P A S A K U K A M O L I T I S MĀKSLINIEKS ARVĪDS JEGERS t J I Z D E V N I E C Ī B A «L I E S M A» R Ī G A 1973

Transkripts

1

2

3 P A S A K U K A M O L I T I S MĀKSLINIEKS ARVĪDS JEGERS t J I Z D E V N I E C Ī B A «L I E S M A» R Ī G A 1973

4 I Bērni, uzklausāties nu: Stāstīšu jums pasaku! Kad vēl kriņģeļlietiņš lija, Vīrs ar sievu savu bija: Abi divi veci jau, Bērnu tik kā nav, tā nav. Mežā, kur neviens vēl kāju Nebij spēris, vīrs reiz māju Redz. Pie m ājas m ām iņa Zīda dzijas šķetina. Zelta ratiņš rūkdams skrien. Vīrs tai padod labudien. Zinu, zinu, saka šī, Jem šo lūku vāceli! G labā to! Tik nepaskaties Tanī, kamēr laiks tas aties! Un, pirm s vārdiņu bilst šis, Pazūd māja, sieva, viss. Domīgs lēnām vīrs iet mājās; Viss kā m urgs tam priekšā stājas; Teiktos vārdus atminas, Noliek vāceli aiz krāsns.

5

6 Trešā dienā vakars jau Vai tur nebrēca kāds? Klau! Vecie metas aizkrāsnē Tiešām, bērns brēc vācelē! Dīvaina bij Laimas balva: Eža krūtis, eža galva. Sieva gauž: Ai, dieva sods Laumas tas, ne Laimas dots! Ko nu, siev : ja nav nekāda, Labi vēl, ka tiek pie tāda. Doto dēlu vecīši Nosauca par Ežuli. Ežuls spēkos nebij stiprs, Tomēr garā možs un ņiprs, Dūšīgs tēvam līdzi braukt, Taures maukt un putnus saukt; Tikai negrib augt ne drusku, Kur tu liksi tādu susku? Gadi nāk, un gadi skrien. Māte guģojas arvien: Būtu, dēls, tu dižāks bijis, Būtu cūkas paganījis: Stāvu lec un kvīkst, un kviec, Kad nav ēdiens silē liets. Tevi cūkas samīs barā. Bet dēls atteic lepnā garā: Dodiet cūkas šurp tūlīt, Rādīšu, kā noganīt!

7

8 p i II Lai ir jauki, kur ir jauki, Mežā jauki vasarā: - 2ube velk, dūja dūc, Sēri zvana dzeguzīte. Meža m alas kadiķīši Sēd kā rūķi pulciņā, Meža mātes gaidīdami, Kad nāks bārdas izsukāt. Augstu gaisā debestiņi Mirdz kā balti paladziņi, Saules meitu skaloti, Dieva dārzos baloti. Koku lapās vējiņš žvīgo, Ozolzīles šūpo, līgo. Sūnas mīksti čaukst kā zīds, Sūnās džīgā sienāzīts. Ežulītis cūkas gana, Siltā sūnā izlaidies, Raugās putnu lidošanā: Cik tā jauki aizlaisties! Bultu viņš tad laiž no loka Ozolzīles zemē krīt: Izbiedēta uzskrien kokā Smukšķinājot vāverīt. Cūkas zīles ēd un rokas. Te, kas tur: raug, krūmi lokās! Lien no krūmiem kumeļš balts, Kumeļā sēd jājējs stalts.

9 Jāju dienu, jāju nakti, Mežam malas meklēdams; Tik daudz cūku, tik daudz cūku, Gans nekur nav ieraugāms. Ar te kāds, kas cūkas gana? Panāc, man ir runāšana! Ir gan, ir. - Kur? Cērpā te. Nāci šurpu! Kālab ne. Ežuls izlien stopu rokā. Ķēniņš viņā blenž kā jokā. Ar tu tas, kas cūkas gana? Ar tu, kam tā runāšana? Kā tik mazs var cūkas valdīt? Kā tik dižu mežs var maldīt? Mufe ir būt augumiņš! Augums ir, kur padomiņš? Ar no meža izvest vari? Kālab ne. Var izvest arī: Jauno meitu manim dosi, Vairs pa brikšļiem neklaiņosi. To tik ne! To tik ne! Nē? Pats ceļu pameklē! Ežuls ielien zileņcērpā, Ķēniņš aizjāj zelta tērpā. Krustām jāj, šķērsām jāj, Bet, kad vakars mežu klāj, Atjāj atkal atpakaļ, Saukdams zēnu balsi skaļu: Ei tu, knauķi! Panāc šu! Klausies, ko tev sacīšu:

10

11 Lau kā m ani izved īsi, V a ra bultu nopelnīsi. B ultu pašam m an ir gan, D osi ja u n o m eitu m an? T ev lai sa v u m eitu dodu? L a b ā k p a ts tad ceļu rodu! Labi! a tte ic E žu lis. V ēl jau zirg s n av piekusis. Ežuls ielien zileņ cērpā, Ķēniņš a izjā j ze lta tērpā. K rustām jā j, šķērsām jā j, B et, kad v a k a rs m ežu k lā j, A tp a k a ļ pie g a n u z ē n a A tjā j g a itā rā m ā, lēn ā. G an iņ, dēliņ, red z, k a s m an! R a u g, šo m aku! D zi, kā skan! V isu došu tev, kas ta jā, Izved m ani tikai k lajā! Labi, labi! K ālab ne: V elti a p k ā rt jā d elē. Es te zin u k atru taku. D odi m eitu m an, ne m aku! Ko lai d aru, iesāku? Lau kā izk ļū t nejaudu; N ešķ īsts p ats a r sa v u skolu Sien m a n. Soli m eitu? S olu. Labi, labi. Jāj nu šu P a šo stirnu taciņu! M u d īgi m um s jā s te id z līstu, Ka m an cūkas neizklīstu!

12 III Plaukst dieniņas, vīst dieniņas Tā kā rozes ezerā. Paiet gadiņš, paiet otris, Trešais gads jau pusceļā. Nozūd daiļa vasariņa: Mežā laižas rudens kluss. Ežulīša cūku saime Bagātīgi pieaugus. Lielas cūkas, mazas cūkas Kas var visas izskaitīt! Urrinādams, ušinādams Ežuls jem tās mājup dzīt. Tēvam, mātei lieli prieki: Cūku aizgalds bija tukšs, Nu kā pašam cūku Tenim Visās malu malās rukš.

13

14 r I Otru rītu Ežulītis Lepni, lepni uzcērtas: Aptin tāsu kājautiņuf, Uzauj peļu pastalas; Uzvelk spožas zelta drānas, Virsū eža kažociņ ; Uzliek ašķu cepurīti, Apjož skala zobentiņ ; Iejūdz divi melnus gaiļus Baltu tāsu ratiņos, Okšķinādams, smūkšķinādams Laiž uz pili precniekos. Ķēniņš godam pavēlēja Savu znotu sagaidīt: Lingotāji, akmeņmeši, Uz pils vaļņa tūdalīt! Līdzko rati tuvāk nāca, Oļi sāka kritin krist. Velti, velti, lingotāji, Ežuli jums nenosist! Nāk akmenis, šņāc akmenis Gaiļi augšup: ķir! ķir! ķir! Un pa apakšu tas secen Ratiem aizlingojis ir. Pagalm āji, pilspriekšāi Gaiļi aptur ratiņus. Ķikrigāi! ķikrigāi! Tek! tek! sajemt precniekus!

15 Sveika, daiļā princesīte! Vai tu mani gaidījusi? Pūru pilnu locījusi? Istabiņu pušķojusi? Iznāk visi galma ļaudis Tādu ērmu skatīties. Vecās māsas, vīzdegunes, Jemas ļauni zoboties: Dižis, dižis tev vīriņis, Kur tik dižu dabūjus ; Vai no paša čūsku pura Tādu zvēru izrāvus? Kas par galvu! Kas par seju! Kas par cēlu augumiņ! Otra tāda nedabūsi Par deviņi novadiņ. Vīru, vīru, dod tai vīru! Kaut ezīša augumiņ! Lai varētu dižāties Pret citām māsiņām! Ai māsiņa, ai māsiņa, Kā ar tādu sadzīvos : Tu gribēsi mutes dot, Viņš tev lūpas sabadīs. Ar, māsiņa, acis tavas Bija miglu aizmiglotas? Būt man tādis, es iesviestu Pie cūkām aizgaldā.

16

17 Princesīte, pastarīte, Panes māsu niekāšan. Kad tās mēles atcirtušas, Rāmi viņas runa skan: Ko, māsiņas, es varēju Par Laimiņas likumiņ : Kādu Laima nolikusi, Tam ar tādu jādzīvo. Paldies, daiļā princesīte, Par tik mīļu valodiņ! Kā caur dzelmi dzintariņu Redzu tavu tikumiņ. Princesīte, pastarīte, Pajem vīru priekšautā, Pajem vīru priekšautāi, Ienes savā istabā. Ienes savā istabāi, Sēdin goda krēsliņā. Pati, klātu piesēdusi, Mīļus vārdus runājas. Otru rītu princesīte Pajem vīru priekšautā, Pajem vīru priekšautāi, Aiznes Māras baznīcā. Tā sacīja mīļā Māra: Jem, meitiņa, nebīsties! Būs rociņa mīļa, maiga Eža kažoks nedursies.

18 Uzmauc zelta gredzentiņu Ežuls sievai pirkstiņā; Otru pašam uzmauc viņa Kreisās kājas ķepiņā. Gulēt iedams, kažociņu Ežuls noliek kājgalī. Līdz tas iemieg, sieva viņu Iemet aši ugunī. Zilu liesmu, sprakšķēdamis Sadeg eža kažociņš; Sīvas sāpes, skaudras mokas Cietin* cieta Ežuliņš. Ai, sieviņa, mīļsieviņa, Kam tev bija tā darīt? Pats no eža kažociņa Vaļā tiktu pamazīt. Cietin cieta, diltin dila, Bet, kad jauns lec mēnestiņš, Spirgts par staltu ķēniņdēlu Lec no gultas Ežuliņš. Tavu prieku, tavu prieku, Kas nu bija ķēniņam! Znotu ceļ par valdinieku, Atdod visu valsti tam. Jaunais ķēniņš iejūgt lika Divi mellus rumakus Un uz pili pārved stalti Savus sirmos vecākus.

19

20 Nu tik bija kāzu svētki D ziras, dziesm as, dan cošan : D ūkas dūca, kokles sm ēja, S tab ulītes g a v ilē j. A rī es tur ielūgts biju: P ap īrsvārku s pataisīju; S tik la kurpes uzvilkos; Sniegcepuri uzlikos. Priekšā lieli klintsakm eņi, Saplīst mani zābaciņi; Lietutiņš tad iesāk līt, Izjūk svārki tūdalīt; Pēc tam saule dikti dega, Kusin izkūst ga lva s sega; Beidzot putens trako, griež Un pa gaisu šurp m an sviež. Kā gan nenosalu salā? Un nu pasaka ir galā! I

21 Серия «Клубок сказок* Вилис Плудоис (Вилнс Янович Лейниек) ЕЖОВАЯ ШУБКА Второе издание Издательство «Лиесма» Рига На латышском языке Художник А. Егер Vilis Plūdons (V ilis Jān a d. Lejnieks ) E 2 A K A 2 0 C I Ņ S R e d a k to re V. K a p te in e. M ā k s i, r e d a k to r s H. P u r v iņ š. T e h n. re d a k to r e L. E n g e re. K o re k to re K. R u m b ē n a. N odota salikšan ai g. 31. oktobrī. P arak stita iespiešanai g. 1. novem b ri. O f s e ta p a p īr s 120 g. fo r m ā ts 6 0 x 9 0 /8. 3 fiz. ie s p ie d i.; 3 u z s k. iesp ie d i.; 5.28 iz d e v n. I. M e tie n s e k s. M a k s ā 75 k a p. I z d e v n ie c īb a «L ie s m a» R īg ā. P a d o m ju b u lv. 24. Iz d e v n. N r B I e s p ie s ta L a tv ija s P S R M in is tru Padom es V alsts izdevniecību, poligrāfijas un g rām atu tirdzniecības lietu kom i tejas R īgas P araugtipo grāfijā, V ienības gatvē 11. P asūt. Nr L P l 825 P M ( 1 1 ) 73 > - 7 i «L ie s m a», ilu s tr ā c ija s