ruukki sadarbības partneriem piedāvā kompleksu pakalpojumu, sākot no projekta izstrādes līdz pat paneļu montāžai objektā. Kompozītpaneļu siltinājuma materiāls tiek pieskaņots pasūtītāja vēlmēm, piedāvājot tērauda sendviča paneļus ar minerālvates, poliuretāna vai polistirola siltinājumu. Paneļu virsmas speciālais pārklājums nodrošina to noturību un kvalitatīvu ekspluatāciju arī agresīvās vidēs. Kvalitāte Paneļu ražošanas procesā tiek izmantoti tikai augstākās kvalitātes izejmateriāli: speciālais Ruukki tērauds, siltinājumam augstvērtīga minerālvate, poliuretāns vai polistirols. Ražošanas process ir pakļauts rūpīgai kontrolei un notiek saskaņā ar ISO 9001 un 14000 normām. Paneļi ar minerālvates pildījumu Universālajiem un modernajiem paneļiem ir labi skaņas izolācijas un ugunsdrošības parametri. Daudzveidīgie krāsu risinājumi, kā arī iespēja iebūvēt paneļos durvis un logus paver ceļu modernu arhitektūras projektu realizācijai. Papildelementi: stiprinājumi, paplāksnes, blīvējumi. Paneļi ar poliuretāna pildījumu Sendviča tipa paneļi ar cieto poliuretāna (PU) pildījumu ir mūsdienīgi produkti ar plašu pielietojumu, ja nepieciešams nodrošināt labus siltumizolācijas parametrus. Tajos iebūvējami logi un durvis, paneļi izmantojami sporta un izstāžu zālēs, industriālo un citu ēku būvniecībai. Paneļi ar polistirola pildījumu Rūpnieciski ražotie sendviča elementi sastāv no divām tērauda loksnēm un polistirola siltinājuma slāņa materiāls derīgs ekonomiskiem risinājumiem. Tos izmantojot, iespējams īsā laika periodā uzcelt apjomīgas ēkas: industriālās vai sporta zāles, ēdināšanas paviljonus un izstāžu zāles, auto tirdzniecības halles u. c. Ruukki domā zaļi Drīzumā Ruukki piedāvās tirgū jaunus energoefektīvus paneļus, kuru izmantošana ļaus ietaupīt apkures izmaksas un samazinās oglekļa dioksīda izmešus. No energoefektīviem paneļiem būvētas ēkas var saņemt augstākus LEED* un BREEM* novērtējumus. * Brīvprātīga sertifikācija, kas novērtē ēkas ietekmi uz vidi. 52 53

Tehnoloģijas Fibo Plus jaunums būvmateriālu jomā Uzlaboti tehniskie un siltumizolācijas parametri apvienojumā ar jaunu, funkcionālu formu un iebūves veidu Fibo Plus keramzītbetona blokus padara par vienu no piemērotākajiem būvmateriāliem. Fibo Plus ir Saint-Gobain uzņēmuma Weber ražots produkts, kas top Lietuvā un Igaunijā izvietotajās rūpnīcās. Jaunā ražošanas tehnoloģija ļauj izgatavot Fibo Plus blokus ar labāku siltumvadītspējas koeficientu (0,18 W/mk), salīdzinot ar standarta Fibo blokiem, kuriem tas ir 0,20 W/mk. No Fibo Plus blokiem būvēto konstrukciju siltumizolācijas parametrus nodrošina bloku forma ar dobumiem gaisa šķirkārtai un iebūves metode, kas paredz divu joslu horizontālo šuvju izveidi. Bloki ir piemēroti skaņu izolējošu un ugunsdrošu konstrukciju izbūvei, no tiem būvējamas nesošās un norobežojošās konstrukcijas līdz trīs stāvu augstām ēkām, tie izmantojami kā nesošu starpsienu izbūves materiāls, bet iekšējo nenesošo starpsienu izbūvei tiek rekomendēts izmantot speciālus starpsienu blokus no fibo produktu grupas. Ieviešot jauno produktu Fibo Plus, ražotāji produktu komplektējuši ar visu iebūvei nepieciešamo sistēmu: stūra elementiem, armatūru, pārsedzēm, mūrjavu un, protams, precīzām iebūves instrukcijām, kuras ievērojot tiek garantēts labs rezultāts. Vēl viena priekšrocība jauno Fibo Plus bloku izmēri savietojas ar visiem fibo grupas produktiem: pārsedzēm, U blokiem un citiem. Bloku forma ļauj tos iebūvēt, mūrējot tikai horizontālās šuves, bet savstarpēji rindās Fibo Plus bloki savietojami, pateicoties saķeres rievojumam to vertikālajās sānu malās. Bloku iebūve ir vienkārša un ātra, ar ekonomisku mūrjavas patēriņu, turklāt bloku veids un iebūves tehnoloģija uzlabo konstrukcijas siltumpretestību. Precīzie bloku izmēri nodrošina iespēju izveidot mūrētas konstrukcijas ar gludām virsmām, kuru apdarei nepieciešams mazāks materiālu daudzums. Fibo Plus tehniskie parametri Fibo Plus bloku garums ir 498 mm, augstums 195 mm, biezumam iespējami trīs atšķirīgi izmēri: 200 mm, 250 mm, 300 mm; atbilstoši pieskaņoti arī stūra elementi. Bloku sānu malās iestrādāts rievojums saķerei, vidusdaļā divi dobumi. Fibo Plus blokam ar biezumu 200 mm dobumi nav «caurejoši», lai nemazinātu noturību pret slodzi. Fibo Plus bloku fizikālie parametri: spiedes izturība 3 MPa; tilpumsvars 650 kg/m 3 ; siltumvadītspējas koeficients 0,18 W/mk; salizturība 50 cikli. Enriko Urbiņš, WEBER/FIBO projektu vadītājs uzņēmumā Saint-Gobain 54 55

Tehnoloģijas Uponor rūpnieciski izolēti cauruļvadi ātrai, ērtai un drošai montāžai žai, ilgai un drošai ekspluatācijai, Uponor sistēmas pamatoti ieguvušas uzticama un ekonomiska produkta reputāciju un tiek veiksmīgi izmantotas būvobjektos daudzās pasaules valstīs. ar elektrisko pašregulējošo sildkabeli, siltumizolācijas slānis tiek izgatavots no uzputota polietilēna PE-X, cauruli klāj gofrēta čaula. Sildkabeļa darbība novērš iespēju transportējamam ūdenim sasalt. Caurules darba parametri: maksimālā darba temperatūra +20 С, darba spiediens 10 bāri. Uponor lokanās siltumtrašu caurules paredzētas izmantošanai apkures un ūdensapgādes ārējos tīklos, tās ir piemērotas risinājumiem, ja ēka jāpieslēdz katlu mājai vai siltuma mezglam. Rūpnieciski izolēto cauruļvadu ražošanā izmantoti mūsdienīgi polimēru materiāli. Padeves caurules (Aqua, Thermo un Quattro) izgatavotas no augsta blīvuma ķīmiski strukturēta polietilēna PE-Xa, kam salīdzinājumā ar citiem polimēru materiāliem ir lielāka noturība pret augstas temperatūras ietekmi. Apvalkcaurule ir gofrēta ar padziļinātām rievām, tā tiek izgatavota no ekstrudēta, augsta blīvuma polietilēna HDPE. Ražošanas tehnoloģija nodrošina čaulas elastību un izturību, kā arī stabilitāti un labu saķeri ar grunti. Siltumizolācijas slāni caurulēm izgatavo no uzputota PE-X, ar slēgtām porām, kas ir noturīgs pret mitruma uzsūci. Kopš 2010. gada beigām jaunais siltumizolācijas materiāls ar uzlaboto ķīmisko sastāvu nodrošina par 12% mazākus siltuma zudumus, nepalielinot izolācijas slāņa biezumu. Paškompensējošā cauruļu uzbūve ļauj tās ērti iebūvēt nav jārēķinās ar izplešanās kompensāciju un nav nepieciešams izbūvēt dārgus kompensatorus, ja salīdzina ar metāla cauruļu iebūves nosacījumiem. Cauruļu montāža notiek, izmantojot beztranšeju metodi. Caurules ir pietiekami elastīgas, lai tās būtu iespējams ievietot tranšejā no ruļļa un izmantot arī tad, ja trasē ir līkumi. Bez papildu savienojumiem caurules izvietojamas līdz 200 metru garumam, turklāt cauruļvads rūpnīcā tiek sagatavots nepieciešamajā garumā katram projektam individuāli. Minimālais savienojumu skaits Uponor cauruļu sistēmu padara drošu un uzticamu, to montāža paveicama ļoti operatīvi. Caurules iespējams izvietot jau esošajos siltumtrašu kanālos, tos pilnībā neatverot, bet ievelkot caurules caur dažām atveres vietām. Iebūves tehnoloģija ļauj taupīt laika, finanšu un darbaspēka resursus, kas jāpatērē virsējā seguma asfalta, bruģa, zālāja atjaunošanai. Jāuzsver, ka Uponor siltumtrašu sistēmā nav neviena elementa, kas būtu pakļauts korozijas riskam. Uponor rūpnieciski izolēto cauruļvadu sistēma ietver visus nepieciešamos elementus pievienojumu un savienojumu izveidei, kā arī ievadiem ēkās, turklāt to izmantošanai nav nepieciešami speciāli instrumenti vai metināšanas darbi. Visi cauruļu sistēmas elementi jau 20 gadu tiek izgatavoti Uponor ražotnē Somijā, kur regulāri tiek gādāts par ražošanas tehnoloģiju uzlabojumiem. Pateicoties materiāla elastībai, vienkāršai montā- Sistēmu veido 4 veidu caurules: Uponor Aqua, Uponor Thermo, Uponor Quattro, Uponor Supra. Uponor Aqua Single un Twin Karstajam sadzīves ūdenim Darba parametri: +70 С (pie 10 bar spiediena), īslaicīgi +95 С Izmēri: 28 110 mm Uponor Thermo Single un Twin Apkurei Skābekļa difūzijas barjera Darba parametri: +95 С (pie 6 bar spiediena) Izmēri: 25 110 mm Uponor Quattro Četras caurules vienā izolācijā Apkures caurules ar skābekļa difūzijas barjeru Izmēri: apkurei 25 40 mm; karstajam ūdenim 28 40 mm Uponor Supra caurules paredzētas aukstā ūdens apgādes sistēmai situācijās, kad pastāv cauruļvadu aizsalšanas riski. Padeves caurules tiek izgatavotas no polietilēna, tās visā garumā tiek aprīkotas Uponor Supra Uponor rūpnieciski izolēto cauruļvadu priekšrocības Cauruļvadi pieejami ruļļos, ērti pārvadājami. Minimālas transportēšanas izmaksas. Ātra un ekonomiska montāža. Nav nepieciešami speciāli montāžas instrumenti un metināšanas darbu veikšana. Cauruļu maksimālais garums bez savienojumiem 200 m. Nepieciešamā garuma piegāde individuāli katram objektam montāžas procesa laikā nerodas pārpalikumi. Caurules ērti montējamas esošajos siltumtrašu kanālos. Uponor Latvia SIA Ganību dambis 7a, Rīga, Latvija Tālr. +371 67821321, +371 29160495 Fakss +371 67821322 www.uponor.lv Foto: no Uponor arhīva 56 57

Dzīves skola No labākā mūrnieka līdz galvenajam inženierim Atis savu būvnieka karjeru sāka kā mūrnieks 58. celtniecības pārvaldē (vēlāk būvuzņēmēju sabiedrība Garants Rīga), kur nostrādāja ilgus gadus. Viņš piedalījās pirmo un Rīgā vienīgo trīs šlakbetona bloku māju montāžā Ūnijas ielā, Rīgas Laku un krāsu rūpnīcas korpusu Daugavgrīvas ielā un Buļļu Grīvas dzīvojamā masīva būvniecībā. «Mēs brigādē bijām 14 mūrnieki un trīs gados uzbūvējām 14 piecstāvu ķieģeļu mūra ēkas ar visu saliekamo pārsegumu montāžu. Ja parēķina, tad viens cilvēks trīs gados uzbūvēja piecu stāvu daudzsekciju dzīvojamo māju. Ja man teiktu: uzmūrē viens pats piecu stāvu māju, es būtu pārsteigts. Kad pēc arodskolas sāku strādāt par mūrnieku, tad jau vēl nepratu mūrēt tik ātri un labi, kā to darīja pieredzējušie mūrnieki. Un es noteicu sev mērķi: kļūt par labāko mūrnieku. Kad tas bija sasniegts, piekritu piedāvājumam kļūt par meistaru,» atceras Atis Melngalvis-Melgalvis. Atis Melngalvis-Melgalvis būvniecībā sāka strādāt pēc arodskolas beigšanas 1958. gadā. Viņš bija vecākais dēls piecu bērnu ģimenē, un materiālie apstākļi spieda iespējami ātrāk nostāties uz savām kājām. 1960. gadā Atis Melngalvis-Melgalvis absolvēja vakara vidusskolu un iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, ko 1963. gadā diemžēl pameta. 1981. gadā viņš absolvēja Rīgas Celtniecības tehnikumu. Par ieradumu labi padarīt jebkuru darbu jebkurā vietā viņš ir pateicīgs vecākiem, kuri šādu attieksmi iemācīja jau mazotnē. Šajā uzņēmumā Atis Melngalvis-Melgalvis bija būvdarbu meistars, vēlāk būvdarbu vadītājs. Viņa objekti ir 241 dzīvokļa eksperimentālā deviņstāvu māja Ūnijas ielā, bērnudārzs ar 280 vietām, skola 1072 audzēkņiem, P. Stradiņa Republikāniskās klīniskās slimnīcas kardioloģijas korpuss, Dzemdību nams, Gaiļezera klīniskā slimnīca, Rīgas pilsētas 1. bērnu klīniskā slimnīca un vairāki citi. «Slimnīcu komplekss Gaiļezers tiem laikiem bija ļoti liels būvniecības objekts. Septiņos slimnīcas nodošanas periodos būvlaukumā vienlaikus strādāja līdz 35 uzņēmumiem un vairāk par 500 cilvēkiem. Kad ar to nepietika, tika organizētas republikāniskās civilās aizsardzības mācības un objektā tika papildus mobilizēti 1500 cilvēki ar vairāk nekā 100 tehnikas vienībām no visas Latvijas. Lai šo tehniku apgādātu ar degvielu, objektā tika ierīkotas degvielas uzpildes stacijas. Arī medicīniskais spirts civilās aizsardzības štābā tika patērēts lielos daudzumos, bet, paldies Dievam, tā kontrole neietilpa manos pienākumos,» stāsta Atis Melngalvis-Melgalvis. Šādi darbu apjomi un izpildes termiņi reizēm pārsniedza cilvēka spēju robežas. Un sekas ir divi infarkti. Kopš 1984. gada Atis Melngalvis-Melgalvis kā galvenais inženieris piedalījās Latvijas Medicīnas akadēmijas ēku būvē Dzirciema ielā, Rīgas Robotu rūpnīcas kanalizācijas kolektora deviņu kilometru būvniecībā, Traumatoloģijas institūta ārstniecības korpusa, Misiņa bibliotēkas, RTU kopmītņu un peldbaseina, 5. medicīnas skolas dienesta viesnīcas, Meteoroloģijas centra, kultūras centra Imanta, izstāžu halles Ķīpsalā celtniecībā. «Ļoti specifisks objekts bija 3,2 metru diametra kanalizācijas kolektora būvniecība. To būvējām tāpat, kā tiek būvēti metro. Tuneli veidojām zem ēkām, neveicot iedzīvotāju evakuāciju no mājām, ielām un ceļiem, šķērsojām arī Jūrmalas un Jelgavas dzelzceļa maģistrāles, nepārtraucot vilcienu kustību. Izstrādāto grunti ar vagonetēm izveda uz speciālām šahtām un izcēla virszemē. Vienlaikus ar tuneļa rakšanu tika betonēta kanalizācijas kolektora 3,2 metru diametra caurule. Šos darbus veica Vissavienības uzņēmums Sojuzšahtspecstroi ar ūdens necaurlaidīgu betonu. Galvenā problēma ģenerāluzņēmējam bija jānodrošina gruntsūdeņu līmeņa pazemināšana kolektora izbūves trasē. Lai to izdarītu, paralēli trasei bija nepieciešama lielas jaudas elektrības pārvades līnija, tāpat vajadzēja nodrošināt gruntsūdeņu novadīšanu, nepiesārņojot esošās kanalizācijas sistēmas un netraucējot transporta kustību. Ūdens sūknēšana notika nepārtraukti, un arī darbi zem zemes notika 24 stundas diennaktī, cilvēki strādāja trijās maiņās. Bail pat iedomāties, kas varēja notikt, ja elektroapgāde un ūdens pazemināšana netikti nodrošināta nepārtraukti. Vienlaikus pastāvīgi kontrolējām, kā «uzvedas» būves, ceļi un dzelzceļš virs trases,» atceras Atis Melngalvis-Melgalvis. Viņš bija aktīvs 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieks un vadīja aizsargsienu montāžu pie Augstākās Padomes, Radio nama un telefonu centrāles Dzirnavu ielā, par ko apbalvots ar barikāžu piemiņas medaļu. Viņš ir Latvijas Ministru padomes prēmijas laureāts. Deviņdesmito gadu otrajā pusē Atis Melngalvis-Melgalvis piedalījās dažādu objektu rekonstrukcijā un atjaunotās Latvijas Republikas būvniecības likumdošanas izstrādāšanā. Kopš 2005. gada februāra viņš strādā SIA Abora par darba aizsardzības speciālistu. Viņa darba lauks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukums, bet viens no lielākajiem un sarežģītākajiem objektiem, kur Atis Melngalvis-Melgalvis veicis darba aizsardzības koordinatora pienākumus, ir naktskluba La Rocca rekonstrukcija pēc ugunsgrēka kopā ar jauno pašizklaides ēku Tērbatas ielā 71a, 73 un Brīvības ielā 92/94. Viņš regulāri piedalās darbu 60 61

Dzīves skola kvalitātes un darbu veikšanas tehnoloģijas jautājumu risināšanā uzņēmumā un labprāt nodod savas zināšanas un pieredzi kolēģiem, sevišķi jaunākajai paaudzei. Lielākais Ata vaļasprieks ir makšķerēšana. Visvairāk viņam patīk agri rīti. «Tie ir skaisti pat tad, kad zivis neķeras. Tu burtiski saplūsti ar dabu. Pie laivas piepeld pīles ar pīlēniem, tieši uz makšķeres apsēžas putniņš un pēta mani, varbūt grib saprast, kas es esmu un ko daru viņa pasaulē,» smej Atis Melngalvis-Melgalvis. Lielu prieku viņam sagādā labas grāmatas, un tās Atis lasa regulāri. Domā par būvkonstrukcijām, kas notur skaistos namus 1954. gadā Apolonija Ūdre ar medaļu absolvēja Rīgas 2. vidusskolu, līdz ar to it kā varēja iestāties visur, kur vien vēlējās. Taču tolaik vairākās fakultātēs bijušajiem izsūtītajiem mācības tika liegtas. Audzinātāja ierosināja izvēlēties tehnisku profesiju. Brālēns mācījās ceļiniekos, Apolonija Ūdre pazina viņa draugus un arī nolēma apgūt celtniecību. 1959. gadā viņa absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un saņēma inženiera celtnieka diplomu. Apolonija Ūdre sāka strādāt Ogres celtniecības pārvaldē par meistari. Pēc tam viņa bija Ventspils projektu un Apolonija Ūdre dzimusi Ventspils pusē, Jūrkalnē. Sešu gadu vecumā viņas ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Tētis ar mammu tika šķirti. Pēc sešiem Krievijā pavadītiem gadiem Apolonija ar brāli atgriezās Latvijā. Kad 1958. gadā dzimtenē varēja ierasties arī vecāki, Apolonija jau mācījās ceturtajā kursā. Izvēlēties profesiju viņai, dzīvu vecāku bārenei, palīdzēja klases audzinātāja. tāmju biroja inženiere konstruktore un institūta Teploelektroprojekts vecākā inženiere. Tad par viņas darbavietu kļuva AS Komunālprojekts. Tur viņa sāka kā konstruktoru grupas vadītāja, kļuva par nodaļas galveno konstruktori un aptuveni divdesmit gadus vēlāk turpināja kā kvalitātes un konsultāciju dienesta būvinženiere. Apolonija Ūdre joprojām strādā, un Komunālprojektā nu jau aizvadīti 40 darba gadi. Apolonija Ūdre projektēšanas pieredzi guvusi visā Latvijā. Pēc viņas izstrādātajiem projektiem tika uzbūvēta AS Komunālprojekts administratīvā ēka, rekonstruēta Ministru padomes aktu zāle un izbūvēta galerija trešā stāva līmenī, rekonstruētas un renovētas vairākas administratīvās ēkas, Saeimas frakciju ēka, Latvijas Universitāte, renovētas dzīvojamās mājas. «Par katru māju, kas uzbūvēta un rekonstruēta, protams, ir gandarījums. Īpašs prieks bija par jaunbūvi Komunālprojekta birojam, kas tagad ir Parex bankas ēka. Arī mūsu pašreizējā biroja ēka, kas celta pirms simt gadiem kā preču stacija, pārvērsta līdz nepazīšanai. Reizēm rekonstruējamā ēka ir tāds grausts, ka tajā pat ieiet bail, bet, kad darbs paveikts, ir prieks par izdošanos. Vecrīgā veiksmīgi rekonstruētas vairākas ēkas, bet īpašs gandarījums ir par Mārstaļu ielas 16. namu. Arī Saeimas frakciju ēkai savulaik plīsa visas sienas. Taču darbs izdevās, un ēka ir izglābta. Konstruktors jau sava darba rezultātu neredz. Ja nu kādreiz gadās, ka objektu parāda televīzijā, piemēram, kā Saeimas ēku, tad arī ieraugu īstenotu projektu,» saka Apolonija. Pāris objektos viņai laimējās strādāt kopā ar arhitektu Oļģertu Kraukli. Pirmais bija Veselības ministrijas pasūtījums Mežciemā. Vienstāva ēkai, kuras kolonas nebija paredzētas lielām slodzēm, vajadzēja uzbūvēt vēl sešus stāvus. Otrs objekts bija Ministru padomes aktu zāle. Skatuves portāls bija jāizbūvē platāks. Kad sākās darbi, atklājās, ka iepriekš izveidotā konstrukcija turas uz pusķieģeli. Tobrīd tās bija tīrās šausmas! Taču Apolonija Ūdre tika galā arī ar šo situāciju. Kādreiz, pastaigājot pa Vecrīgu, viņa iedomājas par to, ko citi nekad neredz, proti, par konstrukcijām, kas notur skaistos, rekonstruētos namus. Lai arī bērnībā viņai bija citi sapņi, lai arī, augstskolā stājoties, rektors viņai jautāja: «Ko tu te meklē? Kāpēc nepaliki Krasnojarskā?», Apolonija Ūdre nekad nav nožēlojusi savu izvēli. Visos 50 konstrukciju projektēšanā aizvadītajos gados viņa par savu darbu nav saņēmusi nevienu reklamāciju vai pretenziju. Apolonija Ūdre daudz strādājusi ar jauniešiem. Vadījusi prakses, diplomdarbus. Tieši ar jaunajiem cilvēkiem strādājot, Apolonijai Ūdrei radušās pārdomas par būvniecības nākotni. Apolonijai vienmēr ļoti paticis dziedāt. Koros viņa dziedājusi jau kopš 4. klases. Lielo mīlestību uz dziedāšanu gan sapratīs vien tie, kas zina, ko nozīmē koris, labs kolektīvs, lielisks diriģents, Dziesmu svētki, koncerti ārzemēs, piemēram, Ņujorkā. Apolonija Ūdre kopā ar savu kori Līgo aktīvi piedalījās arī 1991. gada barikādēs, par ko saņēmusi Goda zīmi. Tagad viņas vaļasprieks ir vasarnīca un dārzs, kas ne vien dod iespēju fiziski izkustēties, bet arī priecē dvēseli. Savukārt ziemā Apolonijas Ūdres «delikates» ir klasiskās mūzikas koncerti un opera. Mārīte Šperberga Autores foto 62 63

Būves Taizemē Nākamajā numurā Konkursa Gada būve 2010 labāko objektu projektētāji un būvētāji Mārītes Šperbergas foto Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība 64