1

Transkripts

1 VALSTS A/S LATVIJAS DZELZCEĻŠ LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES MUZEJS GADA DARBA PĀRSKATS 1925.g. III klases pasažieru vagona restaurācija dzelzceļa modeļu izstāde - Liliputija Fotogrāfijas un dokumenti par inž. A.Rodi

2 Ievads Muzejs savā Stratēģijā izvirzījis uzdevumu par dzelzceļa vēsturi runāt vairāk, dziļāk, mūsdienīgāk un galvenais neaizmirstami, uzsverot, ka Latvijas dzelzceļa tradīcijas ir nacionāla vērtība, kas jāzina, jāciena un jāsaglabā gadā Muzeja prioritātes bija meklēt dažādus izteiksmes līdzekļus, lai pēc iespējas daudzveidīgāk un mūsdienīgāk uzrunātu savu potenciālo apmeklētāju gada sākumā noslēdzās vērienīgākais un sarežģītākais restaurācijas darbs visā muzeja pastāvēšanas vēsturē. Atjaunotā 1925.gada III klases pasažieru vagona prezentāciju veidojām kā paneļdiskusiju Vai Latvijā ir dzīva vagonbūves tradīcija? ar internettiešraidi. Savukārt rudenī tradicionālās izstādes Liliputija piedāvājumu paplašinājām, veidojot nodarbības bērniem. Līdzās tam Muzejam bija jāsagatavojas kārtējai valsts akreditācijai, lai apliecinātu sava darba kvalitāti. Krājuma darbs Muzeja darba pamats ir tā krājums, kas ar savām vienībām ir plašākais dzelzceļa vēstures mantojuma atspoguļojums, kas sevī glabā unikālas liecības no 19.gs vidus gads muzeja krājuma darbā lielā mērā aizritējis muzeja akreditācijas zīmē. Tika ieguldīts darbs, lai sagatavotos atkārtotai pārbaudei un joprojām priekšzīmīgi atbilstu visiem valsts akreditēta muzeja krājumam izvirzītajiem kritērijiem. Septembrī tika uzsākts arī kārtējais esības pārbaudes cikls, kura mērķis ir secīgi pārbaudīt pilnīgi visus muzeja krājuma priekšmetus. Tāpat gada garumā turpināts darbs pie krājuma papildināšanas. Kopumā tas 2013.gadā papildināts par 375 vienībām, no kurām vairāk ka 90% ir dāvinājumi. Ievērojamākais dāvinājums ir 162 fotogrāfijas no Latvijas Dzelzceļu galvenā direktora ( ) Andreja Rodes personīgā arhīva. Tās muzejam nodeva viņa mazmeita Irēna Valdmane. Šis dāvinājums muzejam ir ļoti vērtīgs ieguvums, kas sniedz nozīmīgas vizuālās liecības par vairāku Latvijas dzelzceļa līniju, to skaitā tiltu, būvniecību. Tāpat šis dāvinājums ir arī Andreja Rodes - vienas no Latvijas dzelzceļa vēsturē ievērojamākajām personībām - dzīves liecību kopums, kas, radis savu vietu muzejā, apliecina arī muzeja dzelzceļa vēstures mantojuma glabāšanas misiju. A.Rodes darba apliecība 20.gs. sākums

3 Kā būtiskākie no pirkumos iegūtajiem krājuma priekšmetiem atzīmējami 20.gs gadu dzelzceļa nozares periodiskie izdevumi žurnāls Dzelzceļnieks, Lokomotīve un citi, kas muzeja krājuma tiek pakāpeniski komplektēti, bet ar jauniegūtajiem numuriem līdz šim nebija pārstāvēti. Kopumā muzeja krājuma darbinieki pārskata gadā ir turpinājuši sistemātisku un mērķtiecīgu Krājuma politikas īstenošanas darbu. Krājums tiek aktīvi izmantots pētniecības, publicistikas un mākslas un citās jomās. Dzelzceļa muzeja unikalitāte un īpašā vērtība slēpjas tā Ritekļu kolekcijā, kuras uzturēšana un popularizēšana ir otra svarīgākā muzeja dzīves daļa gadu uzsākām ar gada nogalē pabeigto darbu izrādīšanu gadā 6. martā notika, a/s Fenikss 1925.gadā būvētā III klases pasažieru vagona atjaunošanas darbu prezentācija. Guvām arī kolēģu atzinumu par vagona atjaunošanu, iegūstot Latvijas muzeju biedrības gada balvu Zelta puteklis 2012 nominācijā Gada ieguldījums nacionālo vērtību saglabāšanā. Paveikto, vagona atjaunošanā nominēja Kultūras mantojuma gada balvai 2013 un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar ICOMOS Latvija pasniedza atzinības rakstu. Gada sākumā muzejs savā īpašumā pārņēma divas Kārļa Melbārzda lielformāta gleznas no Meitenes stacijas. Vasarā, lai gleznas saglābtu, notika gleznu tehniskā restaurācija, un, šobrīd, viena no gleznām eksponēta muzeja ekspozīcijā. Darbs bija unikāls, jo par tik liela formāta laicīgās glezniecības darba restaurāciju Latvijā līdz šim informācijas nav. Vienai gleznai tika veikti arī rentgena uzņēmumi, lai varētu saprast, kāds ir bijis sākotnējais gleznojums, kas padomju ideoloģijas vārdā 20.gs. 50.gados tika pārgleznots. Glezna pēc tehniskās restaurācijas novietota muzeja ekspozīcijā. Foto: Līga Līce

4 Pārskata periodā restaurētas trīs ritošā sastāva vienības tvaika lokomotīve TE 036, autodrezīna DMSu 803, kā arī divasu segtais vagons. Lokomotīvēm pilnībā tika attīra vecā krāsa tās gruntēja un krāsoja. Vairākām ritošā sastāva vienībām atjaunoti apzīmējumi un uzraksti. Foto: Līga Līce Gada nogalē uzsāka 20.gs. sākuma arestantu vagona interjera krāsojuma atjaunošanu, šos darbus paredzēts pabeigt gadā.

5 Zinātniskās pētniecības darbs Pētniecības darbs ir laikietilpīgs process, kas rezultējas publikācijās, izstādēs, ekspozīcijās, digitālajos materiālos. Galvenās izpētes tēmas: Latvijas dzelzceļu ritekļi g; Baltijas dzelzceļa vēstures neapzinātās lappuses; Vilcienu kustības vadības ierīču attīstības vēsture Latvijā. Dzelzceļu vēstures izpēte nodrošina muzeja profesionālu darbību, palīdz popularizēt nozares vēsturi. Iegūstot informāciju, faktus, atmiņas, veidojas dzelzceļu vēstures interpretācijas, kas dod iespēju mūsdienu paaudzei atklāt dzelzceļa transporta nozares būtiskākos notikumus, sasniegumus, attīstību un to konsekvences Latvijas saimnieciskajā un sociālajā dzīvē. Muzeja pieejamības un izglītojošā darba spilgtākie 2013.gada notikumi: 2013.gada sākumā noslēdzas a/s Fenikss ražotā gada III klases pasažieru vagona restaurācija. Vagona atjaunošana bija muzeja gadsimtu mijas projekts, kas sākās 1994.gadā ar izpēti un pieredzes krāšanu restaurācijas darbos. Tikai gada nogalē sākās pats restaurācijas process, kurš prasīja izcilu meistaru profesionalitāti, erudīciju un pieredzi no vienas puses un pacietīgu pētniecības darbu no muzeja puses, jo vagona atjaunošanas pamatā bija apraksts un tikai dažas fotogrāfija, kas lēnām apauga ar vajadzīgo informāciju. Muzejs, lai šī saglabātā vagona nozīmi 6. martā rīkoja paneļdiskusiju Vai Latvijā ir dzīva vagonbūves tradīcija? ar internettiešraidi. Paneļdiskusijas dalībnieki. LDz publicitātes foto Tajā eksperti un transporta jomas pētnieki diskutēja par to ko, kad un kāpēc Latvijā ir ražoti vagoni, un vai tam ir paredzams turpinājums. Vai to palīdzēs izdarīt iepriekšējo gadu pieredze, kas aizsākās vēl 19.gs beigās, un līdz Pirmā pasaules kara sākumam Rīgā darbojās divi vagonbūves uzņēmumi, kuru kopējais produkcijas apjoms lēšams ap 120 tūkstoši uzbūvētos vagonos gadā, atdzimstot Rīgas Feniksam, vagonbūves tradīcija Latvijā tika turpināta. Gan Latvijas dzelzceļu, gan Lietuvas un PSRS dzelzceļu vajadzībām līdz gadam a/s Feniksā atkal ražoja vagonus. Vēlāk vagonbūve tika turpināta a/s Vairogā un pēc kara Rīgas vagonu rūpnīcā RVR. Padomju laikā ar elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem tika apgādātas teju visas padomju republikas, kā arī Bulgārija, Dienvidslāvija un Kuba. Šobrīd Latvijā jāatjauno kā pasažieru, tā kravu

6 pārvadājumu ritošais sastāvs. Vai varam uzskatīt, ka Latvijā ir dzīva vagonbūves tradīcija? Režisora G.Graiksta Vides filmu studijā veidotajā īsfilmā Feniks K 3041 iemūžināta restaurācijas gaitu un izstāstīts vagona liktenis. Atjaunotais vagons. Foto L.Līce Atjaunotā vagona interjers. Publicitātes foto.

7 Atjaunotā vagona pasažieri. Publicitātes foto Muzeja restauratore L.Līce, atjaunošanas darbu vadītāja. Publicitātes foto

8 Dzelzceļa modelisma izstāde Liliputija Jau 4 reizi skolēnu rudens brīvdienās Muzejs rīkoja dzelzceļa modelisma izstādi gadā piedāvājām ne tikai aplūkot Latvijas modelistu veikumu, bet arī organizējām radošās darbnīcas skolēniem, kurās varēja apgūt dzelzceļa modeļa veidošanas pamatus. Citiem interesentiem bija iespēja klausīties lekcijas par modelisma vēsturi, māju būvniecību mērogā 1:87 u.c jautājumiem. Bērni mācās veidot dzelzceļa modeļa ainavu. Nodarbību noslēgumā izveidotais sliežu ceļa aplis.

9 Pavasarī sadarbībā ar F64 tika rīkota Ritošā sastāva āra ekspozīcijas priekšmetu foto sesija, lai veidotu muzeja Ritekļu kolekcijas suvenīrus, kas ir būtiska daļa no dzelzceļa vēstures mantojuma popularizēšanas. Gada laikā muzejs piedalījās vairākās akcijās: starptautiskā akcija Muzeju nakts (18.05), Pārdaugavas svētki (25.05), LDz dibināšanas gadadiena 5.augustā ar īpašām izklaidēm ģimenēm ar bērniem visas dienas garumā. Muzeja kolektīvs kopā ar saviem brīvprātīgajiem palīgiem. Publicitātes foto. Muzeja dzimšanas dienā 30.augustā šoreiz rīkojām svētkus un pateicības pasākumu muzeja brīvprātīgajiem palīgiem, kas aktīvi iesaistās muzeja darbā. Muzeju gada laikā apmeklēja cilvēki, kas ir par 11% vairāk kā 2012.gadā. Novadītas 263 ekskursijas un 49 pasākumi Dzimšanas diena muzejā gada 6.decembrī Muzejs saņēma LR Kultūras ministrijas atzinumu, ka Muzeja darbība un iesniegtie dokumenti apliecina, ka tas atbilst Muzeju likuma 9.panta otrās daļas nosacījumiem un ir akreditējams uz 5 gadiem. Direktore Ieva Pētersone