Datu bāžu vadības sistēma – MS Access

Transkripts

1 Praktikums informātikas un datorzinību apgūšanai, teorija un 12 treniņa uzdevumi. Elementāras datu bāzes izveide izmantojot datu bāzu vadības programmu MS Access. Darbs izstrādāts Saulaines TS Kandavas LT. Darba autors Vismants Šulcs. Līdzautors Gvido Bērziņš 1

2 Datu bāžu vadības sistēma MS Access. Kāpēc Access : Pieder MS programmu grupai, tādēļ jums jau ir zināmas iemaņas rīku joslu un komandu lietošanā; Vienkārša lietošanā, maksimāli vienkāršota parastam datora lietotājam; Datu bāze, kas izveidota ar doto programmu, ir viens fails, kuru varam nosaukt pēc nepieciešamības, klasificēt, pārsaukt, veidot kopijas utt. Viegli izveidot datu apmaiņu starp dažādām šinī programmā veidotām datu bāzēm, kā arī ar citām MS Office programmām (Word, Excel) Liela daļa galveno datu bāzes elementu tiek veidoti ar peles komandu un datora atbalsta WIZARD palīdzību, neprasot iemaņas programmēšanā. Galvenie Access elementi: Tabulas datu lapas, kurās glabājas informācija, var veidot vienu vai vairākas datu tabulas, pēc nepieciešamības, lai atdalītu datus pa tēmām; Pieprasījumi (vaicājumi), tiek veidoti, lai veiktu datu atlasi no pamat tabulām, veiktu operācijas ar datiem, šķirotu, kārtotu, salīdzinātu, atlasītu, kā arī izpildītu matemātiskas vai loģiskas darbības; Formas (saskarnes paneļa logi), Windows sistēmas datu bāzes interfeisa veidošana atsevišķām tabulām vai pieprasījumiem, lai atspoguļotu datus vizuāli pievilcīgā un windows videi atbilstošā izskatā uz monitora ekrāna, var veidot arī atsevišķus logus, kas pilda tikai interfeisa noformēšanas, vai atsevišķu komandu operēšanas funkcijas; Atskaites izdrukas, kurās atlasa un noformē nepieciešamos datus, lai varētu izvadīt no datora uz papīra, kuru iespējams iesniegt interesentiem; Makro komandas (makrosi) papildus komandas, kas dod iespēju ērtāk operēt ar datiem datu bāzē, vai ar pašu datu bāzi; Moduļi programmēšanas elementi, ar kā palīdzību iespējams pilnveidot un uzlabot datu bāzes veiktspēju, ātrumu un funkcionalitāti lai tos veidotu nepieciešamas programmētāja iemaņas, taču atsevišķus gatavus moduļus var pārkopēt no līdzīgām datu bāzēm. Darba sākšana: Atšķiŗībā no citām MS Office programmām, Access pieprasa izveidot, nosaukt un saglabāt datu failu pirms datu bāzes veidošanas. Tālākā darbībā dažāda veida saglabāšana jāveic pie struktūras izveides un rediģēšanas, bet ievadītie dati izveidotā bāzes struktūrā saglabājas automātiski. 2

3 zīm.1. Vispirms ir jāatrod windows start sarakstā programma Microsoft Access un jāstartē tā, tad atveras logs, kas parādīts (zīm. 1), tajā izvēlamies komandu ''BLANK DATABASE, tālāk uzrakstām jaunās datu bāzes nosaukumu un apstiprinām ar Create, ja nepieciešams norādām arī tās atrašanās vietu uzspiežot atvērto mapes ikonu (zīm.2., zīm.3.). zīm. 2. Vieta, kurā atradīsies DB Jaunās DB nosaukums Apstiprināšanas poga zīm.3. 3

4 Jaunas datu bāzes definēšanas logs. Tātad, pēc vietas norādes un nosaukuma izvēles izpildām komandu Create, atveras logs (zīm. 4.) kurā varam sākt veidot datu bāzi un pirmais, kas jādara jaunas datu bāzes izveidošanai jādefinē lauki, kuri tiks iekļauti tabulu ierakstos. Lauks (Field) mazākā informācijas porcija datu bāzē, kurā ieraksta vienu konkrētu datu par datu bāzē apskatāmo objektu (subjektu), no lauku kopuma par vienu objektu (subjektu) veidojas ieraksts. Ieraksts datu kopums par vienu datu bāzē apskatāmo objektu (subjektu) Lauku definēšana. zīm. 4. Izveidojot jaunu datu bāzi automātiski tiek izveidota viena tabula ar vienu ID lauku un iespēju ātri pievienot citus laukus. Tas paredzēts steidzamai datu ievadei, kad lauku definēšanai nepietiek laika, to var izdarīt arī vēlāk. Mums tiek iedalīta datu lapa, kurā lauki nodefinēti noklusēti pēc vidējām teksta vērtībām. (zīm.5) lauku nosaukumi vienkārši numurēti. zīm. 5. Datasheet view (datu lapas izskats) noklusēta datu lapa, kurā var vadīt datus, bet lauku definēšana jākoriģē pēc tam. 4

5 Parasti lauku definēšanai izmantojam citu Design View skatu (zīm.6.), jeb darba režīmu. Pārslēgties no viena skata vai režīma uz otru var komandpogu rindas kreisajā malā View (zīm.6a.). zīm. 6. zīm. 6a. Datasheet view (datu lapas skats) - ātrai lauku pievienošanai un datu ievadei. Design view (veidošanas izskats) izmantojam lauku definēšanā nosakot lauku nosaukumu un datu tipu, kādi paredzēti ievadīšanai konkrētajā laukā. Pie šīs Access funkcijas mēs atgriezīsimies vēlāk. Lai izveidotu katru nākamo tabulu Create komandpogu sadaļā jāizvēlas Table vai Table Design, Table Design uzreiz atver tabulu dizaina režīmā. Tālāk veicam lauku definēšanu. Design view logā, sarakstā uz leju, zem nosaukuma FIELD NAME, jāsaraksta vēlamie lauku nosaukumi, viens lauks, parasti pirmais, var tikt paredzēts identifikācijai, pēc šī identifikācijas lauka Access reģistrēs ierakstu datu bāzē un tas būs vienīgais šāds lauks tabulā, ja ieraksts tiks dzēsts, citam ierakstam šis identifikators vairs netiek piešķirts, parasti identifikācijai izmantojam skaitļu laukus, vai izdalām atsevišķi identifikatora lauku un norādām tā tipu automātiska numerācija, tādejādi mums nav jāuztraucas vairs par identifikāciju, to dators veiks automātiski. Varam arī teksta lauku, vai kombinēto lauku izmantot, taču tad mums būs vēl jāveido viņam papildus noformējums, masku zīmes un radīsies vēl citas problēmas. Ja mēs nenorādām identifikācijai nevienu lauku, tad pēc tabulas 5

6 definēšanas, pie aizvēršanas, Access vēl atgādinās, ka tāds nav norādīts un piedāvās izveidot, daudzi lietotāji tā arī dara, atstāj to veidot Access pašam, pēc tam vēlreiz atver tabulu veidošanas režīmā un pieliek identifikatora lauka nosaukumam speciālu norādi, automātiski Access identifikatora laukam piešķir nosaukumu ID, tātad varam pēc tam papildināt šo nosaukumu, piemēram PRECIED. Ja mēs nepapildināsim šo nosaukumu, tad, izmantojot datu bāzē vairākas tabulas, visām identifikācijas lauki sauksies vienādi ID, kas apgrūtinās mums darbu veidojot saites starp tabulām, jo to izveide ir tieši identifikatoru lauku uzdevums. Kad esam sarakstījuši lauku nosaukumus, tad jāķeras klāt datu inicializēšanai jānorāda, kādi dati, kurā laukā tiks paredzēti, kāds būs viņu tips, to mēs ievadam pretī lauku nosaukumam, stabiņā zem nosaukuma DATA TYPE, trešais stabiņš DESCRIPTION paredzēts piezīmēm, lai paši varētu sev atstāt informāciju par to, kāpēc esam izvēlējušies šādu lauku, vai šādu datu tipu, var to arī neaizpildīt. Iespējamie datu tipi: zīm.7 TEXT fiksēts teksts, izmantojam tekstam, vai tad, kad nevienam citam tipam datus nav iespējams pakļaut. Reizēm slinkāks lietotājs atstāj visus laukus, kā teksta, tas atļauj vadīt dažāda veida informāciju bez problēmām dotajā laukā, taču tad mēs nevaram izmantot visas Access priekšrocības datu atlasē vai operācijās ar to. MEMO nefiksēts teksts, izmantojam tad, kad nespējam paredzēt maksimālo zīmju skaitu, vēlam šo lauku izmantot pēc iespējas mazāk, tikai īpašas nepieciešamības gadījumā, jo aizņem daudz vietas uz diska ar katru jaunu ierakstu, automātiski ap 250 zīmēm, un var pat palielināties pēc nepieciešamības (fiksētā teksta lauku nevaram palielināt, cik zīmes paredzēsim, tik varēsim ierakstīt), taču šī zīmju palielināšana arī nav vēlama, jo pārbīda datus, kas fiksēti cietajā diskā, tādejādi riskējam ar liekām problēmām, ka dati var tikt bojāti vai zaudēti. NUMBER skaitļu lauks, izmantojam, kad datu bāze nepieciešams fiksēt skaitļus, ar kuriem tiks veiktas matemātiskas operācijas. DATE/TIME datuma vai laika lauks, Access var veikt operācijas ar datumiem un laiku, lielākoties fiksē ieraksta veikšanas laiku, bet bieži arī citus datumus, piem. dzimšanas datumu, tālāk iespējams atdalīt gadus, mēnešus, dienas, stundas, minūtes un sekundes pēc nepieciešamības. 6

7 CURRENCY nauda, izmantojam, ja reģistrējam naudas summas, varam ar tām veikt matemātiskas operācijas, automātiski tiek piešķirts naudas zīmes simbols atbilstoši noteiktajam reģionam datorā (piem., ja datorā reģions uzstādīts Latvija, tad Ls), taču varam to arī mainīt. AUTONUMBER automātiskā numerācija, Access pats piešķir kārtējo numuru jaunā ierakstā, bieži izmanto kā identifikācijas lauku. YES/no jā/nē lauks, izmantojam, kad iespējams sniegt datus ar apstiprinājumu vai noliegumu, piemēram precējies, jā vai nē, formās bieži atspoguļo ar lodziņu, kurā iespējams ielikt ķeksīti. OLE OBJECT lauks, kurā var ievietot OLE tipa grafisko informāciju, vienīgais grafiskās informācijas lauks, izmanto, piemēram, fotogrāfijām. HYPERLINK hipersaite, reāli laukā neatradīsies informācija, bet saite uz informāciju citā MS OFFICE, vai http valodā /skriptā/ (internets, www lapas) rakstītā failā. ATTACHMENT - pielikuma lauks, iespējams ievienot attēlus, izklājlapu failus, dokumentus, diagrammas un citus tipus ar atbalstītiem failiem uz ierakstiem savā datu bāzē, līdzīgi kā pievienot failus e-pasta vēstulēm. CALCULATED aprēķinu rezultātu lauks, ja šinī pašā tabulā ir lauki, ar kuriem var veikt matemātiskus aprēķinus (skaitļu, naudas, datumu lauki), tad šinī laukā ievadam aprēķinu formulas un redzam rezultātu. Ieteicams izmantot Expression Builder lai veiktu aprēķinus. LOOKUP WIZARD - iespējams noteikt, ka laukā var izvēlēties datus no citas, atbilstoši datu tipam (piem. tekstam) tabulas lauka. FIELD PROPORTIES papildus parametri katram lauka tipam specifiski, zīm.8 atsevišķi lietotāji nepievērš uzmanību apakšējai daļai lauku veidošanas logā FIELD PROPERTIES, taču ja gribam perfekti strādājošu datu bāzi mums jānorāda vismaz atsevišķi lauku papild parametri GENERAL daļā, LOOKUP daļa paredzēta, lai varētu izmantot datus no citām tabulām izvēles sarakstu vai tabulu veidā, par to runāsim vēlāk, kad mācīsimies saistītās tabulas. Lauku papildus parametri Field Properties zīm.8 7

8 Ko būtu vēlams norādīt: TEXT tipam: FIELD SIZE lauka izmērs, norādām iespējamo maksimālo zīmju skaitu; INPUT MASK varam veidot masku, kas norādīs, ka tekstam jāizskatās kādā konkrētā veidā: Access masku izveides zīmes: \ - sekojošā zīme būs redzama kā rakstzīme 0 - obligāts cipars 9 - neobligāts cipars # - neobligāti cipars vai atstarpe un arī + un -? - neobligāts burts L - obligāts burts & - obligāta rakstzīme vai atstarpe C - neobligāta rakstzīme vai atstarpe > - nākošo burtu pārveidos par lielo < - nākošo par mazo "teksts" - nepieciešamais teksts DEFAULT VALUE noklusētā vērtība, varam ievadīt tādu vērtību, tekstu, kas visvairāk atkārtojas, un tad tas automātiski tiks ierakstīts, katrā jaunā ierakstā, VALDITION RULE - obligātais nosacījums - piem. >0, kuram noteikti jāizpildās ievadot datus laukā, VALDITION TEXT teksts, kurš parādīsies, ja iepriekšējais nosacījums neizpildīsies REQUIRED obligāti aizpildāms lauks ALLOW ZERO LENGHT - vai var saturēt tukšumu INDEXED - kārtos vai ierakstus indeksēs, ja nav atslēgas lauka NUMBER tipa laukam: FIELD SIZE nosaka pēc digitālā lieluma, piem. BYTE nedrīkst pārsniegt viena baita lielumu =? (!izrēķināt!), INTEGER integrēts u.t.t FORMAT papildus formāts; DECIMAL PLACES cik zīmes aiz komata; Pārējās līdzīgi, kā tekstam. DATE/TIME laukam formātā izvēlamies datuma vai lauka standartizētu pierakstu, YES/NO- lauku varam mainīt uz ieslēgts/izslēgts vai patiess/nepatiess, cītīgi jāizpēta šo parametru aizpildīšana, jo nepareizi aizpildīti šie lauki var traucēt normāli ievadīt datus datu bāzē. 8

9 Tabulas saglabāšana. Kad esam aizpildījuši augstāk minēto lauku definēšanas logu, pie tā aizvēršanas mums tiks uzdoti jautājumi: Ja nebūsim izveidojuši identifikatora lauku, vai to vēlamies, varam atteikties vai nē pēc nepieciešamības Ar kādu nosaukumu tabulu vēlamies saglabāt, šeit jāpiešķir jaunizveidotajai tabulai nosaukums un jāsaka saglabāt.!uzmanību! gan lauku, gan tabulu nosaukumus vēlams izvēlēties bez latviešu zīmēm, pretējā gadījumā izveidotā datu bāze var nestrādāt datoros, kuros nav latviskota vai universāla pamatsistēma. Darba uzdevums Nr.1 Izmantojot programmu MS Access izveidot jaunu datu bāzi ar nosaukumu MANGROUP (MAN vietā rakstot sava uzvārda pirmos trīs burtus). Izveidotajā datu bāzē definēt sekojošus laukus: npk vārds uzvārds dzimšanas gads personas kods dzimums dzīvesvieta pilsēta, rajons dzīvesvieta, pagasts dzīvesvieta, iela, ciems dzīvesvietas mājas Nr. nosaukums dzīvesvietas dzīvokļa Nr. pasta indekss mājas telefona Nr. mobilā telefona Nr. Noteikt dotajiem laukiem datu tipu, pēc izvēles, kā arī norādīt nepieciešamos papildus parametrus. Aizpildīt tabulu ar ierakstiem par klasē esošajiem grupas biedriem. Saliktas tabulas - RELATONSHIP Parasti veidojot datu bāzi neiztiek tikai ar vienu datu tabulu, bet veido vairākas, dalot datus pa tēmām un grupām. Piemēram, veidojot skolas datu bāzi mēs varam izveidot tabulas audzēkņi, klases, skolotāji u.c., šīs tabulas savstarpēji jāsaista ar saitēm, lai varētu veikt datu atlasi, parasti šī sasaiste notiek izmantojot identifikatorus, piemēram, zīm.9: 9

10 tabulas audzēkņi klases skolotāji kabineti ID audzēkņi ID skolotāji ID klase ID klase ID klase vārds klases nosaukums ID kabinets ID kabinets uzvārds vārds kabineta nosaukums dz. gads uzvārds darba stāžs priekšmets zīm.9 Katrs audzēknis pieder kādai klasei, to norāda klases identifikators, klasei ir audzinātājs skolotājs, to norāda klases identifikators, tāpat skolotājam ir kabinets, ko norāda kabineta identifikators, šīs saites veidojam ar RELATIONSHIP /draudzības saites, relāciju saites/, kuru izsaukšana atrodas palīg rīku joslā. zīm 10. Veidojot tabulas, tie lauki, kas kā identifikatori pievienoti tabulā, lai identificētu citu tabulu laukus ir jāveido tādā pašā datu tipā, kā īstie identifikatori savā tabulā, tā piemēram ID audzēkņi audzēkņu tabulā ir auto numerācijas datu lauks, tas nozīmē, ka ID audzēkņi klases tabulā arī jābūt numura laukam, šoreiz tikai ne auto numerācijas Lai izveidotu draudzības saites, pēc komandpogas RELATIONSHIP aktivizēšanas atveras laukums, kurā darbosimies, bet vispirms tam priekšā logs, kurā izvēlamies tabulas, kuras izmantosim saitēm. kad esam pievienojuši ar ADD nepieciešamās tabulas, šo logu ar CLOSE aizveram (pagaidām tas mums nav vajadzīgs un no jauna to var izsaukt, ar peles labo pogu klikšķinot uz darba laukuma un sarakstā izvēloties SHOW TABLE ) darba laukumā mēs redzam izvēlēto tabulu lauku sarakstu un atliek tikai satvert, ar peli vajadzīgo ID lauku un savienot ar identisku citā tabulā, mums piedāvā izvēlēties saites variantu zīm 11: zīm11 Pēc noklusēšanas mums tiktu izveidota parasta saite, bez īpašām saistībām, vienkārši norādot uz vienādiem laukiem, bet parasti mēs vēl izmantojam papild iespējas norādot saites stiprumu un virzienu, tāpēc ieliekam ķeksīti pie ENFORCE REFERENTIAL INTEGRITY, tas mums piesaista identifikatorus tā, ka tikai vienam ID vienā tabulā var atbilst tas pats ID otrā tabulā, pie kam no kuras tabulas lauki tiks virzīti uz otru, beigās tas izskatās šādi zīm.12: 10

11 zīm.12 Lai vēl nostiprinātu šīs saites mēs konkrētos laukus savienojam atkal atverot tabulas, uz kurām tiek virzīti lauku ID ar pogu DESIGN (uzlabošanas režīms) un nosakām saistību starp tabulām veidojot saliktās tabulas. Nostājamies uz ievietotā ID lauka, piem. audzēkņi tabulā uz ID klase, apakšā lauka parametru logā atveram LOOKUP un sarakstā izvēlamies COMBO BOX, tālāk atliek tikai šo COMBO BOX nokonfigurēt un mēs panāksim, ka varēsim izvēlēties ierakstus no tabulas klase lauka klases nosaukums (jeb kāda cita pēc nepieciešamības) laukā ID klase tabulā audzēkņi zīm 13 zīm. 13. Jāaizpilda : ROW- ņemt informāciju, jānorāda tabula un lauki, kurus izmantosim, mūsu gadījumā tabula klase un lauki klase ID un klases nosaukums (pēc klases nosaukuma izvēlēsimies izmantojam mēs, pēc ID notiks lauka atpazīšana izmanto Access) BOUND COLUMN norāda, pēc kura no izvēlētajiem laukiem notiks atpazīšana COLUM COUNT norāda, cik lauki tiks izmantoti, mūsu gadījumā - 2 COLUM WIDTH platums, norāda cik platas būs izvēles kolonas, ja pirmo kolonu, identifikatoru, nevēlamies redzēt liekam tur 0 un panāksim efektu, ka redzēsim izvēli tikai pēc otrās kolonas laukiem, mūsu gadījumā pēc uzvārdiem, nekas lieks mums nemaisīs.!!!rezultātā mēs ieguvām iespēju izvēlēties datus zīm. 14(norādīt kuri dati) no citas tabulas.!!! zīm.14 11

12 Darba uzdevums Nr. 2 Izveidot piemērā aprakstīto datu bāzi, draudzības saites un saliktās tabulas, tā lai varētu izvēlēties: Tabulā audzēkņu - klasei no tabulas klase; Tabulā skolotāji - klasi un kabinetu. Pieprasījumi jeb vaicājumi /QUERIES/. Izmantojot pieprasījumus mēs operējam ar datiem, biežākais, kam tos izmanto ir konkrētu datu atlasei (atrašanai) datu bāzes tabulās un izvadīšanai uz ekrāna, šinī gadījumā izmantojam konkrēto vai nekonkrēto kritēriju. Kritērijs - lauka datu paraugs, kuru salīdzinot ar datiem tabulās tiek atrasti identiski dati. Kā izveidot datu atlases pieprasījumu: jāatver datu bāzes galvenajā veidošanas logā sadaļa QUERIES un līdzīgi, kā iepriekš klikšķinām uz komandas NEW, atveras sekojošs logs zīm.15 zīm.15 QUERY DESING parastais pieprasījuma veidošanas ceļš, pēc tā izpildes tiek atvērts pieprasījuma veidošanas logs un tā priekšā izvēles logs, lai izvēlētos no kuras tabulas, vai cita pieprasījuma tiks ņemti (meklēti, atlasīti) dati. Kad izvēlamies vajadzīgās tabulas (var vairākas, ja zinām, ka dati šajās tabulās ir saistīti) izmantojot komandu ADD, tad priekšējais logs mums vairāk nav vajadzīgs un varam to aizvērt, ja būs nepieciešams mēs to atkal varēsim atvērt ar peles labo pogu uzklikšķinot uz pieprasījuma un norādot SHOW TABLE šo variantu apskatīsim vēlāk precīzāk, bet pagaidām atrunāsim pārējās izvēles iespējas 15 tajā zīmējumā. SIMPLE QUERY WIZARD pieprasījumu veidošana ar datora soli-pa solim sistēmas WIZARD palīdzību, parasti izmantojam, ja nepieciešams ņemt datus no vairākām tabulām pa taisno vai caur citiem pieprasījumiem, kuri no tām jau kaut ko ir atlasījuši. CROSSTAB QUERY WIZARD ar datora palīdzību iespējams izveidot krustisku tabulu, izmanto, piemēram, grāmatvedībā kontu plāna veidošanai. FIND DUBLICATES QUERY WIZARD ar datoru palīdzību var izveidot pieprasījumu, kurš atlasīs vienādus datus no norādītās tabulas. Varam izmantot, lai pārliecinātos, vai neesam ievadījuši vienu un to pašu ierakstu vairākkārt, vai atlasītu biežāk figurējošos ierakstus datu bāzē. 12

13 FINDUNMACHED QUERY WIZARD ar datora palīdzību var izveidot pieprasījumu, kas atlasīs datus no divām tabulām, kuri nedublējas. Varam izmantot, lai atlasītu ierakstus, kas figurē tikai vienā no divām datu bāzēm. Atgriežamies pie pieprasījumu veidošanas bez datora palīdzības Query Design, pēc šīs komandas izvēles atveras logs zīm. 16. zīm.16 Izvēlamies vajadzīgo tabulu, ņemsim audzēkņi un apstiprināsim ar taustiņu ADD, pēc tam šo pirmo logu ar CLOSE aizvērsim. Pieprasījuma veidošanas logā parādās izvēlētās tabulas lauku saraksts, no kura izvēlamies laukus, kurus vēlamies redzēt datu atlasē, obligāti jāiekļauj arī lauks, pēc kura tiks veikta datu atlase ievietots kritērijs. Piemēram, ja vēlamies atlasīt konkrētā gadā dzimušus audzēkņus, mums jāizvēlas lauks dzimšanas gads un papildus lauku uzvārds un iespējams vārds, lai redzētu, kuri tad šie audzēkņi ir. Izvēlētos laukus ar peli satveram un novelkam lejā katru savā kolonā. zīm.17 Atliek vēl tikai ievadīt kritēriju, kas filtrēs datus, tātad kolonā dz_gads pretī uzrakstam criteria jāievada vai nu konkrētais vai nekonkrētais kritērijs. Noteiktais konkrēts dzimšanas gads piem., 1997., tādā gadījumā šis pieprasījums atspoguļos tos audzēkņus kas dzimuši gadā un tikai, citiem gadiem jātaisa cits pieprasījums. Lai universicētu pieprasījumu var izmantot nenoteikto kritēriju [ ], šādās kvadrātiekavās ievadam jautājumu (šeit ir svarīgi mums, lai jautājums pateiktu priekša ko mums darīt, lai mēs saprastu, ka ja 13

14 mums tādu uzdos, mums jāievada dzimšanas datums, Access ir pilnīgi vienalga ko mēs tur ierakstam), piemēram [ievadīt datumu]. Pie nenoteiktā kritērija, tātad, Access, mums atverot šo pieprasījumu, jautās to kas ierakstīts kvadrātiekavās un dos mums iespēju ievadīt konkrētu gadu šai pieprasījuma atvēršanas reizei, kādu gadu ievadīsim, tādus datus pieprasījums atlasīs. Papildus vēl varam izmantot rindu SHOW ja ķeksītis stāv, lauku redzēsim, ja ne neredzēsim, piemēram, kolona dz_gads mums var arī nebūt redzama, jo mēs tāpat zināsim, kādu gadu ievadījām dotajai atlasei, kā arī rindu SORT, kurā, piem., Pret uzvārdu varam izvēlēties secību, kurā kārtos datus alfabētisku, vai apgrieztu (skaitļiem un datumiem no lielākā uz mazāko vai mazākā uz lielāko) zīm.18 Noformējums redzams zīm.18, bet rezultāts caur jautājuma logu zīm. 19, redzams zīm. 20. Aizverot pieprasījumu mums jāievada tā nosaukums piem., atlase pēc dz_gads, lai pēc nosaukuma varētu saprast, ko tas darīs, un tad varam to atvērt OPEN, darba režīmā. zīm.19 zīm.20 Izrādās, ka manā datu bāzē ievadīti divi audzēkņi, kas dzimuši 2000.gadā. esam iemācījušies izveidot datu atlases pieprasījumus ar nekonkrēto (nenoteikto) kritēriju. 14

15 Darba uzdevums Nr. 3 Atvērt 1-majā uzdevumā izveidoto datu bāzi mana grupa Izveidot pieprasījumu, kas atlasa sekojošus datus: Vārdu, uzvārdu, personas kodu noteiktais kritērijs 19xx. dzimušiem Vārdu, uzvārdu, personas kodu nenoteiktais kritērijs dzīves vietas pilsēta vai rajons Adresi (pilnu) nenoteiktais kritērijs uzvārds (nepieciešams pieprasījumā parādīt arī vārdu un personas kodu, situācijai, kad datu bāzē ir cilvēki ar vienādiem uzvārdiem un pat vārdiem) Lauku definēšana pieprasījumā. Atsevišķos gadījumos, lai veiktu korektu datu atlasi, vai matemātiskas darbības ar laukiem, mums nepieciešams pašā pieprasījumā definēt jaunu lauku, pēc kura varētu veikt datu atlasi, vai kurā varētu būt aprēķinu rezultāti. Piemēram, ja mums ir datubāzē lauks, kurā tiek vadīti datumi, mēs varam nodefinēt papildus lauku, kurā tiek izdalīts (no minētā datuma lauka) gads, vai diena, vai mēnesis, lai atlasītu tos ierakstus, kas atbilst konkrētam gada, mēnesim vai dienai atbilstoši. zīm.21 Izveidosim tabulu personas, kurā iekļausim lauku dz. datums: Noteiksim šim laukam datu tipu DATE/TIME un formātu SHORT DATE. Tālāk mēģināsim izveidot pieprasījumu, kurš atlasīs no šīs tabulas konkrētā gadā dzimušos. Vispirms izveidosim parastu pieprasījumu iekļaujot visus tabulas laukus: 15

16 zīm.22 Taču lauks dz. datums atlasei mums nederēs, jo viņš iekļauj ne tikai gadu, bet arī dienu un mēnesi, tāpēc jādefinē jauns lauks pašā pieprasījumā. Šo lauku nosauksim dz. gads un rakstīsim šo nosaukumu jaunā kolonā rindiņā FIELD, pēc tā liekot kolu /dz. gads:/, tālāk jāraksta dati, kuri tiks izmantoti laukā un to formāts. Viss ieraksts rindiņā FIELD: Kas norāda: Dz_gads: FORMAT$ ([personas]! [dz_datums], YYYY ) dz_gads: FORMAT$ [personas]! [dz. datums] ; YYYY lauka nosaukums tiks noteikts formāts tabula, no kuras tiks lauks, no kura tiks ņemti datu formāts, ņemti dati dati norādīts tikai gads!uzmanību! lai ērtāk būtu ievadīt datus rindiņā, ieklikšķinām tajā kursoru un izpildām taustiņu kombināciju - CTRL + f2, tas atvērs tā saucamo EXPRESION BUILDER logu, kurā vieglāk ievadīt komandas un kurā iespējams redzēt paraugus komandām un tabulu, lauku nosaukumus lielisks palīgs lauku definēšanā pieprasījumos. Tagad jaunizveidotajam laukam varam rakstīt kritēriju, vai nu noteikto konkrētu gadu, vai kvadrātiekavās rakstīt jautājumu nenoteiktajam kritērijam, piem. [ievadīt gadu], un mēs varēsim atlasīt konkrētā gadā dzimušos no personu tabulas. 16

17 Līdzīgi mēs definējam laukus pieprasījumos, kas veic matemātiskas darbības ar lauku vērtībām. Izveidosim citu tabulu, kurā iekļausim preces, kuras vēlamies iegādāties: zīm.24 17

18 Ņemot vērā to, ka mēs preces iegādāsimies vairāk, kā vienu vienību, lai aprēķinātu, cik maksās izvēlētais skaits konkrētās preces, veidojam pieprasījumu tā aprēķināšanai. Sākam ar parastu pieprasījumu, kurā izvēlēti visi lauki, tad definējam aprēķinu lauku jaunā kolonā: Summa: [prece]! [cena]*[prece]![skaits] summa prece cena * skaits lauka nosaukums tabula, no kuras tiks lauks, no kura tiks matemātiska operācija lauks, no kura tiks ņemti dati ņemti dati reizināt ņemti dati Par cik jaunajā laukā būs nauda, tad varam papildus arī tam piešķirt formātu currency, tad ieraksts izskatīsies šādi: Summa: CCUR ([prece]! [Cena]*[prece]! [skaits]) Darba uzdevums Nr. 4 Izveidot tabulu preču sarakstu noliktavā ar sekojošiem laukiem: npk preces nosaukums iepirkuma cena skaits vienības iepirkuma datums pārdošanas cena Ievadīt vismaz piecpadsmit preču vienības, kas iepirktas dažādos datumos dažādos mēnešos; Izveidot pieprasījumu, kurš atlasīs konkrētā mēnesī iepirktās preces, norādot arī, cik šo preču iepirkts, un kāda šo preču kopsumma iepirkuma un pārdošanas cenās. Summārie pieprasījumi. Iespējams izveidot pieprasījumu, kas veic datu summēšanu, vidējās vērtības noteikšanu, lielākās vai mazākās vērtības izdalīšanu, kā arī citas lietderīgas datu apstrādes operācijas. Šim mērķim lietderīgi izmantot Query Wizard pieprasījumu veidošanu ar datora palīdzību, šo funkciju atrodam sadaļā Create. Piemēram, izveidosim nelielu tabuliņu nauda : zīm.25 18

19 Ar pieprasījuma palīdzību mēģināsim sasummēt, cik kabatas naudas, stipendijas un papildus ienākumi ir kopā šai četru cilvēku grupiņai. Query wizard vispirms mums piedāvā izvēlēties tabulu un laukus, no kuriem tiks ņemti dati, jāņem vērā, ka summēšana notiks tikai tad, ja visi pārējie lauki pieprasījumā. zīm.26 būs identiski, tātad nedrīkstam iekļaut laukus ID, vārds vai uzvārds. Ar next pārejam uz nākošo soli: zīm.27 kurā izvēlamies summary un nospiežam podziņu summary options, atveras summary options logs, tajā parādās lauki, kurus iespējams summēt, atliek tikai ielikt ķeksīti laukam, kuru summu vēlamies, vai kā mūsu gadījumā, visiem laukiem, pretī stabiņam SUM. 19

20 Ja nepieciešams vidējās vērtības aprēķins laukam, tad ķeksīti liekam pretī AVG (AVARAGE), minimālās vērtības uzrādīšanai min, maksimālās max. tālāk apstiprinām izvēli ar OK un ejam uz nākošo soli ar NEXT, kurā ievadam šī pieprasījuma nosaukumu, tālāk atliek tikai finish un iegūstam rezultātu: Pārejot design režīmā varam atkoriģēt lauku nosaukumus līdzīgi kā definētajiem laukiem: zīm.28 Darba uzdevums Nr. 5 Izveidot tabulu kā minētajā piemērā. Izveidot pieprasījumu šai tabulai ar definētu lauku - kopējie ieņēmumi, kurš saskaita kopā visus ieņēmumus ierakstā. nosaukt šo pieprasījumu ieņēmumi kopa Izveidot pieprasījumu, kurš par pamatu ņemot pieprasījumu ieņēmumi kopa summē kopējos ieņēmumu, tādejādi iegūstot kopējo ieņēmumu summu. Darba uzdevums Nr. 6 Iepriekšējā uzdevuma tabulu papildināt ar lauku datums, kuros ievadīt datumu, kad nauda saņemta. tabulu aizpildīt tā, lai katra naudas summa, stipendija, kabatas nauda, papildus ieņēmumi katram cilvēkam tiktu saņemti savā datumā, tātad arī savā ierakstā, aizpildām tabulu šiem četriem cilvēkiem diviem mēnešiem, pieņemot, ka stipendija tiek saņemta vienreiz mēnesī, pārējie ieņēmumi dažādi. Piemēram, sākums tabulai varētu izskatīties šādi: zīm.29 Izveidot pieprasījumu (ja nepieciešams vairākus), kas summētu ieņēmumus katram cilvēkam atsevišķi pa mēnešiem (šāda funkcija papildus parādīsies QUERY WIZARD, ja tabulā būs datuma lauks). Tātad jāiekļauj pieprasījumā arī vārda un uzvārda lauki. 20

21 Forms (saskarnes logi) logi, ar kuru palīdzību veidojam datu bāzes interfeisu (izskatu, saskarsmi), šajos logos strādājot, mēs pilnībā izmantojam latviešu valodu. Tātad tālākais mūsu uzdevums ir izveidot patīkama izskata logu jebkurai iespējamai lietotāja saskarsmes vietai ar datu bāzi, formas var tikt veidotas tabulām, pieprasījumiem, kā arī vienkārši kā komandu vai pārejas logi no vienas formas uz otru. Strādājot ar pabeigtu datu bāzi lietotājs neizmanto datu bāzes veidošanas logu, bet tikai formas, ar komandpogā pārvietojoties no viena loga uz otru.!uzmanību! Parasti datu bāzes veidošanas logam vispār noliedz pieeju, lai datu bāzes lietotājs nevarētu sabojāt izveidoto, bet strādātu tikai ar datiem. Tas nozīmē, ka jābūt izveidotai noslēgtai logu (formu) sistēmai, lai tajos varētu piekļūt jebkuram datu bāzes resursam, pārvietojoties no viena uz otru. Piemērs interfeisa formu sistēmai mazai datu bāzei: Starta forma. Pirmā forma, kas atveras pēc datu bāzes startēšanas. Uz šīs jābūt komandpogā, lai atvērtu citas formas. Datu ievades forma. Forma pamat tabulai, parasti veido, lai logā vienlaicīgi varētu redzēt viena ieraksta laukus Datu pārskata forma. Arī pamat tabulai, taču veido, lai vienlaicīgi redzētu visus, vai daļu ierakstu (ja to ir daudz), un varētu tos salīdzināt. Datu atlases forma. Uz šīs varētu būt komandpogas dažāda veida datu atlases pieprasījuma formām. Datu atlase 3 Datu atlase 2 Datu atlase 1 Formas konkrētiem datu atlases pieprasījumiem Uz katru nākošo formu tiekam ar komandpogu. 21

22 Katra nākošā forma, ko atveram ar komandpogu, atveras virs iepriekšējās, tā, ka, aizverot to ar krustiņu, iepriekšējā paliek vaļā, tādejādi mēs tiekam atpakaļ. FORMU VEIDOŠANA Ja izveidotas tabulas un nepieciešamie pieprasījumi, varam ķerties klāt formu veidošanai. CREATE sadaļā varam izvēlēties dažādus veidus kā sākt veidot formu: FORM - ja vēlamies veidot formu konkrētai tabulai vai vaicājumam un esam to iezīmējuši. Pēc šīs komandas tiks izveidota automātiska forma iezīmētajai tabulai vai vaicājumam. FORM DESIGN formas veidošanas skats, varam veidot formu pēc savām vēlmēm liekot uz pamata laukus, kurus izvēlamies no tabulas lauku saraksta ADD EKSISTING FIELDS, noformējot tos, pamatu un citus atribūtus. Var ņemt datora palīdzību formu veidošanā FORM WIZARD, kur ar vedņa palīdzību, atbildot uz jautājumiem ir ļoti viegli formu izveidot, taču tā nevienmēr izskatās nevainojami. zīm.30 Bieži vispirms izveido formu ar wizard un tālāk, atverot to design režīmā pilnveido, jebkurā gadījumā, jāzin formu veidošanas pamatprincipus. Tāpēc vispirms izveidosim formu paši. Aktivizējam komandu FORM DESIGN, atveras formas veidošanas darba interfeiss, kas sastāv no formas laukuma, uz kura izvietosim atsevišķus elementus laukus, komandpogas u.c., kā arī mums ir iespējams, izmantojot komandpogas rīku joslā, atvērt: FIELD LIST (atveram aktivizējot komandpogu - ADD EKSISTING FIELDS) papildus lodziņu, kurā varam izvēlēties laukus no tabulām vai pieprasījumiem/vaicājumiem, kurus varam uzlikt uz formas; PROPERTY SHEET logu, kurā parādās visi iespējamie parametri formai vai tās elementam, uz kura dotajā brīdī esam uzklikšķinājuši, jeb, respektīvi, tam, kurš ir aktīvs. 22

23 Šie divi logi, kā arī formas laukums un rīku joslas zem FORM DESIGN TOOLS mums būs nepieciešami normālas formas izveidošanai un noformēšanai zīm.31. zīm.31 Tālāk atliek izdomāt dizainu un izvietojumu, un sākam likt uz formas laukus satverot (norādām ar peles bultu, nospiežam kreiso pogu un velkam, pogu neatlaižot) ar peli to nosaukumus lauku sarakstā (field list) un novelkot uz formas pamatu. kad savilkts vajadzīgais lauku daudzums, tad ķeramies klāt to noformēšanai, iespējams iezīmēt uzreiz vairākus laukus apvelkot tos vienā laukumā ar peles palīdzību, un noformēt kopā. izvēlamies vajadzīgo lauku un uzklikšķinām aktivizējam. Parametru logā parādās šī lauka parametri, tur tad arī notiek lauka noformēšana mainām parametrus parametru logā un skatāmies, kas sanāk, kamēr iegūstam vēlamo rezultātu, jāatceras tikai, ka parametrs izmainās pēc tam, kad pārejam (pārklikšķinām) uz nākošo parametru. tā mēs varam mainīt krāsu, rāmi, teksta fontu, krāsu, lielumu u.c. savukārt izvietojumu, lauka lielumu un formu nosākam ar peli, šeit jāņem vērā, ka novelkot uz formas pamata lauku, mums parādās divi lodziņi lauka nosaukuma logs un informācijas logs tajā pie formas lietošanas parādās konkrētā informācija, taču veidošanas procesā abos ir ierakstīts lauka nosaukums. Šos lodziņus varam pārvietot kopā, novietojot peli uz tiem tā, lai peles kursors parādās kā rociņa, vai atsevišķi, novietojot peli lodziņa sākumā uz lielākā kvadrātiņa tā, ka peles kursors izskatās kā pirkstiņš. katru atsevišķi varam palielināt vai samazināt, stiept platāku vai augstāku, līdzīgi, kā grafiskos elementus wordā novietojot peles kursoru uz apkārt aktivizētam lodziņam esošajiem kvadrātiņiem tā, lai parādās atbilstošas izmēru maiņas divpusējās bultiņas. arī parametrus varam mainīt atsevišķi informācijas logam un nosaukuma logam, kuru dotajā brīdī aktivizējam. vai vienlaicīgi apvelkot ar peli abus. Informācijas lodziņš zīm.32 Nosaukuma lodziņš 23

24 Bieži nosaukuma lodziņus vienkārši dzēš ārā, jo pēc informācijas loga tāpat ir skaidrs, kas tas ir, piemēram, vārdiem, uzvārdiem un tamlīdzīgi Pašu formas pamatu arī var noformēt tāpat kā jebkuru elementu uz tā, aktivizējam to, uzklikšķinot uz tā un parametru logā parādās pamata parametri. Papildus noformēšanai uz formas pamata varam uzlikt dažādus elementus izmantojot komandu grupu insert galvenajā rīku joslā vai toolbox piedāvātos elementus, vismaz uzrakstus ar komandu lodziņa Label palīdzību.!!! Veidojot formu pa elementiem, noformējot tos, mainot to parametrus, laiku pa laikam ir lietderīgi paskatīties, kā mūsu izveidotais vai izmainītai izskatās formas lietošanas režīmā. Šim nolūkam ērti izmantot Access palīg rīku joslā esošu piktogrammu, ar ko viegli pāriet no veidošanas (DESING VIEW) uz darba režīmu (FORM VIEW), kā tas parādīts zīmējumā: ja formu veidojam pirmo reizi, tad mums, pārejot no veidošanas uz darba režīmu, tiks piedāvāts formu saglabāt, tā jāsaglabā, piešķirot tai arī nosaukums. zīm.33 Darba uzdevums Nr. 7 Iepriekšējā uzdevuma tabulai nauda izveidot formu ar design view komandu, noformēt šo formu un saglabāt ar nosaukumu naudas ievads, formā iekļaut visus tabulas laukus. Kā jau minēju, bieži vispirms veido formu ar form wizard palīdzību, galvenokārt jau tāpēc, ka izvietojumu dators uzstāda automātiski precīzāk, nekā varam to izdarīt no rokas. tālāk izmantojot parastos noformēšanas paņēmienus padarām šo formu patīkamāku un lietošanai piemērotāku. 24

25 Izpildot komandu form wizard mums atveras logs ar tādu pašu nosaukumu: m.34 zī Šinī loga, lodziņā tables/queries izvēlamies tabulu vai pieprasījumu, kuram tiks veidota forma. Lauciņā available fields parādās mūsu izvēlētās tabulas lauki. Mums jāizvēlas, kuri lauki parādīsies formā un jāpārvieto uz labo pusi lauciņā SELECTED FIELDS ar bultiņu (starp lauciņiem) palīdzību. Kad esam to izdarījuši pārejam pie nākošās darbības klikšķinot uz komandpogas NEXT. zīm.35 25

26 Nākošajā logā izvēlamies formas tipu: COLUMNAR un JUSTFIELD tipi vairāk piemēroti kartiņu veida un datu ievades formām, šinīs formās vienlaicīgi redzami viena ieraksta lauki, uz nākošo ierakstu parasti pārejam izmantojot formas apakšējā daļā atrodošās komandpogas lapu pāršķiršanai. TABULAR un DATASHEET tipi piemēroti pārskata vai datu salīdzināšanas formām, kad vēlamies vienlaicīgi formā redzēt vairākus, vai pat visus ierakstus. Kad esam izvēlējušies, pārejam pie nākošās darbības spiežot NEXT. Nonākam logā, kurā varam izvēlēties atsevišķus fiksētus formu noformējuma tipus, izvēlamies sev vēlamo un pārejam pie nākošā loga, kurā varam ievadīt jaunās formas nosaukumu, kā arī ielikt punktiņu izvēlē atvērt formu apskatam, vai modificēšanai. Parasti vispirms apskatam un pēc tam pārejam šīs formas DESIGN (modificēšanas) režīma un uzlabojam to no rokas pēc nepieciešamības. Darba uzdevums Nr. 8 Iepriekšējā uzdevuma tabulai nauda izveidot formu ar form wizard palīdzību, izvēloties columnar formas tipu, noformēt šo formu un saglabāt ar nosaukumu naudas ievads 2, formā iekļaut visus tabulas laukus. Salīdzināt izveidotās formas 7. un 8. uzdevumā, izvērtēt wizard un design formu veidošanas režīmu priekšrocības un trūkumus. Starta un citas papildus formas. Atsevišķos gadījumos mēs veidojam formas (logus), kuras netiek balstītas uz konkrētu tabulu vai pieprasījumu. Vismaz viena starta forma parasti ir katrā datu bāzē, uz šīs formas izvieto komandpogas, ar kurām mēs varam atvērt formas, kas veidotas konkrētām tabulām vai pieprasījumiem. starta formu nosaka kā pirmo, kas atveras startējot datu bāzi, un uz tās mēs izvēlamies, ko datu bāzē darīt tālāk. gadās arī, ka mums nepieciešama vēl kāda papildus forma, lai izveidotu pilnas funkcionalitātes interfeisu, piemēram, 23 lpp paraugā esošajam interfeisa paraugam datu atlases forma, uz kuras mēs izvietojam komandpogas dažādu datu atlases pieprasījumu formu atvēršanai. Izveidot šādu komandu formu ir ļoti vienkārši, mums tikai jāiemācās, kā uzlikt komandpogas un noteikt, lai tās atver konkrētas formas. Veidošana notiek design režīmā, nenorādot nekādu tabulu vai pieprasījumu, mums tiek piešķirts tukšs formas pamats. Pamatu noformējam, krāsojam, uzliekam uzrakstus, ņemot vērā, ka starta forma ir pirmā, kas atveras datu bāzē, tad uz šīs formas parasti izvieto datu bāzes nosaukumu. Tālāk izmantojam command button no toolbox joslas.!uzmanību! lai pilnībā varētu izmantot Access atbalstu veidojot komandpogas obligāti jābūt aktivizētai (nospiestai podziņai) komandai Use control wizards tai pašā Control joslā zem MORE (mazā bultiņa uz leju labajā apakšēja joslas stūrī). zīm.36 MORE 26

27 Komandpogas uzlikšanas process sākumā līdzīgs taisnstūra uzlikšanai wordā, nospiežam piktogrammu command button, novietojam peli uz formas pamata, nospiežam un turam peles kreiso pogu un velkam pa diognāli rāmīti, kad esam uzvilkuši pietiekama lieluma pogu, atlaižam peles pogu. Pēc šīs darbības automātiski atveras komandlogs command button wizard: zīm.37 Šinī komanda logā, sarakstā categories izvēlamies darbību tipu, kuru varēs veikt ar komandpogu, mūsu gadījumā form operation (darbības ar formām) /šeit mēs redzam, ka ar komandpogā ir iespējams veikt dažādas darbības, ne tikai atvērt citas formas/, savukārt sarakstā actions (konkrētā darbība) izvēlamies open form (atvērt formu) un pārejam pie nākošā soļa ar komandu NEXT. Nākošajā solī mums tiek atvērts saraksts ar datu bāzē esošo formu nosaukumiem, izvēlamies tajā formu, kura tiks atvērta ar šo komandpogu un ejam tālāk ar NEXT. Trešais solis paredzēts, lai noteiktu, vai pie formas atvēršanas jārāda kādi konkrēti dati (to izvēlas retāk) vai jāatspoguļo visi formā ietvertie dati, ejam tālāk. Ceturtais solis paredzēts pogas noformēšanai, mēs varam izvēlēties uz tās rakstīt tekstu, vai uzlikt bildi no Access piktogrammu krājuma. Pēdējā solī mums iespējams piešķirt pogai nosaukumu, ar kādu viņu atpazīs Access, vai atstāt to, ko programma ielikusi automātiski. Tālāk atliek tikai nospiest finish. Kad starta forma ir izveidota, tad mums vēl jānosaka, ka tā tiks atvērta startējot datu bāzi, to mēs varam izdarīt Access galvenajā rīku joslā, komandu grupā tools izvēloties komandu startup. Ar šo komandu tiek atvērts starta uzstādījumu logs, kurā jāatrod saraksts display form, šajā sarakstā jānorāda uz izveidoto starta formu un logā veiktās izmaiņas jāapstiprina ar OK. Pēc tam, katrreiz atverot datu bāzi, automātiski atvērsies starta forma. Darba uzdevums Nr. 9 Izveidot starta formu iepriekšējos uzdevumos veidotajai datu bāzei, uzliekot uz tās komandpogas abu izveidoto formu atvēršanai, noteikt starta formas atvēršanu automātiski, līdz ar datu bāzes atvēršanu. 27

28 Saliktās formas, subformas (formas formā), to izveide. Ļoti bieži ir ērti izmantot saliktas formas, kad vienā formā tiek apvienoti dati no divām vai pat vairākām datu tabulām. Šādā variantā mēs varam, izmantojot vienu formu, aizpildīt ar datiem vienlaicīgi divas tabulas. Lai tādu formu izveidotu, jāievēro sekojoši pamatnosacījumi: Tabulām jābūt saistītām vismaz ar vienu lauku; Šī saite jānostiprina ar draudzības saiti relationships. Kad izveidotas datu tabulas, saliktas formas izveidošana ir ērta izmantojot form wizard, formas veidošanu ar datora atbalstu. Izvēloties formā iekļautos laukus mums jānorāda lauki no abām datu tabulām, ja pamatnosacījumi ir izpildīti, mums tiks piedāvāts papildus solis, kurā varēsim norādīt, kuras tabulas dati būs pamatformā, kas subformā (apakšformā, iekļautajā formā). pamatforma mma subforma zīm.38 Pēc visu soļu izpildīšanas tiek automātiski izveidotas divas formas pamatforma, kuru mēs lietosim un subforma, kuru atsevišķi kā formu atveram tikai nepieciešamības gadījumā design režīmā uzlabošanai. Verot vaļā pamatformu darba režīmā, subforma automātiski atveras tajā un ir gatava datu ievadei. Tālāk varam ievadīt datus gan pamatformā, gan subformā. Saistītais lauks mums norāda, kurā pamatformas ierakstā varam pievienot datus subformā. 28

29 zīm.39 Darba uzdevums Nr. 10 Izveidot formu kopmītnes, kā parādīts zīmējumā. Lai to panāktu: Jāizveido divas tabulas istabiņa un audzēkņu saraksts Istabiņas lauki: ID istabiņa ieraksta identifikators; istabas Nr.; stāvs; vietu skaits audzēkņu saraksta lauki: npk - ieraksta identifikators; vārds; uzvārds; personas kods; ID istabiņa saistītais lauks ar tabulu istabiņa, kuru nosakām kā combo box, no tabulas istabiņa iekļaujot lauku istabas Nr. Jāizveido draudzības saite starp laukiem ID istabiņa abās izveidotajās tabulās Izmantojot form wizard izveidot salikto formu, uzlabot to un arī subformu design režīmā Ievadīt datus par jūsu grupas audzēkņiem un to, kurās istabiņās viņi dzīvo, formas darba režīmā. Kā jau minēju formā iespējams iekļaut ne tikai vienu, bet arī vairākas formas vienu pakārtotu otrai, lai par to pārliecinātos mēģiniet tikt galā ar nākošo uzdevumu: Darba uzdevums Nr. 11 Izveidot formu autosalons, kā parādīts zīmējumā. Lai to panāktu Jāizveido trīs tabulas vadoties no nākošā zīmējuma, tabulās - pārdevējs lauks ID salons un auto lauks ID pārdevējs jānosaka kā combo box un jāizveido iespēja izvēlēties salonu pārdevēja tabulā un pārdevēju automašīnu tabulā, līdzīgi, kā istabiņas iepriekšējā uzdevumā. Jāizveido draudzības saite starp laukiem kā parādīts trešajā zīmējumā. Izmantojot form wizard izveidot salikto formu. Ievadīt datus formas darba režīmā. 29

30 Autosalons zīmējumi: Zīm 41. Zīm

31 Ļoti bieži mēs izsniedzam datus no datu bāzes, tos izdrukājot uz papīra. Lai mums būtu kvalitatīvas un pārskatāmas izdrukas jāķeras klāt atskaišu reports veidošanai, tās tad arī būs mūsu izdrukas. Atskaites /reports/ (izdrukas), to noformēšana. Atskaišu veidošanā mēs varam izmantot tās iemaņas, ko esam ieguvuši veidojot formas, princips ir ļoti līdzīgs. Tieši tāpat kā formas ieteicams vispirms atskaiti veidot ar wizard palīdzību, šinī gadījumā report wizard. Kad tas izdarīts, design režīmā uzlabojam, pārveidojam sakārtojam atskaiti tā, lai būtu ērti un lietderīgi to lietot. Atskaišu ar wizard veidošanas procesā, atšķirībā no formu veidošanas, veidošanas soļos dota iespēja veikt papildus darbības, tādas kā grupēšana, summēšana un sakārtošana pēc, vai pretēji alfabēta (uzskaitījuma) secībai. Šīs darbības un to ietekmi uz atskaites izskatu varat izpētīt paši ar šī wizard palīdzību ātri izveidojot atskaites vieniem un tiem pašiem datiem ar dažādiem uzstādījumiem un salīdzinot tās. Atsevišķos gadījumos atskaitēs noteikti jāizmanto summēšanas iespējas, lai varētu uzrādīt ierakstu datu starp un gala summas. Veidojot atskaiti mēs varam izvēlēties datus no dažādam tabulām vai pieprasījumiem, ja šie dati ir saistīti ar relationships saitēm, taču bieži pirms atskaites veidošanas lietderīgāk ir izveidot pieprasījumu, kurā apvieno visus atskaitē nepieciešamos datus un pēc tam šim pieprasījumam veido atskaiti. Design variantā veidošana varētu likties sarežģītāka, tādēļ, ka atskaites pamats sadalīts vairākās daļās, taču ja izprot šo daļu nozīmi, tad izrādās, ka nekā sarežģīta šajā procesā nav. zīm. 43. Atskaites galva tajā parasti ievieto atskaites nosaukumu, tas būs tikai atskaites sākumā. Lapas galva tajā ievieto lauku nosaukumus, tie būs redzami katras lapas augšējā daļā. 31

32 Grupas galva šī daļa ir tikai tad, ja esam grupējuši laukus pēc kāda noteikta lauka, šinī gadījumā pēc lauka ID, tajā parādīsies grupas lauks un būs redzams katras grupas sākumā. Atskaites elementi šī daļa ir vienmēr, tajā tiek iekļauti lauki, kurus esam izvēlējušies atskaitē, izņemot lauku pēc kura tiek veikta grupēšana, ja tāda ir. Šie lauki tad arī parādīsies atskaitē sarakstā uz leju. Grupas pēda ja esam grupējuši, tad šeit parādīsies informācija par grupu cik tajā elementu, grupas elementu summas, ja tajos ir skaitliskas vērtības u.c. Lapas pēda tajā tiek iekļauta informācija par lapām, lapas Nr., cik pavisam lapas, var būt datums, informācija par uzņēmumu u.c. Atskaites pēda atskaites beigās, tajā iekļauj kopējo informāciju par atskaiti, atskaites kopsummas, tāpat informāciju par uzņēmumu, datumu, ja tādi netiek iekļauti katrā lapā (lapas pēdā) u.c. Visus elementus, kas iekļauti atskaites daļās varam pārveidot, formatēt pēc nepieciešamības, varam arī izveidot jaunus laukus tieši atskaites daļās, kas saistīti ar atskaitei izvēlētajiem laukiem un aritmētiskām darbībām ar tiem iekļaujot formulas. Darba uzdevums Nr. 12 Izveidot atskaiti kopmītnes, izmantojot iepriekš 10. uzdevumā izveidoto datu bāzi. Lai to panāktu: Jāveido atskaite ar report wizard izvēloties laukus no abām tabulām Grupēšanā jānosaka grupēšana pēc istabiņas Nr. Jānosaka sakārtojums pēc uzvārda Jāatver atskaite design režīmā un jāveic uzlabojumi, lai tā būtu pārskatāma. Atskaišu atvēršana no formas iespējama tāpat, kā citu formu atvēršana, tāpēc ļoti viegli varam iekļaut kopējā interfeisā kādu formu ar nosaukumu atskaites, uz kuras izvietotas komandpogas, ar kurām atveram nepieciešamās atskaites vai nu apskata, vai izdrukas režīmā, ja atskaites izveidotas perfekti, tad mums pat nav uz viņām ko skatīties, mēs viņas tikai izdrukājam. Komandpogas uzliekam tieši tāpat kā formām, tikai form operations vietā izvēlamies report operations un tālāk vai nu preview report - apskatam, vai print report izdrukai. Tādejādi varētu noslēgt saskarni (interfeisu), mainam uzstādījums File Options Current Database logā (zīm. 44.) tā, lai atverot datu bāzi uzreiz atvērtos starta forma, un noņemtu visu konfigurēšanas rīkus, kas nepieciešams datu bāzes veidošanas procesā, bet ir nevēlams tālākā datu bāzes lietošanā. 32

33 zīm

34 Pielikums 1. Uzdevumu vērtēšana: Lai izglītojamie pilnvērtīgi varētu apgūt materiālu, vēlams panākt 100% visu treniņuzdevumu izpildi. Katrs nākamais uzdevums papildina iepriekšējo un var būt balstīts uz iepriekšējā uzdevuma materiālu. Ja iepriekšējie uzdevumi nav izpildīti, bet vēlamies turpināt materiāla apgūšanu, nākamo uzdevumu izpildei jāizsniedz izglītojamajam iepriekš sagatavots izpildīts materiāls. Ieteicamā vērtēšanas sistēma: Uzdevums Metode Skala Pārejas līmenis nākamajam uzdevumam 1. Ieskaite Izveidota struktūra, nav aizpildīti dati 2. Atzīme Max 10 balles 6 (izveidoti Row Source ieraksti, ir relācijas saites, ir neprecizitātes) 3. Atzīme Max 10 balles 4 (izveidoti vaicājumi, nedarbojas vai netver pareizus datus) 4. Atzīme Max 10 balles Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 5. Ieskaite Izveidota tabula, datu aizpilde 50% 6. Atzīme Max 10 balles Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 7. Ieskaite Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 8. Atzīme Max 10 balles Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 9. Ieskaite Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 10. Atzīme Max 10 balles Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 11. Atzīme Max 10 balles Šī uzdevuma izpilde neietekmē nākamo uzdevumu izpildi. 12. Ieskaite 34