1 Antoloģija, kurā dzejoļi transkribēti mūsdienu ortogrāfijā un tuvināti lasītāja uztverei. Pilnīga iespaida gūšanai tos vēlams lasīt skaļi un dziedoš

Transkripts

1 1 Antoloģija, kurā dzejoļi transkribēti mūsdienu ortogrāfijā un tuvināti lasītāja uztverei. Pilnīga iespaida gūšanai tos vēlams lasīt skaļi un dziedoši Katram dzejolim norādīts autors vai atdzejotājs, nosaukums, sacerēšanas vai pirmpublikācijas gads (iekavās), avots, atdzejojumiem oriģināla autors un nosaukums oriģinālvalodā. Nezināmu vai nesaprotamu vārdu skaidrojumam izmantotie avoti un to saīsinājumi 1. [Depkins] Depkin, L. Lettisches Wörterbuch: The original manuscript transcribed and annotated by Trevor G. Fennell. Vol. I IV. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, [Fīrekers] Fennell, T. G. Fürecker s dictionary. Vol. I, II. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, [Mancelis L] Fennell, T. G. A Latvian-German Revision of G. Mancelius Lettus (1638). Melbourne: Latvian Tertiary Committee, [Mancelis Ph L] Fennell, T. G. A Latvian-German Revision of G. Mancelius Phraseologia Lettica (1638). Melbourne: Latvian Tertiary Committee, [ME] Mīlenbahs, K., Endzelīns, J. Latviešu valodas vārdnīca. I IV sēj. Rīga: Izglītības ministrija, [Stenders] G. F. Stender. Lettisches Lexikon: in zween Theilen abgefasset, und den Liebhabern der lettischen Litteratur gewidment. Bd. I, II. Mitau: J. F. Steffenhagen, Ja nevienā no vārdnīcām vārds nav bijis atrodams, atsaucē vārds ir transkribēts, un dažkārt piedāvāta versija, kas izriet no konteksta.

2 2 Saturs GARĪGAS DZIESMAS I. N. Rams. Dieva desmit svētie baušļi (1530). Psalmen und geistliche Lieder oder Gesenge. Riga, 1615, 63b. lpp....3 II. [Anon.] Cita bērnu dziesma. Pueri natiuitas (1621). Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg, 1621, 23. lpp....4 III. [Anon.] Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621). Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg, 1621, lpp....5 IV. K. Fīrekers. Ar Dievu sāc, ko gribi sākt. Latviešu Zelta ABC (1685 (?)). Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 134. lpp. B. Ringwaldt. Allein auf Gott setzt dein Vertraun...10 V. K. Fīrekers. Šūpļa dziesmiņa (1685 (?)). Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 236. lpp VI. K. Fīrekers. Dievs Kungs ir mūsa stipra pils (1685 (?)). Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 165. lpp. M. Luther. Ein fester Burg ist unser Gott...14 VII. K. Fīrekers. Redz, šī diena jau pagalam (1685 (?)). Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 231. lpp VIII. G. Remlings. Spirkts, kam miesas veselīb (1685). Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 124. lpp. P. Gerhardt. Wer wol auff ist und gesund IX. N. F. Hespe. Nu dusēs visas lietas (1685). Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 235. lpp. P. Gerhardt. Nun ruhen alle Wälder X. A. Baumanis. Ak, Dieviņ, atver ausis, kad es lūdzu (1696). Lettisches geistliches Gesangbuch. Riga, 1696, S J. P. Schechs. Ach Gott, erhör mein Seuffzen und Wehklagen...21 XI. E. Gliks. Klaus, mana dvēsel, kāda grūta vaida (1690). Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1690, 50. lpp. V. Schmuck. Da Jesus an dem Creutze stund...22 XII. L. Depkins. Ak! Cilvēks, redz, ko nāve dar (1704). Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, 495. lpp. S. Dach. Du siehst Mensch wie fort und fort...24 XIII. L. Depkins. Pie taviem šūpļiem stāvu es (1711). Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1711, 37. lpp. P. Gerhardt. Ich steh an deiner Krippen hier...25 XIV. K. Lauterbahs. Dievs labi dar, ko darīdams (1704). Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, 396. lpp. S. Rodigast. Was Gott thut, das ist wolgethan...28 XV. B. V. Bīnemanis. Bez bēdām labu nakti (1714). Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, 174. lpp. V. Herberger. Valet will ich dir geben...30 XVI. B. V. Bīnemanis. Dziesma no nelādzīgas pildīšanas un piedzeršanas (1714). Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, 117. lpp XVII. V. Šteineks. Es lūdzos divi lietas man (1727). Jelgavas jauna in pilnīga latviešu dziesmu grāmata. Jelgava: 1727, 257. lpp. [Anon.] Zwey Ding, o Herr! Bitt ich von Dir...33 XVIII. S. G. Dīcs. Zvejnieku dziesma (1723). Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 665. lpp. G. Lilius. Wohl auf! Zu guter Stunde...34 XIX. S. G. Dīcs. 22. Ps. Mans Dievs! mans Dievs! tā Kristus sauc (1711). Garīga pērļu rota. Rīga, 1711, 740. lpp. J. Bothwidi. Min Gud min Gud sade Christus tå...36 XX. S. G. Dīcs. Kāds spieģelis man gaismā gaismu rāda (1723). Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 207. lpp. J. Franck. Dreyeinigkeit der Gottheit wahrer Spiegel...39 XXI. S. G. Dīcs. Dievs mana pils, uz to es vien paļaujos (1723). Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 427. lpp. G. von Mengden. Gott ist mein Fels, auf ihn hab ich gebauet...41 DZEJOĻI NO POĒTIKAS XXII. J. Višmanis. [Epigrammas] (1697). Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 33., 35. lpp XXIII. J. Višmanis. Pindara oda (1697). Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 56., 57. lpp XXIV. J. Višmanis. Enigma [Mīkla] (1697). Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 112. lpp...45 OKAZIONĀLĀ JEB GADĪJUMA DZEJA XXV. J. K. Merklīns. [Veltījums G. Mancelim sakarā ar vārdnīcas Lettus publicēšanu] (1639). G. Mancelius. Des Umb die Kirche Christi Hochverdienten Herrn Georg Mancelii, Semigalli, weiland der H. Schrifft Licentiati und Fürstlichen Curländischen Hoff Predigers Lang gewünschte Lettische Postill. Riga, 1654, [b. lpp.]...46 XXVI. [Anon.] Zemīga paklanīšana tam cienīgam iekš Vidzemes pār Kūrzemi un Zemgalu Lielam Kungam Friedrikam Kazimiram, kad viņa augsta vārdadiena priecīgi bij atspīdējsi. [Jelgava], XXVII. H. Fūrmans. Laimīga laulība tā cienīga und lab izmācīta kunga Arnold Fohrman. Riga, XXVIII. M. W. (1696). Dissertatio Philosophica: De Trinitate Platonis et platonicorum Quam Adspirante divinâ gratia et Consentiente Amplissimó Philosopho rum Ordine in almâ ad Emmam Academiâ Gustaviano-Carolina. Dorpati, XXIX. [Anon.]. Kāzas valoda no divi Biķernieku kaimiņiem Kaķedanc Mārtiņ un Baltekaze Brenc (1698 (?)). Goda dziesma, ar ko to cienīgu mācītāju un kungu, Johannes fon Dīpenbrok, un viņa brūt, to godīgu jumpravu Elizabet Bekerin, ap viņu prieka un kāzas dienu, savu mīlīgu sirdsprātu atverot, iecienīt apdzīrās abēju labs pazīstams draugs. Rīga, 1698 (?) XXX. L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga],

3 3 GARĪGAS DZIESMAS I. N. Rams. Dieva desmit svētie baušļi (1530) Psalmen und geistliche Lieder oder Gesenge. Riga, 1615, 63b. lpp. 1. No sirdes duben būs tev ticēt Unde Dievam vienam kalpot. Tā godu būs tev pirmāk meklēt und tā vārdu velt nepieminēt. Svētās dienās Dieva vārdu valkot, tā būs tev tavam Dievam kalpot. 2. Ja tev nu jir īsten ticība, To būs tev rādīt cour mīlību, Tēvu unde māti cienan turēt, ne nokaut, nedz laulību pārlaust. Ne zodz otram, nedz lecību dod nepaties pretib tuvāku. 3. Otra namu tev nebūs kārot, Nedz sievu, nedz tā padomu, Nedz tā kalpu, nedz tā kalponi, Nedz rīku, nedz lopu, Vis tam vēlo kā tev patim 1, ta dari tu tava Dieva prātu. 4. To palīdz mums Jēzus Kristus, Katers mūs videtājs 2 tapis ir. Ka mēs dzīvojam Dievam pēc prāta, Ar ticību unde mīlestību. Bez tā palīga ietam mēs postan Ar visu svētu dzīvošan. N. Rams. Dieva desmit svētie baušļi (1530) Psalmen und geistliche Lieder oder Gesenge. Riga, 1615, 63b. lpp. Grāmata pieejama: LNB R Nr. L Wuß tam welo ka töw pattim: iespējams, visu tam vēli, kas tev patīk / kas tev pašam. 2 Wuddetais, iespējams, vadītājs.

4 4 II. [Anon.] Cita bērnu dziesma. Pueri natiuitas (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg, 1621, 23. lpp. Mums ir viens bērniņš dzimdenāts. Maria ir tā šķīsta māte, Viena Jumprav ir Dieva dēlu dzimdenājus. Priecāties jūs, bērniņi, ar līksmu dziedāšen. Līgo, līgo bērniņš, Līgo, līgo bērniņš, ar līksmu dziedāšen. [Anon.] Cita bērnu dziesma. Pueri natiuitas (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg, 1621, 23. lpp. Grāmata pieejama Viļņas universitātes bibliotēkā

5 5 III. [Anon.] Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg, 1621, lpp. 1. Raudat, kam nemīl vairāk nekā līksmot, Ja tas apdomā, ka tik daudzi cilvēki Pēc pasaulīgas kārības tā dzenas Un mūžīg pazūd. 2. It kā zivis to tārp ar mašķer aprij, Neredz, ka apakš barīb tā nāve paslēpt, Bet iekšan acemirkļa to nāvīgu kārum Dārgi atmaksā. 3. Tā te bez briesmas laicīg kārīb aurē Pie ēšen un piedzeršen, un smaidīšen Ar nekaunīgiem vārdiem un darbiem To elli pelnī. 4. O, būt te domāiš, ka tiem vienkārt būs mirt Un priekšan Dieva briesmīga krēsla stāvēt Ab 1 iekšan elles, ab iekšan debesu Mūžīgi dzīgot Tiem nebūt mīļojis pretī Dievu polēt 3, Nedz tam velnam tos tačus laist cilāt Pie savu dvēsel : bet no grēcīg bušen Būt drīz izrozijš Tici man, aties tā briesmīg nāves stunda, Kad tu šo laicīgu kārību sūr izsvīdīs Un tev ne runāt, ēst un dzert, jau vairāk Nedz smaidīt mīļos. 7. Grūt tava dvēsel tad ar nāvi cīkstēs, Tavs sarkans vaigs nobālēs un sakritīs, Un tava nabaga miesa dreben drebēs Par nāves sāpēm. 8. Tava acs spārdzīs, dzirdēšan zudīs, Tā nāvīgi sviedri pār tavu vaigu tecēs, Bez valod gulēs, tavu sird nospiedīs Tās nāves dzelons. 9. Apkārt tav nāves gult būs vien liela draudz : Tava vedekla, mārš 5 un svaiņi žēlos. Sieva ar bērniem, ar tuvākiem radiem Vaidēs un raudās. 1 Viscaur vārds lietots kā vai sinonīms. 2 Vārda dzīvot sena forma. Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg: 1621, lpp. Grāmata pieejama Viļņas universitātes bibliotēkā 3 Polät. Depkins III, 1094: polgoht pulgot. 4 Stenders I, 228: rohsitees sar. v. atstiept kājas. 5 Mancelis PhL, 70: brāļa sieva.

6 6 10. Raudāt tie varēs, palīdzēt nevarēs, Zāles un padomus tikuš 6 sameklēs, Bet iekšan dārziem neaug kāda zāle Pretī nāves spēk. 11. Nees tu Dievam tikuš 7 un lab kalpojs Un viņa dārgu māti cieņā turējis, Nedz tavus grēkus no sirds apsūdzējis, Vai tev mūžīgi. 12. Grūt tev būs, iekšan nāves gultu guļot, Uz Dievu un uz saviem grēkiem domāt, Lai gan tu gribēs, domāt tad nevarēs Par lielām sāpēm. 13. Tas ļaunais gars tev ar nedos dusēšan, Viņš klāt stāvēs ar grāmat, iekš kā rakstīt Vis tavi grēki, slepen un neslepen Tev varen biedinās. 14. Ja tu tos, vesels būdams, neesi žēlojis, Kā tu nevesels par tiem varēs žēlot. Tie tavu sirdi grauzīs un ievedīs Iekš lielām bēdām. 15. O, kāda sāpe, o, kāda sirdsspiešan Tad sajutīs par tav grēcīg dzīgošan, Vis platā pasaul tev tad varen šaur būs Par lielām bēdām. 16. Ko nebūt tu labprāt devis un darījis, Ja tu varēt sev no nāves atpirkties, Neviena liet tev dārgāk būt un mīļāk Par tav dzīgošan. 17. Bet kurš cilvēks dzīgo un ne nomirīs? Lai jauns, lai stiprs, lai krāšņs, bagāts un mācīgs, Vīriem un sievām, puišiem līdz ar meitām, Visiem būs nomirt. 18. Tur pretī nepalīdzēs zelt, nedz sidrab, Sidraba sakta, gredzen virsū pirkstiem, Dzelteni mati, sarkans vaigs no nāves Tev neatpestīs. 19. Tā briesmīg nāve tur allažiņ līdz tiem, Viņi nežēlo par augst, nedz zemīg rad, Tik lab būs nomirt ķēniņš un muižnieks, Līdz kā viens zemnieks. 20. Ej virsū baznīcsēt, lūko tos kaulus, Visi kā tu bij ar mies un ādu apdot, Bet no tiem tārpiem aprīti un aplaupīti, Tev nebūs labāk. Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg: 1621, lpp. Grāmata pieejama Viļņas universitātes bibliotēkā 6 Mancelis L, 96: tickusche reizēm, dažkārt. 7 Mancelis L, 96: tickt, taß tiek patikt.

7 7 21. Ko palīdz ilg dzīgot un nelab dzīgot, Labāk ir īsu laiku un labi dzīgot Un pēc ar Dievu iekšan debes priecīb Mūžīgi dzīgot. 22. Tādēļ nežēlo mirt, bet bīsties ļaun mirt, Lai gan tu būt dzīgois simt un vairāk gad. Tomēr tev vienkārt to laicīg nāv būs ciest, Tā ties jau izdot. 23. Dzīvojis ir Ēnoks deviņi simt un piec gad, Patriarhs Sets deviņi simt divpadsmit, Ādams deviņi simti trīsdesmit gadu dzīvoja, Bij tomēr nomirt. 24. Patriarhs Noa deviņi simt piecdesmit, Jafets deviņi simti sešdesmit un div gad. Metuzāls deviņi simti sešdesmit deviņi, Dzīvoja un nomir. 25. Ar tu uz gultas nomirs, ab virsū tīrum Caur neveselīb, caur ūden, ab ugun, Caur badu, mēr, ab ienaidnieka zoben Priekš tev ir paslēpt. 26. Kad jau tā dvēsel būs no miesas nošķīrus, Būs tai tūdliņ priekš Dieva krēsla stāvēt Un tur dabūt lab ab ļaunu algu Pēc saviem darbiem. 27. Drīz tavi radi un draugi tev aizmirsīs, Par tavu dvēsel lūdzīs, kam labs prāts būs, Ja tu neesi bijis iekšan Dieva mīlīb, Velt visa lūgšan. 28. Tā miesa zemē taps mest tiem tārpiem, Tur tai būs dusēt līdz pastarai dienai, Kad visi miroņi atkal augšā celsies Caur eņģeļ balsi. 29. Ar lielu debess god un lielu spēku Tad Dieva dēls nācīs ar visiem svētiem Uz vienu varavīksni sodīt kā viens ķēniņš Dzīvus un miroņus. 30. Ar lielu spēk sūtīs savus eņģeļus, Pavēlēs sakrāt visus cilvēku bērnus No pirmo cilvēk līdz uz pašu pēdīgu Priekšan savu krēslu. 31. Tur tas ar tiem briesmīg lāgadību 8 turēs No niknām domāšanām un no vārdiem, No nekaunīgiem darbiem un no visas Savas dzīvošan. Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg: 1621, lpp. Grāmata pieejama Viļņas universitātes bibliotēkā 8 Depkins II, 776: lahgadiba rēķins.

8 8 32. Cikkārt tu Dieva vārd nepaties minējis Ab otru cilvēk velnam vēlējs noraut, Visi iekšan Dieva grāmat būs ierakstīt Ar dzelzu rakstiem. 33. Tava nešķīstīb un laulības pārlaušan, Negausīb, skaudīb, buršen un pievilšen, Visādu blēdību un paslepenu grēku Visa pasaul zinās. 34. Vai tam cilvēkam, kas lab neatbildēs Un Dievam pareiz lāgadīb varēs dot, Ar lielu kaunu Dieva dēls to nodzīs Iekš elles ugun. 35. O, kas var izsacīt, kā piepeš klāt būs Tie elles aurniek ar tiem elles vēkšiem, It kā tie siseņi apkārt tevim skraidīs Un ellē vajās. 36. Kā vareni tie tevi mocīs un paisīs 9 Ar salnu, ar ugun, ar asiem žuburiem, Ar dzelzu stangām, ar urķiem plosīdam, Kas var izstāstīt. 37. Piemin, kā varēn sāp, ka tev kas iemiedz 10 Ab saka sveces tras 11 krīt virsū rokām, Tād mazu lietu bez sāpēm nevar paciest, Domā, kas tur būs. 38. O, kas ir emaidzīšen 12 pretī urķiem? Kas karsta trase 13 priekšan elles ugun? Neniek kā pakrēsls priekšan mūsu ugun Ab mālēts 14 uguns. 39. It kā tā nikna zāle iekšan vīstokļiem Ar briesmīgām riepēm 15 būs savisk 16 sasiet, Burvji ar burvjiem, skaudīgi ar skauģiem Būs vienā pulkā. 40. Ar smarkoņiem 17 smarkoņi, ar bargiem bargi, Iekšan elles versmes tupēs: par dusmīb 9 Mancelis L, 63: [linus] paisīs [linus] lauzīs. 10 Stenders I, 152: maidiht apspraust, iespraust, iedurties. 11 Tras, šeit, iespējams, trāns vai sveču tauki. 12 Sk. 10. atsauci. 13 Sk. 11. atsauci. 14 Ģerm. uzzīmēta. 15 ME III, 546: riepe virve, tauva. 16 Mancelis L, 83: sawiske sevišķi ; Mancelis PhL 104: sawiske atsevišķi. 17 Iespējams, no smarža kā vārda smaka sinonīma. ME III, 953: smarda, smarde, smardīgs stipri smaržojošs. Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg: 1621, lpp. Grāmata pieejama Viļņas universitātes bibliotēkā

9 9 Sav paša miesu krimten krims ar zobiem, Dievu lādēdam. 41. Ar bagātu vīru iekšan uguns liesmām Kurcume dienas 18 turēs tie dzērāji, Ugun un ziben tiem par vienu dzērumu Diev dusmīb šķiņķos. 42. Mocīt taps briesmīg tie katriems svabad mēle Un citus apliecina un pakuldi 19, Ab savu tuvāk par netiklu cilvēk Netaisni kotī Vien mīkst un čaugan gult uz karstiem treļļiem 21, Tiem meiricem 22 un bezkaunīgām meitām. No kustoņiem, no šķirgatiem 23 un odzēm Tie velni taisīs. 44. Tur meņģēt būs, tur smaidīt katriem tas prāts Šeit kuten kut uz negodīgām lietām Ar elles pūķiem, ar salauztiem gariem, Iekš mūžīgu ugun. 45. Domājat, mīļie bērniņ, kādas mokas, Vien īsa kārība tam cilvēkam atnes, Neviena mēle var izsacīt, ko tur cieš Tie nelaimīgie. 46. It kā tie karbiņi 24 sarkan iekšan uguns, Lai gan dedzin deg, tomēr nevar sadegt, Tā tie grēcinieki degs un nesadedzīs, Bet mūžīg dedzīs. 47. O, kā grūt, kā gari cilvēkam sadzīvot, Kad desmit ab vairāk gad iekšan dzelžiem, Bet priekšan mūžīgu cietum tas ne vairāk Kā acumirklis ir. 48. O, simte tūkstoš kārt tūkstoš ir labāk Mūžam šās pasaules gaišum ne redzēt, Nekā ar briesmiem sumpurņiem dzīgot, Mūžam iekš mokām. 49. Tāpēc, o cilvēks, ja tu grib lab nošķirt, Dzīvo tā, it kā būt tev šodien nomirt, Tad tu mūžam nekādus grēkus darīs Un žēlīg nomirs. 18 Mancelis L, 44: Kurtzemi gavēnis. 19 Stenders I, 123: kuldinaht kult, pērt, sist. 20 Stenders I, 113: kohdiht izziņot, pasludināt. 21 Mancelis Ph L, 128: trelliņš, tralliņi restes. 22 Meyricem šim vārdam diemžēl man nav nozīmes variantu. 23 Mancelis Ph L, 116: Šķirzaka ķirzaka ; Stenders 248 schķirgate ķirzaka. 24 Karbinie, iespējams, Stenders I, 94: kahrbe zvejnieka laiva. Viena dziesma no tām četrām pēdīgām lietām (1621) Geistliche Catholische Gesänge. Braunsberg: 1621, lpp. Grāmata pieejama Viļņas universitātes bibliotēkā

10 10 IV. K. Fīrekers. Ar Dievu sāc, ko gribi sākt. Latviešu Zelta ABC (1685 (?)) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 134. lpp. B. Ringwaldt. Allein auf Gott setzt dein Vertraun 1. Ar Dievu sāc, ko gribi sākt, Kad tev kas kait, pie viņa nākt: Uz Dieva vari ticēties; Gan maz uz citu palaisties. 2. Bez goda dzīvot liels ir kauns; Laid glabā to ir vecs, ir jauns: Ja tev tavs godiņš vienreiz zūd, Nespēsi to vairs atdabūt. 3. Dažs plukšķ in tērzē visai daudz, In cita jaukus vārdus jauc; Tam klātos labis klusu ciest, Uz otra stāstiem ausis griezt. 4. Es gribu, ka tu zemojies Priekš tā, kas lielāks, atkāpies; Ir mazam pāri nedari: Tad tu ar mieru paliksi. 5. Gan ģīmis dažam raugās labs, Bet sirds tam ir viens nejauks kaps: Tāpēc ne visiem ticēt būs; Kas lēti ticēs, pievilts kļūs. 6. Ir to netrūkst, kas lišķēt māk, Kas tevi tikai pievilt nāk: Tiem medus mēlē parādās; Bet žultis sirdī paslēpjās. 7. Jauns būdams, raugi pelnīties, No slinkošanas sargājies; Vecs kļuvis, strādāt tev būs grūt ; Tad nebūs tev nu rūgt in pūt. 8. Kad ķildu šis jeb tas grib celt, Tad domā, tas jau nebūs velt : Es labis gribu atkāpties; Laid kasās, kam tā āda niez. 9. Labs ļaunam būs no ceļu griezt, Nerāties pretī, klusu ciest; Kā Kristus mums to pamācijs, Tā darīdams pats parādijs. 10. Miers jauks iekš Dieva baznīcas; Miers labs iekš Kunga valstības: Miers visur salds in patīkams: Dievs dod mums mierus žēlodams. 11. Neņurd, bet esi pacietīgs In tavam Dievam paklausīgs, Kad viņš tev paņem savu priek, In brīžam žulti baudīt liek. 12. Otrs, trešais drānām lepojās, Augsts savā prātā uzpūšās; Kur tam jo drīz bij zemoties, Kas no tās zemes radījies. 13. Pret skaidras Dieva mācības Tā manta tik daudz nemaksās; Kas laicīgs, tas ir pazudīgs, Bet Dieva vārdiņš pastāvīgs. 14. Rets, raukdams cita ežiņas, Pie savām lietām laimējās; Netaisnam nebūs augļoties, Dievs atraus, ko tas dabūsies. 15. Zelts, sudrabs nevar atpestīt, Kad Dievs grib dusmās nosodīt: Še maksā vien tās asinis, Ko Kristus pār mums izgāzis. 16. Žēl šim, kad otram izdodās, Ar to nekā pats dabūjās; Kas tikai grib priekš sevim žaut 1, Tas neaizņems, kur gribēs šaut. 1 Fīrekers II, 264: schaut visu paturēt pie sevis ; schauts badīgs. 17. Tev labprāt dot būs nabagam No tavām Dieva dāvanām; Tev krāsies manta debesīs, Kas mūžam tev nepazudīs. 18. Uz tevim skatajs, klausi man, Neāsņem citus: tev būs gan Priekš paša durvīm jāmēž nost: Ir citiem zobi, kas māk kost. 19. Vēl, sargājies būt nesātīgs Jeb arī kārs in negadīgs 2 Iekš ēšanas in dzeršanas: Dievs dzīvot liek iekš gadības. 20. Cits čukur 3 aizsniegt lielījās, Kam gan pie zemes jālokās: Kas liels in tādēļ lepnīgs kļūst, To Dievs spēj drīz no krēsla grūst. 21. Šās divi desmits mācības Pēc rakstiņiem šīs valodas Tu gribi labā ziņā likt, Ka tev var ļauna ne notikt. 22. Daudz viltus tagad pasaulē, Labs cilvēks tālu jāmeklē: Ikviens gan sakās esots draugs, Kas tik daudz der kā pilams trauks. 23. Tad raugi sevis izglabāt, Visvairāk galu apdomāt, Ka vari svēts in priecīgs šķirt; Jo mums būs visiem vienreiz mirt. 24. Ar Dievu sācis, beidz ar to, No sirds to teic, tam pakalpo: Tu to nebūs darijs velt ; Dievs grib tev augstā godā celt. 2 Mancelis L, 25; gaddige atturīgi ; ghaddighe tukšā dūšā. 3 Stenders I, 330: tschukkurs jumta mugura, jumta gals.

11 K. Fīrekers. Ar Dievu sāc, ko gribi sākt. Latviešu Zelta ABC (1685?) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, lpp. B. Ringwaldt. Allein auf Gott setzt dein Vertraun. Grāmata pieejama LU AB R 11

12 12 K. Fīrekers. Ar Dievu sāc, ko gribi sākt. Latviešu Zelta ABC (1685?) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 136. lpp. B. Ringwaldt. Allein auf Gott setzt dein Vertraun. Grāmata pieejama LU AB R

13 13 V. K. Fīrekers. Šūpļa dziesmiņa (1685 (?)) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 236. lpp. 1. Bērniņ, mīļais, Dieva stādīts, Dieva dots, no Dieva rādīts; Tā no tevim daudzinās. 2. Tas Dievs augstiņš, kas tev radījs, Tas tev svētīs, tas tev vadīs In pa godam audzinās. 3. Klusi, dusi Kristus rokās, Kas par Tevi cietis mokas, Pestījs tavu dvēselīt. 4. Tevi sarga eņģelīši, Dieva stiprie sulainīši, Klusi, dusi, zeltenīt. K. Fīrekers. Šūpļa dziesmiņa (1685?) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 236. lpp. Grāmata pieejama LU AB R

14 14 VI. K. Fīrekers. Dievs Kungs ir mūsa stipra pils (1685 (?)) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 165. lpp. M. Luther. Ein fester Burg ist unser Gott 1. Dievs Kungs ir mūsa stipra pils, Kur bēdās varam tverties, Augsts palīgs, kas mūs nepievils, Pie kā mēs varam ķerties. Tas briesmīgs ienaidnieks, Kam grēka darīt prieks, Tas gādā nakt in dien Uz ļaunu viltu vien: Kas var priekš viņa glābties? 2. Ak! Mūsu spēciņš ļoti vājš, Mēs lēti zemē klūpam; Par mums stāv mūsu Pestītājs, Kam spēks virs savām lūpām: Tam JĒZUS KRISTUS vārds, Kas tapis krustā kārts, Tas spēcīgs kara vīrs, Svēts Dievs in cilvēks tīrs: Tā elkons paliks varens. 3. Laid būt to velnu gan tik daudz, Kas mūs šķiet visai parīt, Mēs tomēr esim Dieva draudz, Tie mums nekā var darīt: Tas Kungs tās tumsības, Gan bārgs tas izraugās; Bet ko viņš padarīs? Dievs viņu nosodījs: Viens vārdiņš spēj to aizdzīt. 4. Tam Dieva vārdam ne būs rimt, Laid trako, kam tīk trakot, Dievs neliks savu laivu grimt, Glābs to, jeb vārdu sakot. Grib tie mūs zemē kaut Jeb mūsas lietas raut; Laid notīkst Dieva prāts; Tiem labums būs nekāds: Mums debess manta paliks. K. Fīrekers. Dievs Kungs ir mūsa stipra pils (1685?) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 165. lpp. M. Luther. Ein fester Burg ist unser Gott Grāmata pieejama LU AB R

15 K. Fīrekers. Dievs Kungs ir mūsa stipra pils (1685?) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, lpp. M. Luther. Ein fester Burg ist unser Gott. Grāmata pieejama LU AB R 15

16 16 VII. K. Fīrekers. Redz, šī diena jau pagalam (1685 (?)) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 231. lpp. 1. Redz, šī diena jau pagalam. Visām malām Dieva gods top nodziedāts: Viņa vārdu teikt in slavēt Nebūs kavēt, Kam vien mēle, kam vien prāts. 2. Dievs, tas sardziņš visu labajs Ir mūs glabājs. Nekāds ļaunums bij mūs kost. Viņš mūs ģērbis, viņš mūs barojs, Priekš mums karojs, Visu nelaim griezis nost. 3. Viņš pie dvēseles mūs svētijs, Šķīstijs, vētijs, Mums bij skaidriem graudiem būt, Zaļot, augt, uz augšu cerēt, Lieti derēt, Augļus nest in svētiem kļūt. 4. Tāpēc mēs nu arī steidzam, Tevi teicam, Svētīts ir tavs svētais vārds: Dievs, tavs vārds, kas liels pār lieku, Mums dod prieku, Tas ir mūsām sirdīm gārds. 5. Tavu vārdu gribam slavēt, Uz to stāvēt, Tas mūs mūžam nepievils, Viņš ir svēts; es esmu grēcīgs, Viņš ir spēcīgs: Dievs, tavs vārds ir mūsa pils. 6. Tavā vārdā iesim dusēt, Gribam klusēt Savu dvēsel : palīdz Dievs, Ka mēs dziedam tev bez briesmas Goda dziesmas, Rītā sveiki cēlušies. K. Fīrekers. Redz, šī diena jau pagalam (1685?) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 231. lpp. Grāmata pieejama LU AB R

17 17 VIII. G. Remlings. Spirkts, kam miesas veselīb (1685) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 124. lpp. P. Gerhardt. Wer wol auff ist und gesund 1. Spirkts, kam miesas veselīb Ir no Dieva dota In kam vēl šī bagātīb, Sava maiz in rota, Tas lai Dievu godināt Sevis neapkavē, Laid atskan no mut in prāt Pateikšan in slave. 2. Veselam ir dzīvojot, Kustot liela prieka, Kam Dievs tādu mantu dod, Tam netrūkst nenieka: Veselam šeit Dievs ir gan, Kamēr debess namā Pilna mant in priecāšan Tur būs sagaidāma. 3. Ko līdz vājam liganam 1, Kaut tam gan pie rokas Zelts in sudrabs par pilnam? Taču jācieš mokas: Viņa nauda neatstāv Kaut jeb kādas ligas 2, Kad tam jāgul ir uz nāv Iekš tās grūtas migas. 4. Būtu viņa galdā likts Mielasts, ka tas lūztu, 1 Fīrekers I, 136: ligga slimība. Liggans, tātad slims. 2 Sk. 1. atsauci. Gardi vārīts rikts pie rikts 3, Vīns in medus plūstu, Tomēr vārgam nieks grib līst, Rūktum baudījs šķietās, Tam kā zālei jāsavīst, Jākust ne no vietas. 5. Kaut ir lielā godā celts, Sēdējs augstā krēslā, Ko līdz? Sāpes gultā zvelts, Tur jāpūst kā mēslā: Lielam ar gan drīz kas trūkst Ir tam var kas kaitēt, Kad viņš ligas jūgā jūgts, Būs tam brēkt in vaidēt. 6. Man tīk pakost veselam Maizes rieceniņu. Vairs ne krājums bagātam, Sāpes kad ēd viņu. Kad pie sirds iet barībiņ, Ko Dievs dod uz galdu, Tur es sausu garoziņ Daudz pār sukur 4 saldu. 7. Dārgas drānas nepalīdz Grūtā dienā vājam, Kā nedz kaulu ligai zīds In neveslām kājām: Priecīgs varu pastaigāt, Sveiks, kaut kādā ķezā, Kad būs citam vaimanāt, Jepšu dārgu nesa. 3 Fīrekers II, 245: rikts, ģerm., no vācu Gericht ēdiens. 4 Fīrekers II, 321: sukkurs, ģerm., no vācu Zucker cukurs. 8. Bij man būt bez valodas, Auss ne spētu klausīt, Liktu vājas actiņas Man iekš tumsībs dauzīt: Jeb kad citos trūkumos Būtu es nogrimis, Tad es tiešām vēlētos, Labāk vis nedzimis. 9. Kad nebūtu žēlīgs Dievs Pilnu prātu devis, Bij ar bailēm baidīties, Sirds netvertos sevis; Tad man labāk būtu tā, Kaut man Dieviņš vēlējs Atkal tanī vietiņā, Kur viņš man izcēlis. 10. Bet nu paldies Dieviņam, Vainas man nekādas, Saulīt manām actiņām Spož in skaidra rādās: Austiņas paklausās ar Dieva god izteicam Ir tos putniņus ar bar Jaunu dienu sveicam. 11. Mani kaul in miesiņas, Līdz ar visi prāti Zeļ in jauki līksmojas, Ligām nenorāti, Dara to, ko, Dieviņ, tu Esi katram licis, Kamērt pēc šo mūžiņu Viss darbs būs izsīcis.

18 18 G. Remlings. Spirkts, kam miesas veselīb (1685) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, lpp. P. Gerhardt. Wer wol auff ist und gesund. Grāmata pieejama LU AB R

19 Kad tā saulīt uzmostās, Savu spīdum rāda, Ceļos ir es kājiņās, Daru, kas jāstrādā: Viņai atkal noejot, Kad tā nozūd visa, Es, nodziedājs Dieva god, Lecu savā cisā Paldies, Dieviņ augstākais, Par šo žēlastību, Ka tu mani stiprinājs! Tādu mīlastību Es neesmu nopelnijs, Tavs gods nebūs zūdams, To es teikšu debesīs Ir šai zemē būdams. 14. Dod šo dārgu dāvanu Ne ar grēkiem spļaudīt, Bet ar šķīstu ticību Tavu saldum baudīt; Ka es miesās veselīb, Velkot manu garu, Tev par god in paklausīb Allaž valkāt varu. 15. Manus kaulus stiprina, Kad man vecums grauzīs, Manu sirdi drošina, Kad to nāve lauzīs: Dod man, šeitan vārgojot, Vārgš nas ne pār lieku, Pēc, tur augšām noeijot, Bezgalīgu prieku. 5 Fīrekers II, 375: zissa pakaiši ; Mancelis L, 17: zissas salmi gultā. G. Remlings. Spirkts, kam miesas veselīb (1685) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 126. lpp. P. Gerhardt. Wer wol auff ist und gesund. Grāmata pieejama LU AB R

20 20 IX. N. F. Hespe. Nu dusēs visas lietas (1685) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 235. lpp. P. Gerhardt. Nun ruhen alle Wälder 1. Nu dusēs visas lietas In meklēs guļu vietas, Kas vien tai pasaulē: Bet tu, mans prātiņš, modies, Uz citām domām dodies, Tev vēl tavs glābējs jāslavē. 2. Redz, saule no mums atstāj, To zemi tumšums apklāj, Nakts briesmis uz mums krīt; Bēdz bēgdams, saules spožums, Man tumšā naktī drošums, Kad Jēzus manā sirdī spīd. 3. Šī diena jau pagalam, Pār visām debess malām Tās zvaigznes spīd kā zelts; Ir es tāds skaidrais būšu, Kad es no zemes kļūšu Pie Dieva debess godā celts. 4. Tās miesas gribās miegu, Es nost no sevīm lieku Šo savu apģērbu, To noaudams, es šķietu Tur dabūt labu lietu, Ar ko sev jauki aptērpšu. 5. Šī galva, rokas, kājas It paliec savās mājās, Kad darbiņš pabeigts ir. Daudz lielāks prieks man priekšā, Kad es tur tapšu iekšā, Kur Dievs no grēku darbiem šķir. 6. Nu, ko būs vairāk kavēt? Man piekusušam jāiet In jāguļ pavēnī; Cits laiks nāk allaž nākot, Kad Dievam patiks sākot, Būs jāguļ zemes klēpītī. 7. Bet kas par manim gādās, Kad sev kāds niknums rādās, Man nieka nejūtot? Stāv, Dieviņ, tu pie manim, Tu, tavu ļaužu ganiņ, Tu arī manu vaidu prot. 8. Tev vēl, ak Jēzu, lūgšu, Kad es nu miegā būšu, Tad sargi, glābi man : Sedz man ar tavām rokām, Priekš visām vella mokām Tu, Jēziņ, to var darīt gan. 9. Ņem ar šo nakti vērā In glāb no elles zvēra Ir citus ļautiņus; Liec tos iekš miera aizmigt In pēc ar miera palikt, Mums sūti tavus eņģeļus. N. F. Hespe. Nu dusēs visas lietas (1685) Lettische Geistliche Lieder und Collecten. Mitau, 1685, 235. lpp. P. Gerhardt. Nun ruhen alle Wälder Grāmata pieejama LU AB R

21 X. A. Baumanis. Ak, Dieviņ, atver ausis, kad es lūdzu (1696) Lettisches geistliches Gesangbuch. Riga, 1696, S J. P. Schechs. Ach Gott, erhör mein Seuffzen und Wehklagen Ak, Dieviņ, atver ausis, kad es lūdzu. Tas ļoti varen spiež, pār ko es sūdzu, Neatstāj man, Tu zini gan, Ka no šīs nastas es sev neizjūdzu. 2. Bez tava prāta man notik nenieka, No tevim nāk viss ļauns, ir nāk daudz prieka, Ja nopelnijs, Tad dod man drīz, Pēc bēdas priek un sodi ne pār lieka. 3. Tavs gariņš dod paciešan manam prātam, Neliec man tapt caur bēdas samaitātam, Kas kait, nogriez, Jep tas man spiež, To sirdi liec man tapt atvieglinātam. 4. Es zinu, tu no manis neatlaidis, Kaut es bez gala gan pār sāpēm vaidijs, Es bēdu dien Uz Dievu vien Palaižos jep viņš man it ļoti spaidijs. 5. Nekāda nelaim ir tik grūta bijis, Ko ne ir laimes dien ar prieka mījis, Palīdzi man, Jau bāries gan. Laid saulīt spīd, kad ilgi gan ir lījis. 6. Ja man jācieš vēl vairāk tevis labā, Tad tu jau, Dieviņš, būs, kas mani glabā Drošsirdīgi, Pastāvīgi Apģelbi 1 man ar tavas rokas staba. 7. Kā stipri cīnījos caur tavu garu Un savus vaidniekus ar tev uzvaru Laid žēlīgi Dievnamitā 2, Es tev pa prātam godu mūžam daru. 8. Tad man no tevis šķir nekāda lieta, Lai dienas ir, lai laika gana cieta, Tavs vārds būs man Par pateikšan Pieminams, kad es būšu svētā vietā. A. Baumanis. Ak Dieviņ, atver ausis, kad es lūdzu (1696) Lettisches geistliches Gesangbuch. Riga: 1696, S J. P. Schechs. Ach Gott, erhör mein Seuffzen und Wehklagen. Oriģināls pieejams LNB R Nr. XA408, Depkins I, 225: ģelbeht sargāt. 2 Nams, te Dievnams jeb baznīca.

22 22 XI. E. Gliks. Klaus, mana dvēsel, kāda grūta vaida (1690) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1690, 50. lpp. V. Schmuck. Da Jesus an dem Creutze stund 1. Klaus, mana dvēsel, kāda grūta vaida To Dieva Jēru krusta kokā spaida. Ņem vērā, kas no viņa mutes steidzās, Pirms kā viņš beidzās. 2. Viņš cieš, un viņa vātis pil pār lieku, Top mocīts saviem valdniekiem par prieku, Tomērt viņš sauc: Ak, Tēvs, tos grēkus piedod Tiem, kas to neprot Pēc to viņš Jāni redz pie krusta koka Un pavēl viņu pašā Jāņa rokā, Brēc brēkdams: Šī ir tava māte, klausi! Klaus žiglis ausi! 4. To trešu vārdu slepkavam par labu Runā tas Pestītājs pie krusta stabu Paties tu būsi šodien debess priekā, Nebīsties nieka. 5. Cetortan kārtan Jēzus skaidri stāsta, Kā viņu spiež tā mūžīg elles lāsta, Mans Dievs! Ak, Dieviņ! kā tas ir noticis, Ka tu man licis. 6. Caur piektu vārdu Jēzus žēlīg rāda, Kā viņš priekš visu ļaužu tautu gādā, Man slāpst: kaut būtu es ne bārgi tirdīts, Bet saldi dzirdīts. 7. Tas sests ir priecīgs un no lielu spēku, Caur ko viņš samin nāvi, vell un grēku, Piepildīts ir no visām malu malām, Viss ir pagalam. 8. Un, kad viņš Dievam savu dvēsel sniedze, Tad viņš it gauži stiprā balksnī kliedze: Tēvs, es nodom iekš tavu roku varu Šeit manu garu. 9. Palīdz, ak, Jēziņ! ka man tavās vātēs Var šeit un tur pie tevim labi klāties, Tos grēkus deldi šeit, tur laid man stāvēt: Tev teikt un slavēt. 1 Trekninājumi no dziesmu grāmatas, ar ko, manuprāt, atzīmēti Bībeles citāti. E. Gliks. Klaus mana Dvēsel! Kāda grūta vaida (1690) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1696, 99. lpp. V. Schmuck. Da Jesus an dem Creutze stund. Oriģināls pieejams LNB R Nr. XA408, 384

23 E. Gliks. Klaus mana Dvēsel! Kāda grūta vaida (1690) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1696, lpp. V. Schmuck. Da Jesus an dem Creutze stund. Oriģināls pieejams LNB R Nr. XA408,

24 24 XII. L. Depkins. Ak! Cilvēks, redz, ko nāve dar (1704) Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, 495. lpp. S. Dach. Du siehst Mensch wie fort und fort 1. Ak! Cilvēks, redz, ko nāve dar, Tā aizņem šo, to trešu ar, Noglābj tos garā naktī, Tā stulba ķer, ko vien aizgrāb, Ir jaunus, vecus pulkā glāb, Neturi to par jakti Tev laikā būs apdomāties, No drošība izsargāties, Gaid tavu nāvi nākam: Nedomā: kad tu aprakts būs, Tad dvēsle līdz ar miesām pūs; Mēs nāvē dzīvot sākam. 3. Kas miris ir, būs kājop celt, Kas zemē sēts, ar augļiem zelt. Tev jāgaid vienu dienu, Kur Kristus ar tiem eņģeļiem, Tie eņģeļi ar bazūnēm Uzmodinās ikvienu. 4. Redz! tad ikkurš gan atradīs, Ko lab jeb ļaunu darījis; Uz darbu alga gaidām. Ikkurš sev tiesu sludinās, Apsūdzēs, pats pazudinās, Cits priecai cels, cits vaidam. 5. Dievs! kad man prātā šaujās nāv, Viss matu bizes stāvas stāv, Kur slēpšos tanī laikā? Tie kalnie bēgs, kas apsedzēs? Tā jūra rūks, kas apbedēs 2? Kas glābs man tanī tvaikā? 6. Tu JĒZU! Mana izglābšan, Glāb, kad šis briesmīgs paisums man Grib uzbrūkt pašu vienu, Rād, kur es varu pierāpties, No grūta tiesa izglābties, Rād alu, kur es lienu. 7. Lab! Laikā, kas šeit izdarās, Ar spirgstu prātu sataisās, Tas nemirst, kaut gan miris: Lūdz, ka tev Dievs iekš ticība Iekš savas rokas guldina, Nošķiris nebūs šķiris. L. Depkins. Ak! Cilvēks redz, ko nāve dar (1704) Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, lpp. S. Dach. Du siehst Mensch wie fort und fort. Krājums pieejams LU AB R Nr Depkins I, 261: jakte, ģerm., no Jachten spēle. 2 Depkins I, 129: beddeht no best apbedīt, apglabāt, aprakt.

25 25 XIII. L. Depkins. Pie taviem šūpļiem stāvu es (1711) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1711, 37. lpp. P. Gerhardt. Ich steh an deiner Krippen hier 1. Pie taviem šūpļiem stāvu es, Tu, avots, pilns no prieka. Ak! Jēzu! Saņem, ko es nes, Netur to par ne nieka: Es domu, ko Tu devis man To prātu, sirdi, saprašan, Saņem to labis prātis. 2. Tu es ar tavu mīlestīb Viss manas dzīsles pildijs: Ak! tava karsta sirds skaidrīb Ir visķim man iesildijs. Kā var es jel bez tevīm būt? Nedosi man pie Tevim kļūt, Netīk man ilgāk dzīvot. 3. Kad es vēl vis nedzimis bij, Bij` Tu jau manim dzimis; Tev gribies manis žēlīgi, Bez tev es būtu grimis. Es nebij nācis gaišumā, Redz! Dievs priekš man jau gādāja, Man savu dēlu deve. 4. Es, nāves miegā guldināts, Caur tev redz sauli lecam; Ir tev redz mans aptumšots prāts Kā čaklu sauli tecam. Ak! debess dota saulīte, Dod, ka šī mana dvēsele Iekš gaišības vien staigā. 5. Kad es uz tev tās acis griez, Tad lec tā sirds ar vienu: Es nevar priekā pieēsties, Pirms es pie tevi lienu; Man jel to sird par jūru dar, Kā tā to saldum ierīt var, Ko tu man licis baudīt. 6. Ciet, mīļais, lai tev škūpstīju, Tu jauka, skaista mute! Es tevi teicu saldāku Pār vīnu bēdas sutē 1. Piens, medus tevi nepanāks, Kas tevi vienkārt skūpstīt sāks, Tas skūpstīdams tev skūpstīs. 7. Kad dažkārt sirsdsniņ bēdājās Un nezin, kur būs rāpties, Tad uzsauc man šās lūpiņas: Nāc! pie man vari glābties. Nebēdājies, mans brāļulīt! Kamēr es vēl pie tevi mīt, Nekaitēs tev tie grēki. 8. Kurš skunstnieks 2 var jūs apzīmot, Jūs, jaukas, taukas rokas? Es jūs uz man izstieptas prot, Kad man spiež krust un mokas. Sniegs rādās balts, piens arīdzan, Bet abi ne tik balti gan Kā tavas rokas rādās. 9. Kur ņemšu sevim vārdiņus, Jūs, skaistas acis, slavēt? Es redzu jūs kā spīdekļus Iepretī manim stāvēt. Tas mēness pilns gan parādās, Tās zvaigznes jauki spīgļojās, Jūs vārēt nost tās visas. 10. Ak! skād, kā tādai zvaigzniņei Būs šeitan silē dusēt, Gan nāktos zelta šūplītei Šo skaistu bērnu klusēt. Ne siens, ne salmi patīk mums, Viens vecos laikos sarkanums, Tas klātos tādam Kungam. 11. Jūs, salmi, nost! nost! nost! tu, siens, Es grib ar prātu lasīt Tās liljes baltas kā viens piens, Es grib pēc rozēm prasīt, Kas sarkanas kā asinis, Jūs, jaukas smaržas zāles viss, Es jūs iekš kroni pīšu. 1 Depkins IV, 134: sutta sāpes. 2 Depkins IV, 75: skunsteneek, skunsteneeze, ģerm., no Kunstler ( lerin) mākslinieks, māksliniece. 12. Es bezdelīgas actiņas, Es ņemšos ziemas ciešus 3, Vēžokļus 4, gaiļa paslavas 5, Zilgalvas 6, saules viešus 7 Ir citas puķes lasīšu: Ko zin, ar tevim patiktu, Ar tādām tevi godāt. 13. Bet ko, šis mazais pēc to pras, Kas godu dod jeb prieku? Viņš tāpēc pasaul ievelkās, Laid es pie sirdi lieku, Ka viņš no Dieva nācis ir. Laid man no Dieva nekas šķir, Kas viņam to gan aizliegs? 14. Kad es tad tev neaizliegt var Priekš manim raizēt, strādāt, Tad lūdzos neaizliedz man ar Pēc tevis ilgot, gādāt. Pēc tevis dzīt un ķert, un gūt, Šī sirds tā būs tavs šūplis būt, Apgulies tur kā tīkdams! 15. Gan bij man domāt, kas tu es Un kas es? Vāja ēka. Tu tas, kas pasaul ģērb un nes, Un es it vājš no spēka. Bet, kad tu tāds, kas tekšos 8 nāk Pie tiems, kas ar tev glaimot māk, Tad gaid es tevi nākam! 3 Depkins IV, 45: seem zeeschi mūžzaļi augi, visāda zāle, kas pārcieš ziemu. 4 Depkins IV, 187: wehschokli maijpuķītes. 5 Depkins IV, 218: gaiļa paslawas gaiļbiksītes. 6 Depkins IV, 50: sill galwiņņi, sill galwischi zilgalvītes, brūn- galvītes. 7 Stenders I, 239: saules weeschi, saules swezze saules svece, deviņvīru spēks. 8 Depkins III, 135: tekt, tezzet skriet, tecēt.

26 26 L. Depkins. Pie taviem šūpļiem stāvu es (1711) Latviska dziesmu grāmata, Rīga, 1711, 37. lpp. P. Gerhardt. Ich steh an deiner Krippen hier. LU AB R

27 L. Depkins. Pie taviem šūpļiem stāvu es (1711) Latviska dziesmu grāmata, Rīga, 1711, lpp. P. Gerhardt. Ich steh an deiner Krippen hier. LU AB R 27

28 28 XIV. K. Lauterbahs. Dievs labi dar, ko darīdams (1704) Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, 396. lpp. S. Rodigast. Was Gott thut, das ist wolgethan 1. Dievs labi dar, ko darīdams: Ir taisnis savā varā, Lai sāk ar man kā domādams, Es ciešu klusā garā. Mans Dievs tas ir, Kas sev ne šķir No manīm manās bēdās. Tam ļaujos iekš sirds ēdas. 2. Dievs labi dar, ko darīdams, Blēd s mūžam viņš nerodās, Man īst nā ceļā vadīdams, Ka sirds ar mieru dodās: Ir Dievs pie man, Tad ir man gan; Tas pārvērst manas mokas, Viss pastāv viņa rokās. 3. Dievs labi dar, ko darīdams; Tas gan par mani gādās; Viņš kā mans ārst palīdzēdams, Nekādu nāvi dāvās Par ārstēšan : Es laižu man Šai Dieva pieticībai Un lēnai mīlestībai. 4. Dievs labi dar, ko darīdams, Viņš vien man būs par prieku, Ļaun nepiesūtīt varēdams, Pie viņa es palieku, Lai līksmodams, Lai bēdādams; Pats laiks man dažkārt rāda, Ka viņš par mani gādā. K. Lauterbahs. Dievs labi dar, ko darīdams (1704) Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, lpp. S. Rodigast. Was Gott thut, das ist wolgethan. Krājums pieejams LU AB R Nr. 4083

29 29 5. Dievs labi dar, ko darīdams, Jepš es to biķ ri 1 dzeru, Kas ne tik rūgts kā domādams, Uz to es tomēr ceru. Es topu pēc Tač apģelbēts 2, Gan Dievs man atdos prieku Un zaudēs bēdu spēku. 6. Dievs labi dar, ko darīdams, Uz to es dzīrās gaidīt; Būs bēdāms būt vislielākāms, Grib nāve pat man baidīt; Mans spēcīgs Dievs Un mīļajs tēvs Grib manas bēdas saldīt 3 ; Tam vien es lieku valdīt. 1 Biķeri. 2 Depkins I, 225: ģelbeht sargāt.. 3 Saldināt. K. Lauterbahs. Dievs labi dar, ko darīdams (1704) Garīgu dziesmu grāmata. Rīga, 1704, 398. lpp. S. Rodigast. Was Gott thut, das ist wolgethan. Krājums pieejams LU AB R Nr

30 30 XV. B. V. Bīnemanis. Bez bēdām labu nakti (1714) Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, 174. lpp. V. Herberger. Valet will ich dir geben 1. Bez bēdām labu nakti, tev, nikna pasaule Un tavu grēku jakti 1 es domu, paliec še! Tur ir tās īstās mājas, Kurp cenšos debesīs, Kur tam it labi klājās, Kas Dievam kalpojis. 2. I[J]ēzu! Ar tavām rokām Man vāju glābj un klāj: Iekš manām grūtām mokām No manis neatstāj, Iestiprina to prātu, Tās sāpes īsina Un jem man vārdzinātu Drīz tavā valstībā. 3. Nu savā sirdī lieku, Kungs, tavu vārd un nāv, Tas dod man jauku prieku, Kad tie te spīd un stāv. Ak, Jēzu, pašu labā Par prieku parādies, Tā, kā pie krusta staba Nomirdams skatījies. 4. Ee[Ie]kš tavām vātēm vainu, Kas ir pie manim, sedz: Un dod, ka labu mainu Tā dvēselīte redz, Kas tik daudz mokās bijis, Var tavā klēpī kļūt, Tas ir gan labi mijis Un var ar mieru būt. 5. MANs Jēzu, liec ar ziņā Man dzīvībs grāmatā Pie tiem, ko dzīvībiņa Un gods iepriecina. Tad tevi šeitan teikšu, Kāds esi uzticams, Nedz arī pateikt beigšu, Kur vien tev satikdams. 1 Depkins I, 261: jakte, ģerm., no Jachten spēle. B. V. Bīnemanis. Bez bēdām labu nakti (1714) Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, lpp. V. Herberger. Valet will ich dir geben. Kopenhāgenas karaliskajā bibliotēkā un mans pdf

31 31 XVI. B. V. Bīnemanis. Dziesma no nelādzīgas pildīšanas un piedzeršanas (1714) Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, 118. lpp. 1. Tev sūdzam, visu valdīgs Dievs! / To negantīgu vaļu, Ko blēžu pulks ir nojēmies, / Kas tur ar vella daļu: To, kas tev tāļi no mums šķir / Un visu ļaunu avots ir, Nekādu grēku šķietot. 2. Tās piedzeršanas saldais grēks / Tik dziļas saknes jēmis, Ka jebš tavs taisnais dusmu spēks / Tam grūtu sodu lēmis; Ne bēdāts top, ne gods, nei kauns, / Tā rij un plītē vec un jauns, It kā tas amats būtu. 3. It retais ir, kas apdomā, / Ar šaušalām un briesmēm, Ka pie tā kupla dzērēja / Iekš ugunīgām liesmēm Dažs plītētājs jau aizbraucis, / Kur nāvīgs elles biķeris, Pills sēru, viņu pilda. 4. Kas jāredz ir tam Belzacar, / Ko Hiobs 1 dēli mana, Ko Lots un trakais Nabals ar, / To padar plītēšana. Tā šodien vēl tas, taisnais Dievs! / Dod tādiem ļaudīm savu ties, Ir paši sodās sevi. 5. Ak! nāci prātīgs klausīties / To vainu un to sodu, Ar ko un pēc kā svētais Dievs / Pārmāca to negodu, Kas apsmeij Dieva likumus, / Apkaitina tos cilvēkus Un maitā sevi pašu. 6. Tāds atrauj Dievam dvēseli / Un šai to Dieva prieku, Par Dievu ceļ to vēderi, / To pildīdams pārlieku; Tāds svētiem vārdiem lāstus jauc, / Drīz Dievu min, drīz vellu sauc Un zaimo Dieva godu. 7. Tam tā vien svēta diena šķiet, / Kad viņš pie mucas sildās, Jā, grēks ir sakot, dažs kad iet / Pie svēta galda, pildās! Tā cūkas savus svētkus svin / Un šis, kas vēl no Dieva zin, Tā Dievam kalpojs, lielās. 8. Tik pat viņš tos, ko augstais Dievs / Ir licis godīt, taupa, Jo purnis, kad ieslapināts, / Tos aizjem, lād un laupa. Tur kaušana ar riešanu, / Bez goda darbs ar valodu Un zagļu skolām jaucās. 1 Ījābs, Vecās Derības pravietis. B. V. Bīnemanis. Dziesma no nelādzīgas pildīšanas un piedzeršanas (1714) Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, lpp. Kopenhāgenas karaliskajā bibliotēkā un mans pdf [failiem.lv.]

32 32 9. Cits citu, radu radinieks / Ar meliem nodar mellu, Tur citu vilt un maitāt prieks, / Tur dzīvots top ar vellu, Tur prāti kūst, tur mēle lūst, / Tur cilvēki par lopiem kļūst Par spīti Radītājam. 10. Voi tāpēc Dievs tev apsvētī, / Ka tev būs apsmiet viņu Un šķērdēt nesamanīgi, / Kas iedots tev ar ziņu? Voi esi prātu apnicis, / Ka tu pats taisies negudris Un tādos grēkos krīti! 11. Ēst, dzert ar draugu Dievs neliedz, / Nedz darīties sev prieku, Bet ka tu Dievu neaiztiec, / Nedz pārpildies pārlieku, Jo plītēšanu soda Dievs, / Kā visos laikos minam mēs, Ar badu, sērgām, karu. 12. Neklausies tad nedz pasauli, / Nedz savu kāru miesu, Bet, turēdamies gādīgi, / Dod sevim savu tiesu Un dzīvo, ka tu vari traukt / Priekš Dieva, kad tam tīk tev saukt, Ar samanīgu sirdi. 13. Ak, pielūdz Dievu, lai viņš tev / Pēc to dod svētu spēku, Tad labi apgādīsies sev / Un izbēgsi daudz grēku, Iztapsi Dievam svētīgi, / Tev teiks un godīs cilvēki. Dievs palīdz visiem! Amen. B. V. Bīnemanis. Dziesma no nelādzīgas pildīšanas un piedzeršanas (1714) Mežmuižas un Kukuru draudzu dziesmu grāmatiņa. Mitau, 1714, lpp. Kopenhāgenas karaliskajā bibliotēkā un mans pdf [failiem.lv.]

33 33 XVII. V. Šteineks. Es lūdzos divi lietas man (1727) Jelgavas jauna in pilnīga latviešu dziesmu grāmata. Jelgava: 1727, 257. lpp. [Anon.] Zwey Ding, o Herr! Bitt ich von Dir 1. Es lūdzos divi lietas man, No tevis, Kungs, tās arīdzan Tu man neliegsi, kamērt še Es kuļos vārgu zemītē. 2. Laid niknas elku mācības, Nedz melu man iekārojās, Nedod tapt visai nabagam, Nedz arī pāri bagātam. 3. Dod tik daudz man kā vajadzīgs In vājām miesām uzturīgs, Neļauj man visai bēdas ciest, Nedz arī laimē aplam briest. 4. Jo, visai ļoti pieēdis, Es būtu Dievu aizliedzis In lepnis tapis, sacītu: Ko es par Dievu bēdāju. 5. Bet grib man trūkums visai mākt, Es varu zagļa darbus sākt In mantu krāties tā, kā še Dažs blēdis dara pasaulē. 6. Tas var bez bēdām bagāts kļūt, Kas Dieva svēto roku jūt, Kas strādādams neatlaižās In dara to, kas pienākās. V. Šteineks. Es lūdzos divi lietas man (1727) Jelgavas jauna in pilnīga latviešu dziesmu grāmata. Jelgava: 1727, 257. lpp. [Anon.] Zwey Ding, o Herr! Bitt ich von Dir. LU AB R

34 34 XVIII. S. G. Dīcs. Zvejnieku dziesma (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 665. lpp. G. Lilius. Wohl auf! Zu guter Stunde 1. Caur Dieva palīdziņu Pie darba celsimies: Mēs lūkosim uz viņu, Tā darbs pareizi ies: Dievs savus labumus Iekš jūras ar izdala, Kā katrā zemes malā Dod savus dāvanus. 2. Ar arklu arejs grozās, Tad arta zemīte To sēklu saņemt gozās, Pēc augļus padzemdē: Tā pietiek cilvēki, Ir lopiņš savā kūtī, Tu, tēvs! tiem visiem sūti To savu uzturi. 3. Kungs! Tava žēlastība Nāk ar pie zvejniekiem, Tie tavā apgādībā Iz ūdens dziļumiem Tos pulkus izmeklē, Kas pašā selgā rodās, Uz tīklu tiem jādodās, Kad tu tos sapulcē. 4. Bet, kad tu ļaudis sodi, Tad zvejnieks strādā velt, Tad laimes tu nedodi, Nedz asaku var smelt Iz labiem ezeriem: Tad zvejniekam sirds ēdas, Ir makšķerniekam bēdas Uz tukšiem ūdeņiem. S. G. Dīcs. Zvejnieku dziesma (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 665. lpp. G. Lilius. Wohl auf! Zu guter Stunde. LU AB R

35 35 5. Turpretī, kad tu vēli Pazvejot mācekļiem, Ko tu no zvejus cēli Par ļaužu zvejniekiem: Kad tavā vārdiņā Tie selgā tīklus laida, Tad brīnumus sagaida Tie tavā svētībā. 6. Nu, Dieva pielūgdami, Mēs laivā ielecam, No Jēzu svētījami, To pie mums sagaidām, Iekš Jēzus vārdiņa To tīklu izmetīsim, Tam godu nosacīsim, Viņš būs mums palīgā. 7. Kungs! šādā mūsu gaitā Pasargi strādniekus, Lai vētras mūs nemaitā, Nedz mūsu rīciņus, Ak, dod mums labu laim, Lai pelnamies ar godu Un nogriez bargu sodu, To lūdzās tava saim. S. G. Dīcs. Zvejnieku dziesma (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 666. lpp. G. Lilius. Wohl auf! Zu guter Stunde. LU AB R

36 36 XIX. S. G. Dīcs. 22. Ps. Mans Dievs! mans Dievs! tā Kristus sauc (1711) Garīga pērļu rota. Rīga, 1711, 740. lpp. J. Bothwidi. Min Gud min Gud sade Christus tå 1. Mans Dievs! mans Dievs! Tā Kristus sauc, Kā esi man atstājis? Tā nāve manu sirdi žņaudz, Tavs palīgs ir aizgājis; Man pašam visi spēki nīkst, Man balss un jaukums nozūd, Tā dvēsele pēc tevis tvīkst, Pēc kā tu man tā nogrūd? Karš pretī man saceļās. 2. Tak tu, Kungs mūžīgs! Topi svēts Caur tavu žēlastību, Iekš Izraēļa noslavēts Par Tavu apgādību. Uz tev tie tēvi cerēja, Tu viņu glābējs biji, Tie savām briesmām izbēga, Tu pats tos izpestīji, Kad tie uz tevi sauca. 3. Lai nesaka man cilvēku: Kā tārpam man jālokās, Es nesu ļaužu apsmieklu, Tiem pret man labi sokās: Tie manu sirdi kremt un ēd, Tie pār man galvas krata, Tie mani niecina un mēd, Kā ērmu mani skata, Pār mani lūpas plāta. 4. Tie saka: Dievu tas līdz šim Sev tēvu esam teicās, Pār brīnumu jel redzēsim, Kāds palīgs tam nu veicās? Tak esi tu, ak Dievs, mans prieks, Kas man no vienas tiesas, Pats izvedis, mans apgādnieks, Iz manas mātes miesas, Tev allažiņ paļaujos. S. G. Dīcs. 22. Ps Mans Dievs! mans Dievs! tā Kristus sauc (1711) Garīga pērļu rota, 1711, lpp. J. Bothwidi. Min Gud min Gud sade Christus tå LU AB R

37 37 5. Ak, lūdzams, Kungs! netāļu es, Man bailes virsū zveļās. Un jau iekš pašas dvēseles Tie bēdu viļņi smeļās. Man lielie vērši apstājši, Tie baurodami griežās, Man treknie buļļi apgaiši, Man lauvas virsū spiežās, To rīkli atpletuši. 6. Mans spēks kā ūdens izlaistās, Sakaltuši tie kauli, Tie cits no cita izšķirās Un paliek kā tie prauli, Sirds ir līdz vaskiem kausētiem, Mans spēks kā māls izdedzis, Tā mēle līp pie augšlējiem, Ar pīšļiem tu man sedzis, Es nāves straumēs slīkstu. 7. Man suņi ir apstājuši Kā vienu briežu māti, Tie krustā man piespieduši, Pēc tā tie satulkāti 1 : Pār maniem kauliem skaitāmiem Dažs, kas man redz, nosmeijās, Mans apģērbs pieder kauliņiem, Ir vēl pār to tie reijās. Tas kauns ēd manu sirdi. 8. Ak, Kungs! ak, tāļi neatkāp, Mans stiprums! ak, paklausi, No suņiem manu dvēsel glāb, Tiem to iz zobiem rausi: Aiztver to ļauno zobini, Ķer vienradžus pie ragiem Un viņo dusmas savaldi, Glāb man iz lauvo nagiem: Ak, Dievs! tu man pazīsti. 9. Es tavu vārdu, mīļais Tēvs! Tiem brāļiem sludināšu: Tavs gods uz bērnu bērniem ies, 1 Depkins III, 179: tulkaht tulkot. S. G. Dīcs. 22. Ps Mans Dievs! mans Dievs! tā Kristus sauc (1711) Garīga pērļu rota, 1711, lpp. J. Bothwidi. Min Gud min Gud sade Christus tå LU AB R

38 38 Es tevim draudzes krāšu. To Kungu teiciet bīdamies, Kas Jēkobam piederiet, Pēc viņa goda dzīdamies, Tam duris vaļā veriet, Ak, Izraēl! ieklausies! 10. Viņš nav to bēdu saukumu, Tā nabaga apsmējis, Nedz priekš tā savu vaidziņu Ar dusmām aizsējis, Dievs viņa balsi pazinis, No saitēm to atraisījis, Iz dziļumiem to izrāvis, Tam prieku ceļu taisījis: Ak, ļaudis, līksmojieta. 11. Es tavu godu dziedāšu Iekš lielās ļaužu draudzes, Ko būšu dzīries, maksāšu, Tavs vārds tev bērnus audzēs: Tas bēdīgs ēdīs, pieēdīs, Kas pēc to Kunga dzīsies, Daudz labuma viņš panācīs, No sirds viņš Dieva bīsies, Nodzīvos labu mūžu. 12. Ak, Kungs! uzlūko žēlīgi! Uz visām zemes malām Izved tos ļaudis spēcīgi Iz savām grēku alām, Lai tavu Kristu pagāni Kā savu kungu klausa, Kas tiem, kas pīšļos atstāti, Kā dienas gaisma ausa. Tie ēdīs un pielūdzīs. 13. Tam Kungam kalpos bagāti, Ir nabags viņu teicīs Un, kas vēl ir nedzimuši, Pie Dieva slavas steidzīs. Tie atnāks un pasludinās Tos darbus viņa rokās: Tā Kristus sevim draudzi krās, Kas priekš tā ceļos lokās, Un dziedās: Alleluja. S. G. Dīcs. 22. Ps Mans Dievs! mans Dievs! tā Kristus sauc (1711) Garīga pērļu rota, 1711, lpp. J. Bothwidi. Min Gud min Gud sade Christus tå LU AB R

39 39 XX. S. G. Dīcs. Kāds spieģelis man gaismā gaismu rāda (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 207. lpp. J. Franck. Dreyeinigkeit der Gottheit wahrer Spiegel 1. Kāds spieģelis man gaismā gaismu rāda! Trīsvienība! kas visu zem apgādā, Ak, Dievība! tu mūžam teicama, Tu izrādies mums trīs, bet vienībā. 2. Mēs teicam tev tik drīz kā saule ceļas, Līdz kamēr tā uz noiešanu zveļās, Kas čakst un kust, pēc tavas slavas dien Un tavu godu teic aizvienu vien. 3. Ak, bagāts Dievs! kas var tev panākt galu? Kas nošņorēs tiem noslēpumiem malu? Ak, avots dziļš! Ak, neizdibināms! Ak, mūžīgs Dievs! Svēts! Liels! Neizprotams! 4. Kungs! Tavus ceļus cilvēks kā izprastu? Kā tavām tiesām galu tas atrastu? Kāds prāts še var pār prātu lielīties? Tāpēc, mans prāts! pie malas atkāpies. 5. Par tukšu viss, ko pašu prāts mums mācīs, Šo gudrību nemūžam kas panācīs, Ja tev pats Dievs to skolu nerādīs, Tad tavs prāts kā vecs mēness iznīcīs. 6. Ak, māci, Kungs! tu mūs šos rakstus lasīt, Iekš viena trīs, iekš trejiem vienu pazīt, S. G. Dīcs. Kāds spieģelis man gaismā gaismu rāda (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 207. lpp. J. Franck. Dreyeinigkeit der Gottheit wahrer Spiegel LU AB R

40 40 Ka Dievs Tēvs, Dēls, Svēts Gars no mūžībām Ir viens pats Dievs iekš trim īpašībām. 7. Lai mūsu prāts šo vien no paša Dieva šķietas: No tā, caur to, iekš tā ir visas lietas: Tam augstam Dievam pieder teikšana, Jā, Amen, jā, dzied Dieva draudzība. 8. Tēvs! tavs vārds svēts: To valstīb iekš mums taisi: Tavs prāts lai remdē mūs: Ak! dod mums maizi: Piedod un glāb mūs, pesti niknumā: Tev pieder valsts un spēks, un godība. S. G. Dīcs. Kāds spieģelis man gaismā gaismu rāda (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 208. lpp. J. Franck. Dreyeinigkeit der Gottheit wahrer Spiegel LU AB R

41 41 XXI. S. G. Dīcs. Dievs mana pils, uz to es vien paļaujos (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 427. lpp. G. von Mengden. Gott ist mein Fels, auf ihn hab ich gebauet 1. Dievs mana pils, uz to es vien paļaujos, Kad noskumis ar grūtām bēdām kaujos, Tā brīnišķs spēks un, ko viņš solījs mums, Ir bruņas man un zināms patvērums. 2. Es teicu to, kad vējš un jūra šķiežās, Kad viļņi sauc un lielās vētras griežās, Kad pērkons rūc, kad skraida zibenis, Tad stāvu mierīgs es un pieticis. S. G. Dīcs. Dievs mana pils uz to es vien paļaujos (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 427. lpp. G. v. Mengden. Gott ist mein Fels, auf ihn hab ih gebauet LU AB R

42 42 3. Iekš Dieva dibinājās mana kāja, Es esmu drošs pie sava glabātāja, Kā jūrā kalns no viena akmiņa Viss nebēdā nekāda peisuma. 4. Kad cilvēks skauž, tad vells pats ceļās kājās, Kad visas nelaimes pret man sakrājās, Tad mierīgs es: lai elles suņi rej, Tie nedrīkst kost: mans prāts par viņiem smej. 5. Pie Jēzu es to sirdi bēdās klusu, Iekš Jēzu sirds un svētām vātīm dusu, Tas elles gars tak kaunā palicīs Un visi tie, kas viņam pielipīs. 6. Es droši sev uz Dieva palaidīšu, Spīt! Vellam, spīt! spīt! Ellei nosacīšu: Dievs ir pie man, es Dievam piederu, Ne viltus es, ne spēka bēdāju. 7. Un, ja ir dažkārt pēc tā Kunga prātu, Tas vella sturmis 1 ne tik drīz apstātu, Tak tāpēc mana sirds ne izmisīs, Iekš ticības tā droša palicīs. 8. Dievs galu gan zin darīt manām mokām, Tas tiešām stāv iekš viņa tēva rokām; Tādēļ es ar, ar drošu prātiņu, Trac! Visam ļaunam priecīgs nosaku. 1 Sturmis, ģerm., no Sturm vētra. S. G. Dīcs. Dievs mana pils uz to es vien paļaujos (1723) Latviska dziesmu grāmata. Rīga, 1732, 428. lpp. G. v. Mengden. Gott ist mein Fels, auf ihn hab ih gebauet LU AB R

43 43 DZEJOĻI NO POĒTIKAS XXII. J. Višmanis. [Epigrammas] (1697) Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 33., 35. lpp. 1. Tā pasaulīt Uz blēņiem krīt Ir čakla citu gānīt; Bet akla metās, kad tai būs Tās acis mest uz savu pus : Tā velns māk savus mānīt! 2. Priecīgam būt Ne nākas grūt. Gana vēl laiks ir tur bedrītē pūt. 3. Ļaudis teic man bagātu, Labi būtu, ja tā būtu; Bet pie sev es labāk jūtu Šauro kurpju spiežumu. 4. Cilvēks, kas kā puķu ziediņš Jauns in jauks ir, top nocirsts Lēti no tās nāves rokām; Viņa kņašums kļūst aizmirsts: Šodien zaļa zāle būsi, tevi teiks pa visām malām, Rītu, pūdams aukstā bedrēi, Viss tavs godiņš būs pa galam. J.Višmanis. [Epigrammas] (1697) Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 33., 35.lpp. LU AB R

44 44 XXIII. J. Višmanis. Pindara oda (1697) Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 56., 57. lpp. [Tēze] Pasaulīgs prāts jeb kuru dien Uz naud in ļaunu iet pār lieku, Uz miesas kārīb, aču prieku In lepno būšan dodās vien: Tam gan ir savu miesu barot, Nešķietās grēkojs, grēkus darot, Tā grēki grēkos audzin aug, Tā pasauls bērns uz blēņiem raug. [Antitēze] Bet ko dar kristīts Dieva draugs? Tas savam kungam vien padodās, Iekš tā tam visas lustes rodās, Pie tā tam prātiņš mīt in augs: Še varu (sakot) atrast vietu, Še dabūt paliekamu lietu: Jo, kā tas devējs mūžīgs ir, Tā tādu mantu tas piešķir. [Izskaņa] Kas tad pēc pasaules, tās bēdu bedres bēdās? Ko tā neganta manta līdz? Lab tam, kas mīt in mīt grib Jēzus Kristus pēdās, No Svēta Gara pavadīts, To Dieviņš debess dāržā statīs, Tas mūžam priecas sauli skatīs! J. Višmanis. Pindara oda (1697) Der Unteutsche Opitz. Riga: 1697, lpp. LU AB R

45 45 XXIV. J. Višmanis. Enigma [Mīkla] (1697) Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, 112. lpp. Pagāņu praviets, maucinieks, Iesākot dzimis balts kā sniegs. Pret saules spīdum pazīstams, Bet, otrreiz dzimis, paaugdams Ar Jūdas bārzdu izģērbies, Daudz sievas ņem ar labu ties, Top kauts bez vārda krustījams, Mūs, grēciniekus, mielodams. Kas manu mīknu atminēs, Tas ēdīs līdz, kad kausim mēs. J.Višmanis. Enigma / mīkla (1697) Der Unteutsche Opitz. Riga, 1697, lpp. LU AB R

46 46 OKAZIONĀLĀ JEB GADĪJUMA DZEJA XXV. J. K. Merklīns. [Veltījums G. Mancelim sakarā ar vārdnīcas Lettus publicēšanu] (1639) G. Mancelius. Des Umb die Kirche Christi Hochverdienten Herrn Georg Mancelii, Semigalli, weiland der H. Schrifft Licentiati und Fürstlichen Curländischen Hoff Predigers Lang gewünschte Lettische Postill. Riga, 1654, [b. lpp.] Sak man, kā nākus jir vācas priecīga zemēs Mācība pie tādiem svešiem tik žēlīga ļaudiem? Visāda mēle dod šeit, līdz ar tur mūžīge Kungam Tam vienam Dievam katram jir valstība visur, Tam Tēvam, Dēlam, Svētam pateicībe Garam, Tapēc tava pareiz, MANCELI, grāmata māca, Ka pieder pateikt Dievam caur ticību CHRISTI. J. K. Merklīns. [Veltījums G. Mancelim sakarā ar vārdnīcas Lettus publicēšanu] (1639) G. Mancelius. Des Umb die Kirche Christi Hochverdienten Herrn Georg. Mancelii, Semigalli, weiland der H. Schrifft Licentiati und Fürstlichen Curländischen Hoff=Predigers Lang=gewünschte Lettische Postill. Riga, [b. lpp.] LU AB R

47 47 XXVI. [Anon.] Zemīga paklanīšana tam cienīgam iekš Vidzemes pār Kūrzemi un Zemgalu Lielam Kungam Friedrikam Kazimiram, kad viņa augsta vārdadiena priecīgi bij atspīdējsi. [Jelgava], Spīguļo, saulīte, rādi to dienu, Kas mums jo salda ne medus ar pienu, Kurā mēs līgsmojam, dziedam in deijam, Kur vien mēs staigājam, stāvim in eijam. Pūtiet ar trumetēm, sitiet ar bungām, Klanajties cienīgam zemītes kungam. Sienieta pušķīšus, krāsītes taisiet, Bārstieta rozītes, puķītes kaisiet. Parādiet visādi priecības zīmes, Dziedeta dziesmiņas, rakstieta rīmes. Lēkājiet, klaigājiet, pielūdziet Dieva, Jaunāks ar vecāko, vīrs kā ir sieva. Teicieta, sveicieta, vēlējiet labu, Labu no sirds in ar priecīgu dabu. Cienīgam lielkungam labi laid klājās, Labums in svētums pār viņu laid krājas. Dieviņ, dod piedzīvot, lūdziet ar vienu Viņam šo dieniņu daždažu dienu. No paklausīgas in visu labu vēlēdamas sirds parādīta. No nabagas in līdz šim niecītas zemnieka valodas. Druķēta no Jura Radecka, cienīga liela kunga grāmatu druķera; piektā dienā sērkšņu mēnesī, ko ir baložu mēness sauc, [Anon.] Zemīga paklanīšana tam cienīgam iekš Vidzemes pār Kurzem- un Zemgalu Lielam Kungam Friedrikam Kazimiram, kad viņa augsta vārdadiena priecīgi bij atspīdējsi [Jelgava], Fotokopija: LU AB R Nr

48 48 XXVII. H. Fūrmans. Laimīga laulība tā cienīga und lab izmācīta kunga Arnold Fohrman. Riga, O, priecīga, laimīga, mīlīga diena! Nu gribam mēs šodien it priecīgi būt. Tas baznīckungs, katru tā draudzība ciena, Tur kāzas ar savu vismīlīgu brūt. Kā būs mums nu dziedāt tās priecīgas dziesmas? Ak, nāc tok und palīdz, kas palīdzēt var. Tas prātiņš gan labs jir, mēs gribam bez briesmas To darīt, ko godīgi ļautiņi dar. Ko domi tu, brāliņš, ka laimīga lieta? Dievs viņam jir devis to cienīgu brūt. Viņš māca mums Dieva tā žēlīgā vietā. Ak, nejir tāds amats gan sūre und grūt? Kad viņš no to prediķo 1 krēslu nostaigā Und piekusis jir no to mācību ļot, Kas var tad tam kungam tos sviedrus no vaiga Nožāvēt und priecīgus vārdiņus dot. Kas var tad tam labāk to barību taisīt Und atvieglot viņam to sirdsniņ und prāt? Kam grib viņš tās sirdsniņa bēdas izkaisīt, Kad viņam nejir kāda draudziņa klāt? Ak, nejir tad vaijag, ka viņam būs precēt, Ka viņš vienu mīlīgu gaspažu dab? Kas viņam ar mīlestīb pretī var tecēt Und palīdzēt namā, tas viņam būs lab. Nāc, māsiņ, mēs gribam nu redzēt ar prieku To brūtu, tās kāzas tie zemes iel tur. Nu varam mēs priecāties visi par lieku, Tur gribam mēs noiet und citād nekur. Ak, redz tok to brūtu iekš visu to godu, To kroni uz galvu, ka smuka tā jir! Es viņai no sirdes to vēlēšan dodu: Dievs visu, kas ļauns jir, no viņas nošķir! Ak, mācītājs mīļais, ne jemat par ļaunu, Ka šodien mēs arīdzan nākam pij Jums. Ak, tētīt, tas būtu mums visiem par kaunu, Kad godīgas sirdes ne būtu pij mums. Mēs gribam to žēlīgu Dievu ar mieru, Ka viņš tādu tēvu mums devis ir, teikt. Ar godīgu sirdi und priecīgu pieru Uz jūsu šo godības dienu tā beigt: Dievs dod jums, o, mācītājs, prieku un laimu, Tā gribam mēs šodien und allažiņ lūgt Par Jums, Jūsu gaspaž ar radiem, ar saimu, Ka projām nedz cepets, nedz zivis var trūkt. Dievs svēti, jums visur ar mieru, ar godu, Ar tūkstošu labu pij dvēsel und mies, Ar priecīgu veselīb, pilnīgu bļodu, Dievs palīdz Jums! Amen, tas notiek paties. 1 Šeit sprediķa krēsls.

49 H. Fūrmans. Laimīga laulība tā cienīga und lab izmācīta kunga Arnold Fohrman. Riga, Oriģināls pieejams LU AB R Nr.16736;

50 50 H. Fūrmans. Laimīga laulība tā cienīga und lab izmācīta kunga Arnold Fohrman. Riga, Oriģināls pieejams LU AB R Nr.16736; 26598

51 H. Fūrmans. Laimīga laulība tā cienīga und lab izmācīta kunga Arnold Fohrman. Riga, Oriģināls pieejams LU AB R Nr.16736;

52 52 XXVIII. M. W. (1696) Dissertatio Philosophica: De Trinitate Platonis et platonicorum Quam Adspirante divinâ gratia et Consentiente Amplissimó Philosopho rum Ordine in almâ ad Emmam Academiâ Gustaviano-Carolina. Dorpati, Man man ir Dievs in gan, drošs pagāns nevar sacīt, Jo tā tas gariņš trūkst, kas tā mēdz sirdis slacīt, Ka mute pāri rūgst in gāžās Dievu teikt, Kas trīs iekš vārdiem ir, kas dzīvot nevar beikt. Brāl, tev ir Dievs in gan, Tu turi šādu švaru, Kas pašam Platonam vēl pāri stāv ar varu; Redz, stiprais akmintinoš, kas visos malos mīt, Tas mutē ziņu skils tos pretiniekus dzīt. Pats stiprais dzimtu kungs tos švinu skolas krājas, Iesākot in ar beikt tā šeitan kā jau mājās, Tas būs tavs algs in gods, tas pušķos! Saki man, Brāl? Var es vēlēt vēl, kad Tev ir Dievs in gan. M. W. (1696) Dissertatio Philosophica: De Trinitate Platonis et platonicorum Quam Adspirante divinâ gratia et Consentiente Amplissimó Philosopho rum Ordine in almâ ad Emmam Academiâ Gustaviano-Carolina. Dorpati, Platonu Oriģināls pieejams Upsalas Universitātes bibliotēkā, dzejoļa noraksts publicēts: Biezais, H. Die lettische Sprache im Universitätsleben des 17.Jahrhunderts. In: Beiträge zum lettischen Kultur und Sprachgeschichte vom H. Biezais. Vol. 47, 2. Åbo: Åbo Akademie. 1973, S

53 53 XXIX. [Anon.]. Kāzas valoda no divi Biķernieku kaimiņiem Kaķedanc Mārtiņ un Baltekaze Brenc (1698 (?)). Goda dziesma, ar ko to cienīgu mācītāju un kungu, Johannes fon Dīpenbrok, un viņa brūt, to godīgu jumpravu Elizabet Bekerin, ap viņu prieka un kāzas dienu, savu mīlīgu sirdsprātu atverot, iecienīt apdzīrās abēju labs pazīstams draugs. Rīga, 1698 (?). M. Es taisos apģērbties. B. Kur tev prāts, Mārtiņ, nākas, Ka tu kā junkuris 1 tik jauki staigāt sākas? M. Uz kāzas būs man iet. B. Ko zin, tu lepnojies, Ka visi savu ac uz tev kā traki griez? Tā mute, ko tu ne par desmits gadiem slaucis, Tik spoži spīd, kaut pār to rīkas 2 autiņš braucis: Tas bārdes spalviņš ir tik gluži nolaizīts, Kā griķis nabagam no vēga 3 izkaisīts. Tik jaukas sprogaiņas ir galvas matos bizes Kā, kas ir sapītas no plikiem lūkiem vīzes: Tev ir tas cepurīts, kas tavu galvu sedz, No beberspalviņiem 4, ko pie mūs avīm redz. Tie svārki, ko tu nes, ir no tik smalkām drānēm, Kā klājas tiem, kam stāv tas sprigaulis pa sāniem: Tas zīžas zeķītes tev avju villes dod; No taukiem kurpes spīd, ko peļu zobi kod. Kurš tev ne mūžam ir vēl savās acīs skatījs, Tas būs no ierašiem, no drēbēm skaidri pratījs, Kā tu jeb muižinieks, jeb jaunais dokteris, Pie mums no Vāczemes uz Rīgas atnācis. M. Smej, smeji, Brenculiņ, tas tev gan dara mokas, Ka tevim ne tik daudz, kā manim ir pie rokas. Kas kaita man par to? Man patīk pranča 5 vīz, Ne oters, trešais var pēc darīt man tik drīz. 1 Depkins I, 281: junkuris pārvaldnieks. 2 Mancelis Ph L, 99: Riekas autz drānas gabaliņš, ar kuru mazgā drēbes, rīkus. 3 Manuprāt, drukas kļūda, jābūt: vēja. 4 Stenders I, 18; II, 727: bebrains, bebbarains kankarains, kušlains. 5 Franču. Tok nāci, nāci līdz ar man uz kāzas dienu. B. Kā nāks? Ne visai lūgts tur aplam nenoskrienu. M. Kas vaina? slepeni gan var aizkrāsnā rāpt Un, kad jau vairs netīk, gan tūdaļ ārā kāpt. B. Es domos, kā tur sēd nelūgti viesi galdā, Kur tukšā bļodiņā tas bada saimnieks valda, Es savā sētiņā daudz labāk gribu mīt, Kur man neviens nedrīkst kā suni laukā dzīt. M. Tu tikai lūgts grib nākt. Kas mušas sauc pie bļodu; Kas suņus kauliņos; kas (saki) tiem dod godu? Gan paši nāk. Voi nebūs laiskim kumosiņš, Jeb ne ir viņa pēc, bet kunga cepetiņš? B. Eim mēs tad, ka labs prāts. M. Tev, znotiņ, būs iet priekšā. B. Tev, Mārtiņ, bārdes ir, ej tu vispirmāk iekšā. M. Man platas kurpītes, tie ļaudis lēti prot. B. Ei, muļķi, vaļiņām, ka nedzird ieejot. M. Ak! brīnums! Ko neredz? Es domāja, kaut vistām Vien bijis cekulīt (man bij tapt gauži sistam, Kad to būt izsacījs), bet patas jumpravas Ar braka 6 lietiņām uz galvu lepnojās. B. Ko citādi var saukt, ka Dievam pretī spriesties, Ar matiem debesīs kā uguns liesmiem griezties? Ir citai puķītes, ir putni, lopi mīt, Dažlabai vaidziņā, ko satver pasaulīt. Ak, traki ļautiņi! Mēs teicam drēbitiņu, Ko zemes meitas nes pēc savu ticībiņu. Lai jumpravas, lai dzīv iekš drēbu lepnības; Tās meitas zemītēi bez grēkiem apģērbās. M. Bet, brālīt, tu vēl vairs ar manim gauži smiesies, Ja tavas actiņas maz apkārt kārtīm griezies. Kā krūša bruņās spīd no dārga zeltiņa. Ko labāk makā bij, kā turēt drēbiņa? Kam vajag svārciņiem tās lielas garas astas? It velti jumpravām ir jāvelk drēbu nastas. Jo vieglīgi var iet, kaut gribējs svārkus raukt, Ne kā ar slotiņām par visu namu braukt. B. Par lieku peles spiedz, ko zin, mums kaķis klausa. No lielas valodas man ir tā mute sausa. Ridendo dicere verum. 6 Depkins I, 149: brakka leeta nekur nederīga lieta. Qvid vetat? 7 Kas še dod barību, kas alus malku dzert? Bez ūdenim nevar, kā piedar, labi pērt. M. Voi smeķēs cukurīts; voi, kas no vīna koka, Priekš priedeniekam 8 būs? Ēd, dzeri to, kas rokā. Man zemes kāzas tīk, kur var papilam gāzt. Un līdz kā josta plīst, tās barībiņas bāzt. Tur vēršu cepetiņš, tur cūku, teļu gaļas, Tur lielas karašas, tur dod ikvienam vaļas, Ir al, ir medu dzērt, tur pastelnieki lec, Tur kliedz starp koklītiem vīrs, sieva, jauns un vecs. Ak, kāzas dieniņu! kaut mūžu mūžam bijis Un nekas tavu priek ar bēdiņām pārmījis! Bet kam še stāvēt būs? Uz mājas būs man iet Un to, kas vajadzēs, pie rokas pieskapēt. B. Tā, mīļais Mārtiņ, ir. Bet ko mēs tagad dodam, Kas var pa prātam būt un mācītāja godam, Kas šodien kāzas tur? Lai Jostiņš jēru sūt, Lai Jāke teļu nes, kam būs it taukam būt. Mūs Ārsul karašas ir Āle sviestas trauku Ir Kačīt cālīšus nes tagadiņ pār lauku. M. Tāpat mums klātos; bet, ko nevar darbā dot, Lai pieliek laba sirds pie Dievam nolūdzot. B. Lai labi vēlējam mēs brūtei, brūtgāniņam, Lai dziesmas apdziedam tam jaunam laulātiņam. M. Tev, Brenciņ, dobas balss, tu var kā dumpis rūkt, Es grib no Dieva laim uz zīles vīzi lūgt: Ciek ir druvēs vārpiņi, Ciek ir dārzā rāciņi, Ciek ir gaisā putniņi, Ciek ir mežā kociņi, Ciek ir spailes mailītī, Ciek ir lietus lāsītī, Tiek jums abiem dzīvojot, Lai Kungs Dieviņš laimes dod! 7 Ridentem (šeit: ridendo es smejos ) dicere verum / Quid vetat? Smejoties teikt patiesību / Kas liedz? No: Horācijs. Satīras, I, 1, 24, Depkins III, 50: preedneeks, preedneeze tas, kas dzīvo priedu- lājā.

54 54 [Anon.]. Kāzas valoda no divi Biķernieku kaimiņiem Kaķedanc Mārtiņ un Baltekaze Brenc (1698?) Godadziesma, ar ko to cienīgu mācītāju un kungu, Johannes fon Dīpenbrok, un viņa brūt, to godīgu jumpravu Elizabet Bekerin ap viņu prieka un kāzas dienu, savu mīlīgu sirdsprātu atverot, iecienīt apdzīrās abēju labs pazīstams draugs. Rīga, 1698? Oriģināla fotokopija pieejama LU AB R Nr

55 [Anon.]. Kāzas valoda no divi Biķernieku kaimiņiem Kaķedanc Mārtiņ un Baltekaze Brenc (1698?) Godadziesma, ar ko to cienīgu mācītāju un kungu, Johannes fon Dīpenbrok, un viņa brūt, to godīgu jumpravu Elizabet Bekerin ap viņu prieka un kāzas dienu, savu mīlīgu sirdsprātu atverot, iecienīt apdzīrās abēju labs pazīstams draugs. Rīga, 1698? Oriģināla fotokopija pieejama LU AB R Nr

56 56 [Anon.]. Kāzas valoda no divi Biķernieku kaimiņiem Kaķedanc Mārtiņ un Baltekaze Brenc (1698?) Godadziesma, ar ko to cienīgu mācītāju un kungu, Johannes fon Dīpenbrok, un viņa brūt, to godīgu jumpravu Elizabet Bekerin ap viņu prieka un kāzas dienu, savu mīlīgu sirdsprātu atverot, iecienīt apdzīrās abēju labs pazīstams draugs. Rīga, 1698? Oriģināla fotokopija pieejama LU AB R Nr

57 57 XXX. L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga], Jo tāda alg uz grēkiem nāk? Būs grēkiem tik daudz matīt? Traks ir, kas aplam grēkot sāk, Uz galu negrib skatīt. Tam smējējam būs pēc jāvaid, Uz darbiem algu jāsagaid, Vēl ir vēl acis platīt! 2. Ak ja! man liecības jādod, Ar grūtām gaužām mokām, Ciek nākās sevi braku 1 god Saķert ar pašām rokām. Tā ir! par ko Dievs tiesu tur, Tam jāiet postā, lai būt kur, Laid šeij, laid viņ pus Slokām. 3. Nemūžam likt es sev uz tev, O, velns! tik gauži pārsteigt, Nebūt es aklis Staklis sev, Tai laimei devis pasveikt. Ak, cilvēki man vīluši, Kur nu jūs mani mīlīgi? Palīdzēt nāvei pabeigt. 4. Nu! darīts ir, kas darīts ir, Ne ir vairs laiku gausties. To algu man mans darbs piešķir, Pret kā nevaru lauzties. Man jācieš grūtu rūktu nāv, Kas ir pie man? kas sānis stāv? Kur būs es nabags sprausties? 1 Depkins I, 149: brakka leeta nekur nederīga lieta. 5. Izbēgt no tiesas nākās grūt, Izciest? nespēju panest, Kaut lūdzos, kas grib žēlīgs būt, Bez biedra esm es pamest. Kad tad šeit ne ir žēlastīb, Tad ļaujos Dieva pieticīb, Tas grib man debess ievest. 6. Sirdsžēlīgais! Dievs! Pestītājs! Es nāku, gauži bīdams, Dod sirdī tavu prieku gais, Prāts iet uz tevi dzīdams. Es nāku grēku, grēku pils, Tos grēkus (Dieva vārds nevils!) Ar Kristī asnīm mīdams. 7. Š[Sch]e vārtos es kā nerātnis, Ak, Tēvs! Priekš tavām kājām Kā viens apvainots trakulis, Palīdzi tu man vājam. Uzlūko man, ak, tu, mans Dievs! Tad varu ciest jebkādu ties, Tad iešu vieglis mājām. 8. Tās debess durvis atdar man, Es gaid vien tavu prieku, Jau dzīvots ir, jau grēkots gan, Neceru šeit ne nieku. Un, kad še nevar ilgāk mīt, Tad dod, ka es šo dvēselīt, Tēvs! tavās rokās lieku. 9. Ar tevi, Jēzu, grib es šķirt No šām pasaules vietām, Tev dzīvojam, tev gribam mirt, Kad mēs pat nāvē ietam. Kas būs tad tāds, kas biedinās? Ne grēks, ne nāv, ne šis, ne tas: Nost! nost! ar visām lietām. 10. Kā var tā nāve biedināt To, kas ar Kristum turās, Ak, Jēziņ! Tevi laužos klāt, Pie cita ne lai durās. Tu tversmas 2 mani piesvētīs, Patvērum manim ierādīs, Laid mokās būdams turās. 11. Kam kavējies, Imanuel, Nāc! tevis gauži gaidu. Es zin, ka tev ir manis žēl, Kad es pēc tevim vaidu. Nāc! pasaulīt! ņem labu dien! Ko tu tik augsti teic un cien, Sauc es pār gruž un skaidu Es redz, kā ļautiņ aumuļam Ap manim jāj un staigā, Tam tuvākam, tam tāļākam, Sak es nobālēts vaigā: Ak, bīstieties priekš Dieva rok! Viņš sodī šeit un tur ar mok, Neturi to kā laiga Liec vērā, cilvēks! manu strāp! Grūts ceļš ir, ko es minu, Laid tā iekš tevim dzēš un slāp To velnu lepnībiņu. Tos zemes kungus neaizskar! Negribies tapt, ko tapt nevar! Jēzu! tev turos ziņu! 2 Depkins III, 186: twersma uguns ; twehrsmas dohdams patvērumu, drošību dodams ; Stenders I, 334: twersme glābiņš, atbalsts. 3 Manuprāt, no gruži un skaidas, t. i., nieki. 4 Depkins II, 106: laigaht melot ; laigas ween runna viņš stāsta pasakas.

58 58 L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga], Oriģināls pieejams LU AB R Nr

59 L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga], Oriģināls pieejams LU AB R Nr

60 60 L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga], Oriģināls pieejams LU AB R Nr

61 L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga], Oriģināls pieejams LU AB R Nr

62 62 L. Depkins. Tā savu daždažādu noziegatnību savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta JĀŅA STAKELA [..] GAUDA DZIESMA. [Rīga], Oriģināls pieejams LU AB R Nr